Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.19 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1271 4519743 4275518 2026-09-10T03:55:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519743 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|valsti|Romas Katoļu baznīcas jurisdikciju|Svētais Krēsls}} {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Vatikāna Pilsētvalsts | vietējais_nosaukums = ''Stato della Città del Vaticano'' | valsts_nosaukums = Vatikāns | karoga_nosaukums = Vatikāna karogs | karoga_attēls = Flag of the Vatican City - 2001 version.svg | ģerboņa_nosaukums = Vatikāna ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | ģerboņa_attēls = Coat of arms of the Vatican City.svg |symbol_type = Ģerbonis | kartes_attēls = Location Vatican City Europe.png | kartes_paraksts = {{Map caption|location_color=zaļš|region=Eiropa|region_color=tumši pelēks|legend=Location Vatican City Europe.png}} | valsts_moto = | etniskās_grupas = [[itāļi]], [[šveicieši]], citi<ref name="factbook"/> | valsts_himna = <br/>''[[Inno e Marcia Pontificale]]''<small><br />''Pontifikālā Himna un Maršs''</small><br/>[[attēls:United States Navy Band - Inno e Marcia Pontificale.ogg|center]] | galvaspilsēta = Vatikāns | valsts_valodas = [[itāļu valoda]] |latd=41 |latm=54.2 |latNS=N |longd=12 |longm=27.2 |longEW=E| | valsts_iekārta = ''[[Ecclesiastical]]'',<ref name="factbook">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/vt.html|title=Holy See (Vatican City)|accessdate=9 July 2011|work=CIA—The World Factbook|archive-date={{dat|2019|01|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107082440/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/vt.html}}</ref><br />''[[sacerdotal]]-[[monarchical]]'',<ref name=pages>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic-pages.com/vatican/vatican_city.asp |title=catholic-pages.com |publisher=catholic-pages.com |accessdate=9 July 2011 |archive-date={{dat|2019|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190904124029/http://www.catholic-pages.com/vatican/vatican_city.asp }}</ref><br />"[[absolūtā monarhija]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vaticanstate.va/EN/State_and_Government/StateDepartments/index.htm |title=Internet portal of Vatican |publisher=Vatikāns |accessdate=9 July 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110524030947/http://www.vaticanstate.va/EN/State_and_Government/StateDepartments/index.htm |archivedate={{dat|2011|05|24||bez}} }}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Romas pāvestu uzskaitījums|Pāvests]] | valsts_galva = [[Leons XIV]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = |legislature = | platība_rangs = 235. | platība_km2 = 0.44 |area_sq_mi = 0.17 | procenti_ūdens = <!-- 0 --> | iedzīvotāju_skaits = 829<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/vt.html Holy See (Vatican City)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107082440/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/vt.html |date={{dat|2019|01|07||bez}} }}, ''The World Factbook'', CIA. Retrieved 1 July 2010.</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 223. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010. gada jūlijs |population_census = |population_census_year = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 1877 |population_density_sq_mi = 4859 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 6. | IKP_PPP = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no Itālijas Karalistes | neatkarības_notikums = Laterāna līgumi | neatkarības_datums = 1929. gada 11. februāris | valūta = [[Euro]] (€)<ref>[http://www.vatican.va/news_services/press/documentazione/documents/sp_ss_scv/informazione_generale/sp_ss_scv_info-generale_en.html#Valuta www.vatican.va] [[Holy See Press office]] – General Information. Retrieved 23 October 2009.</ref><ref>Before 2002, the [[Vatican lira]] (on par with the Italian lira)</ref> | valūtas_kods = EUR |country_code = <!-- ? SCV --> | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.va]] | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 379 |ISO_3166-1_alpha2 = |ISO_3166-1_alpha3 = |ISO_3166-1_numeric = |sport_code = |vehicle_code = V<ref>[http://www.vatican.va/news_services/press/documentazione/documents/sp_ss_scv/informazione_generale/sp_ss_scv_info-generale_en.html#Targa www.vatican.va] [[Holy See Press office]]&nbsp;— General Information. Retrieved 23 October 2009.</ref> }} '''Vatikāns''' jeb '''Vatikāna Pilsētvalsts''' ({{val|la|Status Civitatis Vaticanæ}}, {{val|it|Stato della Città del Vaticano}})<ref>[http://www.vaticanstate.va/NR/rdonlyres/FBFEA0E8-B43A-452A-AAA0-1AF49590F658/2614/TrattatoSantaSedeItalia.pdf Treaty between the Holy See and Itālija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309093658/http://www.vaticanstate.va/NR/rdonlyres/FBFEA0E8-B43A-452A-AAA0-1AF49590F658/2614/TrattatoSantaSedeItalia.pdf |date={{dat|2012|03|09||bez}} }}, article 26.</ref> ir pilsētvalsts [[Roma]]s centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda [[Romas pāvests]]. Valsts iekārta ir [[teokrātija]]. Apkārt Vatikānam ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža. Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības [[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R". == Vēsture == {{pamatraksts|Vatikāna vēsture}} Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā [[Roma]]s teritorija (''ager vaticanus'') vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms [[kristietība]]s rašanās. 326. gadā tika uzcelta [[Konstantīns Lielais|Konstantīna]] bazilika virs tradicionāli pirmā [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Sv. Pēteris|Sv. Pētera]] kapa. Pāvesti kā [[Pāvesta valsts]] galvas bija apkārtējo zemju valdnieki līdz pat 19. gadsimta vidum, kad nodibinājās [[Itālija]]s valsts, bet pāvests, protestēdams pret savu zemju sagrābšanu, atradās t. s. [[Laterāna gūsts|Laterāna gūstā]]. Situāciju atrisināja [[Laterāna līgumi]] 1929. gadā starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi [[Benito Musolīni]], kura rezultātā tika nodibināts Vatikāns. == Klimats == Subtropisks [[Vidusjūras klimats]]. Vasaras ir karstas un sausas, vidējā jūlija temperatūra ir +26&nbsp;°C, ziemas ir siltas un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Lietaināks un vēsāks periods mēdz būt no septembra līdz maijam. == Vatikāna armija == [[Attēls:MW-Vatican.jpg|thumb|200px|left|Šveices gvardi Vatikānā]] {{main|Vatikāna gvarde}} [[Šveice]]s gvarde ir atbildīga par Vatikāna un [[Romas pāvests|Pāvesta]] drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu. Pāvests [[Jūlijs II]] 1505. gadā lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (''Kaspar von Silenen'') vadībā devās uz [[Roma|Romu]], kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī. Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās Šveices gvardi bija 1527. gada 6. maijā, kad 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri, krita cīņā ar [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] karaspēku, kas bija iebrucis Romā. Gadsimtu gaitā gvardu skaits ir mainījies. Mūsdienās armijas maksimums ir simts kareivji. Gvardiem ir jāpieder [[Romas katoļu baznīca]]i, viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem, kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174 centimetrus gariem. == Kultūras objekti == * [[Svētā Pētera bazilika]], tajā atrodas [[Mikelandželo]] skulptūra ''[[Pietà]]'' jeb “Sāpju dievmāte”, radīta 1499. gadā (pēc 1972. gadā izdarītā uzbrukuma aizsegta ar bruņustiklu). * Vatikāna bibliotēka * [[Vatikāna dārzi]] — aizņem 1/3 daļu no valsts teritorijas, un ir atvērti apmeklētājiem gida pavadībā. * Grotas jeb pāvestu kapenes. * Sv. Pētera pēda, kuru 13. gadsimtā izveidoja Arnolfo di Kambio. * Karšu galerija — aplūkojamas ap 40 no baznīcas teritoriju kartēm. * Vatikāna muzeji: ** Etrusku muzejs — etrusku un romiešu priekšteču kultūras mantojuma kolekcija no Etrūrijas un grieķu kolonijām Itālijas dienvidos. ** Ēģiptiešu muzejs. ** Pija un Klementa muzejs — skaistāko klasisko statuju kolekcija, tostarp “Belvederas Apollons”. * [[Siksta kapela]] Reliģiskajos svētkos valsts mēdz būt slēgta apmeklētājiem no malas. == Skatīt arī == * [[Romas pāvestu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vatican.va/ Sancta Sedes] * [https://web.archive.org/web/20100209070038/http://www.vaticanstate.va/IT/homepage.htm Stato della Città del Vaticano] * [http://www.vaticanart.com Mākslas objekti Vatikānā] * [http://www.vaticanhistory.de Vatikāna vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091008170109/http://www.vaticanhistory.de/ |date={{dat|2009|10|08||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080720001831/http://www.radiovaticana.org/ Vatikāna radio] {{Eiropa}} {{Vatikāns UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vatikāns| ]] l9t2p58dxftuvup2dtualj8jyuqgmb6 0 2206 4519837 4435730 2026-09-10T11:11:04Z Meistars Joda 781 4519837 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dublina | official_name = ''Baile Átha Cliath'', ''Dublin'' | settlement_type = galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = 'An Obedient Citizenry Produces a Happy City' | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 270 | perrow = 1/1/2/2/1 | image1 = Dublin - aerial - 2025-07-07 01.jpg | image2 = Samuel Beckett Bridge At Sunset Dublin Ireland (97037639) (cropped).jpeg | image3 = Dublin The Convention Centre 01.JPG | image4 = GoergeSalmonTrinityCollegeDublin.jpg | image5 = O'Connell Bridge (25748548914).jpg | image6 = DublinTheCustomHouse-2014-10.jpg | image7 = (Ireland) Dublin Castle Up Yard.JPG }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = IRL Dublin flag.svg | image_shield = Dublin city coa.gif | pushpin_map = Īrija#Eiropa | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 53 | latm = 20 | lats = 52 | latNS = N | longd = 6 | longm = 15 | longs = 35 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Īrija}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Lenstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Dublinas grāfiste]] | area_total_km2 = 11499 | population_total = 527612 | population_metro = 1417700 | population_as_of = 2016 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[IST]] | utc_offset_DST = +1 | website = {{URL|http://www.dublincity.ie/}} | footnotes = }} '''Dublina''' ({{val|en|Dublin}} ([ˈdʌblɨn]), {{val|ga|Baile Átha Cliath}} [blʲa:ˈklʲiəh])<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Vai turpināsim valodu kropļot un vēsturi viltot? |author= Austris Grasis |authorlink=Austris Grasis |date= 2006. gada 7. aprīlis |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] | url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/vai-turpinasim-valodu-kroplot-un-vesturi-viltot-12754840 |accessdate= 2015. gada 1. jūlijs}}</ref> ir [[Īrija]]s [[galvaspilsēta]] un šīs valsts lielākā [[pilsēta]] pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas [[Lenstera|Lensteras provincē]], [[Dublinas grāfiste|Dublinas grāfistē]], Īrijas austrumu piekrastē pie [[Īrijas jūra]]s [[Lifija]]s upes grīvā. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis [[Ptolemajs]] mūsu ēras [[140]]. gadā, kurš saucis to par '''Eblanu'''. Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988. gadu (pēc citiem datiem — 841. gadu). To nodibināja [[vikingi]], kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu — ''An Dubh Linn'' ({{val|lv|melnais dīķis}}), no kā cēlies pilsētas nosaukums angliski, un [[ķelti|ķeltu]] — ''Áth Cliath'' ({{val|lv|niedru brasls}}), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums. Dāņi pamazām pievērsās [[kristietība]]i un 1028. gadā Dublinā tika iecelts pirmais [[bīskaps]], drīz pēc tam tika uzcelta [[katedrāle]]. 11. gadsimta beigās apkārt Dublinai uzcēla akmens aizsardzības [[Mūris|mūri]]. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu nopostīja, tā pamazām kļuva par nozīmīgāko pilsētu Īrijā un 11. gadsimta beigās tajā bija 4000 iedzīvotāju. 1169. gadā Dublinu ieņēma [[normaņi]]. Vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņēma lielu daļu no Īrijas un Dublina kļuva par [[Bristole]]s koloniju. Kopš tā laika Dublina kļuva par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20. gadsimtam. Līdz 17. gadsimta vidum Dublina bija tipiska angļu [[Viduslaiki|viduslaiku]] pilsēta. Pēc 1649. gada, kad varu pilsētā ieguva [[Olivers Kromvels]], tā sāka strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arī [[hugenoti|hugenotu]] masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanām [[Francija|Francijā]]. Nākamā gadsimta laikā Dublina kļuva par otro lielāko pilsētu [[Britu impērija|Britu impērijā]]. Kad 1800. gadā Īrija tika pievienota [[Lielbritānija]]i un tika atlaists [[Īrijas parlaments]] (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinājās. 20. gadsimta sākumā Dublina bija pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā — t.s. ''Monto''. [[Īrijas neatkarības karš|Īrijas neatkarības karā]] (1919—1921) Dublinā notika sīvas ielu cīņas. 1921. gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļuva par tās galvaspilsētu. == Valdība == === Nacionālā valdība === [[Īrijas Karaliste]]s valdība savā laikā atradās [[Īrijas parlamenta ēka|Īrijas parlamenta ēkā]], kur pašlaik atrodas [[Koledžgrīna]]. == Cilvēki == Dublinā vai tās pievārtē dzimuši: * [[Bertijs Aherns]] (''Bertie Ahern''; 1951) — politiķis; * [[Džeimss Ašers]] (''James Ussher''; 1581—1656) — baznīcas darbinieks; * [[Brendens Beans]] (''Brendan Behan/Breandán Ó Beacháin''; 1923—1964) — dzejnieks; * [[Semjuels Bekets]] (''Samuel Beckett''; 1906—1989) — rakstnieks; * [[Frensiss Bēkons (gleznotājs)|Frensiss Bēkons]] (''Francis Bacon''; 1909—1992) — gleznotājs; * [[Edmunds Bērks]] (''Edmund Burke''; 1729—1797) — valstsvīrs; * [[Bono]] (''Bono''; 1960) — mūziķis; * [[Demiens Dafs]] (''Damien Duff''; 1979) — futbolists; * [[Kens Dohertijs]] (''Ken Doherty''; 1969) — snūkera spēlētājs; * [[Rodijs Doils]] (''Roddy Doyle''; 1958) — rakstnieks; * [[Džeimss Džoiss]] (''James Joyce''; 1882—1941) — rakstnieks; * [[Džordžs Plantagenets]] (''George Plantagenet, 1st Duke of Clarence''; 1449—1478) — augstmanis; * [[Kolins Ferels]] (''Colin Farrell''; 1976) — kinoaktieris; * [[Džons Fīlds]] (''John Field''; 1782—1837) — komponists; * [[Bobs Geldofs]] (''Bob Geldof''; 1951) — mūziķis; * [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''; 1940) — kinoaktieris; * [[Brendans Glīsons]] (''Brendan Gleeson''; 1955) — kinoaktieris; * [[Artūrs Grifits]] (''Arthur Griffith''; 1872—1922) — politiķis; * [[Viljams Rovans Hamiltons]] (''William Rowan Hamilton''; 1805—1865) — matemātiķis un fiziķis; * [[Džons Hemingvejs]] (''John Allman Hemingway''; 1919—2025) — kara lidotājs; * [[Viljams Batlers Jeitss]] (''William Butler Yeats''; 1865—1939) — dzejnieks; * [[Šons O'Keisijs]] (''Sean O'Casey''; 1880—1964) — dramaturgs; * [[Pets Kokss]] (''Pat Cox''; 1952) — politiķis; * [[Šineida O'Konora]] (''Sinéad O’Connor''; 1966—2023) — mūziķe; * [[Braiens Makfedens]] (''Brian McFadden''; 1980) — mūziķis; * [[Airisa Mērdoka]] (''Iris Murdoch''; 1919—1999) — rakstniece; * [[Patriks Pīrss]] (''Patrick Pearse''; 1879—1916) — dzejnieks, revolucionārs; * [[Džonatans Rīss—Maijers]] (''Jonathan Rhys—Meyers''; 1977) — aktieris; * [[Stīvens Roše]] (''Stephen Roche''; 1959) — riteņbraucējs; * [[Džons Sendžs]] (''John Millington Synge''; 1871—1909) — dramaturgs; * [[Čārlzs Stenfords]] (''Charles Villiers Stanford''; 1852—1924) — komponists; * [[Brems Stokers]] (''Bram Stoker''; 1847—1912) — rakstnieks; * [[Džonatans Svifts]] (''Jonathan Swift''; 1667—1745) — rakstnieks; * [[Džims Šeridans]] (''Jim Sheridan''; 1949) — kinorežisors; * [[Džordžs Bernards Šovs]] (''George Bernard Shaw''; 1856—1950) — dramaturgs; * [[Oskars Vailds]] (''Oscar Wilde''; 1854—1900) — rakstnieks. == Galerija == <gallery> Image:Ireland 255 bg 062202.jpg Image:Dublin View A.JPG Image:Dublinnorthquaysm.jpg Image:Ireland 256 bg 062202.jpg </gallery> == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|ASV}} [[Sanhosē (Kalifornija)]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]], [[Lielbritānija]] * {{flaga|Spānija}} [[Barselona]], [[Spānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]],<ref>https://web.archive.org/web/20190107002608/http://www.dublincity.ie/dublin-signs-twinning-agreement-beijing%20</ref> [[Ķīna]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Īrijas parlamenta ēka]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.visitdublin.com/maps/ Dublinas kartes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20041211063617/http://www.visitdublin.com/maps/ |date={{dat|2004|12|11||bez}} }} * [http://www.dublincity.ie/visitor/DubCorp,032/Production/visitormap/visitors.htm Virtuālā ekskursija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20041208020423/http://www.dublincity.ie/visitor/DubCorp,032/Production/visitormap/visitors.htm |date={{dat|2004|12|08||bez}} }} * [http://strolling.com/java/grafton.htm Virtuālā ekskursija 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20041209185407/http://www.strolling.com/java/grafton.htm |date={{dat|2004|12|09||bez}} }} {{Eiropa-aizmetnis}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Vikingu pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dublina| ]] [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] g5307hb0ryviiode4mrbvgbby2cvz94 0 4848 4519553 4519540 2026-09-09T12:23:50Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48666-75|~2026-48666-75]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 4021039 wikitext text/x-wiki {{Datora aparatūras infokaste | name = Sistēmplate | image = Mainboard EPox 8KTA3.jpg | caption = ''Epox 8KTA3'' sistēmplate ar VIA KT133A čipsetu. | invent-date = | invent-name = | conn1 = Mikroprocesoru | via1_1 = [[Centrālā procesora ligzda|CPU ligzdām]] | via1_2 = Slotiem (vecākām sistēmplatēm) | via1_3 = Tiešu [[Lodēšana|lodēšanu]] (uz īpašām sistēmplatēm) | conn2 = Primāro atmiņu | via2_1 = Slotiem | via2_2 = Kontaktligzdām "ārējām" mikroshēmām (vecākām sistēmplatēm) | via2_3 = Tiešu lodēšanu individuālām mikroshēmām (īpašu nolūku sistēmplatēm) | conn3 = Perifērijām | via3_1 = Ārējām pieslēgvietām | via3_2 = Iekšējiem kabeļiem | conn4 = [[Izvērses plate|Izvērses platēm]] | via4_1 = [[PCI Express]] | via4_2 = [[PCI]] | via4_3 = [[AGP]] | via4_4 = ISA (vecākām sistēmplatēm) | class-name = Formas standarts | class1 = ATX | class2 = microATX | class3 = AT (vecākām sistēmplatēm) | class4 = Baby AT (vecākām sistēmplatēm) | manuf1 = ASUS | manuf2 = Gigabyte Technology | manuf3 = [[Intel Corporation]] | manuf4 = MSi | manuf5 = Foxconn }} '''Sistēmplate''' ({{val-en|motherboard}}), saukta arī par '''pamatplati''' vai '''mātesplati''', ir centrālā jeb galvenā [[montāžas plate]] sarežģītās elektroniskās sistēmās, piemēram, [[dators|datoros]]. Tipisku datoru veido [[mikroprocesors]], pamata [[datoru atmiņa|atmiņa]] un citas sistēmplates pamatkomponentes. Citas datora komponentes, piemēram, ārējie datu nesēji, [[audio]] un [[video]] kontroles ierīces, [[perifērija]]s ierīces parasti tiek savienotas ar sistēmplati, izmantojot dažāda veida savienotājus un kabeļus. == Datora sistēmplates sastāvdaļas == === Universālās === Jebkuram datoram parasti ir šīs divas komponentes: * [[Centrālā procesora ligzda]], kurā ievieto [[Centrālais procesors|centrālo procesoru]], * [[RAM]] sloti === Paplašināšanas sloti === Paplašināšanas slotu skaits un tipi ir atkarīgi no sistēmplates ražotāja un izmantotā mikroshēmu komplekta ierobežojumiem. Pazīstamākie slotu tipi ir: * [[ISA]] * [[PCI]] * [[AGP]] * [[PCI-Express]] Vecākās sistēmās ir sastopami arī šādi sloti: * [[S-100]] * [[NuBus]] * [[SBus]] * [[MCA]] (mikrokanāla arhitektūra) * [[VESA Local Bus]] * [[EISA]] === Perifērijas interfeisi === [[Attēls:386DX40 MB Jaguar V.jpg|thumb|200px|[[1993]]. gada Octek Jaguar V sistēmplate.<ref>[http://redhill.net.au/b/b-93.html Red Hill motherboards<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>]] Sistēmplates var saturēt arī dažādus perifērijas iekārtu pieslēgšanai paredzētus interfeisus, piemēram: * [[IDE]] kontrolierus * [[Serial ATA]] kontrolierus * [[USB]] portus * [[FireWire]] portus * [[Bluetooth]] * [[Ethernet]] interfeisu * [[SCSI]] * [[Paralēlā pieslēgvieta|Paralēlo pieslēgvietu]] * [[Virknes pieslēgvieta|Virknes pieslēgvietu]] == Skatīt arī == * [[BIOS]] * [[Mikroshēmojums]] * [[Personālā datora aparatūra]] * ''[[plug and play]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120403042103/http://www.liis.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e101030101.htm Sistēmplates pamatraksturojums] * [http://www.wimsbios.com/biosupdates.jsp Sistēmplašu ražotāju saraksts un saites uz BIOS atjauninājumiem] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090211040920/http://hardcoreware.net/reviews.htm Sistēmplašu pārskati] {{en ikona}} {{commonscat|Computer motherboards|Sistēmplate}} {{IT-aizmetnis}} {{Datora pamatkomponentes}} [[Kategorija:Mātesplate]] hsjq2htm9fkseoni70nzaqfndz83b35 0 5331 4519751 4435894 2026-09-10T04:03:34Z Biafra 13794 pap. 4519751 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunjelgava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Jaunjelgavai caurskrienot 3 f.jpg |caption1 = Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka |image2 = Jaunjelgavas Romas katoļu baznīca, 23.05.2020.jpg |caption2 = [[Jaunjelgavas katoļu baznīca]] |image3 = Promenāde gar Daugavu pie piestātnes, 23.05.2020.jpg |caption3 = Promenāde gar [[Daugava|Daugavu]] |image4 = Jaunjelgavas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca, 23.05.2020. - 50681623068.jpg |caption4 = Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca |image5 = Jelgavas iela 33 un Jaunjelgavas kultūras nams, 23.05.2020.jpg |caption5 = Jelgavas iela }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_link = Jaunjelgavas karogs | image_shield = Jaunjelgava COA.svg | shield_link = Jaunjelgavas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 37 | lats = 03 | latNS = N | longd = 25 | longm = 05 | longs = 00 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1647]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Friedrichstadt}} | area_total_km2 = 6.1 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jaunjelgava}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 35 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5134 | website = {{URL|www.jaunjelgava.lv}} | footnotes = }} '''Jaunjelgava''' ir [[pilsēta]] [[Daugava]]s kreisajā krastā [[Sēlija]]s [[Latvijas vēsturiskās zemes|kultūrvēsturiskajā novadā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Pilsētai ir sena vēsture. 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionalais autoceļš]] [[autoceļš P87|P87]] ([[Bauska]]—[[Aizkraukle]]). Attālums pa ceļiem līdz novada centram Aizkrauklei ir {{nobr|15 km}}, līdz [[Rīga]]i — {{nobr|79 km}}. No 2026. gada 1. septmbra Jaunjelgavas vidusskola ir reorganizēta par [[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]] ([[Uzvaras iela (Jaunjelgava)|Uzvaras ielā]] 1). == Nosaukums == Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts).<ref>http://turisms.jaunjelgava.lv/index.php/en/2-uncategorised/62-jaunjelgava-un-pagasti{{Novecojusi saite}}</ref> Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no [[Jidišs|jidiša]] ''Nai Riga'').<ref name="nosaukums-1">[http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses. LU Jūdaikas centrs www.lu.lv]</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Jaunjelgavas vēsture}} [[Attēls:Jaunjelgavas luterāņu baznīca.jpg|thumb|180px|left|[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]] (17. gadsimts, iznīcināta 1947. gadā)]] 13. gadsimtā [[Sērenes pilskalns|Sērenes pilskalnā]], apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena [[sēļi|sēļu]] pils. Ap 1450. gadu izveidojās [[Vecsērene|Vecsērenes muiža]] (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces, un lielu daļu no precēm pārvadāja pa zemesceļu līdz [[Sēlpils pils|ordeņa pilij Sēlpilī]]. [[1567|1567. gadā]] [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers]] ostu pie Daugavas nosauca par '''Neištati''' ({{val|de|Neustadt}} — 'Jaunā pilsēta'), ko latvieši dēvēja par '''Jauno Jelgavu'''. 1590. gadā Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne [[Elizabete Magdalēna (Kurzemes hercogiene)|Elizabete Magdalēna]] to pārdēvēja par '''Frīdrihštati''', un 1647. gada 14. jūlijā [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieks [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] apstiprināja Frīdrihštatei pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla [[Jaunjelgavas luterāņu baznīca|Jaunjelgavas luterāņu baznīcu]]. Pēc [[Kurzemes guberņa]]s izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas]] atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta [[Ebreju vēsture Latvijā|ebreju vēsturē Latvijā]]. 20. gadsimta sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]] vai arī caur [[Liepāja]]s ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] [[Bermontiāde|kaujas ar Bermonta karaspēku]], kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada jūnija deportācijā]] izsūtīja arī ebreju ģimenes, bet pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Holokausts Latvijā|holokaustā]] 1941. gada 2. augustā nogalināja gandrīz visus pilsētas ebrejus. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom | source = Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999., PMLP iedzivotaju registra statistika. |1800|370 |1840|1280 |1881|5820 |1897|5830 |1914|7300 |1920|1577 |1935|2153 |1959|2035 |1970|2402 |1979|2228 |1989|2417 |1997|2070 |2000|2330 |2010|2265 |2011|2245 |2012|2221 |2013|2202 |2014|2183 |2015|2159 |2016|2127 |2017|2068 |2018|1999 |2019|1965 |2020|1915 |2021|1900 |2022|1867 }} === Jaunjelgavas ebreji === [[Attēls:Heimaņa sinagoga.jpg|thumb|250px|Pirmā pasaules kara laikā sagrautā Heimaņa sinagoga Rīgas ielā 62 (celta 1883).]] [[Attēls:Jaunjelgavas ebreju kapi Pirmā pasaules kara laikā.jpg|thumb|250px|Jaunjelgavas ebreju kapi Pirmā pasaules kara laikā.]] Jaunjelgavai ir nozīmīga vieta [[Ebreju vēsture Latvijā|ebreju vēsturē Latvijā]]. Jaunjelgavā dzimušais publicists Hermanis Rozentāls uzskatīja, ka Frīdrihštates ebreju kopiena radās 18. gadsimta beigās no Lietuvas un Baltkrievijas izceļotājiem. [[Ernests Johans Bīrons|Ernesta Johana Bīrona]] valdīšanas laikā hercogistes ebrejiem piešķīra dažādas tiesības un pārvietošanās brīvību. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki [[Krievijas Impērija]]s preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz [[Anglija|Angliju]] un [[Vācija|Vāciju]]. Tajā laikā no importētajām izejvielām Jaunjelgavā ražoja cigārus, ziepes, adatas un šokolādi. 1858. gadā tika atklāta pirmā valsts ebreju skola. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas un Daugavas ūdensceļa tirdzniecības nozīmes zuduma daudzi [[ebreji]] pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur [[Liepāja]]s ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1881. gadā no pilsētas 5820 iedzīvotājiem 71% (4128) bija [[ebreji]]. 1891. gadā no pilsētas domes 28 deputātiem 11 bija ebreji, pārvaldē strādāja 6 cilvēki, no tiem 2 bija ebreji. Pilsētas rabīns 1891. gadā bija Levins Kāns, pilsētā darbojās Lielā sinagoga, "vecais siltais" lūgšanu nams, "stingri ticīgo" sinagoga, Heimaņa sinagoga. Saimnieciskās depresijas dēļ 1897. gadā ebreju īpatsvars Jaunjelgavā jau bija samazinājies līdz 63% (3256). 1912. gadā no 19 pilsētas domes deputātiem vairums bija [[vācieši]] un [[latvieši]], un vairs tikai viens ebrejs. Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā visiem Jaunjelgavas ebrejiem Krievijas valdība pavēlēja atstāt pilsētu, daudz bēgļu pārcēlās uz Rīgu. Pēc kara 1926.—1927. gados ar emigrējušo ASV dzīvojošo ebreju finansiālu palīdzību Jaunjelgavā uzcēla jaunu ebreju reliģisko skolu. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25% (530). [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada jūnija deportāciju]] laikā tika izsūtītas četras ebreju ģimenes, bet sekojošā [[Holokausts Latvijā|holokausta]] laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas ebreju kapsētā un pārapbedījumu vieta iezīmēta ar pieminekli upuriem.<ref>[http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Jaunjelgavas pašvaldība kopā ar ebreju reliģisko biedrību ''Šamir'' veica ebreju kapsētas teritorijas uzkopšanu. 2000.—2008. gados par jaunu tika uzlikti apmēram 90 nokritušu, sašķiebušos, vai zemē iegrimušu pieminekļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shamir.lv/lv/menu/6-ebreju_kapsetas_latvija_.html |title=Jaunjelgavas ebreju kapi |access-date={{dat|2011|10|17||bez}} |archive-date={{dat|2010|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101023225541/http://www.shamir.lv/lv/menu/6-ebreju_kapsetas_latvija_.html }}</ref> == Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi == Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.—19. gadsimts) šādās robežās: * Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē. * Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8681) — Jaunjelgavas valdes nams (1912. g.) Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8987) — Dzīvojamā ēka Jelgavas ielā 45. (19. gs. vidus) == Ievērojamas personības == * [[Jakobs Lipmans]] (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists * [[Teodors Hermanovskis]] (1883—1964), inženieris un valstsvīrs * [[Maksis Šacs-Aņins]] (1885—1975), jurists, filozofs un rakstnieks * [[Roberts Plūme]] (1897—1956), sportists * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008), aktieris * [[Jānis Skanis]] (1951), aktieris == Interesantas vietas == * Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gadsimts) — vecākā pilsētas ēka. * Pareizticīgo baznīca (1896—1897). * Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka) [[jūgendstils|jūgendstilā]] (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas [[lauva]] — pilsētas simbols. * Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos. * Brunavu (arī Brunava, Hibšberga<ref>[http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8954&prop_id=168 Brunava (Hibšberga) muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305202158/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8954&prop_id=168 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Pilis.lv</ref>) muižas ēkas Liepu ielā 1. * Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaunjelgava.lv/lv/novads/jaunjelgava |title=Jaunjelgavas novada dome — Jaunjelgava |access-date={{dat|2012|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120419095028/http://www.jaunjelgava.lv/lv/novads/jaunjelgava |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}</ref><ref>[http://skriveri.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=101&Itemid=120 Skrīveru novada pašvaldības portāls — Transports]</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Jaunjelgavas luterāņu baznīca 2000.jpg|<small>[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca|Luterāņu baznīca]]</small> Attēls:Jaunjelgavas katolu baznica.jpg|<center><small>[[Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Katoļu baznīca]]</small></center> Attēls:Jaunjelgavas pareiztic baznica.JPG|<center><small>Pareizticīgo baznīca</small></center> Attēls:Jaunjelgava square.jpg|<center><small>Pilsētas laukums</small></center> Attēls:jaunjelgavas lauva.JPG|<center><small>Lauvas skultptūra — Jaunjelgavas simbols</small></center> Attēls:Promenāde gar Daugavu, 23.05.2020.jpg|<center><small>Promenāde</small></center> Attēls:Jelgavas iela 33 un Jaunjelgavas kultūras nams, 23.05.2020.jpg|<center><small>Jelgavas iela</small></center> Attēls:Jaunjelgava, brīvības cīnītāju piemineklis 2000-03-05 - panoramio.jpg|<center><small>Pilsētas kapi</small></center> Attēls:Daugava pie Jaunjelgavas.JPG|<center><small>Daugava pie Jaunjelgavas</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aizkraukles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizkraukles rajons}} {{Jaunjelgavas novads}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Jaunjelgava| ]] 0q7wtwm9mausg0sgqdre5vk950zdwyq 0 5492 4519786 4425122 2026-09-10T06:37:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519786 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Viesīte (nozīmju atdalīšana)|Viesīte}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viesīte | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Viesite kolaza.png|thumb|Viesīte town collage | imagesize = | image_caption = Pilsētas skati | image_flag = Flag_of_Viesīte.png | flag_link = Viesītes karogs | image_shield = Viesite COA.svg | shield_link = Viesītes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 20 | lats = 42 | latNS = N | longd = 25 | longm = 33 | longs = 27 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1634]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1928]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br>nosaukumi | seat = {{val|lv|Eķengrāve, Ēķingrāve, Ieķingrāve, Āžu miests, Āži}}<br>{{val|de|Eckengrafen}}<br>{{val|ru|Экенграфен}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/50532 |title=Latvijas pilsētu vēsturiskie vāciskie, poliskie vai krieviskie nosaukumi |access-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241221141414/https://www.vestnesis.lv/ta/id/50532 }}</ref> | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 2.3 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Viesīte}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 115 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5237 | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|www.viesite.lv}} | footnotes = }} '''Viesīte''' ir pilsēta [[Sēlija|Sēlijā]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. Tās kopējā platība ir 2,3 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Viesīte}}.<ref name="iedz skaits" /> Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā (neskaitot republikas nozīmes pilsētas [[Jēkabpils|Jēkabpili]] un [[Daugavpils|Daugavpili]], kas abas Sēlijā atrodas daļēji). Mazpilsēta atrodas [[Augšzemes augstiene]]s [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalnī]]. Reljefs pilsētā izteikti paugurains. Ziemeļrietumu daļā atrodas [[Mazais ezers (Viesīte)|Mazais ezers]]. Āžu krogs, kas ir apdzīvotas vietas izveidošanās sākums, pirmoreiz minēts [[1634]]. gadā. Nozīmīgu lomu apdzīvotās vietas attīstībā deva [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš]], kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Tā pastāvēšanas laikā miests strauji attīstījās — te atradās dzelzceļa depo un vairākas sabiedriskas iestādes. Pilsētas tiesības Āžu miestam piešķirtas [[1928]]. gadā. Mūsdienās Viesīte ir neliela mazpilsēta, galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir pakalpojumu sfērā. Gar Viesīti iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[autoceļš P75|P75]], attālums līdz Jēkabpilij ir 30 km, līdz [[Rīga]]i — 143 km, līdz Lietuvas robežai 31 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=8415 |title=Viesītes novads |access-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180302234056/http://www.viesite.lv/?page_id=8415 |archivedate={{dat|2018|03|02||bez}} }}</ref> == Vēsture == Viesīte izveidojusies uz [[Eķengrāves muiža]]s (sākotnējais nosaukums ''Eichengrabe'' — "Ozolgrava") zemes. Vēstures avotos muiža kā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[lēnis]] mestra [[Bernds fon der Borhs|Bernta Borha]] laikā minēta 1477. gadā. [[Kurzemes un Zemgales hercogvalsts]] laikā muiža bieži mainīja īpašniekus. 1634. gadā pirmoreiz minēts Āžu krogs, kas atradās uz muižas zemes [[Jaunjelgava]]s, [[Jēkabpils]], [[Aknīste]]s un [[Nereta]]s ceļu krustojumā. 1873. gadā Eķengrāves muižas īpašnieks [[Linteni|Johans Rehenbergs-Lintens]] Āžu kroga ēkas pārdeva ebreju tirgotājam Ābramam Vasermanim, vēlāk Dāvidam Kacam. 1881. gadā izveidoja Āžu pamatskolu, 1884. gadā aptieku. Ap 1890. gadu pie kroga izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kuru dēvēja par '''Eķengrāves Āžu miestu'''. 1895. gadā krogu publiskā izsolē ieguva Jānis Plūme. 1912. gadā Āžos jau bija 800 iedzīvotāju.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/49806 Viesīte kā Sēlijas sirds] [[Jānis Stradiņš]] "Latvijas Vēstnesis" 18.09.1998., Nr. 271/272</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gadā Eķengrāvi ieņēma [[Vācijas Impērija|Vācijas]] karaspēks, kas 1916. gadā frontes apgādei uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļu]], pa kuru pārvadāja kara materiālus. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 14. oktobrī pie Valeskalniņa notika [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas pulka]] bataljona (bijušā Augškurzemes partizānu pulka) karavīru vienības kauja ar [[Bermonta armija]]s izlūku vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |title="Jaunais vēstnesis" 2008. novembris |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124553/http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1921. gada 1. jūlijā Eķengrāves miestam piešķīra pašvaldības tiesības, 1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un 1928. gada 7. februārī tam piešķīra pilsētas tiesības. 1920.—1930. gados Viesīte bija nozīmīgs dzelzceļa mezgls. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt [[Daudzeva|Daudzevā]], Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Ir saglabājušās dažas no stacijas ēkam, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs. 1935. gada 11. augustā Valeskalniņā atklāja pēc Vilhelma Treija meta izkalto Viesītes Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Brīvība, tautas dzīvība”. 1937.— 1939. gadā netālu tika uzbūvēta [[Viesītes luterāņu baznīca]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Viesītes Brīvības piemineklim priekšā uzcēla Sarkanās armijas Brāļu kapu pieminekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2437/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213206/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2437/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Улица - panoramio (4).jpg|190px|thumbnail|left|Iela Viesītē.]] Viesīte atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, [[Sēlija]]s kultūrvēsturiskā novada vidienē. Fizioģeogrāfiski tā izveidojusies [[Augšzemes augstiene]]s [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvaļņa]] centrālajā daļā (saukts arī par Viesītes morēnu valni). Pēc ainavu iedalījuma pilsēta atrodas mežāru morēnas paugurainē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://naujene.lv/Media/Default/Attistiba/ainavu_karte.jpg |title=Latvijas ainavu karte |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915050556/http://naujene.lv/Media/Default/Attistiba/ainavu_karte.jpg |archivedate={{dat|2016|09|15||bez}} }}</ref> Ziemeļaustrumos no Pilsētas motokrosa trases 500 m aiz pilsētas robežas atrodas viens no augstākajiem paugurvaļņa punktiem [[Stampānu kalns]] (141 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=augst%C4%81kais&id=963678&g=1 |title=Viesīte:letonika.lv |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204224302/https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=augst%C4%81kais&id=963678&g=1 }}</ref> Viesītes rietumu daļā stiepjas ģeoloģisks veidojumas Valeskalniņš, veidojies ap 2. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tas ir vienīgais [[oss]] Sēlijas paugurvalnī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=29407 |title=Maršruts Viesītes pilsētā |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180302235127/http://www.viesite.lv/?page_id=29407 }}</ref> Kopumā reljefs visā pilsētā izteikti paugurains, tā dēļ veidojies haotisks vēsturiskais ielu tīkls un neregulāra apbūve. Ziemeļrietumu daļā atrodas [[Mazais ezers (Viesīte)|Mazais ezers]]. Tā platība 1,5 ha. Gar ezera dienvidu krastu ierīkota labiekārtota pastaigu taka, kas ved uz Mīlestības saliņu — brīvdabas estrādi. Takā iespējams iepazīt [[Dumbrājs|dumbrāja]] dabu un vērot putnus. Ezera krastā izveidota atpūtas vieta un āra trenažieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=24219&r=Jekabpils |title=Viesītē atjaunota Mīlestības taka |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719123511/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=24219&r=Jekabpils |archivedate={{dat|2017|07|19||bez}} }}</ref> Viesītes pilsētas platība ir 2,3 km². Lielākās dabas platības veido dumbrājs ap Mazo ezeru un Riekstu kalns pilsētas austrumos. Lielu daļu pilsētas veido vēsturiskā koka un mūra mazstāvu apbūve. Ziemeļu daļā sastopamas savrupmājas, bet dienvidaustrumu daļā padomju laika apbūve, kas radusies kā PMK ([[pārvietojamā mehanizētā kolonna]]) un arodskolas rajons. Administratīvi no visām pusēm to ieskauj [[Viesītes pagasts]]. Pilsēta atrodas pie [[Autoceļš P75|autoceļa P75]] [[Jēkabpils]]—Lietuvas robeža ([[Nereta]]), ziemeļu-dienvidu virzienā cauri centram iet valsts vietējās nozīmes ceļš [[V956]] [[Daudzeva]]—Viesīte—[[Apserde]]. Vēsturiski šo ceļu krustojumam ir bijusi nozīmīga loma apdzīvotas vietas attīstībā, taču mūsdienās pilsētas ģeogrāfiskais novietojums un ceļu stāvoklis ir ekonomiski neizdevīgs.<ref name="viesite.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/download/ter.planojumi/VAP_gala_redakcijas_projekts_10_decembris.pdf |title=Viesītes novada attīstības programma 2014.-2020. gadam. |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205151805/http://www.viesite.lv/download/ter.planojumi/VAP_gala_redakcijas_projekts_10_decembris.pdf }}</ref> Pilsētai nav tieša labas kvalitātes autoceļu savienojuma ar [[Rīga|Rīgu]]. Lielākoties līdz Rīgai iedzīvotāji dodas caur [[Nereta|Neretu]]. Kopumā satiksmes plūsma un tranzītkravu apjomi pilsētā ir nelieli. === Klimats === Viesīte atrodas mitrā kontinentālā agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā.<ref>Rudovics, A. Rudovica, T. 1993. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Zvaigzne ABC.</ref> Siltākais gada mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais janvāris. Pēdējās pavasara salnas parasti novērojamas maija otrajā pusē, bet pirmās rudens salnas septembra otrajā pusē. Tuvākā [[meteoroloģisko novērojumu stacija]] atrodas [[Zīlāni|Zīlānos]] 35 km attālumā, kas nesniedz precīzus datus par klimatiskajiem apstākļiem Viesītē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 |title=Novērojumu stacijas |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170612155614/http://meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 |archivedate={{dat|2017|06|12||bez}} }}</ref> Līdzīgi kā pārējā Latvijas teritorijā, valdošie vēji pūš no dienvidrietumiem un rietumiem, retāk no dienvidiem vai dienvidaustrumiem. == Demogrāfija == [[Attēls:Viesites mikrorajons.jpg|thumb|Liela daļa viesītiešu dzīvo padomju laikā celtajā mikrorajonā]] Viesīte ir neliela mazpilsēta. Demogrāfiskie rādītāji 21. gadsimtā liecina, ka iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.<ref name="viesite.lv"/> Tas notiek gan negatīva [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 856 sievietes un 724 vīrieši.<ref name="data.csb.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/ |title=Centrālās statistikas pārvaldes datubāze |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120417193450/http://data.csb.gov.lv/ }}</ref> 2018. gada jūlijā Viesītē bija 228 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 110 bija vīrieši un 118 sievietes. Bērni vecumā līdz 6 gadiem bija 95 — 47 sievietes un 48 vīrieši. Skolas vecumā (7-18 gadi) pilsētā dzīvoja 180 bērni, no tiem 94 sievietes un 86 vīrieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISPB_Pasvaldibas_bernu_skaits_pagasti.pdf |title=Bērnu vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā)) |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125192710/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISPB_Pasvaldibas_bernu_skaits_pagasti.pdf }}</ref> Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 1006 iedzīvotājs, no kuriem 508 bija vīrieši un 498 sievietes. Savukārt 375 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 63 gadiem) — no tiem 133 vīrieši un 242 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja_pagasti.pdf |title=Darbaspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā) |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181009071537/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja_pagasti.pdf |archivedate={{dat|2018|10|09||bez}} }}</ref> Tātad darbspējas vecumā šajā gadā bija 63% pilsētnieku. Demogrāfiskās slodzes līmenis Viesītē 2018. gadā bija 625 apgādājamie uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem. 2018. gadā Viesītes pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums bija 43,6 gadi, salīdzinoši 2000. gadā tas bija 37,7, bet 2011. gadā 41,0 gads. Skaitļi norāda uz vidējā vecuma palielināšanos, kas saskan ar kopējām tendencēm visā valstī.<ref>[https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/RIG020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=0811dd84-5fad-4be0-b361-32865ca3b97e Pastāvīgo iedzīvotāju vidējais vecums]{{Novecojusi saite}}</ref> 1925. gadā Eķengrāves miestā dzīvoja 1124 cilvēks — 562 vīrieši un precīzi tikpat sieviešu. No tiem Latvijas pavalstniecība bija 1102 cilvēkiem — 547 vīriešiem un 555 sievietēm. Miestā dzīvoja arī 2 Lietuvas, 1 Vācijas, 1 Krievijas pilsonis, bet 18 cilvēki bija bez noteiktas pavalstniecības. 2018. gadā Latvijas pilsoņi bija 1447 jeb 94% no visiem viesītiešiem. Latvijas nepilsoņi sastādīja 6% (89 iedzīvotāji). Savukārt citas valsts piederība bija tikai vienam pilsētas iedzīvotājam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/?tablelist=true&rxid=0811dd84-5fad-4be0-b361-32865ca3b97e |title=Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190628111350/http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/?tablelist=true |archivedate={{dat|2019|06|28||bez}} }}</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Viesīte|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |footnote = Avots:<ref name="data.csb.gov.lv" /> |1925|1124 |1930|1258 |1935|1368 |1939|1400 |1959|1991 |1979|2108 |1981|2097 |1990|2533 |1992|2564 |1994|2481 |1996|2434 |1998|2513 |2000|2249 |2002|2145 |2004|2046 |2006|1983 |2008|1902 |2010|1829 |2012|1728 |2014|1691 |2016|1705 }} === Etniskais sastāvs === Tāpat kā visā Latvijā, vēsturisku notikumu dēļ pilsētas etniskais sastāvs ir mainījies. [[Ebreji|Ebreju]] kopiena pilsētā ir zudusi. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1925. līdz 2021. gadam''' |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[lietuvieši]]!! [[baltkrievi]]!! [[poļi]]!! [[ukraiņi]]!! [[vācieši]]!! [[ebreji]]!! citi |- | 1925.|| 1124|| 885|| 14|| 9|| 31|| 26|| nez.|| 5|| 152|| 2 |- | 1935.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |title=Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114152539/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref>|| 1368|| 1061|| 37|| 17|| 5|| 18|| nez.|| 3|| 193|| 6 |- | 1970.|| 1694|| 1329|| 201|| 62|| 37|| 32|| 7|| nez.|| nez.|| 26 |- | 1979.|| 2185|| 1745|| 276|| 66|| 49|| 35|| 7|| nez.|| nez.|| 7 |- | 1989.|| 2602|| 1884|| 476|| 73|| 68|| 31|| 36|| nez.|| nez.|| 34 |- | 2000.|| 2140|| 1667|| 295|| 67|| 48|| 35|| 21|| nez.|| nez.|| 7 |- | 2011.|| 1885|| 1448|| 197|| 53|| 45|| 25|| 11|| nez.|| nez.|| 6 |- | 2018.|| 1609|| 1227|| 176|| 46|| 36|| 30|| 9|| nez.|| nez.|| 13 |- | 2021.|| 1497|| 1186|| 179|| 45|| 33|| 27|| 11|| nez.|| nez.|| 16 |- |} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Viesite local market.jpg|thumb|Viesītes tirgū atsevišķu produktu tirgotāji sastopami tikai noteiktos laikos, ko pilsētas iedzīvotāji zina.]] Viesītes pilsētā galvenās uzņēmējdarbības nozares ir administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mežistrāde un transporta pakalpojumi. Pēc Lursoft uzņēmuma datu bāzēs pieeejamās informācijas, 2019. gada sākumā Viesītes pilsētas administratīvajās robežās bija reģistrēti 144 uzņēmējdarbības subjekti, no tiem 79 aktīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/ |title=Lursoft datu bāze |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190323121605/https://www.lursoft.lv/ |archivedate={{dat|2019|03|23||bez}} }}</ref> Pilsētā darbojas 1 atvasināta publiska persona [[Viesītes novads|Viesītes novada dome]] un 12 iestādes. Iedzīvotāji apvienojušies 17 dažādās nevalstiskajās organizācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=44173 |title=Viesītes novada biedrības |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191005081109/http://www.viesite.lv/?page_id=44173 |archivedate={{dat|2019|10|05||bez}} }}</ref> 2007. gadā Viesītes pilsētas attīstības indekss bija viszemākais [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionā]] -2,31.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Uznnemejdarbibas_attistibas_iespejas_Viesites_novada.pdf |title=Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Viesītes novadā |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190323121605/http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Uznnemejdarbibas_attistibas_iespejas_Viesites_novada.pdf |archivedate={{dat|2019|03|23||bez}} }}</ref> 2019. gada februārī reģistrētā bezdarba līmenis [[Viesītes novads|Viesītes novadā]] bija 6,4%. Var pieņemt, ka pilsētā kā novada centrā tas ir zemāks, taču līdzīgs valsts kopējam rādītājam — 5,2%. 2013. gadā no visā novadā reģistrētajiem 224 bezdarbniekiem, 115 dzīvoja pilsētā. Tobrīd novada kopējais bezdarba līmenis sasniedza 9,1%. Viesītes pilsētas teritorijā nav lielu ražošanas uzņēmumu. Iedzīvotāji nodarbināti dažādās pašvaldības iestādēs, mazumtirdzniecības uzņēmumos, apkārtnes zemnieku saimniecībās. Tāpat liela daļa izmanto iespēju strādāt tuvākajā nacionālās nozīmes centrā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kas atrodas 31 km attālumā. Vietējiem ražotājiem pieejams pašvaldības atbalsts, kas izveidojusi kopīgu zīmolu "Viesīte ražo. Sēlijas produkts". Katru gadu iedzīvotāji var piedalīties vietējo projektu konkursā, lai iegūtu finansējumu savu ideju realizācijai. Uzņēmēji un tūrisma pakalpojumu sniedzēji regulāri piedalās dažādās izstādēs, gadatirgos un citos uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos Latvijā. === Transports === [[Attēls:Bus in viesite.jpg|thumb|Autobuss no Aknīstes uz Jēkabpili iebrauc Viesītes centrā.]] Viens no galvenajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls]]. Tā pastāvēšanas laikā no 1916. līdz 1972. gadam galvenā stacija un depo atradās Viesītē. Pilsēta bija viens no galvenajiem [[Sēlija]]s lauku transporta mezgliem, no kura veda savienojums ar platsliežu dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]. Šobrīd dzelzceļš ir nojaukts, Paula Stradiņa ielas malā saglabāts sliežu posms ar diviem ceļiem. Vēsturiskajā depo teritorijā izveidots [[muzejs "Sēlija"]]. Mūsdienās Viesīte sasniedzama vienīgi ar autotransportu. Pilsētai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, Jēkabpili, Neretu, Aknīsti, Subati, Jaunjelgavu un citām mazākām apdzīvotām vietām tuvākajā apkārtnē. Pilsētas neizdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, tā ir vāji sasniedzama no lielākiem attīstības centriem (izņemot Jēkabpili). Sabiedriskā transporta savienojums ar galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ir tikai vienu reizi dienā maršrutā Rīga-Jaunjelgava-Subate — vakarā uz Viesīti, no rīta uz Rīgu. Tas nedod iespēju veikt vienas dienas ceļojumu uz Viesīti ar sabiedrisko transportu. Tāpēc visbiežāk iedzīvotāji un ceļotāji no tālākām vietām dodas ar pārsēšanos caur Jēkabpili. [[Autoceļš P75]] Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas ir vienīgais asfalta seguma savienojums uz Viesīti ar citām apdzīvotām vietām. Privātā transporta maršruti uz galvaspilsētu visbiežāk ved caur [[Nereta|Neretu]]. Iedzīvotāji vairākkārt ir izteikuši nepieciešamību pēc asfalta uz [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējā autoceļa]] [[V956]] Daudzeva-Viesīte-Apserde, kas būtu taisnākais savienojums ar galvaspilsētu, taču VAS "Latvijas Valsts ceļi" šo priekšlikumu nesaskata par ekonomiski pamatotu.<ref>http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Parskats_par_Viesites_novada_AP_izstrades_gaitu.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190322152203/http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Parskats_par_Viesites_novada_AP_izstrades_gaitu.pdf |date={{dat|2019|03|22||bez}} }} Pārskats par Viesītes novada attīstības programmu 2014.-2020. gadam</ref> Tranzīta satiksmes plūsma pilsētā ir niecīga un nerada būtiskas problēmas. === Tūrisms === Aktīvā tūrisma sezona Viesītē ir no aprīļa līdz oktobrim. Galvenais tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir [[muzejs "Sēlija"]], kura pārziņā atrodas arī Amatniecības centrs un Viesītes tūrisma informācijas punkts. Tūristiem pilsētā pieejamas gan pastaigu ekskursijas gida pavadībā, gan braucieni ar elektrobānīti — tūristu vilcieniņu. Galvenie apskates objekti ir muzeja "Sēlija" nodaļas [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Mazā Bānīša parks]] un [[Muzejs "Sēlija"#Paula Stradiņa skola|Paula Stradiņa skola]], Viesītes Kultūras pils un Mīlestības taka. Viesītes Kultūras pils kā platības ziņā lielākā Sēlijas kultūras celtne piesaista dažādus māksliniekus. Ēkai ir liels potenciāls kultūras tūrisma jomā, taču to kavē pilsētas zemā ekonomiskā aktivitāte un vāja Latvijas reģionālā politika. Tūristus visvairāk piesaista pilsētas vēsturiskais centrs ar līkumainajām ielām un vēsturisko mazstāvu apbūvi, kā arī paugurainais reljefs. Pilsētā darbojas kafejnīca, ēdnīca, 3 pārtikas veikali. Naktsmītnes pieejamas bijušās arodvidusskolas dienesta viesnīcā un viesu namā tiešā pilsētas tuvumā. Pilsētā 4 vietās pieejams bezmaksas WiFi. Tūrisma informācijas punktā un Amatniecības centrā iegādājami suvenīri, vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tūrisma informācijas punkts sniedz noderīgas ziņas par iespējām ceļotājiem gan tuvākajā apkārtnē, gan visā [[Sēlija|Sēlijā]] kopumā. == Izglītība == Par pirmo izglītības iestādi Āžu miesta bērniem uzskatāmas "Robežnieku" mājas miesta nomalē. Tajās 1855. gadā mājas saimnieks Kreimanis uzņēmies ziemās mācīt lasīšanu un rēķināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/04/VNV_03_2017.pdf |title=Viesītes pagasta pamatskolas vēstures lappuses pārlapojot |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190413121948/http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/04/VNV_03_2017.pdf |archivedate={{dat|2019|04|13||bez}} }}</ref> Vēlāk skola pārcelta uz plašākām telpām "Aumaņu" mājās miesta teritorijā. 1878. gadā pagasta valde nolēma celt jaunu ēku speciāli skolas vajadzībām, kas pabeigta 1880. gadā.<ref>[https://www.delfi.lv/turismagids/jaunumi/viesites-muzeja-selija-atklas-jaunu-ekspoziciju.d?id=50830975 Viesītes muzejā 'Sēlija' atklās jaunu ekspozīciju]</ref> Jaunajā '''Eķengrāves pagastskolas''' ēkā ierīkoja mācību klases, internātu, skolotāja dzīvokli, policista kantori un aizturēšanas telpu, kā arī kādu laiku te atradās pagasta valde un rakstveža dzīvoklis. Tā kā miestā savas baznīcas nav bijis, kādu laiku skolas zālē noturēti arī dievkalpojumi. 1896. gadā šajā skolā luterāņu mācītājs [[Johans Stenders (mācītājs)|Johans Stenders]] kristīja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dom.lndb.lv/data/obj/file/302027.pdf |title=Profesora Paula Stradiņa atcere |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190413121951/http://dom.lndb.lv/data/obj/file/302027.pdf |archivedate={{dat|2019|04|13||bez}} }}</ref> 1963. gadā skolu pievienoja pilsētas vidusskolai, pārceļot arī skolēnus un skolotājus. 1944. gadā Viesītē atklāja mācības krievu valodā. No 1947. gada tās turpinājās vēsturiskajā pagastskolas ēkā. No 1962. gada tā kļuva par astoņgadīgo skolu ar krievu mācību valodu, vēlāk nosaukta par '''Viesītes pamatskolu'''. 2001. gadā skolā mācījās ap 60 skolēnu un strādāja 10 pedagogi.<ref>Laika soļos ieklausoties: Viesītes novads cauri gadsimtiem. Sast. Ābolniece L. Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008 138. lpp.</ref> 2002. gadā skola likvidēta, vecākiem atbalstot bērnu mācības latviešu valodā [[Viesītes vidusskola|Viesītes vidusskolā]]. '''[[Viesītes vidusskola]]s''' vēsture aizsākusies Eķengrāves "Ratniekos", kur atvērtas 2 klases miesta bērniem (sākotnēji pazīstama kā pilsētas skola pretstatā pagastskolai). Vēlāk skolu pārcēla uz Stradiņu ģimenes īpašumu [[Raiņa iela (Viesīte)|Raiņa ielā]] 55. 1929. gadā sākta pilsētas pamatskolas ēkas celšana. Mācības jaunajā skolā sākas 1933. gada rudenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.edu.lv/lapas/par_skolu/index1.html#V%C4%92STURE |title=Viesītes vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180818034526/http://viesite.edu.lv/lapas/par_skolu/index1.html#V%C4%92STURE }}</ref> No 1944. gada tā darbojas kā nepilnā vidusskola, bet 1949. gadā to pabeidz pirmais vidusskolas izlaidums. Pilsētā darbojusies arī '''Viesītes ebreju privātā pamatskola''' "Tora vdereh erec" (''latviski: "mācība un pieklājība)''", kurā, pretstatā vairumam Latvijas ebreju skolu ar [[jidišs|jidiša]] apmācību, mācīja [[ivrits|ivritu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 |title=Ebreju vēsture Viesītē |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190416164150/https://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 }}</ref> Tā pastāvēja no 1930. līdz 1937. gadam un atradās reliģiski ortodoksālās biedrības "Agudat Israel" pārziņā. Skolēnu skaits tajā bijis neliels, jo vairums ebreju mācījušies latviešu valodā pilsētas pamatskolā. Lai [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] apkalpošanai iegūtu kvalificētus darbiniekus, 1936. gadā nodibināja '''dzelzceļa arodskolu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.edu.lv/banitis/lapas/banitis_v/banitis.htm |title=Sāk strādāt Viesītes arodskola |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170619121050/http://www.viesite.edu.lv/banitis/lapas/banitis_v/banitis.htm |archivedate={{dat|2017|06|19||bez}} }}</ref> Audzēkņu mācības noritēja vakaros pilsētas pamatskolas telpās, bet pārējā laikā tie apguva praksi dzelzceļa depo darbnīcās. Skola pastāvēja līdz 1941. gadam. 1974. gadā atklāja jaunu profesionālo mācību iestādi '''Viesītes arodvidusskolu''', kuras galvenais uzdevums bija melioratoru apmācība. Vēlāk mācību iespējas papildināja citas lauku profesionālās izglītības programmas — mehanizatori, zivkopji, lopkopji, lauku celtnieki, lauku māju saimnieces un zemkopji. 21. gadsimta sākumā skolā mācījās datorsistēmu tehniķi, apdares darbu strādnieki, pavāri un koksnes materiālu apstrādātāji. 2011. gadā skolu apvienoja ar Aizkraukles arodvidusskolu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/doc.php?id=226704 |title=Par Aizkraukles arodvidusskolas un Viesītes arodvidusskolas reorganizāciju |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241104062755/https://likumi.lv/doc.php?id=226704 }}</ref> un 2013. gadā slēdza sliktā materiāltehniskā nodrošinājuma un mazā skolēnu skaita dēļ. '''[[Viesītes Mūzikas un mākslas skola]]''' savu darbību uzsāka 1988. gadā kā [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola]]s filiāle. 2008. gadā, pievienojot [[Jēkabpils mākslas skola]]s Viesītes filiāli, to pārveidoja par patstāvīgu mācību iestādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vmms.lv/?page_id=99 |title=Par Viesītes mūzikas un mākslas skolu |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170313140004/http://www.vmms.lv/?page_id=99 |archivedate={{dat|2017|03|13||bez}} }}</ref> [[Attēls:Preschool viesite town latvia.png|thumb|190px|left|Bērnudārzs "Zīlīte" atrodas pilsētas mikrorajonā.]] '''[[Sēlijas Sporta skola]]''' (sākotnēji Viesītes Sporta skola) dibināta 2008. gadā. Tā veic apmācību vispārējās fiziskās izglītības sagatavošanā, vieglatlētikā, volejbolā un futbolā ne tikai Viesītē, bet arī citviet [[Sēlija|Sēlijā]] un [[Pļaviņas|Pļaviņās]]. 2019. gadā pilsētā darbojas četras izglītības iestādes: * [[Viesītes vidusskola]] * pirmsskolas izglītības iestāde (PII) "Zīlīte" * [[Sēlijas Sporta skola]] * [[Viesītes Mūzikas un mākslas skola]] Interešu izglītību dažādās jomās nodrošina Viesītes Mūzikas un mākslas skola. Pilsētā darbojas Jaunatnes iniciatīvu centrs. == Sports == [[Attēls:Stadium Viesite town latvia.jpg|thumb|Viesītes pilsētas stadions|190px]] 2016. gadā Viesītē atklāts renovētais Viesītes stadions. Ikdienā stadionu izmanto gan [[Viesītes vidusskola]]s, gan [[Sēlijas Sporta skola]]s audzēkņi, gan arī pilsētas iedzīvotāji. Šajā sporta kompleksā ietilpst basketbola laukums, mākslīgā seguma futbola laukums, divi smilšu volejbola laukumi, tenisa korts, lodes grūšanas sektors, tāllēkšanas sektors, skrejceļš ar mākslīgo segumu, tiesnešu māja un auto stāvlaukums.<ref>[http://www.bdaugava.lv/zinas/olimpiskaja-diena-atklaj-rekonstrueto-stadionu-viesite Atklāj rekonstruēto stadionu Viesītē]</ref> [[Sēlijas Sporta skola|Sēlijas sporta skolā]], kas izmanto pilsētas stadionu, akreditētas mācību programmas volejbolā, vieglatlētikā un futbolā. Viesītes Sporta klubs apsaimnieko trenažieru un svarcelšanas zāli, kas atrodas Viesītes Kultūras pils pagrabstāvā. Sporta klubs organizē dažādas sacensības — makšķerēšanā, svarcelšanā, rīko Viesītes sporta svētkus. Klubs piedāvā spēlēt galda tenisu, novusu un citas galda spēles. Pilsētas kafejnīcās regulāri notiek zolītes čempionāti. Veloklubs "Selonia" pulcē dažāda vecuma riteņbraukšanas entuziastus. katru gadu klubs rīko MTB kalnu riteņbraukšanas sacensības "Viesītes Mazbānīša kauss" un foto orientēšanās spēli “Pa Āža takām”. 2018. gadā Viesītes tirgus laukumā biedrība atklāja Viesītes publiskā velosipēdu apkopes staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?p=42981 |title=Viesītes publiskā velosipēda apkopes stacijas atklāšana |access-date={{dat|2019|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205140341/https://www.viesite.lv/?p=42981 }}</ref> Kluba biedri piedalās gan sacensībās Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības atbalsta centrā "Viesītei" iespējams apmeklēt ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita vadībā. Tāpat šeit sniedz masāžas pakalpojumus. Pie [[Viesītes vidusskola]]s izveidots ledus laukums, kurā tiek rīkoti atklātie hokeja turnīri. Pie daudzdzīvokļu mājām Meža ielā izveidots āra trenažieru laukums pieaugušajiem. Pie bērnudārza "Zīlīte" iedzīvotāji aktīvi izmanto strītbola laukumu. Trenēties iespējams arī bijušās Viesītes arodvidusskolas stadionā, kur saglabājies skrejceļš un dažādas līdztekas. Nozīmīgākie sporta pasākumi: * Viesītes čempionāts zolītē * Veselības nedēļa * Viesītes Mazbānīša kauss — kalnu riteņbraukšanas sacensības jūnija 1. svētdienā * Viesītes Sporta svētki — jūlijā * Spārniņa kauss — ikgadējas sacensības volejbolā rudenī, veltītas sporta trenerim Voldemāram Spārniņam == Kultūra == [[Attēls:Viesites kulturas pils.jpg|thumb|Kultūras pils ir lielākā kultūras celtne Latvijas laukos.]] Galvenā kultūras iestāde pilsētā ir Viesītes Kultūras pils. Tas ir lielākais Latvijas lauku kultūras nams — ēkas kopējā platība 5824m², koncertzāles skatuves izmēri 154 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/viesites-kulturas-pils |title=Viesītes Kultūras pils |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125085009/https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/viesites-kulturas-pils }}</ref> Ēkā atrodas koncertzāle ar 350 skatītāju vietām, deju zāle, tradīciju zāle, kino un konferenču zāle un izstāžu zāle. Vērienīgo ēku izmanto arī dažādas pašvaldības iestādes, Viesītes Sporta klubs un daži komersanti. Kultūras pils ir nozīmīga pulcēšanās vieta visas [[Sēlija]]s mērogā — te ir notikuši 4 Sēlijas kongresi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://seluklubs.lv/?page_id=31 |title=Sēlijas kongresi |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160630131324/http://seluklubs.lv/?page_id=31 |archivedate={{dat|2016|06|30||bez}} }}</ref> vairāku gadu garumā notika zinātniskā konference "[[Mārtiņš Buclers|Buclera lasījumi]]", Sēlijas skolēnu zinātnisko darbu lasījumi "[[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] lasījumi" un citi sēļiem nozīmīgi sarīkojumi. Akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] savās publikācijās vairākkārt šo celtni nodēvējis par sēļu vai Sēlijas pili kā visa novada garīgo centru.<ref>https://www.vestnesis.lv/ta/id/49806 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701103752/https://www.vestnesis.lv/ta/id/49806 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} Viesīte kā Sēlijas sirds. Latvijas Vēstnesis. 18.09.1998., Nr. 271/272 (1332/1333)</ref> Ikdienā te notiek dažādi koncerti, vietējo pašdarbības kolektīvu priekšnesumi un svinīgas pieņemšanas tradīciju zālē. Kino un konferenču zālē regulāri tiek demonstrētas jaunākās latviešu filmas. Līdz [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] slēgšanai pilsētā darbojās arī dzelzceļnieku klubs, kuram bija plaša kultūras un sporta dzīve. Dzelzceļniekiem bija sava futbola un volejbola komanda, apgaismota slidotava un treniņi svarcelšanā. Klubā darbojās dzelzceļnieku pūtēju orķestris, sieviešu vokālais ansamblis, depo estrādes orķestris, dramatiskais pulciņš, vīru koris.<ref>Laika soļos ieklausoties: Viesītes novads cauri gadsimtiem. Sast. Ābolniece L. Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008 154.—155. lpp.</ref> Ar dzelzceļa depo pašdarbnieku vēsturi var iepazīties [[Muzejs "Sēlija"|muzejā "Sēlija"]]. ==== Kolektīvi ==== Kultūras pilī darbojas pūtēju orķestris, amatierteātris “Vēris”, jauktais koris, 6 bērnu un jauniešu deju kolektīvi, 2 vidējās paaudzes deju kolektīvi, bērnu un jauniešu dramatiskais pulciņš, mūzikas studija (vokālā un instrumentālā grupa), rokdarbu pulciņš "Savam priekam". Viesītes mūzikas un mākslas skolā darbojas vokālais ansamblis un koris, kā arī dažādi interešu izglītības pulciņi. Brīvo laiku bērni un jaunieši var pavadīt Viesītes Jaunatnes iniciatīvu centrā. Tā telpās darbojas arī Viesītes Māmiņu klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?p=42469 |title=Māmiņu klubs nosvin savu otro dzimšanas dienu |access-date={{dat|2019|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205140132/https://www.viesite.lv/?p=42469 }}</ref> Novada amatnieki un rokdarbnieki pulcējas Viesītes Amatniecības centrā. === Muzejs "Sēlija" === {{Pamatraksts|Muzejs "Sēlija"}} 2000. gadā dibināts Viesītes muzejs "Sēlija". Tā misija ir saglabāt un popularizēt Sēlijas kultūrvēsturiskā novada mantojumu. Muzeju veido trīs nodaļas — Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola pilsētā, kā arī Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets [[Saukas pagasts|Saukas pagasta]] [[Lone|Lonē]]. Mazā Bānīša parka teritorijā atrodas arī Viesītes tūrisma informācijas punkts un Viesītes Amatniecības centrs. Muzejā tiek rīkotas izstādes, lekcijas, dažādi piemiņas pasākumi un tūrisma atrakcijas. Nozīmīgāko muzeja daļu veido ekspozīcija par [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļu]], kas atrodas vēsturiskajās dzelzceļa depo ēkās, un [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] piemiņas ekspozīcija muzeja nodaļā Paula Stradiņa skola. Muzejā darbojas brīvprātīgo apvienība "Mazā Bānīša draugu kopa", kas savās regulārajās tikšanās reizēs diskutē par dažādiem novadpētniecības jautājumiem un iesaistās muzeja darbā. == Veselība == Līdz Otrajam pasaules karam Viesītes iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību sniedza Dzelzceļa ambulance Vienības ielā 24. 1948. gadā Viesītes pagasta „Vecpēteros” nodibināja Viesītes lauku slimnīcu ar 15 vietām, 1949. gadā slimnīcu pārvietoja uz ēku Ezera ielā 4 Viesītē. 1950. gadā izveidoja [[Neretas rajons|Neretas rajona]] Viesītes slimnīcu, kuras ambulance atradās Raiņa (agrākajā Vienības) ielā 6. 1952. gadā slimnīcai ierādīja telpas Raiņa ielā 35, kurā bija terapeitiskās, dzemdību, bērnu gultas, bet 10 infekcijas gultas atstāja Ezera ielā 4. Vēlāk Viesītes slimnīca bija izvietota 3 ēkās: stacionārs Raiņa ielā 35, ambulance Raiņa ielā 39 un infekcijas nodaļa Ezera ielā 4. 1963. gadā izveidoja rentgena kabinetu, bet pēc slimnīcas ēkas pārbūves 1970. gadā izveidoja fizioprocedūru kabinetu. 1972. gadā sāka darboties ātrās palīdzības dienests ar diviem šoferiem un diviem feldšeriem. 1997. gadā Viesītes slimnīcu pārveidoja par Viesītes Veselības sociālo aprūpes centru.<ref>[http://www.viesite.lv/download/VV/2015/VV_01.pdf Kas paliek atmiņās, tas dzīvs…] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211229051441/http://www.viesite.lv/download/VV/2015/VV_01.pdf |date={{dat|2021|12|29||bez}} }} VIESĪTES NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris, Nr. 1 (139)</ref> == Reliģija == [[Attēls:Viesite catholic church.jpg|thumb|Viesītes Romas katoļu baznīca.]] 21. gadsimta otrajā desmitgadē pilsētas teritorijā darbojas trīs kristiešu draudzes: [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Evaņģēliski luteriskā draudze]], Viesītes baptistu draudze un Viesītes katoļu draudze. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā pastāvēja arī Septītās dienas adventistu lūgšanu nams un sinagoga. Ebreju sinagoga sākotnēji iekārtota vienkāršā koka ēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 |title=Ebreju vēsture Viesītē |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190416164150/https://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 }}</ref> Īsi pirms Otrā pasaules kara uzcelta jauna ēka, ko karā vācieši uzspridzina. Atradusies vietā, kur vēlāk padomju laikā uzcelta Viesītes pirts [[Lapu iela (Viesīte)|Lapu ielā]] 5.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=823 |title=Intervija ar Beinartu Meisu |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204052411/http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=823 }}</ref> Kā rāda tautas skaitīšanas dati, 1925. gadā lielākā daļa miesta iedzīvotāju bija luterāņi: {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju reliģiskais sastāvs 1925. gadā''' |- ! gads!! iedzīvotāju skaits!! [[luterāņi]]!! [[katoļi]]!! [[Pareizticība|pareizticīgie]]!! [[vecticībnieki]]!! [[mozus ticīgie]]!! citi |- | 1925.|| 1124||843|| 80|| 32|| 16|| 152|| 1 |} '''Viesītes Baptistu draudze''' nodibināta 1919. gadā, sākotnēji ticīgajiem darbojoties Lielzalves draudzē. Savu darbību atjaunojusi 1995. gadā un 21. gadsimtā aktīvi iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/aktualno/viesite-treso-gadu-notiek-labdaribas-akcija-sakumskoleniem-skolas-soma/ |title=Viesītes baptistu draudzes rīkotais labdarības pasākums «Skolas soma» |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201203170141/http://www.bdaugava.lv/aktualno/viesite-treso-gadu-notiek-labdaribas-akcija-sakumskoleniem-skolas-soma/ }}</ref> Savas baznīcas draudzei nav bijis, tāpēc dievkalpojumi allaž notikuši pielāgotās ēkās. 2012. gadā ugunsgrēkā pilnībā nodeg pēdējais no draudzes namiem Smilšu ielā 6.<ref>[http://viesitesdraudze.lv/par-mums/ Viesītes Baptistu draudze]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš tā laika dievkalpojumus notur Viesītes Kultūras pilī. '''[[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīca]]''' iesvētīta 1939. gadā. Ziedojumus baznīcas celšanai sāka vākt jau 1932. gadā, bet 1933. gadā piešķīra zemes gabalu Valeskalniņā. Līdz tās uzcelšanai luterticīgie iedzīvotāji piederējuši pie [[Sunākstes baznīca|Sunākstes Evaņģēliski luteriskās draudzes]], ar ko pilsētai ir ciešas vēsturiskas saites. Laikā, kad miestā savas baznīcas nav bijis, Sunākstes draudzes mācītāji dievkalpojumus noturējuši Eķengrāves pagastskolas telpās. '''Svētā Franciska katoļu baznīca''' iesvētīta 2016. gadā. Tas ir vienīgais katoļu dievnams [[Jelgavas diecēze|Jelgavas diecēzē]], kas nosaukts par godu svētajam [[Asīzes Francisks|Asīzes Franciskam]]. Baznīcas ēkā ietilpst arī priestera dzīvoklis, svētdienas skolas un kora mēģinājumu telpas. Iecere par katoļu baznīcu Viesītē radās jau 20. gadsimta 20.-30. gados, bet to izjauca Otrais pasaules karš.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katolis.lv/zinas/article/viesites-katoliem-tagad-savs-dievnams.html |title=Viesītes katoļiem tagad savs dievnams |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161228024839/http://katolis.lv/zinas/article/viesites-katoliem-tagad-savs-dievnams.html }}</ref> Draudze reģistrēta 1997. gadā. Līdz baznīcas uzcelšanai mises noturēja [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīcā]]. == Radiostacijas == No [[Viesītes neapkalpojamā radio un televīzijas stacija|Viesītes neapkalpojamo radio un televīzijas stacijas]] uztverami 4 [[Latvijas radio]] kanāli ļoti labā kvalitātē, bet pārējie komercradio uztverami zemākā kvalitātē Jēkabpils frekvencēs. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 91,1 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 4]] |- | 94,7 MHz || align="left" | [[Radio Skonto]] |- | 96,9 MHz || align="left" | [[Divu Krastu Radio]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 98,4 MHz || align="left" | [[European Hit Radio]] |- | 101,2 MHz || align="left" | [[Radio SWH]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 102,2 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,7 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 107,0 MHz || align="left" | [[Radio 1]] |- | 107,6 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 1]] |- |} |} == Ievērojami cilvēki == {{div col}} === Viesītē dzimuši === * Kārlis Nīcis ([[1888]]—[[1985]]) — operas solists (tenors), tulks, viens no [[Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē|Latviešu apvienības Austrālijā]] dibinātājiem * [[Pauls Stradiņš]] ([[1896]]—[[1958]]) — ķirurgs, profesors un veselības aprūpes organizētājs * Jānis Edgars Mūrnieks ([[1923]]—[[1997]]) — Melburnas Operetes ansambļa direktors un mecenāts * Milda Geidāne ([[1928]]—[[2004]]) — rakstniece, biškope, bibliotekāre * [[Edvīns Vecumnieks]] ([[1935]]) — latviešu arhitekts. Latvijas Mākslas akadēmijas docents * [[Kārlis Greiškalns]] ([[1942]]) — politiķis * Ligita Caune ([[1950]]) — māksliniece, gleznotāja * [[Gunārs Dāboliņš]] ([[1956]]) — bijis Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks * [[Guntars Godiņš]] ([[1958]]) — dzejnieks un atdzejotājs * Aigars Godiņš ([[1958]]) — kultūras darbinieks, komponists, mūziķis * [[Juris Rijnieks]] ([[1958]]) — aktieris un režisors * Jānis Vētra ([[1959]]) — ārsts, bijis [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s rektors * Aigars Rūrāns ([[1975]]) — koktēlnieks * Ivars Rūrāns ([[1975]]) — koktēlnieks * Māris Korsiets ([[1981]]) — [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātra]] aktieris === Viesītē dzīvojuši, strādājuši === * [[Gotfrīds Ansabergs]] ([[1871]]-[[1955]]) dzejnieks, revolucionārs, strādājis par rakstvedi Viesītē * [[Marta Staņa]] ([[1913]]—[[1972]]) — arhitekte, pedagoģe; strādājusi par skolotāju Viesītē * Zelmārs Cīrulis ([[1905]]—[[1972]]) — luterāņu mācītājs; Viesītes Brīvības baznīcas pirmais mācītājs * [[Anna Brodele]] ([[1910]]—[[1981]]) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe * Irina Ozoliņa ([[1920]]—[[2016]]) — esejiste, gleznotāja, skolotāja; dzīvojusi un mācījusies Viesītē {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Viesītes novadā}} {{div col}} * Āžu krogs — celts ap 1840. gadu. Vecākā pilsētas ēka. * [[Biržu iela (Viesīte)|Biržu iela]] — vēsturiskā centra iela ar saglabātu bruģi * Mīlestības dabas taka — labiekārtota pastaigu taka dumbrājā ar aktīvās atpūtas elementiem, atpūtas vietu pie ezera. * [[Muzejs "Sēlija"|Mazā Bānīša parks]] — muzeja nodaļa, kas ierīkota [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] depo teritorijā. * [[Muzejs "Sēlija"|Paula Stradiņa skola]] — muzeja nodaļa, veltīta [[Pauls Stradiņš|Stradiņu dzimtai]] un ievērojamām Viesītes personībām. * Skulptūra „Āzis” — atgādina par pilsētas agrāko nosaukumu — Āžu miestu. * Valeskalniņš — vienīgais valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Viesītes novadā. * Viesītes aptieka — viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta 1884. gadā. * Viesītes Brīvības piemineklis — atklāts 1935. gadā, pieminot 1919. gada 14. oktobra kauju pie Valeskalniņa. * Viesītes Kultūras pils — lielākais lauku kultūras nams Latvijā. Izcils atmodas laika interjers. * [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīca]] — pēdējais Latvijā uzceltais luterāņu dievnams pirms Otrā pasaules kara. * Viesītes vēsturiskais centrs — saglabājusies 19. gadsimta beigu / 20. gadsimta sākuma mazpilsētas apbūve. {{div col end}} == Attēlu galerija == <div style="text-align: center;"><gallery widths="150" heights="100" perrow="6"> Attēls:Raiņa ielas apbūve, 18.09.2016. (3).jpg|[[Raiņa iela (Viesīte)|Raiņa iela]] Attēls:Bij. Viesītes šaursliežu dzelzceļa stacijas depo, 18.09.2016..jpg|Muzejs [[Muzejs "Sēlija"|Mazā Bānīša parks]], bijušais dzelzceļa depo Attēls:Raiņa ielas apbūve, 18.09.2016. (2).jpg|Stradiņu dzimtas māja (zaļā) Attēls:Amatnieku iela 2, Viesīte.jpg|Āžu krogs Attēls:Viesites kapi.jpg|Viesītes vecie kapi Attēls:Виесите-14 (Viesite) - panoramio.jpg|Viesītes novada dome Attēls:Bij. Viesītes šaursliežu dzelzceļa stacijas sliežu fragments, 18.09.2016..jpg|[[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Bijušais stacijas laukums]] Attēls:Viesītes baznīca 2000-07-23.jpg|[[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīca]] Attēls:Museum Pauls Stradins school.jpg|Muzejs [[Muzejs "Sēlija"|Paula Stradiņa skola]] Attēls:Brivibas street viesite.jpg|[[Brīvības iela (Viesīte)|Brīvības iela]] </gallery></div> == Skatīt arī == * [[Viesītes novads]] * [[Muzejs "Sēlija"]] * [[Viesītes ielu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{commons|Viesīte|Viesīte}} * [http://www.viesite.lv/ Viesītes novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090722213055/http://viesite.lv/ |date={{dat|2009|07|22||bez}} }} * [http://www.viesite.lv/?page_id=29407 Maršruts Viesītes pilsētā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180302235127/http://www.viesite.lv/?page_id=29407 |date={{dat|2018|03|02||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20140521205034/http://www.muzejsselija.lv/ Viesītes muzejs "Sēlija"] * [https://web.archive.org/web/20190331081350/http://www.viesite.edu.lv/ Viesītes vidusskola] {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Viesītes novads}} {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Viesīte| ]] 0gcabuczcrjg4mg4bz4mebdp4jw85y5 0 5899 4519769 4519134 2026-09-10T05:40:26Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Sondershausen.png]] → [[File:DEU Sondershausen COA.svg]] PNG → SVG 4519769 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] f76n9dt2juy2mic9l9rpw98f1n64tk2 0 12977 4519697 4410814 2026-09-09T19:30:36Z ~2026-48853-67 150107 /* */ 4519697 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} [[Attēls:Gears animation.gif|thumbnail|172px|[[Zobrats|Zobratu]] darbības animācija]] '''Inženierija''' piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai. Inženieri izmanto iztēli, spriešanu, vērtēšanu un pieredzi zinātnes, tehnoloģijas, matemātikas un pieredzes pielietošanai. Rezultāts var būt [[dizains]], produkts, pakalpojums vai lietderīgas darbības ar kādu objektu vai procesu. Inženierību izgudroja Ins.Ž.nierijs == Metodes == Pats būtiskākais un unikālākais uzdevums, ko veic inženieris, ir noteikt, saprast un pielāgot ierobežojumus dizainam, lai sasniegtu veiksmīgu rezultātu. Parasti nav pietiekoši uzbūvēt tikai tehniski strādājošu produktu; tam ir arī jāatbilst tālākām prasībām. Ierobežojumi var būt tādi kā resursu pieejamība, fiziski vai tehniski limiti, elastība nākotnes modifikācijām un uzlabojumiem un citi faktori, kā prasība pēc izmaksas, ražošanas iespējām un apkalpošanas iespējām. Izprotot ierobežojumus, inženieris izsecina iespējas noteiktajos limitos. == Ilgtspējīga attīstība == Viens no pēdējā laika būtiskākajiem aspektiem inženierzinātnē ir atbildīgs dizains. To iedala trīs kategorijās: - Atbildība pret vidi - Sociālā atbildība - Ekonomiskā atbildība Šo atbildību kopums veido [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgumu]]. == Problēmu risināšana un meklēšana == Inženieri izmanto savas zināšanas zinātnēs, matemātikā un attiecīgās jomas pieredzi, lai atrastu atbilstošu risinājumu problēmai. Veidojot atbilstošus matemātiskus modeļus problēmas risināšanai, inženierim tiek dota iespēja tos analizēt un pārbaudīt iespējamos risinājumus. Parasti eksistē vairāki iespējamie problēmas risinājumi, tāpēc inženieriem jānovērtē dažādās dizaina iespējas un to dotās iespējas un jāizvēlas risinājums, kurš vislabāk atbilst izvirzītajām prasībām. [[Hernihs Altshullers]] pēc statistikas izveidošanas par patentiem lielā apjomā sacījis, ka kompromisi ir “zema līmeņa” inženierijas dizaina sirds, kamēr augsta līmeņa dizainos vislabākais rezultāts ir gadījumos, kad šis dizains izsvītro pamata pretrunas, kas izraisa problēmu. Inženieri nodarbojas ne tikai ar problēmu risināšanu, bet arī ar problēmu meklēšanu. Inženieri parasti cenšas paredzēt to, cik labi viņu izveidotais dizains darbosies pēc iecerētās specifikācijas. Piemēram, viņi izmanto: prototipus, mēroga modeļus, simulācijas, destruktīvos testus, nedestruktīvos testus un stresa testus. Testi nodrošina to, ka produkts darbosies kā paredzēts. Parasti inženieri iekļauj dizainā drošības faktoru, lai samazinātu risku neparedzētas kļūmes gadījumā. Tomēr jo lielāka drošība, jo lielāka arī iespējamība, ka dizains būs mazāk efektīvs. == Datora izmantošana == Kā jau visos modernajos zinātnes un tehnoloģiju projektos, datori un datorprogrammas iegūst arvien lielāku nozīmi. Skaitliskās metodes un simulācijas var palīdzēt precīzāk paredzēt dizaina veiktspēju daudz precīzāk nekā kādreiz izmantotā pietuvināšana. Izmantojot CAD (''computer-aided design'') datorprogrammu, inženieri var vieglāk veidot objekta dizaina zīmējumus un modeļus. Uz datora modelētiem dizainiem var pārbaudīt, vai tajos nav kļūdu, neradot dārgus un ilgi izgatavojamus prototipus. Dažas programmas, piemēram, CNC, spēj automātiski nolasīt rasējumus un izveidot detaļu. Datori arī palielina jau iepriekš izveidotu dizainu izmantošanu, dodot inženierim bibliotēku ar dažādām, iepriekš definētām detaļām, kuras ir gatavas izmantošanai inženiera dizainā. Pēdējā laikā sāk izmantot FEM (''finite element method analysis'') datorprogramma stresa, temperatūras, plūsmas, elektromagnētiskā lauka analīzei, kura ir ieguvusi ievērojamu nozīmi. Papildus ir arī dažādas datorprogrammas dinamisku sistēmu analīzei. Elektronikas inženieri izmanto dažādas elektrisko ķēžu datorprogrammas, kuras palīdz izgatavot elektriskās ķēdes, kuras veiktu savus uzdevumus, kad tās būtu izmantotas uz [[iespiedshēmas plate|iespiedshēmu platēm]] vai datorčipos. == Kultūras ietekme == Vēsturiski inženierija ir uzskatīta kā kaut kāds sauss un neinteresants lauks populārajā kultūrā. Tomēr tas tā nav bijis vienmēr. Piemēram, vairums Britu bērni [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 50. gados tika uzaudzināti ar saviļņojošiem stāstiem par “Uzvarētājiem inženieriem”, galvenokārt starp tiem bija Brunels, Stephensons, Telfors un citi tā laika inženieri. Zinātniskajā fantastikā inženieri ir bieži attēloti kā daudz zinoši un cienījami indivīdi, kuri izprot pārsteidzošās nākotnes tehnoloģijas, kuras tiek bieži attēlotas šajā žanrā. Inženieri ir bijuši bieži apsmieti vai arī ir cienīti viņu uzskatu un interešu dēļ. Iespējams, tādēļ, ka inženieri labi izprot lietu savstarpējo saistību, viņi bieži tiek iesaistīti politikā, lai “salabotu lietas” sabiedrības labā. Dažkārt, inženierus var atpazīt pēc “Dzels gredzena”- nerūsoša tērauda vai dzelzs gredzena, kurš tiek valkāts uz labās rokas mazā pirkstiņa. Šī tradīcija sākotnēji attīstījās Kanādā, kā lepnuma un pienākuma simbols pret inženiera profesiju. Dažus gadus vēlāk šī tradīcija attīstījās arī ASV. Inženieriem joprojām pietiek ar bakalaura grādu, lai iegūtu labu ienesīgu vietu, kura arī saņem sabiedrības cieņu. Šāds gadījums nav parasts starp citām profesijām. == Likumdošana == Mūsdienu valstīs, daži inženierijas uzdevumu, kā, piemēram, tiltu dizains, elektrības stacijas būves var tikt veikti tikai ar oficiāli apstiprinātiem un kvalificētiem inženieriem. Katra valsts apstiprina un pārbauda savus inženierus ar stingrām pārbaudēm. Tomēr mēdz notikt arī nelaimes. Kā arī inženieri pakļaujas stingrām inženieru organizāciju ētikas normām. == Inženierija salīdzinājumā ar zinātni == Inženierija nodarbojas ar praktiskas problēmu dizainu risināšanu. Zinātnieks varētu prasīt, kāpēc rodas problēma un veikt pētījumus, lai atbildētu uz šo jautājumu un atbildēt uz jautājumu, iespējams, izveidojot matemātisku modeli pēc viņa novērojumiem. Bet inženieri vēlas zināt kā atrisināt problēmu un kā pielāgot iespējamo risinājumu. Citiem vārdiem, zinātnieks cenšas izskaidrot parādību, kamēr inženieris izmanto jebkādas esošās zināšanas, lai rastu atrisinājumu problēmai. Taču starp zinātni un inženieriju notiek arī pārklāšanās. Tas nav retums, kad zinātnieki tiek iesaistīti praktiskā viņu atklājumu izmantošanā, tādējādi kļūstot par inženieri. Zinātnieki var arī veikt pilnīgus inženierijas uzdevumus, kā, piemēram, eksperimentāla aparāta dizainēšana vai prototipa izveidošana. Un pretēji, tehnoloģijas attīstīšanas procesā tehnoloģiju inženieris var arī atklāt jaunas parādības, tādējādi uz laiku kļūstot par zinātnieku. Būtībā inženieris izmanto esošās zināšanas problēmas atrisināšanai. == Galvenie inženierijas virzieni == [[Aeroinženierija]]s, būvkonstrukciju projektēšana, [[arhitektūras inženierija|arhitektūras inž.]], [[biomedicīnas inženierija|biomedicīnas]], [[ķīmiskā inženierija|ķīmiskā inž.]], [[civilā inženierija|civilā inž.]], [[datorinženierija]] inž., [[elektriskā inženierija|elektriskā inž.]], [[vides inženierija|vides inž.]], [[industriālā inženierija|industriālā inž.]], [[materiālu inženierija|materiālu inž.]], [[mehāniskā inženierija|mehāniskā inž.]], [[naftas inženierija|naftas inž.]], [[datorprogrammu inženierija|datorprogrammu inž.]], [[sistēmu inženierija|sistēmu inž.]], [[dizaina inženierija|dizaina inž.]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Inženierija]] 492u0m42s8696qe14ndjiepjxqzxngf 4519698 4519697 2026-09-09T19:30:47Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48853-67|~2026-48853-67]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4410814 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} [[Attēls:Gears animation.gif|thumbnail|172px|[[Zobrats|Zobratu]] darbības animācija]] '''Inženierija''' piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai. Inženieri izmanto iztēli, spriešanu, vērtēšanu un pieredzi zinātnes, tehnoloģijas, matemātikas un pieredzes pielietošanai. Rezultāts var būt [[dizains]], produkts, pakalpojums vai lietderīgas darbības ar kādu objektu vai procesu. == Metodes == Pats būtiskākais un unikālākais uzdevums, ko veic inženieris, ir noteikt, saprast un pielāgot ierobežojumus dizainam, lai sasniegtu veiksmīgu rezultātu. Parasti nav pietiekoši uzbūvēt tikai tehniski strādājošu produktu; tam ir arī jāatbilst tālākām prasībām. Ierobežojumi var būt tādi kā resursu pieejamība, fiziski vai tehniski limiti, elastība nākotnes modifikācijām un uzlabojumiem un citi faktori, kā prasība pēc izmaksas, ražošanas iespējām un apkalpošanas iespējām. Izprotot ierobežojumus, inženieris izsecina iespējas noteiktajos limitos. == Ilgtspējīga attīstība == Viens no pēdējā laika būtiskākajiem aspektiem inženierzinātnē ir atbildīgs dizains. To iedala trīs kategorijās: - Atbildība pret vidi - Sociālā atbildība - Ekonomiskā atbildība Šo atbildību kopums veido [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgumu]]. == Problēmu risināšana un meklēšana == Inženieri izmanto savas zināšanas zinātnēs, matemātikā un attiecīgās jomas pieredzi, lai atrastu atbilstošu risinājumu problēmai. Veidojot atbilstošus matemātiskus modeļus problēmas risināšanai, inženierim tiek dota iespēja tos analizēt un pārbaudīt iespējamos risinājumus. Parasti eksistē vairāki iespējamie problēmas risinājumi, tāpēc inženieriem jānovērtē dažādās dizaina iespējas un to dotās iespējas un jāizvēlas risinājums, kurš vislabāk atbilst izvirzītajām prasībām. [[Hernihs Altshullers]] pēc statistikas izveidošanas par patentiem lielā apjomā sacījis, ka kompromisi ir “zema līmeņa” inženierijas dizaina sirds, kamēr augsta līmeņa dizainos vislabākais rezultāts ir gadījumos, kad šis dizains izsvītro pamata pretrunas, kas izraisa problēmu. Inženieri nodarbojas ne tikai ar problēmu risināšanu, bet arī ar problēmu meklēšanu. Inženieri parasti cenšas paredzēt to, cik labi viņu izveidotais dizains darbosies pēc iecerētās specifikācijas. Piemēram, viņi izmanto: prototipus, mēroga modeļus, simulācijas, destruktīvos testus, nedestruktīvos testus un stresa testus. Testi nodrošina to, ka produkts darbosies kā paredzēts. Parasti inženieri iekļauj dizainā drošības faktoru, lai samazinātu risku neparedzētas kļūmes gadījumā. Tomēr jo lielāka drošība, jo lielāka arī iespējamība, ka dizains būs mazāk efektīvs. == Datora izmantošana == Kā jau visos modernajos zinātnes un tehnoloģiju projektos, datori un datorprogrammas iegūst arvien lielāku nozīmi. Skaitliskās metodes un simulācijas var palīdzēt precīzāk paredzēt dizaina veiktspēju daudz precīzāk nekā kādreiz izmantotā pietuvināšana. Izmantojot CAD (''computer-aided design'') datorprogrammu, inženieri var vieglāk veidot objekta dizaina zīmējumus un modeļus. Uz datora modelētiem dizainiem var pārbaudīt, vai tajos nav kļūdu, neradot dārgus un ilgi izgatavojamus prototipus. Dažas programmas, piemēram, CNC, spēj automātiski nolasīt rasējumus un izveidot detaļu. Datori arī palielina jau iepriekš izveidotu dizainu izmantošanu, dodot inženierim bibliotēku ar dažādām, iepriekš definētām detaļām, kuras ir gatavas izmantošanai inženiera dizainā. Pēdējā laikā sāk izmantot FEM (''finite element method analysis'') datorprogramma stresa, temperatūras, plūsmas, elektromagnētiskā lauka analīzei, kura ir ieguvusi ievērojamu nozīmi. Papildus ir arī dažādas datorprogrammas dinamisku sistēmu analīzei. Elektronikas inženieri izmanto dažādas elektrisko ķēžu datorprogrammas, kuras palīdz izgatavot elektriskās ķēdes, kuras veiktu savus uzdevumus, kad tās būtu izmantotas uz [[iespiedshēmas plate|iespiedshēmu platēm]] vai datorčipos. == Kultūras ietekme == Vēsturiski inženierija ir uzskatīta kā kaut kāds sauss un neinteresants lauks populārajā kultūrā. Tomēr tas tā nav bijis vienmēr. Piemēram, vairums Britu bērni [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 50. gados tika uzaudzināti ar saviļņojošiem stāstiem par “Uzvarētājiem inženieriem”, galvenokārt starp tiem bija Brunels, Stephensons, Telfors un citi tā laika inženieri. Zinātniskajā fantastikā inženieri ir bieži attēloti kā daudz zinoši un cienījami indivīdi, kuri izprot pārsteidzošās nākotnes tehnoloģijas, kuras tiek bieži attēlotas šajā žanrā. Inženieri ir bijuši bieži apsmieti vai arī ir cienīti viņu uzskatu un interešu dēļ. Iespējams, tādēļ, ka inženieri labi izprot lietu savstarpējo saistību, viņi bieži tiek iesaistīti politikā, lai “salabotu lietas” sabiedrības labā. Dažkārt, inženierus var atpazīt pēc “Dzels gredzena”- nerūsoša tērauda vai dzelzs gredzena, kurš tiek valkāts uz labās rokas mazā pirkstiņa. Šī tradīcija sākotnēji attīstījās Kanādā, kā lepnuma un pienākuma simbols pret inženiera profesiju. Dažus gadus vēlāk šī tradīcija attīstījās arī ASV. Inženieriem joprojām pietiek ar bakalaura grādu, lai iegūtu labu ienesīgu vietu, kura arī saņem sabiedrības cieņu. Šāds gadījums nav parasts starp citām profesijām. == Likumdošana == Mūsdienu valstīs, daži inženierijas uzdevumu, kā, piemēram, tiltu dizains, elektrības stacijas būves var tikt veikti tikai ar oficiāli apstiprinātiem un kvalificētiem inženieriem. Katra valsts apstiprina un pārbauda savus inženierus ar stingrām pārbaudēm. Tomēr mēdz notikt arī nelaimes. Kā arī inženieri pakļaujas stingrām inženieru organizāciju ētikas normām. == Inženierija salīdzinājumā ar zinātni == Inženierija nodarbojas ar praktiskas problēmu dizainu risināšanu. Zinātnieks varētu prasīt, kāpēc rodas problēma un veikt pētījumus, lai atbildētu uz šo jautājumu un atbildēt uz jautājumu, iespējams, izveidojot matemātisku modeli pēc viņa novērojumiem. Bet inženieri vēlas zināt kā atrisināt problēmu un kā pielāgot iespējamo risinājumu. Citiem vārdiem, zinātnieks cenšas izskaidrot parādību, kamēr inženieris izmanto jebkādas esošās zināšanas, lai rastu atrisinājumu problēmai. Taču starp zinātni un inženieriju notiek arī pārklāšanās. Tas nav retums, kad zinātnieki tiek iesaistīti praktiskā viņu atklājumu izmantošanā, tādējādi kļūstot par inženieri. Zinātnieki var arī veikt pilnīgus inženierijas uzdevumus, kā, piemēram, eksperimentāla aparāta dizainēšana vai prototipa izveidošana. Un pretēji, tehnoloģijas attīstīšanas procesā tehnoloģiju inženieris var arī atklāt jaunas parādības, tādējādi uz laiku kļūstot par zinātnieku. Būtībā inženieris izmanto esošās zināšanas problēmas atrisināšanai. == Galvenie inženierijas virzieni == [[Aeroinženierija]]s, būvkonstrukciju projektēšana, [[arhitektūras inženierija|arhitektūras inž.]], [[biomedicīnas inženierija|biomedicīnas]], [[ķīmiskā inženierija|ķīmiskā inž.]], [[civilā inženierija|civilā inž.]], [[datorinženierija]] inž., [[elektriskā inženierija|elektriskā inž.]], [[vides inženierija|vides inž.]], [[industriālā inženierija|industriālā inž.]], [[materiālu inženierija|materiālu inž.]], [[mehāniskā inženierija|mehāniskā inž.]], [[naftas inženierija|naftas inž.]], [[datorprogrammu inženierija|datorprogrammu inž.]], [[sistēmu inženierija|sistēmu inž.]], [[dizaina inženierija|dizaina inž.]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Inženierija]] dignuup5tg8kfmdgb0r3htic3kmk033 0 14286 4519811 4332694 2026-09-10T09:03:26Z Pirags 3757 pap 4519811 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas priekšpilsētas infokaste |nosaukums = Pārdaugava <br><small>''Kurzemes rajons''</small> |karte = [[Attēls:Riga Kurzemes rajons karte.png|250px]] |paraksts = |platiba = 79 |iedzivotaju_skaits = 125 845 (2020)<ref name="pmlp2020">{{PMLPiedz|2020-7}}</ref> |iedzivotaju_blivums = {{#expr: 125845 / 79.04 round 1}} |latviesi = 48 977 (38,9%)<ref name="pmlp2020nac">{{pmlp2020nac}}</ref> |krievi = 53 065 (42,1%) |baltkrievi = {{spaces|3}}4942 (3,9%) |ukraini = {{spaces|3}}4990 (4,0%) |poli = {{spaces|3}}2204 (1,8%) |parejie = {{spaces|3}}11 667 (9,3%) }} {{Pilsētas priekšpilsētas infokaste |nosaukums = <small>''Zemgales priekšpilsēta''</small> |karte = [[Attēls:Riga Zemgales priekspilseta karte.png|250px]] |paraksts = |platiba = 41 |iedzivotaju_skaits = 103&nbsp;112 (2018)<ref name="pmlp2018">{{PMLPiedz|2018-1}}</ref> |iedzivotaju_blivums = {{#expr: 103451 / 41 round 1}} |latviesi = 49&nbsp;971 (47,33%)<ref>{{pmlp2012nac}}</ref> |krievi = 37&nbsp;126 (35,88%) |baltkrievi = {{spaces|3}}4079 (3,92%) |ukraini = {{spaces|3}}3707 (3,58%) |poli = {{spaces|3}}1858 (1,8%) |parejie = {{spaces|3}}7766 (7,51%) |majas_lapa = }} '''Pārdaugava''' ir [[Rīga]]s daļa [[Daugava]]s kreisajā krastā. Tās platība ir aptuveni 120 kvadrātkilometri (39% no Rīgas teritorijas). Daugavas kreisais krasts ietver [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētu]] un [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonu]]. Pārdaugavā ietilpst [[Āgenskalna priedes]], [[Āgenskalns]], [[Atgāzene]], [[Bieriņi]], [[Bolderāja]], [[Daugavgrīva]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]], [[Iļģuciems]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], [[Lāčupe (Rīga)|Lāčupe]], [[Mūkusala]], [[Pleskodāle]], [[Rātsupe]], [[Šampēteris]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Ziepniekkalns]], [[Zolitūde]]. == Vēsture == [[Attēls:Pārdaugavas karte pirms 1701. gada.jpg|thumb|300px|Pārdaugavas karte [[Zviedru Vidzeme]]s laikā. Iezīmēta [[Lāčupe (Rīga)|Lāčupes]] Jaunā muiža (''Nyhof'') jeb Lamberta muiža.]] [[Attēls:Skats uz Rīgu no Pārdaugavas Broce 1792.jpg|thumb|300px|Skats uz Rīgu no Pārdaugavas puses ([[Broce]], 1792).]] Kopš 13. gadsimta tagadējā Pārdaugava ietilpa [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas patrimonālajā apgabalā]] jeb lauku novadā, kas piederēja Rīgas pilsētai. Šo teritoriju jau 1226. gadā pilsētai piešķīra [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts [[Modēnas Vilhelms]]. 1248. gadā minēts krustnešu mūra nams jeb tornis otrā pusē Daugavai ({{val|la|Turris antiqua trans Dunum}}, 18. gadsimtā dēvēts par Sarkano torni). Viena no senākajām ārpilsētas muižām bija Sv. Jura hospitāļa (Sv. Gara konventa) muiža tagadējās [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēs. Pārdaugavā bija spēkā Rīgas likumdošana un tās mežus, aramzemes un ganības izmantoja un apstrādāja rīdzinieki, kas par to maksāja pilsētai gruntsnomu. Tur atradās Rīgas namnieku muižas un pilsētas muižas. Līdz [[17. gadsimts|17. gadsimtam]] Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]] un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat [[Bolderāja]]i un [[Daugavgrīva]]i.<ref>Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga. Rīga: Neputns, 2001., 75. lpp.</ref> [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Spilves pļavās notika lielā [[Spilves kauja]], Pārdaugavas apbūve tika nopostīta, bet vēlāk atjaunota. 1786. gadā Pārdaugavas Hāgena muižas zemes ([[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimi) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā, tas kļuva par turīgāko pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1787. gadā pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas trešo jeb [[Jelgavas priekšpilsēta|Jelgavas priekšpilsētu]] (''Mitauer Vorstadt''). [[1794]]. gadā pie [[Māras dīķis|Māras dīķa]] atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām. [[1812]]. gadā, bailēs no [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka tuvošanās, nodedzināja visas Pārdaugavas ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmo pusi. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas 1819. gadā lielāko daļu zemes īpašumu izrentēja vai pārdeva Pārdaugavas zemniekiem. Pilsētai augot, Pārdaugavā izveidojās Jelgavas priekšpilsēta ar rūpniecības uzņēmumiem. 1877. gadā ieviešot [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] 1870. gada [[Krievijas Impērija]]s pilsētu nolikumu, Rīgas pilsētas pārvaldei pakļāva tā saucamos "numuru iecirkņus" (aptuveni 6780 hektāru). Tajā ietilpa daudzi atsevišķi no pilsētas patrimoniālā apgabala zemes privātīpašumā, dzimtnomā vai nomā pārgājuši zemes gabali un muižiņas (1879. gadā tādu bija aptuveni 1000). Līdz ar to administratīvajām iestādēm pakļautā teritorija pārsniedza pilsētas policijas novada robežas. 1905. gadā Rīgas pilsētas valde iesniedza valdībai apstiprināšanai jaunu Rīgas robežu projektu, kas paredzēja aptuveni 9014 hektāru lielu platību (no tiem 808 hektāri ūdeņu), bet arī tas netika apstiprināts. Projekts paredzēja pilsētai pievienot plašu teritoriju, ietverot [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]], daļu [[Bieriņu muiža]]s, [[Pleskodāle]]s Balto muižu, [[Podrags|Podragu]] un citas Pārdaugavas teritorijas. 1919. gadā šo projektu papildināja, paredzot pilsētas robežās ietvert arī [[Spilve (Rīga)|Spilvi]] un citas teritorijas (pilsētas kopplatība aptuveni 12 850 hektāru). Tikai 1924. gada 20. februārī pieņēma likumu par pilsētas administratīvajām robežām, kas iekļāva plašu teritoriju Pārdaugavā, ieskaitot [[Bolderāja|Bolderāju]], [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]], [[Buļļu muiža|Buļļu muižu]], [[Kleistu muiža|Kleistu muižu]], Lielo un Mazo Dammes muižu, Solitūdes muižu, [[Anniņmuiža|Anniņmuižu]], Šampēteri un atlikušo [[Bieriņu muiža]]s daļu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Rīgu, atbilstoši [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastāvošajai pārvaldes sistēmai, sadalīja sešos administratīvi teritoriālos rajonos, Daugavas kreisajā krastā izveidojot Ļeņina un Sarkanarmijas rajonu. [[Trešais reihs|Vācu]] okupācijas vara minēto dalījumu atcēla, bet 1944. gadā pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas administratīvi teritoriālais iedalījums tika atjaunots ar nelielām izmaiņām — Daugavas kreisajā krastā Sarkanarmijas rajons tika pievienots Ļeņina rajonam. 1962. gadā apvienotie rajoni tika sadalīti. 1969. gadā no Ļeņina rajona atdalītajā daļā izveidoja Ļeņingradas rajonu.{{nepieciešama atsauce}} 1990. gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Ļeņingradas rajonu pārdēvēja par Kurzemes rajonu, bet Ļeņina rajonu — par Zemgales priekšpilsētu === Pārdaugavas muižiņas === [[Attēls:Zasumuižas un Hāgena muižas apkārtne 1798 Broce.jpg|thumb|300px|Zasumuižas un Hāgena muižas apkārtne ([[Broce]], 1798).]] [[Attēls:Jelgavas priekšpilsēta 1879. gada kartē.jpg|thumb|300px|Jelgavas priekšpilsēta 1879. gada kartē.]] [[Attēls:Pārdaugava 1917. gadā.jpg|thumb|300px|Pārdaugava vācu okupācijas laika 1917. gada kartē.]] * [[Hāgena muiža]] (''Hagenshof''), vēlākā [[Švarcmuiža]], tagadējā Daugavgrīvas ielā 19/21 * [[Cukerbekera muižiņa]] (''Zuckerbecker Höfchen''), tagadējā Slokas ielā 16, vietā, kur tagad atrodas Valsts arhīva ēka * [[Hartmaņa muiža]] (''Hartmannsches Höfchen'', 1786), arī Portu muižiņa, Fengeru muižiņa, tagadējā Kalnciema ielā 28/30 * [[Heija muižiņa]] (''Hay's Höfchen''), tagadējā Daugavgrīvas ielā 25 * [[Hāmaņa muiža]] (1886), tagadējā Slokas ielā 41 * Mārtiņa baznīcas mācītājmuiža (ap 1852-1853), Mārtiņa ielā 3 * Viliša muiža (''Willischhof''), tagadējā [[Kārļa Ulmaņa gatve]] uz austrumiem no Liepājas ielas krustojuma * Ūlenbroka muižiņa, aptuveni Slampes un Amulas ielu rajonā pie [[Mārupīte]]s * Fēgezaka muižiņa (''Vegesackshof''), arī [[Atgāzene]]s muiža, tagadējā Vienības gatves 87 un Atgāzenes ielas 24a apvidū * Bērzu muižiņa (''Birkenhof, Birkenruh''), tagadējā Vienības gatvē 11 * [[Bieriņu muiža]], arī Liepumuiža (''Lindenruh, Lindenruhe'', 1870), [[Bieriņi]], Kantora ielā 10 * [[Borherta muiža]] (ap 1750), arī Grāves, Vites, Līvena, Fītinghofa muižiņa (''Wittenhof, Lievenhof, Vitinghofs-Hof''), [[Bieriņi]], Zvārdes ielā 1 * [[Bišumuiža]] (''Bienenhof''), arī Šildera, Hilzena muiža (''Schilderhof, Schillerhof, Hilsenhof''), tagadējā Bauskas ielā 147a * Helēnes muižiņa, tagadējā Bauskas ielā 133 * [[Nummurmuiža]] (''Nummershof''), starp tagadējo Ziepniekkalna ielu un [[Bišumuižas grāvis|Bišumuižas grāvi]] ziemeļos no grāvja šķērsojuma * Pinkarta muižiņa (''Pinkartshof, Näsenhof''), arī Bieķēnsalas muiža, Bieķēnu muiža, aptuveni pie tagadējās Bauskas ielas 130 * [[Bolderājas muiža]] (''Bolderaa, Berghof, Ahaken''), arī Ostas kapteiņa nams, [[Bolderāja]], pie [[Buļļupe]]s, Lielupes ielā 22 * [[Gubernementes muiža]] (''Gouvernementshof''), Bolderāja, apkaimes dienvidu daļā pie Hapaka grāvja, iepretī Krievu salai * [[Lofelta muiža]] (''Lohfeldshof''), arī Lofelda muiža, Bolderāja, pie Hapaka grāvja, rūpnīcas "Lignums" teritorijā * Drēzena muižiņa, arī Drēzena nams (''Dresdenhaus''), Rīgas tiesas ierēdņa, literāta Drēzdena vasarnīca tagadējā Daugavgrīvas ielā 37/39 * Francena muiža (''Franzenhof''), Dzegužkalna apkārtnē * Gerstenmeiera muiža tagadējā Eiženijas ielā 20 — 22 * [[Muižeļa nams]], 17. gadsimta Daugavas pārcēlāja Anša Muižeļa māja, starp tagadējo Zundu un Daugavgrīvas ielu, tajā dzimis [[Viļņas Universitāte]]s veterinārmedicīnas profesors [[Kārlis Dāvids Justs Muiželis]] * [[Zasumuiža]] (''Sassenhof''), tagadējā Daugavgrīvas ielas 70 — 74 apvidū, kopš 1759. gada īpašnieks Rīgas kroņa mastu šķirotājs [[Jānis Šteinhauers]] * [[Baltā muiža]] (''Weißenhof''), arī Mellera, Dāla, Haltermaņa muižiņa (''Haltermanns Höfchen''), [[Iļģuciems]], Baltās ielas galā, pie Spilves ielas 5 * [[Nordeķu muiža]] (''Nordeckshof''), piederēja [[Rīgas rāte]]s loceklim Hermanim Vitem fon Nordekam, arī Grāves, Fridriha, Fogela, Reima muižiņa, Iļģuciems, Buļļu ielā 16 * [[Anniņmuiža]] (''Annenhof'', pirmoreiz minēta 1595. gadā), arī Mariannas, Meinerta muiža (''Meinershoff, Meyners Hof''), [[Imanta (Rīga)|Imanta]], pie tagadējās [[Jūrmalas gatve]]s starp Anniņmuižas bulvāri un Dumbrāja ielu * [[Dammes muiža]], sadalīta [[Lieldammes muiža|Lieldammes]] (''Großdammenhof'') un [[Mazdammes muiža|Mazdammes]] (''Kleindammenhof'') muižās rietumos no tagadējās Dammes ielas, Slokas ielas 130 un 142 apvidū. 1838. gadā Lieldammes muižiņu iegādājās Kleistu muižas nomnieks Juris Dumpis. * [[Šulcmuiža]] (''Schultzenhof''), tagadējās [[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsielas]], Mazās Bolderājas ielas, Eduarda Šmita ielu rajonā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] * [[Zolitūdes muiža]] (''Solitüde, Swanenborgshof''), arī Bērzmuiža, starp tagadējo Tālavas gatvi un Zīļu ielu * [[Zeibarta muiža]] (''Seibarts Hof''), pie tagadējās Slokas ielas 126a * Fokmuiža, arī Bokaišu muiža, Hāgenu muiža (''Hagenshof, Schwarzhof, Schwartzenhof''), pie tagadējās Bukaišu ielas 2 [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]] * [[Kleistu muiža]] jeb Kleistes muiža (''Kleistenhof, Kleissenhof''), tagadējā Kleistu ielā 37 * Lāčupes Jaunā muiža (''Nyhof'') arī Lamberta muiža, Kleistu ielas apkaimē * [[Pleskodāles muiža]] (''Pleskodahl''), pie Kalnciema ielas 160 * [[Šampetera muiža]] (''Hof Champêtre''), arī Prestinga, Prestiņa, Landendorfa, Ludekdorfa muiža, dienvidos no Jūrkalnes ielas pie Vecaines ielas * [[Esena muiža]] (''Essenhof''), arī Lielā muiža, Spilves muiža, Gotāna muiža, Gūtiņmuiža (''Gothanshof, Drelings Hof'') Dzirciema ielas ziemeļu galā * [[Bloka muiža]] (''Blocksches Höfchen'', 1843), Vienības gatvē 27 * Hermaņa muižiņa, Hermaņa atpūtas nams (''Hermannsruh''), domājams, Jelgavas ielā 78, Jelgavas ielas un Bauskas ielas krustojumā. 1797. gadā muižiņu nopirka Lielās Ģildes vecākais Gothards Hermanis Ramms. * [[Altonas muižiņa]] O. Vācieša ielā 19. Sākotnēji būvēta kā viesnīca "Jeruzaleme" pie Māras dīķa dzirnavām, vēlāk pārveidota par Šrēdera muižiņu, tagad [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] muzejs * [[Ēbeļmuiža]] (''Ebelshof''), [[Ziepniekkalns]], Zaļenieku ielā 21 == Atsauces == {{Atsauces}} {{Cita nozīme|Rīgas pilsētas daļu|futbola klubu|FK Pārdaugava}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Rīga]] b0ztxke6mi3bot4nllhus4wh4x6rxzm 0 15326 4519709 4348546 2026-09-09T20:11:05Z Egilus 27634 Starp citu, Mao tā arī līdz dzīves beigām neiemācījās viņa ieviesto ķīniešu standartvalodu. 4519709 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mao Dzeduns | vārds_orģ = 毛泽东 | attēls = Mao Zedong 1950 Portrait (3x4 cropped)(2).jpg | mazs_att = | apraksts = Mao Dzeduns 1950. gadā | amats = [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] Centrālkomitejas priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1943|3|20|N}} | term_beigas = {{dat|1976|9|9|N}} | priekštecis = [[Džans Veņtiaņs]] (kā partijas ģenerālsekretārs) | pēctecis = [[Hua Guofens]] | amats2 = [[Ķīnas prezidents|Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs]] (prezidents) | term_sākums2 = {{dat|1954|9|27|N}} | term_beigas2 = {{dat|1959|4|27|N}} | premjers2 = [[Džou Eņlajs]] | priekštecis2 = amats tika izveidots | pēctecis2 = [[Liu Šaocji]] | dzim_dati = {{dat|1893|12|26}} | dzim_vieta = {{vieta|Ķīna|Hunaņa|Šaošaņa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1976|9|9|1893|12|26}} | mir_vieta = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | apglabāts = | tautība = [[haņi|haņs]] | partija = [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Luo Isju]] (1907–1910)<br />[[Jana Kaihui]] (1920–1930)<br />[[He Dzidžeņa]] (1930–1937)<br />[[Dzjana Cjina]] (1939–1976) | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Mao Dzeduns'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā |author=Jeļena Staburova |year=2006 |publisher=[[Jāņa Rozes apgāds]] |location=Rīga |page=46 |isbn=978-9984-232-23-2}}</ref> ({{val|zh|毛澤東}}, {{zh-p|Máo Zédōng}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[mɑ̌ʊ tsɤ̌tʊ́ŋ]]]}}; dzimis {{dat|1893|12|26}}, miris {{dat|1976|9|9}}) bija [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] vadītājs, [[Ķīnas Tautas Republika]]s izveidotājs un vadītājs no 1949. gada līdz savai nāvei 1976. gadā. Mao Dzeduna izveidoto komunistiskās [[doktrīna]]s politisko kustību sauc par [[maoisms|maoismu]]. == Dzīvesgājums == {{Nepilnīga nodaļa}} Mao Dzeduns dzimis [[Šaošaņa]]s ciematā [[Hunaņa]]s provincē. Viņš bija nabadzīga [[zemnieks|zemnieka]] dēls. Astoņu gadu vecumā sāka mācīties ciemata skolā, bet trīspadsmit gadu vecumā bija spiests pārtraukt mācības, lai palīdzētu vecākiem [[zemnieku saimniecība|saimniecībā]]. Vēlāk viņš turpināja mācīties [[Čanša|Čanšā]], Hunaņas provinces administratīvajā centrā. 1911. gadā pievienojās revolucionāru armijai, kas vērsās pret [[Cjinu dinastija]]s valdniekiem. 1912. gadā pavasarī, kad beidzās karš un tika proklamēta [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]], Mao Dzeduns pameta armiju un atgriezās mācīties. 1918. gadā viņš devās uz [[Pekina|Pekinu]]. Tur ar draugu palīdzību iestājās [[Pekinas Universitāte|Pekinas Universitātē]] un ieguva universitātes bibliotekāra palīga amatu.<ref name=":0">Schram, Stuart (1966). ''Mao Tse-Tung''. London: Simon & Schuster. ISBN&#x20;<bdi>978-0140208405</bdi>. 48-52.lpp.</ref> Universitātes laikā viņš sīkāk iepazinās ar [[Marksisms|marksismu]] un [[Anarhisms|anarhismu]],<ref>Панцов А. В. Мао Цзэдун. — М.: Молодая гвардия, 2007. — 867 с. — (Жизнь замечательных людей). — 5000 экз. — <nowiki>ISBN 978-5-235-02983-5</nowiki>.</ref> taču mācīties viņam traucēja Pekinas dialekta neprašana un 1919. gada pavasarī viņš atgriezās Ķīnas dienvidos.<ref name=":0" /> 1921. gadā Mao iestājās [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskajā partijā]] (ĶKP) un piedalījās tās pirmajā kongresā, bet otrajā kongresā tika ievēlēts par ĶKP Centrālkomitejas locekli. Pēc vairāk nekā 20 gadus ilgušā [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]], [[1949]]. gada 1. oktobrī [[Pekina|Pekinā]] Mao pasludināja Ķīnas Tautas Republiku. Lai sasniegtu savus mērķus, Mao vairākas reizes organizēja kampaņas, kuras gan parasti beidzās ar katastrofāliem rezultātiem. [[Lielais lēciens uz priekšu]] beidzās ar badu, no kā mira apmēram 30 miljoni cilvēku, savukārt [[Kultūras Revolūcija]] ar gandrīz pilnīgu [[Ķīnas kultūra|Ķīnas tradicionālās kultūras]] sagrāvi. Miris 1976. gada 9. septembrī 82 gadu vecumā no sirdslēkmes pēc ilgstošas veselības pasliktināšanās. Mao nāve iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas Ķīnā, jo drīz pēc viņa aiziešanas valsts vadībā sākās politiskās reformas un atvēršanās pasaulei, kas galu galā noveda pie ekonomiskās modernizācijas. == Uzskati == {{pamatraksts|Maoisms}} Mao uzskatīja, ka Ķīnā proletariāts nav galvenais revolucionārais spēks, jo lielākā daļa iedzīvotāju bija [[Zemnieks|zemnieki]]. Viņš koncentrējās uz revolucionārās kustības organizēšanu laukos, nevis rūpniecības centros, kā to ierosināja klasiskā marksisma teorija. Mao uzskatīja, ka revolūcija nevar apstāties ar buržuāziskās valdības gāšanu. Lai saglabātu revolucionāro garu un izvairītos no stagnācijas, nepieciešamas nepārtrauktas reformas un cīņa pret "kontrrevolucionāriem elementiem". Šī ideja izpaudās, piemēram, [[Kultūras revolūcija|Lielajā proletariāta kultūras revolūcijā]] (1966–1976). Mao ticēja, ka masu iesaiste politiskajā procesā ir būtiska. Viņš uzskatīja, ka cilvēki jāizglīto un jāiedvesmo kļūt par aktīviem sabiedrības pārveidotājiem. Mao uzskati un to īstenošana praksē ir radījuši pretrunīgas sekas. Daudzi viņa politikas rezultāti, piemēram, [[Lielais lēciens uz priekšu]] (1958–1962) un Kultūras revolūcija, noveda pie ekonomiskām un sociālām katastrofām, tostarp milzīgām bada sekām un miljoniem cilvēku bojāejas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikikrātuves kategorija|Mao Zedong|Mao Dzeduns}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mao, Dzeduns}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1976. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hunaņā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas komunisti]] [[Kategorija:Ķīnas prezidenti]] [[Kategorija:Komunistisko režīmu politiskās represijas]] f6wwqv5vcm9oz94akuwtnfnnlqan2r7 10 15425 4519694 4519471 2026-09-09T18:35:15Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4519694 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? q0zb5if9bhr5dfjuezjhytwfchgaukp 4519732 4519694 2026-09-10T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4519732 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ps6gywl54ot3jlrx4hocv5tt4r8yjtx 4519755 4519732 2026-09-10T04:35:18Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4519755 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs ''[[AvtoVAZ]]'' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? k7wn6rvwca2uv8e5hic3y1ldm1i9wkl 4519759 4519755 2026-09-10T04:37:13Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4519759 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? r0c604zdtjqtks476aa1lqozx7iy7el 0 17640 4519843 4471535 2026-09-10T11:47:58Z Meistars Joda 781 4519843 wikitext text/x-wiki <!-- Pie raksta šobrīd tiek strādāts -->[[Attēls:Skelums.png|thumb|[[Venna diagramma]], kas attēlo divu kopu šķēlumu]] '''Kopu teorija''' ir [[matemātika]]s nozare, kas pēta [[kopa]]s un to īpašības. Kaut gan kopas var sastāvēt no jebkādiem objektiem, kopu teorija parasti tiek lietota objektiem, kas ir saistīti ar matemātiku. Kopu teorijas valodu var izmantot gandrīz visu matemātisko objektu definīcijās. Modernos kopu teorijas pētījumus aizsāka [[Georgs Kantors]] un [[Rihards Dēdekinds]] ap 1870. gadu. Pēc paradoksu atklāšanas naivajā kopu teorijā 20. gs. sākumā tika piedāvātas daudzas [[Aksioma|aksiomu]] sistēmas, no kurām labi pazīstamas ir [[Cermelo-Frenkela aksiomas]] un [[izvēles aksioma]]. == Pamatjēdzieni == === Kopa === Kopa ir matemātikas pamatjēdziens, to nevar definēt ar citu jēdzienu palīdzību.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Kopu teorijas elementi|last=Bērztīse|first=Baiba|publisher=|year=2001|isbn=9984-654-57-5|location=Liepāja|pages=}}</ref> Ar jēdzienu "kopa" matemātikā saprot vairākus priekšmetus vai objektus, kas apvienoti vienā veselā pēc kādas visiem tiem kopīgas pazīmes. Piemēram, Eiropas valstu kopa, pirmā kursa studentu kopa, visu [[Naturāls skaitlis|naturālo skaitļu]] kopa. === Kopas elementi === Objekti, no kuriem veidotas kopas, var būt ne tikai materiāli priekšmeti, bet arī abstrakti jēdzieni, kā [[Punkts (ģeometrija)|punkti]], [[Skaitlis|skaitļi]], [[Figūra (ģeometrija)|figūras]] u.t.t. Šos objektus, no kuriem viedojas kopa, sauc par kopas elementiem. Piemēram, naturālo skaitļu kopas <math>\mathbb{N}</math> elementi ir 1, 2, 3, 4, ... === Kopas un tās elementu apzīmējumi === Kopas parasti apzīmē ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] lielajiem burtiem, bet kopu elementus - ar mazajiem burtiem. Attieksmi starp kopu un tās elementiem, ko izsaka ar vārdiem "būt elementam", "ietilpt kopā", apzīmē arī ar vārdu "piederēt". Ja kāds objekts <math>x</math> ir kopas <math>M </math> elements, tad raksta <math>x\in M</math> un lasa "<math>x</math> pieder pie kopas <math>M</math>", "<math>x</math> ir kopas <math>M</math> elements". Ja objekts <math>y</math> nav kopas <math>M</math> elements, tad raksta <math>y\not\in M</math> un lasa "<math>y</math> nepieder pie kopas <math>M</math>", "<math>y</math> nav kopas <math>M</math> elements".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata elementārajā matemātikā|last=Graudone|first=H.|last2=Grinfelds|first2=U.|last3=Malzubre|first3=G.|last4=Mencis|first4=J.|last5=Šteiners|first5=K.|publisher=Zvaigzne|year=1982|isbn=154.81.1702010000|location=Rīga|pages=}}</ref> === Kopu uzdošana matemātikā === Kopu uzskata par uzdotu, ja ir norādīta kāda pazīme, pēc kuras par jebkuru objektu var pateikt, vai tas pieder pie kopas vai nepieder. Visbiežāk kopas uzdod divos veidos: # sastāda pilnīgu un izsmeļošu kopas elementu sarakstu; # norāda īpašību, kas piemīt visiem aplūkojamās kopas elementiem un kas nepiemīt nevienam citam objektam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Kopu teorijas pamatjēdzieni|last=Pelņa|first=M.|publisher=LU|year=1992|isbn=|location=Rīga|pages=}}</ref> === Kopu pieraksts === Ja kopu uzdod ar pirmo veidu, tās elementus sarakstu ieslēdz figūriekavās. Piemēram, <math>\{a, b, c, d, e\}</math>; <math>\{</math>pavasaris, vasara, rudens, ziema<math>\}</math>. Ja kopu uzdod ar otro veidu, tad figūriekavā vispirms raksta kopas elementu vispārīgo apzīmējumu, novelk vertikālu svītru un aiz tās raksta elementu raksturīgo īpašību. Piemēram, <math>\{p|p</math> ir pirmskaitlis<math>\}</math>, <math>\{b|b</math> ir bērzi, kuru augstums pārsniedz 20 metrus<math>\}</math>. === Tukša kopa === Kopu, kura nesatur nevienu elementu sauc par '''tukšu''' kopu. Piemēram, <math>\{x|x</math> ir naturāls skaitlis, kurš mazāks par 1<math>\}</math>. Tukšu kopu apzīmē ar simbolu <math>\varnothing</math>. === Galīgas kopas === Kopu sauc par galīgu, ja var saskaitīt tās elementus, vai arī, ja var pierādīt, ka elementu skaits kopā nepārsniedz iepriekš dotu naturālu skaitli. Kopu <math>A=\{x, 0, \gamma\}</math> ir galīga, jo tajā ir trīs elementi. Latvijas zaķu kopa. Protams, nevar precīzi pateikt, cik zaķu ir Latvijā, tomēr var droši apgalvot, ka zaķu skaits tajā nepārsniedz <math>10^{20}</math>. [[Tukša kopa]] ir galīga, jo elementu skaits tajā ir 0. === Bezgalīgas kopas === Kopu, kurā elementu skaits ir lielāks nekā jebkurš iepriekš dots naturāls skaitlis <math>n</math>, sauc par bezgalīgu. Taisnes punktu kopa, naturālu skaitļu kopa <math>\mathbb{N}</math>.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Kopu teorijas pamatjautājumi|last=Dobelis|first=Kārlis|publisher=LPA|year=1998|isbn=9984-562-89-1|location=Liepāja|pages=}}</ref> [[Attēls:Kopukopa.png|thumb|146x146px|[[Venna diagramma|Eilera-Venna diagramma]]. Kopa <math>A</math> iekļauj sevī visus kopas <math>B</math> elementus.]] === Kopu grafiskā ilustrācija === Katru kopu var attēlot grafiski kā [[Venna diagramma|Eilera-Venna diagrammu]], uzzīmējot slēgtu kontūru, pieņemot, ka dotās kopas elementus reprezentē iegūtās figūras punkti. Pašus punktus zīmējumā var arī neuzrādīt. Attēlā pa labi redzams, ka kopa <math>B</math> ietilpst kopā <math>A</math>, kaut arī šajā zīmējumā tieši neredzam kopas <math>A</math> un <math>B</math> elementus un nezinām, kādas ir kopas <math>A</math> un <math>B</math>.<ref name=":0" /> == Apakškopas == Kopu <math>B</math> sauc par kopas <math>A</math> apakškopu, ja katrs kopas <math>B</math> elements ir arī kopas <math>A</math> elements. <math>B\subset A</math>, kopa <math>B</math> ir kopas <math>A</math> apakškopa, līdzvērtīgi <math>A\supset B</math>, kopa <math>A</math> aptver kopu <math>B</math>. Attieksmes <math>B\subset A</math> grafiskais attēlojums redzams zīmējumā. === Īstās un neīstās apakškopas === Matemātikā uzskata, ka tukša kopa <math>\varnothing</math> ir katras kopas <math>M</math> apakškopa. Kā arī pēc definīcijas kopa <math>M</math> ir pati sev apakškopa. Pašu kopu <math>M</math> un tukšo kopu <math>\varnothing</math> sauc par kopas <math>M</math> neīstām apakškopām. Kopas <math>M</math> jebkuru netukšu apakškopu, kas nav vienāda ar visu kopu <math>M</math>, sauc par kopas <math>M</math> īstu apakškopu. === Vienādas kopas === Kopas sauc par vienādām, ja kopas <math>A</math> un <math>B</math> sastāv no vieniem un tiem pašiem elementiem. Kopas elementu secībai nav nozīmes. Kopu vienādības pietiekamais un nepieciešamais nosacījums ir, ka kopas <math>A</math> un <math>B</math> ir vienādas tad un tikai tad, ja <math>A\subset B</math> un arī <math>B\subset A</math>. === Attieksmju "<math>\subset</math>" un "<math>=</math>" [[Transitīvs|transitīvā]] īpašība === Dažus spriedumus var vienkāršot, izmantojot īpašības, ka * ja <math>A\subset B</math> un <math>B\subset C</math>, tad <math>A\subset C</math> * ja <math>A=B</math> un <math>B=C</math>, tad <math>A=C</math> == Darbības ar kopām == Ar kopām var veikt dažādas darbības, kuru rezultātā var iegūt jaunas kopas. Visu aplūkojamo objektu kopu sauc par universu jeb universālo kopu un apzīmē ar burtu <math>U</math>.<ref name=":2" /> [[Attēls:Kopustarpiba.png|thumb|Kopu <math>A</math> un <math>B</math> šķēluma attēlojums, izmantojot Eilera-Venna diagrammu ]] === Kopu šķēlums === Par divu kopu <math>A</math> un <math>B</math> ''šķēlumu'' sauc kopu <math>C=</math><math>A\cap B</math>, kura satur tos un tikai tos elementus, kuri pieder gan kopai <math>A</math>, gan kopai <math>B</math>.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika īsumā|last=Glendinings|first=Pauls|publisher=Jāņa Rozes apgāds|year=2015|isbn=978-9984-23-500-4|location=|pages=}}</ref> <math>A \cap B = \{x|x \in A </math> un <math>x \in B \}</math> '''Īpašības:''' # Komutatīvā <math>A\cap B = B\cap A</math>; # Asociatīvā <math>(A\cap B)\cap C = A \cap (B \cap C)</math>; # <math>A \cap \varnothing = \varnothing</math>; # <math>A\cap U=A</math>; # Ja <math>B\subset A</math>, tad <math>A \cap B =B</math>.<ref name=":1" /> [[Attēls:Kopuapvienojums.png|thumb|Kopu <math>A</math> un <math>B</math> apvienojuma attēlojums, izmantojot Eilera-Venna diagrammu ]] === Kopu apvienojums === Par divu kopu <math>A</math> un <math>B</math> apvienojumu sauc kopu <math>C=A \cup B</math>, kas satur tos un tikai tos elementus, kas pieder vismaz vienai no abām kopām. <math>A\cup B = \{x|x\in A</math> vai <math>x \in B \}</math> [[Attēls:Kopustarpiba2.png|thumb|Kopu <math>A</math> un <math>B</math> starpības attēlojums, izmantojot Eilera-Venna diagrammu]] '''Īpašības:''' # Komutatīvā <math>A\cup B= B \cup A</math>; # Asociatīvā <math>(A \cup B)\cup C = A\cup (B \cup C)</math>; # Distrubutīvā īpašība: #* Šķelšanās operācijai attiecībā pret apvienojuma operāciju <math>(A\cup B)\cap C=(A\cap C)\cup (B \cap C)</math>; #* Apvienojuma operācijai attiecībā pret šķelšanās operāciju <math>(A\cap B)\cup C=(A\cup C)\cap (B \cup C)</math>; # <math>A \cup \varnothing = A</math>; # <math>A \cup U = U</math>; # Ja <math>B\subset A</math>, tad <math>A \cup B = A</math>.<ref name=":1" /> # === Kopu starpība === Par divu kopu <math>A</math> un <math>B</math> starpību sauc kopu <math>C =A\backslash B</math>, kur satur tos un tikai tos kopas <math>A</math> elementus, kas nepieder kopai <math>B</math>. <math>A\ \backslash\ B = |\{x|x\in A </math> un <math>x\notin B\}</math> [[Attēls:Kopupapildinajums.png|thumb|Kopas <math>B</math> papildinājuma līdz kopai <math>A</math>, ja kopa <math>B\subset A</math> attēlojums, izmantojot Eilera-Venna diagrammu]] '''Īpašības:''' # <math>A\ \backslash\ B = A\ \backslash\ (A\cap B)</math>; # <math>A\ \backslash\ (B\cap C) = (A\ \backslash\ B)\cup (A\ \backslash\ C)</math>; # <math>A\ \backslash\ (B\cup C) = (A\ \backslash\ B)\cap (A\ \backslash\ C)</math>; # <math>A\ \backslash\ A=\varnothing</math>; # <math>A\ \backslash\ \varnothing = A</math>; # Ja <math>B\subset C</math>, tad <math>B\ \backslash\ A = \varnothing</math>.<ref name=":1" /> [[Attēls:Papildkopa.png|thumb|Kopas <math>A</math> papildkopas attēlojums ar Eilera-Venna diagrammu]] === Kopas papildinājums === Par kopas <math>B</math> papildinājumu līdz kopai <math>A</math> sauc kopu <math>B\ '_A</math>, kas ir <math>A</math> un <math>B</math> starpība, ja kopa <math>B</math> ir kopas <math>A</math> apakškopa. <math>B\ '_A = A\ \backslash\ B</math>, ja <math>B\subset A</math> Par kopas <math>A</math> papildkopu <math>A'</math> sauc universālkopas <math>U</math> visu to elementu kopu, kas nepieder kopai <math>A</math>. <math>A\ '=A\ '_U=U\ \backslash\ A</math> '''Īpašības:''' # <math>(A\cup B)\ '=A\ '\cap B\ '</math>; # <math>(A\cap B)\ '=A\ '\cup B\ '</math>; # <math>A\cap A\ '=\varnothing</math>; # <math>A \cup A\ '=U</math>. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kopu teorija]] [[Kategorija:Matemātiskā loģika]] 9blora6q7v6dxoiyt0v7viyiftel55u 0 18636 4519790 4325348 2026-09-10T07:10:05Z DuQuangLEVEN 150125 Būtiski paplašina un avoto rakstu: precizē Levenšteina attāluma definīciju, dinamiskās programmēšanas algoritmu, sarežģītību, metriskās īpašības un saistību ar Heminga un Damerava–Levenšteina attālumu; pievieno dokumentētus Latvijas lietojumus dialektoloģijā, ģeokodēšanā un valodu tehnoloģijās, kā arī Unicode aspektus. 4519790 wikitext text/x-wiki '''Levenšteina attālums''' ir viens no rediģēšanas attālumiem starp divām simbolu virknēm. Klasiskajā definīcijā tas ir mazākais vienību izmaksu rediģēšanas darbību skaits, kas nepieciešams, lai vienu virkni pārveidotu otrā. Atļautās darbības ir viena simbola iespraušana, viena simbola izmešana un viena simbola aizvietošana ar citu.<ref name="NIST">Paul E. Black (red.): [https://xlinux.nist.gov/dads/HTML/Levenshtein.html "Levenshtein distance"], ''Dictionary of Algorithms and Data Structures'', National Institute of Standards and Technology. Atjaunināts 2019. gada 15. maijā. Skatīts 2026. gada 10. septembrī.</ref> Attālums nosaukts padomju matemātiķa [[Vladimirs Levenšteins|Vladimira Levenšteina]] vārdā. Viņš šo attāluma jēdzienu aprakstīja 1965. gadā darbā par kodiem, kas spēj labot simbolu izkrišanu, iespraušanu un aizvietošanu.<ref name="Levenshtein">V. I. Levenshtein: "Binary codes capable of correcting deletions, insertions, and reversals", ''Soviet Physics Doklady'', 10(8), 1966, 707.–710. lpp. Krievu oriģināls publicēts 1965. gadā.</ref> Levenšteina attālumu izmanto aptuvenā virkņu salīdzināšanā, pareizrakstības labošanā, valodu tehnoloģijās un citos secību salīdzināšanas uzdevumos.<ref name="Navarro">Gonzalo Navarro: [https://doi.org/10.1145/375360.375365 "A Guided Tour to Approximate String Matching"], ''ACM Computing Surveys'', 33(1), 2001, 31.–88. lpp. doi:10.1145/375360.375365.</ref> == Definīcija == Lai <math>a=a_1a_2\ldots a_m</math> un <math>b=b_1b_2\ldots b_n</math> būtu divas simbolu virknes. Ar <math>D(i,j)</math> apzīmē Levenšteina attālumu starp virknes <math>a</math> pirmo <math>i</math> simbolu prefiksu un virknes <math>b</math> pirmo <math>j</math> simbolu prefiksu. Robežnosacījumi ir :<math>D(i,0)=i</math> :<math>D(0,j)=j.</math> Ja <math>i>0</math> un <math>j>0</math>, tad :<math> D(i,j)=\min \begin{cases} D(i-1,j)+1,\\ D(i,j-1)+1,\\ D(i-1,j-1)+c(i,j), \end{cases} </math> kur :<math> c(i,j)= \begin{cases} 0,& a_i=b_j,\\ 1,& a_i\ne b_j. \end{cases} </math> Pirmais variants atbilst simbola izmešanai, otrais — simbola iespraušanai, bet trešais — simbolu sakrišanai vai aizvietošanai. Abu pilno virkņu Levenšteina attālums ir <math>D(m,n)</math>.<ref name="WagnerFischer">Robert A. Wagner, Michael J. Fischer: [https://doi.org/10.1145/321796.321811 "The String-to-String Correction Problem"], ''Journal of the ACM'', 21(1), 1974, 168.–173. lpp. doi:10.1145/321796.321811.</ref> == Piemērs == Saglabājot rakstā tradicionāli izmantoto piemēru, Levenšteina attālums starp virknēm <code>SĀKUMS</code> un <code>PĀRIS</code> ir 4. Viena optimāla pārveidošanas darbību virkne ir: # <code>SĀKUMS</code> → <code>PĀKUMS</code> — <code>S</code> aizvieto ar <code>P</code>; # <code>PĀKUMS</code> → <code>PĀRUMS</code> — <code>K</code> aizvieto ar <code>R</code>; # <code>PĀRUMS</code> → <code>PĀRMS</code> — izmet <code>U</code>; # <code>PĀRMS</code> → <code>PĀRIS</code> — <code>M</code> aizvieto ar <code>I</code>. Ar mazāk nekā četrām klasiskajām rediģēšanas darbībām pirmo virkni par otro pārveidot nevar. == Aprēķināšana == [[Attēls:Levens0.svg|right]] [[Attēls:Levens1.svg|right]] [[Attēls:Levens2.svg|right]] [[Attēls:Levens3.svg|right]] Levenšteina attālumu parasti aprēķina ar dinamisko programmēšanu. Wagnera–Fišera algoritmā izveido <math>(m+1)\times(n+1)</math> matricu, kuras pirmo kolonnu un pirmo rindu aizpilda attiecīgi ar vērtībām no 0 līdz <math>m</math> un no 0 līdz <math>n</math>.<ref name="WagnerFischer" /> Katras pārējās šūnas vērtību nosaka no trim jau aprēķinātām kaimiņu šūnām: šūnas pa kreisi, šūnas augšā un šūnas pa diagonāli augšup pa kreisi. Šie trīs varianti atbilst iespraušanai, izmešanai un aizvietošanai vai simbolu sakrišanai. Izvēlas mazāko no trim izmaksām. Kad matrica aizpildīta, apakšējā labajā stūrī atrodas <math>D(m,n)</math> — meklētais Levenšteina attālums.<ref name="WagnerFischer" /> === Algoritma sarežģītība === Pilnas matricas aprēķināšanas laika sarežģītība ir <math>\Theta(mn)</math>.<ref name="NIST" /><ref name="WagnerFischer" /> Ja saglabā visu matricu, arī atmiņas patēriņš ir <math>\Theta(mn)</math>. Ja nepieciešama tikai attāluma skaitliskā vērtība un nav jāatjauno pati rediģēšanas darbību virkne, pietiek vienlaikus glabāt tikai aprēķinam vajadzīgās matricas rindas, tādēļ atmiņas patēriņu var samazināt līdz <math>O(\min(m,n))</math>.<ref name="Ukkonen">Esko Ukkonen: [https://doi.org/10.1016/S0019-9958(85)80046-2 "Algorithms for approximate string matching"], ''Information and Control'', 64(1–3), 1985, 100.–118. lpp. doi:10.1016/S0019-9958(85)80046-2.</ref> Ja iepriekš zināma neliela maksimāli pieļaujamā rediģēšanas attāluma robeža, nav vienmēr jāaprēķina visa matrica. Ukkonens aprakstīja algoritmus, kuru laika un atmiņas patēriņš var būt atkarīgs no faktiskā attāluma vai noteikta sliekšņa.<ref name="Ukkonen" /> === Izlīdzinājuma atrašana === Pilnā dinamiskās programmēšanas matrica ļauj ne tikai noteikt attāluma vērtību, bet arī rekonstruēt vienu optimālu rediģēšanas darbību virkni. To dara, sākot no matricas apakšējā labā stūra un virzoties atpakaļ uz šūnām, kas varēja dot attiecīgās optimālās vērtības.<ref name="WagnerFischer" /> Pāreja horizontāli vai vertikāli atbilst iespraušanai vai izmešanai, bet diagonāla pāreja — simbolu sakrišanai vai aizvietošanai. Ja vienai šūnai ir vairāki optimāli priekšgājēji, var pastāvēt vairāki dažādi optimāli izlīdzinājumi. Rakstā izmantotajā piemērā iespējami trīs optimāli izlīdzinājumi. [[Attēls:leven izlidz.svg]] == Īpašības == Ja visām trim klasiskajām rediģēšanas darbībām izmaksas ir 1, Levenšteina attālums ir metrika: tas ir nenegatīvs un simetrisks, ir 0 tad un tikai tad, ja abas virknes ir vienādas, un apmierina trijstūra nevienādību.<ref name="Navarro" /> Ja virkņu garumi ir <math>m</math> un <math>n</math>, tad :<math>|m-n|\leq d_L(a,b)\leq \max(m,n).</math> Apakšējā robeža izriet no tā, ka virkņu garumu starpības izlīdzināšanai nepieciešamas vismaz <math>|m-n|</math> iespraušanas vai izmešanas. Augšējo robežu var sasniegt, vispirms aizvietojot nepieciešamos simbolus un pēc tam iespraužot vai izmetot atlikušos. Vienāda garuma virknēm [[Heminga attālums]] ir Levenšteina attāluma augšējā robeža: :<math>d_L(a,b)\leq d_H(a,b).</math> Abi attālumi vispārīgā gadījumā nav vienādi. Heminga attālums skaita nesakritības vienādās pozīcijās un faktiski izmanto tikai aizvietošanu, savukārt Levenšteina attālums pieļauj arī iespraušanu un izmešanu.<ref name="Navarro" /> == Svērtie varianti un saistītie attālumi == Klasiskajā Levenšteina attālumā katras iespraušanas, izmešanas un aizvietošanas izmaksas ir 1. Svērtā rediģēšanas attālumā izmaksas var būt atkarīgas no darbības veida vai no konkrētajiem simboliem. Šāda pieeja ir noderīga, ja dažas pareizrakstības vai fonētiskās izmaiņas uzskatāmas par ticamākām vai līdzīgākām nekā citas. Patvaļīgi izvēlētas izmaksas ne vienmēr saglabā visas klasiskā Levenšteina attāluma metriskās īpašības. Damerava–Levenšteina attālums ir saistīts rediģēšanas attālums, kurā papildus iespraušanai, izmešanai un aizvietošanai kā viena darbība ir atļauta divu blakus esošu simbolu transpozīcija.<ref name="Navarro" /> Latviešu dialektoloģijas pētījumos ir izmantoti arī svērti fonētiski rediģēšanas attālumi. Ansis Ataols Bērziņš un Juris Grigorjevs, analizējot latviešu un latgaliešu izloksnēs sastopamās fonēmas, norāda, ka vienkāršais Levenšteina attālums katru fonēmas dzēšanu, pievienošanu vai aizstāšanu vērtē ar vienu vienību, bet fonētiskai salīdzināšanai dažādu fonēmu aizstāšanai var būt nepieciešamas atšķirīgas izmaksas.<ref name="BerzinsGrigorjevs">Ansis Ataols Bērziņš, Juris Grigorjevs: [https://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2021/03/Linguistica_Lettica_18.pdf "Latviešu izloksnēs sastopamo fonēmu telpa"], ''Linguistica Lettica'', 18, LU Latviešu valodas institūts, 2008, 140.–154. lpp.</ref> == Lietojumi == === Pareizrakstības pārbaude un aptuvenā meklēšana === Pareizrakstības pārbaudē nezināmu vai kļūdaini uzrakstītu vārdu var salīdzināt ar vārdnīcas vārdiem un kā kandidātus izvēlēties virknes ar mazu rediģēšanas attālumu. Praktiskās sistēmās ar attālumu vien parasti nepietiek, jo vairākiem kandidātiem var būt vienāds attālums; to var kombinēt ar vārdu biežumu, kontekstu, morfoloģisko vai fonētisko informāciju.<ref name="Navarro" /> Aptuvenā meklēšanā var meklēt virknes, kuru Levenšteina attālums no vaicājuma nepārsniedz noteiktu slieksni, tādējādi pieļaujot nelielas rakstības kļūdas vai simbolu izlaidumus.<ref name="Ukkonen" /> === Latviešu izlokšņu analīze === Bērziņa un Grigorjeva pētījumā rediģēšanas attālumi izmantoti, lai analizētu fonētiskajā transkripcijā pierakstītus izlokšņu vārdus un veidotu kopīgu daudzdimensionālu telpu latviešu, tostarp latgaliešu, izloksnēs sastopamajām fonēmām.<ref name="BerzinsGrigorjevs" /> Pētījums uzsver, ka klasiskās vienību izmaksas fonētiskā salīdzināšanā var būt pārāk vienkāršas, jo, piemēram, viena līdzskaņa aizstāšana ar citu var būt fonētiski tuvāka nekā līdzskaņa aizstāšana ar patskani.<ref name="BerzinsGrigorjevs" /> Tas ilustrē atšķirību starp klasisko Levenšteina attālumu un specializētu svērto rediģēšanas modeli: pats algoritmiskais princips saglabājas, bet darbību izmaksas tiek pielāgotas konkrētajam lingvistiskajam uzdevumam. === Adrešu ģeokodēšana Latvijā === Levenšteina distance izmantota arī Latvijas oficiālās statistikas datu apstrādē. Centrālās statistikas pārvaldes metodoloģiskajā materiālā par 2000. gada tautas skaitīšanas datu ģeokodēšanu aprakstīta adrešu lauku salīdzināšana, katram laukam aprēķinot Levenšteina distanci un to normalizējot ar garākā vārda garumu, lai iegūtu sakritības varbūtības rādītāju.<ref name="CSP">Centrālā statistikas pārvalde: [https://www.stat.gov.lv/sites/default/files/Metadati/ts_2000_geokodesana.pdf "2000. gada tautas skaitīšanas datu ģeokodēšana"]. Skatīts 2026. gada 10. septembrī.</ref> Dokumentā kā piemērs dots kļūdaini nolasīts vietvārds <code>DAUGAVPIL.5</code> un pareizais <code>DAUGAVPILS</code>, kuru Levenšteina distance ir 2.<ref name="CSP" /> Šādā lietojumā rediģēšanas attālums ir viena daļa no plašākas datu sasaistes un adreses atpazīšanas procedūras. === Latviešu valodas tehnoloģijas === Levenšteina attālums izmantots arī mūsdienu latviešu valodas tehnoloģiju pētījumos. 2024. gada LREC-COLING darbā par latviešu–angļu jauktas runas automātisko atpazīšanu Martins Kronis, Askars Salimbajevs un Mārcis Pinnis veidoja locītu transliterāciju un fonētisko transkripciju modeļus latviešu valodai.<ref name="Kronis2024">Martins Kronis, Askars Salimbajevs, Mārcis Pinnis: [https://aclanthology.org/2024.lrec-main.308/ "Code-Mixed Text Augmentation for Latvian ASR"], ''Proceedings of LREC-COLING 2024'', 2024, 3469.–3479. lpp.</ref> Pētījuma datu sagatavošanas procesā Levenšteina attālums starp angļu un latviešu vārdu celmu pāriem tika pārveidots līdzības rādītājā, ko izmantoja transliterācijas kandidātu filtrēšanai. Ar Levenšteina attālumu filtrēja arī avota un mērķa vārdu pārus un modeļa ģenerētos rezultātus.<ref name="Kronis2024" /> Tādējādi attālums šeit darbojas kā palīgmērs lielākā latviešu runas atpazīšanas datu papildināšanas procesā, nevis kā pats runas atpazīšanas algoritms. == Unicode un salīdzināšanas vienība == Levenšteina attālums ir definēts simbolu virknēm, tādēļ programmatūrā rezultāts ir atkarīgs no tā, kas tiek uzskatīts par vienu simbolu. [[Unicode]] tekstā viens lietotāja uztverts rakstzīmes attēlojums var sastāvēt no viena koda punkta vai no vairāku koda punktu kanoniski ekvivalentas secības. Piemēram, latviešu burts <code>ā</code> var būt attēlots kā iepriekš komponētais simbols U+0101 vai kā burts <code>a</code> U+0061, kam seko kombinējošā garumzīme U+0304. Unicode normalizācijas formas NFC un NFD nodrošina standartizētus kanoniski ekvivalentu virkņu attēlojumus.<ref name="UAX15">Unicode Consortium: [https://www.unicode.org/reports/tr15/ "Unicode Standard Annex #15: Unicode Normalization Forms"]. Skatīts 2026. gada 10. septembrī.</ref> Ja Levenšteina attālumu aprēķina tieši starp koda punktiem bez vienotas normalizācijas, kanoniski ekvivalentas teksta virknes var iegūt negaidītu nenulles attālumu. Lietojumos, kuros svarīga ir lietotāja uztvertā rakstzīme, par salīdzināšanas vienību var būt piemērotāk izmantot grafēmu kopas, nevis atsevišķus koda punktus.<ref name="UAX29">Unicode Consortium: [https://www.unicode.org/reports/tr29/ "Unicode Standard Annex #29: Unicode Text Segmentation"]. Skatīts 2026. gada 10. septembrī.</ref> == Skatīt arī == * [[Heminga attālums]] * [[Informācijas teorija]] * [[Datorzinātne]] * [[Unicode]] == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://xlinux.nist.gov/dads/HTML/Levenshtein.html NIST Dictionary of Algorithms and Data Structures — Levenshtein distance] * [https://www.levenshtein.net/ levenshtein.net] [[Kategorija:Algoritmi]] 9jlesg6doxvpaonrnexzzhcw2lrm65m 0 20917 4519653 4514339 2026-09-09T16:47:34Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260909sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4519653 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|komiksiem|mūzikas grupu|maNga}} [[Attēls:Work in Progress.JPG|thumbnail|upright=1.2|Mangas un [[anime]] manierē veidota zīmējuma tapšanas posmi — no sākotnējās skices līdz līnijām, ēnojumam un pabeigtam attēlam]] '''Manga''' ({{val|ja|漫画}}, {{izrunā|mã̠ŋɡa̠}}) ir [[Japāna|Japānā]] radītu [[komikss|komiksu]] un citu grafiskās stāstniecības darbu tradīcija.<ref name="Kacsuk">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2076-0752/7/3/26 |title=Re-Examining the “What is Manga” Problematic: The Tension and Interrelationship between the “Style” Versus “Made in Japan” Positions |author=Zoltán Kacsuk |work=Arts |volume=7 |issue=3 |date=2018-07-10 |doi=10.3390/arts7030026 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tā veido nozīmīgu Japānas [[izdevējdarbība]]s un [[masu kultūra]]s daļu.<ref name="NipponDigital">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nippon.com/en/japan-topics/b11501/ |title=“Spy x Family” and Manga’s Digital Shift |publisher=Nippon.com |date=2024-12-12 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Japāņu valodā vārds "manga" var apzīmēt komiksus vispār neatkarīgi no to izcelsmes, savukārt ārpus Japānas ar šo terminu parasti saprot Japānā radītus komiksus.<ref name="Kacsuk"/> Līdztekus sastopams jēdziens “[[globālā manga]]”, ar kuru apzīmē ārpus Japānas tapušus darbus, kas pārņem mangas vizuālās vai stāstniecības tradīcijas; tādēļ jēdziena robežas starptautiskajā lietojumā nav pilnīgi stingras.<ref name="Kacsuk"/> Mangu publicē [[žurnāls|žurnālos]], atsevišķos [[grāmata|grāmatu sējumos]] un [[digitālie mediji|digitālā formātā]], un tai raksturīgs plašs [[žanrs|žanru]], tēmu un [[mērķauditorija|mērķauditoriju]] klāsts — no bērniem un pusaudžiem līdz pieaugušajiem.<ref name="NipponDigital"/> Daudzas mangas sākotnēji iznāk sērijveidā [[mangas žurnāls|mangas žurnālos]], kuros vienlaikus publicē vairāku autoru darbu nodaļas. Veiksmīgu sēriju nodaļas vēlāk parasti apkopo atsevišķos sējumos, ko sauc par ''[[tankōbon]]''.<ref name="NipponDigital"/> Līdzās tradicionālajiem drukātajiem izdevumiem arvien nozīmīgāka kļuvusi mangas digitālā publicēšana un izplatīšana. Japānā digitālo komiksu tirgus apjoms 2019. gadā pārsniedza drukāto mangas izdevumu tirgu.<ref name="NipponDigital"/> Manga ir cieši saistīta ar citām Japānas [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] un [[izklaides industrija|izklaides nozarēm]]. Populārus mangas darbus bieži adaptē par [[anime]], [[kinofilma|filmās]], [[videospēle|videospēlēs]] un citu veidu darbos, bet vieni un tie paši tēli, sižeti un izdomātās pasaules var tikt attīstīti vairākos medijos. Šādu savstarpēji saistītu mediju un preču apriti Japānā raksturo ar jēdzienu “[[mediju mikss]]”.<ref name="Steinberg">{{Grāmatas atsauce |last=Steinberg |first=Marc |title=Anime’s Media Mix: Franchising Toys and Characters in Japan |url=https://www.upress.umn.edu/9780816675500/animes-media-mix/ |publisher=University of Minnesota Press |year=2012 |isbn=978-0-8166-7550-0 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Kopš 20. gadsimta otrās puses manga ir ieguvusi plašu starptautisku auditoriju un ietekmējusi komiksu mākslu un masu kultūru daudzās pasaules valstīs.<ref name="Kacsuk"/> Japānas valdība mangas un anime starptautisko popularitāti izmanto arī [[kultūras diplomātija|kultūras diplomātijā]]. [[Japānas Ārlietu ministrija]] atbalsta mangas izplatību ārvalstīs, tostarp organizējot [[Starpatautiskā mangas balva|Starptautisko mangas balvu]] un izmantojot anime Japānas kultūras popularizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mofa.go.jp/policy/culture/exchange/pop/index.html |title=Pop-Culture Diplomacy |publisher=Ministry of Foreign Affairs of Japan |date=2026-04-22 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> == Vēsturiskie priekšteči == Mūsdienu mangas vēsturi nevar vienkārši izsekot līdz vienam senam mākslas veidam, tomēr [[Japāna|Japānā]] jau daudzus gadsimtus pirms moderno [[komikss|komiksu]] rašanās pastāvēja attīstītas [[attēlu stāstniecība]]s tradīcijas. Par nozīmīgiem mangas vēsturiskajiem priekštečiem mēdz uzskatīt viduslaiku attēlu ruļļus, [[Edo periods|Edo perioda]] ilustrēto literatūru un grafiku, kā arī 19. gadsimtā radušos [[karikatūra|karikatūru]].<ref name="Larousse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/encyclopedie/divers/manga/67941 |title=Manga |publisher=Encyclopédie Larousse |language=fr |access-date=2026-08-26}}</ref> Tomēr mūsdienu pētniecībā tiek uzsvērts, ka līdzības starp šīm formām un mangu nepierāda vienotu un nepārtrauktu attīstības līniju. Modernā manga kā vairāku kadru komiksa un masu [[izdevējdarbība]]s forma veidojās galvenokārt no 19. gadsimta beigām, Japānas vizuālajām tradīcijām mijiedarbojoties ar moderno presi un [[Rietumu pasaule|Rietumu]] komiksiem un karikatūrām.<ref name="Exner2022">{{Grāmatas atsauce |last=Exner |first=Eike |title=Comics and the Origins of Manga: A Revisionist History |publisher=Rutgers University Press |year=2022 |isbn=978-1-9788-2776-9 |url=https://www.si.edu/object/comics-and-origins-manga-revisionist-history-eike-exner%3Asiris_sil_1172614 |language=en}}</ref><ref name="Exner2025">{{Grāmatas atsauce |last=Exner |first=Eike |title=Manga: A New History of Japanese Comics |publisher=Yale University Press |year=2025 |isbn=978-0-300-28094-4 |url=https://www.jstor.org/stable/jj.28697855 |language=en}}</ref> [[Attēls:Chouju sumou.jpg|thumbnail|upright=1.0|Varde un trusis cīkstēšanās ainā no ''[[Chōjū-jinbutsu-giga]]'' pirmā ruļļa, 12.—13. gadsimts. Darbu bieži saista ar mangas priekšvēsturi, tomēr tas nav mūsdienu mangas tiešs priekštecis]] Viena no senākajām Japānas vizuālās stāstniecības formām bija [[emakimono|''emakimono'' jeb ''emaki'']] — gari horizontāli attēlu ruļļi, kuros gleznojumi bieži mijās ar rakstīta teksta fragmentiem. Šādi ilustrēti ruļļi Japānā parādījās vismaz 8. gadsimtā un īpaši attīstījās [[Heianas periods|Heianas]] un [[Kamakuras periods|Kamakuras periodā]]. Tos skatīja, pakāpeniski atritinot no labās uz kreiso pusi, tādējādi secīgi atklājot stāsta epizodes un radot laika un telpas virzības iespaidu.<ref name="MetEmaki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/exhibitions/listings/2011/storytelling |title=Storytelling in Japanese Art |publisher=The Metropolitan Museum of Art |date=2011 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Attēlu ruļļos vēstīja reliģiskus stāstus, leģendas, kara notikumus un literārus sižetus, kā arī attēloja sadzīvi un humoristiskas epizodes.<ref name="MetEmaki"/> Plaši pazīstams piemērs ir 12.—13. gadsimtā tapušais četru ruļļu kopums ''[[Chōjū-jinbutsu-giga]]'' (鳥獣人物戯画). Tā pazīstamākajā rullī dinamiskās ainās attēloti antropomorfi truši, vardes, pērtiķi un citi dzīvnieki, kas atdarina cilvēku darbības.<ref name="ChojuTNM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tnm.jp/modules/r_free_page/index.php?id=2009&lang=en |title=National Treasure: Frolicking Animals |publisher=Tokyo National Museum |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tēlu kustības, humora un secīgi uztveramo darbību dēļ šo darbu bieži dēvē par vienu no senākajiem mangas piemēriem.<ref name="ChojuKNM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kyohaku.go.jp/old/eng/special/koremade/exhibition20141007.html |title=Masterpieces of Kōsan-ji Temple: Commemorating the Restoration of the National Treasure Scrolls of Frolicking Animals and Humans |publisher=Kyoto National Museum |date=2014 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tomēr tā apzīmēšana par mūsdienu mangas tiešu “pirmo paraugu” ir vienkāršota, jo modernās mangas forma un izdevējdarbības vide izveidojās daudz vēlāk.<ref name="Exner2022"/> Viduslaiku attēlu ruļļos un vēlākajos ilustrētajos stāstos tomēr turpināja attīstīties dažādi teksta un attēla savienošanas, tēlu atkārtošanas un notikumu secīgas attēlošanas paņēmieni.<ref name="MetEmaki"/> [[Attēls:Ogata Gekko - Ryu sho ten.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Ogata Gekko|Ogatas Gekko]] 1897. gadā publicētais ''[[ukiyo-e]]'' kokgriezums “Pūķis paceļas debesīs”. Tas ilustrē Japānas kokgriezuma un ilustrētās drukas tradīcijas turpināšanos [[Meidzi periods|Meidzi periodā]]]] Jauns posms Japānas populārajā vizuālajā kultūrā sākās [[Edo periods|Edo periodā]] (1603—1868), kad [[kokgriezums|kokgriezuma]] iespiedtehnikas un pilsētu izdevējdarbības attīstība ļāva lielā skaitā izgatavot ilustrētus izdevumus plašākam lasītāju lokam.<ref name="MetUkiyo">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/essays/woodblock-prints-in-the-ukiyo-e-style |title=Woodblock Prints in the Ukiyo-e Style |author=Department of Asian Art |publisher=The Metropolitan Museum of Art |date=2003-10-01 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Īpaša nozīme bija ''[[kibyōshi]]'' — galvenokārt 18. gadsimta beigās populārām ilustrētām “dzelteno vāku” grāmatām, kurās attēls un teksts veidoja cieši saistītu veselumu. Šie izdevumi bija paredzēti galvenokārt pieaugušajiem un bieži izmantoja satīru, parodiju un tālaika pilsētas dzīves tematiku.<ref name="Kern">{{Grāmatas atsauce |last=Kern |first=Adam L. |title=Manga from the Floating World: Comicbook Culture and the Kibyōshi of Edo Japan |publisher=Harvard University Asia Center |year=2019 |isbn=978-0-674-24178-7 |url=https://www.rijksmuseum.nl/en/collection/publication/Manga-from-the-floating-world-comicbook-culture-and-the-kibyoshi-of-Edo-Japan--ad1346e6c0e73c3d900300e14c621de2 |language=en}}</ref> Vienlaikus uzplauka ''[[ukiyo-e]]'' grafika un plašāka ilustrēto grāmatu kultūra. ''Ukiyo-e'' kokgriezumos īpaši bieži attēloja [[kabuki]] aktierus, kurtizānes un pilsētu izklaides dzīvi, bet vēlāk izplatījās arī ainavas, ceļojumu skati un vēsturiski sižeti. Kokgriezuma tehnika ļāva šos attēlus izgatavot lielā skaitā un izplatīt pilsētu iedzīvotājiem.<ref name="MetUkiyo"/> ''Ukiyo-e'' mākslinieki darbojās arī grāmatu ilustrācijā, savukārt ''kibyōshi'' un citos populārajos izdevumos plaši izmantoja humoristiskus, satīriskus un karikatūriskus attēlus.<ref name="Kern"/> Ar termina "manga" vēsturi īpaši saistīts mākslinieks [[Hokusai|Kacušika Hokusai]], kura ilustrāciju krājuma ''[[Hokusai Manga]]'' pirmo sējumu izdeva 1814. gadā. Turpmākajos gadu desmitos sērija sasniedza 15 sējumus. Pēdējie no tiem izdoti pēc mākslinieka nāves, un visu sēriju izdeva laikposmā no 1814. līdz 1878. gadam.<ref name="BMHokusai">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britishmuseum.org/blog/hokusai-father-manga |title=Hokusai: the Father of Manga? |author=Tim Clark |publisher=British Museum |date=2019-05-10 |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Krājumā apkopoti tūkstošiem cilvēku, dzīvnieku, augu, ainavu, sadzīves situāciju, reliģisku un fantastisku tēlu zīmējumu. Tas bija iecerēts galvenokārt kā komerciāli izdots zīmēšanas paraugu un attēlu krājums.<ref name="BMHokusai"/> Hokusai lietotais vārds ''manga'' vēl neapzīmēja mūsdienu komiksus. ''Hokusai Manga'' attēli lielākoties neveido nepārtrauktu stāstu secīgos kadros un tajos nav dialogu. [[Britu muzejs]] tos raksturo kā vieglus, brīvi sakārtotus un nereti humoristiskus attēlus.<ref name="BMHokusai"/> Tādēļ darbu nevar pielīdzināt modernai mangas grāmatai, tomēr tas ir nozīmīgs termina “manga” lietojuma vēsturē un viens no visbiežāk pieminētajiem Japānas pirmsmodernās grafiskās kultūras pieminekļiem.<ref name="Larousse"/> [[Attēls:Kotaro nagahara.jpg|thumbnail|upright=0.8|Divu karikatūru salīdzinājums. Augšā fragments no [[Čārlzs Virgmens|Čārlza Virgmena]] zīmējuma žurnālā ''[[The Japan Punch]]'' 1869. gadā, apakšā — [[Kotaro Nagahara]]s 1897. gada karikatūra. Attēls uzskatāmi parāda Rietumu un Japānas grafiskās kultūras mijiedarbību]] 19. gadsimta otrajā pusē, Japānai arvien ciešāk saskaroties ar [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s kultūru, vietējo grafisko humoru būtiski ietekmēja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] karikatūra, politiskie zīmējumi un satīriskā prese.<ref name="Larousse"/> Īpaši nozīmīgs bija britu mākslinieks [[Čārlzs Virgmens]] (''Charles Wirgman''), kurš 1862. gadā [[Jokohama|Jokohamā]] sāka izdot satīrisko žurnālu ''[[The Japan Punch]]''. Izdevumu veidoja pēc britu humora žurnāla ''[[Punch]]'' parauga un to izdeva līdz 1887. gadam.<ref name="JapanPunch">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.philamuseum.org/objects/254719 |title=Charles Wirgman, The Japan Punch, 1865 |publisher=Philadelphia Museum of Art |language=en |access-date=2026-08-26}}</ref> Tā iespaidā Japānā kļuva pazīstami Rietumu stila satīriskie un karikatūriskie zīmējumi, kurus sāka dēvēt par ''ponchi-e'' jeb “''Punch'' attēliem”.<ref name="Larousse"/> [[Meidzi periods|Meidzi perioda]] beigās un 20. gadsimta sākumā Rietumu karikatūras, importēto avīžu komiksu un Japānas ilustrētās drukas tradīciju mijiedarbībā veidojās modernā japāņu preses karikatūra un vairāku kadru komiksi.<ref name="Exner2025"/><ref name="Larousse"/> Tādēļ ''emaki'', ''Chōjū-jinbutsu-giga'', ''kibyōshi'', ''ukiyo-e'' un ''Hokusai Manga'' drīzāk uzskatāmi par Japānas vizuālās stāstniecības un grafiskās kultūras vēsturiskajiem priekštečiem, nevis par vienotas un nepārtrauktas mangas attīstības ķēdes posmiem. Manga kā moderna vairāku kadru stāstniecības, preses un masu izdevējdarbības forma pakāpeniski izveidojās no 19. gadsimta beigām un turpināja attīstīties 20. gadsimtā.<ref name="Exner2022"/><ref name="Exner2025"/> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] japāņi pārņēma amerikāņu komiksa ideju un izveidoja to par sava veida literāri grafisku žanru. Salīdzinot ar Rietumu komiksiem, mangas zīmētas daudz plašākai mērķauditorijai un nereti skar jautājumus, kas Rietumos mēdz būt rezervēti "nopietnākiem" [[māksla]]s veidiem. == Mērķauditorijas == [[Attēls:Kyoto International Manga Museum - Main Exhibit.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|[[Kioto Starptautiskais mangas muzejs|Kioto Starptautiskā mangas muzeja]] galvenā ekspozīcija. Muzeja “Mangas sienā” darbi izkārtoti arī pēc tradicionālajām mērķauditoriju kategorijām]] Japānas mangas izdevējdarbībā darbus tradicionāli iedala vairākās [[mērķauditorija|mērķauditoriju]] kategorijās, kas galvenokārt balstītas uz paredzēto lasītāju vecumu un dzimumu. Nozīmīgākās ir bērniem paredzētā ''[[kodomo manga|kodomo]]'', pusaudžu zēniem paredzētā ''[[shōnen manga|shōnen]]'', pusaudžu meitenēm paredzētā ''[[shōjo manga|shōjo]]'', pieaugušiem vīriešiem paredzētā ''[[seinen manga|seinen]]'' un pieaugušām sievietēm paredzētā ''[[josei manga|josei]]'' manga.<ref name="OSU">{{Tīmekļa atsauce |url=https://library.osu.edu/site/manga/manga-genres/ |title=Manga Genres and Demographics |publisher=The Ohio State University Libraries |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref><ref name="CambridgeGenres">{{Grāmatas atsauce |last=Shamoon |first=Deborah |chapter=Manga Genres: Demographics and Themes |chapterurl=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-manga-and-anime/manga-genres/C66B862327EB8602FAA86B1769C94032 |title=The Cambridge Companion to Manga and Anime |editor-last=Berndt |editor-first=Jaqueline |publisher=Cambridge University Press |year=2024 |pages=161–171 |doi=10.1017/9781009003438.019 |isbn=978-1-009-00343-8 |language=en}}</ref> Šis dalījums vēsturiski ir cieši saistīts ar [[mangas žurnāls|mangas žurnālu]] tirgu, kurā atsevišķi izdevumi un izdevniecību līnijas ir veidotas noteiktām lasītāju grupām.<ref name="FreeLibrary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://libwww.freelibrary.org/blog/post/5077 |title=Manga 101: Demographic Categories |author=Meg B. |publisher=Free Library of Philadelphia |date=2023-05-15 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Piemēram, [[Kioto Starptautiskais mangas muzejs]] tā sauktajā Mangas sienā grāmatas iedala ''shōnen'', ''shōjo'' un ''seinen'' mangas grupās.<ref name="KyotoWall">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kyotomm.jp/en/manga-wall/ |title=The “Wall of Manga” filled with 50,000 books!! |publisher=Kyoto International Manga Museum |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Arī Japānas kultūras centrs ''[[Japan House London]]'' norāda, ka dažādu veidu mangas tradicionāli publicē specializētos žurnālos, kas orientēti uz attiecīgajām auditorijām.<ref name="JapanHouse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.japanhouselondon.uk/whats-on/its-a-girls-world-talk-on-shojo-manga-with-artist-hagio-moto-and-editor-furukawa-asako/ |title=It’s a Girls' World: Talk on Shōjo Manga with Artist Hagio Moto and Editor Furukawa Asako |publisher=Japan House London |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Apzīmējumi ''shōnen'', ''shōjo'', ''seinen'' un ''josei'' vispirms norāda uz izdevēja paredzēto auditoriju, nevis uz vienotu tematisku [[žanrs|žanru]].<ref name="OSU"/><ref name="CambridgeGenres"/> Vienas mērķauditorijas ietvaros var tikt publicēti ļoti dažādu žanru darbi — [[piedzīvojumu literatūra|piedzīvojumi]], [[romantika]], [[fantāzijas literatūra|fantāzija]], [[zinātniskā fantastika]], [[šausmu literatūra|šausmas]], [[sporta manga|sports]], [[komēdija]], [[detektīvliteratūra|detektīvstāsti]] vai [[ikdienas dzīves žanrs|ikdienas dzīves stāsti]].<ref name="Kalen">{{Grāmatas atsauce |last=Kalen |first=Elizabeth F. S. |title=Mostly Manga: A Genre Guide to Popular Manga, Manhwa, Manhua, and Anime |url=https://www.bloomsbury.com/ca/mostly-manga-9781610692342/ |publisher=Libraries Unlimited |location=Santa Barbara |year=2012 |isbn=978-1-59884-938-7 |language=en}}</ref> Arī faktiskā lasītāju auditorija var ievērojami atšķirties no izdevēja sākotnēji paredzētās. ''Shōnen'' mangu lasa arī meitenes un pieaugušie, savukārt ''shōjo'', ''seinen'', ''josei'' un citu kategoriju darbi var piesaistīt dažāda vecuma un dzimuma lasītājus.<ref name="FreeLibrary"/><ref name="Cornell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://exhibits.library.cornell.edu/story-lines/feature/categories-of-readership |title=Categories of Readership |work=Story/Lines |publisher=Cornell University Library |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Tādēļ šie apzīmējumi visprecīzāk raksturo tirgus segmentu un publicēšanas vidi, kam darbs sākotnēji paredzēts, nevis nosaka stingras satura vai lasītāju robežas. === ''Kodomo'' === ''[[Kodomo manga|Kodomo]]'' jeb ''kodomo-muke'' manga ir bērniem, parasti jaunākiem lasītājiem, paredzēta manga.<ref name="OSU"/> Tajā bieži izmantots bērnu vecumam piemērots, viegli uztverams stāstījums un skaidra vizuālā valoda, taču arī šī kategorija var ietvert dažādus žanrus — humoru, piedzīvojumus, fantāziju, izglītojošus stāstus un ikdienas dzīves attēlojumu.<ref name="Brenner">{{Grāmatas atsauce |last=Brenner |first=Robin E. |title=Understanding Manga and Anime |url=https://books.google.com/books?id=4ObEEAAAQBAJ |publisher=Libraries Unlimited |location=Westport |year=2007 |pages=27–76 |isbn=978-0-313-09448-4 |language=en}}</ref> ''Kodomo'' aptver mangas jaunāko mērķauditoriju, savukārt vecākiem bērniem un pusaudžiem izdevēji tradicionāli veido atsevišķus ''shōnen'' un ''shōjo'' izdevumus.<ref name="CambridgeGenres"/> === ''Shōnen'' === ''[[Shōnen manga|Shōnen]]'' ({{val|ja|少年}} — ‘zēns’, ‘jauneklis’) manga galvenokārt paredzēta pusaudžu zēniem.<ref name="OSU"/> Šajos darbos bieži sastopami piedzīvojumi, cīņas, sports, sacensība un dažādi pārbaudījumi, taču ''shōnen'' izdevumos publicē arī romantiku, komēdiju, šausmu stāstus, mistiku, zinātnisko fantastiku un citus žanrus.<ref name="FreeLibrary"/><ref name="Kalen"/> Atkārtotas tēmas ir [[draudzība]], neatlaidība, pašpilnveidošanās, komandas darbs un galvenā varoņa pieaugšana vai spēju attīstīšana. Īpaši ietekmīgais žurnāls ''[[Weekly Shōnen Jump]]'' savu redakcionālo tradīciju vēsturiski saistījis ar draudzības, pūļu un uzvaras principiem.<ref name="Hartzheim">{{Publikācijas atsauce |last=Hartzheim |first=Bryan Hikari |title=Making of a Mangaka: Industrial Reflexivity and Shueisha’s Weekly Shônen Jump |journal=Television & New Media |year=2021 |volume=22 |issue=5 |pages=570–587 |doi=10.1177/1527476419872132 |language=en}}</ref> ''Shōnen'' mangas attīstība ir cieši saistīta ar zēniem paredzētiem žurnāliem, kuru nozīme īpaši pieauga [[Japāna pēc Otrā pasaules kara|pēckara periodā]].<ref name="Hartzheim"/><ref name="CambridgeGenres"/> Tādēļ darba piederību šai kategorijai praksē parasti nosaka žurnāls vai izdevniecības līnija, kurā tas publicēts, nevis tikai darba sižets vai vizuālais stils.<ref name="FreeLibrary"/> Lai gan izdevēji šos darbus galvenokārt adresē pusaudžu zēniem, to faktiskais lasītāju loks aptver arī meitenes, sievietes un dažāda vecuma pieaugušos.<ref name="FreeLibrary"/> === ''Shōjo'' === [[Attēls:Shoujo November 1910 with translation.jpg|thumbnail|upright=0.8|Vienas lappuses četru kadru manga no Japānas meiteņu žurnāla ''Shōjo'' 1910. gada novembra numura. ''Shōjo'' mangas attīstība bija saistīta ar 20. gadsimta meiteņu žurnālu un plašāku meiteņu drukātās kultūras tradīciju]] ''[[Shōjo manga|Shōjo]]'' (japāņu: 少女 — ‘meitene’) manga tradicionāli orientēta galvenokārt uz pusaudžu meitenēm.<ref name="OSU"/> Daudzos ''shōjo'' darbos centrālā vieta ierādīta cilvēku attiecībām, emocionālajai attīstībai, [[identitāte]]s meklējumiem un romantikai.<ref name="Prough">{{Grāmatas atsauce |last=Prough |first=Jennifer S. |title=Straight from the Heart: Gender, Intimacy, and the Cultural Production of Shōjo Manga |url=https://academic.oup.com/hawaii-scholarship-online/book/29963 |publisher=University of Hawaiʻi Press |location=Honolulu |year=2011 |isbn=978-0-8248-3457-9 |doi=10.21313/hawaii/9780824834579.001.0001 |language=en}}</ref> Nozīmīgu vietu tajā ieņem arī fantāzija un pārdabiskas tēmas, taču ''shōjo'' kategorijā sastopami arī piedzīvojumu, vēsturiskie, sporta, šausmu un zinātniskās fantastikas darbi.<ref name="Kalen"/> Meiteņu mangas vēsturiskā attīstība ir saistīta ar 20. gadsimta meiteņu žurnālu un plašāku meiteņu drukātās kultūras tradīciju. Īpaši nozīmīgas mākslinieciskas pārmaiņas notika 1960.—1970. gados, kad šajā jomā arvien lielāku lomu ieguva sievietes mangas autores un attīstīti psiholoģiski, tematiski un vizuāli sarežģītāki stāstījuma paņēmieni.<ref name="Shamoon">{{Grāmatas atsauce |last=Shamoon |first=Deborah |title=Passionate Friendship: The Aesthetics of Girls’ Culture in Japan |url=https://academic.oup.com/hawaii-scholarship-online/book/17611 |publisher=University of Hawaiʻi Press |location=Honolulu |year=2012 |isbn=978-0-8248-3542-2 |doi=10.21313/hawaii/9780824835422.001.0001 |language=en}}</ref> Lai gan romantika un emocionālās attiecības ir nozīmīga ''shōjo'' tradīcijas daļa, šī kategorija nav romantiskā žanra sinonīms. Darba piederību ''shōjo'' mangai galvenokārt nosaka tā paredzētā auditorija un publicēšanas vide, nevis obligāts sižeta vai vizuālā stila pazīmju kopums.<ref name="CambridgeGenres"/><ref name="Prough"/> === ''Seinen'' === ''[[Seinen manga|Seinen]]'' (japāņu: 青年 — ‘jaunietis’, ‘jauns vīrietis’) manga galvenokārt paredzēta jauniem pieaugušiem un pieaugušiem vīriešiem.<ref name="OSU"/> Tā attīstījās kā atsevišķs tirgus segments, pieaugot pēckara mangas lasītāju paaudzēm un izdevējiem sākot piedāvāt izdevumus vecākai auditorijai.<ref name="CambridgeGenres"/> ''Seinen'' mangas tematika un stils ir ļoti daudzveidīgi — tajā sastopami asa sižeta un piedzīvojumu darbi, psiholoģiskas drāmas, vēsturiski stāsti, zinātniskā fantastika, ikdienas dzīves attēlojums, romantika, komēdija, šausmas un sociāli vai politiski temati.<ref name="Kalen"/> Pieaugušai auditorijai paredzētajos darbos var tikt aplūkotas sarežģītākas psiholoģiskas un sociālas problēmas vai atklātāk attēlota vardarbība un seksualitāte.<ref name="Cornell"/> Tomēr vardarbīgs, seksuāli atklāts vai īpaši drūms saturs nav obligāta ''seinen'' mangas pazīme — šajā kategorijā sastopami arī mierīgi, humoristiski un ikdienas dzīvei veltīti darbi.<ref name="FreeLibrary"/> === ''Josei'' === ''[[Josei manga|Josei]]'' (japāņu: 女性 — ‘sieviete’) manga galvenokārt paredzēta pieaugušām sievietēm.<ref name="OSU"/> Ar šo kategoriju ir saistīti arī apzīmējumi ''ladies’ comics'' un ''redikomi'', kas Japānas izdevējdarbībā plašāk izplatījās 1980. gados. Pieaugušām sievietēm paredzētais mangas segments nostiprinājās vēlāk nekā ''shōjo'' manga, daļēji reaģējot uz to, ka agrākās ''shōjo'' lasītājas bija pieaugušas un vēlējās darbus par pieaugušu sieviešu pieredzi.<ref name="Ogi">{{Publikācijas atsauce|last=Ogi |first=Fusami |title=Female Subjectivity and Shoujo (Girls) Manga (Japanese Comics): Shoujo in Ladies’ Comics and Young Ladies’ Comics |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-popular-culture_spring-2003_36_4/page/780 |journal=The Journal of Popular Culture |year=2003 |volume=36 |issue=4 |pages=780–803 |doi=10.1111/1540-5931.00045 |language=en}}</ref><ref name="CambridgeGenres"/> Šīs kategorijas darbos bieži aplūkotas romantiskas un ģimenes attiecības, darbs, laulība, seksualitāte, bērnu audzināšana un pieaugušo ikdienas dzīve. Nereti tajos izmantota reālistiskāka vai psiholoģiski niansētāka pieeja sieviešu dzīves pieredzei nekā jaunākai auditorijai paredzētajos izdevumos.<ref name="Ito">{{Publikācijas atsauce|last=Ito |first=Kinko |title=The World of Japanese Ladies’ Comics: From Romantic Fantasy to Lustful Perversion |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-popular-culture_summer-2002_36_1/page/68 |journal=The Journal of Popular Culture |year=2002 |volume=36 |issue=1 |pages=68–85 |doi=10.1111/1540-5931.00031 |language=en}}</ref><ref name="Ogi"/> Arī ''josei'' nav konkrēts tematisks žanrs. Pieaugušām sievietēm paredzētā manga var ietvert komēdiju, fantāziju, vēsturiskus stāstus, detektīvus, romantiku un citus žanrus.<ref name="Kalen"/> == Žanri un tematika == [[Attēls:Manga reading direction.svg|thumb|upright=0.8|Tradicionālā mangas lasīšanas secība]] Manga aptver ļoti plašu [[žanrs|žanru]] un tematisko virzienu loku, un nepastāv viena vispārpieņemta sistēma, pēc kuras visus darbus varētu nepārprotami iedalīt noteiktās kategorijās. Viens darbs var vienlaikus apvienot vairākus žanrus, piemēram, piedzīvojumu stāsts var būt arī fantāzijas, romantikas un komēdijas manga.<ref name="Kalen"/> Tematiskie žanri analītiski jānošķir no tādām demogrāfiskām izdevniecības kategorijām kā [[šōnen manga|''shōnen'']], [[šōjo manga|''shōjo'']], [[seinen manga|''seinen'']] un [[josei manga|''josei'']]. Tāds pats tematiskais žanrs, piemēram, [[sporta manga]] vai ''[[isekai]]'', var tikt pielāgots dažādām mērķauditorijām. Tādēļ mangas žanru robežas ir elastīgas un laika gaitā mainās līdz ar lasītāju interesēm.<ref name="CambridgeGenres"/> Pie plaši izplatītiem mangas žanriem un tematiskajiem virzieniem pieder [[piedzīvojumu literatūra|piedzīvojumi]], [[fantāzijas literatūra|fantāzija]], [[zinātniskā fantastika]], [[romantika]], [[komēdija]], [[šausmu literatūra|šausmas]], sports, [[vēsturiskā daiļliteratūra|vēsturiskie stāsti]] un [[detektīvliteratūra|detektīvstāsti]]. Japānas fonda mācību materiālos kā mangas tematiskās kategorijas minēta darbība, fantāzija, romantika, sports, mistērija, zinātniskā fantastika, komēdija, vēsture, ēdieni un pieaugušajiem paredzēta tematika.<ref name="Irodori">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.irodori.jpf.go.jp/assets/data/starter/pdf/X_L11.pdf |title=Irodori: Japanese for Life in Japan. Starter, Lesson 11: What Kind of Manga Do You Like? |publisher=The Japan Foundation |page=23 |language=en, ja |access-date=2026-08-27}}</ref> Vēsturiskās mangas var būt balstītas reālos notikumos un personās vai izmantot konkrētu laikmetu kā izdomāta stāsta vidi, savukārt detektīvmangu sižeti parasti veidoti ap nozieguma, noslēpuma vai citas mīklas izmeklēšanu.<ref name="Brenner"/> [[Šausmu manga]] ir īpaši daudzveidīga. Tajā sastopamas pārdabiskas parādības, [[japāņu mitoloģija|folkloras]] tēli, spoki un briesmoņi, cilvēku un dzīvnieku pārvērtības, psiholoģiskas bailes, groteska un ķermenisko pārvērtību attēlojums.<ref name="LaMarca">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2076-0787/13/1/8 |title=Horror Manga: Themes and Stylistics of Japanese Horror Comics |author=Paolo La Marca |work=Humanities |volume=13 |issue=1 |pages=8 |publisher=MDPI |date=2024 |doi=10.3390/h13010008 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Plaša mangas daļa pievēršas arī [[ikdienas dzīve]]i. Šādi darbi var stāstīt par ģimeni, draudzību, attiecībām, darbu un sadzīvi, bet īpaši izplatīta ir [[skola]]s tematika. Skola mangā var būt ne tikai darbības vide, bet arī pamats stāstiem par draudzību, romantiskām attiecībām, skolēnu pulciņiem, sportu, eksāmeniem un pieaugšanu. Japānas fonda mācību materiāli norāda, ka mangas ikdienas situāciju attēlojums var palīdzēt iepazīt tādus Japānas jauniešu kultūras aspektus kā draudzība, mode, sports un romantika.<ref name="JFSydney">{{Tīmekļa atsauce |url=https://classroomresources.sydney.jpf.go.jp/resources/manga-high-school-valentines-day/ |title=Manga: High School Valentine’s Day |author=Himiko Negishi-Wood |publisher=The Japan Foundation, Sydney |date=2014-02 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Īpaši attīstīta ir [[sporta manga]], kurā attēloti gan individuāli, gan komandu sporta veidi, piemēram, [[beisbols]], [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[teniss]], [[bokss]], [[džudo]] un citi sporta veidi.<ref name="Kalen"/> Sacensību sižeti tajā bieži savienoti ar varoņu personisko izaugsmi, savstarpējām attiecībām, komandas veidošanu, treniņiem un ilgstošu prasmju pilnveidošanu.<ref name="Brenner"/> Sporta mangu publicē dažādām mērķauditorijām. Sporta stāsti sastopami gan ''shōnen'', gan ''shōjo'' izdevumos un ir pielāgoti šo auditoriju atšķirīgajām stāstījuma tradīcijām.<ref name="CambridgeGenres"/> Zinātniskās fantastikas mangā nozīmīga ir [[robots|robotu]], [[kosmiskā telpa|kosmosa]], nākotnes sabiedrību, [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un dažādu tehnoloģiju tematika.<ref name="Brenner"/> Ar zinātnisko fantastiku cieši saistīts ''[[mecha]]'' virziens, kurā īpaša nozīme ir mehāniskām konstrukcijām, tostarp lielām kaujas mašīnām, mehāniskiem tērpiem un cilvēku vadītiem vai attālināti kontrolētiem robotiem. Japāņu valodā vārds ''mecha'', kas atvasināts no angļu vārda ''mechanism'', var apzīmēt tehniku vai mehānismus vispār, savukārt starptautiskajā zinātniskās fantastikas, mangas un anime apritē tas visbiežāk saistās ar vadāmām, nereti divkājainām vai cilvēkveidīgām mašīnām.<ref name="SFEmecha">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sf-encyclopedia.com/entry/mecha |title=Mecha |author=Jonathan Clements; David Langford |work=The Encyclopedia of Science Fiction |date=2026-08-03 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Ar zinātnisko fantastiku, vēsturisko mangu un piedzīvojumiem var pārklāties arī [[militārā fantastika|militārā tematika]], kurā attēloti kari, bruņotie spēki, militārās tehnoloģijas, stratēģija vai karavīru ikdiena; šādi stāsti var būt gan vēsturiski un reālistiski, gan fantastiski vai futūristiski.<ref name="Brenner"/><ref name="SFEmecha"/> [[Attēls:On the edge - free world version.jpg|thumbnail|upright=1.0|''[[On the Edge]]'' — brīvi veidota fantāzijas aina mangas un anime manierē. Fantāzija mangā bieži pārklājas ar piedzīvojumu, romantikas un zinātniskās fantastikas elementiem]] Fantāzijas mangas ietvaros izveidojušies vairāki īpaši populāri tematiskie virzieni. ''Isekai'' (‘cita pasaule’) stāstos galvenais varonis vai varone nonāk, tiek izsaukts vai piedzimst no jauna citā, parasti fantastiski veidotā pasaulē. ''Isekai'' darbi sastopami gan ''shōnen'', gan ''shōjo'' mangā, un žanra ietvaros mainās atbilstoši konkrētā izdevuma mērķauditorijai.<ref name="CambridgeGenres"/> Savukārt [[maģiskā meitene|maģisko meiteņu]] stāstos (''mahō shōjo'') meitenes vai jaunas sievietes iegūst pārdabiskas spējas, bieži piedzīvo maģisku pārvērtību un izmanto savas spējas ikdienas problēmu risināšanai, cīņai vai citu aizsargāšanai. Šī tradīcija kopš 1960. gadiem attīstījās ciešā saistībā ar ''shōjo'' un meiteņu kultūru, bet no 1980. gadiem tā piesaistīja arī vīriešu auditoriju un sāka pārklāties ar citiem žanriem un mērķauditorijām.<ref name="Saito">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-asian-studies/article/abs/magic-shojo-and-metamorphosis-magical-girl-anime-and-the-challenges-of-changing-gender-identities-in-japanese-society/AAA8B9C5895D35A48C9EFC28495D4F9B |title=Magic, Shōjo, and Metamorphosis: Magical Girl Anime and the Challenges of Changing Gender Identities in Japanese Society |author=Kumiko Saito |work=The Journal of Asian Studies |volume=73 |issue=1 |pages=143–164 |publisher=Cambridge University Press |date=2014 |doi=10.1017/S0021911813001708 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Savdabīga Japānas mangas kultūras daļa ir [[ēdiens|ēdienu]] un [[kulinārija]]s manga, kuras stāstījuma centrā var būt ēdienu gatavošana, receptes, restorāni, pavāru sacensības, pārtikas produktu izcelsme vai gastronomiskā kultūra.<ref name="Irodori"/> Šādos darbos ēdiens var kalpot arī par līdzekli cilvēku attiecību, sabiedrisku problēmu un kultūras identitātes aplūkošanai. Pazīstams piemērs ir ilgstoši izdotā kulinārijas manga ''[[Oishinbo]]''.<ref name="Brau">{{Tīmekļa atsauce |url=https://online.ucpress.edu/gastronomica/article-abstract/4/4/34/46952/Oishinbo-s-Adventures-in-Eating-Food-Communication |title=Oishinbo’s Adventures in Eating: Food, Communication, and Culture in Japanese Comics |author=Lorie Brau |work=Gastronomica |volume=4 |issue=4 |pages=34–45 |publisher=University of California Press |date=2004-11-01 |doi=10.1525/gfc.2004.4.4.34 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Mangu izmanto arī ārpus izklaidējošas daiļliteratūras. Pastāv informatīva, profesionāli orientēta un [[izglītojošā literatūra|izglītojoša manga]], kas skaidro medicīnu, ekonomiku, uzņēmējdarbību, vēsturi, zinātni un citas jomas vai iepazīstina lasītājus ar noteiktām profesijām. Šādos darbos mangas vizuālās stāstniecības paņēmienus izmanto sarežģītas informācijas izskaidrošanai. Japānas fonda materiālos kā piemēri minētas mangas par Japānas saimniecību un [[relativitātes teorija|relativitātes teoriju]], kā arī literāru klasikas darbu adaptācijas, esejmangas un praktiskas pamācības.<ref name="Irodori"/> Tādējādi mangas tematisko daudzveidību nav iespējams reducēt uz nelielu stingri nodalītu žanru kopumu. Piedzīvojumu, romantikas, fantāzijas, šausmu, sporta, vēsturiskie un citi elementi bieži pārklājas, veidojot hibrīdus darbus, savukārt tematiskās kategorijas mainās līdz ar lasītāju interesēm, sabiedrību un Japānas izdevējdarbības tirgu.<ref name="CambridgeGenres"/><ref name="Kalen"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manga| ]] gqsi24km0pwnvwxivb95oe2ek7l6zff 0 23187 4519832 4477947 2026-09-10T10:33:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519832 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soccer goalkeeper.jpg|thumb|right|250px|Vārtsargs]] '''Vārtsargs''' [[futbols|futbolā]] ir spēlētājs, kura uzdevums ir tiešā veidā neļaut pretinieku spēlētājiem gūt vārtus. Šīs pozīcijas spēlētājam ir vairākas priekšrocības spēles laikā - [[soda laukums|soda laukuma]] robežās vārtsargs var [[futbola bumba|bumbas]] kontrolei izmantot jebkuru ķermeņa daļu, vārtsarga laukuma robežās vārtsargam nedrīkst traucēt cīņā par bumbu. Ja vārtsargs ir spiests pamest laukumu savainojuma vai noraidījuma dēļ, viņa vietu vārtos ir jāieņem kādam citam spēlētājam, pat ja ir veiktas visas spēlētāju maiņas. Vārtsargam ir jāvalkā no laukuma spēlētājiem atšķirīgas krāsas [[krekls]], lai atvieglotu tiesnešu darbu. Bieži vārtsargi izmanto speciālus cimdus, lai labāk spētu tvert bumbu. Vārtsarga pozīcija ļauj pārredzēt visu [[futbola laukums|laukumu]], tāpēc viņa pienākumos ietilpst aizsardzības organizācija. == Vēsture == [[Attēls:Footb incident painting.jpg|thumb|Vārtsargs (pa kreisi, baltā kreklā), pret kuru pretinieku spēlētājs pārkāpj noteikumus (1905)]] Futbols, tāpat kā daudzi sporta veidi, ir piedzīvojis daudzas izmaiņas taktikā, kā rezultātā ir radušās un likvidētas dažādas pozīcijas. Vārtsargs ir vienīgā pozīcija, kas pastāvējusi no pašiem pirmsākumiem. Ierobežojumi vārtsarga spējai rīkoties ar bumbu tikuši vairākkārt mainīti: * 1871: vārtsargs drīkst rīkoties ar bumbu tikai "savu vārtu aizsardzībai". * 1873: vārtsargs nedrīkst "nest" bumbu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Laws of the Game|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1873)|first=the Football|last=Association}}</ref> * 1883: vārtsargs nedrīkst nest bumbu ilgāk par diviem soļiem.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Laws of the Game|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1883)|first=the Football|last=Association}}</ref> * 1887: vārtsargs nedrīkst apstrādāt bumbu pretinieka laukuma pusē.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Laws of the Game|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1887)|first=the International Football Association|last=Board}}</ref> * 1901: vārtsargs drīkst rīkoties ar bumbu jebkuram nolūkam (ne tikai vārtu aizsardzībai).<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Laws of the Game|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1901)|first=the International Football Association|last=Board}}</ref> * 1912: vārtsargs drīkst rīkoties ar bumbu tikai soda laukumā. * 1931: vārtsargs var spert līdz četriem soļiem (nevis divus), nesot bumbu.<ref>"Football". ''Carluke & Lanark Gazette'': 3. 19 July 1931.</ref> * 1997: vārtsargs nedrīkst apstrādāt bumbu ilgāk par sešām sekundēm. Sākotnēji vārtsargi parasti spēlēja starp vārtu stabiem un viņiem bija ierobežota mobilitāte, izņemot gadījumus, kad mēģināja atvairīt pretinieku sitienus. Gadu gaitā vārtsarga loma ir attīstījusies, mainoties spēles sistēmām, kļūstot aktīvākai. Vārtsargs ir vienīgais spelētājs spēlē, kuram ir atļauts izmantot rokas, lai kontrolētu bumbu (izņemot gadījumus, kad spēle tiek atsākta ar [[Iemetiens (futbols)|iemetienu]]). == Spēles noteikumi un vispārējā spēle == [[Attēls:Suarez Ajax captain.jpg|thumb|[[Maksims Kovals]] (pa kreisi) pret [[Luiss Alverto Svaress|Luisu Suaresu]].]] Vārtsarga pozīcija ir vienīgā pozīcija spēlē, kas tehniski atšķiras no pārējām. Būtiskākā atšķirība, kas atšķir to no citiem spēlētājiem ir tāda, ka vārtsargs drīkst ņemt bumbu rokās, lai gan tikai savā soda laukumā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/about-the-laws/|title=THE IFAB - About The Laws {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2023-10-13}}</ref> Kad vārtsargs ir paņēmis bumbu rokās, pretiniekam nav atļauts sacensties ar viņu.<ref name=":0" /> Vārtsargam ir īpaša loma kā vienīgajam aizsargam, kurš atvaira [[11 metru soda sitiens|soda sitienus]].<ref name=":0" /> Vārtsargam ir jāvalkā krāsas, kas atšķiras no citiem spēlētājiem, un ir atļauts valkāt cepures un treniņbikses.<ref name=":0" /> Spēles noteikumi nosaka, ka vienam komandas spēlētājam vienmēr jābūt izraudzītam par vārtsargu, kas nozīmē, ka, ja vārtsargs tiek noraidīts vai savainots un nevar turpināt spēli, vārtsarga pozīcija jāieņem citam spēlētājam.<ref name=":0" /> Noteikumi ļauj komandām mainīt spēlētāju, kurš ir iecelts par vārtsargu spēles pārtraukumos,<ref name=":0" /> taču praksē tas tiek reti izmantots. Spēles noteikumi neparedz nekādus ierobežojumus vārtsargam atstāt savu soda laukumu un darboties kā parastam spēlētājam, lai gan parasti vārtsargs visa mača garumā paliek tuvu saviem vārtiem. Vārtsargi regulāri veic lēcienus, lai noķertu bumbu. Lai to paveiktu, viņi atsperās no zemes ar pēdu, kas ir vistuvāk bumbai, nolaižoties horizontālā stāvoklī. Šajā brīdī bumba var tikt noķerta vai atvairīta prom no vārtiem. Pēdējā gadījumā labs vārtsargs centīsies nodrošināt, lai atlēkušo bumbu nevarētu atņemt pretinieku komandas spēlētājs, lai gan tas ne vienmēr ir iespējams. Tā kā vārtsargi lielāko daļu mača var pavadīt bez īpašas darbības, viņiem ir nepieciešama ļoti laba koncentrēšanās, ja pretinieks jebkurā brīdī dodas uzbrukumā. Vārtsargiem arī ir vajadzīgas labas “paredzēšanas” spējas, kas nozīmē, ka viņiem jāvar “nolasīt”, kur bumba lidos, un reaģēt, pārvietojoties, pirms tiek izdarīts sitiens vai sitiens ar galvu un ātri jāizlemj, kad bumbu noķert vai atsist. == Pienākumi == [[Attēls:U20-WorldCup2007-Okotie-Onka edit2.jpg|thumb|Vārtsargs [[Destins Onka Malonga]] (pa labi) atvaira sitienu]] Vārtsargu taktiskajos pienākumos ietilpst: * '''Nosargāt vārtus''', fiziski bloķējot sitienus ar jebkuru ķermeņa daļu. Vārtsargam ir atļauts spēlēt ar bumbu jebkurā vietā laukumā, taču viņš nedrīkst rīkoties ar bumbu ar rokām ārpus sava soda laukuma. * '''Organizēt komandas aizsardzību brīvsitienu un stūra sitienu laikā'''. Brīvsitienu gadījumā izvēlēties aizsardzības spēlētājus un noorganizēt aizsardzības "sienas" veidošanu. Šī "siena" kalpo, lai nodrošinātu fizisku barjeru ienākošajai bumbai, bet daži vārtsargi novieto savas "sienas" noteiktās pozīcijās, lai vilinātu sitienu izpildītājus veikt noteikta veida sitienus. Reizēm vārtsargi var arī atteikties no "sienas" veidošanas. Dažiem vārtsargiem ir arī uzticēta atbildība par aizsargu izvēli brīvsitienu aizsardzībai. * '''Pārtvert centrējumus un tālo piespēļu mēģinājumus''', tās pārtverot lidojuma laikā vai izsitot, ja ir darudi no pretinieku uzbrucējiem. Lai gan vārtsargiem ir īpašas privilēģijas, tostarp spēja rīkoties ar bumbu soda laukumā, citādi uz viņiem attiecas tie paši noteikumi kā uz jebkuru citu spēlētāju. Vārtsargam ir atļauts iziet uz priekšu un gūt vārtus, bet tad nedrīkst ņemt bumbu, jo tas tiktu uzskatīts par pārkāpumu. Ja pretinieku komanda izdara sitienu, vārtsargam ir pienākums bloķēt bumbu ar jebkuru ķermeņa daļu atrodoties soda laukumā, kā arī iziet uz priekšu un novērst/bloķēt sitienu. Soda sitienu laikā vārtsargam ir jāstāv uz vārtu līnijas, lai atvairītu bumbu, jo, ja vārtsargs pārkāps šo līniju, soda sitiens būs jāatkārto. Brīvsitienos vārtsargam ir pienākums glābt bumbu neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas. === Spēles veidošana un uzbrukums === [[Attēls:Mathew Ryan Club Brugge.jpg|thumb|Austrāliešu vārtsargs [[Metjū Raians]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://clubbrugge.be/en/players/first-team/players/mathew-ryan|title="Mathew Ryan is a young, Australian keeper with good reflexes and a very good set of feet"|access-date={{dat|2023|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2015|07|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150707113807/http://clubbrugge.be/en/players/first-team/players/mathew-ryan}}</ref> spēlē ar kājām]] Vārtsargiem nav obligāti jāuzturās soda laukumā; viņi var iesaistīties spēlē jebkurā vietā laukumā, un ir ierasts, ka viņi darbojas kā papildu aizsargs (vai "[[Aizsargs (futbols)#Brīvais aizsargs|brīvais aizsargs]]") noteiktos spēles posmos. Vārtsargi ar tālu metienu spējām vai precīziem sitieniem no tālas distances var ātri izveidot uzbrukumu komandai un radīt vārtu gūšanas iespējas no aizsardzības situācijām. Šo taktiku sauc par "garo bumbu". ==== Brīvais vārtsargs ==== [[Ģula Grošičs]] no 1950. gadu [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas]] "Zelta komandas" tika uzskatīts par pirmo vārtsargu, kurš spēlēja kā brīvais vārtsargs (''sweeper-keeper'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1781995-the-50-greatest-goalkeepers-in-history|title=The 50 Greatest Goalkeepers in History|last=Talintyre|first=Dan|website=Bleacher Report|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref> [[Tomijs Lourenss]] arī ir efektīvi darbojoties kā 11. laukuma spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/people/profiles/fabien-barthez-the-goalkeepers-fear-of-losing-it-9271816.html|title=Fabien Barthez: The goalkeeper's fear of losing it|website=The Independent|access-date=2023-10-13|date=2001-11-27|language=en}}</ref> Straujais spēles stils, ko piekopa [[Liverpool FC|Liverpool]] leģenda [[Brūss Grobelārs]], kas bija 1980.–90. gados, padara viņu par vienu no oriģinālajiem modernā laikmeta brīvajiem vārtsargiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://thinkfootball.co.uk/was-bruce-grobbelaar-the-original-sweeper-keeper/|title="Was Bruce Grobbelaar the original sweeper keeper?"|access-date={{dat|2023|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150508100526/http://thinkfootball.co.uk/was-bruce-grobbelaar-the-original-sweeper-keeper/}}</ref> [[Renē Igita]] bija vēl viens vārtsargs, kurš kļuva pazīstams ar saviem neparastajiem, prasmīgajiem, bet dažkārt pārdrošajiem paņēmieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/blogs/legacy/timvickery/2010/02/the_legacy_of_rene_higuita.html|title="The Legacy of Rene Higuita"}}</ref> [[Manuels Neiers|Manuels Noiers]] arī tiek raksturots kā brīvais vārtsargs, pateicoties savam ātrumam un unikālajam spēles stilam.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/manuel-neuer-and-evolution-goalkeeper|title=Analysed: the evolution of the goalkeeper|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-10-13|date=2018-05-01|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/worldcup/news/646883|title=Why Manuel Neuer should not win the Ballon d'Or|last=Nesci|first=Gianluca|website=theScore.com|access-date=2023-10-13|date=2014-12-02|language=en}}</ref> Ar savu lielisko bumbas kontroli un sadali,<ref name=":1" /><ref name=":2" /> viņš ir teicis, ka, ja vēlētos, varētu spēlēt [[Vācijas futbola 3. Bundeslīga|Vācijas trešajā līgā]] kā centra aizsargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/manuel-neuer-world-cup-2014-1564873-Jul2014/|title=Why Manuel Neuer was the best player at the 2014 World Cup|last=O'Callaghan|first=Eoin|website=The 42|access-date=2023-10-13|date=2014-07-14|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/these-football-times/2014/jul/16/manuel-neuer-germany-revolutionising-goalkeeping-world-cup-bayern-munich|title=How Manuel Neuer, Germany's 11th man, is revolutionising goalkeeping|work=The Guardian|access-date=2023-10-13|date=2014-07-16|last=Vipond|first=Paddy|issn=0261-3077|language=en}}</ref> [[Igo Loriss]] no [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham "Hotspur"]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]], kā arī bijušie vārtsargi [[Fabjēns Bartēzs]] un [[Edvīns van der Sars]] arī tiek raksturoti kā brīvie vārtsargi,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2014/feb/13/tottenham-hugo-lloris-premier-league-sweeper-keeper|title=Tottenham's Hugo Lloris is Premier League's supreme sweeper-keeper|work=The Guardian|access-date=2023-10-13|date=2014-02-13|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/manchester-united-goalkeeper-david-de-8946453|title=Manchester United: David de Gea has made goalkeeping cool|last=Luckhurst|first=Samuel|website=Manchester Evening News|access-date=2023-10-13|date=2015-03-30|language=en}}</ref> savukārt [[Klaudio Bravo]] un [[Edersons]] medijos pat tiek raksturoti kā spēles veidotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37610692|title=Why Bravo is a playmaker not sweeper-keeper|work=BBC Sport|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/dec/07/ederson-ball-playing-midfielder-goalkeeper-manchester-city|title=Ederson leads way as a ball-playing Premier League midfielder in gloves|work=The Guardian|access-date=2023-10-13|date=2018-12-07|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2017/10/18/the-brick-wall-ederson-solving-keeper-issues-at-man-city/106762812/|title='The Brick Wall': Ederson solving keeper issues at Man City|website=USA TODAY|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref> Citi spēlētāji, kuri medijos tiek apzīmēti kā "brīvie vārtsargi" ir [[Marks Andrē ter Štēgens]] no [[FC Barcelona]] un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]], bijušais spāņu vārtsargs [[Viktors Valdess]] un bijušais padomju vārtsargs [[Ļevs Jašins]], no kuriem pēdējais bieži vien minēts kā šīs lomas aizsācējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefalse9.com/2017/12/sweeper-keeper-role-tactics-explained.html|title=Football Tactics for Beginners- The Sweeper Keeper Explained|website=The False 9|access-date=2023-10-13|language=en|archive-date=2024-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240716190211/https://thefalse9.com/2017/12/sweeper-keeper-role-tactics-explained.html}}</ref> Šādu vārtsarga lomu ir popularizējuši tādi galvenie treneri, kā, piemēram, [[Johans Kruifs]] un [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] ne tikai dēļ šo vārtsargu spējas atvairīt sitienus un nosargāt vārtus, bet arī dēļ viņu prasmes spēlēt bumbu ar kājām, viņu spējas izvēlēties iedot piespēles un dot ieguldījumu savas komandas spēles veidošanā, kā arī ātrums, kad viņi izskrien no soda laukuma, lai apsteigtu pretiniekus, kas viņu komandai ļauj uzturēt augstu aizsardzības līniju. Tas nav bez riska, jo tas, ka vārtsargs, atrodas tik tālu no soda laukuma, var novest pie iespaidīgiem vārtiem no tālas distances, ja viņš vai viņa komanda zaudē bumbu, kā arī riskē saņemt sarkano kartīti, ja kļūdas dēļ tiek pārkāpti noteikumi pret pretinieku. ==== Vārtu guvēji ==== [[Attēls:Rogério Ceni.jpg|left|thumb|[[Rožeriu Seni]] ir visu laiku rezultatīvākais vārtsargs ar vairāk nekā 100 gūtiem vārtiem savas karjeras laikā]] Daži vārtsargi ir guvuši vārtus. Izņemot nejaušību, kad tāls sitiens sasniedz otru laukuma galu un aizlido garām pretinieka vārtsargam ar spēcīga vēja un/vai negaidītu atlēcienu palīdzību, tas visbiežāk notiek, ja vārtsargs ir aizsteidzies uz pretējo laukuma galu, lai dotu savai komandai skaitlisko pārsvaru uzbrukumā, atstājot savus vārtus neaizsargātus. Parasti tas tiek darīts tikai spēles beigās pie standarta situācijām, kur gūt vārtus ir daudz svarīgāk nekā ielaist, piemēram, komandai, kas var izkrist no izslēgšanas turnīra. Daži vārtsargi, kā, piemēram Igita, [[Rožeriu Seni]], [[Hanss Jergs Buts]] un [[Hosē Luiss Čilaverts]] ir arī standarta situāciju izpildīšanā. Šie spēlētāji var izpildīt savas komandas brīvsitienus vai [[11 metru soda sitiens|soda sitienus]] uzbrukuma laikā. [[Rožeriu Seni]], kluba [[São Paulo Futebol Clube]] spēlētājs no 1992. līdz 2015. gadam ir guvis 132 vārtus savā spēlētāja karjerā, vairāk nekā daudzi laukuma spēlētāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33006305|title=Brazilian keeper scores 128th goal|work=BBC Sport|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/newscentre/features/news/newsid=1306860/index.html|title="They said it: Jose Luis Chilavert"|access-date={{dat|2023|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120723041458/http://www.fifa.com/newscentre/features/news/newsid=1306860/index.html}}</ref> == Aprīkojums un apģērbs == [[Attēls:Liverpool FC team v FC Gomel.jpg|thumb|[[Liverpool FC]] komandas foto pirms [[UEFA Eiropas līga]]s spēles pret [[FC Gomel]]. Ievērojiet vārtsarga [[Breds Džonss|Breda Džonsa]] (dzelteno) atšķirīgo apģērbu un pārējo viņa komandas biedru (sarkanā krāsā).]] Vārtsargiem ir jāvalkā apģērbs, kas viņus skaidri atšķir no citiem spēlētājiem un tiesnešiem, jo ​​to pieprasa [[FIFA]] [[Futbola noteikumi|spēles noteikumi]]. Daži vārtsargi ir saņēmuši atzinību par savu spēles tērpu, piemēram, [[Ļevs Jašins]] no [[PSRS futbola izlase|Padomju Savienības]], kurš tika saukts par "Melno zirnekli" sava raksturīgā, pilnībā melnā tērpa dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/classicfootball/players/player=174638/|title=" "Yashin, the impregnable Spider" "|access-date={{dat|2023|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2013|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203005620/http://www.fifa.com/classicfootball/players/player=174638/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/print?id=779000&type=story|title=" "Lev Yashin: Russian Revolutionary" "|access-date={{dat|2023|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2014|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140522194557/http://www.espnfc.com/print?id=779000&type=story}}</ref> [[Klauss Lindenbergers]] no [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], kurš izstrādāja savu [[Klauns|klauna]] kostīma variāciju; [[Horhe Kamposs]] no [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]], kurš bija populārs ar savu krāsaino tērpu;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/programmes/p0335hxv|title=BBC World Service - World Football, Mexico's Jorge Campos: 'I'm not crazy!'|website=BBC|access-date=2023-10-13|date=2015-09-22|language=en}}</ref> [[Rauls Plasmans]] no [[Cruzeiro Esporte Clube]] un viņa pilnīgi dzeltenais tērps; un [[Gābors Kirājs]] par to, ka šortu vietā valkāja pelēkas treniņbikses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/programmes/articles/1LhR2yyxwJDLS8KjysBnkPk/euro-2016-gabor-kiraly-hungarys-record-breaker-his-tracksuit-bottoms|title=BBC World Service - Sportsworld - Euro 2016: Gabor Kiraly - Hungary's record breaker & his tracksuit bottoms?|website=BBC|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref> Lai gan sākotnēji vārtsargi biežāk valkāja kreklus ar garām piedurknēm, pēdējā laikā zināms, ka vairāki vārtsargi, piemēram, [[Džanluidži Bufons]], valkā arī ar īsām piedurknēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/italy/squad/newsid_1858000/1858449.stm|title=Gianluigi Buffon|access-date=2023-10-13|date=2002-04-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/big-interview-gianluigi-buffon-goalkeepers-are-perverse-youre-playing-a-game-where-everyone|title=The big interview: Gianluigi Buffon – "Goalkeepers are perverse – you’re playing a game where everyone uses their feet, but you want to use your hands"|last=published|first=Matt Barker|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-10-13|date=2017-03-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/premium/plus/Calcio/Squadre/Juventus/04-05-2012/zoff-sereno-buffon-resti-grande-911128874332.shtml|title=Zoff: "Sereno Buffon|website=Ultime notizie sportive - La Gazzetta dello Sport|access-date=2023-10-13|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/chlg/news/706288|title=Still among football's elite, Juventus icon Buffon will be vital vs. Dortmund|last=Bandini|first=Paolo|website=theScore.com|access-date=2023-10-13|date=2015-02-24|language=en}}</ref> Lielākā daļa vārtsargu valkā arī cimdus, lai uzlabotu saķeri ar bumbu un pasargātu sevi no savainojumiem. Dažiem cimdiem tagad ir stingras plastmasas muguriņas katrā pirkstā, lai palīdzētu novērst tādus ievainojumus kā salauzti un sastiepti pirksti. [[UEFA Euro 2004]] turnīrā [[Portugāles futbola izlase|portugāļu]] vārtsargs [[Rikārdu]] ceturtdaļfināla soda sitienu sērijā pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] novilka cimdus, zinot, ka viņš ir nākamais soda sitiena izpildītājs savā komandā. Pēc tam viņš ar kailām rokām atvairīja [[Dariuss Vasels|Dariusa Vasela]] 11 metru soda sitienu, bet pēc tam realizēja savu sitienu Portugāles izlases uzvarā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=Portugal break England hearts|access-date=2023-10-13|date=2004-06-24|language=en}}</ref> Lai gan reti, bet tomēr vārtsargiem jebkurā laikā ir atļauts valkāt galvassegas ar vizieriem (piemēram, beisbola cepuri), lai samazinātu spilgtas saules gaismas atspīdumu vai trikotāžas cepuri, lai pasargātos no auksta laika, ja viņi to vēlas. Pēc atlabšanas no gandrīz letāla galvaskausa lūzuma, ko [[Petrs Čehs]] guva 2006. gadā spēles laikā, viņš visu atlikušo spēlētāja karjeru valkāja regbija stila cepuri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/6258681.stm|title=Liverpool 2-0 Chelsea|access-date=2023-10-13|date=2007-01-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/chelsea/3701996/Petr-Cech-follows-Zinedine-Zidane-in-sponsorship-deal-Football.html|title=Petr Cech follows Zinedine Zidane in sponsorship deal {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2023-10-13|archive-date=2022-01-10|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220110010119/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/chelsea/3701996/Petr-Cech-follows-Zinedine-Zidane-in-sponsorship-deal-Football.html}}</ref> == Karjera un traumas == Vārtsargiem ir fiziski smags darbs. Viņi ir vienīgie spēlētāji, kuriem ir atļauts izmantot rokas, izņemot iemetienos. Šī iemesla dēļ vārtsargi bieži gūst savainojumus izrāvienu, stūra sitienu un brīvsitienu laikā. Vairāki slaveni vārtsargi ir guvuši savainojumus. Piemēram, [[Petrs Čehs]] guva galvas traumu pēc sadursmes ar citu spēlētāju 2006. gadā spēles laikā. Pāris mēnešus vēlāk viņš debitēja, valkājot regbija stila galvassegu. Tomēr dažiem vārtsargiem izdodas izvairīties no savainojumiem un turpināt spēlēt, daudzi beidz karjeru tikai 30 gadu beigās vai 40 gadu sākumā. Jāatzīmē, ka [[Pīters Šiltons]] spēlēja 31 gadu no 1966. līdz 1997. gadam un 47 gadu vecumā beidza spēlētāja karjeru. Kopumā vārtsargi var gūt jebkādus savainojumus. Biežas [[Apakšējās ekstremitātes|apakšējo]] un [[Augšējās ekstremitātes|augšējo]] ekstremitāšu traumas ir [[Skrimslis|skrimšļa]] plīsumi, priekšējās [[krusteniskās saites]] plīsums un [[Celis|ceļu]] sastiepumi. No otras puses, vārtsargi reti kļūst par upuriem ar nogurumu saistītām traumām, piemēram, [[krampji]]em kājās, "hamstring" muskuļu bojājumiem un [[dehidratācija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stopsportsinjuries.org/soccer-injury-prevention.aspx#common|title=STOP Sports Injuries {{!}} National Council of Youth Sports|website=ncys.org|access-date=2023-10-13}}</ref> [[Plecs|Plecu]] traumas var izraisīt smags kontakts ar zemi, kā rezultātā var rasties nopietnas ilgstošas ​​traumas, jo kustību amplitūdas zudums var izraisīt pilnīgu nespēju veikt savu darbu. [[Vedrans Janjetovičs]] guva šāda veida savainojumu, spēlējot Austrālijas [[A-League]] mačā 2019. gada 25. janvārī pēc mēģinājuma nosargāt vārtus. Pēc deviņām nospēlētām spēlēm ar pretsāpju injekcijām viņam tika veikta eksperimentāla operācija, kas prasīja divarpus gadus ilgu atveseļošanos un viņam nācās izlaist veselas divas sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dsf.newscorpaustralia.com/dailytelegraph/subscription/|title=Dailytelegraph.com.au {{!}} Subscribe to The Daily Telegraph for exclusive stories|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref> == Rekordi == [[Attēls:Gianluigi Buffon (31784615942) (cropped).jpg|thumb|245x245px|[[Džanluidži Bufons]] ir vienīgais vārtsargs, kurš ieguvis "UEFA gada labākā klubu futbolista balvu".]] Vārtsargiem ir izšķiroša loma [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] sērijās. Rekords par visvairāk atvairīto soda sitienu sēriju pieder Ugandas pārstāvim [[Deniss Onjango|Denisam Onjango]]. Viņš atvairīja piecus soda sitienus, palīdzot savam klubam [[Mamelodi Sundowns]] ar 3:2 uzvarēt [[Cape Town City]] [[MTN 8]] turnīrā Dienvidāfrikā 2021. gada oktobrī. Otro vietu dala [[Helmuts Dakadams]] no [[Steaua Bucuresti|Steaua București]] [[1985.—1986. gada Eiropas kausa sezona|1986. gada Eiropas kausa]] finālā pret [[FC Barcelona|Barcelona]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldrecordacademy.com/games/First_goalkeeper_who_saved_four_consecutive_penalties_Helmuth_Duckadam_set_world_record_112237.html|title=First goalkeeper who saved four consecutive penalties: Helmuth Duckadam set world record (Video)|website=www.worldrecordacademy.com|access-date=2023-10-14}}</ref> un [[Siarans Kellijs]] 2010. gada [[FAI kauss|FAI kausa]] finālā [[Sligo Rovers]] sastāvā spēlēja pret [[Shamrock Rovers FC|Shamrock Rovers]], kad abi atvairīja visus četrus soda sitienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.offtheball.com/podcasts/highlights-from-off-the-ball/ciaran-kellys-2010-shoot-heroics-greatest-aviva-moments-otb|title=Ciarán Kelly's 2010 shoot-out heroics - Greatest Aviva Moments {{!}} OTB AM|last=Hannon|first=Shane|website=OffTheBall|access-date=2023-10-14|language=en}}</ref> [[Rejs Klemenss|Rejam Klemensam]] pieder rekords par visvairāk aizvadītajām "sausajām spēlēm" (''clean sheet'') – 460, vairāk nekā 1000 oficiālajās spēlēs kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://xtrahistory.blogspot.com/2014/04/Record-Statistics.html|title=World Football Historic Center: World Record and Statistics|last=Wirunhchatapant|first=Naratorn|website=World Football Historic Center|access-date=2023-10-14}}</ref> [[Stefano Takoni]] ir vienīgais vārtsargs, kurš ir uzvarējis visās oficiālajās [[UEFA]] klubu sacensībās, kurās viņš ir piedalījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.juventus.com/juve/en/news/eng_aus%20tacconi%2023giugno2011%20news|title="Journey through the Stars: Stefano Tacconi"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141224020700/http://www.juventus.com/juve/en/news/eng_aus%20tacconi%2023giugno2011%20news}}</ref> Vārtsargs [[Neds Doigs]], kurš lielāko daļu savas karjeras pavadīja [[Sunderland AFC|Sunderland]] komandā, uzstādīja 19. gadsimta pasaules rekordu, neielaižot nevienus vārtus 87 no 290 spēlēm augstākajā līgā (30%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iffhs.de/history-curiosities-of-world-football-1891-1900/|title="History: Curiosities of World Football (1891–1900)"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190827225306/https://iffhs.de/history-curiosities-of-world-football-1891-1900/}}</ref> Rožeriu Seni ir guvis visvairāk vārtu kā vārtsargs, savā 23 gadus ilgajā karjerā gūstot 131 vārtus ar brīvsitieniem un soda sitieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2596345-rogerio-ceni-announces-retirement-after-1256-games-and-131-goals|title=Rogerio Ceni Retires After 1,256 Games and 131 Goals|last=Webb|first=Tom|website=Bleacher Report|access-date=2023-10-14|language=en}}</ref> [[Tonijs Rīds]] un [[Hosē Luiss Čilaverts]] ir vienīgie vārtsargi, kuri guvuši ''hat-trick'' (trīs vārti spēlē), kur visi trīs vārti gūti no soda sitieniem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/3485602.stm|title=The hat-trick Hall of Fame|access-date=2023-10-14|date=2004-02-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Special:BookSources/978-0-9560832-0-3|title=Book sources - Wikipedia|website=en.wikipedia.org|access-date=2023-10-14|language=en}}</ref> [[Attēls:Oliver Kahn 06-2004.jpg|thumb|199x199px|[[Olivers Kāns]], vienīgais vārtsargs, kurš ieguvis FIFA Pasaules kausa zelta bumbu]] [[Džanluidži Bufons]] ir vienīgais vārtsargs, kurš ieguvis "UEFA gada labākā klubu futbolista balvu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.uefa.com/uefachampionsleague/news/2174295/|title="Buffon hailed after 500th Juventus appearance"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150210004127/http://m.uefa.com/uefachampionsleague/news/2174295/}}</ref> [[Olivers Kāns|Oliveram Kānam]] pieder rekords ar visvairāk UEFA labākā klubu vārtsarga un Eiropas labākā vārtsarga balvām – četras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=1498484.html|title="UEFA Club Goalkeeper of the Year"}}</ref> [[Ikers Kasiljass|Ikeram Kasiljasam]] līdzās Bufonam un [[Manuels Neiers|Manuelam Noieram]] pieder rekords par visvairāk aizvadītajām spēlēm kā vārtsargam [[FIFPro World11]] un "UEFA gada komandā", kā arī lielākā daļa "IFFHS pasaules labākā vārtsarga" balvu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://iffhs.de/the-worlds-best-goalkeeper-2017-gianluigi-buffon-makes-it-five/|title="THE WORLD'S BEST GOALKEEPER 2017: GIANLUIGI BUFFON MAKES IT FIVE!"}}</ref> iegūstot to piecus gadus pēc kārtas no 2008. līdz 2012. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.terra.com/soccer/iker-casillas-named-worlds-best-goalkeeper-by-iffhs,2c8f27e84a60c310VgnVCM4000009bcceb0aRCRD.html|title="Iker Casillas named World's Best Goalkeeper by IFFHS"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2013|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130109203349/http://sports.terra.com/soccer/iker-casillas-named-worlds-best-goalkeeper-by-iffhs,2c8f27e84a60c310VgnVCM4000009bcceb0aRCRD.html}}</ref> Kasiljasam pieder rekords UEFA Čempionu līgas vēsturē ar visvairāk aizvadītajām "sausajām spēlēm" skaita ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caughtoffside.com/2015/04/23/most-clean-sheets-in-champions-league-history-iker-casillas-moves-ahead-of-chelsea-man-united-legends/7/|title=Most clean sheets in Champions League history: Iker Casillas moves ahead of Chelsea & Man United legends {{!}} Page 7 of 7|last=Bennett|first=Edward|website=CaughtOffside|access-date=2023-10-14|date=2015-04-23|language=en}}</ref> [[Attēls:LevYashin.JPG|thumb|229x229px|[[Ļevs Jašins]], vienīgais vārtsargs, kurš ieguvis [[Zelta bumba|Zelta bumbu]]]] Starptautiskajā līmenī [[Dino Dzofs]] ir palicis nepārspēts visilgāk,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/LEGENDS/zoff.html|title=Planet World Cup - Legends - Dino Zoff|website=www.planetworldcup.com|access-date=2023-10-14}}</ref> savukārt [[Valters Dzenga|Valteram Dzengam]] pieder rekords par viilgāk nepārspētajām minūtēm [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] turnīrā – 517 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/news/newsid=1455638.html|title="Zenga: I've Dedicated My Life to Football"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110623182812/http://www.fifa.com/worldfootball/news/newsid=1455638.html}}</ref> Džanluidži Bufonam, [[Fabjēns Bartēzs|Fabjēnam Bartēzam]] un Ikeram Kasiljasam pieder rekords par vismazāk ielaistajiem vārtiem, ko Pasaules kausa izcīņas turnīrā ielaidis vārtsargs, katrs ielaižot divus vārtus.{{Nepieciešama atsauce}} Bufons ir vienīgais Pasaules kausa ieguvējs vārtsargs, kurš visa turnīra laikā nav ielaidis vārtus atklātā spēlē, un vienus vārtus guva pēc brīvsitiena, bet otrus ar soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} Visvairāk aizvadīto "sauso spēļu" rekords Pasaules kausa izcīņas spēlēs pieder Fabjēnam Bartēzam un [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]], katram pa desmit.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://the18.com/soccer-entertainment/lists/fifa-mens-world-cup-records-greatest-all-time|title="The Greatest Men's World Cup Records Of All Time"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180716080029/https://the18.com/soccer-entertainment/lists/fifa-mens-world-cup-records-greatest-all-time}}</ref> [[Mohameds Al-Deajea|Mohamedam Al-Deajea]] pieder rekords kā vīriešu vārtsargam izlašu spēļu līmenī ar 178 oficiālām spēlēm [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas]] izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/15730285|title=Egypt's Hassan equals record|work=BBC Sport|access-date=2023-10-14|language=en}}</ref> [[Houpa Solo|Houpai Solo]] no [[ASV sieviešu futbola izlase|Amerikas Savienotajām Valstīm]] pieder rekords kā sieviešu vārtsardzei ar izlašu līmenī aizvadītām 202 spēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.si.com/planet-futbol/2016/08/24/uswnt-hope-solo-suspended-us-soccer-six-months-olympics-sweden-cowards|title="U.S. Soccer terminates Hope Solo's national team contract, bans her six months"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828000333/http://www.si.com/planet-futbol/2016/08/24/uswnt-hope-solo-suspended-us-soccer-six-months-olympics-sweden-cowards}}</ref> [[Paskāls Cūberbīlers|Paskālam Cūberbīleram]] pieder rekords kā vārtsargam, kurš ielaidis vismazāk vārtus Pasaules kausa izcīņas turnīrā. Viņš neielaida vārtus 463 minūtes Pasaules kausa spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]], [[Dienvidkorejas futbola izlase|Koreju]] un [[Togo futbola izlase|Togo]], padarot [[Šveices futbola izlase|Šveici]] par vienīgo komandu turnīra vēsturē, kas nav ielaidusi vārtus pamatlaikā.{{Nepieciešama atsauce}} [[Tims Hauards|Timam Hauardam]] pieder rekords ar visvairāk atvairīto sitienu skaitu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] mačā, [[2014. gada FIFA Pasaules kauss — Izslēgšanas turnīrs|2014. gada turnīra astotdaļfinālā]] pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], atvairot sešpadsmit.{{Nepieciešama atsauce}} [[Olivers Kāns]] ir vienīgais vārtsargs, kurš [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]] ir izcīnījis [[Adidas Zelta bumba|Adidas Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs Pasaules kausa izcīņā. [[Ļevs Jašins]] ir vienīgais vārtsargs, kurš ieguvis [[Zelta bumba|Zelta bumbu]], kas tiek piešķirta gada labākajam spēlētājam.{{Nepieciešama atsauce}} 2021. gadā [[Džanluidži Donnarumma]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš ieguvis turnīra labākā spēlētāja balvu [[UEFA Euro 2020]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/italy-hero-donnarumma-named-euro-2020-player-of-the-tournament/hxif6rw1w9p713eq4j86giys5|title=Italy hero Donnarumma named Euro 2020 Player of the Tournament {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-10-14|date=2021-07-11|language=en}}</ref> [[Džanluka Paljūka]] no [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš tika noraidīts Pasaules kausa finālturnīra spēlē pret [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģiju]] [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]].{{Nepieciešama atsauce}} Viņa komanda uzvarēja ar 1:0 un sasniedza finālu, pēc tam zaudējot [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] soda sitienu sērijā, kurā Paljūka kļuva par pirmo vārtsargu, kurš Pasaules kausa finālā atvairīja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} [[Attēls:Kepa Arrizabalaga (6).jpg|thumb|170x170px|Pasaulē dārgākais vārtsargs [[Kepa Arisabalaga]], kurš 2018. gadā no [[Athletic Bilbao]] pārcēlās uz [[Chelsea F.C.|Chelsea]] par 80 miljoniem eiro.]] Ikeram Kasiljasam pieder gan rekords par mazāko ielaisto vārtu skaitu [[Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Eiropas čempionātā]] (tikai vieni [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gadā]]), gan rekords par ilgāko nepārspēto spēļu sēriju Eiropas čempionātā, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja Dino Dzofam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2012/07/02/en/football/national_teams/1341180644.html|title=Casillas, world record-breaking goalkeeper|website=www.marca.com|access-date=2023-10-14}}</ref> Viņam pieder arī rekords par visvairāk aizvadītajām "sausajām spēlēm" (102) kā vīriešu vārtsargam, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja [[Edvīns van der Sars|Edvīnam van der Saram]] (72), un viņš kļuva par pirmo vārtsargu vēsturē, gan starp vīriešiem, gan sievietēm, kurš nospēlējis 100 "sausās spēles" starptautiskā līmenī 2015. gadā, kā arī viņš dala rekordu ar Houpu Solo par kopā par visvairāk aizvadītajām "sausajām spēlēm" vīriešu un sieviešu spēlēs starptautiskajā līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/news/y=2012/m=5/news=international-feats-and-fitting-farewell-1641297.html|title="International feats and a fitting farewell"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924014235/http://www.fifa.com/news/y=2012/m=5/news=international-feats-and-fitting-farewell-1641297.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/diarioas/2015/11/13/english/1447451183_829981.html|title="Casillas into three figures – 100 clean sheets for Spain"|access-date={{dat|2023|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612142042/https://as.com/diarioas/2015/11/13/english/1447451183_829981.html}}</ref> Bufonam pieder rekords [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases spēlēs, kurās viņš neielaida vārtus 644 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ansa.it/web/notizie/rubriche/calcio/2011/09/07/visualizza_new.html_726941330.html|title=Buffon, felice per record imbattibilita' - Calcio - ANSA.it|website=www.ansa.it|access-date=2023-10-14}}</ref> 1983. gada 26. februārī [[Pets Dženingss]] kļuva par pirmo spēlētāju, kurš Anglijas futbolā aizvadījis 1000 spēļu pieaugušo līmenī. [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa izcīņā]], kas notika Meksikā, viņam apritēja 41 gads, padarot viņu par tobrīd vecāko Pasaules kausa dalībnieku. 1976. gadā PFA (''Professional Footballers' Association'') viņam piešķīra "Gada spēlētāja balvu", padarot viņu par pirmo vārtsargu, kurš jebkad saņēmis šo atzinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://historyofsoccer.info/soccer-goalie|title=Soccer Goalie: The Secrets On How To Be A Good Goalkeeper|last=Macfarlane|first=Andy|website=History Of Soccer|access-date=2023-10-14|date=2022-05-24|language=en|archive-date=2023-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230202130242/https://historyofsoccer.info/soccer-goalie}}</ref> === Augstākās transfēru maksas === [[Attēls:Hope in San Jose.jpg|thumb|221x221px|[[Houpa Solo]], kura kopā ar [[Ikers Kasiljass|Ikeru Kasiljasu]] dala rekordu par visvairāk aizvadītajām "sausajām spēlēm" izlašu līmenī, vairāk nekā jebkuram vārtsargam (102 spēles).]] Pirms 21. gadsimta vārtsargiem parasti bija daudz zemākas transfēru maksas nekā laukuma spēlētājiem; 1992. gadā lielākā pārejas maksa, ko britu klubs maksāja par laukuma spēlētāju, bija 2,9 miljoni mārciņu, bet vārtsarga rekords bija uz pusi mazāks – 1,3 miljoni mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Special:BookSources/978-0-85543-188-4|title=Book sources - Wikipedia|website=en.wikipedia.org|access-date=2023-10-14|language=en}}</ref> Kopš 2023. gada augusta visu laiku dārgākais vārtsargs ir [[Kepa Arisabalaga]] pēc viņa pārejas uz [[Chelsea F.C.|Chelsea]] no [[Athletic Bilbao]] 2018. gadā ([[Eiro|€]]80 miljoni jeb [[Sterliņu mārciņa|£]]71 miljons). {| class="wikitable sortable" !Vieta !Spēlētājs !No !Uz !Maksa ([[Pound sterling|£]]) !Maksa ([[Euro|€]]) !Gads |- !1 |{{flaga|Spānija}} [[Kepa Arisabalaga]]<ref name="kepa">{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45120514|title=Kepa Arrizabalaga: Chelsea sign Athletic Bilbao goalkeeper in world record deal|publisher=BBC Sport|date=8 August 2018}}</ref> |[[Athletic Bilbao]] |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] |£71m |€80m |2018 |- !2 |{{flaga|BRA}} [[Alisons Bekers|Alisons]]<ref name="alisson">{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44890499|title=Alisson: Liverpool make Brazilian world's most expensive keeper|publisher=BBC Sport|date=19 July 2018}}</ref> |[[AS Roma|Roma]] |[[Liverpool FC|Liverpool]] |£66.8m |€72.5m |2018 |- !3 |{{flaga|CMR}} [[Andrē Onana]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/manchester-united-announce-the-signing-of-andre-onana-37886379|title=Manchester United announce the signing of Andre Onana|access-date=20 July 2023|date=20 July 2023|website=OneFootball}}</ref> |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] |[[Manchester United FC|Manchester United]] |£43.8m{{efn|£43.8m plus £3.4m bonuses}}{{efn|Reported figure|name=reportedfigure}} |€52.5m |2023 |- !4 |{{flaga|ITA}} [[Džanluidži Bufons]]<ref name="Parma2002bilancio">Parma A.C. S.p.A. ''bilancio'' (financial report and accounts) on 30 June 2002, PDF purchased from Italian [[Camera di Commercio, Industria, Agricoltura e Artigianato|C.C.I.A.A.]] (in Italian)</ref><ref name="RepubblicaBuffon">{{ziņu atsauce|url=http://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2001/06/30/rui-costa-al-parma-buffon-alla-juve.html|title=Rui Costa al Parma, Buffon alla Juve|work=La Repubblica|access-date=2 July 2017|date=30 June 2001|language=it}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.footballdatabase.com/index.php?page=player&Id=40&b=true|title=Gianluigi Buffon|publisher=Football Database|access-date=2 September 2014}}</ref> |[[Parma Calcio 1913|Parma]] |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] |£33m |€51.646m{{efn|Part of the fees was paid via the transfer of [[Jonathan Bachini]] to Parma<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.juventus.com/news/0,,A_332049%7CL_IT,00.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20010907142812/http://www.juventus.com/news/0%2C%2CA_332049%7CL_IT%2C00.html |title=Acquistato Buffon |publisher=Juventus FC |date=3 July 2001 |access-date=6 April 2010 |archive-date=7 September 2001 |language=it |dead-url=yes }}</ref> for a total of 100 billion lire; the fixed [[exchange rate]] of [[Italian lira|lira]] to euro was 1936.27 lire to 1 euro.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/1998/html/pr981231_2.en.html|title=Determination of the euro conversion rates|date=31 December 1998|website=European Central Bank}}</ref>}} |2001 |- !5 |{{flaga|BRA}} [[Edersons]]<ref>{{publikācijas atsauce|date=1 June 2017|title=Ederson transferido para o Manchester City|trans-title=Ederson transferred to Manchester City|url=http://www.slbenfica.pt/30/news/info/t8JYPAn5zkKsW8hlgu_4Dg|language=pt|publisher=S.L. Benfica|archive-url=https://web.archive.org/web/20170601133422/http://www.slbenfica.pt/30/news/info/t8JYPAn5zkKsW8hlgu_4Dg|archive-date=1 June 2017|access-date=1 June 2017|dead-url=yes}}</ref> |[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |£35m |€40m |2017 |- !6 |{{flaga|BEL}} [[Tibo Kurtuā]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45122644|title=Thibaut Courtois: Chelsea keeper joins Real Madrid on transfer deadline day|publisher=BBC Sport|access-date=9 August 2018|date=9 August 2018}}</ref> |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |£35m |€35m |2018 |- !7 |{{flaga|NED}} [[Jaspers Silesens]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/cillessen-leaves-barcelona-for-valencia-in-35m-deal/fwrk0zfd9kl105dv04wpa6yg|title=Cillessen leaves Barcelona for Valencia in €35m deal|access-date=27 June 2019|date=27 June 2019|website=Goal.com}}</ref> |[[FC Barcelona|Barcelona]] |[[Valencia CF|Valencia]] |£31.4m |€35m |2019 |- !8 |{{flaga|ENG}} [[Džordans Pikfords]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/40258852|title=Jordan Pickford: Everton confirm £25m, rising to £30m, deal with Sunderland|publisher=BBC Sport|access-date=16 June 2017|date=15 June 2017}}</ref><ref name="Pickfordpressrelease">{{publikācijas atsauce|date=15 June 2017|title=Pickford Joins Everton In Club-Record Deal|url=http://www.evertonfc.com/news/2017/06/15/pickford-signs|publisher=Everton FC|access-date=2 July 2017|archive-date={{dat|2018|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180507074254/http://www.evertonfc.com/news/2017/06/15/pickford-signs}}</ref> |[[Sunderland AFC|Sunderland]] |[[Everton FC|Everton]] |£25m{{efn|£25m plus £5m bonuses<ref name="Pickfordpressrelease"/>}} | |2017 |- !9 |{{flaga|ITA}} [[Frančesko Toldo]]<ref name="top10german">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ran.de/fussball/international/bildergalerien/top-10-das-sind-die-teuersten-torhueter-transfers-der-fussballgeschichte|title=Top 10: Das sind die teuersten Torhüter-Transfers der Fußballgeschichte|publisher=ran.de|access-date=2 July 2017|date=July 2017|language=de|archive-date={{dat|2017|07|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170720075019/http://www.ran.de/fussball/international/bildergalerien/top-10-das-sind-die-teuersten-torhueter-transfers-der-fussballgeschichte}}</ref><ref name="Fiorentina2001bilancio">A.C. Fiorentina S.p.A. ''bilancio'' (financial report and accounts) on 30 June 2001, PDF purchased from Italian [[Camera di Commercio, Industria, Agricoltura e Artigianato|C.C.I.A.A.]] (in Italian)</ref> |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | |€28.405m{{efn|55&nbsp;billion lire; Toldo and [[Rui Košta (futbolists)|Rui Costa]] were originally signed by [[Parma Calcio 1913|Parma]] for a total of 140 billion lire;<ref name=Fiorentina2001bilancio/><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.repubblica.it/online/calciomercato/passaggi/passaggi/passaggi.html|title=Toldo e Rui Costa al Parma Buffon a un passo dalla Juve|date=29 June 2001|access-date=1 May 2013|work=la Repubblica|language=it}}</ref> they were re-sold from Parma to Inter and Milan respectively after the two players refused to join Parma}} |2001 |- !10 |{{flaga|ENG}} [[Ārons Remsdeils]]<ref name="Sky Sports">{{ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12384744/aaron-ramsdale-arsenal-agree-deal-in-principle-to-sign-sheffield-united-goalkeeper|title=Aaron Ramsdale: Arsenal agree deal in principle to sign Sheffield United goalkeeper|publisher=Sky Sports|access-date=7 February 2022|date=August 2021}}</ref> |[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]] |[[Arsenal FC|Arsenal]] |£24m{{efn|£25m plus £6m in potential add-ons}} |€28m |2021 |} == Ievērojami vārtsargi == === IFFHS Gadsimta vārtsargi === Pēc [[IFFHS]] veiktās aptaujas šie tika atzīti par 20. gadsimta 20 labākajiem vārtsargiem.<ref>[http://www.iffhs.de/?b40f8ca85bd0e027e8f05f04f02788342b90c443ccb40385fdcdc3bfcdc0aec70aeedb8a3f0e03790c443e0f40390418 The World's best Goalkeeper of the 20th Century], poll by the [[IFFHS]] – www.iffhs.de – retrieved OGOS 18, 2011.</ref> # {{flaga|USSR}} [[Ļevs Jašins]] # {{flaga|ENG}} [[Gordons Benkss]] # {{flaga|ITA}} [[Dino Dzofs]] # {{flaga|FRG}} [[Zeps Maiers]] # {{flaga|ESP|1785}} [[Rikardo Samora]] # {{flaga|PAR}} [[Hosē Luiss Čilaverts]] # {{flaga|DEN}} [[Peters Šmeihels]] # {{flaga|ENG}} [[Pīters Šiltons]] # {{flaga|TCH}} [[Františeks Plānička]] # {{flaga|Argentīna}} [[Amadeo Karrizo]] # {{flaga|BRA}} [[Žilmars]] # {{flaga|Urugvaja}} [[Ladislao Mazurkevičs]] # {{flaga|NIR}} [[Pets Dženingss|Pets Dženningss]] # {{flaga|Argentīna}} [[Ubaldo Filjols]] # {{flaga|MEX|1934}} [[Antonio Karbahals]] # {{flaga|BEL}} [[Žans Marī Pfafs]] # {{flaga|USSR}} [[Rinats Dasajevs]] # {{flaga|HUN|1957}} [[Ģula Grošičs]] # {{flaga|SWE}} [[Tomass Ravelli]] # {{flaga|ITA}} [[Valters Dzenga]] == Piezīmes == {{Notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} {{Futbolistu pozīcijas}} [[Kategorija:Futbola spēlētāju pozīcijas]] dnbrmf17posbir4t12r2e2r028ogy5f 0 23189 4519730 4473938 2026-09-10T00:57:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519730 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Football in Bloomington, Indiana, 1996.jpg|thumbnail|212x212px|Uzbrucējs sarkanajā formā ir apspēlējis [[aizsargs (futbols)|aizsargus]] baltās formās un tūlīt izdarīs sitienu pa vārtiem. [[vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] mēģinās nepieļaut vārtu gūšanu, neļaujot bumbai ielidot vārtos]] '''Uzbrucējs''' ({{val|en|striker}}) [[futbols|futbolā]] ir spēlētājs, kura tiešais uzdevums ir gūt vārtus, kuri atnestu komandai uzvaru. Tāpat kā jebkuram uzbrūkošajam spēlētājam, uzbrucēja loma lielā mērā ir atkarīga no spējas radīt vietu uzbrukumam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Identifying football players who create and generate space|url=https://urn.kb.se/resolve?urn=urn:nbn:se:uu:diva-481862|date=2022|first=Joakim|last=Michalak}}</ref> Komandas sastāvos parasti ir viens līdz trīs uzbrucēji. Piemēram, shēma "4–2–3–1" ietver vienu uzbrucēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zonalmarking.net/2010/09/03/fifa-2010-technical-report-summary/|title="FIFA's 289-page Technical Report on the 2010 World Cup – in 15 points". Archived from the original|access-date={{dat|2023|10|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181104193726/http://www.zonalmarking.net/2010/09/03/fifa-2010-technical-report-summary/}}</ref> Mazāk tradicionālajos sastāvos var būt vairāk nekā trīs uzbrucēji vai dažreiz neviens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zonalmarking.net/2010/03/19/barcelona-4-2-4-formation-guardiola-messi/|title="Is Barcelona's alternative shape really a 4–2–4?"|access-date={{dat|2023|10|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190221152436/http://www.zonalmarking.net/2010/03/19/barcelona-4-2-4-formation-guardiola-messi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zonalmarking.net/2010/03/05/teams-of-the-decade-5-roma-2007/|title="Teams of the Decade #5: Roma, 2007"|access-date={{dat|2023|10|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190726020823/http://www.zonalmarking.net/2010/03/05/teams-of-the-decade-5-roma-2007/}}</ref> == Bombardieris == Bombardiera loma ir gūt lielāko daļu vārtu komandas labā. Garus un fiziski spēcīgus bombardierus var izmantot arī, lai piedalītos centrējumu nobeigumos un, lai uzņemtu tālās piespēles. [[Attēls:Ronaldo Real Madrid.jpg|thumb|[[Brazīlija]]s bombardieris [[Ronaldu]] (vidējais, baltā krāsā) izpilda sitienu pa vārtiem. Daudzfunkcionāls bombardieris, kurš ietekmēja uzbrucēju paaudzi, kas sekoja pēc viņa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2016/sep/17/ronaldo-40-birthday-brazil-greatest-ever-striker|title=Ronaldo at 40: Il Fenomeno’s legacy as greatest ever No9, despite dodgy knees|work=The Guardian|access-date=2023-10-12|date=2016-09-17|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}</ref>]] Termins mērķa uzbrucējs (''target forward'') bieži tiek lietots, aizvietojot ar bombardiera vārdu, bet parasti tas raksturo noteiktu uzbrucēja veidu, kurš parasti ir garš un fiziski spēcīgs spēlētājs, kurš prasmīgi virza bumbu ar galvu; viņu galvenā loma ir izcīnīt augstas bumbas gaisā, pieturēt bumbu un radīt iespējas citiem komandas dalībniekiem, papildus, iespējams, pašiem gūt daudzus vārtus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportslingo.com/sports-glossary/t/target-man/|title=What Is A Target Man In Soccer? Definition & Meaning On SportsLingo|website=www.sportslingo.com|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref> 1933. gada [[FA kauss|Anglijas FA kausa]] izcīņas finālā viens no diviem uzbrucējiem valkāja 9. numuru — [[Everton FC|Everton]] spēlētājs [[Diksijs Dīns]], spēcīgs uzbrucējs, kurš Anglijas futbolā bija uzstādījis visvairāk gūto vārtu rekordu 1927.–28. gada sezonā. Pēc tam šis numurs kļuva par sinonīmu centra uzbrucēja pozīcijai (vienīgais, ko valkāja tikai tajā dienā, jo vienai komandai numuri bija 1–11, bet otrai 12–22).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.yahoo.com/blogs/soccer-dirty-tackle/mystery-solved--why-do-the-best-soccer-players-wear-no--10-052229677.html|title=Mystery solved: Why do the best soccer players wear No. 10?|website=Yahoo Sports|access-date=2023-10-12|date=2014-06-21|language=en|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006090737/https://sports.yahoo.com/blogs/soccer-dirty-tackle/mystery-solved--why-do-the-best-soccer-players-wear-no--10-052229677.html}}</ref> == Centra uzbrucējs == [[Attēls:Wayne Rooney 144855.jpg|thumb|238x238px|[[Veins Rūnijs]], kurš valkāja 10. numuru, [[Manchester United FC|Manchester United]] daudzkārt tika izmantots kā zemuzbrucējs, spēlējot aiz 9. numura.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/SB10001424052748704454304575081233778123888|title=Wayne's world: Rooney leads the field|work=Wall Street Journal|access-date=2023-10-12|date=2010-02-23|last=Clegg|first=Jonathan|issn=0099-9660|language=en}}</ref>]] Centra uzbrucējiem ir sena spēles vēsture, taču terminoloģija, kas raksturo viņu spēles aktivitātes gadu gaitā ir mainījusies. Sākotnēji šādi spēlētāji tika saukti par "iekšējiem uzbrucējiem", "radošiem" vai "dziļi guļošiem" centra uzbrucējiem ("apakšuzbrucējiem"). Ir attīstījušās vēl divas šī vecā tipa spēlētāja variācijas: otrais jeb ēna, atbalsta jeb palīguzbrucējs, kas ir atšķirīgas pozīcijas ierastajam 10. numuram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afootballreport.com/post/9738165711/the-essence-of-the-number-10-a-beginners-guide|title=The Essence of the Number 10: A Beginner’s Guide|last=AFootballReport|website=afootballreport.com|access-date=2023-10-12|date=2019-05-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.robertomancini.com/en/calciatore-2/il-numero-10.html|title=The number 10|website=Roberto Mancini Official|access-date=2023-10-12|language=it-it|archive-date=2022-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221130131930/https://www.robertomancini.com/en/calciatore-2/il-numero-10.html}}</ref><ref name="theguardian.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2010/aug/18/what-is-a-playmakers-role-in-modern-game|title=The Question: What is a playmaker's role in the modern game?|work=The Guardian|access-date=2023-10-12|date=2010-08-18|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Šo lomu raksturo tādi spēlētāji kā [[Deniss Bergkamps]] (kurš [[Arsenal FC|Arsenal]] spēlēja tieši aiz uzbrucēja [[Tjerī Anrī]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/thierry-henry-arsenal-most-premier-league-assists-season-200203-van-nistelrooy-golden-boot|title=Thierry Henry’s assist record of 2002/03: how Arsenal's talisman reinvented the Premier League striker|last=updated|first=Thore Haugstad last|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-10-12|date=2019-10-25|language=en}}</ref> [[Alesandro Del Pjēro]] [[Turīnas "Juventus"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archiviostorico.gazzetta.it/2006/agosto/23/Del_Piero_mezzo_Come_Baggio_ga_10_060823083.shtml|title=«Del Piero è un 9 e mezzo» Come Baggio per Platini|last=Luca|first=Curino|website=archiviostorico.gazzetta.it|access-date=2023-10-12|language=it}}</ref> [[Juri Džorkajefs]] [[Milānas "Internazionale"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/1996/10/14/dribbling-tiro-la-musica-di-djorkaeff.html|title=DRIBBLING E TIRO E' LA MUSICA DI DJORKAEFF - la Repubblica.it|website=Archivio - la Repubblica.it|access-date=2023-10-12|date=1996-10-14|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archiviostorico.gazzetta.it/1998/agosto/04/Inter_esame_gioiellino_Owen_ga_0_9808041948.shtml|title=l' Inter fa l' esame al gioiellino Owen|last=Carlo|first=Curino Luca, Cecere Nicola, Laudisa|website=archiviostorico.gazzetta.it|access-date=2023-10-12|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/1998/03/03/ronaldo-djorkaeff-mai-la-stessa-coppia.html|title=Ronaldo e Djorkaeff mai la stessa coppia - la Repubblica.it|website=Archivio - la Repubblica.it|access-date=2023-10-12|date=1998-03-03|language=it}}</ref> vai [[Tedijs Šerinhems]] [[Tottenham Hotspur F.C.]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/2401463/Shed-no-tears-for-Teddy.html|title=Shed no tears for Teddy|website=The Telegraph|access-date=2023-10-12|date=2003-05-11|language=en}}</ref> Citi radošie spēlētāji, kuri spēlē tālāk aizmugurē, piemēram, [[Djego Maradona]], [[Ronaldiņu]], [[Kaka (futbolists)|Kakā]], [[Mikāls Laudrups]] un [[Zinedins Zidāns]], bieži tiek raksturoti kā "10. numuri" un parasti darbojas kā uzbrūkošie pussargi vai progresīvi spēles veidotāji.<ref name="theguardian.com"/> Centra uzbrucējam ir jābūt labām bumbas kontroles spējām, lai saņemtu bumbu un turētu to savā kontrolē, lai varētu pabeigt uzbrukumu vai radīt stabilu vārtu gūšanas iespēju. Viņiem ir arī jābūt labam redzējumam, lai zinātu, kur sevi pozicionēt, lai radītu vārtu gūšanas iespējas un gūtu vārtus. Visbeidzot, stabils vārtu gūšanas prasmju komplekts ar galvu un kājām ir priekšrocība, jo tādējādi būs lielākas izredzes gūt vārtus. == Iekšējais uzbrucējs == Iekšējā uzbrucēja pozīcija tika plaši izmantota deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. Iekšējie uzbrucēji atbalsta centra uzbrucēju, skrienot un atrodot vietu pretinieku aizsardzībā, tie atbalsta viņu ar piespēlēm. [[Attēls:2-3-5 (pyramid).svg|left|thumb|137x137px|2–3–5 izkārtojums: iekšējie uzbrucēji (sarkanie) sānos centra uzbrucējam.]] Shēmā "2–3–5" iekšējie uzbrucēji atrodas sānos no centra uzbrucēja. == Ārējais uzbrucējs == [[Attēls:Metodo (ENG).png|thumb|[[Vitorio Poco]] 1930. gadu ''Metodo'' sistēmā bija uzbrūkošie malējie vai ārējie uzbrucēji.]] '''Ārējais uzbrucējs''' spēlē kā progresīvais uzbrucējs labajā vai kreisajā spārnā – kā '''ārējais labais''' vai '''ārējais kreisais''', parasti kā daļa no "2–3–5" shēmas vai kāda no tās variantiem. Tā kā futbola taktika ir lielā mērā attīstījusies un malējie uzbrucēji ir kļuvuši arī par pussargiem, terminoloģija ir mainījusies un "ārējais uzbrucējs" ir kļuvis par vēsturisku terminu. Daudzi komentētāji un futbola analītiķi joprojām atsaucas terminiem "ārējais labais" un "ārējais kreisais". Šādi spēlētāji mūsdienās tiek klasificēti kā "malējie uzbrucēji", it īpaši, ja abi malējie uzbrucēji spēlē formātā "4–3–3" vai līdzīgā formā, kur priekšējiem 3 uzbrūkošajiem spēlētājiem aiz muguras ir 3 centra [[Pussargs (futbols)|pussargi]]. Ārējā uzbrucēja pienākumos ietilpst: * Vārtu gūšana: viņa pirmajai iespējai vajadzētu būt izdarīt sitienu, bet otrajai iespējai ir atrast citu veidu, kā izveidot komandai vārtu gūšanas iespēju. * Piespēle: kad viņš nonāk sitiena pozīcijā, kas, visticamāk, nekļūs par vārtu guvumu, viņiem jāatrod veids, kā nodot bumbu soda laukuma vidusdaļā, ļaujot centra uzbrucējam pabeigt darbu. * Centrēšana: galvenais ārējo spēlētāju uzdevums, īpaši uzbrucēju, ir viņu spēja centrēt bumbu vārtu priekšā, lai centra spēlētāji gūtu vārtus. Šo pienākumu dēļ dažas no svarīgākajām īpašībām ir: * Labs dribls un aizsargu apspēlēšana * Ātrums kā nepieciešamība, lai radītu efektīvus pretuzbrukumus * Tehniskas spējas spēcīgi sist pa bumbu * Ātrums maldināšanā, lai apspēlētu aizsargu == Malējais uzbrucējs == Malējais uzbrucējs ir uzbrūkošs spēlētājs, kurš spēlē plašā pozīcijā netālu no laukuma sānu līnijas. Viņus var klasificēt kā uzbrucējus, ņemot vērā to izcelsmi kā veco "ārējā uzbrucēja" pozīciju, un joprojām tiek saukti par tādiem lielākajā daļā pasaules, īpaši latīņu un holandiešu futbola kultūrās. Tomēr britu spēlē, kurā visbiežāk tiek izmantots "4–4–2" izkārtojums un tā varianti, tie parasti tiek skaitīti kā daļa no vidējās līnijas. Malējā uzbrucēja pienākums ir pārspēt pretinieku malējos aizsargus, veikt sitienus vai centrējumus no plašām pozīcijām un, mazākā mērā, pārspēt aizsargus un gūt vārtus no tuvas distances. Viņi parasti ir vieni no ātrākajiem spēlētājiem komandā, un viņiem parasti ir arī labas dribla prasmes. == Viltus devītnieks == [[Attēls:Leo Messi v Granada 2014.jpg|thumb|[[Lionels Mesi]] (priekšējais, Nr. 10) pēdējos gados ''viltus devītnieka'' pozīcijā izcēlies ar daudziem panākumiem.]] ''Viltus devītnieks'' (False 9), kurš savā ziņā līdzinās progresīvāka uzbrūkošā pussarga/spēles veidotāja lomai, ir netradicionāls "vientuļš" uzbrucējs vai centra uzbrucējs, kurš arī spēlē dziļi vidējā līnijā. Tā mērķis ir radīt problēmas pretinieku centra aizsargiem, kuri var sekot ''viltus devītniekam'', atstājot aiz sevis vietu uzbrūkošajiem pussargiem, uzbrucējiem vai malējiem uzbrucējiem. Šis termins cēlies no tradicionālā centra uzbrucēju skaitļa "9" un fakta, ka parasti centra uzbrucējs paliek aizsargu līnijas tuvumā, līdz viņam rodas iespēja virzīties viņiem garām vārtu virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefalse9.com/2013/09/football-tactics-for-beginnersthe-false.html|title=Football Tactics for Beginners:The False 9|website=The False 9|access-date=2023-10-12|date=2014-12-20|language=en|archive-date=2021-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210829223715/https://thefalse9.com/2013/09/football-tactics-for-beginnersthe-false.html}}</ref> Galvenās šī uzbrucēja īpašības ir labs dribls, laba spēja padot īsās piespēles, spēja saspēlēties ar vidējo līniju un vīzija, kā spēlēt ar komandas biedriem, kuri veic skrējienus no laukuma dziļuma līdz vārtiem. Pirmais ''viltus devītnieks'' [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] izcīņā bija [[Huans Peregrīno Anselmo]] [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlasē]], lai gan viņš savainojuma dēļ nevarēja spēlēt maču pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada]] Pasaules kausa izcīņā. [[Matiass Šindelārs]] 1934. gadā bija ''viltus devītnieks'' [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] nacionālās komandas ''Wunderteam'' sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1641699-building-the-ideal-false-nine-for-the-modern-era|title=Building the Ideal False Nine for the Modern Era|last=Dove|first=Ed|website=Bleacher Report|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada]] turnīrā [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] izlases galvenais treneris [[Visente del Boske]] bieži izmantoja [[Sesks Fabregass|Sesku Fabregasu]] šajā pozīcijā vairākos mačos, tostarp finālā. Līdz 2012. gada beigām šī pozīcija kļuva ļoti populāra. [[FC Barcelona]] spēlētājs [[Lionels Mesi]] spēlējot ''viltus devītnieka'' pozīcijā, guvis daudzus panākumus un kļuvis par šīs pozīcijas "iemiesojumu", vispirms trenera [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] un vēlāk viņa pēcteča [[Tito Vilanova]]s vadībā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/dec/18/football-tactical-trends-of-2012|title=The football tactical trends of 2012|work=The Guardian|access-date=2023-10-12|date=2012-12-18|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Brazīlijas uzbrucējs [[Robertu Firminu]] [[Liverpool FC|Liverpool]] arī tika veiksmīgi izmantots šajā pozīcijā pie galvenā trenera [[Jirgens Klops|Jirgena Klopa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2019/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/what-makes-liverpool-tick-club-world-cup|title=What makes Liverpool tick?|website=www.fifa.com|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref> == Mērķa uzbrucējs == [[Attēls:Tymoshchuk Drogba.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] (zilā krāsā, 11. numurs), kurš savas karjeras laikā bieži spēlēja kā "mērķa uzbrucējs", bija pazīstams ar spēju noturēt bumbu, kā to pierādīja [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] pret [[Minhenes "Bayern"]].|left|195x195px]] Termins "mērķa uzbrucējs" (''target forward'') vai "mērķa vīrs" (''target man'') bieži tiek lietots, lai aprakstītu konkrētu uzbrucēja vai centra uzbrucēja tipu, kura galvenais uzdevums ir izcīnīt augstas bumbas gaisā, pieturēt bumbu un radīt iespējas citiem spēlētājiem un papildus arī pašiem gūt vārtus.<ref name=":0" /> Šie spēlētāji parasti ir gari un fiziski spēcīgi, prasmīgi virza bumbu ar galvu un spēj spēlēt ar muguru pret vārtiem. Daži no nozīmīgākajiem šāda veida spēlētāju piemēriem mūsdienu futbolā ir [[Olivjē Žirū]] un [[Fernando Ljorente]], abi Pasaules kausa ieguvēji. Vēl viens šajā pozīcijā spēlējuša uzbrucēja piemērs ir [[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1242375-didier-drogba-my-tribute-to-the-chelsea-fc-legend|title=Didier Drogba: Striker's Time in Chelsea Was Special|last=Li|first=Martin|website=Bleacher Report|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1207048-didier-drogba-5-reasons-real-madrid-shouldnt-sign-the-ivorian|title=Didier Drogba: 5 Reasons Real Madrid Shouldn't Sign the Ivorian|last=Nolan|first=Ryan|website=Bleacher Report|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/apr/30/didier-drogba-chelsea|title=The real Didier Drogba is back – mean and motivated for Chelsea|work=The Guardian|access-date=2023-10-12|date=2011-04-29|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Taču ne katrs garš un/vai fiziski spēcīgs spēlētājs jūtas komfortabli "mērķa vīra" lomā, neskatoties uz visu nepieciešamo. Tādi uzbrucēji kā [[Zlatans Ibrahimovičs]], [[Romelu Lukaku]] un [[Ērlings Holanns|Erlings Holanns]] nepiekrīt šim terminam, kad tas tika attiecināts uz viņiem, jo ​​Ibrahimovičs dod priekšroku, lai viņu raksturotu kā uzbrūkoši vispusīgu spēlētāju, savukārt Lukaku un Holanns ir teikuši, ka dod priekšroku vārtu "medīšanai", nevis fiziskai spēlei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/haaland-fjortoft-interview-hat-trick-on-dortmund-debut-english-transcript-9401|title=Watch: Erling Haaland's interview with Jan Age Fjortoft after his Borussia Dortmund debut hat-trick heroics|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref> == Uzbrucēju kombinācijas == [[Attēls:Mbappe Messi Neymar.jpg|left|thumb|[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] uzbrucēju komanda [[Kilians Mbapē]] (nr. 7), [[Lionels Mesi]] (nr. 30) un [[Neimars]] (nr. 10)]] [[Attēls:Dzeko kickoff.jpg|thumb|[[Edins Džeko|Edina Džeko]] (zilā krāsā, 10. numurs) un [[Serhio Agvero]] (nr. 16) duets [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (2011–2015) ir piemērs uzbrucēju partnerattiecībām, ko veido garāks un fiziski iespaidīgāks spēlētājs kopā ar īsāku un tehniski apdāvinātāku partneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/edin-dzeko-man-city-news-17275981|title=Dzeko explains why he wasn't always happy playing for Man City|last=Banks|first=Marcus|website=Manchester Evening News|access-date=2023-10-12|date=2019-11-18|language=en}}</ref>]] [[Attēls:Olympic women's soccer final 2012.jpg|thumb|[[Aleksa Morgana]] (nr. 13) un [[Ebija Vambaha]] (nr. 14); Morgana un Vambaha kopā 2012. gadā guva 55 vārtus, kas atbilda 21 gadu vecam rekordam, ko 1991. gadā uzstādīja [[Mišela Eikersa]] (39 vārti) un [[Kerina Dženingsa]] (16 vārti), kas ir lielākais vārtu guvums jebkuram duetam [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV sieviešu izlases]] vēsturē.]] Uzbrucēju komandas sastāv no diviem vai vairākiem uzbrucējiem, kuri strādā kopā. Futbola vēsture ir pilna ar daudzām efektīvām kombinācijām. Trīs cilvēku komandas bieži darbojas "trīsstūros", sniedzot bagātīgas uzbrukuma iespējas. Četru cilvēku komandas paplašina iespējas vēl vairāk. Uzbrucējiem arī jābūt elastīgiem un jāspēj nekavējoties mainīt lomas. Vēl viens piemērs bija ''Total Football'', ko 70. gados spēlēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes komanda]], kur viņu spēlētāju, jo īpaši [[Johans Kruifs|Johana Kruifa]], spēja apmainīties pozīcijām ļāva izmantot elastīgu uzbrukuma pieeju, ko pretinieku komandām bija grūti efektīvi atšifrēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/fifa-tournaments/players-coaches/people=1043/profile.html|title="FIFA Classic Player: Cruyff. The Netherlands' Grand Master"|access-date={{dat|2023|10|12||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305090540/http://www.fifa.com/fifa-tournaments/players-coaches/people=1043/profile.html}}</ref> Divu spēlētāju priekšējā līnijā ir ierasts, ka divi uzbrucēji, kas papildina viens otru, tiek savienoti pārī, piemēram, bijušais [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] izlases galvenais treneris [[Čezāre Maldīni]] bieži izmantoja lielu, fizisku un produktīvu spēlētāju kā tradicionālu centra uzbrucēju, piemēram, [[Kristians Vjēri|Kristianu Vjēri]], kā arī mazāku, ātrāku, radošāku un tehniskāku spēlētāju kā otro uzbrucēju (zemuzbrucēju), piemēram, [[Roberto Badžo]] vai Alesandro Del Pjēro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiviolastampa.it/component/option,com_lastampa/task,search/mod,libera/action,viewer/Itemid,3/page,27/articleid,0550_01_1998_0161_0031_7340355/|title=La Stampa - Consultazione Archivio|website=www.archiviolastampa.it|access-date=2023-10-12}}</ref> Vēl viens līdzīgs piemērs efektīvai sadarbībai starptautiskā līmenī bija [[Aleksa Morgana]] un [[Ebija Vambaha]] ar [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasi]], kuras 2012. gadā kopā guva 55 vārtus, kas atbilda 21 gadu vecam rekordam, ko 1991. gadā uzstādīja [[Mišela Eikersa]] (39 vārti) un [[Kerina Dženingsa]] (16 vārti), kas ir visvairāk gūto vārtu jebkura dueta [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV sieviešu izlases]] vēsturē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/06/18/sports/soccer/alex-morgan-and-abby-wambach-renew-partnership-and-revive-us-hopes.html|title=Alex Morgan and Abby Wambach Renew Partnership and Revive U.S. Hopes|work=The New York Times|access-date=2023-10-12|date=2015-06-17|last=Longman|first=Jeré|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2012/12/08/abby-wambach-alex-morgan-form-impressive-duo-for-us-women/|title=Abby Wambach, Alex Morgan form impressive duo for US women|last=Press {{!}}|first=The Associated|website=Boston Herald|access-date=2023-10-12|date=2012-12-08|language=en}}</ref> Viena no ražīgākajām uzbrucēju kombinācijām spēles vēsturē bija [[FC Barcelona]] priekšējais trijnieks [[Lionels Mesi]], [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] un [[Neimars]], saukts par ''MSN''. Vidēji viņi guva vārtus ik pēc 45 minūtēm – trīs uzbrucēju kontā divi vārti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/cbbc/findoutmore/messi-suarez-neymar-stats|title="MOTD Kickabout - 7 of MSN's most mind-boggling stats"}}</ref> Trijotne Barselonas komandā [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.–2016. gada sezonā]] guva rekordlielu vārtu skaitu – 131 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/1066245/messi-suarez-and-neymar-jr-end-season-with-goals|title=Official FC Barcelona Website - Barça {{!}} FCBarcelona.com {{!}} FC Barcelona|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref> 2017. gadā [[Kilians Mbapē|Kailians Mbapē]], [[Neimars]] un [[Edinsons Kavani]] [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] grupu turnīrā [[Parīzes "Saint-Germain"]] labā guva rekordlielu vārtu skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0240-0e9814e25c3c-ecf52f4b1eb6-1000--paris-saint-germain-smash-group-stage-record/|title=Paris Saint-Germain smash group stage record {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-10-12|date=2017-12-05|language=en}}</ref> Nākamajā gadā [[Liverpool FC|Liverpool]] uzbrucēju kvartets [[Robertu Firminu]], [[Mohameds Salāhs]], [[Sadio Manē]] un [[Filipi Koutinju]], dēvēti par "Fab Four" (atsaucoties uz [[The Beatles|Bītliem]]), veicināja rekordlielu 47 vārtu gūšanu vienā Čempionu līgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0245-0e9cd2ab3cdc-6f3db738a41f-1000--liverpool-end-season-with-champions-league-goals-record/|title=Liverpool end season with Champions League goals record {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-10-12|date=2018-05-26|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Reflist|30em}} {{Futbolistu pozīcijas}} [[Kategorija:Futbola spēlētāju pozīcijas]] [[da:Fodboldpositioner#Angriber]] 9l39q4wn9njam3udqhd7s8zhgmcd6fz 0 26038 4519773 4449224 2026-09-10T06:01:58Z Meistars Joda 781 4519773 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Ālande}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Åland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Olande | valsts_nosaukums = Åland | karoga_attēls = Flag of Åland.svg | karoga_nosaukums = Karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Åland 3.svg | ģerboņa_nosaukums = Ģerbonis | ģerboņa_platums = | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Ålänningens sång]]'' | kartes_attēls = Ahvenanmaa_in_Finland.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Mariehamna]] | latd=60 | latm=07 | latNS=N | longd=019 | longm=54 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[zviedru valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = autonoma [[Somija]]s [[lēne]] (administratīvā province) | valsts_galvas_tituls = [[Olandes premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Katrīna Šegrena]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = [[Autonomija]] | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = proklamēta | neatkarības_datums = 1920 | neatkarības_notikums2 = atzīta | neatkarības_datums2 = 1921¹ | platība_km2 = 13 324 | platība_rangs = | procenti_ūdens = 89 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2017 | iedzīvotāju_skaits = 29 489 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 18,36 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = [[$]] 1,563 miljardi | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = [[$]] 55 829 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,900 | HDI_gads = 2017 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = EET | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | domēns = .ax | tālsarunu_kods = 358 | piezīmes = | piezīme1 = pēc [[Ālandu krīze]]s atzina [[Tautu Savienība]] | piezīme2 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Olande''' ({{IPA2|:o.lan.de}}) jeb '''Ālandu Salas''' ({{val|sv|Åland}}, {{val|fi|Ahvenanmaa}}) ir autonoma, zviedrvalodīga [[Somija]]s [[lēne]] (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu [[arhipelāgs|arhipelāgu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] pašos dienvidos. Īpašu [[autonomija|autonomu]] statusu [[Tautu Savienība]] teritorijai piešķīra 1921. gadā pēc [[Ālandu krīze]]s. == Geogrāfija == Arhipelāga platums ziemeļu-dienvidu virzienā ir apmēram 130 km, tajā ietilpst 60 apdzīvotas [[sala]]s un vēl apmēram 6500 neapdzīvotas salas un [[šēra (sala)|šēras]]. Olande aizņem 1481 km² lielu teritoriju (kopā ar ūdeni&nbsp;— 13 324 km²), lielākais augstums virs jūras līmeņa ir 132 m. Lielākā no salām ir [[Olande (sala)|Olande]] (640 km²), tajā dzīvo ap 90% no salu 27 700 iedzīvotājiem. Salu galvaspilsēta ir [[Mariehamna]] (11 186 iedzīvotāji). === Klimats === Olande atrodas [[Mērenā josla|mērenajā joslā]]. [[Klimats]] Olandē ir mērens un vēss. == Administratīvais iedalījums == Administratīvā vienība ir [[komūna]]. Kopumā Olandē ir 16 komūnas. == Iedzīvotāji == Lielākā daļa salu iedzīvotāju ir [[Somijas zviedri]] un lieto [[zviedru valoda|zviedru valodu]] (25 592; 87,60%). Nākamās trīs izplatītākās valodas ir [[somu valoda|somu]] (1367; 4,68%), [[rumāņu valoda|rumāņu]] (383; 1,31%) un [[latviešu valoda]] (354; 1,21%).<ref name="asub">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pxnet2.stat.fi/PXWeb/pxweb/en/StatFin/StatFin__vrm__vaerak/statfin_vaerak_pxt_010.px/ |title=Population by language, 31 December 2016 |access-date={{dat|2018|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180719112223/http://pxnet2.stat.fi/PXWeb/pxweb/en/StatFin/StatFin__vrm__vaerak/statfin_vaerak_pxt_010.px/ |archivedate={{dat|2018|07|19||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == {{Commons category|Åland|Olande}} * [[Ziemeļvalstis]] {{Somija-aizmetnis}} {{Somijas vēsturiskās zemes}} {{Somijas lēnes}} {{Somijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas lēnes]] [[Kategorija:Somijas salas]] [[Kategorija:Baltijas jūras salas]] [[Kategorija:Autonomi reģioni]] 7s39bbjc6yu9xsf3ymcmnq4n8qcftkd 0 31713 4519766 4281961 2026-09-10T05:03:59Z Biafra 13794 Edvards Egle 4519766 wikitext text/x-wiki '''Egle''' var būt: * [[egles|egļu ģintij]] piederošs koks; * [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: :* [[Arvīds Egle]] (1905—1977) — gleznotājs; :* [[Edvards Egle]] (dzimis 2005) — basketbolists; :* [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe un tulkotāja; :* [[Haralds Egle]] (dzimis 1996) — hokejists; :* [[Jana Egle]] (dzimis 1963) — rakstniece; :* [[Kārlis Egle]] (1887—1974) — bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks un tulkotājs; :* [[Mārtiņš Egle]] (dzimis 1980) — MMA cīkstonis; :* [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks un tulkotājs. {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 9rtbd4kasaut8z89600cmujxsxk1jb3 3 32175 4519682 4518526 2026-09-09T18:20:11Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4519682 wikitext text/x-wiki Sveicināts Vikipedijā! Ievēroju, ka gribi rakstīt par ASV prezidentiem. Lapā [[ASV prezidents]] gan vajadzētu dot kaut kādu formulējumu - vispārīgas ziņas, tad atsevišķā lapā - prezidentu sarakstu, bet par katru prezidentu atsevišķu rakstu. Tādēļ jau arī bija ielikta norāde, ka raksts jāuzlabo. Vēl kas. nevajag pēc katra sīka labojuma spiest "Saglabāt". Labāk ar pogu "Parādīt pirmskatu" novērtēt, kā izskatās teksts, un tikai pašās beigās nospiest "Saglabāt". --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 2 maijā, 2007 (UTC) == Attēlu autortiesības == Sveiks! Skatos, ka Tu augšupielādē daudz attēlu ar Vācijas pazīstamākajiem cilvēkiem. Kā ir ar to autortiesībām? Visiem attēliem jābūt ievietošanas atļaujai no autora. Droši var ņemt bildes no [http://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Commons] krātuves, turklāt var attēla kodu rakstīt tieši tā pat kā no latviešu vikipēdijas. Tur ir diezgan daudz bilžu, piemēram par to pašu [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Mehmet_Scholl Memetu Šolu]. Nevar ņemt citu Googlē atrastu bildi tikai tāpēc, ka tā smukāka ir. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:35, 12 oktobrī, 2007 (UTC) :Brīdinu, ka visi attēli, kam nav norādīta izcelsme un autortiesību statuss, agri vai vēlu tiks dzēsti. Vai tiešām ir tik grūti uzrakstīt tos pāris vārdus? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:21, 30 oktobrī, 2007 (UTC) ::Atkārtoju vēlreiz attiecībā uz attēliem - tiem ir jānorāda izcelsme, lai varētu spriest par to autortiesību statusu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:01, 14 decembrī, 2007 (UTC) :::Atgādinu kārtējo reizi - '''augšuplādējot attēlus, ir jānorāda to izcelsme!''' Kāpēc citiem būtu jātērē milzumu laika, lai to pēc tam noskaidrotu? Lai iekopētu adresi, vajag tikai dažas liekas sekundes! Ja tas atkārtosies vēlreiz - būs jādomā par bloķēšanu :( Turklāt Ullas Šmites foto vispār nebija jāielādē - tas ir atrodams ''Commons'' ([[:Image:Ulla Schmidt (2007).jpg]]) ļoti labā kvalitātē, bet ielādēta tika nevajadzīgi samazināta versija, kas enciklopēdiju tikai lieki piesārņo. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:34, 12 janvārī, 2008 (UTC) ::::Saskaņā ar [[Wikipedia:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|balsošanu]] visi Vācijas cilvēku attēli, kam tā arī netika norādīta izcelsme, tika dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 1 februārī, 2008 (UTC) Ja ir aizmirsies, atgādinu - attēli ar nezināmu izcelsmi un autortiesībām tiek dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:52, 21 jūnijā, 2010 (UTC) :Nesaprotu, vai Tu principā ignorē prasību norādīt attēlu avotu un licenci jeb tas ir dēļ problēmas neizpratnes :( --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:24, 11 augustā, 2010 (UTC) :: Nē neignorēju vnk.. man tos attēlus neuzrāda kaut angļu vikipēdijā tie ir... tādāl es no angļu vikipēdijas vnk pārlādēju.. vai tad var kaut kā savādāaak.... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 09:00, 11 augustā, 2010 (UTC) :::Tad tā arī jānorāda, ka tie nāk no tādas un tādas vietas en wiki un pievienot tās pašas autortiesību veidnes, kas tur (vai analoģiskas mūsējās, ja pārkopētās nestrādā). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:29, 11 augustā, 2010 (UTC) :::Palīdzi man tad izdarīt .. kur to var izdarīt... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ::::Apmēram tā [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Justin_Ahomad%C3%A9gb%C3%A9-Tom%C3%AAtin.jpg Attēls:Justin Ahomadégbé-Tomêtin.jpg]. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:49, 11 augustā, 2010 (UTC) ::::Es būtu priecīgs, ja tu vismaz ieliktu attēlu lapās adreses, no kurienes tie ņemti. Viselementārākais Copy no pārlūka adrešu rindas un Paste attēla lapā. Ja pat tas ir par grūtu, tad attēliem vispār nevajadzētu ķerties klāt un lietot tikai tos, kas ir Vikikrātuvē. Pliki attēli, kam nav vispār nekādas informācijas attēlu lapās, tiks dzēsti bez ierunām. Attēlu augšuplādes lapā viss ir sīki paskaidrots. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 08:53, 11 augustā, 2010 (UTC) ==2007== Lūdzu, beidz atjaunot mirušo sarakstu. Lielākā daļa šo cilvēku diez vai jebkad parādīsies latviešu Vikipēdijā (piemēram, meksikāņu komentētājs). Turklāt, vārdi ir slikti iztulkoti (Frasers, Aledžandro, Džose...). --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 11:43, 14 maijā, 2008 (UTC) ==Kleivas== Varam arii taks izlabot viens orta kluusdas un tas nekas ka visi vini latviesu vikipedia neoparaadisies tas jau neaizliedz vinus piemineet!!!! ==Gadi== Nevajag hronoloģijā rakstīt tagadnē par pagājušiem laikiem. Arī teikuma vidū rakstīt ar lielajiem burtiem. Piem. [[8. februāris]] – Sākas [[Austrumtimora]]s ... Arī šei nevajadzētu likt sporta notikumus, tiem paredzēta lapa "XXXX. gads sportā", šeit būtu vieta tikai ļoti nozīmīgiem sporta notikumiem. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:37, 17 maijā, 2008 (UTC) Nav jēgas no rakstiem, kur informatīvs ir tikai viens teikums. Tādi būs jādzēš. Labāk sakoncentrējies un uzraksti pilnu rakstu par kādu gadu, nevis pa druskai "ieķēpā" daudzos. Un vēl — par pagātnes notikumiem jāraksta pagātnes formā (vai ciešamajā kartā). --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:33, 22 jūlijā, 2008 (UTC) :Raksti [[1886]], [[1832]], [[1821]], [[1792]], [[1789]] un [[1973]] ir dzēšami. Lūdzu papildini tos. Vari arī tulkot šos rakstus no citām Vikipēdijām. Lai redzētu, kuru rakstu par gadiem vēl nav, spied [[gadu saraksts|šeit]]. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]] 15:57, 22 jūlijā, 2008 (UTC) ==Pilsētu uzskaitījumi== Pilsētu uzskaitījumi ir vienkārši saraksti. Aprakstus par lielākajām pilsētām jāliek pie attiecīgajiem rakstiem [[Stokholma]] un [[Riodežaneiro]]. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 10:03, 21 maijā, 2008 (UTC) ==Saites datumu rakstos== Nevajadzētu likt papildu saites datumu rakstos. Tas ir lieki un novērš uzmanību no pašas personas. Ja kādam interesēs, tas atvērs attiecīgo rakstu par personu, un tur būs viss, kas vajadzīgs. Tā tas ir pieņemts angļu viki; mūsējā skat. uzmetumu: [[Lietotājs:Dainis/gadu sablons]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:27, 29 augustā, 2008 (UTC) == Notikumi datumu rakstos == Lūdzu, ievēro dažas lietas, pievienojot faktus datumu rakstos: #Ja pievieno notikumus, ieliec garo domuzīmi (—) un raksti notikumus pagātnes formā. #Dzimušajiem un mirušajiem norādi oriģinālrakstību. #Norādi arī dzimšanas gadus mirušajiem, miršanas gadus dzimušajiem. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:33, 24 oktobrī, 2008 (UTC) ==Faktu precizitāte== Lūdzu pārbaudi faktus, kurus liec iekšā. Nedrīkst automātiski pārkopēt no letonikas, esmu ievērojis, ka reizēm tur ir kļūdaini fakti. Arī citvalodu vikipēdijās ir kļūdas, tāpēc ir jāpārbauda no vairakiem avotiem. Piemēram, rakstā [[7. novembris]]: Čārlzs Dikenss dzimis 7. februārī; Sabiedroto izsēšanās Ziemeļāfrikā notika 8. novembrī. Lūdzu, esi precīzāks! --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:23, 8 novembrī, 2008 (UTC) == Āfrika == Ievēro, ka [[Pasaules mantojuma objekti Āfrikā|šo rakstu]] grib dzēst, varbūt vajadzētu vienu darbu pabeigt pirms mesties pie nākamā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 16:28, 8 jūlijā, 2010 (UTC) == Cari == Negribi to sarakstu atdalīt atsevišķi (tas ir neplinīgs un es domāju, ka garš saraksts un raksts vienā lapā neiederētos ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 16:36, 13 jūlijā, 2010 (UTC) To sarakstu ne jau es izveidoju.. es tikai viņu nedaudz uzlaboju... [[Lietotājs Kleivas|Kleivas]] 14. jūlijā, 2010 (UTC) :Tas bija ietikums, ko tu taisnojies ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 17:28, 14 jūlijā, 2010 (UTC) == Rakstu kvalitāte == [[Akvila|Šis]] raksts ir par īsu un vēl sliti noformēts, ja tu to neuzlabosi, tas drīz tiks dzēsts. Starp citu, citi saviem nepabeigtajiem darbiem izveido apakšlapas zem savas lietotājlapas, kur darbu pabeidz un tikai tad izveido rakstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 08:52, 18 jūlijā, 2010 (UTC) == Prezidentu bildes == Ja tu ātri nepievienosi augšuplādētajiem attēliem derīgas autortiesību veidnes, tie visi tiks dzēsti. Tā kā tas nav pirmais aizrādījums, rēķinies ar administratīvām sankcijām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:25, 11 augustā, 2010 (UTC) :Visu to attēlu kaudzi izdzēsu (kārtējā mēslu saslaucīšanas akcija). Secinājumi, šķiet, diez vai tiks izdarīti... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:41, 15 augustā, 2010 (UTC) == Kleivas pēdējās izmaiņas == Manuprāt Kleivas pēdējās izmaiņas datumu rakstos ir jāatceļ, jo fakti, kas ir pievienoti, nav no tiem nozīmīgākajiem. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:31, 28 novembrī, 2010 (UTC) * atkal, kādam nav pa prātam [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] :Piekrītu Treisijam! --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:20, 28 novembrī, 2010 (UTC) :Nevis nav pa prātam, bet tas viss bija pārāk mazsvarīgs priekš datumu rakstiem. Par ko tie pārvērtīsies, ja tur saliks visas jebkad izdotās grāmatas? Labāk uzraksti rakstus (normālus) par katru no tām. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:09, 28 novembrī, 2010 (UTC) ::Paskaties angļu un citu valodu vikipēdiju datumu rakstos. Vai tur ir atrodams tāds lērums vienveidīgu, garlaicīgu notikumu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:51, 4 decembrī, 2010 (UTC) == Valstu vadītāji 20. gadsimtā == Kā jau bija paredzams tas raksts ir nenormāli garš un bremzē veroties vaļā. Vai tu nevēlies to tomēr sadalīt rakstos par katru valsti atsevišķi ? Diez vai kādu vispār intresē visi 20. gs. valstu vadītāji, drīzāk jau kāda konkrēta valsts atsevišķi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 02:01, 29 novembrī, 2010 (UTC) ** var jau..... [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]] Jautājums: No kurienes tu ņem tos uzvārdus (latviskos)? Tev tur pilnīga zafte! Nedrīkst šitā haltūrēt! ja gribi rakstīt, paskaties kādās enciklopēdijās, nevis tikai bliez uz dullo! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:31, 16 decembrī, 2010 (UTC) {{brīdinājums}} Par ķēmošanos ar [[Džiangs Zemins]] un tamlīdzīgiem. Ja neņemsi vērā vikipēdijas nosacījumus - vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:12, 20 decembrī, 2010 (UTC) tad palidzi man izlabot [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]] :Sorry, nē! Neredzu jēgu no tāda saraksta. Ja gribi pa šo tēmu darboties - mācies un apgūsti tēmu. Turpināsi tādā pašā garā - dzēsīšu un bloķēšu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:21, 20 decembrī, 2010 (UTC) == G20 samniti == Vai tiešām tie samniti ir tik nozīmīgi, ka ir jāpievieno datumu rakstiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:01, 20 janvārī, 2011 (UTC) :Kāpēc gan tie nebūtu svarīgi. Tad jau arī Rīgas sammits (2008.g. NATO) arī nemaz svarīgs nav. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ::Rīgas samits notika 2006. gadā un nav nevienā datumu rakstā. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 13:25, 20 janvārī, 2011 (UTC) :::[[NATO samits 2006|Rīgas samits]] jau ir pieminēts rakstā [[2006. gads Latvijā]]. Ar to arī pietiek. Par pasākumiem, kas regulāri atkārtojas, nav vērts ķēpāt gadu rakstus un vēl jo mazāk datumu rakstus. Ja kādā samitā kaut kas īpašs notiek pasaules mērogā, tad to gan vajag pieminēt. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 14:00, 20 janvārī, 2011 (UTC) Nu izbeidz taču aiztikt tos datumu rakstus. Ne Ugandas amatpersonu stāšanās amatos, ne G20 samiti, ne valstu karogu maiņas nav gana nozīmīgas, lai piesārņotu tos rakstus. Ir taču tik daudz citu rakstu un tēmu, pie kurām var strādāt. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 16:32, 25 janvārī, 2011 (UTC) {{pēdējais brīdinājums}} Metro atklāšana, Āzijas spēles un tamlīdzīgi notikumi nav gana nozīmīgi, lai tos pievienotu datumu rakstiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 18:30, 7 februārī, 2011 (UTC) == 2011. gads == Izlasi vēlreiz savus pievienotos faktus rakstā [[2011. gads]] un izlabo pareizrakstības kļūdas. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:53, 30 janvārī, 2011 (UTC) :Es tur nedaudz pielaboju, bet nākošreiz gan pirms spied pogu saglabāt lapu pārlasi vēlreiz to, ko grasies ievietot.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 19:15, 30 janvārī, 2011 (UTC) ::Kārtējais, ap kuru ucinās. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 18:32, 7 februārī, 2011 (UTC) == Rakstu garumi == Sveiks! Varbūt tomēr pieraksti kaut ko vairāk nekā vienu teikumu?--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 14:25, 21 martā, 2011 (UTC) == Ģeogrāfiskie nosaukumi == Lūgums akurātāk attiekties pret lietotajiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. Ja pašam nav atlantu, vismaz salīdzini ar nosaukumiem rakstos (domāti ir Ukrainas apgabali un to centri un Spānijas reģioni). nevajag izdomāt savus nosaukumus vai norakstīt no vecām kartēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:44, 16 maijā, 2011 (UTC) --- Es tos nomorakstu es parkopeju jau tos kas ir rakstiti latviešu valodas Vikipedija (Ukrainas administratīvasi iedalijums tur jau ar tadiemm nosaukumiem bija dots. es tkai saliku tabula un pieformeju labak... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 19:10, 16 maijā, 2011 (UTC) {{brīdinājums}} Ja turpināsi šitik pavirši cept rakstus, bloks būs beztermiņa. Nav šeit vajadzīgi raksti dēļ tā, lai tie būtu, vajadzīga ir '''precīza''' informācija. Tevis saražotajos kļūdu ir pārāk daudz. Atgriezies pie sevis iesāktajiem rakstiem un izlabo kļūdas. Ja ko nesaproti vai neproti, JAUTĀ! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:11, 18 maijā, 2011 (UTC) :Un vēl kas (kas šobrīd ir vissīkākais sīkums, bet pie reizes var ielabot) — četrciparu skaitļos atstarpi starp pirmo un otro ciparu nevajag (t.i. — nevis 1 234, bet 1234), atstarpe liekama sākot ar 5-ciparu skaitļiem.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 19:15, 18 maijā, 2011 (UTC) ::Ja lieto veidni <nowiki>{{sk|1234}}</nowiki>, kas liek to atstarpi, iznāk {{sk|1234}} - '''ar''' atstarpi. Kā tad īsti ir? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 21.25 (EET) :Kolēģi, lūdzu, paskaidrojiet. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 16.09 (EET) == Informācijas ticamība un precizitāte == Cik tev gadu, džekiņ? 12? Kā var tik ilgi nepielekt, ka šeit ir '''enciklopēdija''' un neprecīzs '''fufelis''' ar zemu ticamības pakāpi, pilns ar kļūdām un neprecizitātēm, '''netiks pieļauts'''. Ja tavs nākamais raksts būs tādā pat līmenī, kā iepriekšējie, vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 05:50, 26 maijā, 2011 (UTC) == Valstu administratīvie iedalījumi == Lūdzu pārdomā, ko raksti par valstu administratīvajiem iedalījumiem. Vairums valstīm iedalījums neaprobežojas tikai ar pirmā līmeņa iedalījumu. Bieži vien ir vēl sīkāks iedalījums, kas arī būtu jāpiemin attiecīgajos rakstos, piemēram, Francija daļās reģionos, tad departamentos, tad apgabalos un tā tālāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 10:44, 7 jūnijā, 2011 (UTC) == Pilsētas == Priekš kam tu pilsētu rakstos bāz iekšā tās tabulas ar attēliem? Tādas neliek pilsētu rakstos un it kā ir diez gan viegli pamanīt, ka arī vizuāli izskatās stipri ''tizli''. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:16, 28 augustā, 2011 (UTC) :Un silts ieteikums: nākošreiz, pirms sāc ievietot rakstos šādus vai tamlīdzīgus jaunievedumus, pakonsultējies ar citiem vikipēdistiem. Un būtu jau laiks arī apgūt ko citu, izņemot tabulas ar bildītēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:02, 28 augustā, 2011 (UTC) == Gadu raksti == Sveiks! Vai Tu lūgums nevarētu gadu rakstus papildināt ar notikumiem šādā formātā: * datums nominatīvā — (garā domuzīme, nevis īsā vai kāda cita "strīpiņa") notikums, sākas ar mazo burtu, ja vien tas nav īpašvārds. Un beigās punkts. Piemēram: * [[23. janvāris]] — sākās [[Gvinejas—Bisavas neatkarības karš]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 18:04, 16 janvārī, 2012 (UTC) Mirušo/dzimušo personu iekļaušanai gadu rakstos ir šādi [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|kritēriji]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:53, 13 februārī, 2012 (UTC) Atstāju iespēju, ja tiks savāktas 20 starpviki saites, atkomentēt attiecīgo personu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 21:08, 13 februārī, 2012 (UTC) == par sistemātisku paviršību == {{brīdinājums}} --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC) ja turpināsi darboties tā kā līdz šim, kad vienā rakstā ir aprīlī Fransuā Ollands, bet maijā Fransuā Holands (šis ir tikai viens no nez cik piemēriem) - aicināšu tevi bloķēt! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC) :{{brīdinājums}} skaties ko raksti: http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gads&diff=1722272&oldid=1717519 --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:27, 19 jūlijā, 2012 (UTC) ::Nezinu kā ir iespējams TIK daudz kļūdu pielaist nejauši. Ja pa nopietnam, tad bezmaz viss Tavs, kolēģi, devums būtu jāpārskata!! --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 09:50, 1 jūnijā, 2013 (EEST) == [[1202. gads]] == Ja nav noslēpums, no kurienes iegūti precīzie kronēšanas datumi? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:04, 4 jūnijā, 2013 (EEST) * Skatijos vai nu angļu vikipēdija vai šajā gadijumā dāņu vikipēdijā http://da.wikipedia.org/wiki/Valdemar_Sejr --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST) * Ja kas gadus un datums es ņemu no pasha raksta mūsu Latviešu vikipēdijas, ja tie sakrīt ar angļu vikipēdiju. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST) Par Valdemāru: ja ievieto šādu informāciju, tad būtu labi paskatīties rindiņu augstāk, kur arī viens Valdemārs stāv, un kaut kā lasītājam draudzīgi tās abas saskaņot. Par Hokonu: en wiki kā reiz '''NAV''' [[:en:Haakon III of Norway|minēts]], 3. marts, bet 9. marts. Komentāri? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:34, 4 jūnijā, 2013 (EEST) Okey. Par Valdemāru savienoju.. bet to Hokonu III neeesmu rakstijis es.. paskaties hronoloģijā.. un tad apsūdzi. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:37, 4 jūnijā, 2013 (EEST) :OK, pārsteidzos. Vienīgi atgādināšu, ka kļūdu ķeršana prasa krietni vairāk laika nekā neprecīzas informācijas pievienošana. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:50, 4 jūnijā, 2013 (EEST) :: ok, labi. Vienkārši gribu papildināt GADU notikumu sarakstu ar notikumiem, kas Vikipēdijā ir minēti. == 1364. gads == Lūgums veidojot jaunus gadu rakstus, pievienot pēc iespējas vairāk notikumu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 11:44, 5 jūnijā, 2013 (EEST) == Datumi == Lūgums rūpīgāk ievietot datumus personu biogrāfijās — piemēram, [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Francis_%C5%A0%C5%ABberts&diff=2055431&oldid=2002270 šeit] Šūberta nāves gads un it īpaši [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fransisko_Goija&diff=1905180&oldid=1897739 šeit] Goijas dati! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 22:25, 7 jūlijā, 2013 (EEST) ==Atsauces== Kāds no VIEDAJIEM VIKIPĒDISTIEM var palīdzēt ar atsauču pareizu izveidošanu, citādi visu laiku man rāda '''KĻŪDA ATSAUCĒ'''. p.s. Cerams, ka te kāds tiešām palīdzēs, nevis tikai barstīsies apvainojumiem! '''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]''' :Varbūt tad ieliec kaut vai te vai konkrētā rakstā to atsauci, lai var redzēt, kur ir problēma. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:48, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::Vari palasīt šo - [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]]. Kopēt atsauces var tikai no angļu vikipēdijas, citu valodu vikipēdijām tas NESTRĀDĀ. Ja kas - atceries vai tu esi ielicis <code><nowiki><ref></nowiki></code> un <code><nowiki></ref></nowiki></code> tagus, kā arī ja ir saīsināts kā <code><nowiki><ref name="Piemērs" /></nowiki></code>, pārliecinies, ka atsauce ar nosaukumu "Piemērs" tiešām eksistē.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:52, 17 jūlijā, 2013 (EEST) : A kur palika <code><nowiki>{{atsauces}}</nowiki></code>?--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:58, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::: LŪDZU Paskatieties MANĀ SMILŠU KASTĒ [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste]]. Pie Adamovas un Zūru muižām! Atsauces nestrada tā kā vajag!Palīdziet uzlabot!!!! '''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]''' ::::<code><nowiki>{{atsauces}}</nowiki></code>--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 13:01, 17 jūlijā, 2013 (EEST) :::::Vai, kā visur pieņemts, atsevišķu atsauču sadaļu. <code><nowiki>== Atsauces == {{atsauces}}</nowiki></code> Protams, bez code un nowiki tagiem. Kur tad tās atsauces tev rādīsies, ja nemaz nav atsauču sadaļas? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:18, 17 jūlijā, 2013 (EEST) == Lūdzu, esi uzmanīgāks == Vajag pārbaudīt datus, ko raksti. Piemēram, 2000. gadā Meksikas prezidents Visente Fokss netika iecelts, bet ievēlēts. Tāpat arī: <code><nowiki> par [[Skivākija]]s prezidentu tika iecelts [[Ivans Gašparovičs]].</nowiki></code> --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 15:51, 5 augustā, 2013 (EEST) == Tuksnešu uzskaitījums == Drīkst pajautāt: no kurienes tu smelies tos tuksnešu nosaukumus? Tev neviena ģeogrāfijas atlanta nav? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:34, 23 augustā, 2013 (EEST) :: Es vēlāk pielabošu neprecīzos nosaukumus.. Es biju rakstijis, ka ir jāpaciešas! [[Lietotāja diskusija:Kleivsd|Kleivas]] == Pēdējo izmaiņu lapa... == ...izskatās arvien briesmīgāk :) Tu negribi izveidot sev kādu datu bāzi Excelī vai tamlīdzīgā programmā, savākt tur visus vadītājus un viņu vadīšanas gadus un tad likt Vikipēdijas sarakstā visus uzreiz? Tagadējā veidā tev apniks daudz ātrāk, nekā tu tiksi līdz pagājušā gadsimta vidum... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 20:02, 27 oktobrī, 2013 (EET) == Palīdzība [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]] == Izsakiet lūdzu, kā Jums šķiet vai šim rakstam ([[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]]) ir vajadzīgas katrai suņu škirnei atsauce --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 11:47, 26. novembrī, 2013. :No viena un tā paša avota — nav jēgas. <s>Bet būtu labi turpmāk informāciju no rakstiem [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=R%C4%ABga&diff=prev&oldid=2110986 dzēst] pēc, nevis pirms papildraksta uztaisīšanas.</s> Atvainojos, vēlāk pamanīju, ka raksts ticis izdzēsts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 23:30, 26 decembrī, 2013 (EET) == Paldies... == ...par [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] pilsētu karti, jau ieliku rakstā. Pati fona karte gan mazliet nobīdījusies uz augšu, piemēram, [[Lodeinoje Poļe]] atrodas pie upes, bet [[Sjastroja]] ir krietni tuvāk Lādogas ezeram. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 01:03, 7 martā, 2014 (EET) == Ciemu navigācijas veidnes == Šīs veidnes gan nevajag pārtaisīt - tas gadījums, kad efekts pārvēršas par defektu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:45, 16 aprīlī, 2014 (EEST) == VietasKartes == Lūgums jaunizveidotajām VietasKartēm pievienot saiti uz Vikidatiem (iw). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:50, 4 maijā, 2014 (EEST) :kā to izdarīt? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 16:51, 4 maijā, 2014 (EEST) ::Kreisajā pusē apakšā "Pievienot saites" un ievadi tur tās pašas veidnes citas valodas versijas valodas kodu un veidnes pilno nosaukumu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:11, 4 maijā, 2014 (EEST) :::Man tur vajag reģistrēties, jo prasa ielogoties? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:13, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::Grūti to izdarīt? Kurš tev pakaļ liks tās saites? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:32, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::: varu pamēģināt! Vienkārši nekad neesmu tu darījis. Par to nebiji iedomājies!? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:34, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::A vajadzēja? Tu esi tik ražīgs un ātrs, ka nedaudz atgādini vienu kolēģi uz trīs burtiem (nepadomā neko sliktu). Tikai ir daudzas lietas, kas vēl jāiemācās un dažas no tām - steidzami. :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:36, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::: A kā talāk darīties?! Izstāsti kas un kā, lai zinu! Šo es tiešām nezinu! Cerams, ka tev pamācīšana ir tikpat vienkārši izdarāma, kā kļūdu aizrādīšana ... :) --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:37, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::Pirmkārt - pārliecinies, vai tev lietotāja izstādījumos ir aktīvs "Globālais konts". Ja nav - jāpanāk lai ir. Tad tu varēsi ar vienu un to pašu lietotājvārdu iet iekšā visās Vikijās, ieskaitot Commons un Vikidatus. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:43, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::: Kur to var redzēt! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:49, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::Lapas augšpusē "Izvēles", tālāk "pamatinformācija" -> "Globālā konta statuss". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:51, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::: Izdarīts?! Ko tālāk?!! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:55, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::::Pamēģini tagad ieiet tajos Vikidatos. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:58, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::::: Ok sapratu! Kas īsti jāraksta logā VALODA un kas LAPA! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 18:01, 4 maijā, 2014 (EEST) ::::::::::::::Ja tu taisi tās veidnes pēc angļu viki parauga, tad "en" un "Template:Locantion map xxxx" (pilns veidnes nosaukums). Tālāk pats sapratīsi. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:19, 4 maijā, 2014 (EEST) :Otrkārt - izproti līdz galam, ko dari! VietasKarte Fidži palika pusratā. Ja uzmanīgi papētīsi oriģinālo kodu, sapratīsi, kur fiška. Angliskā veidne mums pagaidām nestrādā - skaties ru vai kādas citas vikijas paraugu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:50, 4 maijā, 2014 (EEST) == Fiziskās kartes == Fiziskās kartes nav jēgas atsevišķi taisīt. Parasto karti pret fizisko veidnēs var samainīt ar opciju "alt". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:14, 11 maijā, 2014 (EEST) :Ups! nepaskatījos, ko tudari, sorry :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:17, 11 maijā, 2014 (EEST) == Kārtošana pēc alfabēta == Kāpēc tu VietasKarte Āzija izlaboji "Azija" uz "Āzija"? Saproti, kā tas darbojas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:39, 11 maijā, 2014 (EEST) :Atkal es nolažojos, piedod! :( Izrādās, ka tas kārtošanas mehānisms jau palaists, a es te vēl ar DEFAULTSORTIEM ņemos :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:44, 11 maijā, 2014 (EEST) == Kaimanu Salas == Apskaties uzmanīgu uz lapas nosaukumu: "'''Izmainīt''' Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)". Es jau pārvietoju uz [[Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)|šo]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 20:32, 11 maijā, 2014 (EEST) ==Nobela prēmiju laureāti== Redzu, ka tu arī rūpējies par Nobela prēmiju laureātu sarakstiem. Derētu sakārtot sarakstu [[Nobela prēmiju laureāti]], pirms kāds administrators nav to izdzēsis. Ja tā nav tava šī brīža prioritāte, tad es to varētu izdarīt. Ceru, ka nebūs iebildumu, ja tabulu taisīšu līdzīgi kā angļiem un citiem - 7 kolonās, pa gadiem. Lai nebūtu lieki jātērē laiks laureātu vārdu latviskošanas pārbaudei, gribēju tev jautāt, vai nesen uzlabotajā sarakstā [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] tu viņu vārdus jau pārbaudīji? Tad es droši varētu to izmantot un ietaupīt laiku.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:45, 30 jūnijā, 2014 (EEST) :: Vari veidot! Man arī bija ideja šo rakstu uzlabot, bet pašlaik esmu nedaudz aizņemts! Runājot par vārdiem ir pārbaudīti tikai tie kuri Latviešu Vikipēdijā ir pieejami, pārējos centos, pēc LV valodas atveidot, cerams, ka pareizi! Bet tas būtu vairāk jāprasa, kādam VIEDAJAM VIKIPĒDISTAM! Tā kā neviens vēl nav cēlis sūdzību/prasību (pa šo laiku kad es atjaunoju/uzlaboju to rakstu) pēc labošanas šī raksta tad domāju, ka vari balstīties uz šo rakstu!--[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 17:19, 2. jūlijā, 2014 (EEST) :::Paldies par atbildi! Pēc pāris dienām ķeršos klāt tam rakstam.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:50, 3 jūlijā, 2014 (EEST) == Ukrainas pilsētu uzskaitījums == Varbūt kāds var palīdzēt un izskaidrot! Kāpēc '''Ukrainas apgabalu VietasKartes''' nestrādā, normāli! Es tagas veidoju Ukrainas pilsētu uzskaitījumu un gribēju ielikt beigās katra apgabala karti ar pilsētām! Kāds var paskaidrot vai arī palīdzēt! --[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 11:06, 9. jūlijā, 2014 (EEST) :Kā tas izpaužas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:16, 9 jūlijā, 2014 (EEST) ::Es tikai ceru, ka tu netaisies ar savu ražojumu aizvietot esošo rakstu [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]. Tavas megatabulas ir ļoti neērtas - smagas, neglītas un nepārskatāmas. Tā kā būtu pienācis laiks pilnveidot savas prasmes. Vismaz ielāgot beidzot, ka lietotāja lapa NAV DOMĀTA melnrakstiem (bet ne jau pirmo reizi tas tev teikts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:45, 9 jūlijā, 2014 (EEST) == Hlist == {{hlist paz}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:16, 18 jūlijā, 2014 (EEST) == Latvija == Sveiks! Negribi palīdzēt uzlabot rakstu par tēvzemi? Varbūt vari nomainīt [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|šajā rakstā]] skaitļus uz veidni? Piemēram, Ainažiem (pirmā pilsēta) <pre>| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || 869 || [[Salacgrīvas novads]]</pre> jānomaina uz <pre>| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || {{iedzsk|dati|Ainaži|nts=yes}} || [[Salacgrīvas novads]]</pre> Tātad 869 -> {{tlx|iedzsk|dati|Ainaži|nts{{=}}yes}} Un šādi visām pilsētām... Pilsētu nosaukumi (tas, kas tev jāvada Ainažu vietā) ir [[Veidne:Iedzsk/dati|šajā veidnē]] (starp | un =). Ja nevēlies kaut ko nočakarēt, tad vari to izdarīt kādā no savām smilšu kastēm. Un kur ir {{sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}}, tur ir viss jānomaina: {{tlx|sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}} -> {{tlx|iedzsk|dati|pilsētas nosaukums|nts{{=}}yes}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:00, 5 augustā, 2014 (EEST) == Apakšlapas == Starp citu, [[Special:Contributions/Kleivas|Tava devuma lapas]] apakšā ir saites uz visām [[Special:PrefixIndex/User:Kleivas/|Tavām apakšlapām]]. Man visus tos valsts vadītāju uzskatījumus dzēst? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 3 decembrī, 2014 (EET) :: Jā dzēst visas izņemot tās divas kuras ir norādītas manā profilā! Būtu pats to izdarījis, bet neviens man nav pateicis kā to var darīt! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:37, 3 decembrī, 2014 (EET) :::Dzēšanas privilēģijas ir tikai adminiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:42, 3 decembrī, 2014 (EET) :::: Tā jau šķita! Tad varēsi izdzēst?! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:45, 3 decembrī, 2014 (EET) :::::Jā, tūlīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET) ::::: Paldies! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET) ::::::Uff... gatavs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:59, 3 decembrī, 2014 (EET) == Ungārijas pilsētu uzskaitījums == {{ping|Edgars2007}} Vai vari paskatīties kāpēc pie raksta [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizas valodu uzstādījumi uz cituvalodu Vikipēdijām... ? ‎{{ping|ScAvenger}} Vai vari paskatīties rakstā [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizi noradīts raksts uz citu valodu vikipēdijām. Tur vajag norādīt saiti uz šo: https://hu.wikipedia.org/wiki/Magyarorsz%C3%A1g_v%C3%A1rosainak_list%C3%A1ja [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] :Ar ko šie uzskaitījumi atšķiras? Mūsējais, nepilnīgais, kā reize ir tuvāks tam starpviki saitēs esošajam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 08:12, 4 decembrī, 2014 (EET) :: {{ping|ScAvenger}} Pašlaik es veidoju pilno sarakstu ar visām pilsētām. Tā ka varētu samainīt, jau! Drīz būs gatavs! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 08:25, 4 decembrī, 2014 (EET) :::Darīts. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:24, 4 decembrī, 2014 (EET) == .. vietas kartes == {{ping|ScAvenger}} {{ping|Kikos}} Varat, paskatīties, kas nav kārtībā ar šīm vietas kartēm [[Veidne:VietasKarte Krasnojarskas novads|Krasnojarkas]] un [[Veidne:VietasKarte Magadanas apgabals|Magadanas apgabaliem]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 18:22, 24 decembrī, 2014 (EET) :Kas tieši nav kārtībā? Mēs neprotam lasīt domas :) Parādi piemēru (kaut vai šajā diskusijā). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:50, 24 decembrī, 2014 (EET) {{ping|ScAvenger}} {{ping|Kikos}} Ieskatieties, kāpēc punkti nesalec pareizakās vietās: :Vajadzēja x un y apakšlapas kopēt no krievu Vikipēdijas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:11, 25 decembrī, 2014 (EET) == Tavs paraksts == Lai citi saņemtu ziņu, ka tu esi lietojis {{tl|ping}} veidni ar attiecīgajiem lietotāju vārdiem, tev '''tajā pašā labojumā''' ir jāieliek tās paraksta četras tildes (t.i., jānospiež tā paraksta poga), citādi lietotāji nesaņems paziņojumu par to, ka tu esi viņus ''pingojis''. Manuāla paraksta pievienošana (ar roku ievadīts laiks u.t.t.) nederēs. Savu parakstu mainīt vari uzstādījumos. Ja nepatīk saite "diskusija", tad [[Special:Preferences]] šeit sadaļā "Paraksts" ieraksti tajā laukā (jākopē bez šiem {{tag|pre}}): <pre>[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]</pre> un ieliec ķeksi pie "Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)". --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:17, 25 decembrī, 2014 (EET) == Pilsētu kartes == Godājamais! Vai Jums pašam neliekas, ka tā vienkārši iepļeckātas kartes čakarē rakstus? Nu tā kā govei segli reizēm :( Varbūt ir vērts ieguldīt vēl mazliet darba, lai tas neizskatītos tik tizli? Nu vismaz kā [[Ļvovas apgabals]], kur ir pilsētu saraksts, vai kā [[Burgenlande]], kur karte ielikta tabulā. [[Čeļabinskas apgabals]] ir vienkārši satriecošs - jau pats raksts ir mazs un nevarīgs un tad vēl tā karte... Neņem ļaunā, bet šie efekti pārvēršas par defektiem. Diemžēl. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:24, 28 decembrī, 2014 (EET) == Pilsētu uzskaitījumu raksti == Lapās * [[Beļģijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Bosnijas un Hercegovinas pilsētu uzskaitījums]] * [[Čukotkas autonomais apvidus]] * [[Čerņigovas apgabals]] * [[Doneckas apgabals]] * [[Kazahstānas pilsētu uzskaitījums]] * [[Luhanskas apgabals]] * [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Serbijas pilsētu uzskaitījums]] viens vai daži punkti kartēs neattēlojas pareizi (ārpus kartes), tā tam vismaz vajadzētu būt. Lūgums salabot. Instrukcijas: # atveram labošanas režīmā # nospiežam "Parādīt pirmskatu" # nospiežam "Parsētāja profilēšanas dati" lapas apakšā # apakšā nospiežam "rādīt" zem Lua logs # salabojam attiecīgās vietas (atrodas pie parametra "Label"). Ja ir jautājumi, droši uzdod. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:57, 4 martā, 2015 (EET) ::'''Done!''' Nezināju par šādu lietu, paskatīšos arī pārējās kartes tagad!--[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 8:49, 5 martā, 2015 (EET) :::Es viņu tikai vakar ieviesu. Pārējās kartes vari neskatīties. Visas, kur šādi rezultāti parādās, es jau nosaucu. Tie raksti ir [[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|šīs kategorijas]], tur vēl ir divi Tevis veidotie raksti; pārējos vari neskatīties. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:31, 5 martā, 2015 (EET) :::: Nesaprotu kas vainas ir '''Čukotkas autonomais apvidus''' --[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 9:34, 5 martā, 2015 (EET) :::::Labi, vēlāk apskatīšos. Salaboju, teiksim tā - bija nepareizs kods kartei. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:37, 5 martā, 2015 (EET) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Kleivas, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Starpviki saites rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem == Skatos, ka vairākiem rakstiem par konkrētas valsts administratīvo iedalījumu ir nepareizas starpviki saites, piemēram, [[Hondurasas administratīvais iedalījums]] ir savienots ar [[:d:Q728145|Hondurasas departamentiem]] nevis tik tiešām ar [[:d:Q15097620|administratīvo iedalījumu]]. Un to esmu ievērojis vairākiem rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem. Vajadzētu pareizi salikt starpviki saites... -- [[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:50, 21 jūlijā, 2015 (EEST) :: {{ping|Treisijs}} Tas ir tādēļ ka vispār angļu valodā nav tāda precīza raksta. Latviski vieglāk ir ja visi līdzīgie raksti būtu ar identiskiem nosaukumiem (kaut vai meklēšanai). Citiem cilvēkiem vieglāk būtu atrast to, ko viņi vēlas. Citādi kā viņš var zināt vai Hondurasā ir departamenti, rajoni, pagasti vai vēl kaut kas! Ir jāpieņem, jo jāsaprot, ka Vikipēdiju izmanto arī citi cilvēki kuriem nav tik plašas zināšanas.... Varbūt jāpajautā pārējiem Vikipēdistiem, kuram viņi piekrīt?! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 7:40, 22 jūlijā, 2015 (EEST) ::: Piekrītu Tev, ka vieglāk atrast pēc atslēgas vārdiem ‘Hondurasas administratīvais iedalījums’, bet es vairāk par starpviki saitēm. Ja ir divi varianti — [[:d:Q728145|Hondurasas departamenti]] un [[:d:Q15097620|Hondurasas administratīvais iedalījums]] —, tad vajadzētu izvēlēties tomēr to precīzāko variantu pat tad, ja angļu Vikipēdijā nav šāda raksta. Angļu Vikipēdijā daudz kas nav. Piemēra pēc gribas nosaukt, ka angļu valodas Vikipēdijā nav raksta par [[dzelzceļš|dzelzceļu]] vai par [[gaiss|gaisu]]. PS: Kāds citiem Vikipēdijas lietotājiem ir viedoklis par šo jautājumu? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:26, 23 jūlijā, 2015 (EEST) ::::Piekrītu Treisijam. Jāliek uz atbilstošāko rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:49, 23 jūlijā, 2015 (EEST) ::::: {{ping|Treisijs}} {{ping|Edgars2007}} Bet ko darīt ja tāds vispār nevienā Vikipēdijā nepastāv!? Vai tad paliks bez saitēm! Kleivas! 12:58, 23 jūlijā, 2015 (EEST) ::::::Ja tādi raksti būs, tad to varam atsevišķi apspriest. Bet domāju, ka vismaz vēl vienā Vikipēdijā noteikti būs, vismaz no lielajām (vācu, franču, itāļu, nīderlandiešu, poļu, krievu). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:18, 23 jūlijā, 2015 (EEST) Kāpēc tu turpini likt nepareizas starpviki saites? Tikko pusstundu veltīju, lai pēdējiem taviem rakstiem saliktu tās pareizi. Lūdzu turpmāk liec pareizas, lai nav bardaka, un man nebūtu jātērē laiks, labojot tās (tā vietā varētu darīt kaut ko citu Vikipēdijas uzlabošanas nolūkos). --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:24, 28 jūlijā, 2015 (EEST) :: Mazajām valstīm nav administratīvo iedalījumu rakstu lapas. Vismaz neesmu atradis. Kleivas! 07:32, 28 jūlijā, 2015 (EEST) ::: Vakar ievēroju, ka krievu valodas Vikipēdijā visām valstīm ir administratīvā iedalījuma raksti, tāpēc aicinu sasaistīt latviešu rakstu ar krievu rakstu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 10:55, 28 jūlijā, 2015 (EEST) :::: Paldies, pamanīju! Kleivas! 11:16, 28 jūlijā, 2015 (EEST) == Karogi == Sveiks! Piebremzē ar tiem karogiem navigācijas veidnēs. Nepiekrītu, ka tā ir labāk. Vispirms izdiskutēsim. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.17 (EET) :: Atvērts esmu priekš diskusijas! Vienkārši likās uzskatāmi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.20 (EET) :::Pievienojos Papuasam. Man arī lec acīs tas raibums. Nemaz nav uzskatāmi.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 18.49 (EET) ::::Ar karogiem veidne kļūst par pārāk smagu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 16. decembris, plkst. 12.40 (EET) ::::: Ok! Paldies, tad nelikšu! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 18. decembris, plkst. 09.34 (EET) == Saraksti no Wikidata == [[:d:Wikidata:Project chat#Looking for list article editors|Šis tevi varētu interesēt]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 20. jūnijs, plkst. 18.25 (EEST) == kārtējā prastā paviršība? == apskaties, lūdzu, šo: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Arm%C4%93nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums&curid=264010&diff=2574374&oldid=2574373 labojumu]. kur ņēmi, ka vairāk kā puse Armēnijas iedzīvotāju dzīvo Erevānā? vai pats izdomāji? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 28. augusts, plkst. 15.37 (EEST) == {{subst:#switch:lv|es=CEE Primavera 2016 Encuesta|#default= CEE Spring 2016 Survey|hu=CEE Tavasz 2016 kérdőív|sq=Anketa e CEE Spring 2016|et=Kesk- ja Ida-Euroopa kevad (CEE Spring) 2016 küsitlus|tr=Orta ve Doğu Avrupa (CEE) Baha... == [[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek! Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu. '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45''' Ar laba vēlējumiem, <br />-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&oldid=15897871 --> == Nikolai Noskovs == Здравствуйте уважаемый Kleivas! Я не знаю латышского и конечно помню Новую волну в Юрмале, но для вас делаю заказ: вы сможете на вашем языке статью про рок-музыканта Николая Носкова? Если вы сделаете эту статью, то я вам буду очень благодарна! Спасибо! --[[Special:Contributions/178.71.220.64|178.71.220.64]] 2016. gada 3. novembris, plkst. 18.17 (EET) == Jāizlabo kļūda == Lūdzu, savā rakstā [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]] izlabo kļūdu tekstā pie Lennarta Meri portreta. Šis ir neliels brīdinājums. Nedrīkst strādāt tik pavirši. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 7. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Kleivas, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.04 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.54 (EEST) == Reformu partija == sveiks! vēršu uzmanību, ka raksts [[Reformu partija]] ir nozīmju atdalīšanas lapa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 1. augusts, plkst. 22.37 (EEST) == Izaicinājums == Izaicinājums Tevi panākt ir pieņemts... būs interesantāk :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 15.56 (EET) :: {{ping|Treisijs}} Reiss atcēlās uz rītu! Šovakar vēl varu aizbēgt! :D [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 21.50 (EET) == Nozīmju atdalīšanas saišu palīgs == Sveiks! Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt "highlightDisambig", tas ļaus redzēt, kuras saites ved uz "nozīmju atdalīšanu" — olimpiskajos rakstos pa kādai vēl palicis. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 2. marts, plkst. 18.39 (EET) == Serbu Republika un Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs == Skatos, ka rakstu [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs]] esi saistījis ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]] (skatīt [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Loterija|CEE Spring 2018/Loterija]]). Man liekas, ka tas nav īsti korekti. Serbu Republika atrodas [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 16. aprīlis, plkst. 20.57 (EEST) ::Tev taisnība![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST) == UNESCO koordinātas == [[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|Kategorijā]] ieklīduši daži Tavi raksti. Lūgums apskatīties. Darām šādi: * atveram lapu labošanas režīmā * nospiežam "Parādīt pirmskatu" * Atveram tabulu (padaram redzamu) "Parsētāja profilēšanas dati", beigās ir "LUA žurnāls". * Vikikodā sameklējam pareizo "pinu" un cenšamies kaut ko izdarīt ar to :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 12. maijs, plkst. 09.34 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.50 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == Vikipēdiešu sanākšana == Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.12 (EET) ::{{ping|Papuass}} Nebūšu, jo tieši trešdienas vakarā aizlidoju prom no ziemas uz vasaru![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 09.07 (EET) == Iekavas (10.05.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 17.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 18.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 19.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 20.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 21.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 22.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &lt;br/&gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Ziemeļkoreja]] (PRK) |} Paldies! <!-- --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 23.02 (EEST) == Iekavas (26.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3083673 šis labojums] lapā [[Teniss olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Teniss olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>izcīnījuši [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti — 43 olimpiskās medaļas <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>17 zelta, 14 sudraba un 12 bronzas nedaļas. Taču [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] tenisisti |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. jūnijs, plkst. 00.02 (EEST) == Iekavas (08.08.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3097808 šis labojums] lapā [[Francija olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Francija olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>vasaras olimpiskās spēles |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 12.02 (EEST) == [[:Attēls:Wrestling, Rio 2016.png|Wrestling, Rio 2016.png]] == {{Informācija-autortiesības|Wrestling, Rio 2016.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :: {{ping|Edgars2007}} un tu nevari, palīdzēt un novērst vienkāršu kļūdu, nevis draudēt! Paldies! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.09 (EEST) :::To tak dara bots, kurš licenci nevar izdomāt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.19 (EEST) :::: {{ping|Edgars2007}} Tad gaidu, kad tikšu bloķēts. Būs vairāk laika citām lietām. [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.22 (EEST) :::::Jā, tas ir pilnībā automātisks process, kurā cilvēks nav iesaistīts. Par bloķēšanu - neuzprasies ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 10.51 (EEST) ::::::Neviens tevi par tādu nieku netaisās bloķēt, vienkārši vajag atcerēties ielikt licenci, tad tādu paziņojumu nebūs. Tāpat arī izcelsmes avots ir vajadzīgs, angļu lapā ir, var vienkārši nokopēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 11.21 (EEST) == Iekavas (14.10.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3122954 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 14. oktobris, plkst. 16.02 (EEST) == Iekavas (31.10.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3129138 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 31. oktobris, plkst. 13.02 (EET) == Olimpiskās dalības == sveiks! vai vari paskaidrot, kādēļ dzēs dalības tabulas valstu olimpiskajos rakstos? vai plāno kautko veidot to vietā? manuprāt, tās tabulas bija gluži labas un varētu palikt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 19. decembris, plkst. 23.24 (EET) :: Dublējās informāciju, jo tas jau viss bija redzams, neaudz augstāk, infokastē! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.02 (EET) :::ok, tad pamatojums ir skaidrs. itkā jau tās izvērstāas tabulas rakstos likās tīri glītas, žēl, ka tiek mestas laukā. bet nu labi, ka vismaz ar pamatojumu :) veiksmi vikidarbā! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.13 (EET) ::::Jācer, ka atgriezīsies, kad būs uz ko saites salikt :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 10.50 (EET) :::::katrā ziņā gribu uzteikt aktīvo un apjomīgo darbu pie olimpiskās tematikas aprakstīšanas un apkopošanas. tāpat arī darba kvalitātes uzlabošanu! un pajautāt - kādi ir tavi plāni [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] aprakstīšanai? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.20 (EET) :::::: Centīšos, kaut ko rakstīt! Gaidu, kad nāks tuvāk, lai ir precīza un pilnīga informācija. Man nepatīk rakstīt nākotnes formā tādēļ gaidu konkrētus notikumus un tad jau redzēsim![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.30 (EET) == Iekavas (27.02.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=ātrslidošanā gan īsajā distancē (1500 metri), šis labojums] lapā [[Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>startēja. [[Haralds Silovs]] kļuva par pirmo sportistu ziemas olimpiskajās spēlēs, kurš startēja <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. februāris, plkst. 22.02 (EET) == Iekavas (27.04.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3209626 šis labojums] lapā [[Georgijs Orfanidis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Georgijs Orfanidis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST) == Moving your photos to Commons == Hi Kleivas! You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect. As far as I can see you have uploaded 13 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:Kleivas]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example. Do you have a category for files that are uploaded to Commons? The license on the files is <nowiki>{{CC-BY-SA-3.0|Kleivas}}</nowiki> and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to <nowiki>{{self|author=[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]]|cc-by-sa-3.0}}</nowiki>. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-) I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all. For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] in author field. Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.33 (EEST) == Iekavas (10.07.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3275333 šis labojums] lapā [[Dimitrijs Delijannis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dimitrijs Delijannis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#91;&#91;Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span> |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 20.02 (EEST) == Wiki Loves the Olympics 2020 == [[:m:Wiki Loves the Olympics 2020|Konkurss tieši tev]]! --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST) == Iekavas (30.10.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3318666 šis labojums] lapā [[Klemāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Klemāns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Klemāns''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;fr&#124;Clément&#125;&#125; ir franču uzvārds. Cilvēku ar šādu uzvārdu: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 30. oktobris, plkst. 19.02 (EET) == Iekavas (17.12.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3337775 šis labojums] lapā [[1979. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1979. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;7. februāris&#93;&#93; — &#91;&#91;Jozefs Mengele&#93;&#93; (''Josef Mengele''), vācu ārsts (dzimis &#91;&#91;1911&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>&#93; — &#91;&#91;Deniss Gabors&#93;&#93; (''Dennis Gabor''), ungāru izcelsmes britu fiziķis (dzimis &#91;&#91;1900&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>vasaras olimpiskās spēles&#124;1900. gada vasaras olimpisko spēļu&#93;&#93; dalībnieks (dzimis &#91;&#91;1874&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>&#93; — &#91;&#91;Zulfikārs Ali Bhuto&#93;&#93; (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (dzimis &#91;&#91;1928&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span><p>&#91;19. aprīlis&#93;&#93; — &#91;&#91;Vilhelms Bitrihs&#93;&#93; (''Wilhelm Bittrich''), vācu karavīrs (dzimis &#91;&#91;1894&#93;&#93;. gadā)<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-5, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. decembris, plkst. 23.02 (EET) == Franči bez vārda == Iesaku laicīgi jau saukt rakstus formā "Uzvārds (vingrotājs)". Vismaz daļai uzvārdu jau šobrīd nāk prātā personas ar citu vārdu. Vēlāk sanāks daudz pārvietošanas un saišu labošanas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. decembris, plkst. 23.29 (EET) == Iekavas (29.12.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3342988 šis labojums] lapā [[Rezerfords]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rezerfords|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Rezerfords''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;en&#124;Rutherford&#125;&#125; ir skotu un ziemeļangļu izcelsmes uzvārds. |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. decembris, plkst. 16.02 (EET) == Iekavas (20.01.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3354744 šis labojums] lapā [[Terjē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Terjē|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Terjē''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;fr&#124;Terrier&#125;&#125; var būt: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. janvāris, plkst. 18.02 (EET) == Iekavas (05.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3363932 šis labojums] lapā [[1950. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1950. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;3. aprīlis&#93; — &#91;&#91;Kurts Veils&#93;&#93; (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā) |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 5. februāris, plkst. 17.02 (EET) == Iekavas (13.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3367746 šis labojums] lapā [[Bertrāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bertrāns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Žozefs Bertrāns (peldētājs)&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>(''Joseph Bertrand''; 1879—?) — fraņcu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 13. februāris, plkst. 21.02 (EET) == Iekavas (30.05.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3423197 šis labojums] lapā [[11. februāris]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:11. februāris|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Likebergs&#93;&#93; (''Peder Lykkeberg''), dāņu peldētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;1944&#93;. gadā) |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 30. maijs, plkst. 20.02 (EEST) == Iekavas (20.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3541220 šis labojums] lapā [[Agafonovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Agafonovs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: '''Agafonovs''' &#123;&#123;val&#124;ru&#124;Агафо́нов&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> ir &#91;&#91;krievu valoda&#124;krievu&#93;&#93; izcelsmes uzvārds. |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 21.02 (EET) == Iekavas (25.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543437 šis labojums] lapā [[Tomass Dukurs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tomass Dukurs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;&#40;</span>Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (2, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 10.02 (EET) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543438 šis labojums] lapā [[Endija Tērauda]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Endija Tērauda|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;&#40;</span>Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (2, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 11.02 (EET) == Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs == Vai tiešām visu vajadzēja dzēst ārā no vecās raksta versijas? Neko nevarēja atstāt vai pārvietot? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 1. februāris, plkst. 23.17 (EET) :: Tur nekas nebija pabeigts līdz galam! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.16 (EET) :::Uztaisam botu, kurš izdzēš visus rakstus ar "īss-aizmetnis" veidni :) Bet, labi, nestrīdēšos. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.32 (EET) ::: Tāpat īsti neuzskatu par pieņemamu pilnīgi izdzēst cita lietotāja devumu bez pamatojuma (turklāt šo informāciju neieliekot rakstā). Ja ir kas nepabeigts, tad laba ideja ir to pabeigt. :) --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.00 (EET) ::::jā, lai arī cik man pašam nepatīk uz to skatīties, dzēst esošo saturu nebija skaisti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.15 (EET) ::::es gan piemetināšu, ka jā, noteikti ir keisi, kad labāk ir rakstā atstāt divas rindiņas teksta, izdzēšot 98% satura. bet tie ir izņēmuma gadījumi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.51 (EET) :::: {{ping|DJ EV}} {{ping|Edgars2007}} Vai tiešām rakstā ir jāsaglabā sadaļa ('''Turnīri'''), kas ir pilnīgi tukšas tabulas. Šo sadaļu vispārīgajā rakstā uzskatu pilnīgi par bezjēdzīgu, jo tā ir vīriešu turnīra sadaļa. Ja taps šāds raksts tad tur iekļausim. Pašlaik tā lapa ir nebaudāma un nelasāma.[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 3. februāris, plkst. 21.03 (EET) == Iekavas (28.06.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3640299 šis labojums] lapā [[Beržess]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Beržess|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Beržess''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;fr&#124;Bergès&#125;&#125; var būt: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 28. jūnijs, plkst. 07.02 (EEST) == Iekavas (04.08.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3666406 šis labojums] lapā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span> |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 10.02 (EEST) == Iekavas (27.09.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3693272 šis labojums] lapā [[Belenijs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Belenijs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>'Belenijs''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;en&#124;Balleny&#125;&#125; var būt: |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 27. septembris, plkst. 10.02 (EEST) == Iekavas (29.09.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3694478 šis labojums] lapā [[Barka]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Barka|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Hanibāls Barka&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Hannibal Barca''; 247. g.p.m.ē. — 183. g.p.m.ē.<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> — Kartāgas republikas senators un karavadonis |} Paldies! <!-- (1, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. septembris, plkst. 16.02 (EEST) == Iekavas (25.10.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3712017 šis labojums] lapā [[Papa]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Papa|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Irēne Papa&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Ειρήνη Παππά''; dzimusi kā '''Irēne Leleku''' (''Ειρήνη Λελέκου''; 1929—2022) ― grieķu aktrise un |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. oktobris, plkst. 19.02 (EEST) == Modulis:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing so I can add flags on my own. I know that the page is locked so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.15 (EET) == Articles about nations at the Olympic Games == Hello! Can you add articles about nations at the Olympic Games?. Then I mean all the nations which has participated at the Olympics from 1896 until today. I will give the time that you need to do this it requires resources and time to do it and also the interest to bother with it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.50 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to copy the current version of the Country alias module?. The version you use was the first created version of the module. Since then the module has changed very much. I have added a data module and there I have added the correct flags as well as correct competition names and also correct some names of the nations. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.40 (EEST) == Template:Nations at the Olympics == Hello! Can you add templates for nations at both the Summer and Winter Olympics. It should be for all games from 1896 until today?. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 5. decembris, plkst. 15.54 (EET) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.57 (EEST) == Iekavas (07.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4491544|page=1992. gads|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]]. ** par [[Albānija]]s prezidentu<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]]. * [[ [Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]]. ** par [[Albānija]]s prezidentu]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]]. * [[10.|lines=5}} == Iekavas (08.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4491999 šis labojums] lapā [[1851. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1851. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &quot;[[Rigoleto]]&quot; pirmizrāde. [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492230 šis labojums] lapā [[Aina]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Aina|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: sievietes vārds (8. oktobris). [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492203 šis labojums] lapā [[1821. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1821. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Nikaragva]], [[Salvadora]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. === Nezināms datums === * izveidoti <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Meksikas bruņotie spēki]. == Dzimuši == * [[16. februāris]] — [[Heinrihs Barts]] (&#x27;&#x27;Heinrich |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST) == Vietvārdi == * [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>Apvienotajos Arābu Emirātos]]; * [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka. == Vietvārdi == * [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>]; * [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka. &#123;&#123;nozīmju atdalīšana&#125;&#125; == Vietvārdi == * [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>; * [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka. &#123;&#123;nozīmju atdalīšana&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (0, -3, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST) == Aprīlis == * [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &#x27;&#x27;[[Western Union]]&#x27;&#x27;. == ??? == Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &quot;[[Rigoleto]]&quot; pirmizrāde. == Aprīlis == * [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &#x27;&#x27;[[Western Union]]&#x27;&#x27;. == Maijs == 1774]].) * [[1. februāris]] — [[Mērija Šellija]] (&#x27;&#x27;Mary Shelley&#x27;&#x27;), angļu rakstniece, dzimusi [[1797]].<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> * [[18. februāris]] — [[Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi]] (&#x27;&#x27;Carl Gustav Jacob Jacobie&#x27;&#x27;), vācu |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) == Iekavas (19.07.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496048|page=1996. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}41. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Īrija]s pārstāve &#x27;&#x27;[[Eimāra Kvinna]]&#x27;&#x27; ar dziesmu &#x27;&#x27;[[The Voice]|lines=0}} {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496047|page=1995. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}40. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Norvēģija]s pārstāvji &#x27;&#x27;[[Secret Garden]]&#x27;&#x27; ar dziesmu &#x27;&#x27;[[|lines=0}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4496118 šis labojums] lapā [[1935. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1935. gads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: iebruka [[Etiopija{{!}}Etiopijā]]. * [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]]. == Decembris == * [[18. decembris]] — [[Etiopija{{!}}Etiopijā]]. * [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz [<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]]. == Decembris == * [[18. decembris]] — par |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 21.40 (EEST) == OSM kartes == Tevi nemulsina, ka iebāžot tās kartes, sačakarējas raksta formatējums, bildes aizpeld utt? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.30 (EEST) :Tad kāds ir risinājums? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST) ::Skatīties, ko dari. Pārbaudīt, vai karte attēlo to, kas paredzēts (nevis vietu okeānā), vai neaizpeld attēli tekstā. Un vai vispār šī karte šajā rakstā ir nepieciešama. Tas, ka tu māki to ielikt, nenozīmē, ka tā karte rakstā ir vajadzīga.--[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 23. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST) == Iekavas (22.07.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4497583 šis labojums] lapā [[2019. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2019. gads sportā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>], kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &#x27;&#x27;[[EF Education–EasyPost]]&#x27;&#x27; komandas. * aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>, kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &#x27;&#x27;[[EF Education–EasyPost]]&#x27;&#x27; komandas. * |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 20.20 (EEST) == Iekavas (10.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505435|page=Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -2)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25 (zināmi 24 vīrieši un 1 sieviete) {{!}} sports = 6 {{!}} flagbearer = {{!}} rank Kopā {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>2&#125;&#125;{{!}}[[Uberto Viskonti di Madrone]] &lt;br/&gt; [[Džans Džordžo Trisīno]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi Trisīno]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}1&#125;&#125;{{!}}[[Elvīra Gerra]]&#125;&#125; {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>3&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}} yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}1&#125;&#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;1&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &gt;25 {{!}}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505431 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, -1) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.00 (EEST) {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505418|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 (visi vīrieši) {{!}} sports = 10 {{!}} flagbearer = {{!}} rank = 5 {{!}} gold 11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &lt;br/&gt; [[Pols Lambērs]] &lt;br/&gt; [[Konstants van Langendonks]] &lt;br/&gt; [[Žoržs der Pūls]] &lt;br/&gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#125;&#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &lt;br/&gt; [[Emanuels Fulons]] &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt; [De Purtēns]] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}} {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505416|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -3)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 (visi vīrieši) {{!}} sports = 10 {{!}} flagbearer = {{!}} rank = 5 {{!}} gold 11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &lt;br/&gt; [[Pols Lambērs]] &lt;br/&gt; [[Konstants van Langendonks]] &lt;br/&gt; [[Žoržs der Pūls]] &lt;br/&gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#125;&#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &lt;br/&gt; [[Emanuels Fulons]] &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt; [De Purtēns]] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505471 šis labojums] lapā [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Mēlanenivelīna]] {{!}}date = 1900. gada 22. maijs (1. brauciens) un 25. maijs (2. brauciens) {{!}}competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11 {{!}}nations = 1 {{!}}teams = 4 {{!}}gold = [[Viljams Eksšovs]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Blanšī]] &lt; burātāji [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]]. Sudraba medaļu ieguva Francijas<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>burātāji [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]], Savukārt bronzas Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.&#x27;&#x27; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125; [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505499 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} 1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>765&#125;&#125; (&#x27;&#x27;rīkotājvalsts&#x27;&#x27;) * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, -1) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.40 (EEST) == Atsauces un piezīmes == &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/ |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, -2) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.20 (EEST) == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[ ] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[ ] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}1&#125;&#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;1&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans Džordžo Trisīno]|lines=34}} == Iekavas (11.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505604|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&#125;&#125; {{!}} date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] {{!}} competitors = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 (visi vīrieši) {{!}} sports = 10 {{!}} flagbearer = {{!}} rank = 5 {{!}} gold 11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#125;&#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &lt;br/&gt; [[Pols Lambērs]] &lt;br/&gt; [[Konstants van Langendonks]] &lt;br/&gt; [[Žoržs der Pūls]] &lt;br/&gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>11&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}}left{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#125;&#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &lt;br/&gt; [[Emanuels Fulons]] &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt; &lt;br/&gt; [[Luijs Glinē]] &lt;br/&gt; [[Hūberts Van Inniss]] &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;vairāki nezināmi sportisti&#x27;&#x27;&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>4&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}} &#123;&#123;hidden{{!}}&#123;&#123;align{{!}} [De Purtēns]] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[ ] &lt;br/&gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&#125;&#125; {{!}} — {{!}} &#x27;&#x27;&#x27;2&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- ! Kopā: (10 sporta veidi) {{!}}{{!}} &gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65 {{!}}} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=43}} == Iekavas (16.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4507785|page=1846. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining==== Februāris === * [[21. februāris]]—[[3. marts]] — notika poļu nacionālās atbrīvošanās sacelšanās <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Krakovas sacelšanās]. {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508002|page=Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, -1, 0, 0)|list=yes|remaining=spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[ {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4508390 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>65&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} 1900. gada vasaras{{!}}7&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>767&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>25&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}}CUB{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&#125;&#125; * &#123;&#123;ValstsOS{{!}} olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>95 {{!}}{{!}} &gt;94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &#x27;&#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align= olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} &gt;95 {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &#x27;&#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}} &#123;&#123; old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>] &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II old&#125;&#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &lt;br /&gt; I Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;br /&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br /&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}Francija&#125;&#125; Parīze 1900 &lt;br /&gt; II |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, -2) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. augusts, plkst. 22.20 (EEST) === Medaļu sadalījums pa spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span> {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; === Medaļu sadalījums pa Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[ {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === &#123;&#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [[ {{!}}- {{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &#x27;&#x27;&#x27;Bronza&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}{{!}} [<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span> {{!}}} &#123;&#123;col-2&#125;&#125; === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === &#123;&#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij|lines=33}} === Marts === * [[17. marts]] — [[Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe|lines=4}} == Iekavas (17.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508845|page=Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=Žoržs{{!}}Garnjē&#125;&#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs, kapteinis {{!}}{{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;flaga{{!}}FRA&#125;&#125; &#x27;&#x27;[[Club Français]]&#x27;&#x27; {{!}}-<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> {{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;sortname{{!}}Renē{{!}}Granžāns&#125;&#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs {{!}}{{!}} align=left{{!}} &#123;&#123;flaga{{!}}FRA&#125;&#125; &#x27;&#x27;[[|lines=2}} == Iekavas (18.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4509366|page=1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|debug=(-2, 0, 0, 0)|list=yes|remaining={{!}} &#x27;&#x27;&#x27;1&#x27;&#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;sortname{{!}}Andrē{{!}}Prevo&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras &#x27;&#x27; {{!}}- {{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;sortname{{!}}Žoržs de la{{!}}Šapels&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> {{!}}{{!}} align=left{{!}}&#123;&#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras|lines=5}} == Iekavas (20.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4510336 šis labojums] lapā [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1904. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Francija&#125;&#125; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles&#125;&#125; &#123;&#123;s-ttl{{!}}70px]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> &lt;br/&gt; &#x27;&#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&#x27;&#x27; &lt;br/&gt; &#123;&#123;flaga{{!}}ASV{{!}}1896&#125;&#125; Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. augusts, plkst. 17.20 (EEST) == Iekavas (06.09.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4518506|page=Henesijs|debug=(1, 0, -2, 0)|list=yes|remaining=&#x27;&#x27;&#x27;Henesijs&#x27;&#x27;&#x27; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>val{{!}}en{{!}}Hennessey&#125;&#125; var būt: * [[Veins Henesijs]] (&#x27;&#x27;Wayne Hennessey&#x27;&#x27;; 1984) — velsiešu futbolists; &#x27;&#x27;&#x27;Henesijs&#x27;&#x27;&#x27; (val{{!}}en{{!}}Hennessey<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>} var būt: * [[Veins Henesijs]] (&#x27;&#x27;Wayne Hennessey&#x27;&#x27;; 1984) — velsiešu futbolists; * [[Viljams &#x27;&#x27;&#x27;Henesijs&#x27;&#x27;&#x27; (val{{!}}en{{!}}Hennessey}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> var būt: * [[Veins Henesijs]] (&#x27;&#x27;Wayne Hennessey&#x27;&#x27;; 1984) — velsiešu futbolists; * [[Viljams|lines=10}} == Iekavas (09.09.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4519674 šis labojums] lapā [[Olimpiskais ordenis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Olimpiskais ordenis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: pasniegts pēc nāves {{!}}- {{!}} [[Manfrēds Evalds]] {{!}}{{!}} &#123;&#123;karogs{{!}}Austrumvācija&#125;&#125; {{!}}{{!}} align=center{{!}}Sudrabs {{!}}{{!}} <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskā komiteja{{!}}[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskās |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. septembris, plkst. 21.20 (EEST) gw3v5s0hcr81j3llqzw4kp2eslaqdj9 0 36751 4519565 4519409 2026-09-09T14:15:32Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4519565 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Pļaviņas}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Pļaviņas | tips = stacija | attēls = Pļaviņu stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Pļaviņu stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]<br />[[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = ''Stukmaņi''<br />{{val|de|Stockmannshof}}<br /><small>(1861—1919)</small> | stacijas_tips = pasažieru, kravas, iecirkņa | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = Stacijas iela 2, [[Pļaviņas]],<br />[[Aizkraukles novads]], LV-5120 | latd = 56.6170994 | latNS = N | longd = 25.7168739 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Koknese (stacija)|Koknese]] (18 km)<br />[[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (17 km)<br />[[Jaunkalsnava (stacija)|Jaunkalsnava]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (9 km, slēgts)<br />[[Alotene]] (10 km)<br />[[Spīgana (stacija)|Spīgana]] (9 km, slēgts) | attālums_līdz_Rīgai = 112 }} '''Pļaviņas''' ir [[dzelzceļa stacija]], kura atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Pļaviņas|Pļaviņu pilsētā]]. Stacija atrodas [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils]], kā arī no tās atzarojas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|dzelzceļa līnija]] uz [[Gulbene|Gulbeni]]. Pļaviņās pietur visi Krustpils virziena dīzeļvilcieni, kā arī Madonas un Gulbenes maršrutu vilcieni. No 2021. gada 1. jūnija pasažieru satiksme caur Pļaviņām līdz Madonai tiek nodrošināta katru dienu, bet līdz Gulbenei — piektdienās, sestdienās un svētdienās (atpakaļ uz Rīgu — divreiz sestdienās un vienu reizi svētdienās).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens |title=Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs |access-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422203037/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens }}</ref> Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Madona |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,-,6,7 |- |Madona—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,-,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Zilupe |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Zilupe—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Ludza |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Ludza—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Daugavpils |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Daugavpils—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Krāslava |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,-,-,6,7 |- |Krāslava—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,-,-,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Indra |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,4,5,-,- |- |Indra—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,5,6,- |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Krustpils |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Krustpils—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Gulbene |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,5,6,7 |- |Gulbene—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,-,6,7 |} == Vēsture == [[Attēls:Dzelzceļa stacija Pļaviņas 1928. gadā.jpg|thumb|left|200px|Stacijas ēka 1928. gadā]] Staciju "Stukmaņi" ({{val|de|Stockmannshof}}) uzbūvēja līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību 1861. gadā. Ar [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Stukmaņu—Valkas]] [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] izbūvi 1899. gadā šeit sākās īpaša rosība. Kopš 1919. gada stacijas oficiālais nosaukums ir "Pļaviņas". [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā staciju nopostīja, jauno stacijas ēku uzbūvēja 1950. gadā, kas darbojas arī mūsdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3990 |title=Rīga—Daugavpils līnijas vēsture |access-date={{dat|2010|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 }}</ref> Kopš 2015. gada 2. februāra dīzeļvilciens Rīga-Madona kursēja tikai 2 reizes nedēļā — piektdienas un svētdienas vakaros, bet atpakaļ Madona—Rīga sestdienas un pirmdienas agrajos rītos. Pārējās dienas dīzeļvilciens kursēja tikai līdz Pļaviņu stacijai. Līdz 2016. gada 1. jūlijam posmā Pļaviņas—Madona satiksmi nodrošināja ar šo vilcienu saskaņots AS "Pasažieru vilciens" organizēts autobuss, bet kopš 1. jūlija Madonas reģionālo maršrutu reisi saskaņoti ar vairākiem vilcieniem no Pļaviņu stacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 6, 2016. gada 10. jūnijā |access-date={{dat|2016|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220523062349/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli }}</ref> Kopš 2019. gada 8. jūnija maršruts Rīga—Pļaviņas pagarināts līdz Krustpilij (no 2021. gada 1. jūnija šis maršruts no Krustpils novirzīts uz Madonu). NO 2019. gada 8. jūnija Madonas virzienā caur Pļaviņām bija izmainīts kustības saraksts — uz Madonu piektdienu vakaros, atpakaļ uz Rīgu sestdienu rītos, bet svētdienās reiss turp un atpakaļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |title=No 8. jūnija izmaiņas Lielvārdes, Pļaviņu, Krustpils un Madonas virziena vilcienu sarakstos |access-date={{dat|2019|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609055111/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}</ref> <center> {| |{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} |{{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}} |} </center> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Pļaviņu stacija.jpg|<center><small>Pļaviņu stacijas ēka 2007. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Pļaviņās.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Pļaviņās 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> </gallery> == Skatīt arī == * [[Aiviekste (stacija)|Pieturas punkts «Aiviekste»]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{youtube|P8eYrEPCrG0|Pļaviņu dzelzceļa stacijas vēsture}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} {{DEFAULTSORT:Plzavinzas (stacija)}} [[Kategorija:Pļaviņas]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] s4hk5t0agiu43039r4rl7p1qyfe3tdh 0 37230 4519681 4280000 2026-09-09T18:19:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519681 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tanoka Bīrds | vārds_orig = ''Tanoka Beard'' | attēls = Tanoka Dwight Beard.jpg | att_izm = | paraksts = T. Bīrds 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tanoka Dvaits Bīrds | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1971|9|29}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Jūta|Ogdena}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 121 [[kilograms|kg]] | poz = [[Spēka uzbrucējs]]<br />[[Centrs (basketbols)|Centrs]] | kar_sāk = 1993 | kar_beig = 2009 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = ''Boise State'' | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs #---> <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas]] čempions (1995)<br />[[LKL|Lietuvas]] čempions (2003, 2004, 2005, 2007) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Tanoka Dvaits Bīrds''' ({{val|en|Tanoka Dwight Beard}}; dzimis {{dat|1971|9|29}} [[Ogdena|Ogdenā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbolists]], spēlēja [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijās. Slavenākie klubi, kuros spēlējis T. Bīrds: [[Romas "Lottomatica"]], [[Badalonas "Joventut"]], [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]], [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]]. Ir izcīnījis Turcijas, Lietuvas un Baltijas līgu čempiontitulus. == Pārstāvētie klubi == * 1989-1993 {{flaga|ASV}} [[Boise State University]] * 1993-1994 {{flaga|Itālija}} [[Pallacanestro Virtus Roma|Lottomatica Roma]] * 1994 {{0}}{{0}}{{0}}{{0}} {{flaga|Spānija}} [[CB Breogán|DYC Lugo]] * 1994-1995 {{flaga|Turcija}} [[Ülkerspor]] * 1995-1996 {{flaga|Francija}} [[Besançon BCD|Besançon]] * 1996-1998 {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"|Joventut Badalona]] * 1998-1999 {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Real Madrid]] * 1999-2000 {{flaga|Spānija}} [[Valencia BC|Pamesa Valencia]] * 2000-2001 {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Fenerbahçe]] * 2001-2002 {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"|Joventut Badalona]] * 2002 {{0}}{{0}}{{0}}{{0}} {{flaga|Krievija}} [[Lokomotiv Rostov|Lokomotiv MV]] * 2003-2007 {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Žalgiris Kaunas]] * 2007-2008 {{flaga|Izraēla}} [[Hapoel Holon]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.one.co.il/Article/101856 |title=טאנוקה בירד חתם בהפועל חולון - one.co.il |access-date={{dat|2010|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120210092905/http://www.one.co.il/Article/101856 }}</ref> * 2008 {{0}}{{0}}{{0}}{{0}} {{flaga|Puertoriko}} [[Guayama Wizards]] * 2008 {{0}}{{0}}{{0}}{{0}} {{flaga|Puertoriko}} [[Fajardo Cariduros]] * 2008-2009 {{flaga|Igaunija}} [[Tartu Ülikool/Rock]]<ref>[http://www.euroleague.net/ulebcup/home/news/i/34641/448/item Tartu Rock lands Tanoka Beard - Euroleague]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=BTR&seasoncode=E2007 Eirolīgas profils] {{en ikona}} * [http://basketpedya.com/Acc002InfJug.php?idjug=4529 Basketpedya profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140106032044/http://basketpedya.com/Acc002InfJug.php?idjug=4529 |date={{dat|2014|01|06||bez}} }} {{en ikona}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Birds Tanoka}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] 8vzdtbj5hv7burartpytjk9hpl7kgti 0 37690 4519555 4519456 2026-09-09T12:38:34Z Egilus 27634 Patīrīju no svešlinkiem 4519555 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lavri | official_name = ''Лавры''<br />''Laura''<br />''Lauri'' | settlement_type = ciems | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_size = | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Pleskavas apgabals#Russia | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Pečoru rajons]] | established_title = Dibināts | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_footnotes = | population_total = 1008 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 57| latm = 34| lats = 32| latNS = N | longd = 27| longm = 28| longs = 46| longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lavri''' ({{val|ru|Лавры}}; no 1860. līdz 1920. gadam, [[latviešu valoda|latviešu]]: — '''Lauri'''; 1920. — 1945. gadam — {{val|et|'''Laura'''}}) ir ciems [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pečoru rajons|Pečoru rajonā]], [[Lavru pagasts|Lavru pagasta]] centrs. Atrodas Lidvas upes krastos. 10&nbsp;km uz rietumiem no ciema ir [[Krievijas—Igaunijas robeža]], 4&nbsp;km uz dienvidiem — [[Latvijas—Krievijas robeža|Krievijas—Latvijas robeža]]. == Vēsture == === Lauru latviešu kolonija === Ap [[1860. gadi]]em, kad latviešu brīvlaistie zemnieki tiecās pēc "sava kaktiņa, sava zemes stūrīša", Vidzemes latvieši izceļoja un apmetās uz dzīvi [[Pleskavas guberņa]]s Lazarevas un Ļubjatovas muižā. Šīm muižām piederēja plašas, neapdzīvotas zemes, ko par lētu maksu, no 3—5 rubļi [[desetīna|desetīnā]], pārdeva Vidzemes kolonistiem. Kolonizēto apgabalu centrā atradās neliela Alūksnes muižnieka [[Fītinghofi|Fītinghofa]] Lauru muiža, ko vēlāk par dzimtu sev ieguva igaunis Peeter Sarry. Lauru muiža kā vienīgais un tuvākais kolonijas centrs ar savām tirgotavām, krogu, kalvi un dzirnavām visvairāk saistīja kolonistus. Lazarevas muižnieks Stakelbergs (bijis mācītājs), gribēdams latviešus apvienot vienā kolonijā, dāvināja viņiem 25 desetīnas Ličnikovas pustošā ar noteikumu, ka latvieši šeit cels skolu un lūgšanas namu, un lai jaunnodibināmo latviešu draudzi nosauktu par "Stakelberga draudzi", apsolot arī turpmāk draudzei savu labvēlīgo atbalstu. Šis pasākums nepatika baronam Fītinghofam. Viņš sapulcināja latviešus savā Lauru muižā, dāvāja draudzei Lauros kapsētas kalniņu un pierunāja tos draudzi nosaukt par Lauru draudzi. Tā radās Lauru latviešu draudze un līdz ar to Lauru latviešu kolonija. Kolonija aizņēma plašu teritoriju ar centru Lauros: rietumos līdz [[Miso]], austrumos līdz Lugiem, bet ziemeļos līdz Paņikovičiem. Pirmie ieceļotāji Lauru kolonijā bija [[Apekalna draudze]]s zemnieki Pēteris Freilebens, Jaši un Jānis Kambars. Vēlāk, no 1860. līdz 1863. gadam, tiem sekoja zemnieki no [[Smiltene]]s, [[Alūksne]]s, [[Apukalns (apdzīvota vieta)|Apukalna]], [[Piebalga]]s un [[Trikāta]]s draudzes: Dāniēlis Cīrulis, Jēkabs Baķis, Pēteris Liģeris, Roberts Andersons, Jānis Vilnītis, Jānis un Kārlis Saltupi, Leonhards Vilnītis, Juris Gružāns, Valdemārs Mālnieks, Jānis Brinkmanis, Gotlībs Aploks, Pēteris Akmentiņš, Auziņš un citi, kopā 14 ģimeņu ar 47 ģimenes locekļiem. 1863. gadā Lauru kolonijā jau bijušas 376 latviešu dvēseles. Drīz vien nāca barona Stakelberga ierosinājums: celt latviešiem savu skolas un lūgšanas namu. Šim ierosinājumam ar dziļu nopietnību pieķērās Dmitrevskojes muižas īpašnieks latvietis Kārlis Rozenbergs. Viņš arī uzskatāms par īsto Lauru kolōnijas tēvu, jo šeit nebija neviena pasākuma, kur Rozenbergs nebūtu pirmais pielicis savu roku. Rozenberga Dmitrevskojē sasauktajā pirmajā draudzes sapulcē nolēma draudzes skolu un lūgšanas namus celt uz barona Stakelberga dāvātās zemes Ličņikovā, 4&nbsp;km attālumā no Lauru muižas. Būvdarbu realizēšanai un draudzes vadībai ievēl tā sauktu draudzes konventu (padomi), kuŗā ieiet par draudzes priekšnieku Kārlis Rozenbergs. Ievēlētais konvents rosīgi ķērās pie darba, izsludinot draudzē ziedojumu vākšanu baznīcas un skolas būvei. Ar apbrīnojamu sajūsmu nabadzīgie mežu līdumnieki, kam pašiem pilnas rokas neatliekamu darbu, īsā laikā saveda visu būvmateriālu un saziedoja naudā 983 rubļus būvkapitāla. Pēc būvplāna skola un lūgšanas nams bija ceļami apvienoti zem viena jumta. 1867. gadā jaunais skolas un lūgšanas nams bija gatavs, un 15. augustā tai pašā gadā to iesvētīja Alūksnes prāvests Kupfers un Krustpils igauņu mācītājs Māsings. Reģistrējot draudzi, tika saņemts Pēterburgas ģenerālkonsistorijas raksts, ar ko Lauru draudzi pievienoja [[Pleskava]]s Sv. Jēkaba draudzei kā filiāldraudzi, un tā apkalpojama Pleskavas mācītājam H. Brezinskim. Sākot skolas darbību, pieņēma par skolotāju un ķesteri Jāni Bogenu, kuram svētdienās jaunajā lūgšanas namā bija jānotur dievkalpojumi. Skolotājs J. Bogens darbojās Lauros no 1867. līdz 1870. gadam. Pēc viņa par skolotāju un ķesteri pieņēma Eduardu Grīntālu. Tas savā laikā nodibināja pie skolas arī pirmo kolonijas dziedātāju kori. Draudzes latviešu gars un vienprātība drīz izpaudās asā protestā pret vācu mācītājiem. Draudzes konventa vadītāji vīri iesniedza protestu ģenerālkonsistorijai, lūdzot atļaut Lauru draudzei turēt savu pastāvīgu mācītāju latvieti. Prasību ievēroja ar noteikumu, ka Lauru draudzes latviešu mācītājs būs pilnīgi pakļauts savam kuratoram virsmācītājam Brezinskim. No vairākiem kandidātiem (starp citiem arī bijušais Latvijas bīskaps Irbe), par mācītāju draudze izvēlēja jauno un enerģisko Jāni Steiku. Ar mācītāja Jāņa Steika atnākšanu uz dzīvi Lauros 1888. gadā draudzē notika straujš lūzums. Ignorējot savu pakļautību virsmācītājam Brezinskim, Steiks patvarīgi reformēja līdzšinējo draudzes skoliņu, izveidojot to par plašu un vispusīgu skolu ar 250 skolēniem un 8 skolotājiem. Steiks daudz rūpējās arī par jaunatnes ārpusskolas izglītību, sarīkojot jaunatnes sanāksmes, jautājumu vakarus un organizējot lielu dziedātāju kori, kas vairāk koncertēja Alūksnes un Pleskavas baznīcā. Bet šos Steika nopelnus neatzina centrālā valdība. 1893. gadā ģenerālkonsistorijas pārstāvji — ģenerālsuperintendants Pengu, mācītāji Valters un Kreuslers izdarīja Lauru draudzē vizitāciju un par patvarībām Steiku atstādināja no amata. Jau nākamā 1894. gada 15. novembrī slēdza arī Steika reformēto skolu un visus pedagogus līdz ar Steiku atlaida no vietas. Vēlāk baznīcas priekšnieka Pētera Sarri ietekmēts, draudzes konvents nolēma skolu atjaunot un pieņēma 1897. gadā par skolotāju un ērģelnieku Pāvulu Donbergu. Arī draudzei piešķīra jaunu mācītāju Ludvigu Čiško. Lai panāktu mācītāja Steika atgriešanos, pret jauno mācītāju draudze izturējās ļoti naidīgi; bet vēlāk Čiško miermīlīgas un taisnīgas dabas dēļ draudze viņu iecienīja, un viņš nodzīvoja Lauros no 1893. līdz 1910. gadam. Mācītāja Čiško vērtīgākais pakalpojums Lauru kolōnijai bija viņa neatlaidīgā cīņa par Lauru latviešu skolas labklājību. Kopā ar tā laika skolas vecāko Jāni Sietiņsonu, Čiško panāca, ka Lauru latviešu skolu pārveidoja par divklasīgu draudzes skolu ar 2 skolotājiem. Par otro skolotāju pieņēma Pēteri Cimbuli. Pēc mācītāja Čiško Lauru draudzi apkopa Pleskavas mācītājs Lapiņš no 1910. līdz 1914. gadam, bet no 1915. līdz 1918. gadam — Kurzemes bēgļu mācītājs G. Matisons no Tukuma. No 1918. līdz 1922. gadam draudzi apkopa Valkas mācītājs K. Vēmanis. 1916. gadā Lauru draudzes pirmais lūgšanas nams līdz ar skolu ugunsgrēkā nodega līdz pamatiem. === Igaunijas sastāvā === Pēc Latvijas un Igaunijas neatkarības iegūšanas Lauru kolonijas ciemi nonāca Igaunijā. 1920. gadā pēc administratīvi teritorialās reformas kolonijas ciemi atradās 3 pagastos — Lauru (igauņu — ''Laura vald'') un Rotavas pagastā (igauņu — ''Rootova vald'') [[Pečori|Petseru apriņķī]], un Miso pagastā (igauņu — ''Misso vald'') [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]]. 1923. gadā Latvijas un Igaunijas robežas novilkšana atdeva Latvijai kolonijas daļu, ko iekļāva [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]]. [[Attēls:90-Veclaicene.jpg|thumb|300px|[[Latvijas-Igaunijas robeža]]s apvidus 1930. gadā]] 1920. gadā radās doma par jaunas Lauru baznīcas celšanu. Lauru muižas īpašnieks un draudzes priekšnieks Arturs Sarry dāvināja baznīcas laukumam Lauru miestā 2 ha zemes, bet draudzes locekļi veda akmeņus un būvmateriālus. Saziedoja necerēti daudz līdzekļu gan graudā, gan naudā. No sarīkotiem bazāriem vien ieņēma kopā 6300 Igaunijas kronas. Bet tam Igaunijas valdība piešķīra baznīcas būvei 7200 kronas un Latvijas valdība 2150 kronas. 1921. gada 13. oktobrī lika Lauru baznīcas pamatakmeni, 1934. g. Lauru baznīcas būvi nobeidza un to nosauca par Lauru latviešu ev.-lut. baznīcu. Lauros darbojās ari Lugu ciema latviešu baptistu draudze, tai savs lūgšanas nams uzcelts 1882. gadā. [[Attēls:Lauru lut baznica.jpg|thumb|300px|Lauru luterāņu baznīca ([[1930. gadi]]).]] [[Attēls:Lauru ciems.jpg|thumb|300px|Lauru ciems (1930. gadi).]] 1930. gados Lauru kolonijā latvieši apdzīvoja vairākus pagastus: Lauru un Rotavas pagastu vairāk vienkopus, bet pārējos izklaidus citu šejienes tautu starpā, gan krievu, gan igauņu. Lauru pagastā pēc 1934. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 527 latvieši jeb 14,6 %, bet Rotavas pagastā — 639 jeb 13,2 %. Misso pagastā Veru apriņķī — 127 latvieši jeb 5,7 %.<ref name="1934. gada tautskaite">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/4438/valdaderahvastik.pdf?sequence=1&isAllowed=y |title=1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti |access-date={{dat|2023|12|9||bez}}}}</ref> Par Lauru jaunatnes izglītību rūpējās 4 valsts latviešu pamatskolas. Lugu, Durkovas un Lauru latviešu pamatskolas atvērtas Igaunijas patstāvības laikā, turpretim Ličņikovas latviešu pamatskola pastāvēja jau no 1867. gada. Ličnikovas latviešu 6-kl. pamatskola no 1922. gada bija iekārtota jaunceltajā ērtajā skolas namā. Skola darbojās ar 62 skolēniem. Skolu sākot no 1897. gada vadīja Pāvuls Donbergs ar skolotājiem Pēteri Cimbuli un Elzu Gāršnieci. Skolai bija arī plaša Latvijas Kultūras fonda dāvāta bibliotēka. Otrā Lauru kolonijas latviešu 6-klasīgā pamatskola ar 23 skolēniem atradās Lugos, 10&nbsp;km no Lauriem. Skolu pārzināja skolotāja Lūcija Birstiņa. Pie Lugu latviešu skolas darbojās mazpulks, kurā bija 20 dalībnieku. Trešā skola bija Lauru igauņu pamatskolas latviešu komplekss ar 21 skolēnu. Skolu pārzināja skolotāja Alma Pūderselle. Ceturtā kolonijas latviešu 6-kl. pamatskola atradās Durkovā, 10&nbsp;km no Lauriem, ar l8 skolēniem. Skolu pārzināja skolotāja Zelma Bremze. Visu šo skolu skolotāji bija latvieši, bet Igaunijas pavalstnieki. Lauru kolonijas sabiedriskās dzīves centrā atradās 1926. gadā dibinātā "Lauru-Ličņikovas latviešu izglītības biedrība" ar savu mītni Ličņikovas pamatskolas namā, kur biedrībai bija sava izrīkojumu zāle ar skatuvi. Biedrība dibināta 1926. gadā ar 115 biedriem. Pie biedrības pastāvēja savs dziedātāju koris "Cerība" ar diriģentu P. Donbergu un dramātiskais pulciņš ar režisoru P.Cimbuli un Dāmu komiteja ar priekšnieci Veru Ciemiņu. Biedrībai bija sava bibliotēka ar 400 sējumiem. "Lauru-Ličņikovas latviešu izglītības biedrības" valdē darbojās par priekšnieku Jānis Ciemiņš. Līdz 1945. gadam Lauru luterāņu baznīcā regulāri notika dievkalpojumi. Latviešu jaunieši bija apvienoti aizsargu organizācijas — "Atsevišķā Lapkovas jātnieku vadā" ar komandieri Aleksandru Grūzi.Vadā bija vienīgi latvieši ar 40 zirgiem, un savu mītni Lapkavā. Pie vada pastāvēja arī sieviešu aizsardžu nodaļa.<ref>V. Krasnais. Latviešu kolonijas. 1938.</ref> === Likvidācija === 1946. gada 16. janvārī Pečoru rajons tika pievienots [[Krievijas PFSR]]. Visbriesmīgākais kolonijai izrādījās nevis Otrais pasaules karš, bet otrais deportāciju vilnis: 1949. gadā izveda ne vien ģimenes galvas, bet arī sievietes ar maziem bērniem, basus tieši no lauka. 1950. gados no Sibīrijas atgriezās nedaudzi, savas mājas viņi atrada nopostītas. Lavru kolonija saruka, cilvēki pārcēlās uz Latviju vai Igauniju. Lavru baznīca tika slēgta, tornis sagrauts, griestu un grīdas pārsegumi noņemti, durvis un logu rāmji izcelti, ēkā tika glabāti minerālmēsli un kūtsmēsli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/izklaide/interesanti/vesture-_diena_-zudusi-lauru-kolonija-14184183 Zudusī Lauru kolonija]</ref> == Iedzīvotāji == {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Lauros 1934. gadā'''<ref name="1934. gada tautskaite"/> |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! krievi!! latvieši!! igauņi!! citi |- |1934||385||150||136||97||2 |} {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 2 |graph-pos = bottom |1934|385 |1989|1319 |2001|1033 |2002|888 |2010|1008 }} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="300px" heights="100px" perrow="3"> Attēls:Лавры.jpg|Luterāņu baznīcas drupas 2013. gadā Attēls:Лавры 7.jpg|Luterāņu baznīcas drupas 2019. gadā Attēls:Лавры 9.jpg|Pareizticīgo baznīca 2019. gadā </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievija-aizmetnis}} [[Kategorija:Krievijas ciemi]] [[Kategorija:Pečoru rajons]] [[Kategorija:Igaunijas latvieši]] tcobfz0hedeontzh4wobilsf5lx6oei 0 39456 4519564 4491888 2026-09-09T14:13:04Z Ivario 51458 4519564 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Vanšu tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Riga Vansu tilts 02.2008.jpg |attēla paraksts = |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q317508|zoom=14}} |oficiāl nosaukums = |transporta veids = autotransports |šķērso = [[Daugava]] |atrašanās vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] |apkalpo = Rīgas Tilti |arhitekts = |tilta tips = slīpsaišu |materiāli = |posmu skaits = |balstu skaits = 2 |posma garums = 312 metri |garums = 625 metri (595) <ref>Nepārtraukts laidums, kurš ir atbalstīts tikai ar balstiem.</ref> |platums = 28,4 metri |augstums = 109 metri |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = {{dat|1981|7|21}} |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |koordinātas = {{coord|56|57|04|N|24|05|43|E|type:landmark}} }} [[Attēls:Vanšu tilta celtniecība.jpg|thumb|250x250px|Vanšu tilta celtniecība.]] '''Vanšu tilts''' ir slīpsaišu [[tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]] [[Rīga|Rīgā]], tā garums ir 312 metri. Tas ir viena pilona slīpsaišu tilts ar vienā plaknē izvietotām vantīm ar garāko laidumu pasaulē.{{Nepieciešama atsauce}} Tilts ir vistālāk uz ziemeļiem esošais Daugavas šķērsojums. 2026. gada 16. janvārī [[Rīgas dome]] noslēdza līgumu par Vanšu tilta pārbūves projektēšanu un būvniecību, 69 802 998 eiro vērtībā bez [[PVN]]. Būvniecības darbus plāno sākt 2027. gada sākumā un pabeigt 24 mēnešu laikā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.01.2026-riga-nosledz-ligumu-par-vansu-tilta-projektesanu-un-buvniecibu.a630336/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rīga noslēdz līgumu par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību] lsm.lv 2026. gada 16. janvārī</ref> == Vēsture == [[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|Vanšu tilts naktī]] Vanšu tiltu uzbūvēja blakus vietai, kur kādreiz atradās pār Daugavu 1945. gadā uzceltais koka pagaidu tilts (tā saucamais [[Valdemāra tilts]]). Valdemāra tilts darbojās līdz 1950. gadu beigām. Sakarā ar jaunā Oktobra (tagad [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]]) atklāšanu 1957. gadā, pontontiltu, kas līdz tam nodrošināja satiksmi pār Daugavu Akmens tilta vietā, pārvietoja blakus Valdemāra tiltam. Valdemāra tilta paliekas pastāvēja līdz 1964. gadam, kad tās pakāpeniski demontēja.<ref>[http://www.vesture.lv/riga/map.php?id=154&lid=61&action=apraksts&mid=443 Gorkija tilts]{{Novecojusi saite}}, vesture.lv</ref> 1981. gada 17. jūlijā atklāja satiksmi pār jaunuzcelto '''[[Maksims Gorkijs|Gorkija]] tiltu'''.<ref>{{enc riga|768}}</ref> pēc citas informācijas 21. jūlijā,<ref>[http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 Citas Padomju Rīgas apskates vietas / Vanšu tilts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819151711/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}, citariga.lv</ref> Tilta būvniecības izmaksas bija 21 miljoni [[Rublis|rubļu]]. To projektēja “Sojuzdorprojekt” [[Kijiva]]s filiālē, bet metāla laidumi ražoti [[Voroņeža]]s tiltu rūpnīcā.<ref name=":0" /> 2011. gadā sāka būvēt kreisā krasta brauktuvju un ietvju gultnes, ieguldot jaunas apakšzemes komunikācijas, estakāžu balstu būvi. Paplašināja [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]], plānojot jauna tilta celšanu pār [[Zunds (Rīga)|Zunda kanālu]] kā jaunu pieslēgumu Daugavgrīvas ielai pie [[Ķīpsala]]s virzienā no [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]] uz [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr.Valdemāra ielu]].<ref>Rīgā pieliks punktu tilta būvei, paplašina maģistrāli. // Dienas bizness. 16.01.2012. 12. lpp.</ref> === Tilta pārbūve === 2020. gadu sākumā tilta stāvoklis ievērojami pasliktinājās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/uz-kadiem-pamatiem-balstas-vansu-tilts-vesturiski-kadri-no-laikiem-kad-tas-tika-buvets/|title=FOTO: Uz kādiem pamatiem balstās Vanšu tilts? Vēsturiski kadri no laikiem, kad tas tika būvēts|website=tv3.lv|access-date=2024-08-28|date=2024-08-28|language=lv|archive-date=2024-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20240828071346/https://zinas.tv3.lv/latvija/uz-kadiem-pamatiem-balstas-vansu-tilts-vesturiski-kadri-no-laikiem-kad-tas-tika-buvets/}}</ref> Tilta konstrukcijas rūsēja, no tā nodrupa betona gabali un zem tilta nācās nostiept sietu. Gar margām malu nodrupšanas dēļ novietoja barjeras, kas ievērojami samazināja lietojamo ietvju platumu. Nesošās konstrukcijas joprojām skaitās drošas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/transports/vai-tas-ir-dross-druposais-rusejosais-vansu-tilts-biede-ridziniekus-un-pilsetas-viesus/|title=“Vai tas ir drošs?!” Drūpošais, rūsējošais Vanšu tilts biedē rīdziniekus un pilsētas viesus|website=tv3.lv|access-date=2024-08-28|date=2024-03-18|language=lv|archive-date=2024-03-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20240318180126/https://beztabu.tv3.lv/transports/vai-tas-ir-dross-druposais-rusejosais-vansu-tilts-biede-ridziniekus-un-pilsetas-viesus/}}</ref> Problēmas radīja ietvju organizācija — uz ietves novietoto barjeru dēļ tās platums ir apmēram 1,8 metri, šaurākajās vietās vien 1,2 metri. Uz ietves bieži veidojas konflikta situācijas starp gājējiem, [[Riteņbraukšana|velobraucējiem]] un citiem [[Mikromobilitāte|mikromobilitātes]] rīku lietotājiem. Tikmēr tilta brauktuves ir platākas nekā nepieciešams satiksmei divās joslās abos virzienos. Tika diskutēts risinājums brauktuves sašaurināt, un atlikušajā vietā uz brauktuvēm uzstādīt nodalītas velojoslas. Sastrēgumu dēļ apsprieda arī sabiedriskā transporta joslas izveidi uz tilta virzienā uz centru, kas varētu palielināt sabiedriskā transporta ātrumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pilsetacilvekiem.lv/vai-vansu-tilts-ir-rigas-seja/|title=Vai Vanšu tilts ir Rīgas seja? – Pilsēta cilvēkiem|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Latvijas neatkarības dienas svētkos 2023. gada 17. un 18. novembrī, ņemot vērā iespējamo cilvēku pieplūduma uz tilta, gājējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem to slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pie-lielakam-slodzem-ir-iespejami-drosibas-riski-militaras-parades-laika-vansu-tiltu-nevares-izmantot-ka-vietu-verosanai|title=Pie lielākām slodzēm ir iespējami drošības riski! Militārās parādes laikā Vanšu tiltu nevarēs izmantot kā vietu vērošanai|website=LA.LV|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika pabeigta tilta pārbūves būvprojekta izstrāde, ko veica piegādātāju apvienība "SIA Vertex projekti" un "SIA Inženierbūve". Uz tilta saglabās 4 satiksmes joslas, plānota arī veloinfrastruktūra — nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš abās tilta pusēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/uz-vansu-tilta-plano-paplasinat-ietvi-un-ierikot-velocelu-abas-tilta-puses|title=Uz Vanšu tilta plāno paplašināt ietvi un ierīkot veloceļu abās tilta pusēs|website=lat.press.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Nomainīs arī bojātās vantis un pastiprinātas tilta konstrukcijas; notiks pilonu un balstu betona virsmu remonts un bojāto deformācijas šuvju un balstīklu nomaiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tiesam-kas-tads-varetu-istenoties-uz-vansu-tilta-plano-paplasinat-ietvi-un-ierikot-velocelu-abas-tilta-puses|title=Tiešām kas tāds varētu īstenoties? Uz Vanšu tilta plāno paplašināt ietvi un ierīkot veloceļu abās tilta pusēs|website=LA.LV|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> 2024. gada vasarā izsludināja iepirkumu tilta būvprojekta izstrādei un pārbūvei. Iepirkumam bija noteikti ierobežojoši noteikumi un prasības, tādēļ uz to pieteicās tikai viens piegādātājs — piegādātāju apvienība "Daugava Nexus", kurā ietilpst ''SIA Hanza Construction Group'' un "SIA Tilts", par 97,5 miljoniem eiro bez PVN. Šī cena ievērojami pārsniedza [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] plānotos 42 miljonus eiro tilta pārbūvei, tādēļ iepirkumu pārtrauca bez rezultāta. 2024. gada novembrī izsludināja atkārtotu iepirkumu ar pazeminātām prasībām un atvieglotiem noteikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.07.2024-vansu-tilta-parbuvi-varetu-sakt-ne-agrak-par-2026-gadu-rigas-dome-norada-tilts-joprojam-ir-dross.a562541/|title=Vanšu tilta pārbūvi varētu sākt ne agrāk par 2026. gadu; Rīgas dome norāda – tilts joprojām ir drošs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> Rīgas pašvaldības konkursā par Vanšu tilta pārbūvi, projektēšanu un autoruzraudzību kā uzvarētāja divu pretendentu konkurencē 2025. gada 2. decembrī izvēlēja piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”, kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts", SIA "Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs". Piedāvājuma cena bija 69,8 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Būvdarbus plāno uzsākt 2027. gadā un pabeigt 2028. gada beigās. Vanšu tilta pārbūvi īstenos, piemērojot "projektē un būvē" metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā. Līguma izpildes kopējais termiņu noteica līdz 36 mēnešiem, no kuriem līdz 12 mēnešiem paredzēta projektēšana, bet līdz 24 mēnešiem — būvdarbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.12.2025-vansu-tilta-parbuves-konkursa-uzvar-piedavajums-par-698-miljoniem-eiro.a624688/|title=Vanšu tilta pārbūves konkursā uzvar piedāvājums par 69,8 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-02|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Ķīpsala]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 Par Vanšu tiltu portālā Cita Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819151711/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 |date={{dat|2019|08|19||bez}} }} * [http://diena.lv/lat/politics/riga/vesture_bildes/foto-atklaj-tagadejo-vansu-tiltu FOTO: Atklāj tagadējo Vanšu tiltu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110107132131/http://diena.lv/lat/politics/riga/vesture_bildes/foto-atklaj-tagadejo-vansu-tiltu |date={{dat|2011|01|07||bez}} }}, diena.lv * [http://balticlivecam.com/lv/cameras/riga/view-islande-hotel-riga/ Skats uz Vanšu Tiltu (WebCam)], balticlivecam.com {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tilti}} {{Rīgas augstceltnes}} {{DEFAULTSORT:Vanszu tilts (Riga)}} [[Kategorija:Tilti Rīgā]] [[Kategorija:Vanšu tilti]] lckvrnctamtnremrn66kxb1o6dcdfsq 0 46200 4519728 4509231 2026-09-10T00:29:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519728 wikitext text/x-wiki {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''United Airlines'' | logo = United Airlines Logo.svg | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = UA | ICAO = UAL | izsaukums = UNITED | dibināta = [[1926]]. gadā | darbību uzsāka = | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Čikāga]]<br>[[Denvera]] | citas bāzes = | lojalitātes programma = MileagePlus | aviokompāniju alianse = [[Star Alliance]] | flote = 851<ref>{{Cite web|url=https://www.planespotters.net/airline/United-Airlines|title=Please refresh this page &#124; Planespotters.net|access-date={{dat|2022|10|16||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190329183831/https://www.planespotters.net/airline/United-Airlines}}</ref> | galamērķi = 342 | sauklis = Fly the Friendly Skies | mātes kompānija = [[United Airlines Holdings]] | galvenā mītne = Willis Tower, [[Čikāga]], [[Ilinoisa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. | vadība = Skots Kirbijs (izpilddirektors)<ref>{{Cite web|url=https://www.cnbc.com/2020/05/20/uniteds-new-ceo-eyes-union-cooperation-to-avoid-staff-cuts-in-pandemic.html|title=United's new CEO eyes union cooperation to avoid staff cuts in pandemic crisis|first=Leslie|last=Josephs|date=2020. gada 20. maijs|website=CNBC}}</ref><br>Oskars Munjoss (izpildpriekšsēdētājs) | ieņēmumi = | mājas lapa = {{url|http://www.united.com/}} }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''United Airlines''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] lielākā [[lidsabiedrība]], kas nodrošina vairāk kā 3600 lidojumus dienā izmantojot United®, United Express® un TedSM meitas aviokompānijas uz vairāk kā 210 vietējiem un starptautiskiem galamērķiem no tās bāzes lidostām [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Sanfrancisko]], [[Denvera|Denverā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Ar tiesībām darboties [[Āzija]]s, [[Eiropa]]s un [[Latīņamerika]]s teritorijās, ''United'' ir viena no lielākajām lidsabiedrībām, kas dibināta Amerikas Savienotajās Valstīs. ''United'' ir arī ''[[Star Alliance]]'' biedrs, kas šīs aviokompānijas pasažieriem nodrošina lidojumus uz 842 galamērķiem 142 pasaules valstīs. 2012. gadā aviokompānija apvienojās ar “Continental Airlines”, iegūstot visu tās floti un aktīvus, padarot jau iepriekš lielo aviokompāniju vēl ietekmīgāku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} {{organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV lidsabiedrības‎]] befqoys28yg5e3fbksqhg8tkptjyifp 0 49666 4519575 4235131 2026-09-09T14:55:03Z Baisulis 11523 /* Balvu ieguvēji un nominētie */ latviski..... 4519575 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā animācijas filma" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "labāko animācijas filmu,<br />kuras garums ir lielāks par 40 minūtēm, kurā ir ievērojams skaits animētu filmas varoņu un vismaz 75% no filmas ir animācija" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = [[74. Kinoakadēmijas balva|2001]] | website = {{URL|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā animācijas filma"''' jeb "Oskara" balva labākajai [[animācija]]s filmai tiek pasniegta katru gadu, sākot ar [[74. Kinoakadēmijas balva|74. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju, kurā tika apbalvotas 2001. gadā iznākušās filmas. Balvu parasti pasniedz cilvēkam, kas bijis visvairāk iesaistīts filmas tapšanā. Tas var būt filmas producents vai režisors, vai abi. Sākot ar [[86. Kinoakadēmijas balva]]s ceremoniju 2014. gadā, balvu pasniedz producentam un vienam vai diviem režisoriem. Animācijas filmas var nominēt arī citās kategorijās. Tomēr tas iepriekš notika reti, un tikai vienu reizi animācijas filma tika nominēta kā labākā filma — "[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" (''Beauty and the Beast'', 1991). Balvu nominācijā "Labākā animācijas filma" piešķir tikai tad, ja [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalā]] attiecīgajā gadā bijušas izrādītas vismaz 8 animācijas filmas. Filmām jābūt garākām par 40 minūtēm, tajās jābūt ievērojamam skaitam animētu filmas varoņu un vismaz 75% no filmas jābūt animācijai. Par filmu nominēšanu un uzvarētāju balso [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Kinoakadēmijas locekļi]]. Jā filmu skaits ir 16 vai vairāk, tad uzvarētāju noskaidro pēdējā balsojumā starp 5 filmām, bet, ja nominēto filmu skaits ir mazāks, — tad starp 3 filmām. Šīs nominācijas ieviešana pārsvarā izpelnījās uzslavas, jo lielākas uzmanības pievēršana animācijas filmām pozitīvi ietekmē šo filmu ražošanu un popularitāti. Tomēr daži animācijas filmu nozares darbinieki un animācijas filmu fani kritizē šo balvu, jo, viņuprāt, tas neļauj animācijas filmām iegūt balvu kā labākajai filmai vispār. Taču ASV Kinoakadēmijas noteikumos nav noteikts aizliegums animācijas filmu nominēt arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]]. == Balvu ieguvēji un nominētie == {|class="wikitable" |- ! style="width:50px;"|Gads ! style="width:400px;"|Balvas ieguvējs ! style="width:500px;"|Pārējie nominētie darbi ! style="width:35px;" class="unsortable"|Atsauces |- | style="text-align:center;"| [[74. Kinoakadēmijas balva|2001]] | '''"[[Šreks]]" (''Shrek'')''' | * "[[Ģeniālais Džimijs Neitrons]]" (''Jimmy Neutron: Boy Genius'') * "[[Mošķīši]]" (''Monsters, Inc.'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/74th-winners.html |title=''The 74th Academy Awards (2002) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī|archiveurl=|archivedate= }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[75. Kinoakadēmijas balva|2002]] | '''"[[Gariem līdzi]]" (''Spirited Away'')''' | * "[[Ledus laikmets (filma)|Ledus laikmets]]" (''Ice Age'') * "[[Lilo un Stičs]]" (''Lilo & Stitch'') * "[[Gars: Prērijas dvēsele]]" (''Spirit: Stallion of the Cimarron'') * "[[Bagātību planēta]]" (''Treasure Planet'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/75th-winners.html |title=''The 75th Academy Awards (2003) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī |archiveurl=|archivedate= }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[76. Kinoakadēmijas balva|2003]] | '''"[[Meklējot Nemo]]" (''Finding Nemo'')''' | * "[[Brālis lācis]]" (''Brother Bear'') * "[[Randiņš Belevilā]]" (''The Triplets of Belleville'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/76th-winners.html |title=''The 76th Academy Awards (2004) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī|archiveurl=|archivedate= }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[77. Kinoakadēmijas balva|2004]] | '''"[[Lieliskie]]" (''The Incredibles'')''' | * "[[Haizivs stāsts]]" (''Shark Tale'') * "[[Šreks 2]]" (''Shrek 2'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/77th-winners.html |title=''The 77th Academy Awards (2005) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131224033230/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/77th-winners.html |archivedate=2013. gada 24. Decembris }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[78. Kinoakadēmijas balva|2005]] | '''"[[Volless un Gromits: Vilkatruša lāsts]]"<br />(''Wallace & Gromit: The Curse of the Were-Rabbit'')''' | * "[[Līgava — līķis]]" (''Corpse Bride'') * "[[Ceļojošā pils]]" (''Howl's Moving Castle'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/78th-winners.html |title=''The 78th Academy Awards (2006) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī|archiveurl=|archivedate= }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[79. Kinoakadēmijas balva|2006]] | '''"[[Jautrās pleznas]]" (''Happy Feet'')''' | * "[[Vāģi]]" (''Cars'') * "[[Briesmoņmāja]]" (''Monster House'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/79th-winners.html |title=''The 79th Academy Awards (2007) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī|archiveurl=|archivedate= }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[80. Kinoakadēmijas balva|2007]] | '''"[[Gardēdis]]" (''Ratatouille'')''' | * "[[Persepolisa]]" (''Persepolis'') * "[[Noķert vilni]]" (''Surf's Up'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/80th-winners.html |title=''The 80th Academy Awards (2008) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123183103/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/80th-winners.html |archivedate=2011. gada 23. Novembris }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[81. Kinoakadēmijas balva|2008]] | '''"[[VALL-E]]" (''WALL-E'')''' | * "[[Supersuns Bulta]]" (''Bolt'') * "[[Kung Fu Panda]]" (''Kung Fu Panda'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/81st-winners.html |title=''The 81st Academy Awards (2009) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī |archiveurl=|archivedate= }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[82. Kinoakadēmijas balva|2009]] | '''"[[Augšup]]" (''Up'')''' | * "[[Korelaina]]" (''Coraline'') * "[[Lieliskais Lapsas kungs]]" (''Fantastic Mr. Fox'') * "[[Princese un varde]]" (''The Princess and the Frog'') * "[[Kelsas noslēpums]]" (''The Secret of Kells'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/82nd-winners.html |title=''The 82nd Academy Awards (2010) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006110009/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/82nd-winners.html |archivedate=2014. gada 6. Oktobris }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[83. Kinoakadēmijas balva|2010]] | '''"[[Rotaļlietu stāsts 3]]" (''Toy Story 3'')''' | * "[[Kā pieradināt pūķi]]" (''How to Train Your Dragon'') * "[[Iluzionists (2010. gada filma)|Iluzionists]]" (''The Illusionist'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/83rd-winners.html |title=''The 83rd Academy Awards (2011) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006102745/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/83rd-winners.html |archivedate=2014. gada 6. Oktobris }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[84. Kinoakadēmijas balva|2011]] | '''"[[Rango]]" (''Rango'')''' | * "[[Kaķis Parīzē]]" (''A Cat in Paris'') * "[[Čiko un Rita]]" (''Chico and Rita'') * "[[Kung Fu Panda 2]]" (''Kung Fu Panda 2'') * "[[Runcis zābakos (2011. gada filma)|Runcis zābakos]]" (''Puss in Boots'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/84th-winners.html |title=''The 84th Academy Awards (2012) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2012. gada 28. novembrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130226215926/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/84th-winners.html |archivedate=2013. gada 26. Februāris }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[85. Kinoakadēmijas balva|2012]] | '''"[[Drošsirde]]" (''Brave'')''' | * "[[Frankenkrancis]]" (''Frankenweenie'') * "[[Paranormans]]" (''ParaNorman'') * "[[Pirāti!]]" (''The Pirates! Band of Misfits'') * "[[Ralfs-postītājs]]" (''Wreck-It Ralph'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/85th-winners.html |title=''The 85th Academy Awards (2013) Nominees and Winners'' |publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]'' |accessdate=2014. gada 16. janvārī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006080643/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/85th-winners.html |archivedate=2014. gada 6. Oktobris }}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[86. Kinoakadēmijas balva|2013]] | '''"[[Ledus sirds]]" (''Frozen'')''' | * "[[Krūdi]]" (''The Croods'') * "[[Nejaukais es 2]]" (''Despicable Me 2'') * "[[Ernests un Selestīna]]" (''Ernest & Celestine'') * "[[Vējš pieņemas spēkā]]" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://oscar.go.com/nominees?cid=AMPAS_oscarnominees|title=''2014 Oscar Nominees''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2014. gada 16. janvārī}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[87. Kinoakadēmijas balva|2014]] | '''"[[Lielais 6]]" (''Big Hero 6'')''' | * "[[Kastīši]]" (''The Boxtrolls'') * "[[Kā pieradināt pūķi 2]]" (''How to Train Your Dragon 2'') * ''[[Song of the Sea]]'' * "[[Princeses Kagujas stāsts]]" (''The Tale of the Princess Kaguya'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2015|title=''The 87th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2017. gada 1. martā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[88. Kinoakadēmijas balva|2015]] | '''"[[Prāta spēles]]" (''Inside Out'')''' | * ''[[Anomalisa]]'' * "[[Zēns un pasaule]]" (''Boy & the World'' / ''O Menino e o Mundo'') * "[[Auniņš Šons. Filma]]" (''Shaun the Sheep Movie'') * ''[[When Marnie Was There]]'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2016|title=''The 88th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2017. gada 1. martā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[89. Kinoakadēmijas balva|2016]] | '''"[[Zootropole]]" (''Zootopia'')''' | * "[[Kubo un divas stīgas]]" (''Kubo and the Two Strings'') * "[[Vaiana]]" (''Moana'') * "[[Mana dzīve kā Cukīni]]" (''My Life as a Zucchini'') * ''[[The Red Turtle]]'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2017|title=''The 89th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2017. gada 1. martā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[90. Kinoakadēmijas balva|2017]] | '''"[[Koko noslēpums]]" (''Coco'')''' | * "[[Bēbis boss]]" (''The Boss Baby'') * ''[[The Breadwinner]]'' * "[[Ferdinands (animācijas filma)|Ferdinands]]" (''Ferdinand'') * "[[Mīlošais Vinsents]]" (''Loving Vincent'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2018|title=''The 90th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2018. gada 10. martā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[91. Kinoakadēmijas balva|2018]] | '''"[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]" (''Spider-Man: Into the Spider-Verse'')''' | * "[[Lieliskie 2]]" (''The Incredibles 2'') * "[[Suņu sala]]" (''Isle of Dogs'') * ''[[Mirai]]'' * "[[Ralfs izposta internetu]]" (''Ralph Breaks the Internet'') |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2019|title=''The 91th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2019. gada 4. martā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[92. Kinoakadēmijas balva|2019]] | '''"[[Rotaļlietu stāsts 4]]" (''Toy Story 4'')''' | * "[[Kā pieradināt pūķi 3]]" (''How to Train Your Dragon: The Hidden World'') * ''[[I Lost My Body]]'' * "[[Klauss (filma)|Klauss]]" (''Klaus'') * ''[[Missing Link]]'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2020|title=''The 92th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2020. gada 3. maijā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[93. Kinoakadēmijas balva|2020]] | '''"[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]" (''Soul'')''' | * "[[Auniņš Šons: Fermagedons]]" (''A Shaun the Sheep Movie: Farmageddon'') * ''[[Over the Moon]]'' * "[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]" (''Onward'') * ''[[Wolfwalkers]]'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2021|title=''The 93th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2021. gada 3. maijā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[94. Kinoakadēmijas balva|2021]] | '''"[[Enkanto]]"''' | * "[[Bēgšana]]" (''Flee'') * "[[Luka (filma)|Luka]]" * "[[Mičels pret mašīnām]]" * "[[Raja un pēdējais pūķis]]" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2022|title=''The 94th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2022. gada 7. aprīlī}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[95. Kinoakadēmijas balva|2022]] | '''"[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]"''' | * "[[Es sarkstu]]" * ''[[Marcel the Shell with Shoes On]]'' * "[[Runcis zābakos: Pēdējā vēlēšanās]]" * ''[[The Sea Beast]]'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2023|title=''The 95th Academy Awards''|publisher=''[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]''|accessdate=2023. gada 21. martā}}</ref> |- | style="text-align:center;"| [[96. Kinoakadēmijas balva|2023]] | '''"[[Zēns un gārnis]]"''' | * "[[Elementāri]]" * ''[[Nimona]]'' * ''[[Robot Dreams]]'' * "[[Zirnekļcilvēks: Pāri Zirnekļpasaulei]]" |<ref>https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2024</ref> |- | style="text-align:center;"| [[97. Kinoakadēmijas balva|2024]] | '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' | * "[[Robots savā vaļā]]" * "[[Prāta spēles 2]]" * "[[Gliemeža memuāri]]" * "''Wallace & Gromit: Vengeance Most Fowl''" |<ref>https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2025</ref> |} == Labāko animācijas filmu studijas == Dažas animācijas studijas ir veidojušas vairākas no filmām, kas ieguvušas Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā "Labākā animācijas filma". Studijas, kuru filmas nominētas un apbalvotas visbiežāk: ;11 balvas * ''[[Pixar]]'' (no 17 nominācijām) — filmas "[[Meklējot Nemo]]", "[[Lieliskie]]", [[Gardēdis]]", "[[VALL-E]]", "[[Augšup]]", "[[Rotaļlietu stāsts 3]]", "[[Drošsirde]]", "[[Prāta spēles]]", "[[Koko noslēpums]]", "[[Rotaļlietu stāsts 4]]", "[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]" ;4 balvas * ''[[Walt Disney Animation Studios]]'' (no 13 nominācijām) — filmas "[[Ledus sirds]]", "[[Lielais 6]]", "[[Zootropole]]", "[[Enkanto]]" ;2 balvas * ''[[DreamWorks Animation]]'' (no 14 nominācijām) — filmas "[[Šreks]]", "[[Volless un Gromits: Vilkatruša lāsts]]", * ''[[Studio Ghibli]]'' (no 7 nominācijām) — filmas "[[Gariem līdzi]]", "[[Zēns un gārnis]]" ;1 balva * ''[[Aardman Animations]]'' (no 4 nominācijām) — filma "[[Volless un Gromits: Vilkatruša lāsts]]" * ''[[Sony Pictures Animation]]'' (no 4 nominācijām) — filma "[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]" * ''[[Netflix]]'' (no 4 nominācijām) — filma "[[Pinokio (2022. gada animācijas filma)|Pinokio]]" * ''[[Nickelodeon Movies]]'' (no 2 nominācijām) — filma "[[Rango]]" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara_balva}} {{Labākā animācijas filma (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas animācijas filmas| ]] 60stt4ozdro8fzibyfulwm9cjizc8cr 0 58508 4519625 4411804 2026-09-09T16:00:38Z Bendžamins 76862 4519625 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|brazīliešu futbolistu|Ronaldu (nozīmju atdalīšana)|Ronaldu}} {{Portugāļu vārds|Nazario|Lima}} {{Futbolista info | vārds = Ronaldu | foto = 12.12.2025 – Cerimônia de lançamento do SBT News - 54980664160 (cropped2).jpg | pilns vārds = Ronaldu Luišs Nazario de Lima | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|18}} | dzimtā pilsēta = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro]] | dzimtene = [[Brazīlija]] | miršanas datums = | miršanas pilsēta = | miršanas valsts = | augums = 183 cm | iesauka = | pozīcija = [[uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | klubs = | numurs = | jauniešu sezonas = 1990—1991<br />1991—1993 | jauniešu klubi = {{flaga|Brazīlija}} Social Ramos Club<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "São Cristóvão"]] | sezonas = 1993—1994<br />1994—1996<br />1996—1997<br />1997—2002<br />2002—2007<br />2007—2008<br />2009—2011 | klubi = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]<br />{{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]<br />{{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Sanpaulu "Corinthians"]] | spēles(vārti) = {{0}}14 (12)<br />{{0}}45 (42)<br />{{0}}37 (34)<br />{{0}}68 (49)<br />127 (82)<br />{{0}}20 {{0}}(9)<br />{{0}}20 (12) | ni sezonas = 1994—2011 | ni komanda = {{fb|BRA}} | ni spēles(vārti) = {{0}}98 (62) | trenera sezonas = | trenera klubi = | ni izmaiņas = | pk izmaiņas = }} '''Ronaldu Luišs Nazariu de Lima''' ({{val|pt-BR|Ronaldo Luis Nazário de Lima}}; dzimis {{dat|1976|9|18}}, [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija|Brazīlijā]]) jeb '''Ronaldu''' ({{val|pt|Ronaldo}}) ir bijušais [[Brazīlija|brazīliešu]] [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kurš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem futbola vēsturē. Profesionālo karjeru viņš uzsāka [[Belohorizontes "Cruzeiro"]] klubā 1993. gadā. Pirmo reizi ārzemju klubā Ronaldu spēlēja 1994. gadā, kad tika aizmainīts uz [[PSV Eindhoven|Eindhovenas PSV]]. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasē]] viņš debitēja 1994. gadā un aktīvi tajā spēlēja līdz 2006. gadam. Spēlējis [[FC Barcelona]], [[Milānas "Internazionale"]], [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[AC Milan]]. Pēdējais profesionālais klubs viņa karjerā bija [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]]. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. 2011. gada 14. februārī Ronaldu paziņoja par futbolista karjeras beigām, bet 1. jūnijā aizvadīja atvadu spēli Brazīlijas izlasē (1:0 pret [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]]).<ref>[http://sports.delfi.lv/news/football/news/brazilija-uzvar-rumaniju-ronaldo-atvadu-maca.d?id=38972675 Brazīlija uzvar Rumāniju Ronaldo atvadu mačā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110612160959/http://sports.delfi.lv/news/football/news/brazilija-uzvar-rumaniju-ronaldo-atvadu-maca.d?id=38972675 |date={{dat|2011|06|12||bez}} }}, delfi.lv</ref> == Sasniegumi == '''Cruzeiro''' * [[Copa do Brasil]]: 1993 '''PSV Eindhoven''' * [[KNVB beker]]: 1995–96 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 1996 '''Barcelona''' * [[Copa del Rey]]: 1996–97 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1996–97 * [[Spānijas Superkauss]]: 1996 '''Inter Milan''' * [[UEFA kauss]]: 1997–98 '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2002–03 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 2002 * Spānijas Superkauss: 2003 '''Corinthians''' * Copa do Brasil: 2009 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 1994–95 * [[Eiropas Zelta zābaks]]: 1996–97 * [[Copa América]] vērtīgākais spēlētājs: 1997 * [[Ballon d'Or]]: 1997, 2002 * Itālijas Serie A gada labākais futbolists: 1998 * [[UEFA]] klubu labākais spēlētājs: 1997–98 * [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] Zelta zābaks: 2002 * [[FIFA 100]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Ballon d'Or saņēmēji}} {{FIFA 100}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 1994}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Beluorizonti "Cruzeiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista" spēlētāji]] iqch4c1xtnohp4nke6ayiv61bpa9wv8 0 60892 4519720 4219619 2026-09-09T22:05:32Z ~2026-48875-90 150112 Rīgas Viļņi, Nr.19 (10.05.1971), 7.lpp., https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:721868|article:DIVL161|page:7|block:P7_TB00013|query:ansamb%C4%BCa%20Tembrs%20 Svētdienas «Dzirkstelē» Jūs dzirdēsiet muzikā lu stāstu par Rīgas Medi cīnas institūta vokāli ins trumentālā ansambļa «Tembrs» puišiem. Rīgas Medi cīnas institūta vokāli ins trumentālā ansambļa «Tembrs» puiši. 4519720 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|aktieri|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Aktiera infokaste | vārds = Ivars Kalniņš | attēls = Ivars Kalniņš (Ивар Калныньш).JPG | attēla izmērs = | komentārs = Lugā "[[Meistars un Margarita]]", Poncija Pilāta lomā ([[2010. gads|2010]]) | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1948|8|1}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1971-pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Aurēlija Anužīte]] <br /> Laura Magazniece (Kalniņa) | mājaslapa = http://www.ivarskalnins.com/ | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ivars Kalniņš''' (dzimis {{dat|1948|08|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu kino un teātra [[aktieris]]. Bijis [[politiķis]], 6. [[Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Ivars Kalniņš dzimis {{dat|1948|8|1}}, [[Rīga|Rīgā]], daudzbērnu ģimenē. Beidzis [[Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolu]] ([[1968]]), [[Tautas kinoaktieru studija|Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktiera studiju]] ([[1971]]), [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s teātra fakultāti ([[1974]]). 70-to sākumā spēlējis VIA "Tembrs". Kopš [[1972]]. gada ir [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. Ivars Kalniņš ir piedalījies daudzās [[Latvija|latviešu]] un [[Krievija|krievu]] kino un televīzijas filmās. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma bieži ticis aicināts filmēties krievu [[televīzija]]s seriālos. [[1971]]. gadā Ivars Kalniņš apprecējās. Ar savu pirmo sievu Ilgu viņš kopā nodzīvoja 20 gadus, viņu laulībā piedzima divas meitas. Ar savu otro sievu [[Aurēlija Anužīte|Aurēliju Anužīti]] Ivars iepazinās [[1992]]. gadā filmas "[[De Granšānu ģimenes noslēpumi]]" filmēšanas laukumā. Pēc filmas iznākšanas viņi apprecējās. [[1994]]. gadā viņiem piedzima dēls Mikus. 90. gadu beigās viņu laulība tika izšķirta. Pašlaik Ivars Kalniņš ir precējies ar Lauru Magaznieci (tagad Kalniņu) un kopā audzina meitas Luīzi Dārtu un Vivjenu Annu. Dzīvo [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. Ivars Kalniņš ir bijis arī [[6. Saeima]]s deputāts. Piedalījies antreprīzes izrādēs Krievijā, Ukrainā. Par piedalīšanos 2015. gadā viesizrādēs Krievijas okupētajā Krimā iekļauts Ukrainas aktīvistu "melnajā sarakstā".<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/aktieris-ivars-kalnins-par-krimas-apmeklesanu-ieklauts-ukrainas-miera-uzturetaja-melnaja-saraksta.d?id=48897547 '''«'''Aktieris Ivars Kalniņš par Krimas apmeklēšanu iekļauts Ukrainas 'Miera uzturētāja' 'melnajā sarakstā''''»''']. Delfi. 2017-05-30</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/aktieris-kalnins-dodoties-uz-krimu-neesmu-neko-parkapis.d?id=48899687 '''«'''Aktieris Kalniņš: Dodoties uz Krimu, neesmu neko pārkāpis'''»''']. Delfi. 2017-05-30.</ref> == Lomas == === Teātrī (nepilnīgs saraksts) === * [[1974]] — [[Leonīds Žuhovickis|Leonīda Žukovicka]] "Orfejs" — ''Ričards Tiškovs'' * 1974 — [[Ričards Šeridāns|Ričards Šeridāna]] "Grifs" — ''Dons Antonio'' * 1974 — [[Andrejs Dripe|Andreja Dripes]] "Pēdējā barjera" — ''Zuments'' * [[1976]] — Aleksandra Helmaņa "Vienas sanāksmes protokols" — ''Vasilijs Potapovs'' * 1976 — [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] "[[Kaija (luga)|Kaija]]" — ''Trepļevs'' * [[1979]] — [[Justins Marcinkēvičs|Justina Marcinkēviča]] "Mindaugs" — ''Mindaugs'' * [[1987]] — [[Rainis|Raiņa]] "Indulis un Ārija" — ''Indulis'' * [[1988]] — [[Mārtiņš Zīverts|Mārtiņa Zīverta]] "Minhauzena precības" — ''Minhauzens'' * [[1990]] — [[Sems Šepards|Sema Šeparda]] "Prāta meli" — ''Maikls'' * [[1993]] — [[Braiens Frils|Braiena Frila]] "Dejas Lūnasas svētkos" — ''Džerijs'' * [[1995]] — [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] un [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] "Meža gulbji" — ''Ministrs'' * 1995 — [[Žans Rasins|Žana Rasina]] "Sids" — ''Dons Fernando'' * [[1996]] — [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Liela brēka, maza vilna" — ''Benedikts'' === Filmās (nepilnīgs saraksts) === * [[1972]] — "[[Vālodzīte]]" — ''Juris'' * 1972 — "[[Peterss (filma)|Peterss]]" — ''Pauls Ķirsis'' * 1972 — "Tiesības lēkt" — ''Valentīns Grišanovs'' * [[1974]] — "[[Uzticamais draugs Sančo]]" — ''senjors Rodrigess'' * 1974 — "[[Ābols upē]]" — ''Janka'' * [[1975]] — "[[Parunā ar mani]]" — ''Gunta tēvs'' * 1977 — "[[Zem apgāztā mēness]]" — ''Juris'' * [[1977]] — "[[Dāvanas pa telefonu]]" — ''Salms'' * [[1978]] — "[[Vīru spēles brīvā dabā]]" — ''asistents'' * 1978 — "[[Teātris (filma)|Teātris]]" — ''Toms Fennels'' * [[1979]] — "[[Mazās traģēdijas]]" — ''Fausts; dons Karloss'' * 1979 — "[[Inspektors Guls]]" — ''Džeralds Krofts'' * 1979 — "[[Nepabeigtās vakariņas]]" — ''Mats Linders'' * 1979 — "[[Agrā rūsa]]" — ''Italo'' * 1979 — "[[Tās dullās Paulīnes dēļ]]" — ''epizodē'' * [[1980]] — "Personīgo drošību negarantējam" — ''Andrejs Bolotovs'' * 1980 — "[[Nešaujiet baltos gulbjus]]" — ''Jurijs Čuvalovs'' * 1980 — "[[Ferfaksa miljoni]]" — ''Pols Ferfakss'' * [[1981]] — "[[Silva (filma)|Silva]]" — ''Edvīns'' * 1981 — "[[Atcerēties vai aizmirst]]" — ''Krauze'' * [[1982]] — "[[Dvēsele (filma)|Dvēsele]]" — ''Karls'' * 1982 — "[[Notikums 36-80 kvadrantā]] * [[1983]] — "[[Divi zem viena lietussarga]]" — ''Dans'' * 1983 — "[["Grētas" villas noslēpums]]" — ''Jans Plinto'' * [[1984]] — "TASS pilnvarots paziņot" — ''Minajevs'' * 1984 — "Kapteinis Frakass" — ''Hercogs'' * 1984 — "Pa pēdām sekojošais" * 1984 — "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]" — ''Alberts'' * [[1985]] — "Izpletņlēcēji" — ''Dīters'' * 1985 — "Ziemas ķirsis" — ''Herberts'' * 1985 — "Donžuāna kārdinājums" — ''komandors / Donžuāns'' * [[1986]] — "Delfīna kliedziens — ''Reiflints'' * [[1987]] — "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]" — ''Zigurds Žīraks'' * [[1988]] — "[[Sēklis (filma)|Sēklis]]" — ''Kramiņš'' * [[1989]] — "Ieeja labirintā" — ''Panafidins'' * [[1990]] — "Ziemas ķirsis 2" — ''Herberts'' * 1990 — "Satrakojies autobuss" — ''milicis'' * [[1991]] — "Sirmā leģenda" — ''pans Alehno Kizgailo'' * [[1992]] — "[[De Granšānu ģimenes noslēpumi]]" — ''Ferdinands'' * 1992 — "Galvas cena" — ''Viljams Krosbijs'' * 1992 — "Šovs vientuļam vīrietim" — ''Ivars'' * 1992 — "Villas noslēpums" — ''Molotkovs'' * 1992 — "Rekets" — ''Sergejs Gridasovs'' * 1992 — "Tiek meklēts bīstams noziedznieks" — ''Černihs'' * [[1993]] — "Jautājumu nakts" — ''Jurijs Klimenko'' * [[1996]] — "[[Rīgas jumpravas]]" — ''mafijas darbinieks'' * [[1997]] — "[[Likteņdzirnas]]" — ''Eduks'' * [[2000. gads|2000]] — "[[Mīlestība, nāve un televīzija]]" * 2000 — "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" * 2000 — "Biļete līdz Rīgai" * 2000 — "Ekspresis Eiropa - Āzija" — ''Obozovs'' * 2000 — "Skaistuma salons" — ''dons Antonio'' * [[2001. gads|2001]] — "[[Paslēpes]]" — ''Arnolds'' * 2001 — "Parīzes antikvariāts" — ''Gūtmanis'' * 2002 — "Laiks mīlēt" * 2002 — "Drongo" * [[2003. gads|2003]] — "Lotosa sitiens 3: Sfinksa mīkla" — ''Sfinkss'' * 2004 — "Tirgoņi" — ''Viktors Gušins'' * 2004 — "Aklā mīlestība" — ''Vikentijs Koreckis'' * [[2005. gads|2005]] — "Primadonna" — ''Marks Koroļs'' * 2005 — "Spoguļu kari: Pirmais atspulgs" * [[2006. gads|2006]] — "Kapteiņa bērni" — ''Februāris'' * 2006 — "Pilsētas romāns" * [[2007. gads|2007]] — "Balzaka vecums" — ''Vitass'' * [[2008. gads|2008]] — "Ledus karaliene" — ''Mihails'' * [[2009. gads|2009]] — "Līdzsvars" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/ivars-kalnins-8721 Ivars Kalniņš] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.peoples.ru/art/cinema/actor/ivar_kalnynsh/ Peoples.ru: biogrāfija, intervija, attēli] {{ru ikona}} {{6. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalninzsz, Ivars}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] s1nabiqw10u429h7lvcpq9qkjl0p1cv 4519729 4519720 2026-09-10T00:36:05Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-48875-90|~2026-48875-90]] ([[User talk:~2026-48875-90|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4519720 Neredzu tur nekādu Kalniņa pieminējumu 4519729 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|aktieri|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Aktiera infokaste | vārds = Ivars Kalniņš | attēls = Ivars Kalniņš (Ивар Калныньш).JPG | attēla izmērs = | komentārs = Lugā "[[Meistars un Margarita]]", Poncija Pilāta lomā ([[2010. gads|2010]]) | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1948|8|1}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1971-pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Aurēlija Anužīte]] <br /> Laura Magazniece (Kalniņa) | mājaslapa = http://www.ivarskalnins.com/ | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ivars Kalniņš''' (dzimis {{dat|1948|08|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu kino un teātra [[aktieris]]. Bijis [[politiķis]], 6. [[Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Ivars Kalniņš dzimis {{dat|1948|8|1}}, [[Rīga|Rīgā]], daudzbērnu ģimenē. Beidzis [[Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolu]] ([[1968]]), [[Tautas kinoaktieru studija|Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktiera studiju]] ([[1971]]), [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s teātra fakultāti ([[1974]]). Kopš [[1972]]. gada ir [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. Ivars Kalniņš ir piedalījies daudzās [[Latvija|latviešu]] un [[Krievija|krievu]] kino un televīzijas filmās. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma bieži ticis aicināts filmēties krievu [[televīzija]]s seriālos. [[1971]]. gadā Ivars Kalniņš apprecējās. Ar savu pirmo sievu Ilgu viņš kopā nodzīvoja 20 gadus, viņu laulībā piedzima divas meitas. Ar savu otro sievu [[Aurēlija Anužīte|Aurēliju Anužīti]] Ivars iepazinās [[1992]]. gadā filmas "[[De Granšānu ģimenes noslēpumi]]" filmēšanas laukumā. Pēc filmas iznākšanas viņi apprecējās. [[1994]]. gadā viņiem piedzima dēls Mikus. 90. gadu beigās viņu laulība tika izšķirta. Pašlaik Ivars Kalniņš ir precējies ar Lauru Magaznieci (tagad Kalniņu) un kopā audzina meitas Luīzi Dārtu un Vivjenu Annu. Dzīvo [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. Ivars Kalniņš ir bijis arī [[6. Saeima]]s deputāts. Piedalījies antreprīzes izrādēs Krievijā, Ukrainā. Par piedalīšanos 2015. gadā viesizrādēs Krievijas okupētajā Krimā iekļauts Ukrainas aktīvistu "melnajā sarakstā".<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/aktieris-ivars-kalnins-par-krimas-apmeklesanu-ieklauts-ukrainas-miera-uzturetaja-melnaja-saraksta.d?id=48897547 '''«'''Aktieris Ivars Kalniņš par Krimas apmeklēšanu iekļauts Ukrainas 'Miera uzturētāja' 'melnajā sarakstā''''»''']. Delfi. 2017-05-30</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/aktieris-kalnins-dodoties-uz-krimu-neesmu-neko-parkapis.d?id=48899687 '''«'''Aktieris Kalniņš: Dodoties uz Krimu, neesmu neko pārkāpis'''»''']. Delfi. 2017-05-30.</ref> == Lomas == === Teātrī (nepilnīgs saraksts) === * [[1974]] — [[Leonīds Žuhovickis|Leonīda Žukovicka]] "Orfejs" — ''Ričards Tiškovs'' * 1974 — [[Ričards Šeridāns|Ričards Šeridāna]] "Grifs" — ''Dons Antonio'' * 1974 — [[Andrejs Dripe|Andreja Dripes]] "Pēdējā barjera" — ''Zuments'' * [[1976]] — Aleksandra Helmaņa "Vienas sanāksmes protokols" — ''Vasilijs Potapovs'' * 1976 — [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] "[[Kaija (luga)|Kaija]]" — ''Trepļevs'' * [[1979]] — [[Justins Marcinkēvičs|Justina Marcinkēviča]] "Mindaugs" — ''Mindaugs'' * [[1987]] — [[Rainis|Raiņa]] "Indulis un Ārija" — ''Indulis'' * [[1988]] — [[Mārtiņš Zīverts|Mārtiņa Zīverta]] "Minhauzena precības" — ''Minhauzens'' * [[1990]] — [[Sems Šepards|Sema Šeparda]] "Prāta meli" — ''Maikls'' * [[1993]] — [[Braiens Frils|Braiena Frila]] "Dejas Lūnasas svētkos" — ''Džerijs'' * [[1995]] — [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] un [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] "Meža gulbji" — ''Ministrs'' * 1995 — [[Žans Rasins|Žana Rasina]] "Sids" — ''Dons Fernando'' * [[1996]] — [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Liela brēka, maza vilna" — ''Benedikts'' === Filmās (nepilnīgs saraksts) === * [[1972]] — "[[Vālodzīte]]" — ''Juris'' * 1972 — "[[Peterss (filma)|Peterss]]" — ''Pauls Ķirsis'' * 1972 — "Tiesības lēkt" — ''Valentīns Grišanovs'' * [[1974]] — "[[Uzticamais draugs Sančo]]" — ''senjors Rodrigess'' * 1974 — "[[Ābols upē]]" — ''Janka'' * [[1975]] — "[[Parunā ar mani]]" — ''Gunta tēvs'' * 1977 — "[[Zem apgāztā mēness]]" — ''Juris'' * [[1977]] — "[[Dāvanas pa telefonu]]" — ''Salms'' * [[1978]] — "[[Vīru spēles brīvā dabā]]" — ''asistents'' * 1978 — "[[Teātris (filma)|Teātris]]" — ''Toms Fennels'' * [[1979]] — "[[Mazās traģēdijas]]" — ''Fausts; dons Karloss'' * 1979 — "[[Inspektors Guls]]" — ''Džeralds Krofts'' * 1979 — "[[Nepabeigtās vakariņas]]" — ''Mats Linders'' * 1979 — "[[Agrā rūsa]]" — ''Italo'' * 1979 — "[[Tās dullās Paulīnes dēļ]]" — ''epizodē'' * [[1980]] — "Personīgo drošību negarantējam" — ''Andrejs Bolotovs'' * 1980 — "[[Nešaujiet baltos gulbjus]]" — ''Jurijs Čuvalovs'' * 1980 — "[[Ferfaksa miljoni]]" — ''Pols Ferfakss'' * [[1981]] — "[[Silva (filma)|Silva]]" — ''Edvīns'' * 1981 — "[[Atcerēties vai aizmirst]]" — ''Krauze'' * [[1982]] — "[[Dvēsele (filma)|Dvēsele]]" — ''Karls'' * 1982 — "[[Notikums 36-80 kvadrantā]] * [[1983]] — "[[Divi zem viena lietussarga]]" — ''Dans'' * 1983 — "[["Grētas" villas noslēpums]]" — ''Jans Plinto'' * [[1984]] — "TASS pilnvarots paziņot" — ''Minajevs'' * 1984 — "Kapteinis Frakass" — ''Hercogs'' * 1984 — "Pa pēdām sekojošais" * 1984 — "[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]" — ''Alberts'' * [[1985]] — "Izpletņlēcēji" — ''Dīters'' * 1985 — "Ziemas ķirsis" — ''Herberts'' * 1985 — "Donžuāna kārdinājums" — ''komandors / Donžuāns'' * [[1986]] — "Delfīna kliedziens — ''Reiflints'' * [[1987]] — "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]" — ''Zigurds Žīraks'' * [[1988]] — "[[Sēklis (filma)|Sēklis]]" — ''Kramiņš'' * [[1989]] — "Ieeja labirintā" — ''Panafidins'' * [[1990]] — "Ziemas ķirsis 2" — ''Herberts'' * 1990 — "Satrakojies autobuss" — ''milicis'' * [[1991]] — "Sirmā leģenda" — ''pans Alehno Kizgailo'' * [[1992]] — "[[De Granšānu ģimenes noslēpumi]]" — ''Ferdinands'' * 1992 — "Galvas cena" — ''Viljams Krosbijs'' * 1992 — "Šovs vientuļam vīrietim" — ''Ivars'' * 1992 — "Villas noslēpums" — ''Molotkovs'' * 1992 — "Rekets" — ''Sergejs Gridasovs'' * 1992 — "Tiek meklēts bīstams noziedznieks" — ''Černihs'' * [[1993]] — "Jautājumu nakts" — ''Jurijs Klimenko'' * [[1996]] — "[[Rīgas jumpravas]]" — ''mafijas darbinieks'' * [[1997]] — "[[Likteņdzirnas]]" — ''Eduks'' * [[2000. gads|2000]] — "[[Mīlestība, nāve un televīzija]]" * 2000 — "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" * 2000 — "Biļete līdz Rīgai" * 2000 — "Ekspresis Eiropa - Āzija" — ''Obozovs'' * 2000 — "Skaistuma salons" — ''dons Antonio'' * [[2001. gads|2001]] — "[[Paslēpes]]" — ''Arnolds'' * 2001 — "Parīzes antikvariāts" — ''Gūtmanis'' * 2002 — "Laiks mīlēt" * 2002 — "Drongo" * [[2003. gads|2003]] — "Lotosa sitiens 3: Sfinksa mīkla" — ''Sfinkss'' * 2004 — "Tirgoņi" — ''Viktors Gušins'' * 2004 — "Aklā mīlestība" — ''Vikentijs Koreckis'' * [[2005. gads|2005]] — "Primadonna" — ''Marks Koroļs'' * 2005 — "Spoguļu kari: Pirmais atspulgs" * [[2006. gads|2006]] — "Kapteiņa bērni" — ''Februāris'' * 2006 — "Pilsētas romāns" * [[2007. gads|2007]] — "Balzaka vecums" — ''Vitass'' * [[2008. gads|2008]] — "Ledus karaliene" — ''Mihails'' * [[2009. gads|2009]] — "Līdzsvars" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/ivars-kalnins-8721 Ivars Kalniņš] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.peoples.ru/art/cinema/actor/ivar_kalnynsh/ Peoples.ru: biogrāfija, intervija, attēli] {{ru ikona}} {{6. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalninzsz, Ivars}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 1ahk8l3r12np8xfkm1e4v5fb0ojfrv3 0 65749 4519685 4514758 2026-09-09T18:24:54Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260909sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4519685 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | minorplanet = yes | width = 25em | bgcolour = #FFFFC0 | apsis = astron | name = Erīda [[file:Eris symbol (bold).svg|20px|⯰]] | image = Eris and Dysnomia (captured by the Hubble Space Telescope).jpg | caption = Erīda (centrā) un tās pavadonis [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]] [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] 2006. gada 30. augusta attēlā | discovery_ref = <ref name="NASAEris">{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/dwarf-planets/eris/ |title=Eris |publisher=NASA Science |date=2025-04-24 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> | discoverer = {{ubl|[[Maikls Brauns]]|[[Čads Truhiljo]]|[[Deivids Rabinovics]]}} | discovery_site = {{vieta|ASV|Palomāras observatorija}} | discovered = 2005. gada 5. janvāris<br><small>(2003. gada 21. oktobrī iegūtos attēlos)</small> | mp_name = (136199) Eris | alt_names = {{ubl|2003 UB₃₁₃|Ksena (''Xena'', agrākais neoficiālais nosaukums)}} | mp_category = {{ubl|[[pundurplanēta]]|[[transneptūna objekts]]|[[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] objekts|[[plutoīds]]}} | orbit_ref = <ref name="JPL-Eris">[https://ssd-api.jpl.nasa.gov/sbdb.api?sstr=136199&phys-par=true&full-prec=true ''136199 Eris'']. JPL Small-Body Database. Skatīts 2026. gada 27. augustā.</ref> | epoch = 2026. gada 9. jūnijs (JD 2461200.5) | aphelion = 97,7052 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 38,1627 AU | semimajor = 67,9339 AU | eccentricity = 0,438239 | period = 204 517 dienas (559,94 gadi) | avg_speed = ≈3,43 km/s | inclination = 43,9258° | asc_node = 36,0048° | mean_anomaly = 211,7744° | arg_peri = 150,7949° | satellites = 1 ([[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]]) | dimensions = 2326 ± 12 km<ref name="Sicardy2011">{{Publikācijas atsauce |last1=Sicardy |first1=Bruno |last2=Ortiz |first2=José Luis |last3=Assafin |first3=Marcelo |title=A Pluto-like radius and a high albedo for the dwarf planet Eris from an occultation |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2011-10-27_478_7370/page/n76 |journal=Nature |volume=478 |issue=7370 |pages=493–496 |year=2011 |doi=10.1038/nature10550 |pmid=22031441 |language=en}}</ref> | mean_radius = 1163 ± 6 km | surface_area = ≈1,70{{E|7}}</sup> km² | volume = ≈6,59{{E|9}}</sup> km³ | mass = ≈1,64{{E|22}}</sup> kg<ref name="Holler2021">{{Publikācijas atsauce |last1=Holler |first1=Bryan J. |last2=Grundy |first2=William M. |last3=Buie |first3=Marc W. |last4=Noll |first4=Keith S. |title=The Eris/Dysnomia system I: The orbit of Dysnomia |journal=Icarus |volume=355 |page=114130 |year=2021 |doi=10.1016/j.icarus.2020.114130 |arxiv=2009.13733 |language=en}}</ref> | density = 2,43 ± 0,05 g/cm³<ref name="Holler2021" /> | surface_grav = ≈0,82 m/s² | escape_velocity = ≈1,38 km/s | sidereal_day = ≈15,79 dienas (sinhrona ar Disnomijas apriņķojumu)<ref name="Szakats2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2023/01/aa45234-22/aa45234-22.html |title=Tidally locked rotation of the dwarf planet (136199) Eris discovered via long-term ground-based and space photometry |author=R. Szakáts et al. |work=Astronomy & Astrophysics |volume=669 |pages=L3 |date=2023 |doi=10.1051/0004-6361/202245234 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> | albedo = 0,96^+0,09_−0,04 (ģeometriskais)<ref name="Sicardy2011" /> | temp_name1 = [[Kelvins|Kelvini]] | min_temp_1 = ≈30 K | mean_temp_1 = ≈42 K | max_temp_1 = ≈56 K | temp_name2 = [[Celsija grāds|Celsiji]] | min_temp_2 = ≈−243 °C | mean_temp_2 = ≈−231 °C | max_temp_2 = ≈−217 °C | magnitude = ≈18,7 | abs_magnitude = −1,26 }} '''Erīda''',<ref>Pēc sengrieķu nesaskaņu dievietes [[Erīda (mitoloģija)|Erīdas]] vārda</ref> arī '''Erida'''<ref>{{grāmatas atsauce | author= I. Vilks | title= Astronomijas vārdnīca | publisher= LU Akadēmiskais apgāds | year= 2014 | isbn= 978-9984-45-857-1}}</ref> ({{val|la|Eris}}), oficiālais apzīmējums — '''''(136199) Eris''''' (simbols: [[File:Eris symbol (fixed width).svg|16px|⯰]]),<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22 |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}</ref> ir [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma]]s ārējā daļā un [[transneptūna objekts]].<ref name="NASAEris"/> Tā ir masīvākā zināmā pundurplanēta un pēc izmēriem ir ļoti līdzīga [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonam]], lai gan Plutona diametrs ir nedaudz lielāks. Erīdas masa ir aptuveni par 27 % lielāka nekā Plutona masa.<ref name="EBSCOEris">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/science/eris-and-dysnomia |title=Eris and Dysnomia |author=Karen N. Kähler |work=Research Starters |publisher=EBSCO |year=2023 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Erīdas diametrs ir {{nobr|2326 ± 12}} km,<ref name="EBSCOEris"/> savukārt Plutona vidējais diametrs ir aptuveni 2377 km.<ref name="PlutoSystem">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.annualreviews.org/doi/10.1146/annurev-astro-081817-051935 |title=The Pluto System After New Horizons |author=S. Alan Stern et al. |work=Annual Review of Astronomy and Astrophysics |volume=56 |pages=357–392 |date=2018 |doi=10.1146/annurev-astro-081817-051935 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Erīda pārvietojas pa ļoti ekscentrisku [[orbīta|orbītu]], kuras [[orbītas ekscentricitāte|ekscentricitāte]] ir aptuveni 0,44, bet orbītas plakne pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir slīpa par aptuveni 44°.<ref name="JPLEris">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/tools/sbdb_lookup.html#/?sstr=136199 |title=Small-Body Database Lookup: 136199 Eris (2003 UB313) |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref><ref name="EBSCOEris"/> Vienu apriņķojumu ap [[Saule|Sauli]] tā veic aptuveni 557 Zemes [[gads|gados]].<ref name="NASAEris"/><ref name="EBSCOEris"/> Jaunākie fotometriskie novērojumi liecina, ka Erīdas [[rotācijas periods]] ir aptuveni 15,77 Zemes dienas un tās rotācija ir sinhronizēta ar pavadoņa apriņķošanu.<ref name="Szakats2023"/><ref name="Bernstein2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iopscience.iop.org/article/10.3847/PSJ/acdd5f |title=Synchronous Rotation in the (136199) Eris–Dysnomia System |author=Gary M. Bernstein et al. |work=The Planetary Science Journal |volume=4 |issue=6 |pages=115 |date=2023 |doi=10.3847/PSJ/acdd5f |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Erīdai ir viens zināms [[dabiskais pavadonis]] — [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]] (''Dysnomia'').<ref name="EBSCOEris"/> Erīdu atklāja astronomi [[Maikls Brauns]], [[Chad Trujillo|Čads Truhiljo]] un [[David Rabinowitz|Deivids Rabinovics]], pētot {{dat|2003|10|21||bez}} [[Palomāras observatorija|Palomāras observatorijā]] uzņemtus Saules sistēmas ārējās daļas attēlus. Objektu viņi identificēja {{dat|2005|1|5||bez}}.<ref name="IAUEris">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iau.org/IAU/Iau/News/PR2006/iau-names-dwarf-planet-eris.aspx |title=IAU Names Dwarf Planet Eris |publisher=International Astronomical Union |date=2006-09-14 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Sākotnēji objektam piešķīra pagaidu apzīmējumu '''2003 UB₃₁₃'''. {{dat|2006|9|13||bez}} [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] apstiprināja tā oficiālo nosaukumu un apzīmējumu ''(136199) Eris'', bet tā pavadonim piešķīra nosaukumu [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]]. Lēmums tika publiski paziņots nākamajā dienā.<ref name="IAUEris"/> Erīdas atklāšana būtiski ietekmēja diskusiju par Plutona statusu un [[planēta]]s definīciju.<ref name="NASAEris"/> Tā kā jaunatklātais objekts pēc masas pārsniedza Plutonu un pēc izmēriem bija tam ļoti līdzīgs, astronomiem radās jautājums, vai Erīda būtu jāatzīst par [[planēta X|desmito planētu]] vai arī jāpārskata pats planētas jēdziens.<ref name="EBSCOEris"/> 2006. gada 24. augustā [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] pieņēma jaunu Saules sistēmas planētas definīciju un izveidoja atsevišķu [[pundurplanēta|pundurplanētu]] kategoriju. Par tās pirmajiem pārstāvjiem tika atzīti Plutons, [[Cerera]] un tolaik vēl ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB₃₁₃ pazīstamā Erīda.<ref name="IAU2006">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iau.org/IAU/Iau/News/PR2006/iau-2006-general-assembly-resolution-votes.aspx |title=IAU 2006 General Assembly: Result of the IAU Resolution Votes |publisher=International Astronomical Union |date=2006-08-24 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> == Atklāšana == [[Attēls:2003 UB313 opname.jpg|thumbnail|left|upright=1.25|Trīs {{dat|2003|10|21||bez}} ar Samuela Ošina teleskopu iegūti attēli. Ar baltu apli atzīmētā Erīda 90 minūšu laikā lēni pārvietojas attiecībā pret fona zvaigznēm. Objektu šajos datos identificēja 2005. gada janvārī]] Erīdu atklāja amerikāņu astronomu komanda — [[Maikls Brauns]] (''Michael E. Brown'') no [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūta]], [[Čads Truhiljo]] (''Chad A. Trujillo'') no [[Gemini observatorija]]s un [[Deivids Rabinovics]] (''David L. Rabinowitz'') no [[Jeila Universitāte]]s.<ref name="EBSCOEris"/> Atklājums bija daļa no ilgstošas un sistemātiskas [[Saules sistēma|Saules sistēmas]] ārējo apgabalu izpētes, kuras mērķis bija atrast retus, lielus un spožus [[transneptūna objekts|transneptūna objektus]].<ref name="Brown2005">{{Publikācijas atsauce |last1=Brown |first1=Michael E. |last2=Trujillo |first2=Chadwick A. |last3=Rabinowitz |first3=David L. |title=Discovery of a Planetary-sized Object in the Scattered Kuiper Belt |journal=The Astrophysical Journal Letters |volume=635 |issue=1 |pages=L97–L100 |year=2005 |doi=10.1086/499336 |url=https://authors.library.caltech.edu/records/ckfr5-ps628 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Novērojumiem izmantoja 1,2 metru [[Samuela Ošina teleskops|Samuela Ošina teleskopu]] (''Samuel Oschin Telescope'') [[Palomāras observatorija|Palomāras observatorijā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref name="Brown2005"/> Teleskops bija paredzēts plašu debess apgabalu sistemātiskai novērošanai. Erīdas attēlu iegūšanas laikā uz tā uzstādītā QUEST CCD kamera aptvēra 4,6 × 3,6 grādu lielu debess apgabalu ar 9,6 kvadrātgrādu aktīvo laukumu.<ref name="Oschin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://agn.caltech.edu/palomar/about/telescopes/oschin.html |title=The 48-inch Samuel Oschin Telescope |publisher=Palomar Observatory, California Institute of Technology |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Attēli, kuros vēlāk tika konstatēta Erīda, tika iegūti {{dat|2003|10|21||bez}}.<ref name="IAUEris"/> Sākotnējā datu apstrādē objekts netika pamanīts, jo tas šķietami pārvietojās tikai aptuveni 1,42 [[loka sekunde]]s stundā, bet meklēšanas programmas apakšējā robeža kļūdaini pozitīvu rezultātu skaita samazināšanai bija noteikta 1,5 loka sekundes stundā.<ref name="Brown2005"/> Pēc cita liela un lēni kustīga transneptūna objekta — [[Sedna]]s — atrašanas komanda izstrādāja lēnāk kustīgu objektu meklēšanas paņēmienu un atkārtoti pārbaudīja agrāk iegūtos datus. Erīda šajos attēlos tika identificēta {{dat|2005|1|5||bez}}.<ref name="EBSCOEris"/><ref name="IAUEris"/><ref name="VIRAC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.virac.eu/astronomija-interesentiem/saules-sistema/er%C4%ABda |title=Erīda |publisher=Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs |language=lv |access-date=2026-08-27}}</ref> Pēc objekta identificēšanas astronomi arhīvos meklēja pirmsatklāšanas attēlus, kuros tas bija nejauši nofotografēts agrāko debess novērojumu laikā. Atklājēju sākotnējā publikācijā norādīts, ka objekts tika atrasts vairākos ''SkyMorph'' datubāzes attēlos un 1989. gada fotoplatē, kas bija iegūta ar Apvienotās Karalistes Šmita teleskopu [[Saidingspringas observatorija|Saidingspringas observatorijā]]. Šie dati pagarināja tolaik pieejamo novērojumu loku līdz 16 gadiem un ļāva aprēķināt orbītu ar ļoti mazām nenoteiktībām.<ref name="Brown2005"/> Tika noteikts, ka objekta orbītas [[ekscentricitāte]] ir aptuveni 0,438 un tās [[orbītas slīpums|slīpums]] pret [[ekliptika|ekliptiku]] — aptuveni 44°.<ref name="Brown2005"/> Vēlāk tika identificēti vēl senāki novērojumi. NASA [[Reaktīvās kustības laboratorija]]s Mazo ķermeņu datubāzē Erīdas pašreizējais novērojumu loks sākas ar {{dat|1954|9|3|A|bez}}.<ref name="JPLEris"/> Atklājums tika publiski paziņots {{dat|2005|7|29||bez}}, kad objekts vēl bija pazīstams ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB₃₁₃.<ref name="EBSCOEris"/> NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta paziņojumos tas tika raksturots kā par [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]] lielāks objekts un iespējamā “[[planēta X|desmitā planēta]]”.<ref name="JPL2005">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jpl.nasa.gov/news/nasa-funded-scientists-discover-tenth-planet/ |title=NASA-Funded Scientists Discover Tenth Planet |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |date=2005-07-29 |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Objekta [[albedo]] jeb virsmas atstarošanas spēja tolaik nebija zināma, taču tā spožums un attālums lika atklājējiem secināt, ka pie saprātīgi pieņemamām albedo vērtībām tam vajadzētu būt lielākam par Plutonu. Arī sākotnējā zinātniskajā publikācijā tika izdarīts šāds secinājums.<ref name="Brown2005"/> Vēlāki mērījumi parādīja, ka Erīdas diametrs ir aptuveni 2326 km, savukārt Plutona diametrs ir aptuveni 2377 km, tādēļ Erīda pēc izmēriem ir nedaudz mazāka par Plutonu.<ref name="NASASizes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/solar-system/planets/planet-sizes-and-locations-in-our-solar-system/ |title=Planet Sizes and Locations in Our Solar System |publisher=NASA Science |language=en |access-date=2026-08-27}}</ref> Tomēr atklāšanas laikā pieņemtais Erīdas lielums un iespēja to atzīt par desmito planētu kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ saasinājās diskusija par Plutona statusu un zinātniski precīzu [[planēta]]s definīciju.<ref name="EBSCOEris"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Artist's impression dwarf planet Eris.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|[[Eiropas Dienvidu observatorija]]s mākslinieka priekšstats par pundurplanētu Erīdu. Tās virsma ir ļoti atstarojoša un, domājams, klāta ar sasalušu gaistošo vielu sarmu. Attēlotās virsmas detaļas nav tieši novērotas]] Erīda ir [[pundurplanēta]] un [[transneptūna objekts]], jo tā riņķo ap [[Saule|Sauli]] aiz [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] orbītas.<ref name="EBSCOEris"/> Saskaņā ar [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] (IAU) 2006. gadā pieņemto definīciju pundurplanēta ir debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, kura masa un [[pašgravitācija]] ir pietiekama, lai tas iegūtu [[hidrostatiskais līdzsvars|hidrostatiskā līdzsvara]] jeb gandrīz sfērisku formu, bet kas nav attīrījis savas [[orbīta]]s apkārtni un nav [[dabiskais pavadonis]].<ref name="IAUResolutionB5">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iau.org/static/resolutions/Resolution_GA26-5-6.pdf |title=Resolution B5: Definition of a Planet in the Solar System |publisher=International Astronomical Union |date=2006-08-24 |format=PDF |language=en |access-date=2026-08-29 |archive-date=2022-10-09 |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221009/https://www.iau.org/static/resolutions/Resolution_GA26-5-6.pdf }}</ref> Erīda šiem kritērijiem atbilst. 2006. gada augustā tā ar pagaidu apzīmējumu 2003 UB₃₁₃ kopā ar [[Cerera|Cereru]] un [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]] kļuva par vienu no pirmajiem oficiāli atzītajiem pundurplanētu kategorijas locekļiem.<ref name="IAUResolutionB5"/> Plašā un neformālā nozīmē Erīdu var raksturot kā vienu no Saules sistēmas ārējiem mazajiem ķermeņiem, tomēr tas nav IAU formāls klasifikācijas apzīmējums. IAU kategorija “[[Saules sistēmas mazais ķermenis|Saules sistēmas mazie ķermeņi]]” (''Small Solar System Bodies'') ietver objektus, kas nav ne planētas, ne pundurplanētas, ne dabiskie pavadoņi, tādēļ Erīda šajā kategorijā neietilpst.<ref name="IAUResolutionB5"/> Savukārt NASA [[Reaktīvās kustības laboratorija]]s (JPL) tehniskajos resursos termins ''small body'' lietots plašāk — ar to apzīmē dabiskus ķermeņus, kas nav planētas vai dabiskie pavadoņi, un šajā datubāzu grupā var iekļaut arī pundurplanētas. JPL Mazo ķermeņu datubāzē pie mazajiem ķermeņiem pieskaita arī [[Koipera josla]]s objektus, transneptūna objektus un pundurplanētas.<ref name="JPLSmallBodies">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/sb/ |title=Small Bodies |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Tādējādi JPL lietotais tehniskais apzīmējums ''small body'' nav pilnīgi sinonīmisks IAU terminam ''Small Solar System Body''. Pēc orbītas dinamikas Erīda ir [[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] objekts. Izkliedētais disks ir transneptūna objektu kopums, kas daļēji pārklājas ar Koipera joslas ārējo daļu un kuras locekļiem raksturīgas izteikti [[orbītas ekscentricitāte|ekscentriskas]] un bieži arī stipri slīpas orbītas.<ref name="NASAKuiper">{{Tīmekļa atsauce |url=https://science.nasa.gov/solar-system/kuiper-belt/facts/ |title=Kuiper Belt: Facts |publisher=NASA Science |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Erīdas orbītas slīpums pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir aptuveni 44°, un tās ekscentricitāte ir aptuveni 0,44.<ref name="Brown2005"/> Šāds slīpums ir neparasti liels pat izkliedētā diska objektiem. Atklājuma sākotnējās publikācijas nosaukumā [[Maikls Brauns]], [[Čads Truhiljo]] un [[Deivids Rabinovics]] Erīdu raksturoja kā “planetāra izmēra objektu izkliedētajā Koipera joslā”, bet pašā pētījumā norādīja, ka tās orbīta kopumā ir raksturīga izkliedētās joslas objektam, izņemot neparasti lielo slīpumu.<ref name="Brown2005"/> [[Klasiskais Koipera joslas objekts|Klasiskie Koipera joslas objekti]] parasti pārvietojas stabilākās orbītās ar mazāku ekscentricitāti un slīpumu, un dinamiskajās klasifikācijās tos nošķir no objektiem, kas atrodas [[orbitālā rezonanse|orbitālajā rezonansē]] ar Neptūnu.<ref name="COSMOSKBO">{{Tīmekļa atsauce |url=https://astronomy.swin.edu.au/cosmos/k/Kuiper%2BBelt%2BObjects |title=Kuiper Belt Objects |work=COSMOS — The SAO Encyclopedia of Astronomy |publisher=Swinburne University of Technology |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Izkliedētā diska objektu orbītas turpretī parasti ir daudz ekscentriskākas un nereti stipri slīpas pret planētu orbītu plakni. Daudzu šo objektu orbītas joprojām lēni mainās.<ref name="NASAKuiper"/> Šīs īpašības galvenokārt skaidro ar Neptūna gravitācijas izkliedi un planētas orbītas migrāciju Saules sistēmas agrīnajā attīstībā.<ref name="NASAKuiper"/><ref name="COSMOSKBO"/> NASA Erīdu min kā izkliedētā diska objektu un lielāko zināmo šīs kopas locekli.<ref name="NASAKuiper"/> Erīda pieder arī [[plutoīds|plutoīdu]] (''plutoids'') kategorijai. Šo nosaukumu IAU 2008. gadā ieviesa pundurplanētām, kas riņķo ap Sauli pa orbītām, kuru [[lielā pusass]] ir lielāka par Neptūna orbītas lielo pusasi. Tāpat kā citām pundurplanētām, to pašgravitācijai jābūt pietiekamai gandrīz sfēriskas formas iegūšanai, bet tās nedrīkst būt attīrījušas savas orbītas apkārtni.<ref name="IAUPlutoids">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iauarchive.eso.org/news/pressreleases/detail/iau0804/ |title=Plutoid Chosen as Name for Solar System Objects Like Pluto |publisher=International Astronomical Union |date=2008-06-11 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Plutoīdu pavadoņi paši netiek uzskatīti par plutoīdiem. Ieviešot šo kategoriju, Plutons un Erīda bija abi zināmie un oficiāli nosauktie plutoīdi.<ref name="IAUPlutoids"/> Tādējādi Erīdu vienlaikus var raksturot kā pundurplanētu, transneptūna objektu, izkliedētā diska objektu un plutoīdu. Pundurplanētas un plutoīda apzīmējumi raksturo tās fizikālās īpašības un stāvokli IAU klasifikācijā, transneptūna objekta apzīmējums — atrašanos aiz Neptūna orbītas, bet izkliedētā diska objekta apzīmējums — tās orbītas dinamiskās īpašības. == Orbīta == [[Attēls:Eris Orbit.svg|thumbnail|left|upright=1.0|Erīdas orbīta zilā krāsā salīdzinājumā ar Plutona un triju ārējo planētu orbītām. Tumšākie orbītas posmi atrodas zem ekliptikas plaknes. Sānskati uzskatāmi parāda Erīdas orbītas aptuveni 44° slīpumu]] Erīda pārvietojas ap [[Saule|Sauli]] pa ļoti ekscentrisku un stipri slīpu [[orbīta|orbītu]] [[Saules sistēma]]s ārējā daļā.<ref name="EBSCOEris"/><ref name="Brown2005"/> Tās orbītas [[lielā pusass]] ir aptuveni 67,9 [[astronomiskā vienība|astronomiskās vienības]] (AU) jeb aptuveni 10,2 miljardi kilometru.<ref name="EBSCOEris"/> NASA norāda, ka Erīdas vidējais attālums no Saules ir aptuveni 10 miljardi kilometru jeb 68 AU.<ref name="NASAEris"/> Orbītas [[orbītas ekscentricitāte|ekscentricitāte]] ir aptuveni 0,44, tādēļ Erīdas attālums no Saules viena apriņķojuma laikā mainās vairāk nekā divarpus reizes.<ref name="Brown2005"/> [[Perihēlijs|Perihēlijā]], orbītas Saulei tuvākajā punktā, tā nonāk aptuveni 38,2 AU attālumā, bet [[afēlijs|afēlijā]] attālinās līdz aptuveni 97,5 AU.<ref name="EBSCOEris"/> Tādējādi arī perihēlijā Erīda paliek tālu aiz [[Neptūns (planēta)|Neptūna]], kura vidējais attālums no Saules ir aptuveni 30 AU, savukārt afēlijā tā atrodas gandrīz simt reižu tālāk no Saules nekā [[Zeme]].<ref name="NASAKuiper"/> Orbitālo elementu skaitliskās vērtības var nedaudz atšķirties atkarībā no izvēlētā aprēķinu laika brīža, atskaites sistēmas un orbītas risinājuma. NASA [[Reaktīvās kustības laboratorija]]s Mazo ķermeņu datubāzē publicētie elementi tādēļ ir piesaistīti konkrētam laika brīdim.<ref name="JPLEris"/> Erīdas orbīta ir neparasta arī ar ļoti lielo [[orbītas slīpums|orbitālo slīpumu]] — tās plakne pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir sasvērta par aptuveni 44°.<ref name="EBSCOEris"/><ref name="Brown2005"/> Tas ir ievērojami vairāk nekā aukstajiem [[klasiskais Koipera joslas objekts|klasiskajiem Koipera joslas objektiem]], kuru orbītas parasti ir salīdzinoši maz ekscentriskas un tikai nedaudz slīpas pret planētu orbītu plakni.<ref name="NASAKuiper"/> Jau Erīdas atklājuma sākotnējā zinātniskajā publikācijā tās orbīta tika raksturota kā kopumā raksturīga [[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] objektam, izņemot neparasti lielo slīpumu.<ref name="Brown2005"/> NASA un EBSCO pārskatos norādīts, ka vienu pilnu apriņķojumu ap Sauli Erīda veic aptuveni 557 [[Zeme]]s gados.<ref name="NASAEris"/><ref name="EBSCOEris"/> Pēc orbītas dinamikas Erīda pieder izkliedētajam diskam.<ref name="NASAKuiper"/><ref name="Brown2005"/> Šīs [[transneptūna objekts|transneptūna objektu]] kopas locekļiem raksturīgas izteikti ekscentriskas un pret planētu orbītu plakni stipri slīpas orbītas. Turklāt to orbītas parasti ir dinamiskā ziņā mazāk stabilas nekā klasisko Koipera joslas objektu orbītas.<ref name="NASAKuiper"/> Izkliedētā diska izveidošanos galvenokārt saista ar Neptūna gravitācijas ietekmi un tā orbītas migrāciju Saules sistēmas agrīnajā vēsturē, kad daudzi sākotnējā mazo ledus ķermeņu diska objekti tika izkliedēti jaunās orbītās.<ref name="NASAKuiper"/> NASA Erīdu min kā izkliedētā diska objektu un lielāko zināmo šīs kopas pārstāvi.<ref name="NASAKuiper"/> == Izmēri un masa == [[Attēls:The occultation of the dwarf planet Eris in November 2010.jpg|thumbnail|upright=1.0|Erīdas izraisītās zvaigznes aizklāšanas novērojumu shēma, 2010. gada 6. novembris. Divās observatorijās reģistrētie aizklāšanas intervāli un citā vietā iegūtais negatīvais novērojums ļāva noteikt Erīdas rādiusu — {{nobr|1163 ± 6 km}} — un secināt, ka tās forma ir gandrīz sfēriska]] Ilgu laiku Erīdas izmēri bija zināmi ar samērā lielu nenoteiktību, jo tās lielais attālums apgrūtina tiešus [[diametrs|diametra]] mērījumus.<ref name="EBSCOEris"/> Būtisku precizējumu deva {{dat|2010|11|6||bez}} novērotā [[aizklāšana (astronomija)|zvaigznes aizklāšana]], kuras laikā Erīda aizklāja tālu zvaigzni. Vairākās observatorijās iegūtie aizklāšanas dati bija savietojami ar gandrīz [[sfēra|sfērisku]] Erīdas formu un ļāva noteikt tās [[rādiuss|rādiusu]] — 1163 ± 6 km, tātad diametru — 2326 ± 12 km.<ref name="Sicardy2011"/><ref name="EBSCOEris"/> Erīdas [[masa]] noteikta, pētot tās dabiskā pavadoņa [[Disnomija (pavadonis)|Disnomijas]] kustību. Sākotnējie precīzie Disnomijas [[orbīta]]s mērījumi, kas veikti ar [[Keka observatorija]]s un [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] palīdzību, deva Erīdas masu {{nobr|(1,67 ± 0,02){{E|22}}}} kg jeb {{nobr|1,27 ± 0,02}} reizes lielāku par tolaik pieņemto [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] masu.<ref name="BrownSchaller2007">{{Publikācijas atsauce |last1=Brown |first1=Michael E. |last2=Schaller |first2=Emily L. |title=The Mass of Dwarf Planet Eris |url=https://archive.org/details/sim_science_2007-06-15_316_5831/page/1585 |journal=Science |volume=316 |issue=5831 |page=1585 |year=2007 |doi=10.1126/science.1139415 |pmid=17569855 |language=en}}</ref> Vēlāki Erīdas–Disnomijas sistēmas orbītas aprēķini kopējo sistēmas masu precizēja līdz {{nobr|(1,6466 ± 0,0085){{E|22}}}} kg.<ref name="Holler2021"/> Ar [[Atakamas Lielais milimetru masīvs|ALMA]] veiktie astrometriskie novērojumi Disnomijas un Erīdas masas attiecībai noteica 0,0085 lielu 1σ augšējo robežu, tādēļ Erīdas pašas masa ir ļoti tuva visas sistēmas masai.<ref name="BrownButler2023">{{Publikācijas atsauce |last1=Brown |first1=Michael E. |last2=Butler |first2=Bryan J. |title=Masses and Densities of Dwarf Planet Satellites Measured with ALMA |journal=The Planetary Science Journal |volume=4 |issue=10 |page=193 |year=2023 |doi=10.3847/PSJ/ace52a |url=https://authors.library.caltech.edu/records/879aw-7wx56 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> No aizklāšanā noteiktā rādiusa un Erīdas–Disnomijas sistēmas masas iegūtais Erīdas vidējais [[blīvums]] ir aptuveni 2,4–2,5 g/cm³. Sākotnējā aizklāšanas pētījumā, izmantojot agrāko masas vērtību, tika iegūti {{nobr|2,52 ± 0,05}} g/cm³, bet vēlākā sistēmas analīzē, ņemot vērā arī Disnomijas tilpumu, aprēķināts kopējais sistēmas blīvums {{nobr|2,43 ± 0,05}} g/cm³.<ref name="Sicardy2011"/><ref name="Holler2021"/> Šāds blīvums norāda, ka Erīdas iekšējā sastāvā līdzās [[ledus|ledum]] jābūt ievērojamam [[ieži|iežu]] materiāla daudzumam.<ref name="EBSCOEris"/><ref name="BrownButler2023"/> No Erīdas masas un rādiusa, izmantojot sakarību <math>g=GM/R^2</math>, izriet, ka [[brīvās krišanas paātrinājums]] uz tās virsmas ir aptuveni 0,81 m/s² jeb aptuveni 0,083 no [[Zeme]]s virsmas gravitācijas.<ref name="Sicardy2011"/><ref name="Holler2021"/> Tādējādi 100 kg masas ķermenis uz Erīdas virsmas radītu aptuveni 81 N lielu [[smaguma spēks|smaguma spēku]] — tikpat, cik aptuveni 8,3 kg masas ķermenis uz Zemes. Pēc izmēriem Erīda un Plutons ir ļoti līdzīgi, tomēr precīzie mērījumi liecina, ka Erīda ir nedaudz mazāka. Plutona vidējais rādiuss ir {{nobr|1188,3 ± 1,6}} km, tātad diametrs ir aptuveni 2377 km, kamēr Erīdas diametrs ir {{nobr|2326 ± 12}} km — aptuveni 2 % mazāks.<ref name="JPLPhysical">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ssd.jpl.nasa.gov/planets/phys_par.html |title=Planetary Physical Parameters |publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref><ref name="Sicardy2011"/> Tomēr Erīda ir aptuveni 1,26 reizes masīvāka par Plutonu.<ref name="Holler2021"/><ref name="JPLPhysical"/> Arī Erīdas vidējais blīvums — aptuveni 2,4–2,5 g/cm³ — ir lielāks nekā Plutonam, kura vidējais blīvums ir 1,853 ± 0,004 g/cm³.<ref name="JPLPhysical"/> Salīdzinājumā ar Zemes [[Mēness|Mēnesi]] Erīda ir ievērojami mazāka un vieglāka. Mēness vidējais diametrs ir aptuveni 3476 km, tādēļ Erīdas diametrs ir aptuveni divas trešdaļas no Mēness diametra.<ref name="NASAMoon">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www1.grc.nasa.gov/beginners-guide-to-aeronautics/moon/ |title=Moon |publisher=NASA Glenn Research Center |date=2025-07-07 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref><ref name="Sicardy2011"/> Mēness masa ir aptuveni 7,3{{E|22}} kg, tātad Erīdas–Disnomijas sistēmas masa ir aptuveni 23 % no Mēness masas.<ref name="NASAMoon"/><ref name="Holler2021"/> Arī virsmas gravitācija uz Erīdas ir aptuveni uz pusi mazāka nekā uz Mēness, kur gravitācijas paātrinājums ir aptuveni 1,62 m/s².<ref name="NASAMoon"/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portāls|Astronomija}} {{Saules sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] 96h7isa51ktn0lxdisoy6s2ls0qqahn 0 71097 4519718 4518576 2026-09-09T21:59:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519718 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = | karte = File:Trol rs n.png | kartes izmērs = 300px | valsts = {{karogs|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126085656/http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture |date={{dat|2015|11|26||bez}} }}, rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 22 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 38 971 074 (2023) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem pārvadāti {{sk|42528273}} pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 22 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. == Vēsture == Ideja par trolejbusu satiksmi Rīgā parādījās 1935. gadā. Pirmo līniju plānoja uzbūvēt no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] ar iespēju vēlāk pagarināt to līdz [[Vecāķi]]em.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Satiksmes uzlabojumi Rīgā |journal=[[Latvijas Kareivis]] |date={{dat|1935|9|5||bez}} |url=http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&type=post&id=24072}}</ref> 1939. gadā, izstrādājot satiksmes plānu sešiem gadiem paredzēja, ka pirmo trolejbusu līniju atklās 1943. gadā un tā vedīs no [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontonu tilta]] pa [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielu]] un [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] līdz [[Bišumuiža]]i. Šos plānus nerealizēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Radovics |first1=Viesturs |title=Pirmais trolejbuss padzen važoņus no Tērbatas ielas – trolejbusu satiksmes vēsture Rīgā |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmais-trolejbuss-padzen-vazonus-no-terbatas-ielas-trolejbusu-satiksmes-vesture-riga.d?id=51436841 |agency=[[LETA]] |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |date={{dat|2019|09|10||bez}}}}</ref> Pēc kara ideja atklāt trolejbusu satiksmi Rīgā vēlreiz aktualizēja. Jau 1947. gada sākumā pieņēma lēmumu par trolejbusu satiksmes izveidošanu. Tā paša gada februārī atklāja pirmo mācību trolejbusu maršrutu no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> Pirmo regulāro trolejbusu maršrutu atklāja 1947. gada 4. novembrī, pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Gorkija ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Komunāru bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viestura dārzs|Viestura dārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējais 5. tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2. tramvaju depo par trolejbusu parku, tos pārvietoja uz [[Ganību dambis|Ganību dambi]] 32. 1947. gadā ar trolejbusiem pārvadāja nedaudz vairāk nekā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> 1948. gadā atklāja trolejbusu līniju no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]]. Izveidots [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2. maršruts]] ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. 1957. gadā, elektroficējot [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīgas —Skulte dzelzceļu]], maršrutus sadalīja un 2. maršruts sāka kursēt no Mežaparka līdz [[Sarkandaugava]]s galapunktam. [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]] no [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parku papildināja ar [[Engelsa|Engelsā]] ražotajiem trolejbusiem. 1960. gadā, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ar trolejbusu nokļūt līdz Rīgas pilsētas robežai [[Atgāzene]]s apkaimē, atklāts [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8.]] trolejbusu maršruts 1961. gadā atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt 1961. gadā, bet pilnībā noņemti no ekspluatācijas 2001. gadā. Kopumā izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kurus saņēma 1969. gadā un pirmos norakstīja jau 1984. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt 1981. gadā un pēdējo norakstīja 2001. gadā. Pirmos nākamās paaudzes Škodas trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt 1982. gadā un ekspluatācijā pirmos jaunā tipa trolejbusus nodeva 1983. gada 21. februārī. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no 1984. gada un tika iepirkti līdz pat 1989. gadam. Savukārt no 1989. gada līdz 1991. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi — [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā iepirkts viens rūpnīcas ''Belkomunmaš'' ražotais trolejbuss AKSM-333, 2001. gadā saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējos norakstīja 2015. gadā. Laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes norakstīja lielu daļu Škoda 14Tr trolejbusu. No 2014. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 posmainus trolejbusus ar dīzeļģeneratoru. No 2022. gada 22. jūnijā no ekspluatācijas izņēma visus 2. paaudzes Solaris Trollino 18 Ganz (izņemot mācību trolejbusu ar borta numuru 16164), no 2. uz 1. parku nosūtīja daļu no 3. paaudzes [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] trolejbusiem. Lielākoties tie kursē pa [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. maršrutu]].<ref>https://transphoto.org/list.php?did=116</ref> == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1. trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 1, 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19, 20, 22 un 34<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2., 4. (1950—2011) un 10. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2. trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25, 27, 31 un 35.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6., 7., 12. (1964—1996) un 31. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Bijušo "Tramvaju un Trolejbusu pārvalde" no 1992. gada līdz 2005. gada apkalpotie maršruti == === 1. trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpoja maršrutus: [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]], [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]], [[10. trolejbusu maršruts (Rīga)|10]], [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]], [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]], [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]]. === 2. trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: [[6. trolejbusu maršruts (Rīga)|6]], [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)|8]], [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]], [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]], [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]], [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24]]. == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm |title=Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002023320/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm }}</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm |title=Ritošā sastāva Saraksts |access-date={{dat|2010|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170818041956/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm }}</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> 2005—2007 | <center> 2005—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> 2006—2008 | <center> 2006—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07|archive-date=2021-08-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210825032419/https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> 2008—2009 | <center> 2008—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> 2014—2020. gada jūnijs | <center> 2014—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07|archive-date=2022-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20221119203751/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07|archive-date=2020-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126180754/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> 2017. gada novembris — 2018. gada decembris | <center> 2020—pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br />Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ |title=Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija |access-date={{dat|2019|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191222214521/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ }}</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB<ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> 1947 - | <center> 1947 - | <center> 3 | Piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> 1948—1961 | <center> 1948—1971 | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> 1960 | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> 1965—1965<br />1968 | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> 1960—1961 | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> 1962—1978 | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> 1969—1982 | <center> 1969—2001 | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> 1978 | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> 1979—1982 | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> 1982—1989<br />1995—2000 |<center> 1982—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> 1998—2000 |<center> 1998—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> 1989—1991 |<center> 1989—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas, pēdējais trolejbuss norakstīts 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> 1998—2000 |<center> 1998—2016 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> 1999—2001 | <center> 1999—2015 | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- | MAZ | Ganz-MAZ-103T | <center> 2003 | <center> 2004—2017 | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Ganz-MAZ-103T reģistrācijas numuri|1]] | Nekursēja pa līniju kopš 2016. gada vasaras. 2020. gada janvārī sagriezts lūžņos. |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> 2001—2005 |<center> 2001—2022 |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 trolejbusi izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gada izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā daļu trolejbusu aizsūtīja uz 1. trolejbusu parku. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 — pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 trolejbusi izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 trolejbusi pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš 2024. gada 1. augusta pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 22 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1]] | [[Pētersala]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersala]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- |align="center" | [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" |[[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] | |- | align="center" | [[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Mazā Juglas iela]] | |- | align="center" | [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} === Bijušie === '''''Bijušie trolejbusu maršruti kopš 1947. gada atveršanas trolejbusu maršrutu satiksme.''''' {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50" |Nr. ! width="140" |Sākums ! width="140" |Beigas !Papildinformācija |- | |[[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]] |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |Izmeģinājuma maršruts trolejbusa. |- | align="center" | A | [[Šmerlis]] — [[Centrs (Rīga)|Centrs]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] — [[Šmerlis]] | |- | align="center" | B | [[Šmerlis]] — [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Centrs (Rīga)|Centrs]] — [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 1A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |Uz laiku kursēja pa autobusu maršrutu trolejbuss. |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3A | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 3B | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ierēdņu iela]] | |- | align="center" | 5A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |Uz laiku kursēja pa autobusu maršrutu trolejbuss. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Ratslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 6A | [[VEF]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Āgenskalna priedes]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] |Pārnumurēts uz 27. trolejbusa maršruts |- | align="center" | 10 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | |- | align="center" | 12M | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |Pārnumurēts uz 19. trolejbusa maršruts |- | align="center" | 13A | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[1905. gada parks]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |Pagarināts līdz Baznīcas ielai ar maršrutu nr.21 un vēlāk pārnumurēts uz 25. trolejbusa maršruts |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela]] | [[Dzintars (uzņēmums)|A/S "Dzintars"]] | |- | align="center" | bez nr. | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | bez nr. | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" |bez nr. | [[Latvijas Universitāte]] | [[Lucavsala]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Daugavpils iela | Viestura dārzs | 04.11.1947 | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela |Maršrutu pagarināja līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela]] | Maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršrutu pagarināja līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Maršrutu 1965. gadā pagarināja līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Maršrutu atklāja 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršrutu atklāja 1958. gadā, bet vēlāk saīsināja līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršrutu pagarināja līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršrutu pagarināja līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršrutu atklāja 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad pagarināja līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas iela]] | Maršrutu atklāja 1961. gadā, bet vēlāk pagarināja līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršrutu slēdza un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela — Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršrutu pagarināja līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[VEF]] | Maršrutu atklāja 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršrutu atklāja 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis — Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam. Vēlāk maršrutu saīsināja no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršrutu saīsināja līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Maršrutu darbdienās pagarināja līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršrutu atklāja 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} No 1983. līdz 1984. gadam periodiski kursēja 13A maršruta trolejbusi no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālā kolhozu tirgus]] līdz [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parkam]]. {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="170" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | 1990. gadā maršrutu saīsināja līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tagadējā Kaļķu ielā saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1980. gadā 12M.maršruta vietā. |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Rūpnīca "Ausma" | Sākotnēji kursēja līdz 1905. gada parkam, tad palaists pa Maskavas tiltu līdz Ausmas lokam. Brīvdienās kursēja līdz rūpnīcai "Dzintars" |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | Atklāts 1986. gadā rūpnīcas "Dzintars" darbinieku vajadzībām. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="170" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | 1996. gadā maršrutu saīsināja no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā 15. septembrī maršruts slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 |Inženieru iela |Līvciema iela |1994. gadā pagarināts līdz Pētersalas ielai un Ziepniekkalnam 4. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | 1990. gadā novirzīts uz Televīzijas centru tā darbinieku vajadzībām. Centrā saīsināts līdz Latvijas Universitātei. |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="170" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | 2002. gada 1. aprīlī maršruts slēgts. Kursēja [[IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]] laikā (2005. gads). |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | 2004. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | 2004. gada 1. augustā maršruts slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalns|Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | 2001. gada 11. jūlijā maršrutu saīsināja līdz [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejam]].<br />2003. gada 1. septembrī maršruts slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Kopš 2003. gada 3. novembra maršrutu arī brīvdienās pagarināja līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />2004. gada 1. maijā maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | 2005. gada 1. maijā maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2005. gada 1. aprīlī maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | [[3A. trolejbusu maršruts (Rīga)|3A]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ierēdņu iela]] | Īpašais maršruts [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada hokeja čempoināta]] laikā |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | 2009. gada 1. septembrī maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukumam]].<br />2009. gada 1. oktobrī maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | 2009. gada 1. septembrī maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | 2007. gada 1. janvārī maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots 2007. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots 2009. gada 1. oktobrī. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2022. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Uz laiku slēgts no 2021. gada 16. augusta dēļ siltumtīklu pārbūves darbiem Ģertrūdes ielā. |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |Pagaidu maršruts no 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga, 1959)|33. autobusu maršrutu]]. |- |[[3A. trolejbusu maršruts (Rīga)|3A]] |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Īpašais maršruts, kursēja Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam (2011), XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā (2015) un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku laikā (2018) |- |3B |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |Īpašais maršruts „EuroBasket 2015” turnīra laikā. |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | 2011. gada 1. jūnijā maršruts slēgts un daļa maršruta iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts atjaunots, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4. maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | 5A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Pagaidu maršruts no 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam. |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | 2011. gada 1. jūnijā maršruts slēgts.<br />Daļa maršruta iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršrutu izveidoja 2011. gada 1. jūnijā, apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7. maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. No 2022. gada 1. septembra atjaunots, slēdzot 59. maršruta autobusu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/|title=No 1. septembra četri trolejbusa maršruti aizstās autobusus|access-date={{dat|2022|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220824093944/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-cetri-trolejbusa-marsruti-aizstas-autobusus/}}</ref> |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršrutu pagarināja līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] | Atklāts 2022. gada 1. septembrī, aizstājot 1. autobusu maršrutu.<ref name=":5" /> |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Zvēraudzētava]] | Atklāts 2022. gada 1. septembrī, aizstājot 14. autobusu maršrutu..<ref name=":5" /> |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltigrus]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Atklāts 2022. gada 1. septembrī, aizstājot 5. autobusu maršrutu.<ref name=":5" /> |- | | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]) |Īpašais maršruts XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā (2015) un deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā (2018). Nodrošināja dalībnieku un skatītāju nonākšanu svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. |- | | [[Latvijas Universitāte]] | [[Lucavsala]] |Īpašais maršruts, tiek norīkots saistībā ar koncertiem un pasakumiem Lucavsalā. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2023. gada |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" |1 | [[Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Atjaunots 2023. gada 2. oktobrī |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai. |- | align="center" |[[3A. trolejbusu maršruts (Rīga)|3A]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] — [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Īpašais maršruts XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | No 2023. gada 21. novembra virzienā uz Iļģuciemu novirzīts pa Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Kalnciema ielu un tālāk pa esošo maršrutu. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | No 2026. gada 1. jūnija pagarināts līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi iebrauc galapunktā "Dzintars". |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] | No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāts ar 31T. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Mazā Juglas iela]] | No 2023. gada 1. aprīļa Zvēraudzētavas galapunkta nosaukumu mainīja uz Mazo Juglas ielu. |- | align="center" | 35 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltigrus]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]) | Īpašais maršruts, kas [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku]] laikā nodrošināja dalībnieku un skatītāju nonākšanu svētku pasākumiem. |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru — Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808232933/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] 0tabn2d70rmh473wrxgwriwqic0cde1 0 71102 4519716 4491746 2026-09-09T21:37:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519716 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Rīgā | fona krāsa = #C80404 | logo = | karte = Tramvaju-satiksme-riga no-01-06-2026.png | kartes izmērs = 300px | valsts = {{karogs|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 182 km <ref name="autogenerated1" /> | līniju skaits = 7 | staciju skaits = | pieturu skaits = 244 (2021) | transporta vienīb = 270 (01.06.2012) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 22 138 634 (2023)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2023. gadā par 23% pieaudzis “Rīgas satiksmes” pārvadāto pasažieru skaits |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/2023-gada-par-23-pieaudzis-rigas-satiksmes-parvadato-pasazieru-skaits/ |website=[[Rīgas satiksme]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> | mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.routes&transport_id=tram&t=xhtml&l=lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''Tramvaju satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]s" reorganizācijas, pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas satiksme]]". 2023. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti {{sk|22138634}} pasažieri. Patlaban pasažieru pārvadājumus veic 7 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums ir 182 km.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126085656/http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture |date={{dat|2015|11|26||bez}} }}, rdsd.lv</ref> 2023. gadā "Rīgas Satiksmes" rīcībā bija 197 tramvaju vagoni. Rīgā atrodas divi tramvaju depo — 3. tramvaju [[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]] un 5. tramvaju [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Kopš 2010. gada 4. tramvaju depo [[Torņakalns|Torņakalnā]] izmanto no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai. == Vēsture == [[Attēls:Zirgu tramvajs Siena tirgū.jpg|thumb|200px|Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā.]] [[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|thumb|200px|Zirgu tramvajs Brīvības (tolaik Aleksandra) un Cēsu ielu krustojumā]] [[Attēls:Skats uz Kaļķu ielu pēc 1901.jpg|thumb|Elektriskā tramvaja pietura pie Kaļķu ielas (mūsdienās [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]).]] Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaji]]. 1900. gadā nodibināja ''Rīgas tramvaju akciju sabiedrību'' un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. Laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" rakstīja:<blockquote>"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"Baltijas Vēstnesis" 1901. gada 2. jūlijā.<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts 1901. gada 24. jūlijā.</ref>''</p></blockquote> 1901. gadā atklāja Rīgas elektriskā tramvaja satiksmi.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas elektriskais tramvajs|last=Biedriņš|first=A.|publisher=Apgāds Mantojums|year=2021|isbn=978-9934-8869-8-0|location=Rīga|pages=56-57|edition=Transports. Eiropas kultūras mantojuma dienas}}</ref> Tramvaju infrastruktūras apkopei un remontam pēc arhitekta [[Pauls Mandelštams|Paula Mandeļštama]] projekta uzbūvēja trīs tramvaju depo, kurus aprīkoja ar modernām labierīcībām — centrālo apkuri un elektrisko apgaismojumu. Galveno tramvaju depo uzbūvēja 1901. gadā [[Brīvības iela (Rīga)|Aleksandra ielā]], tajā pašā gadā arī depo [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielā]].<ref name=":0" /> Tajā laikā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|02|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901|archivedate={{dat|2013|01|16||bez}}}}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz [[Aleksandra vārti]]em (šodien Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija — no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad 13. janvāra) ielu — Marijas ielu — Stabu ielu — līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas (tagad Latgales) ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien Latgales iela 121b). Pagarinātā līnija turpinājās pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā. Trešo tramvaja depo uzbūvēja [[Augusta Spariņa iela|Krusta ielā]] Pārdaugavas tramvaja līnijas apkalpošanai. Tas sastāvēja no vagonu halles 55,6 x 22,4 m ar 6 sliežu ceļiem, katlu mājas un dzīvojamās ēkas. Halli jau 1905. gadā pārbūvēja, lai nodrošinātu automātisko ugunsdzēšanas iekārtu uzstādīšanu. Tai līdzās 1909.-1912. gados uzbūvējas dīzeļģeneratora spēkstaciju.<ref name=":0" /> No 1901. līdz 1914. gadam uzbūvēja 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija 1913. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. 1915. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], Ķeizarmežu (tagad [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] rajonā) kā arī Bišumuižu. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. 1928. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagonus nomainīja pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi. Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] dominēja uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajā laikā likvidēja tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī 1984. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]]. Sākoties modernu zemās grīdas tramvaju iegādei 2010. gadu vidū, vairākas tramvaja līnijas (uz Juglu, Mežaparku, Iļģuciemu) tika pārbūvētas atbilstoši moderniem standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2025-zemas-gridas-tramvaji-uz-ilguciemu-varetu-sakt-kurset-iespejams-maija.a592621/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Iļģuciemu varētu sākt kursēt, iespējams, maijā|last=Demidovs|first=Viktors|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|date=2025-03-23|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā pēc aptuveni 40 gadu pārtraukuma sākās pirmā jauna tramvaja sliežu ceļa būvniecība, pagarinot 7. tramvaja līniju 2,2 km garumā no [[Dole (tirdzniecības centrs)|tirdzniecības centra "Dole"]] līdz [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielai]], un tika pabeigta 2026. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2025-riga-uzstada-40-gadu-laika-pirmas-jaunas-tramvaja-sliedes-sak-pagarinat-7-marsruta-liniju.a598010/|title=Rīgā uzstāda 40 gadu laikā pirmās jaunās tramvaja sliedes – sāk pagarināt 7. maršruta līniju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|date=2025-05-07|language=lv}}</ref> 2025. un 2026. gada mijā paredzēts pabeigt 5. tramvaju depo — vienīgā, kurā iespējama zemās grīdas tramvaju apkope — pārbūvi un modernizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-pasazieri-neredzes-bet-kvalitati-jutis-riga-noslegumam-tuvojas-5-tramvaju-depo-parbuve.a620218/|title=Pasažieri neredzēs, bet kvalitāti jutīs – Rīgā noslēgumam tuvojas 5. tramvaju depo pārbūve|last=Demidovs|first=Viktors|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Elektriskā tramvaja sliežu ceļu kopgarums |- ! width="200"|Gads ! width="50"|Maršrutu skaits ! width="50"|Kopgarums |- | 1901. gada rudens | align="center" | 6 | 23,7 km |- | 1903. gada beigas | align="center" | 7 | 29,8 km |- | 1907. gads | align="center" | 8 | 38,2 km |- | 1913. gads | align="center" | 8 | 47,2 km |- | 1914. gads (pirms kara sākuma) | align="center" | 8 | 48,8 km |- | 1920. gads | align="center" | 6 | 26,04 km |- | 1921. gads | align="center" | 6 | 31,19 km |- | 1922.-1925. gads | align="center" | 9 | 35,31 km |- | 1926. gads | align="center" | 9 | 42,43 km |- | 1927.-1928. gads | align="center" | 12 | 46,82 km |- | 1929. gads | align="center" | 13 | 50,77 km |- | 1930. gads | align="center" | 11 | 51,30 km |- |} == Tramvaju modeļi == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Škoda 15T]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]]]] === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === No 1974. līdz 1987. gadam iepirka [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotos tramvajus [[Tatra T3]] (pēc renovācijas [[Tatra T3A]]), no 1988. līdz 1990. gadam [[Tatra T6B5]] (pēc renovācijas [[Tatra T3M]]). 2010. gada 1. jūnijā pasažierus sāka pārvadāt zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]], sākumā [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutā]], no 2013. gada 7. februāra [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutā]], no 2017. gada 5. jūnija [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršrutā]] (4. un 6. maršruta apvienojums), no 2024. gada 30. jūlija [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. maršrutā]], no 2025. gada 1. maija [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. maršrutā]]. Līdz 2012. gada novembrim Rīgas dome iepirka 20 zemās grīdas tramvajus ar 3 posmiem (garums 31,4 m), kā arī 6 šī paša modeļa tramvajus ar 4 posmiem (sastāva garums 41 metrs). 2016. gada nogalē visus tramvajus aprīkoja ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. 2021. gadā tika piegādāti pēdējie iepirktie tramvaji. Tā kā nedaudz mazāk kā puse no tramvaju kopskaita ir modernie zemās grīdas tramvaji, RS plānos ir iegādāties papildus tramvajus, taču 2024. gadā plānoto iepirkumu neuzsāka tam nepieciešamo apjomīgo investīciju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/labas-zinas-ridziniekiem-7-tramvaja-marsruta-kurses-ari-zemas-gridas-tramvaji/|title=Labas ziņas rīdziniekiem! 7. tramvaja maršrutā kursēs arī zemās grīdas tramvaji|last=Januškeviča|first=Evita|website=tv3.lv|access-date=2025-10-29|date=2024-07-30|language=lv|archive-date=2025-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20251224004450/https://tv3.lv/zinas/latvija/labas-zinas-ridziniekiem-7-tramvaja-marsruta-kurses-ari-zemas-gridas-tramvaji/}}</ref> 2023. gadā Rīgas dome lēsa, ka tuvākajos 10 gados būtu nepieciešami aptuveni 500–600 miljoni eiro, lai sakārtotu tramvaju depo (no abiem Rīgas depo trešais nav pielāgots zemās grīdas tramvajiem), infrastruktūru (sliežu ceļus, apakšstacijas utt.) un iegādātos vēl papildu tramvajus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-tramvaju-infrastrukturas-attistibai-riga-desmit-gados-butu-nepieciesami-lidz-600-miljoniem-eiro.a531477/|title=Tramvaju infrastruktūras attīstībai Rīgā desmit gados būtu nepieciešami līdz 600 miljoniem eiro|last=Oļševskis|first=Artūrs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/tram_lat.htm Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=4|[[Tatra]] |[[Tatra T3|T3]] (T3SU) |1974—1987 |1974—pašlaik |247 |align=left|[[Rīga|Rīgā]] pazīstami arī kā [[Tatra T3A]] (pēc modernizēšanas). |- |[[Tatra T3|T3A]] | |1999—pašlaik |190 |align=left|Tramvaju [[Tatra T3]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |[[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |1988—1990 |1988—pašlaik |62 |align=left|[[Padomju Savienība|PSRS]] pazīstami kā [[Tatra T3M]]. |- |[[Tatra T3MR|T3MR]] | |2005—pašlaik |30 |align=left|Tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=4|[[Škoda]] |rowspan=2|[[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity, 3-sekciju)<ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |2010 |no {{dat|2010|6|1|SK|bez}} — pašlaik |20 |align=left|Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo. |- |2015—2017* ''Vienīgais modelis piegādāts 2017. gadā un 5 tramvaji 2018. gadā, ar kavēšanos, bet pārējie 8 tramvaji 2021. gadā.'' |2018—2019, 2021—pašlaik |15 |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018. gada beigām līdz 2019. gada vidum piedalījās satiksmē,<ref name="auto1">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave-depo.a357460/</ref><ref name="auto">https://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave.d?id=52089545</ref><ref name="auto2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521140304/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto }}</ref> bet atsāka 2021. gadā ar 8 tramvaju piegādi.<ref name="transphoto.org">https://transphoto.org/list.php?did=76</ref> |- |rowspan=2|[[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) |{{dat|2012|8|6|SK}} |2012 — pašlaik |6<ref>https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=2611&rid=5</ref> |align=left| |- |2015—2017* ''Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018. gadā, bet pārējie 4 tramvaji 2021. gadā.'' |2018—2019, 2021—pašlaik |5 |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018. gada rudens līdz 2019. gada vasarai piedalījās satiksmē,<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> bet atsāka 2021. gadā ar 4 tramvaju piegādi.<ref name="transphoto.org"/> |} '''Piebilde:''' visi nemodernizētie tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi. === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3MR]] [[Rīga|Rīgā]]]] Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm |title=Rīgas Tramvajs {{!}}{{!}} Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002060257/http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm }}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | {{center|[[RVZ]]}} | RVZ-6 | | | | |- | | RM-56 .. RM-68 | | | | |- | | RP-61 .. RP-69 | | | | |- | | RT-48 .. RT-54 | | | | ražoti 1948—1954 |- | | MTV-82 | | | | ražoti 1951—1961 |- | {{center|[[RVR]]}} | RVR-6 | | | | ražoti 1962. gadā, bet norakstīti līdz 1981. gadam |} == Tramvaju depo == [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6.]] [[Attēls:Historic tram in Riga.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVZ-6 šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].]] Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Augusta Spariņa ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo izvietoja [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotos tramvajus, bet ceturtajā tramvaju depo izvietoja vecā tipa tramvaju vagonus (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā uzcēla remonta un strādnieku ģērbtuvju korpusu ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visus tramvaju depo rekonstruēja. === 3. tramvaju depo === * Adrese: [[Fridriķa iela]] 2a, [[Rīga]] ([[Latgales apkaime]]) * Apkalpo maršrutus: 1, 5, 7, 8, 10<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet 2017. gada 5. jūnija pilnībā.</ref> un 11. === 4. tramvaju depo === * Adrese: [[Augusta Spariņa iela]] 1, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2010. gada 1. novembrī. Šobrīd tiek izmantots kā palīgtelpas un neizmantotās tehnikas novietne.) === 5. tramvaju depo === * Adrese: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 191, [[Rīga]] * Apkalpo maršrutus: 1, 7, 11<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet pilnībā apkalpoja līdz 2017. gada 5. jūnijam.</ref> un 14. == Tramvaju maršruti == [[Attēls:Riga, vozovna.jpg|thumb|250px|3. tramvaju depo Fridriķa ielā.]] [[Attēls:Трамвайное депо.JPG|thumb|250px|4. tramvaju depo Augusta Spariņa ielā.]] === Esošie tramvaju maršruti === Kopš 2025. gada 1. maija Rīgā ir šādi tramvaju maršruti: {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="170"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[8. tramvaju maršruts (Rīga)|8]] | [[Tapešu iela]] | [[Mīlgrāvis]] |Brīvdienās daļa reisu kursē no Tapešu ielas līdz Stacijas laukumam, ar numuru 8A |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14]] | [[Iļģuciems]] | [[Ķengarags]] | |} === Bijušie maršruti === [[Attēls:5. tramvaju depo.JPG|thumb|250px|5. tramvaju depo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Priekšplānā [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1901.—1914. gados<ref>"Rīga 1860 — 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Daugavmala (Rīga)|Daugavmala]] (loks) | [[Aleksandra vārti]] | Maršruts atklāts 1901. gada 11. (24.) jūlijā pa Brīvības ielu. 1906. gadā pagarināts līdz [[Fēnikss (akciju sabiedrība)|"Fēniksam" (vēlākais RVR)]]. |- | align="center" | 1p | Loks — "Fēnikss" | Lielais [[Šmerlis]] | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1906. gada 15. jūlijā pa [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]]. 1914. gadā pagarināts līdz [[Strazdumuiža|Strazdumuižai]] (Juglai) pa Brīvības gatvi. |- | align="center" | 2 | Daugavmala (loks) | Lielie kapi | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tagad Brasa) pa Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 2p | Stacija "Kara hospitālis" | Ķeizarmežs (Mežaparks) | Maršruts atklāts 1910. gadā pa Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 1915. gada 10. maija pagarināts pa A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršrutu slēdza. |- | align="center" | 3 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Pērnavas iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai. |- | align="center" | 4 | Birža | Matīsa iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā pagarināts līdz Rēveles (Tallinas) ielai pa Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Ūdensiestāde | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim. |- | align="center" | 5p | Daugavmala | "Kuzņecovs" | 5. maršruts pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne. |- | align="center" | 6 | Daugavmala (loks) | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā pagarināts līdz "[[Provodņiks|Provodņikam]]" (RER) pa Ganību dambi. |- | align="center" | 7 | Daugavmala | Bērnu slimnīca | Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 7p | Loks — Bērnu slimnīca | Bišumuiža | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 8 | Daugavmala | Āgenskalna tirgus | Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās pagarināts līdz Slokas ielai pa Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 8p | Loks — Slokas iela | Pulka sēta (Iļģuciema tirgus) | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa Slokas ielu. |- | align="center" | 9 | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Pļavas iela | Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1916. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[Biķernieku iela]] | Kursēja pa tagadējo Brīvības ielu līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa (tagad Brasas) dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tagadējo Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Kursēja pa tagadējo Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Latgales ielā. |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Provodņiks|Fabrika "Provodņiks"]] | Galapunkts atradās Ganību dambja galā pirms tilta pār Sarkandaugavu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1926. gadā<ref>M. Celms "Rīga — rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis (sliežu loks apkārt [[Vecrīga|Vecrīgai]] pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas]]/[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulv.]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra ielu]], [[11. novembra krastmala|11. novembra Krastmalu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]) | [[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fabrika "Fēnikss"]] | Kursēja pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | Kursēja pa Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Grīziņkalns]] | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tagad Tallinas) iela | Kursēja pa K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Riņķis | Fabrika "Kuzņecovs" | Kursēja pa Maskavas ielu. |- | align="center" | 6 | Riņķis | Fabrika "Provodņiks" | Kursēja pa K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tagadējai Dambja ielai. Vēlāk pagarināts līdz Tvaika ielai. |- | align="center" | 7 | Riņķis | Armitsteda bērnu slimnīca | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 8 | Riņķis | Āgenskalna tirgus | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk pagarināts līdz Zasulauka stacijai. |- | align="center" | 9 | Riņķis | Agrākās kazarmas | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk pagarināts līdz Iļģuciema tirgum. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1930. gadā<ref>1930. gada vilcienu saraksts</ref> |- ! width="30"| Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis | "Fēnikss" | |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 4 | Riņķis | Tallinas iela | |- | align="center" | 5 | Riņķis | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | 1930. gada oktobrī 5., 6. un 13. maršruti apvienoti vienotā 5. maršrutā: "Kuzņecovs" — Mīlgrāvis. Vēlāk atjaunoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | Riņķis | [[Sarkandaugava]] | Maršruts 1930. gada oktobrī slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- | align="center" | 7A | Riņķis | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 8 | Riņķis | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | |- | align="center" | 9 | Riņķis | [[Iļģuciems|Iļģuciema]] tirgus | |- | align="center" | 10 | Riņķis | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 11 | Riņķis | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Sākotnēji kursēja pa A. Sakses (Jahtkluba) ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektiem līdz Zooparkam. |- | align="center" | 12 | Riņķis | Lielais [[Šmerlis]] | Kursēja pa Ropažu ielu. |- | align="center" | 13 | Riņķis | [[Mīlgrāvis]] | Maršruts 1930. gada oktobrī slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1937. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[VEF]] | Kursēja pa Brīvības ielu līdz Ropažu ielai. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Vēlāk maršruts pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 4 | Vecpilsētas loks | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | Kursēja pa Kr. Barona, Matīsa, Čaka ielām līdz Tallinas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 5a | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | [[Kvadrāts (uzņēmums)|"Kvadrāts"]] | autobuss — pievedlīnija |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Sarkandaugava]] | Galapunkts bija Tvaika un Tilta ielu krustojumā. |- | align="center" | 7A | Vecpilsētas loks | [[Torņakalns]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 8 | Vecpilsētas loks | [[Zasulauks]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 9 | Vecpilsētas loks | [[Iļģuciems]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 10 | Vecpilsētas loks | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 11 | Vecpilsētas loks | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | Kursēja pa Brīvības ielu līdz Šmerlim. |- | align="center" | 13 | Vecpilsētas loks | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1944. gadā<ref>"Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1/3 | [[Brīvības iela (Rīga)|Ā. Hitlera iela]] | [[Aspazijas bulvāris|Fon der Golca loks]] — [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 2/8 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 4 | | | Nekursēja. |- | align="center" | 5/7 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 6/9 | [[Sarkandaugava]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalns]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|ZOO]] | |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] | [[Mīlgrāvis]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1946. — 1953. gadā<ref>avīze "Cīņa"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | A | Pērnavas iela | Stacija — Pērnavas iela | Lokveida maršruts, atklāts 7. 1945., slēgts 15. 5. 1950. |- | align="center" | 1 | Biķernieku iela ([[VEF]]) | Valdemāra iela | Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 1/5 | Biķernieku iela | Daugavpils iela | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/6 | Biķernieku iela | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/7 | Biķernieku iela | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] ([[Torņakalns]]) | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 2 | [[Brasa]] | Radio iela | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. pagarināts līdz Zasulaukam, pievienojot maršrutu Nr. 8. |- | align="center" | 2/9 | [[Brasa]] | [[Iļģuciems]] | Slēgts, izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 3 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Valdemāra iela | Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela — Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5. |- | align="center" | 3/8 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | [[Zasulauks]] | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 4 | Pētersalas iela | Radio iela | Atklāts 18. 1. 1948. pa Kalpaka bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA">avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.</ref> |- | align="center" | 5 | [[Ķengarags]] (Porcelāna un fajansa fabrika) | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 3. |- | align="center" | 5 | [[Sarkandaugava]] | Bērnu slimnīca | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 7., kursēja pa Kalpaka bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 5/6 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 1. 1. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] (Valdemāra iela) | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 1. un 12. |- | align="center" | 7A | Telts iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 7B | [[Mīlgrāvis]] | Radio iela | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 13., kursēja pa Kalpaka bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 8 | [[Zasulauks]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 2. |- | align="center" | 8 | "Sarkanais Kvadrāts" | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 5. un 15. |- | align="center" | 9 | [[Iļģuciems]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947. |- | align="center" | 10 | Telts iela | [[Bišumuiža]] | Maršruts pagarināts līdz Centrāltirgum (pēc 1. 1. 1951.). |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Zooloģiskais dārzs]] | |- | align="center" | 12 | Biķernieku iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 6. |- | align="center" | 13 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Degviela (uzņēmums)|"Degviela"]] ([[Mīlgrāvis]]) | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 7. |- | align="center" | 14 | [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontontilts]] | [[Valdemāra tilts]] | Kursēja no 18. 10. 1948. Pontontilta pārvietošanas darbu laikā un no 28. 3. 1949. ledus iešanas laikā. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | ''Centrālā Upju stacija'' [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] | Maršruts atklāts 1. 9. 1950.,<ref>avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.</ref> kursēja pa Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Rainberga bulvāri un Balasta dambi. |- | align="center" | 15 | [[Ķengarags]] | "Sarkanais Kvadrāts" | Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8. |} Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.<br /> Nr. 1. — pagarināts uz Iļģuciemu.<br /> Nr. 2. — pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.<br /> Nr. 3. — pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.<br /> Nr. 4. — pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējo maršrutu kara laikā slēdza un vairs neatjaunoja).<br /> Nr. 5. — izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.<br /> Nr. 12. — pārdēvēts par Nr. 6.<br /> Nr. 13. — pārdēvēts par Nr. 7.<br /> Nr. 15. — pārdēvēts par Nr. 8.<br /> Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.<ref>[http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2340-250.html Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | Brasas stacija | pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts atkal pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | [[Slāvu iela (Rīga)|Stahanoviešu iela]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Pētersalas iela | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts slēgts. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Ķengarags]] | Maršruts pagarināts līdz Zasulaukam. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | Brasas stacija | pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Centrālā Upju stacija | Maršruts slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas", 1960.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Ropažu iela (Rīga)|Jurija Gagarina iela]] | Maršruts pagarināts līdz tagadējai 45. vidusskolai. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | |- | align="center" | 3 | Keramika | Jurija Gagarina iela | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu un Pērnavas ielām. No 1965. gada kursēja pa K. Barona ielu. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | 1965. gadā maršruts saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 8 | [[Kvadrāts (uzņēmums)|Sarkanais kvadrāts]] | [[Zasulauks]] | Maršruts saīsināts līdz Keramikai |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | Maršruts saīsināts līdz Radio ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | J. Gagarina iela | Vēlāk maršruts novirzīts uz Čiekurkalnu. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | No 1978. gada maršruts kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina iela | |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Radio iela | 1966. gadā maršruts pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | 1970. gadā maršruts pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 9 | [[Kvadrāts (uzņēmums)|Sarkanais kvadrāts]] | Drāmas teātris | 1966. gadā maršruts pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Radio iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma, 1979.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Čiekurkalns]] | Maršruts saīsināts līdz Centrāltirgum, bet pēc tam slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Maršruts pagarināts līdz Ropažu ielai. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina iela | Maršruts slēgts 1984.(?) gadā. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Iļģuciems]] | 1980. gadā maršruts slēgts. |- | align="center" | 4 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | Maršruts atklāts 1984. gadā. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | 1987. gadā maršruts novirzīts uz Iļģuciemu. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags|Sarkanais kvadrāts]] | Ausekļa iela | Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags|Sarkanais kvadrāts]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1989. gadā<ref>Rīgas karte, 1989.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts "uz laiku" slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | J. Gagarina iela | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Ausekļa iela | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Radio ielai. |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags|Kvadrāts]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags|Kvadrāts]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2002. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | Maršruts izveidots 2002. gada 1. oktobrī. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Maršruts izveidots 2002. gada 2. aprīlī. Vēlāk to pārdēvēja par 8. tramvaju maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2005. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts izveidots 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2009. gada 1. septembrī maršruts slēgts. Nekursēja kopš 10. jūnija, sākoties remontdarbiem 13. janvāra ielā. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2009. gada 1. septembrī maršruts slēgts. Nekursēja kopš 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem 13. janvāra ielā. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2013. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2013. gada 16. maijā pagarināts līdz Ausekļa ielai |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2017. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts atjaunots 2017. gada 5. jūnijā. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | Pēc 1. tramvaja atklāšanas reisu skaits ievērojami samazināts. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Pēc 1. tramvaja atklāšanas reisu skaits ievērojami samazināts. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | No 2017. gada 5. jūnija pagarināts līdz Ausekļa ielai |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2018. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | No 2018. gada 3. martā kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un pa Radio ielu. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | No 2018. gada 3. martā kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un pa Radio ielu. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | Slēgts 2018. gada 3. martā. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | Remontdarbu dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 23. augustam saīsināts līdz Stacijas laukumam. Posmā no centra līdz Iļģuciemam aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Slēgts 2018. gada 3. martā. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2022. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2022. gadā ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz 13. janvāra ielu un neiebrauc pie Centrāltirgus. Vēlāk tās izmaiņas palika patstāvīgas. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | Slēgts 2021. gada novembrī vadītāju trūkumu dēļ. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | 2022. gada vasarā vairākas reizes saīsināts līdz Ausekļa ielai. Slēgtajā posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | Slēgts 2021. gada novembrī vadītāju trūkumu dēļ. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2022. gadā aizvietots ar 11T. autobusu maršrutu Brasas tilta remontdarbu dēļ. |- |[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|RETRO]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas Laukums]] — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Sākoties COVID-19 pandēmijai Latvijā maršruts slēgts. Retro-tramvajs darbojas tikai kā nomas tramvajs. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2023. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts gar Centrāltirgu. |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 5 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Mīlgrāvis]] | Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | No 30.10.2023 līdz 30.12.2023 saīsināts līdz Krasta masīvam Ķengaraga tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 7T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 10 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Bišumuiža]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2023. gadā 20. jūnijā atjauno kustību uz Mežaparku, un līdz 30. jūnijam kursēja līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]]. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2024. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz 13. janvāra ielu un nebrauc gar Centrāltirgu. |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | 11. novembra krastmalas sliežu un ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Bišumuiža]] | 11. novembra krastmalas sliežu un ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2025. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | Pārnumurēts par 8. maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 8 |[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]] |[[Tapešu iela]] |Atklāts 2025. gada 1. maijā. Brīvdienās daļa reisu kursē no Tapešu ielas līdz Stacijas laukumam, ar numuru 8A |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | No 2025. gada 1. maija kursēs pa Centrāltirgus loku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 14 |[[Iļģuciems]] |[[Ķengarags]] |Atklāts 2025. gada 1. maijā. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2026. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | No 2026. gada 1. jūnija pagarināts līdz Višķu ielai / mobilitātes punktam "Ķengarags" |- | align="center" | 8 |[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]] |[[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 14 |[[Iļģuciems]] |[[Ķengarags]] | No 2026. gada 1. jūnija pagarināts līdz Višķu ielai / mobilitātes punktam "Ķengarags" |} == Attēlu galerija == <center><gallery mode="packed" widths="300px" heights="200px" perrow="6"> Attēls:Sniega tiiriitaajs.JPG|<small>Darba vagons - sniega tīrītājs</small> Attēls:Sliezhu_buuve_uz_5._depo.JPG|<small>Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo</small> Attēls:Uudens cisterna.JPG|<small>Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem</small> Attēls:Riga, tramvaj (6).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Riga, kropící tramvaj.jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, šalina (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj (5).jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Služební tramvaj v Rize.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici, odbočka z tramvajové trati.jpg|<small>Izbraukšana no 3. tramvaju depo</small> Attēls:Tramvajová vozovna na Maskavas iela.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Retro tramvajs.JPG|<small>Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā</small> Attēls:Retro tramvaj v Rize.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Retro tramvaj, Riga.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Tram in riga.JPG|<small>Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā</small> Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|<small>1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru — Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://web.archive.org/web/20070930043356/http://tramvajs.times.lv/rus/russian.htm Informācija un attēli par tramvajiem Rīgā krieviski] * {{youtube|88Iwo7Q55Rs|Tramvaji Rīgā (1. daļa)}} * {{youtube|vswVjh4JrNM|Tramvaji Rīgā (2. daļa)}} * {{youtube|xi0Gxk4_JSA|Tramvaji Rīgā (3. daļa)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā| ]] lm2oj61s6eqlng1t3gzrgedzo608m1f 0 81613 4519637 4448901 2026-09-09T16:17:22Z Meistars Joda 781 4519637 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Džons Čērčils | vārds_orig = ''John Churchill'' | attēls = John Churchill Marlborough porträtterad av Adriaen van der Werff (1659-1722).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džons Čērčils | dz_gads = 1650 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Devona|Eša}} | m_gads = 1722 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|Anglija|Bārkšīra|Lielbritānijas Karaliste|Vindzoras muiža}} | dienesta_pakāpe = | pilsonība = {{ENG}} | tautība = [[anglis]] | paraksts = John Churchill, 1st Duke of Marlborough Signature.svg | pakāpe = [[Ģenerālis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Anglijas Karaliste]] (1667-1707)<br>[[Lielbritānijas Karaliste]] (1707-1722) | struktūra = [[Anglijas armija]]<br>[[Britu armija]] | vienība = | nodarbošanās = militārpersona, politiķis | komandēja = [[Spēku augstākais virspavēlnieks]] | kaujas = [[Karš par Spānijas mantojumu]] | apbalvojumi = [[Bikšu lentes ordenis|Bikšu lentes ordeņa]] bruņinieks | izglītība = | cits_darbs = }} {{infokaste+}} {{Citas nozīmes|karavadoni|Čērčils|Čērčils}} '''Džons Čērčils''' ({{val|en|John Churchill}}, dzimis {{dat|1650|5|26}}, miris {{dat|1722|6|16}}) bija [[Anglija]]s karavīrs un valstsvīrs, kalpoja pieciem dažādiem monarhiem 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. Viņš īpaši izcēlās [[Karš par Spānijas mantojumu|Karā par Spānijas mantojumu]] un tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Anglijas karavadoņiem. Par saviem militārajiem panākumiem 1702. gada 14. decembrī viņš saņēma karalienes Annas radīto pirmā Marlboro hercoga (''Duke of Marlborough'') titulu. Džons Čērčils pazīstams ar to, ka nekad nav zaudējis nevienu kauju, kurā piedalījies.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Colby |first=Elbridge |date=1937 |title=John Churchill, Duke of Marlborough |url=https://www.jstor.org/stable/44555466 |journal=The Military Engineer |volume=29 |issue=167 |pages=366–374 |jstor=44555466 |issn=0026-3982}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Churchill |first=Winston |author-link=Vinstons Čērčils |url=https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.124872/page/n2/mode/1up |title=Marlborough: His Life and Times |publisher=Charles Scribner & Sons |year=1947 |pages=15}}</ref> == Ģimene un bērni == [[Attēls:Sarah Churchill Duchess.jpg|thumb|Sāra Čērčila. Godfreja Knelera portrets.]] 1677. gadā Džons Čērčils apprecēja Sāru Dženingsu (1660–1744), parlamentārieša Ričarda Dženingsa (1619–1668) meitu, kas bija dzimusi Ričarda laulībā ar dabaszinātnieka Mārtina Listera māsu. Viņu laulībā piedzima septiņi bērni:<ref>Notable Names: John Churchill, Duke of Marlborough – Royal Central (англ.). royalcentral.co.uk. Дата обращения: 12 июня 2017. Архивировано 7 апреля 2018 года.</ref> * Harieta Čērčila * Henrieta Čērčila * Anna Čērčila * Džons Čērčils * Elizabete Čērčila * Mērija Čērčila * Čārlzs Čērčils == Skatīt arī == * [[Blenemas pils]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čērčils, Džons}} [[Kategorija:1650. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1722. gadā mirušie]] [[Kategorija:Devonā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes dižciltīgie]] [[Kategorija:Anglijas militārpersonas]] [[Kategorija:Ģenerālisimusi]] brpoxjkkphyd647cpkedpa81lvj46y2 4519638 4519637 2026-09-09T16:20:16Z Meistars Joda 781 4519638 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Džons Čērčils | vārds_orig = ''John Churchill'' | attēls = John Churchill Marlborough porträtterad av Adriaen van der Werff (1659-1722).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džons Čērčils | dz_gads = 1650 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Devona|Eša}} | m_gads = 1722 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|Anglija|Bārkšīra|Lielbritānijas Karaliste|Vindzoras muiža}} | dienesta_pakāpe = | pilsonība = {{ENG}} | tautība = [[anglis]] | paraksts = John Churchill, 1st Duke of Marlborough Signature.svg | pakāpe = [[Ģenerālis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Anglijas Karaliste]] (1667-1707)<br>[[Lielbritānijas Karaliste]] (1707-1722) | struktūra = [[Anglijas armija]]<br>[[Britu armija]] | vienība = | nodarbošanās = militārpersona, politiķis | komandēja = [[Spēku augstākais virspavēlnieks]] | kaujas = [[Karš par Spānijas mantojumu]] | apbalvojumi = [[Bikšu lentes ordenis|Bikšu lentes ordeņa]] bruņinieks | izglītība = | cits_darbs = }} {{Citas nozīmes|karavadoni|Čērčils|Čērčils}} '''Džons Čērčils''' ({{val|en|John Churchill}}, dzimis {{dat|1650|5|26}}, miris {{dat|1722|6|16}}) bija [[Anglija]]s karavīrs un valstsvīrs, kalpoja pieciem dažādiem monarhiem 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. Viņš īpaši izcēlās [[Karš par Spānijas mantojumu|Karā par Spānijas mantojumu]] un tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Anglijas karavadoņiem. Par saviem militārajiem panākumiem 1702. gada 14. decembrī viņš saņēma karalienes Annas radīto pirmā Marlboro hercoga (''Duke of Marlborough'') titulu. Džons Čērčils pazīstams ar to, ka nekad nav zaudējis nevienu kauju, kurā piedalījies.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Colby |first=Elbridge |date=1937 |title=John Churchill, Duke of Marlborough |url=https://www.jstor.org/stable/44555466 |journal=The Military Engineer |volume=29 |issue=167 |pages=366–374 |jstor=44555466 |issn=0026-3982}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Churchill |first=Winston |author-link=Vinstons Čērčils |url=https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.124872/page/n2/mode/1up |title=Marlborough: His Life and Times |publisher=Charles Scribner & Sons |year=1947 |pages=15}}</ref> == Ģimene un bērni == [[Attēls:Sarah Churchill Duchess.jpg|thumb|Sāra Čērčila. Godfreja Knelera portrets.]] 1677. gadā Džons Čērčils apprecēja Sāru Dženingsu (1660–1744), parlamentārieša Ričarda Dženingsa (1619–1668) meitu, kas bija dzimusi Ričarda laulībā ar dabaszinātnieka Mārtina Listera māsu. Viņu laulībā piedzima septiņi bērni:<ref>Notable Names: John Churchill, Duke of Marlborough – Royal Central (англ.). royalcentral.co.uk. Дата обращения: 12 июня 2017. Архивировано 7 апреля 2018 года.</ref> * Harieta Čērčila * Henrieta Čērčila * Anna Čērčila * Džons Čērčils * Elizabete Čērčila * Mērija Čērčila * Čārlzs Čērčils == Skatīt arī == * [[Blenemas pils]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čērčils, Džons}} [[Kategorija:1650. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1722. gadā mirušie]] [[Kategorija:Devonā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes dižciltīgie]] [[Kategorija:Anglijas militārpersonas]] [[Kategorija:Ģenerālisimusi]] l3seypf6v2ggk9c7jcqv02cuybget8w 0 81822 4519721 4473912 2026-09-09T23:13:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519721 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Uncle Sam (pointing finger).jpg|thumb|right|170px|Tēvocis Sems]] '''Tēvocis Sems''' ({{val|en|Uncle Sam}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] personificējošiem tēliem. Citreiz šo tēlu saista tieši ar [[Baltais nams|Balto namu]].<ref>[http://blownmortgage.com/2008/10/31/should-uncle-sam-help/ Should Uncle Sam Help?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090622173653/http://blownmortgage.com/2008/10/31/should-uncle-sam-help/ |date={{dat|2009|06|22||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Tēvocis Sems Internetā būs viegli atrodams | date= 2000. gada 29. jūnijs | work= [[Delfi (portāls)|Delfi]] | url= http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=279368 | accessdate= 2015. gada 20. jūlijā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305140700/http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=279368 | archivedate= {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Vēsture == Vārds „Tēvocis Sems" pirmo reizi lietots [[1812. gada karš (ASV)|1812. gada karā]] starp ASV un [[Britu impērija|Britu impēriju]], taču pirmais viņa attēlojums parādījās [[1852]]. gada 13. marta „''The New York Lantern''" izdevumā karikatūrista [[Frenka Beljū]] ({{val|en|Frank Bellew}}) izpildījumā.<ref name="Liniņš">{{Tīmekļa atsauce | title= 13. marts. Tēvocis Sems | author= Eduards Liniņš | date= 2014. gada 13. marts | work= [[lsm.lv]] | url= http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/13.-marts.-tevocis-sems.a35213/ | accessdate= 2015. gada 20. jūlijā | language= latviski | archive-date= 2019. gada 22. Septembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190922190320/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/13.-marts.-tevocis-sems.a35213/ }}</ref> Viņš tika attēlots kā gara auguma, kalsns un sirms vīrs, kurš tērpies [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|ASV karoga]] krāsas apģērbā ar tā elementiem. Tēvoci Semu gan popularizēja ASV mākslinieks [[Tomass Nasts]] ({{val|en|Thomas Nast}}), kurš, papildinot iepriekšējos zīmējumus, Tēvocim Semam piešķīra viņam raksturīgo kazbārdu, vaibstus un cilindra cepuri. Viens no uzskatiem ASV ir, ka šī tēla pamatā ir [[miesnieks]] Semjuels Vilsons ({{val|en|Samuel Wilson}}), kura [[proviants|provianti]] piegādāti kādai kara bāzei.<ref>[http://www.loc.gov/exhibits/treasures/trm015.html The Most Famous Poster] {{en ikona}}</ref> Viņš uz gaļas mucām uzrakstījis burtus U.S., ar ko bija domāts apzīmējums Savienotās Valstis ({{val|en|'''U'''nited '''S'''tates}}). [[karavīrs|Karavīri]] jokojoties teikuši, ka gaļa esot pienākusi no Tēvoča Sema. Iespējams, Tēvoča Sema vizuālais tēls zināmā mērā ietekmējies no bijušā prezidenta [[Abrahams Linkolns|Abrahama Linkolna]], kurš pats bija gara un kalsna auguma.<ref name="Liniņš"/> Tēvocis Sems kļuva plaši atpazīstams ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[rekrutēšana]]s plakātu. Tajā viņš bija attēlots ar izstieptu pirkstu, kurš norādīja uz plakāta aplūkotāju. Plakāta lejasdaļā bija teksts, ka Tēvocis Sems ASV [[karaspēks|armijā]] vēlas tieši tevi. 1961. gada 15. septembrī [[ASV Kongress]] pieņēma rezolūciju, ar ko tika godināts šī simbola aizsācējs. Semjuela Vilsona dzimšanas vietā tika izveidots [[muzejs]] un uzstādīta piemiņas plāksne. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Uncle Sam|Tēvocis Sems}} * [http://www.sonofthesouth.net/uncle-sam/uncle-sam-pictures.htm Vēsturiski plakāti ar Tēvoci Semu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220107043410/http://www.sonofthesouth.net/uncle-sam/uncle-sam-pictures.htm |date={{dat|2022|01|07||bez}} }} {{en ikona}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:ASV nacionālie simboli]] bfukh54cvmgrdvxq3401rgv9irekx1w 0 84427 4519840 4501476 2026-09-10T11:27:14Z Edis 27633 4519840 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Latvijas Gāze'' | logo = [[Attēls:Latvijas Gaze Logo.svg|275px]] | caption = | imagestyle = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1991. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Aigars Kalvītis]]<br />(valdes priekšsēdētājs) | industry = [[enerģētika]] | products = | services = [[dabasgāze]]s tirdzniecība | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | value = | owner = ''Energy Investments''{{br}}[[Rietumu banka]]{{br}}''[[Itera Latvija]]''{{br}}''Haupas'' | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|lg.lv}} | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Latvijas Gāze"''' ('''LG''') ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[dabasgāze]]s importu un tirdzniecību. Uzņēmuma galvenais birojs ir [[Rīga|Rīgā]]. Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām tiek veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. AS "Latvijas Gāze" īpašnieki ir SIA ''Energy Investments'' (46,11 %), [[Rietumu banka|AS Rietumu banka]] (28,97 %), SIA ''[[ITERA Latvija]]'' (16,00 %), ''UAB Haupas'' (6,15 %, Lietuva).<ref name="LG 2024.11.08" /> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Gāzes fabrika Bastejkalnā pēc 1865.JPG|thumb|left|Rīgas pirmā Gāzes fabrika [[Bastejkalns|Bastejkalnā]] (pēc 1865).]] 1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] ražoja [[deggāze|deggāzi]] Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. [[Liepāja|Liepājā]] gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmantot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas pārvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju. 1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no [[Dašava]]s Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties [[Inčukalna pazemes gāzes krātuve]]. 1970. gados Ļeņingradas institūtā ''Giprospecgaz'' tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi. 1972. gadā atklāja gāzes vadu [[Valdajs]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]], kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada [[Saurieši]]—[[Ogre]]—[[Jēkabpils]]—[[Daugavpils]] būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību ''Latvijas Gāze''.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1991. gadā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā ''Latvijas Gāze'' (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. To 1994. gada 31. janvārī pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.<ref name="Lursoft LG" /> 1996. gadā uzņēmumu iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika ''Latvijas Gāze'' [[privatizācija]], un par tā akcionāriem kļuva ''E.ON Ruhrgas International AG'', ''AAS Gazprom'' un ''SIA ITERA Latvija''. 2014. gada martā ''E.ON Ruhrgas'' paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus.<ref name="tvnet 2014.04" /> 2016. gada 1. janvārī ''Latvijas Gāze'' akcionāra ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' mātes uzņēmums ''[[Uniper|Uniper AG]]'' atdalījās no ''[[E.ON]]'', un ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva 28,97 % ''Latvijas Gāze'' akciju investīciju fondam ''[[Marguerite Fund]]'', kurā piedalās finanšu institūcijas ''Caisse des Depots et Consignations'', ''Cassa Depositi e Prestiti'', [[Eiropas Investīciju banka]], ''Instituto de Credito Oficial'', ''KfW'' un ''PKO Bank Polski''.<ref name="delfi 2016.01" /> 2016. gada 11. februārī [[Saeima]] pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā ''Latvijas Gāze'' līdz 2017. gada 3. aprīlim atsevišķā uzņēmumā būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.<ref name="Saeima 11.02.2016" /> 2016. gada 2. septembrī ''Latvijas Gāze'' akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību ''[[Conexus Baltic Grid]]'' un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 22. decembrī notika ''Conexus Baltic Grid'' dibināšanas sapulce;<ref name="DB 2016.12.22" /> tas Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 2017. gada 2. janvārī. 2017. gada 22. novembrī ''Latvijas Gāze'' dibināja meitas uzņēmumu ''[[Gaso]]'', kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas.<ref name="DB 2016.11" /> 2017. gadā "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā un Igaunijā. Pēc [[Somija]]s gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā. 2022. gada 8. augustā AS "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē tika nolemts gāzes sadales sistēmas operatora ''[[Gaso]]'' kapitāldaļas nodot jaundibināmam uzņēmumam.<ref name="db 2022.08.08" /> 2023. gadā "Latvijas gāze" sāka ''Gaso'' pārdošanas procesu, jo pēc 2022. gadā pieņemtā regulējuma ''Gaso'' nevarēja pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri. 2023. gada 14. aprīlī "Latvijas gāze" noslēdza vienošanos par AS ''Gaso'' pārdošanu Igaunijas uzņēmumam ''Eesti Gaas'' (tagad ''[[Elenger Grupp]]'') par 120 miljoniem eiro.<ref name="tvnet 2023.04.14" /> Pēc valdības piekrišanas un konkurences padomes atļaujas saņemšanas darījums tika pabeigts 17. jūlijā. 2023. gada 24. novembrī tika paziņots, ka "Latvijas gāze" valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība SIA ''Energy Investments'' iegādājusies 28,97 % LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda ''Marguerite Gas II''. Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, ''Energy Investments'' vadības izpirkuma procesa ietvaros atsavināja ar atpakaļpirkuma tiesībām projekta finansētājam [[Rietumu banka]]i pirmajā posmā iegādātās 28,97 % "Latvijas gāze" kapitāldaļas.<ref name="tvnet 2023.12.05" /> 2024. gada 28. jūnijā "Latvijas gāze" Latvijas Bankai iesniedza lūgumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu; to Latvijas Banka atļāva 24. jūlijā. Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums 3,35 eiro par vienu akciju. Piedāvājums attiecās uz 18,75 % kapitāla, bet pēc atpirkšanas perioda uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014 %. 23. augusts bija AS "Latvijas gāze" akciju kotēšanas pēdējā diena ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā.<ref name="db 2024.08.19" /> 2024. gada oktobrī Krievijas ''[[Gazprom]]'' pārdeva tam piederošos 34,00 % "Latvijas Gāze" kapitāldaļu Omānas uzņēmuma ''Qudrah International SPC'', kas savukārt novembrī akcijas pārdeva uzņēmumiem SIA ''Energy Investments'' (27,85 %) un Lietuvas ''UAB Haupas'' (6,15 %).<ref name="delfi 2024.11.20" /> 2025. gada 9. jūlijā tika paziņots, ka SIA ''Energy Investments'' no ''[[Uniper|Uniper SE]]'' ir izpircis 18,26 % AS "Latvijas gāze" akciju.<ref name="db 2025.07.09" /> 2025. gada 25. augustā AS "Latvijas Gāze" dibināja meitas uzņēmumu SIA ''LG Capital'', pamatkapitālā ieguldot 17 miljonus eiro; tas paredzēts kā platforma nākotnes investīciju projektu realizācijai, ļaujot "Latvijas gāze" diversificēt darbības jomas. == Pārvalde == ''Latvijas Gāze'' pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. Padomes priekšsēdētājs ir Guntars Reidzāns, padomes locekļi: Matiass Kolenbahs, Kirils Neujmins, Kirils Seļezņovs, Olivers Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs, Jeļena Mihailova, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis un Kristians Janzens. Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. Valdes priekšsēdētājs ir [[Aigars Kalvītis]] (kopš 2015. gada augusta), viņa vietnieks Deniss Jemeļjanovs, valdes locekļi Elita Dreimane, un Inga Āboliņa (līdz 2022. gada 12. augustam).<ref name="Valde" /> AS "Latvijas Gāze" meitsabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā [[Saeima]] pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> == Atbalsta programmas == Uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās. 1997. gadā ''Latvijas Gāze'' kļuva par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] atbalstītāju un [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases]] ģenerālsponsoru. 2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī [[kardioloģija]]s zinātnē. 2004. gadā ''Latvijas Gāze'' ieguva [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus. Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā [[Engures ezers|Engures ezera]] dabas parka uzturēšanai un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] fondam. 2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī [[Latvijas Bobsleja federācija]]i sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī [[Latvijas Motosporta federācija]]s un [[Latvijas Ūdens motosporta federācija]]s mērķu īstenošanai. 2007. gadā LG atbalstīja projektu ''Innovation Circuss'' un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un [[Sirds ķirurģija|sirds ķirurģijā]]. Kopš 2008. gada ''Latvijas Gāze'' ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ieskats vēsturē">[http://www.lg.lv/uploads/filedir/File/Uznemuma_darbiba/Ieskats%20gazes%20nozares%20vesture%20Latvija%202002.pdf Ieskats gāzes nozares vēsturē Latvijā (2002)]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Lursoft LG">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/latvijas-gaze Latvijas Gāze, Akciju sabiedrība]</ref> <ref name="tvnet 2014.04">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/504714-no_latvijas_gazes_aiziet_nozimigs_akcionars_vieta_gazprom No «Latvijas gāzes» aiziet nozīmīgs akcionārs; vietā «Gazprom»?] Nekā Personīga/TV3, 2014. gada 6. aprīlī</ref> <ref name="Valde">[http://www.lg.lv/?id=96&lang=lat Valde]</ref> <ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321 Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref> <ref name="DB 2016.12.22">[http://www.db.lv/razosana/energetika/nodibinats-dabasgazes-parvades-un-uzglabasanas-sistemas-operators-conexus-baltic-grid-458033 Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid] LETA, 2016. gada 22. decembris</ref> <ref name="Saeima 11.02.2016">[http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24405-saeima-nosaka-gazes-tirgus-atversanas-principus Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus] Saeima, 11.02.2016.</ref> <ref name="DB 2016.11">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/par-gaso-valdes-priekssedetaju-iecelta-petersone-godmane-469103 Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane] Žanete Hāka, 2017. gada 22. novembris</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/lg-uznemumu-gaso-nodos-jaundibinama-kompanijai-508740 LG uzņēmumu Gaso nodos jaundibināmai kompānijai] LETA, 08.08.2022</ref> <ref name="tvnet 2023.04.14">[https://www.tvnet.lv/7754170/latvijas-gaze-pardos-gaso-igaunijas-uznemumam-eesti-gaas "Latvijas Gāze" pārdos "Gaso" Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas"] LETA, 2023. gada 14. aprīlis</ref> <ref name="tvnet 2023.12.05">[https://www.tvnet.lv/7912381/latvijas-gazes-valdes-locekli-kopa-ar-rietumu-banku-plano-izpirkt-visas-uznemuma-akcijas "Latvijas gāzes" valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas] TVNET/LETA, 2023. gada 5. decembris</ref> <ref name="db 2024.08.19">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-gazes-akcijas-izslegs-no-baltijas-otra-saraksta-517691 Latvijas gāzes akcijas izslēgs no Baltijas Otrā saraksta] LETA, 19.08.2024</ref> <ref name="LG 2024.11.08">[https://lg.lv/jaunumi/pazinojums-par-akcionaru-sastavu AS “Latvijas Gāze” Valdes paziņojums par Sabiedrības akcionāru sastāvu uz 08.11.2024.] Latvijas Gāze, 08.11.2024</ref> <ref name="delfi 2024.11.20">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120050922/gazprom-ieprieks-piederosas-latvijas-gazes-akcijas-no-omanas-uznemuma-nopirkusas-divas-kompanijas "Gazprom" iepriekš piederošās "Latvijas gāzes" akcijas no Omānas uzņēmuma nopirkušas divas kompānijas] LETA, 20.11.2024</ref> <ref name="db 2025.07.09">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-gazes-akciju-izpirksana-varetu-noslegties-pusgada-vai-gada-laika-520697 Energy Investments turpina vadības izpirkuma procesu Latvijas Gāze; noslēgta Uniper SE akciju paketes iegāde] Db.lv, 09.07.2025</ref> }} == Ārējās saites == * [https://lg.lv AS "Latvijas Gāze" vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas Gāze| ]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā agrāk kotētie uzņēmumi]] rdkau1cr0g8u1ii9nvtjfghltox4ch7 0 101384 4519664 4508155 2026-09-09T17:16:35Z Bikandr 109007 4519664 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rigas_vietas_shema.jpeg|thumb|250px|Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte]] [[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem Erbstorfas kartē (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' ("nocietinājumu zeme", [[Garderīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s pilsēta pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], agrākās svēbu ([[goti|gotu]]) zemes un attēlotas Polijas pilsētas]] '''Rīgas vēsture''' ir vēstījums par [[Rīga]]s pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām. Uzskata, ka Rīgas vietā pirms tam ir atradusies [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] apmetne ({{val|liv|Rīgõ}}) ar [[Osta|ostu]], kuru krustneši izmantoja kā galveno atbalsta punktu [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā. [[1225]]. gadā Rīga ieguva pilsētas tiesības un kopš [[1255]]. gada bija arhibīskapa sēdeklis un plašas baznīcas provinces centrs. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i. == Priekšvēsture == Vēsturiski pirmā zināmā liecība par cilvēku klātbūtni Rīgas teritorijā ir ap 8000 gadus veca [[Kauls|kaula]] [[harpūna]], kas atrasta [[Daugava|Daugavas]] krastā pie [[Zaķusala]]s.<ref name="FeodālāRīga">"''Feodālā Rīga''", "Zinātne", 1978., 19.-33. lpp.</ref> Tomēr šim laikposmam sekoja periods, kad [[Litorīnas jūra]] atkal applūdināja lielu daļu Rīgas teritorijas. Neolītā, sākot no laikposma apmēram pirms 5500 gadiem, jūrai atkāpjoties, krastā izveidojās lagūnu ezeri, kas bija labvēlīgi zvejniecībai un ūdensputnu medībām. Pēc 2000. gada p.m.ē. Rīgas teritorijā no dienvidiem ienāca baltu priekšteči — toreizējās laivas cirvju un [[Auklas keramikas kultūra|auklas keramikas]] kultūras pārstāvji, kuru priekšmeti atrasti daudzās Rīgas vietās.<ref name="FeodālāRīga" /> Tomēr mazauglīgie piejūras smiltāji īpaši nevilināja zemkopjus, kuri tolaik koncentrējās 15-20 kilometrus augstāk gar Daugavu [[Doles sala]]s un [[Salaspils]] apkārtnē.<ref name="FeodālāRīga" /> Ap mūsu ēras sākumu, pieaugot Daugavas nozīmei kā ūdensceļam, attīstījās starptautu tirdzniecības sakari. Tā, mūsdienu [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra ielā]] atrasts 1.—4. gadsimta [[Senā Roma|romiešu]] monētu depozīts, atsevišķas romiešu monētas atrastas arī [[Torņakalns|Torņakalnā]].<ref name="FeodālāRīga" /> Tomēr nav drošu liecību par pastāvīgām apmetnēm mūsdienu Rīgas teritorijā šai laikā. Pirmās senlietas, kas liek domāt par pastāvīgām apmetnēm, attiecas uz 5.—6. gadsimtu. To vidū ir 6.–12. gadsimta priekšmetu fragmenti, kas atrasti tagadējās [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu ielas]] stūrī, un [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu ielā]] atrasta 5.–6. gadsimta sudraba skaldņota kaklariņķa daļa, kas raksturīga [[Zemgaļi|zemgaļu]] un [[Latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajiem apgabaliem. <ref name="FeodālāRīga" /> Arī [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielā]] atrasta arī zemgaļu materiālajai kultūrai raksturīga 5.–6. gadsimta bronzas aproces daļa. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/08.09.2026-jauns-paversiens-latvijas-vestures-izpratne-atradums-muzeja-arsenals-parbuves-laika-atklaj-ka-cilveki-riga-dzivojusi-5-6-gadsimtus-agrak.a662331/|title=Jauns pavērsiens Latvijas vēstures izpratnē: atradums muzeja «Arsenāls» pārbūves laikā atklāj, ka cilvēki Rīgā dzīvojuši 5–6 gadsimtus agrāk|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-09|language=lv}}</ref> Liels zemgaļu pilskalns šai laikā bija [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Pļavniekkalnā]] Katlakalna apkārtnē, vēlāk īpaši svarīga kļuva no Rīgas attālākā [[Daugmales pilskalns|Daugmale]]. 10. gadsimtā reģionā sākās lībiešu pieplūdums un izveidojās etniski jaukta teritorija. Šai laikā vietējās ciltis aktīvi tirgojās ar iebraucēju kuģiem no [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s, 12. gadsimtā īpaši izvirzījās [[Visbija]] Zviedrijā un [[Lībeka]] [[Vācija|Vācijā]]. Ar šo laiku datējami arī senākie pastāvīgas apdzīvotības kultūrslāņi Rīgas teritorijā, konkrēti [[Audēju iela (Rīga)|Audēju]]-[[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu]] ielas un [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukuma]] rajonā. Pie [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] atrasts šā laika kapulauks ar Kurzemes ziemeļdaļai — lībiešiem un pārkuršotiem lībiešiem — raksturīgajām rotām.<ref name="FeodālāRīga" /> Kopš 12. gadsimtā pastāvēja iekārtota osta [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes]] upītes grīvā. Atrastās senlietas liecina par ievērojamu ievedumu no [[Rietumeiropa]]s un [[Kijivas Krievzeme]]s ziemeļu apgabaliem.<ref name="FeodālāRīga" /> Izvedums bijis [[dzintars]], [[Bišu vasks|vasks]], iespējams, arī [[kažokāda]]s un [[medus]].<ref name="FeodālāRīga" /> Rīgas abās apmetnēs arī kausēts [[dzelzs]] no [[purva rūda]]s, atrasti rotkaļu instrumenti, [[Dzintars|dzintara]], [[Ragi|ragu]] un [[Kauls|kaula]] apstrādes pārpalikumi, koka trauku, apģērbu un apavu gatavošanas pazīmes. Izplatīta bijusi zvejniecība un lopkopība. Tomēr arī amatnieku darbnīcās bieži sastopami zvejnieku darbarīki, kas liecina par tālaika nepieciešamību apvienot profesijas.<ref name="FeodālāRīga" /> == Pilsētas dibināšana == [[attēls:Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|thumb|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]]).]] [[attēls:Bīskaps Alberts liek pirmo akmeni Rīgas pamatos 1200.JPG|thumb|Bīskaps Alberts liek pirmo akmeni Rīgas pamatos (1200).]] Rīga kā lībiešu osta un [[apdzīvota vieta]] pastāvējusi jau pirms 1158. gada, pēc 1158. gada šeit vācu [[Tirgotājs|tirgotāji]] kā viesi nodibināja savu [[Faktorija|faktoriju]].<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas vēsture XII-XX gadsimts|last=Straubergs|first=Jānis|publisher=Latvijas Mediji|year=2019|isbn=9789934156823|pages=43., 490}}</ref> Senākajā [[Livonija]]s hronikā, t.s. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minēts (IV nodaļas 5. paragrāfā), ka [[1200]]. gadā [[Daugava]]s [[grīva]]s [[Lībieši|lībiešu]] vecākais [[Aso]] ierādīja [[Bīskaps|bīskapam]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam]] vietu (''locum'') apmetnes celšanai Daugavas labajā krastā, apmēram 15 km attālumā no upes ietekas jūrā.<ref>[[Indriķa hronika]]: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu.»</ref> Vieta bijusi visai zināma, jo tā pati [[Indriķa hronika]] min, ka šajā vietā (''in loco Rigae'') 1198. gadā notikusi [[1198. gada Kauja pie Rīgas|militāra sadursme]] starp bīskapa ļaudīm un lībiešiem, kurā tika nogalināts [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. 1201. gada vasara: "Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta." Ierādītās vietas dienvidu un austrumu dabiskā robeža bija Daugavas pieteka — [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīgas upe]] (vēlāk saukta arī par Rīdzeni, tai sašaurinoties — Rīdziņu). Pie Rīgas upes ietekas Daugavā bija izdevīga vieta ostai — paplašinājums, — t.s. Rīgas ezers. Blakus atradās vietējo iedzīvotāju ciemi ([[Rīgas lībiešu ciemi]] — viens pie Rīgas ezera, otrs — pie Rīgas upes ietekas Daugavā). Hronikas V nodaļā minēts, ka [[1201]]. gadā esot sākts celt Rīgas pilsētu plašā jeb klajā laukā (''in campo spatioso''), kura tuvumā bijis iespējams ierīkot ostu (V:1), [[1202]]. gadā esot ieradies Alberta brālis Engelberts ar pirmajiem namniekiem (''cives'') (VI:2), bet pēc tam bīskaps pārcēlis no [[Ikšķile]]s uz Rīgu arī [[Livonijas bīskapija]]s sēdekli. Avoti nav vienoti jautājumā par pilsētas dibinātāja personu. [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākā Livonijas atskaņu hronika]] min, ka ''"pēc tam drīz bīskaps Bertolds sāk celt Rīgu kā jau vīrs, kas nāk, lai paliktu šeit labuprāt"''.<ref>Vecākā Livonijas atskaņu hronika. 523.-525. rinda, J.Saivas tulkojumā.</ref> Arī citi avoti: [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika]], [[Vartberges Hermanis]], [[Augustīns Eicedijs]], [[Johans Renners]] un [[Baltazars Rusovs]], [[Dionīsijs Fabricijs]] un [[Kristians Kelhs]], par Rīgas pilsētas dibinātāju dēvēja bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]]. Tikai [[16. gadsimts|16. gadsimta]] beigās sarakstītajā [[Bazīlijs Plīnijs|Bazīlija Plīnija]] Rīgas vēsturē dzejā atkal minēts bīskaps Alberts kā pilsētas dibinātājs. Kopš [[1740]]. gada, kad pirmo reizi tika nodrukāta Indriķa hronika, historiogrāfijā iegājās kā vispārpieņemts pilsētas vēsturi sākt ar [[1201]]. gadu un par tās dibinātāju pieņemt bīskapu Albertu. == 13. gadsimts == [[Attēls:Pirmais Rīgas zīmogs 1226.jpeg|thumb|250px|Pirmais Rīgas zīmogs (1226)]] [[Attēls:Kuģa vraks 1938. gadā.jpg|thumb|250px|[[Armijas Ekonomiskais veikals|Armijas Ekonomiskā veikala]] būvēšanas laikā 1938. gadā Rīdzenes ezera vietā atrastais kuģa vraks]] Pirmie tirgotāji, kas uzsāka dzīvi jaunajā apmetnē un bīskapa ļaudis savām pirmajām būvēm apkārt uzberot zemes valni un uzceļot noasinātu koka pāļu žogu — [[Palisāde|palisādi]]. Pēc 1204. gada [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu un līvu karagājiena uz Rīgu]] [[1207]]. gadā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība, kuru pēc [[Rīgas aplenkums (1210)|kuršu uzbrukuma]] [[1210]]. gadā pagarināja līdz Daugavai, un nocietinājumu siena ieslēdza arī vietējo iedzīvotāju ciemus, bet kopš [[1234]]. gada mūris apjoza arī pilsētas ziemeļu daļu — nu 2,2 km garais mūris norobežoja no apkārtnes 28 ha lielu pilsētu (sīkāk skat. [[Rīgas nocietinājumi]]). Pie apmetnes Rīgas upē bija dabiskā osta (vismaz 50 m plats un 3—5 m dziļš akvatorijs),<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 30. lpp.</ref> kuru paplašināja un nostiprināja krastus (skat. arī [[Rīgas kuģis]]). Pilsētas tiešais [[sizerēns]] bija [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] (kurš savukārt bija pakļauts [[Romas pāvests|pāvestam]] un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatora]] vasalis), bet pašpārvaldi un tiesu nodrošināja no ievērojamākajiem namniekiem ievēlēta [[Rīgas rāte]] (pirmo reizi Rīgas rāte jau kā esoša struktūra minēta dokumentā, kas datēts ar [[1226]]. gada [[18. aprīlis|18. aprīli]],<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 41. lpp.</ref> skat arī [[Rīgas rāte]]). [[1225]]. gadā tika apstiprinātas Rīgas namnieku un Rīgas pilsētas tiesības — t.s. Visbijas-Rīgas jeb Gotlandes-Rīgas tiesības. Bīskapa laicīgo varu pilsētā pārstāvēja tā iecelts [[fogts]] jeb soģis (''advocatus''), kura uzdevums bija izšķirt bīskapa vārdā visus konfliktus, kas rastos pilsētnieku starpā. Bīskapa militāro varu realizēja ar tā svētību dibinātais [[Zobenbrāļu ordenis]] (vēlāk arī paša bīskapa vasaļi bruņinieki). Lai nepieļautu tik svarīgā vietā izveidoties nocietinātam centram, kas kontrolētu visus reģiona tirdzniecības ceļus, uzreiz pēc Rīgas izveidošanas sākās citu vietējo cilšu uzbrukumi tai. Jau 1203. gadā [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valdnieks [[Visvaldis]] kopā ar lietuviešiem tai uzbruka. Nākamajā gadā Rīgai uzbruka lietuvieši kopā [[Aizkraukle]]s un [[Lielvārde]]s lībiešiem. [[1205]]. gadā Rīgu apdraudēja pa Vidzemi sirojošais lietuviešu kunigaitis [[Svelgats|Svelgatis]], un rīdziniekiem izdevās uzbrukumu novērst tikai ar sava sabiedrotā [[Zemgaļi|zemgaļu]] vadoņa [[Viestards|Viestarda]] palīdzību. [[1206]]. gadā Rīgu apdraudēja Polockas [[kņazs]] Vladimirs. [[1210]]. gadā Rīgu ielenca [[Kurši|kuršu]] karaspēks, ieradies kuģos pa jūru (turpmāk kuršu uzbrukuma atvairīšanas dienu — [[13. jūlijs|13. jūliju]], Sv. Margaritas dienu, — rīdzinieki svinēja kā svētku dienu). [[1215]]. gadā Daugavas grīvu bloķēja, nogremdējot ar akmeņiem pildītas laivas, un pilsētu ielenca [[Sāmsala|sāmsalieši]]. Taču ieņemt Rīgu nevienam neizdevās. Zināmu politisko patstāvību Rīgas pilsēta ieguva [[1221]]. gadā, kad atteicās pildīt bīskapa Alberta lēmumu par padošanos [[Dānija]]s [[Karalis|karalim]] Valdemāram II — rīdzinieki padzina no pilsētas karaļa emisāru bruņinieku Gotšalku.<ref>Indriķa hronika. XXV:2-3</ref> Pēc tās pilsēta sāk lietot savu [[Rīgas ģerbonis|ģerboni]] un [[Rīgas karogs|karogu]], pašorganizējās [[Ģilde|ģildēs]]. Turpmākajās desmitgadēs, kaut arī rīdziniekiem nācās atzīt te arhibīskapa, te ordeņa varu, savā iekš- un ārpolitikā pilsēta kļuva aizvien patstāvīgāka, visai bieži pat ar ieročiem aizstāvot savu teritoriju un brīvības. [[1232]]. gadā Rīgas rāte pasludināja, ka gruntsgabalus Rīgas lauku novadā (markā) drīkst iegādāties tikai Rīgas pilsoņi — namnieki, — bet ne klosteri vai garīgie ordeņi. [[1255]]. gada 20. janvārī Romas pāvests [[Aleksandrs IV]] pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja Rīgu par metropolīta sēdekli, turklāt noteica, ka Rīgas vārdā turpmāk titulējama arī visa baznīcas province un tās arhibīskaps, neaizskarot Romas baznīcas un Vācu ordeņa tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 414. |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> [[1256]]. gadā bīskapam Albertam nācās atteikties no savām feodālā senjora tiesībām apstiprināt amatā pilsētas soģi, bet [[1257]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] pāvests Aleksandrs IV atbrīvoja Rīgu no desmitās tiesas maksāšanas. [[1275]]. gadā [[Vācu ordenis]] no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara Rūdolfa Hābsburga ieguva tiesu varu Rīgas pilsētā. 1287. gada [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai|karagājienā uz Rīgu]] zemgaļu karaspēks uzbruka pilsētas ziemeļu vārtiem un kaujā nogalināja, ievainoja vai saņēma gūstā daudzus Vācu ordeņa brāļus, bet Rīgas pilsētā neiebruka. Pēc uzvaras pār zemgaļiem 1290. gadā samilza pretstāve starp Vācu ordeni un Rīgas pilsētu, tas noveda līdz [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karam]], kas ilga vairākus gadu desmitus.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 43.-48. lpp.</ref> === Ekonomika === Pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma Rīga veidojās vietā, kur beidzās Daugavas upes tirdzniecības ceļš un sākās jūras ceļš, t.i. vietā, kur preces tika pārkrautas no jūras kuģiem upes laivās un otrādi. Līdz ar to tā jau pirmajās desmitgadēs sāka veidoties par nopietnu tirdzniecības centru [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā. Novietojuma izdevīguma ziņā ar Rīgu varēja sacensties un to pārspēt tikai [[Danciga]] un [[Kēnigsberga]] (vēlāk arī [[Sanktpēterburga|Pēterburga]]). Papildus priekšrocības Rīgai deva plašais sauszemes tirdzniecības ceļu tīkls: ceļš no Daugavas grīvas caur [[Kurzeme|Kursu]] un [[Žemaitija|Žemaitiju]] uz [[Prūsija|Prūsiju]], ceļš uz lietuviešu zemēm (caur mūsdienu [[Bauska|Bausku]]), ceļš gar jūras krastu uz [[Pērnava|Pērnavu]], ceļš caur Vidzemi uz [[Tartu|Tērbatu]], [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], ceļš gar Daugavas labo krastu uz [[Vitebska|Vitebsku]] un [[Polocka|Polocku]]. Līdz ar to Rīgas galvenais ienākumu avots bija kā tirdzniecības tranzītmezglam. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i. Gadsimta vidū pilsētai jau piederēja visai plaši zemes īpašumi — t.s. Rīgas patrimoniālais apgabals, — kurus tā visbiežāk dabūja kā atlīdzību par piedalīšanos karagājienos vai atpērkot no brīvajiem zemniekiem. Piepilsētas tīrumos audzēja kviešus, miežus, pupas, kaņepes, rāceņus un, pateicoties tolaik siltākajam klimatam nekā mūsdienās, arī [[Prosa|prosu]].<ref name="RDuPC2">Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma, “''Rīgas dārzu un parku ceļvedis''”. “''Jumava''”, 2017., Rīga. 10. lpp.</ref> ;Demogrāfiskie rādītāji Balstoties uz netiešiem avotiem (hronikas, namnieku un tirgotāju saraksti, parādu grāmatas), aptuveni noteikts, ka [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā Rīgā dzīvoja aptuveni 1000 cilvēku, 30. gados vairāk nekā 2000.{{nepieciešama atsauce}} == 14. gadsimts == [[Attēls:Rīgas karte ap 1400.jpg|thumb|250px|Rīgas karte (ap 1400).]] Gadsimta sākumā Rīgas pilsēta savienībā ar arhibīskapu piedalījās [[Livonijas pilsoņu karš|pilsoņu karā]] pret Ordeni. Šajā laikā Rīga militāri cieši sadarbojās ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]], bet 1320. gados Lietuvas lielkņazu uzdevumā veica to ārējos maksājumus.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 48. lpp.</ref> Kara kulminācija bija 1329. gadā, kad oktobrī Ordeņa karaspēks aplenca pilsētu un pilnībā to bloķēja. 1330. gada 20. martā Rīgas rāte vienojās ar Ordeni par padošanās noteikumiem. Lai simboliski demonstrētu Rīgas sakāvi, pilsētniekiem nācās izlauzt mūrī plašu atveri, pa kuru, nevis pa vārtiem, pilsētā iejāja mestrs ar pavadoņiem. 30. martā tika apzīmogots Rīgas padošanās līgums (ko [[1332]]. gadā apstiprināja [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Ludvigs IV]] kā pilsētas augstākais senjors), saskaņā ar kuru visas Rīgas privilēģijas zaudēja savu spēku. Rīga kļuva par vienu no ordeņa pārvaldītajām [[Livonijas Konfederācija]]s pilsētām. Tika atceltas virkne arhibīskapa tiesību pār pilsētu. Turpmākās desmitgades pagāja Ordeņa un arhibīskapu strīdos par tiesībām valdīt Rīgā, un rīdzinieku politiskajos manevros, cenšoties panākt iepriekšējo privilēģiju atjaunošanu un jaunu privilēģiju iegūšanu. 1340. gados Rīgas tirgotāji ieguva starpnieku privilēģiju,{{nepieciešama atsauce}} kas noteica, ka Rīgā iebraukušie citu pilsētu tirgotāji darījumus varēja slēgt tikai ar Rīgas tirgotāju starpniecību, un tas rīdziniekiem deva lielu peļņu. Gadsimta vidū sākās aktīvāka Rīgas līdzdalība Hanzas savienības politikā (līdz tam Hanzas savienība nekādi nebija Rīgai palīdzējusi, kā tikai uzstājusies kā starpnieks pamiera līgumu slēgšanā), [[1380]]. gadā pat atsakoties dot karavīrus karam pret Tērbatas bīskapiju, jo ar Tērbatas pilsētu to saistīja savstarpējās palīdzības līgums savienības ietvaros. ;Demogrāfiskie rādītāji [[14. gadsimts|14. gadsimta]] pirmajā pusē Rīgā dzīvoja 6—7 000 cilvēku, bet gadsimta otrajā pusē (pēc mēra epidēmijas) 4—5 000.{{nepieciešama atsauce}} == 15. gadsimts == [[Attēls:Rīgas skats 1499.jpeg|thumb|250px|Rīgas skats 1499. gadā]] [[1406]]. gada Kopusas tirdzniecības līgumā ar Lietuvas pakļautībā esošo [[Polocka]]s pilsētu Rīga panāca netraucētu tirdzniecību pa Daugavu un brīvu tirgošanos Polockā. Ievērojami rīdzinieku pašapziņu un pilsētas lomu pastiprināja jaunizveidotais [[Livonijas landtāgs]], kurā drīz tika izveidota pilsētu kūrija (kaut arī Livonijā bija 15 apdzīvotu vietu ar pilsētu tiesībām, noteicošās balsis kūrijā bija Rīgai, Rēvelei un Tērbatai, kuras bieži lēma jautājumus visu pārējo pilsētu vārdā). Pilsēta bija jau tik spēcīga, ka [[1423]]. gadā Rīgas rāte atsacījās sodīt par krāpšanos tirdzniecībā ar sāli tirgotāju Hermani Klempovu, un pat bija tā dēļ gatava sākt karu pret Ordeni, un tikai visa Landtāga lēmums lika pilsētai samierināties un maksāt sodu. [[1451]]. gadā Rīga pat uzsāka slepenas sarunas ar [[Prūsijas savienība|Prūsijas savienību]] par iespējamu spēku apvienošanu pretstāvei Ordenim.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 52. lpp.</ref> Taču atklāti Ordeņa uzbrukuma draudi piespieda pilsētu piekāpties un parakstīt [[1452]]. gada [[30. novembris|30. novembrī]] [[Salaspils līgums|Salaspils līgumu]] par Rīgas vienlaicīgu pakļaušanos diviem feodālajiem senjoriem — Livonijas ordenim un Rīgas arhibīskapam. Turpmākās desmitgades pagāja, Rīgas pilsētai diplomātiski lavierējot starp abiem senjoriem un cenšoties atgūt savas brīvības. [[1479]]. gadā pilsēta atbrīvojās no viena senjora — pēc neveiksmīgas februārī sākušās karadarbības ar Ordeni, arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Stodevešeru]] saņēma gūstā, kur tas [[12. jūlijs|12. jūlijā]] mira. Turpinājās pilsētas rātes centieni samazināt Ordeņa kontroli pār pilsētu. ;Demogrāfiskie rādītāji [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] pilsētnieku skaits bija aptuveni 8 000 cilvēku,{{nepieciešama atsauce}} no kuriem, kā [[1452]]. gada novembrī, Rīgas domkapitula prāvests Nagels min savā aicinājumā Livonijas ordenim, 1/3 daļa bijuši nevāci.<ref>Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 53. lpp.</ref> == 16. gadsimts == {{Pamatraksts|Rīgas brīvpilsēta}} [[Attēls:Rīga Sebastiāna Minstera Kosmogrāfijā pēc 1544.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma no "Cosmographia" (pēc 1544). No diviem ģerboņiem noprotams, ka Rīga tolaik atradās gan Livonijas ordeņa, gan arhibīskapa pakļautībā]] [[Attēls:Rīgas ģerbonis1591. gadā.jpg|thumb|250px|Rīgas ģerbonis (1591)]] Zināms, ka [[1510]]. gadā Rīgas [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] tika izgreznota [[Ziemassvētku egle]], šo gadaskaitli uzskata par pirmo dokumentēto šīs [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tradīcijas aprakstu. To par godu Kristus dzimšanai ar papīra ziediem izgreznoja [[Melngalvju nams|Mengalvju brālības]] tirgotāji. Pakāpeniski šī tradīcija attīstījās un izplatījās visā kristīgajā pasaulē.<ref>[http://www.latviatourism.lv/info.php?id=4910 Ziemassvētku pilsēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051218110836/http://latviatourism.lv/info.php?id=4910 |date={{dat|2005|12|18||bez}} }}, latviatourism.lv</ref><ref>[http://urbanext.illinois.edu/trees/facts.cfm Christmas Tree Facts] {{en ikona}}</ref> Citi avoti liecina, ka pirmā Ziemassvētku egle tikusi izgreznota [[Igaunija]]s galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] jau [[1441]]. gadā, tomēr šim faktam trūkst rakstisku liecību. [[16. gadsimts|16. gadsimta]] 20. gados [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] sākusies [[reformācija]] samērā drīz sasniedza Rīgu. Reformācijas ietekmē [[1535]]. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] piešķīra Rīgai ticības brīvību. Kopš tā laika baznīcas lietu pārvalde nonāca rātes pārziņā, tika pārņemti baznīcu un klosteru īpašumi, [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolu]] pārveidoja par luterāņu skolu, [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterus — par nabago patversmēm. Pēc [[Rusova hronika]]s ziņām, 1547. gadā, Debesbraukšanas dienā, dienas laikā Rīgas ārpilsētā izcēlās liels ugunsgrēks, "kuŗš apņēma arī pilsētu un nodarīja lielu skādi. Pilsētā, bīskapa rajonā, nodega daudzas mājas un baznīcas; ārpilsētā daudzas tirgoņu noliktavas ar visām mantām krita ugunij par laupījumu".<ref>no [[Rusova hronika]]s sadaļas par Livonijas ordeņa mestru [[Hermans fon Brigenejs|Hermani]]</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā ([[1558]]—[[1583]]) krievu un tatāru karaspēks 1559. gadā uzbruka ordeņa pilīm [[Bukultu pils|Bukultos]], [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažos]] un [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspilī]], tomēr Rīga tikpat kā necieta, šajā laikā tā deklarēja [[Rīgas brīvpilsēta|brīvpilsētas statusu]] (1561—1582). Tomēr kara beigās [[1581]]. gadā, lai saglabātu savas privilēģijas, pilsētas namnieki zvērēja uzticību [[Polija-Lietuva|Polijas un Lietuvas]] valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. Rīgā ar nemieriem pagāja jaunā jeb [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] ieviešana. [[Kalendāra nemieri Rīgā]] ilga no [[1584]]. līdz [[1589]]. gadam, to laikā tika izpostītas baznīcas, kā arī nodarīti citi zaudējumi. [[1566]]. gadā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistes]] teritorijā izveidoja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]] (distriktu). [[1582]]. gadā apriņķis tika iekļauts [[Cēsu prezidiāts|Cēsu prezidiātā]], kuru [[1598]]. gadā pārdēvēja par [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadiju]], kurā ietilpa Rīgas pilsēta. ;Demogrāfiskie rādītāji [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū (pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]]) iedzīvotāju skaits sasniedza 12-16 tūkstošus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija "Rīga"|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1988|location=Rīga|pages=32|first=P.|last=Jērāns}}</ref> Rīga bija viena no lielākajām [[Baltijas jūra]]s piekrastes pilsētām. == 17. gadsimts == [[Attēls:Riga 1650.jpg|thumb|250px|Rīga [[1650]]. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]] [[Attēls:Riga docks detail.gif|thumb|250px|Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu ([[Broce]]s zīmējums pēc gleznas rātsnamā)]] [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] sākumā tika pastiprināta Rīgas nocietinājumu sistēma, un [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā zviedru mēģinājumi ieņemt pilsētu beidzās neveiksmīgi, līdz [[1621]]. gada septembrī pēc ilgstoša aplenkuma Rīga padevās. Ilgstošais pagrimums tirdzniecībā, kā cēlonis bija karš, tika pārvarēts līdz gadsimta vidum, kad visaugstāko līmeni sasniedza [[lini|linu]], [[pelni|pelnu]], [[koksne|meža materiālu]], [[āda]]s un [[tauki|tauku]] eksports. Pati Rīga gan, neraugoties uz lielo eksportu, ražoja gandrīz tikai vietējam patēriņam.<ref name="IepazīsimLatviju1">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju''", "Aplis", 43.-44. lpp. ISBN 9984-10-193-2</ref> [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā tiem laikiem milzīgs Krievijas karaspēks vairākus mēnešus aplenca Rīgas cietoksni, bet bija spiests atkāpties. Gadsimta beigās par nozīmīgākajiem eksporta produktiem kļuva [[graudaugi]] un [[Bišu vasks|vasks]]. Visu [[17. gadsimts|17. gadsimtu]] Rīgas pilsēta bija viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas kreditoriem, Rīga kļuva par Zviedrijas karaļvalsts lielāko pilsētu. Vienlaikus Rīga šai laikā zaudēja daudzas līdz tam izmantotās privilēģijas, jo nozaudēto dokumentu dēļ nespēja pierādīt tiesības uz tām zviedru valdībai.<ref name="IepazīsimLatviju1" /> [[Rīgas budžets]] šajā laikā balstījās uz nekustamā īpašuma nodokli, pilsētas īpašumu iznomāšanas, ienākumiem no pilsētas muižām, tirgus vietu iznomāšanas.<ref name="IepazīsimLatviju1" /> Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] [[1629]]. gadā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes]] sastāvā atjaunoja Rīgas apriņķi. Skat. arī [[Rīgas citadele]] [[Attēls:Riga Metropolis Livoniae, c.1720.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma ap 1720. gadu]] ;Demogrāfiskie rādītāji [[17. gadsimts|17. gadsimta]] demogrāfisko situāciju ietekmēja ilgstošs karš, bads, mēris, kā arī ekonomiskais pagrimums — gadsimta beigās Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 10 000.{{nepieciešama atsauce}} == 18. gadsimts == [[18. gadsimts]] sākās ar [[Ziemeļu karš|Ziemeļu karu]] ([[1700]]—[[1721]]). [[1701]]. gadā pēc uzvaras pār krieviem pie [[Narva]]s Rīgā ieradās [[Zviedrija]]s karalis [[1709]]. gadā [[Pēteris I|Pētera I]] karaspēks [[Rīgas aplenkums 1709-1710|aplenca Rīgu]], un pēc deviņiem mēnešiem tā bija spiesta padoties. Pilsēta stipri bija cietusi apšaudēs, un [[Melnā nāve|mēra]] epidēmijas laikā mira aptuveni puse Rīgas iedzīvotāju. Pēc kara, 1713. gadā, pilsēta kļuva par [[Rīgas guberņa]]s Rīgas provinces (vēlāk — [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecības]] un [[Vidzemes guberņa]]s<nowiki/>Rīgas apriņķa) administratīvo centru. ;Demogrāfiskie rādītāji [[18. gadsimts|18. gadsimta]] pirmajā pusē pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Ziemeļu karš]] un mēris. [[1720]]. gadā Rīgā bija mazāk kā 6 tūkstoši, [[1728]]. gadā aptuveni 10 000 iedzīvotāju.<ref name=":0" /> [[1782]]. gadā Baltijas guberņās sākās pirmā t.s. iedzīvotāju revīzija. Rīgas iedzīvotāju revīziju (izņemot 10. revīziju) sarakstos ierakstīja visus civiliedzīvotājus, tādējādi ir samērā precīzi zināms faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā. 1709. gada amatnieku saraksti rāda, ka "vācu" amatos strādā 440 amatnieku, bet "nevācu" — 526 amatnieki (turklāt sarakstā nav uzskaitīti Pārdaugavas nevācu amati: zvejnieki, enkurnieki, pārcēlāji, loči un mucu šķirotāji).<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., 31. lpp.</ref> == 19. gadsimts == [[Attēls:Riga panorama by Carl Traugott Fechhelm (1815).jpg|thumb|250px|Rīgas ostas panorāma 1815. gadā ([[Kārlis Traugots Fehhelms|Kārļa Traugota Fehhelma]] glezna)]] [[Attēls:Riga old.jpg|thumb|250px|[[Vecrīga]]s panorāma starp [[1890]]. un [[1900]]. gadu]] [[Attēls:Rīgas panorāma ap 1890. gadu.jpg|thumb|250px|Daugavas krastmala (ap [[1890]])]] Arī [[19. gadsimts]] nāca ar jaunu karu. [[1812]]. gadā [[Napoleons]] uzbruka [[Krievijas Impērija|Krievijai]]. Lai aizstāvētos pret iespējamo Napoleona uzbrukumu, ar pilsētas vadības ziņu tika nopostītas un nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Tomēr, kā vēlāk izrādījās, šis solis bija pārsteidzīgs — Napoleons Rīgai nemaz neuzbruka. Eiropā [[18. gadsimts|18.]] un īpaši [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] palielinājās tirdzniecības apjoms, kas veicināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] eksporta pieaugumu. Rīga organiski iekļāvās šajā procesā, kļūdama par vienu no galvenajām [[Krievijas Impērija]]s ostas pilsētām. Pilsētas attīstība kļuva īpaši strauja pēc tam, kad [[1856]]. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība atļāva likvidēt [[Rīgas cietoksnis|Rīgas cietoksni]], t.i. nojaukt pilsētas nocietinājumus un būvēt mūra ēkas priekšpilsētās. [[1861]]. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga—Dinaburga]], kas caur [[Daugavpils|Daugavpili]] savienoja Rīgu ar [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un citām pilsētām. 1861. gada 22. novembrī ar ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] dekrētu Rīga ieguva brīvās tirdzniecības pilsētas statusu, caur kuru varēja bez muitas nodokļiem eksportēt visas Krievijas impērijā ražotās preces. [[1866]]. gada likums par amatniecības un rūpniecības brīvību pilnīgi likvidēja [[cunfte|cunfšu]] monopoltiesības. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 2. pusē izveidojās jauna Rīgas rūpniecības seja — [[metālapstrāde]], [[mašīnbūve]], [[ķīmiskā rūpniecība]], [[šķiedras|šķiedru]] apstrāde, [[vadmala]]s, [[ķemmdzija]]s audumu ražošana, [[papīrs|papīra]], [[porcelāns|porcelāna]], [[fajanss|fajansa]], [[korķis|korķu]] ražošana, [[kokzāģēšana]]. Līdz ar [[kapitālisms|kapitālistisko]] attiecību rašanos pilsētas dzīvē veidojās [[rūpniecība]]s [[proletariāts]] un [[buržuāzija]]. Jaunās [[šķira]]s nomainīja līdzšinējo kārtu struktūru pilsētā. Tās, īpaši strādniecība, skaitliski strauji pieauga pēc [[zemnieku brīvlaišana]]s [[Vidzeme|Vidzemē]] ([[1817]]) un [[Kurzeme|Kurzemē]] ([[1819]]). Rīgas strādnieku šķiras veidošanās process noslēdzās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[1890. gadi|90. gados]]. Nabadzīgo iedzīvotāju skaita pieaugums izraisīja sociālas problēmas. Jau 1870. gados notika pirmie streiki, bet nozīmīgākais bija [[1899]]. gada Rīgas dumpis. Liela nozīme strādnieku kustības veicināšanā bija [[Jaunā strāva|Jaunajai strāvai]], kas radīja pamatu [[sociāldemokrāti|sociāldemokrātu]] darbībai. ;Demogrāfiskie rādītāji No [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigām līdz [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajai pusei ([[1782]]-[[1812]]) Rīgas civiliedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 40 tūkstošiem, kas ir 2,7 reizes. Samērā strauji Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, stipri samazinājās [[1812]]. gada kara laikā un nākamajā gadu desmitā, turpretim strauji palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 20. gadu otrajā pusē un it īpaši pēc 60. gadiem, galvenokārt tāpēc, ka Rīgā ieplūda daudz ieceļotāju no laukiem. Sākot ar [[1867]]. gadu, Rīgā sāka organizēt tautas skaitīšanas, tāpēc demogrāfiskās ziņas jau ir daudz precīzākas. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē ievērojami mainījās Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Latviski runājošo rīdzinieku īpatsvars no 23,6% [[1867]]. gadā pieauga līdz 29,5% [[1881]]. gadā un 39,6% [[1897]]. gadā. Vācbaltieši no 42,9% [[1867]]. gadā saruka līdz 16,7% [[1913]]. gadā. Krievu īpatsvars Rīgā no 25,1% [[1867]]. gadā samazinājās līdz 21,2% [[1913]]. gadā.<ref>Rīga 1860-1917. / red.J.Krastiņš — Zinātne: Rīga, 1978., 22. lpp.</ref> Tieši [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pēdējā trešdaļā un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā notika ļoti strauja Rīgas iedzīvotāju skaita palielināšanās, ko veicināja feodālisma laikmetam raksturīgo ierobežojumu atcelšana, zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas, strauja rūpniecības attīstība. [[1881]]. gadā Rīgā dzīvoja 169 000 cilvēku. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā — gandrīz 300 000. == 20. gadsimts == [[Attēls:Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|thumb|250px|[[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] ap 1910. gadu]] [[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā]] [[Attēls:Riga in der Zukunft.jpg|thumb|250px|Rīga nākotnē (pastkarte ''Riga in der Zukunft'' 20. gadsimta sākumā). Tagadējais [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]. Fotogrāfs paredzējis gaisa tramvajus, dirižabļus, automašīnas un dažādu rasu iedzīvotājus]] [[Attēls:Bermontiādes laikā sagrautie nami Kārļa ielā Rīgā.jpg|thumb|250px|[[Bermontiāde]]s laikā sagrautie nami Kārļa ielā (tagad [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]])]] [[Attēls:Rīgas aerofoto 1918.jpg|thumb|250px|Rīgas aerofoto (1918)]] === Gadsimta sākums, Pirmais pasaules karš === [[1900]]. — [[1901]]. gadā Krievijas Impērijas saimnieciskās krīzes dēļ Rīgas ekonomikas attīstība apstājās, stāvokli vēl pasliktināja [[Krievijas—Japānas karš]]. [[1904]]. gadā tika nodibināta [[Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], Rīga bija viens no galvenajiem [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] centriem. Līdz [[1908]]. gadam Rīgā pastāvēja karastāvoklis, bet līdz [[1912]]. gadam — "pastiprinātas apsardzības stāvoklis". Neraugoties uz to, pilsētā kopš 1910. gada atjaunojās strauja saimnieciskā izaugsme, Rīga kļuva par vienu no lielākajiem [[Ziemeļeiropa]]s ekonomiskajiem centriem. 1914. gada vidū Rīgā darbojās 372 fabrikas ar 87 000 strādnieku. Ražojumu vērtības ziņā pirmo vietu ieņēma gumijas rūpniecība, kurai sekoja mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, pārtikas un baudvielu rupniecība, kokrūpniecība, metālapstrāde, izrakteņu apstrāde, papīrrūpniecība, ādu un apģērbu rūpniecība.<ref>{{LKV|XVIII.|36096}}</ref> Rīgā darbojās [[Argentīna]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austroungārija]]s, [[Beļģija]]s, [[Brazīlija]]s, [[Dānija]]s, [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Meksika]]s, [[Nīderlande]]s, [[Norvēģija]]s, [[Persija]]s, [[Portugāle]]s, [[Spānija]]s, [[Šveice]]s, [[Vācija]]s un [[Zviedrija]]s konsulāti un vicekonsulāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |title=Rigasches Adressbuch (1914) |access-date={{dat|2015|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā, tuvojoties [[Kara fronte|frontei]], 1915. gadā sākās Rīgas uzņēmumu evakuācija. Uz [[Krievijas Impērija]]s iekšējiem rajoniem kopā ar rūpnīcu, fabriku, darbnīcu u.c. uzņēmumu iekārtām tika izvesti apmēram 200 000 kvalificētu strādnieku un viņu ģimenes locekļu. Rīga kļuva par kara nometni, sabiedriskās vietās aizliedza lietot [[vācu valoda|vācu valodu]], par Rīgas pilsētas galvu pirmoreiz tika iecelts latvietis — [[Andrejs Krastkalns]]. Visu [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laiku Rīgas tuvumā atradās frontes līnija, bet [[Rīgas operācija]]s rezultātā pilsētu 1917. gada 3. septembrī ieņēma [[Vācijas Impērija]]s 8. armija. 1917. gada beigās latviešu partijas Rīgā nodibināja [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]], kurā ietilpa sociāldemokrāti, [[Latviešu Zemnieku savienība]], kā arī dažas citas partijas. {{dat|1918|3|3}} Vācija un Krievija noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]]. 1918. gada [[12. aprīlis|12. aprīlī]] Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Baltijas hercogisti un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. [[1918]]. gada [[27. augusts|27. augustā]] [[Berlīne|Berlīnē]] tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s provincēm, bet [[22. septembris|22. septembrī]] Vācijas ķeizars atzina Baltijas hercogistes suverenitāti. 1918. gada 23. septembrī Rīgas Demokrātiskā bloka pārstāvji [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldei iesniedza prasību atjaunot pirms okupācijas ievēlētās [[Rīgas dome]]s darbību, kā arī aizrādīja, ka "latvju tauta, kā agrāk, tā arī pašreizējos apstākļos, aizstāv viedokli par Latvijas nedalāmību, tautu pašnoteikšanos un pašpārvaldību".<ref>Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados (red. Alfrēds Bīlmanis, Jūlijs Izaks, Lizete Skalbe), Rīga: Golts un Jurjans, 1928. — 55 lpp.</ref> === Latvijas Republikā starp kariem === 1918. gada 19. oktobrī Rīgas Demokrātiskais bloks atklāti paziņoja, ka tā mērķis ir "Latvija kā neatkarīga, demokrātiska republika [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]",<ref>Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. — Daugava: Stokholma, 1967. — 241. lpp.</ref> tomēr 1918. gada [[5. novembris|5. novembrī]] Rīgā tika proklamēta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. Savukārt [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā]]) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] [[Latvijas valsts pasludināšana|proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā. Par Rīgas pilsētas pagaidu domes vadītāju tika ievēlēts [[Gustavs Zemgals]] (amatā līdz [[1920]]. gadam). [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919]]. gada 3. janvārī Rīgu ieņēma [[Sarkanā armija]], 13.—15. janvārī Rīgā notika Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress. Kongress ievēlēja Centrālo izpildkomiteju, kas izveidoja [[LSPR|Padomju Latvijas]] Komisāru padomi [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. Tomēr jau 1919. gada [[22. maijs|22. maijā]] Rīgu ieņēma vācu [[landesvērs]] un [[dzelzsdivīzija]]. Dienu vēlāk Rīgā ienāca arī latviešu nacionālā karaspēka vienības. [[6. jūlijs|6. jūlijā]] pēc uzvaras [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s karaspēka vienības. [[8. jūlijs|8. jūlijā]] pilsētā ieradās arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Latvijas Pagaidu valdība, ko atbalstīja [[Antante]]s valstis. [[1919]]. gada [[8. oktobris|8. oktobrī]] sākās sīvas cīņas starp [[Latvija]]s karaspēku un [[Pāvels Bermonts|Pāvela Bermonta — Avalova]] komandēto [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 11. novembrī Bermonta karaspēks no Rīgas pievārtes tika padzīts. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izpostītā Rīga bija kļuvusi par faktisko Latvijas galvaspilsētu, tomēr oficiāls galvaspilsētas statuss tika piešķirts tikai [[1931]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigamuz.lv/rvkm/ekspoz_lv/rigas-vesture-riga-latvijas-republikas-galvaspilseta-1918-1940/|title=Rīgas vēsture: Rīga – Latvijas Republikas galvaspilsēta (1918–1940) – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|access-date=2024-10-23|language=lv}}</ref><ref name="RDuPC">Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma, “''Rīgas dārzu un parku ceļvedis''”. “''Jumava''”, 2017., Rīga. 9. lpp.</ref> Rīgas pilsēta lielākoties tika uzskatīta par ārpus [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] esošu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=5.,43|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf|quote=Rīgas apriņķī atrodas sešas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka, Ogre, Sigulda, Pļaviņas un Ķemeri. [..] Apriņķu starpā Rīgas apriņķis, kas pēc pagastu skaita un platības ir Latvijas lielākais apriņķis, ieņem izcilu vietu, jo viņa 57 pagasti plašā lokā apņem mūsu galvas pilsētu Rīgu.}}</ref> Pirmā pasaules kara laikā Rīga bija smagi cietusi. Tā kā rūpnīcas bija izpostītas un mašīnas evakuētas, Rīgas rūpniecība un lielā mērā arī amatniecība bija iznīcināti, arī iedzīvotāju skaits bija samazinājies vairāk kā par pusi. Tā, ja [[1913]]. gadā Rīgā bija 517 522 iedzīvotāji, tad [[1917]]. gadā — 212 797.<ref>K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 15.lpp.</ref> No Krievijas tika atgūta neliela daļa evakuēto uzņēmumu,{{nepieciešama atsauce}} tomēr pirmskara ražošanas un tirdzniecības apjomi netika sasniegti. Latvijas brīvvalsts laikā Rīga kļuva par samērā latvisku pilsētu pretstatā agrākajam vāciskajam garam. === PSRS un Nacistiskās Vācijas okupācijas === [[1940]]. gada [[17. jūnijs|17. jūnijā]] [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgā ienāca]] [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, bet jau [[1941]]. gada jūlijā to nomainīja nacistiskās [[Trešais reihs|Vācijas]] armija. Nodega [[Rīgas Sv. Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] tornis, kas līdz tam bija augstākais koka tornis pasaulē. [[Otrais pasaules karš|Kara]] laikā Rīgā attīstīja tikai tās nozares, kas ražoja kara apstākļiem nepieciešamo (metālrūpniecība, ādu apstrāde, kokapstrāde). 1944. gada vasarā atkāpjoties, vācieši uzpridzināja stratēģiski svarīgus objektus pilsētā — tiltus, elektrostacijas, noliktavas, ūdensvadu. Mainoties varām, tika sagrauts arī [[Melngalvju nams]] un [[Rīgas rātsnams|Rātsnams]]. 1949. gadā pēc [[Latvijas apriņķi|apriņķu]] likvidācijas padomju okupācijas vara no lielākās Rīgas apriņķa daļas izveidoja [[Rīgas rajons|Rīgas rajonu]], bet Rīga joprojām bija atsevišķa, republikas pakļautības pilsēta (vēlāk – republikas pilsēta). Rīgas rūpniecība pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atjaunojās strauji — tika izmantotas lielo rūpnīcu ēkas, kas bija saglabājušās Rīgā no [[Krievijas Impērija]]s laikiem. Līdz ar rūpniecības attīstību strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, galvenokārt uz iebraucēju no PSRS rēķina. Rīgas pilsētas robežas paplašināja un tajās iekļāva jaunas apkaimes (tolaik – mikrorajonus), kas agrāk atradās citos pagastos: Padomju varas gados Rīga nostiprinājās kā Latvijas centrs, [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās tās iedzīvotāju skaits tuvojās miljonam, bet latvieši atkal bija mazākumā. === Pēc neatkarības atgūšanas === [[1991]]. gadā Rīga atkal kļuva par vienu no galvenajiem sacelšanās centriem [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Šī gada [[janvāris|janvārī]] pie stratēģiskajiem Rīgas objektiem tika uzbūvētas [[Barikāžu laiks|barikādes]], pie kurām nepārtraukti dežurēja Latvijas iedzīvotāji. Pēc Rīgas barikāžu parauga [[1991]]. gada augustā tika veidotas arī barikādes [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]], kas lielā mērā izšķīra [[Padomju Savienība|PSRS]] likteni. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga atkal kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Tomēr pārejas process uz tirgus ekonomiku bija smags — jaunajos apstākļos konkurenci nespēja izturēt lielākā daļa Rīgas lielo rūpniecības uzņēmumu, kas radīja nopietnu ekonomisko krīzi. Rūpnieciskā ražošana 1990. gados Rīgā samazinājās vairāk nekā par pusi. 1998. gadā Latvijas, tai skaitā Rīgas, ekonomiku satricināja [[banku krīze]]. ;Demogrāfiskie rādītāji 1913. gadā Rīgā dzīvoja 482 000 (kopā ar patrimoniālo apgabalu 517 000) un tā bija viena no lielākajām pilsētām Krievijā. 19. gadsimtā Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās 10 reižu, bet laika posmā no 1867. līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam (Rīgas teritorija šajā laika posmā divkāršojās) — gandrīz 5 reizes. Visstraujāk iedzīvotāju skaits pieauga 1867-1881., 1895-1899. un 1911-1913. (par vairāk kā 3% gadā). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], vācu okupācijas un brīvības cīņu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 3 reizes. 1920. gadā Rīgā bija 185 000 iedzīvotāju. Atgriežoties kara bēgļiem, 1920.-1925. gadā, iedzīvotāju skaits palielinājās gandrīz divkārt, taču turpmāk tas pieauga gausi. Pirmās Latvijas brīvvalsts, pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1935. gadā Rīgā bija 385 000 iedzīvotāju, bet no 1939. gadā sākās iedzīvotāju skaita samazināšanās sakarā ar vāciešu repatriāciju. 1941. gada sākumā Rīgā bija 335 000 iedzīvotāju (mazāk nekā 1925. gadā). Pirmajā padomju okupācijas gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un vācu okupācijas laikā Rīga zaudēja vairāk kā 100 000 cilvēku jeb 1/3 iedzīvotāju kopskaita ([[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada deportācijas]] un citas represijas, militārpersonu un civiliedzīvotāju bojāeja, gandrīz visu ebreju tautības iedzīvotāju iznīcināšana, rīdzinieku aizvešana vai aizbraukšana uz Vāciju u.c.). Pēc vērtējuma, 1944. gada oktobrī Rīgā bija tikai 226 000 iedzīvotāju. Pirmajos pēckara gados (nu jau [[Padomju Savienība]]s sastāvā) Rīgas iedzīvotāju skaits strauji palielinājās, galvenokārt dēļ imigrācijas no Padomju Savienības (pārsvarā krievi, ukraiņi un baltkrievi), taču mājās atgriezās arī demobilizētie un izbraukušie un aizvestie uz Vāciju un citām vācu okupācijas zemēm. Rezultātā no 1946. līdz 1950. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pieauga vidēji par 50 000 cilvēku gadā un 1951. gada sākumā sasniedza 500 000. Turpmākajos gados iedzīvotāju skaits palielinājās lēnāk, tomēr vidējais ikgadējais absolūtais Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugums 1951. līdz 1987. gadam bija 11 000 (1979. līdz 1987. — 8 000). [[1960. gadi]] gadu sākumā Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 600 000, 1967. gadā — 700 000, 1976. gadā — 800 000, 1986. gada beigās 900 000. Lielāko daļu iedzīvotāju skaita pieauguma veidoja mehāniskais pieaugums, taču arī [[dabiskais pieaugums]] visā Padomju Savienības okupācijas laikā bija pozitīvs. PSRS republiku galvaspilsētu vidū Rīga iedzīvotāju skaita ziņā 1980. gadu vidū bija 9. vietā, bet visu Padomju Savienības pilsētu vidū — 26. vietā. Astoņdesmito gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714 bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija jau vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. == 21. gadsimts == [[Attēls:Iedzivotaju skaits Riga 1990 2010.png|right|400px|thumb|Rīgas iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1990. līdz 2010. gadam]] [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]] veicināja strauju Rīgas [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] un celtniecības pieaugumu. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]], 2006. gada maijā [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]]. Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Rīgas ekonomiskā attīstība apstājās. 2009. gada 13. janvārī Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]. Kaut arī krīzes dēļ daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]] un uzsākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" celtniecība. 2010.-2011. gadā Rīgas ekonomiskā izaugsme atjaunojās. [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka lielveikala]] "[[Maxima Grupė|Maxima]]" jumts, bojā gāja 54 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/av/world-europe-25069947|title=Remaining Riga mall roof caves in|work=BBC News|access-date=2023-07-28|language=en-GB}}</ref> Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]]. 2015. gada pirmajā pusē Rīgā notika [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras]] [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] oficiālie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|title=ES prezidentūras pasākumu laikā lielākie ierobežojumi būs pie Gaismas pils|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193803/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ielu, uz kuras atrodas Krievijas Federācijas vēstniecība, pārdēvēja par [[Ukrainas neatkarības iela|Ukrainas neatkarības ielu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/10/lithuania-names-road-leading-to-russian-embassy-ukrainian-heroes-street|title=Lithuania names road leading to Russian embassy ‘Ukrainian Heroes’ Street’|work=The Guardian|access-date=2023-07-28|date=2022-03-10|last=France-Presse|first=Agence|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Saeima]] 12. maijā nobalsoja par Latvijas un Krievijas līguma daļas par memoriālo būvju saglabāšanu darbības apturēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/politics/saeima/saeima-decides-to-legally-allow-soviet-monument-demolition.a456417/|title=Saeima decides to legally allow Soviet monument demolition|website=eng.lsm.lv|access-date=2023-07-28|language=en}}</ref> un nākamajā dienā Rīgas dome nobalsoja par 1985. gadā uzslietā [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistu iebrucējiem"]] nojaukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/riga-city-council-votes-in-favour-of-demolition-of-occupation-monument-234717|title=Riga City Council votes in favour of demolition of «Occupation monument»|last=LETA|first=BNN /|website=Baltic News Network|access-date=2023-07-28|date=2022-05-13|language=en-US}}</ref> 2022. gada 22. augustā sāka pieminekļa nojaukšanu un 25. augustā nogāza tā obelisku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/environment/demolition-of-soviet-victory-monument-in-riga.a470869/|title=Demolition of Soviet Victory monument in Rīga|website=eng.lsm.lv|access-date=2023-07-28|language=en}}</ref> ;Demogrāfiskie rādītāji 2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 0,764 miljoni cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. Kopš 2000. gada latvieši atkal kļuva par lielāko etnisko grupu Rīgā. Tomēr darbaspēka pārvietošanās brīvība, lielā algu starpība dažādās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un 2008. gada globālā finanšu krīze veicināja Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tomēr arī pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās vēlākos gados, Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja sarukt teju ik gadu. 2021. gada 1. janvārī Rīgā (pirms teritoriālās reformas) bija 0,614 miljoni iedzīvotāju, kopš 2008. gada skaitam krītot par vēl12%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/|title=Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji reģionos, pilsētās un novados 1967 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2022-11-10|language=lv}}</ref> Iedzīvotāju migrācijas un naturalizācijas dēļ Rīgā palielinājās Latvijas pilsoņu un citu valstu pilsoņu skaits, bet samazinājās [[nepilsoņi|nepilsoņu]] īpatsvars. Ja 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> Turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 527 942 Latvijas pilsoņi (75,4%), 122 821 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,5%), 98 bezvalstnieki, 111 alternatīvie, 74 bēgļi, kā arī 49 472 citu valstu pilsoņi (7,1%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171117224035/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2017|11|17||bez}} }} 01.07.2017.</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas vēstures hronoloģija]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> === Literatūra === * [[Jānis Straubergs]]. Rīgas vēsture. Rīga: Grāmatu draugs, 1936.-1937. — 491 lpp. * [[Rubinčiks, Staņislavs|Staņislavs Rubinčiks]]. ''Pasakas par pilsētas transportu un gailīti'', līdzautors О.Slepkovs. Rīga: «Liesma», 1969.g. * [[Andris Kolbergs]]. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., — 560. lpp., {{ISBN|978-9984-548-00-7}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305060414/http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/260/9102100408.pdf?sequence=1 Wadons pa Rigu ar isstahdes un pilsehtas plahneem, eestahschu, weikalu, personu adresem, grahmatu galdu, dselzsceļa sarakstu u. t. t. Rīga: A. Freija apgāds — 1901.] (1901. gada izstādes ceļvedis pa Rīgu ar skatu kartēm un adresēm) * [http://zurbu.net/f/8 Rīgas karte 1:24000, izdota 1936. gadā] * [http://zurbu.net/f/4 Rīgas karte 1:25200 ar krievu vietvārdiem, izdota 1916. gadā] * [http://zurbu.net/f/Cx Rīgas karte 1:25200 ar vācu vietvārdiem, izdota 1937. gadā] * [http://zurbu.net/f/Cy Rīgas karte 1:25000, izdota 1941. gadā, balstoties uz 1928. gada P.Mantnieka kartogrāfijas institūta karti] * [https://web.archive.org/web/20081216075346/http://www.virtualriga.com/photo.asp Rīgas vēsture fotogrāfijās] * [https://web.archive.org/web/20090409151120/http://www.virtualriga.com/video.asp Rīgas vēstures kinomateriāli] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Rīgas vēsture|*]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] td0jvvixy0vm1ete6a1z2f6mnh7dlvo 0 105254 4519831 4498150 2026-09-10T10:32:42Z Meistars Joda 781 4519831 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|sportistu|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Sportista infokaste | vārds = Pēteris Kalniņš | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = | attēls = Pēteris Kalniņš.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|15}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=172}} | svars = {{mērvienība|kg=72}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | izgl iest1 = Ģimnāzija | izgl iest1_nos = [[Murjāņu Sporta ģimnāzija]] | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = | universitāte = [[LSPA]] <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Kamaniņu braukšana]] | disciplīna = Divnieki | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = [[Oskars Gudramovičs]] <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Pēteris Kalniņš''' (dzimis {{dat|1988|12|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[kamaniņu braucējs]]. Sacensībās startē kopš 2004. gada. Startē kopā ar [[Oskars Gudramovičs|Oskaru Gudramoviču]]. Piedalījies {{oss|Z=2010|L=L}}, kur kopā ar Gudramoviču izcīnīja 12. vietu divnieku sacensībās. 2012. un 2013. gada pasaules čempionātos viņi izcīnīja 10. vietu, kas ir sportistu lielākais sasniegums šajās sacensībās. Augstāko vietu Pasaules kausa kopvērtējumā viņi guva 2010./2011. gada sezonā, kad ieņēma 15. vietu. Junioru vecumā Kalniņš izcīnīja divas bronzas medaļas pasaules junioru čempionātos — 2008. gadā divnieku sacensībās un 2007. gadā komandu stafetē. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš ieņēma 10. vietu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131005011822/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=56 LOV profils] * [https://web.archive.org/web/20120913073013/http://www.fil-luge.org/filext/athlet/erfolge_en.asp?p_id=100726 FIL-Luge profils] {{en ikona}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} }} {{DEFAULTSORT:Kalninzsz, Peteris}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] sm9uwlvilirgxuwy1dn2sbzc9rxjrlo 0 109650 4519717 4495743 2026-09-09T21:57:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519717 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|dažādu terminu tulkojums latviski, dažās vietās arī valoda;<br />teksts svešvalodā ir jāizdzēš, jāpaslēpj vai jāiztulko}} {{Sabiedriskā transporta infokaste |nosaukums = Trolejbuss |attēls = [[Attēls:Trolleybus Riga IMG 2544 C.JPG|250px]] |attēls paraksts = Trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] [[Rīga|Rīgā]] |salons = [[Attēls:Solaris Trollino 18AC - Gdynia02.jpg|250px]] |salons paraksts = Trolejbusa [[Solaris Trollino 18]] salons |transporta veids = |izmanto kopš = Kopš [[1882. gads|1882]]. gada |pielietojums = Sabiedriskais transports pilsētas robežās |infrastruktūra = Ielas braucamā daļa un kontakttīkls |dzinējs = Elektrodzinējs, dīzeļģenerators, ūdeņradis. |ātrums = 30—128 km/h |ietilpība = |sistēmu skaits = 340 |vienību skaits = }} '''Trolejbuss''' ir pilsētas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veids, parasti ar [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]], kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos. Trolejbuss ir būvēts tāpat kā [[autobuss]], tomēr tam nav [[iekšdedzes dzinējs]], bet gan viens vai vairāki elektrodzinēji. Elektroenerģiju tas saņem tāpat kā [[tramvajs]] caur kontaktstieņiem no virs brauktuves esošajiem vadiem. Tādēļ trolejbusam ir jābrauc pa kontakttīkla posmu, bet mūsdienās trolejbusos tiek iebūvēts arī dīzeļģenerators, kas ļauj trolejbusam novirzīties no kontakttīkla posma vai turpināt maršrutu aiz šī posma beigām. Pirmās trolejbusu līnijas tika ierīkotas 20. gadsimta sākumā un šobrīd<ref group="P">2010. gada jūnijs</ref> visā pasaulē 318 pilsētās, 47 valstīs eksistē pa kādai trolejbusu līnijai. Pārsvarā trolejbusu sistēmas ir sastopamas [[Viduseiropa|Viduseiropā]], bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā, [[Ķīna|Ķīnā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] un [[Šveice|Šveicē]]. Aptuveni 550 trolejbusu pārvadājumus veicošie uzņēmumi visā pasaulē ir likvidēti, pārsvarā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kur trolejbuss savus ziedu laikus piedzīvoja 1950. un 1960. gados. 29 valstīs trolejbusi šobrīd vairs nebrauc. Ir šādu veidu trolejbusi: pilsētas, starppilsētu, trolejbuss, kas var braukt izmantojot tramvaju kontakttīklu, trolejbusvilcieni (divi trolejbusi sakabināti kopā), trolejbusi, kas brauc pa noteiktu joslu jeb "noteiktās joslas trolejbusi", divkārši savienotie trolejbusi, tuneļtrolejbusi, trolejbusi aprīkoti ar mehāniskajiem motoriem un par trolejbusiem pārbūvēti autobusi. == Etimoloģija == Vārds ''trolejbuss'' sastāv no diviem angļu valodas vārdiem ''trolley'' (tulkojumā — ratiņi) un ''bus'' (tulkojumā — autobuss). Tomēr trolejbusam nav ratiņu, tāpēc vārds ''trolley'' vairāk saistās ar kaut ko smagai automašīnai līdzīgu, bet trolejbuss arī neatgādina smago automašīnu. Pirmajiem trolejbusiem nebija kontaktstieņu un strāvas saņemšanai tie izmantoja vadu, no tā arī varētu būt cēlies tā nosaukums. Daudzās pilsētās sākotnēji trolejbusu sauca par ''troleju'' (angļu — ''trolley''). Var teikt, ka vārds ''trolejbuss'' ir vārdu ''tramvajs'' (angļu — ''tram'') un ''autobuss'' (angļu — ''bus'') kopsalikums, jo daudzi uzskata trolejbusu par tramvaja un autobusa hibrīdu. == Vēsture == [[Attēls:Elektromote1882.jpg|thumb|250px|left|Pirmais Sīmensa radītais trolejbuss]] Pirmo reizi ideja par transportlīdzekli, kurš brauc izmantojot elektrību, parādījās [[Anglija|Anglijā]], kad 1880. gadā vācu inženieris Vilhelms Sīmens sniedza interviju žurnālam "Society of Arts". Viņš stāstīja par sava brāļa Vernera fon Sīmensa eksperimentiem šajā jomā. Iespējams arī, ka abi tomēr pie šī projekta strādāja kopā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=British Trolleybus database 1909-85|language=angļu val|url=http://www.trolleybus.co.uk/history1.htm|accessdate=14.11.2009}}</ref> Pirmais trolejbuss tika izgatavots [[Vācija|Vācijā]]. Tā autors Verners fon Sīmens nosauca to par "Electromote". 1882. gada 29. aprīlī tika atklāta pirmā trolejbusu līnija, tā piederēja kompānijai "Siemens & Halske", trolejbusu līnija atradās [[Berlīne]]s Halenzē rajonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Siemens AG|language=angļu val|url=http://w1.siemens.com/history/en/innovations/transportation.htm#toc-2|accessdate=14.11.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090929231256/http://w1.siemens.com/history/en/innovations/transportation.htm#toc-2|archivedate=29.09.2009}}</ref> Toreiz trolejbusu kontakttīkla vadi atradās pārāk tuvu viens otram un spēcīga vēja laikā varēja rasties īssavienojums. Tajā pašā gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] beļģu inženieris Šarls van Depule radīja "rullīšu trolejbusu" — tas elektroenerģiju saņēma caur rullīti un stangām, kas atradās uz jumta. Tas bija daudz drošāks pret īssavienojumiem negaisa laikā. 1909. gadā pirmoreiz tika izmēģināts vēl citādāks elektrotransporta veids, kurš līdz mūsdienām ir stipri mainījies. [[Attēls:Metro map62 edited.jpg|200px|thumb|right|Divstāvīgs JaTB-3 trolejbuss [[Maskava|Maskavā]] 1939. gadā]] [[Krievija|Krievijā]] pirmo trolejbusu maršrutā Novorosijska (''Новороссийск'') — Suhumi bija plānojis radīt Pēteris Frēze 1904. līdz 1905. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=И. Степанов|title=100-летие отечественного троллейбуса|language=krievu val|url=http://mobitrol.by.ru/mobitrol/100-letie%20rossijskomu%20trol/100-letie%20rossijskomu%20trol..htm|accessdate=24.10.2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> Neskatoties uz lielo ieguldījumu šajā projektā, tas tomēr netika īstenots. Pirmo trolejbusu līniju Krievijā atklāja tikai [[Padomju Savienība|PSRS]] laikos 1933. gadā Maskavā. Pirmie Padomju Savienības trolejbusi bija LK-1 trolejbusi. Eiropā ļoti populāri bija divstāvu trolejbusi, bet Padomju Savienībā tos neizmantoja, jo to izmantošana bija saistīta ar daudzām, tostarp infrastruktūras, problēmām. Tā 1938. gadā pa Maskavas ielām sāka kursēt JaTB-3 trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Дмитрий Матвеев|title=Английский гость|language=krievu val|url=http://www.automag.vrn.ru/99_21/0.html|publisher=Автомаг Информсвязь-Черноземье|year=1999|access-date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20020601004717/http://www.automag.vrn.ru/99_21/0.html|archivedate={{dat|2002|06|01||bez}}}}</ref> Divstāvu trolejbusiem bija grūti braukt ziemā, tāpat tiem bija zemi griesti un šauras kāpnes uz otro stāvu, tas sagādāja neērtības pasažieriem, kā arī kontakttīkls priekš tiem bija pārāk zemu. PSRS pārsvarā izmantoja trolejbusvilcienus, vēlāk arī posmainos trolejbusus, kuri gan tika izmantoti ļoti maz. Trolejbusu satiksme ļoti uzplauka starpkaru periodā un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tie bija kā tramvaja aizstājēji, jo tramvaju sāka uzskatīt par novecojušu transportlīdzekli. 1950. gados arī degvielas krīzes dēļ pieauga interese par trolejbusu izmantošanu, bet 1960. gados, degvielas krīzei beidzoties, daudzās pilsētās trolejbusu satiksmi sāka likvidēt. Trolejbusi pārsvarā palika tikai pilsētās, kurās autobusam sarežģītā reljefa dēļ bija grūti pabraukt. Līdz [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumam trolejbusu satiksmes sistēmas bija palikušas, piemēram, ASV, [[Austrija|Austrijā]], [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Bet tās tika likvidētas, piemēram, [[Austrālija|Austrālijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Somija|Somijā]]. Neskatoties uz to, Padomju Savienībā trolejbusu satiksmes sistēmas turpināja augt, tas bija saistīts ar autobusu trūkumu un lēto elektroenerģiju. Tomēr mūsdienās dažviet Krievijā trolejbusu satiksme tiek likvidēta, jo norit sīva konkurence ar autobusiem un arī elektroenerģija ir kļuvusi dārgāka. Tāpat trolejbusu satiksme 1960. gados turpināja attīstīties arī citās sociālistiskajās valstīs. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā ekonomisko un citu problēmu dēļ trolejbusu satiksme varēja atdzimt,<ref name="maks">Максимов А. Н. (2006). ''Городской электротранспорт. Троллейбус. Начальное профессиональное образование''. Академия {{ISBN|5-7695-2371-9}}</ref> bet lielākajā daļā [[Eiropa]]s valstu tas tā nenotika. Līdz ar to trolejbusu nākotne daudzās valstīs ir neskaidra. Trolejbusu satiksme [[Rīga|Rīgā]] tika atklāta 1947. gada 6. novembrī un gadu gaitā tā turpināja attīstīties. == Trolejbusa uzbūve == [[Attēls:Side elevation, Škoda 14Tr trolleybus.png|thumb|300px|Trolejbusa [[Škoda 14Tr]] shematiskais zīmējums. Izceltas ir tās lietas, kas ir trolejbusa uzbūves pamatā.<br /> 1. '''Kontakttīkls'''<br /> 2. Maršruta numura un tā galamērķa plāksnīte<br /> 3. Atpakaļskata spogulis<br /> 4. Gaismas<br /> 5. Priekšējās durvis<br /> 6. Aizmugurējā ass<br /> 7. Otrās un trešās durvis<br /> 8. Vadāma priekšējā ass<!-- lenkbare Vorderachse --><br /> 9. Apdares līnija (bez funkcijas)<br /> 10. '''Kontaktstieņa bundulis'''<br /> 11. '''Kontaktstieņa šņoris'''<br /> 12. '''Kontaktstieņa galva'''<br /> 13. '''Kontakstienis'''<br /> 14. '''Āķis aiz kura aizkabina kontaktstieņus'''<br /> 15. '''Jumta konteineris / Elektroiekārtas'''<br /> 16. Trolejbusa reģistrācijas numurs]] Trolejbuss no [[Autobuss|autobusa]] atšķiras ar to, ka tam uz jumta ir divi strāvas noņēmēji jeb kontaktstieņi. No ārpuses trolejbuss no autobusa atšķiras tikai ar elektroiekārtām uz jumta. Uz jumta ir uzstādītas elektroiekārtas, kurām ne zem trolejbusa grīdas, ne citur trolejbusa salonā vairs nebija vietas. Uz trolejbusa jumta elektroiekārtas ir labāk pasargātas nekā zem trolejbusa, jo tur tās nevar sabojāt ne sāls, ne sniega kupenas un tās ir vieglāk apkopt. Tāpat tās tik ļoti nesakarst un tām nav vajadzīga īpaša ventilācija, kā arī tās ir iespējams vieglāk izvietot. Modernajos zemās grīdas trolejbusos elektroiekārtām zem grīdas vairs pilnībā nav vietas un tās visas tiek izvietotas uz jumta speciālos konteineros. Salīdzinājumā ar autobusiem trolejbusiem jumta konstrukcijas un tās kolonnas uzbūve ir pastiprināta, lai tās varētu izturēt elektroiekārtu un kontaktstieņu svaru. Tādēļ daži logi trolejbusiem mēdz būt platāki nekā autobusiem. Tie ir kā kabeļkanāli starp elektriskajām komponentēm uz jumta un zem grīdas esošajām elektroiekārtām. Trolejbuss ir labāk pasargāts no korozijas un tādējādi tas kalpo ilgāk nekā autobuss, tāpat trolejbuss ir labāk pasargāts no rūsēšanas nekā autobuss. Tam par iemeslu ir tas, ka trolejbusi pārsvarā tiek būvēti no alumīnija un nerūsošā tērauda. Trolejbusa elektriskie barošanas bloki aizņem mazāk vietas nekā dīzeļmotors ar dīzeļdegvielas daļiņu filtru vai gāzes motors ar katalizatoru. Tāpat trolejbusam nav apjomīgās degvielas tvertnes, tas ļauj trolejbusam būt ar zemo grīdu visā tā garumā un zemās grīdas pakāpienu arī aizmugurējā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vbl.ch/getdoc/fa6373fc-b39c-44f7-8d4d-885b5fa3306c/MO_16-Gelenktrolleybusse-fur-die-vbl-AG_20-04-2009.aspx |title=VBL – 16 Gelenktrolleybusse für Luzern |access-date={{dat|2009|10|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328075712/http://www.vbl.ch/getdoc/fa6373fc-b39c-44f7-8d4d-885b5fa3306c/MO_16-Gelenktrolleybusse-fur-die-vbl-AG_20-04-2009.aspx |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> Trolejbusam daudz ātrāk nekā autobusam bija sastopams ''Frontlenker'', savukārt, zemās grīdas trolejbusu būvē atteicās no daļēji izmantotajiem motortorņiem trolejbusa aizmugurējā daļā. Tāpat arī "Low-Entry-Konstrukcijas" trolejbusiem ir mazpazīstamas, tās izmanto vienīgi Čehijas trolejbusam SOR TN 12. Tāpat mēdz būt savienotie trolejbusi, kas ir gandrīz divas tonnas smagāki nekā autobusi,<ref name="Internationale Konferenz">[http://www.regionale-schienen.at/0_thema_200811.asp?mid=23 Internationale Konferenz über innovative elektrische Stadtverkehrssysteme]{{Novecojusi saite}}</ref> tāpēc pārsvarā šādiem trolejbusiem tiek iebūvētas divas aizmugurējās asis.<!-- Im Allgemeinen benötigen die elektrischen Antriebsaggregate eines Oberleitungsbusses weniger Platz als ein Dieselmotor mit Dieselrußpartikelfilter oder ein Gasmotor mit Katalysator. Zudem entfällt der voluminöse Kraftstofftank. Dies ermöglicht einen tiefen Wagenboden über die gesamten Fahrzeuglänge und eine niedrige Einstiegshöhe auch bei der hintersten Tür.[24] Aus dem selben Grund waren außerdem Frontlenker beim Obus deutlich früher anzutreffen als beim Omnibus. Ebenso kann auf die bei Niederflurbussen teilweise verwendeten Motortürme im Heckbereich weitgehend verzichtet werden. Genauso sind Low-Entry-Konstruktionen im Obus-Bereich weitgehend unbekannt, einzige Ausnahme ist der tschechische Typ SOR TN 12. Dennoch ist ein Oberleitungsbus, bezogen auf einen Gelenkwagen, fast zwei Tonnen schwerer als ein Dieselbus. Insbesondere in früheren Jahren setzte man beim Obus deshalb häufig auf doppelte Hinterachsen, auch Tandemachsen genannt. --> Vēl trolejbusiem aizmugurē ir kāpnītes, kas atvieglo apkalpojošā personāla nokļūšanu uz jumta pie kontaktstieņiem vai elektroiekārtām. Kā alternatīva tiek izmantots spieķis (''ausklappbare Leitersprossen''), kas pārsvarā atrodas durvju pusē pie kādām no durvīm. Uz jumta dažkārt ir uzmontēti papildu ejamie celiņi. Tāpat visiem trolejbusiem jumta aizmugurējā daļā ir metāla spieķi, aiz kuriem aizkabina nolaistus kontaktstieņus. Vēl viena atšķirība ir tā, ka trolejbusiem nav režģa, tā vietā parasti atrodas viendaļīga vai divdaļīga apkopes lūka, skatoties pēc modeļa.<!-- Weiterhin typisch für viele Oberleitungsbusse sind am Heck angebrachte Leitern, sie ermöglichen es dem Wartungspersonal zu den Stromabnehmern und den Dachaufbauten hinaufzusteigen. Alternativ dazu werden ausklappbare Leitersprossen verwendet, die meist auf der Türseite neben einem Einstieg zu finden sind. Auf dem Dach selbst sind ergänzend zu den Aufstiegshilfen manchmal Laufstege montiert. Ebenso besitzen fast alle Obus-Typen im hinteren Dachbereich Halterungen zum Arretieren der Stromabnehmer. Ein weiteres typisches Unterscheidungsmerkmal sind die fehlenden Kühlergrills an deren Stelle sich häufig eine je nach Typ ein- oder zweiteilige Wartungsklappe befindet, manchmal auch als Bugklappe bezeichnet. --> Tāpat kā [[Tramvajs|tramvaji]], arī trolejbusi pārsvarā tiek ražoti, sadarbojoties dažādiem uzņēmumiem, viens — piegādā elektroiekārtas, cits — konstruē trolejbusa virsbūvi, šasiju un interjeru. Arī piegādātāji pilda pasūtījumus. 211 ÜHIIIs trolejbusiem no ''Uerdingen/Henschel'' elektroiekārtas pieteicās piegādāt četri dažādi konkurējoši uzņēmumi. Neatkarīgi no tā trolejbusu komplektēja cits uzņēmums, klasisks piemērs ir [[Čehoslovākija]]s, vēlāk [[Čehija]]s uzņēmums ''Škoda'' un itāļu firma ''Breda''. Lielākā daļa trolejbusu ir adaptācijas dažādiem autobusiem, it sevišķi standarta trolejbusi. Aktuālākie piemēri ir trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus|Škoda 24Tr]] un [[Škoda 25Tr]], kas balstīti uz Irisbus Citelis bāzes, kā arī trolejbusi ''Solaris Trollino'', kas balstīti uz autobusa ''Solaris Urbino'' bāzes. Pazīstamākie piemēri no pagātnes ir [[Vācija|Vācijā]] radītie 363 Mercedes-Benz O 6600 T trolejbusi, kas ir gandrīz tādi paši kā Mercedes-Benz O 6600 H autobusi. Retāka parādība ir, ka no trolejbusa modeļa uzkonstruē autobusa modeli. Šeit kā piemērs ir minama ''Hess-Vossloh Kiepe lighTram'' hibrīda autobusa versija. Pretēji iepriekš parādītajām adaptācijām lielākā daļa trolejbusu šasiju tomēr ir speciāli konstruētas, tās netiek izmantotas autobusos. Tas parasti skar lielos trolejbusu ražotājus, tai skaitā SiU-9 — pasaulē visvairāk ražoto trolejbusu. Agrāk bija modē ražot trolejbusus, kuru konstrukcija ļauj tiem braukt pa sliedēm — paraugu rādīja PCC-tramvaja auto un ''der Uerdinger'' sliežu buss. Arī samērā agri trolejbusu jomā tika sākts izmantot būvniecību bez šasijas. Iemesls tam: elektroiekārtas izraisa tikai nelielas vibrācijas, līdz ar to ietekme uz trolejbusa salona konstrukciju arī ir neliela.<!-- Im Gegensatz zu den oben erwähnten Adaptionen sind die meisten Obus-Karosserien jedoch Sonderkonstruktionen, die nicht für konventionelle Dieselbusse verwendet werden. Dies betrifft insbesondere Großserien, so etwa den SiU-9 — den meistgebauten Obus-Typ der Welt. In früheren Jahren typisch waren außerdem O-Busse, deren Konstruktion sich an Schienenfahrzeuge anlehnte — Vorbilder waren beispielsweise der PCC-Straßenbahnwagen und der Uerdinger Schienenbus. Bereits recht früh konnte sich dabei im Obus-Bereich die selbsttragende Bauweise ohne Fahrgestell durchsetzen. Ursächlich hierfür: weil der Elektroantrieb nur geringe Vibrationen verursacht, sind die Auswirkungen auf die Gerippestruktur der Fahrgastzelle vergleichsweise gering. --> Daudzās pilsētās trolejbusi tiek lakoti citā krāsā, nekā autobusi vai cits transporta veids. Tā, piemēram, [[Budapešta|Budapeštā]] trolejbusi tiek lakoti sarkani pelēkā krāsā, bet autobusi — zili pelēkā krāsā. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:100 4029.jpg|Trolejbusa MAN SG 200 HO jumta elektroiekārtas ir uzstādītas uz autobusa Standard-Bus I bāzes Attēls:Solingen MAN SL 172 HO.jpg|[[Zolingene]]s trolejbuss MAN SL 172 HO balstīts uz autobusa Standard-Bus II bāzes Attēls:SF trolleybus.jpg|Skats uz trolejbusa jumta elektroiekārtām no augšas Attēls:Soubor-Opava-trolejbus-Solaris-Trollino-IG-IIIG.JPG|Trolejbuss Solaris Trollino 12 ar un bez jumta konteinera Attēls:Belgrade Bus.jpg|Trepītes trolejbusa aizmugurē Attēls:Brno, Líšeň, areál TMB, Karosa ŠM 11.jpg|Tipisks trolejbusa adapcijas piemērs: autobuss ''Karosa ŠM 11...'' Attēls:Trol Škoda T 11 Brno.jpg|...un trolejbuss ''Škoda T 11'' Attēls:PCC Cleveland.jpg|[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tramvajs ''PCC'' bija kā paraugs... Attēls:Marmon-Herrington trolley coach 9553.jpg|...daudziem ASV trolejbusiem, kā piemēram, šim ''Marmon-Herrington''. </gallery> === Vadība, elektroiekārtas, vadīšana un palīgagregāti <!-- Antrieb, elektrische Ausrüstung, Steuerung und Hilfsaggregate --> === Tāpat kā autobusiem, arī trolejbusiem vadīšana notiek ar diferenciālu rīku palīdzību aizmugurējā asī. Pārsvarā runa ir par zemgrīdas motoru, retāk par aizmugurējo dzinēju. Savienotajiem trolejbusiem motors atrodas uz otrās vai trešās ass, līdz ar to bieži tiek vadīta arī otrā un trešā ass. Ja trešā ass ir motorizēta, tad runa ir par vilces savienoto trolejbusu.<!-- Wie bei Omnibussen erfolgt auch bei Oberleitungsbussen der Antrieb über ein Differentialgetriebe auf die Hinterachse. Meist handelt es sich dabei um einen Unterflurmotor, seltener um einen Heckmotor. Bei Gelenkwagen wirkt der Motor entweder auf die zweite oder auf die dritte Achse, teilweise werden sowohl die zweite als auch die dritte Achse angetrieben. Ist die dritte Achse motorisiert, so spricht man von einem Schubgelenkwagen. --> Trolejbusos izmanto līdzstrāvas—''Reihenschlussmotoren'' motorus, to starpā (kompensētus) ''Einkollektormotoren'', ''Tandemmotoren'' un ''Doppelkollektormotoren''. Vēlāk sāka izmantot ''Verbundmotoren'' ar pārmiju (''Nebenschlusswicklung''), kaut gan mūsdienās populāri ir trīsfāzu strāvas asinhronie motori ar ''kollektorlosem Kurzschlussläufer''.<ref name="Kenning S. 4–17">Kenning S. 4—17</ref> Trolejbusu motori var strādāt ar lielu slodzi un līdz ar to attīstīt augstu griezes momentu, nekāda sajūga lietošana nav vajadzīga. <!-- Da Obus-Motoren unter Last anlaufen können — und dabei zugleich ihr höchstes Drehmoment entwickeln — ist keine trennende Kupplung erforderlich. -->Arī ātrumkārba ar vairākiem robiem nav vajadzīga, jo elektromotori visus nepieciešamos ātrumus ar pārnesuma skaitli var pārvaldīt.<!-- Auch ein Wechselgetriebe mit mehreren Gängen wird nicht benötigt, da Elektromotoren alle erforderlichen Drehzahlen mit einer festen Zahnradübersetzung bewältigen können. --> Pretēji dīzeļmotoram tie zem noteikta pārnesuma skaitļa nav ''abgewürgt''. Fakts ir tāds, ka izdevīga, īslaicīga motora pārslodze rada augstu griezes momentu, kas trolejbusam rada spēcīgu beigu piedziņu, tāpat kā autobusam, bet ar lielāku jaudu.<ref name="Der Obus – ein besonderes Nahverkehrsmittel">[http://www.obus-es.de/Der%20Oberleitungsbus.htm Der Obus — ein besonderes Nahverkehrsmittel]</ref><!-- Im Gegensatz zum Verbrennungsmotor können sie nicht unterhalb einer bestimmten Drehzahl abgewürgt werden. Der Umstand, dass die vorteilhaften kurzzeitigen Überlastungen des Motors zu sehr hohen Drehmomenten führen, erfordert für Oberleitungsbusse einen weitaus robusteren Achsantrieb als bei Dieselbussen mit gleich großer Leistung. --> [[Attēls:VBL251.JPG|thumb|Lucernas trolejbuss ar divām gumijas ''schleifseilen'' priekšpusē]] Trolejbusu elektroiekārtas, sauktas arī par elektrisko vilci, atbilst tramvaja un vilciena elektroiekārtām, tomēr tās ir pakļautas papildu prasībām. Tā tām vajag, dēļ trūkstošajām aizsarglietām (''Schutzerdung'') pāri sliedēm, trolejbusam pretēji — novadošs — labāk elektriski izolēts.<!-- So muss sie beispielsweise aufgrund der fehlenden Schutzerdung über die Schienen — die Bereifung ist im Gegensatz dazu nichtleitend — besser elektrisch isoliert werden --> Īpaši tas skar virsbūvi trolejbusa durvju rajonā, tāpēc pastāv iespēja, ka iekāpjot vai izkāpjot no trolejbusa cilvēks var saņemt nelielu strāvas triecienu. Kā par laimi tas notiek ļoti reti. Tas var notikt, piemēram, pieķeroties pie ''Trittstufen'' un durvju stieņiem, kas ir izgatavoti no ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas.<!-- Dies geschieht zum Beispiel durch die Verwendung von Trittstufen und Handläufen aus glasfaserverstärktem Kunststoff. --> Nedaudz tālāk jau elektrības vadi ir noslēgti caur izolēto elektrības sadales skapi, tāpēc tiek veiktas izolācijas pārbaudes un to uzraudzīšana. Kā izolācijas uzraudzītāji tiek izmantoti viens vai vairāki, izolēti, gumijas ''Schleifseile'' vai ''Schleifseile''.<ref>[http://www.obus-es.de/Langkau_Isolationswaechter.htm Der Isolationswächter von Langkau in den Obussen 16-22 auf www.obus-es.de]</ref><!-- Darüber hinaus wird die korrekte Trennung durch die isolierte Aufstellung der Schaltschränke, regelmäßige Isolationskontrollen und einen Isolationswächter gewährleistet. Für dessen Funktion ist ferner erforderlich, dass ein oder mehrere — am Fahrzeug isoliert angebrachte — leitfähige (Gummi-)Schleifseile an den Isolationswächter angeschlossen sind. --> Tāpat tiek izmantota arī zem grīdas uzstādīta slīpēšanas ķēde (schleifende Kette) kā papildu ''Erdungs- und Kurzschließeinrichtung'', tā tas tika izdarīts [[Budapešta|Budapeštā]].<ref>[http://obus269.homepage.t-online.de/s820rbhu.htm Jürgen Lehmann: Besuch der Obusbetriebe in Ungarn im Juni 2005]</ref>''Ableiter'' ne vienmēr atrodas ideālā savienojumā ar zemi, tomēr tam piemīt zemes potenciāls (Erdpotential). To parasti jūt lūku vaku vietās, uz sliedēm vai pie salaiduma šuvēm uz tilta.<!-- Teilweise wird aber auch eine am Boden schleifende Kette als zusätzliche Erdungs- und Kurzschließeinrichtung benutzt, etwa in Budapest. Zwar stehen diese Ableiter nicht ständig in ideal leitender Verbindung zur Erde, jedoch reicht es aus wenn sie gelegentlich kurzzeitig Erdpotential führen. Dies geschieht beispielsweise bei der Passage von Schachtdeckeln beziehungsweise Gullys, Schienen oder Dehnungsfugen bei Brücken. --> Tāpat trolejbusa jumta elektroiekārtas ir jāpasargā no laikapstākļu radītā pārsprieguma (Überspannungen), tramvajam tas ir savādāk. Tas tiek darīts ar ''Überspannungsableiter''. Līdzīgu funkciju veic subordinēti novietotais ''Überstromschnellschalter'', tas pasargā trolejbusu no pārslodzes un ir arī kā galvenais slēdzis Hauptschalter.<ref name="Kenning S. 4–17"/> ''Bedingt'' no ielu bedrīšu, bieži no nelīdzenas ielas braucamās daļas, līdz ar to elektroiekārtu sakopojums (''elektrischen Baugruppen'') un to stiprinājumam pie trolejbusa ir jābūt daudz stiprākam pret svārstībām un vibrācijām nekā tramvajam. Vēl viena īpatnēja trolejbusa detaļa ir tā saucamais ''Isolierkupplung''. Tas ir elastīgs gumijas vai šķiedru elements, kas atrodas starp motoru un piedziņas vārpstām. Vēl tas dubulti izolē dzenošo asi no ''Stromkreis''.<ref name="Der Obus – ein besonderes Nahverkehrsmittel"/><!-- Ebenso muss die Elektrotechnik eines O-Busses sorgfältiger gegen witterungsbedingte Überspannungen in der Oberleitung geschützt werden als bei Schienenfahrzeugen. Dies erfolgt mittels einem sogenannten Überspannungsableiter. Eine ähnliche Funktion hat der nachrangig angeordnete Überstromschnellschalter, er schützt das Fahrzeug vor Überlastungen und dient gleichzeitig als Hauptschalter.[26] Bedingt durch die in Folge von Straßenschäden oft unebene Fahrbahnoberfläche sind die elektrischen Baugruppen und ihre Befestigungen außerdem stärker durch Schwingungen beziehungsweise Vibrationen belastet als bei schienengebundenen Verkehrsmitteln.[30] Ein weiteres spezifisches Obus-Bauteil ist die sogenannte Isolierkupplung. Hierbei handelt es sich um ein elastisches Gummi- oder Kunststoffelement, das zwischen Motor und Antriebswelle angeordnet ist. Es dient dazu die Antriebsachse — gemäß den gesetzlichen Vorschriften — doppelt vom Stromkreis zu isolieren. --> Agrāk trolejbusa motoru vai motorus vadīja kontrolieris (Kontroller). Tas bija ar roku darbināms slēdzis (Hand-Fahrschalter) ar pamaz līmeņiem. Vēlāk sāka izmantot ātrumu pārslēga sviras (Schaltwerke), kuras darbināja spiežot pedāļus. Vel vēlāk parādījās arī ''Schützensteuerungen''. 1970—tajos gados sāka izmantot elektroniskos līdzstrāvas veidotājus (Gleichstromsteller). Mūsdienās izplatīta ir ''Drehstrom-Steuerungen'' ar jaudas tranzistoru. Trolejbusa vadīšana (Steuerungen) tiek iedalīta šādi:<!-- Gesteuert wurden der oder die Motoren eines Oberleitungsbusses früher über einen Kontroller. Ursprünglich waren dies Hand-Fahrschalter mit wenigen Stufen, später Schaltwerke die mit Fußpedalen bedient wurden. Noch später setzten sich Schützensteuerungen durch. In den 1970er-Jahren kamen schließlich elektronische Gleichstromsteller auf. Heutzutage sind Drehstrom-Steuerungen mit Leistungstransistoren üblich. Laut Kenning entwickelten sich die Steuerungen beim Obus im Detail wie folgt: --> {| class="wikitable" |- align="center" ! colspan="5" | Klasiskā vadīšana |- align="center" | ''Fahrschalter'' || colspan="2" | Ātrumu pārslēga sviras (Schaltwerke) || colspan="2" | ''Schützensteuerungen'' |- align="center" | tieši aktivizēts || colspan="2" | tieši vai netieši aktivizēts || elektriski neatkarīgi (stromunabhängig) tieši aktivizēts || elektriski atkarīgi (stromabhängig) netieši aktivizēts |- align="center" | ''Schleifringfahrschalter''<br />''Nockenfahrschalter'' || colspan="2" | Rotācijas magnētiskais slēdzis (Drehmagnetschalter)<br />Elektromotora ķēdes pārslēgs (Schaltwerk)<br />''Feinstufenschalter''<br />Schwingregler<br />Gaisa slēdzis (Druckluftschaltwerk) || Elektromagnētiskā vadīšana || Elektromagnētiskā vadīšana<br />Elektropneimatiskā vadīšana |- align="center" ! colspan="5" | Elektroniskā vadīšana |- align="center" | colspan="2" | Tiristoru slēdzis || Analogā ''Choppersteuerung'' || GTO Tiristora vadīšana || IGBT tranzistora vadīšana |- |} Vēl trolejbusiem ir kompresori, kas ir uzskatāmi kā papildu palīgagregāti. Tie nodrošina atbilstošo saspiesta gaisa temperatūru (Druckluft), kas ir vajadzīga noteiktām komponentēm, piemēram, bremzēm, ''Kneeling'', stūres iekārtai ar pastiprinātāju (Servolenkung) un durvīm. Vēl trolejbusam ir ventilators, rotējošie pārveidotāji (rotierende Umformer), kā arī ventilatori, kas atvēsina elektroiekārtas. Palīgagregāti darbojas arī tad, kad trolejbuss nebrauc (nav pat iedarbināts), tad tie ir kā vienīgie, kas rada nelielus trokšņus. Trolejbusa kontakttīkla, skatoties no braukšanas virziena, kreisais kontaktvads ir pozitīvais pols, bet labais — negatīvais pols. Dažās pilsētās polaritāte ir otrāda. Daļa elektroinfrastruktūras, piemēram, līdzstrāvas pārveidotājs, ir jutīgi uz polaritātes izmaiņām, tāpēc ir nepieciešams trolejbusā veikt tīkla savienojumu ar elektromotoru izmantojot taisngrieža tiltus, saukti arī par ieejas [[Taisngriezis|taisngriezi]]. Šo darbību rezultātā ir iespējams novērst nepareizi uzliktu (sajauktu vietām) kontakstieņu radītās sekas.<ref name="Žarko Filipović">Žarko Filipović: Elektrische Bahnen: Grundlagen, Triebfahrzeuge, Stromversorgung, 237. lpp.</ref> Vecāku paaudžu trolejbusiem, kuri ir aprīkoti ar [[Virknes slēgums|virknes slēguma]] elektromotoru un [[Pretestības kontrole|pretestības kontroli]], šāda pārslēgšana nav nepieciešama. Tiem polaritāte veic izmaiņas [[Mainīgais elektriskais lauks|mainīgajā elektriskajā laukā]] un [[Enkura strāva|enkura strāvā]], savukārt rotācijas virziens paliek tas pats. Trolejbusiem šāda elektromotora uzbūve nodrošina iespēju braukt pa pretējiem kontaktvadiem, ja dažādu iemeslu dēļ kustība pa pareizajiem vadiem nav iespējama. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Plzeň, Škoda, Škoda 17Tr, kabina řidiče II.JPG|''Schaltschrank'' trolejbusa Škoda 17Tr salonā Attēls:2010-01-11-solaris-trollino-by-RalfR-20.jpg|Norāde uz ''Traktionsausrüstung'' ražotāju Attēls:Trol Tatra T 401 Brno.jpg|Skats uz motora pārsegu (Steuerung) trolejbusam Tatra T 401 Attēls:Hess LighTram Gerippe.JPG|Kabeļi kādam "lighTram" trolejbusam Attēls:King County Metro MAN trolleybus 4032 in U District.jpg|Trolejbusa ''Trittstufen'' ir jābūt īpaši izolētām </gallery> === Kontaktstieņi === [[Attēls:WP trolleypoles vancouver 600.jpg|thumb|Trolejbusa kontaktstieņi [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]]] [[Attēls:Obus-detail-rr-35.jpg|thumb|Trolejbusa kontaktstieņi]] Abi divi kontakstieņi ir apmēram 6 metrus gari un tie atrodas 60 cm atstatumā viens no otra. Paceltā stāvoklī tie no trolejbusa jumta atrodas 30° lielā leņķī, tas ir atkarīgs no kontakttīkla augstuma un no jumta augstuma. Katrs no tiem aiz jumta beigām, pie kontakttīkla ir nedaudz ieliekts. Abi divi kontaktstieņi ir mehāniski neatkarīgi viens no otra, tādēļ katru atsevišķi var gan noņemt, gan pielikt klāt pie kontakttīkla. Kontaktstieņi sniedzas pāri trolejbusa aizmugurei, nolaistā stāvoklī pat līdz 1,2 metriem. Tāpēc bieži tie ir krāsoti spilgtā krāsā, piemēram, dzeltenā vai lakoti balti—sarkanā brīdinošā krāsā. Savienotajiem trolejbusiem kontakstieņi ir montēti savādāk nekā standarta trolejbusiem. Tie atrodas uz sakabes. Kontaktstieņi tiek izgatavoti no tērauda, alumīnija, ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas vai no ar stikla šķiedru pastiprinātas plastmasas ar alumīnija iekšējo cauruli. Tie ir elastīgi, lai varētu kompensēt ceļa nelīdzenumus. Elektroenerģijas pievade trolejbusam caur kontakstieņiem notiek ar vai bez tajos ievietota kabeļa. Ja kabeļa nav, tad kontakstieņos pašos ir spriegums. Tie tiek noturēti pie kontakttīkla ar stiprām atsperēm apakšdaļā. Šīs atsperes tāpat kā kontaktstieņi pašas ir tieši piestiprinātas pie strāvas noņēmēja [[balstenis|balsteņa]]. Kontaktstieņu augšdaļā, 5 metru augstumā, spiediens uz tiem ir no 8 līdz 15 kilopondiem.<ref name="Kenning S. 4–17"/> Svarīgākā kontaktstieņa sastāvdaļa ir aptuveni 10 centimetrus garā kontakstieņa galviņa, biežāk to sauc par kurpītes turētāju. Abas divas galviņas, arī kurpīšu turētāji, notur slīdkurpes (strāvas noņēmējus) vietās. Tās ir veidotas no grafīta oglekļa, tām ir dažāda cietība un dēļ spēcīgajiem nobrāzumiem tās ik pa pāris dienām ir jānomaina. To pastāvēšanas ilgums ir arī atkarīgs no laikapstākļiem. Sausā laikā slīdkurpju nomaiņa notiek pēc 700 — 1000 nobrauktiem kilometriem, bet lietainā laikā — jau pēc 300 līdz 400 nobrauktiem kilometriem. Tas nozīmē ekstremālā gadījumā katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pminstitute.by/eng/structure/branch1-12.php |title=Research laboratory of frictional and antifrictional materials |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090214101630/http://pminstitute.by/eng/structure/branch1-12.php |archivedate={{dat|2009|02|14||bez}} }}</ref> Kā alternatīvu [[Drēzdene|Drēzdenē]] 1950. gados gados izmantoja slīdkurpes no čuguna.<ref name="Kenning S. 4–17"/> Kontaktstieņa galviņas arī var pagriezties, tas ļauj trolejbusam vairākus metrus pa kreisi vai pa labi pabraukt, nebraucot tieši zem kontakttīkla. Lielākā iespējamā novirze no kontakttīkla trajektorijas ir atkarīga no kontaktstieņu garuma. Ar 6200 mm gariem kontaktstieņiem var pabraukt 4500 mm nost no kontakttīkla trajektorijas, bet ar 5500 mm gariem kontaktstieņiem — tikai 4000 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/Trolleybus%20Safety%20CLC_SC9XB_WGB15_Draft_2005-06-01.pdf |title=Railway applications – Rolling stock – Electric equipment in trolleybuses – Safety requirements and connection systems |access-date=2010-04-30 |archive-date=2012-01-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120131213403/http://www.trolleymotion.com/common/files/Trolleybus%20Safety%20CLC_SC9XB_WGB15_Draft_2005-06-01.pdf }}</ref> Šādi ir iespējams darīt tikai taisnā posmā, pagriezienos novirzīšanās rādiuss no kontakttīkla ir krietni mazāks. Turklāt, ja trolejbuss brauc tālu no kontakttīkla, tam ir jābrauc lēnām citādi var nokrist kontaktstieņi. Tāpat arī galviņas ir horizontāli kustināmas, tas nozīmē, ka tās var pagriezt. Pateicoties iepriekšminētajām īpašībām, trolejbuss var iebraukt pieturvietu kabatās, tāpat tas var apbraukt šķērsļus kā taksometru, atkritumu izvedējautomašīnu, riteņbraucēju, avārijas vietu, ceļa remontu vai nepareizi novietotu automašīnu bez problēmām. Līdzīgi tas var apbraukt citus trolejbusus, kuri ir vai nu avarējuši vai tiem ir radies tehnisks bojājums, ja to kontakstieņi ir nolaisti. Tas var apdzīt arī braucošas mašīnas, tikai trolejbuss nevar apdzīt citu braucošu trolejbusu. Vēl ir iespējams mainīt braukšanas joslas (divas vai pat trīs paralēli esošas braukšanas joslas). Tādēļ trolejbusi depo tiek novietoti viens blakus otram, nevis rindā, tā tiek taupīta vieta. Protams, ka zināmās vietās ir brīva josla, pa kuru izbraukt vai iebraukt savā stāvvietā. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Model-van-st4ng.jpg|Kontakstieņa galviņa ar kurpīti Attēls:140 let MHD v Brne; vystava ve Vankovce 30.JPG|Kontaktstenis ar iekšā ievietotu kabeli Attēls:TrollyHeadworks5875.JPG|Strāvas noņēmēja balstenis ar kontakstieni noturošo atsperi Attēls:Stromabnehmer VBL ST3.jpg|Nedaudz ieliekti kontakstieņi trolejbusam Lucernā Attēls:Cristalis tcl vaulxgrappiniere.jpg|Apdzīšana uz vairāk joslu ceļa Attēls:Gdynia trolley July 2006.jpg|Iebraukšana pieturvietas kabatā Attēls:LAZ E183 in Kyiv.JPG|Nepareizi novietota auto apbraukšana Attēls:Ústí nad Labem, Centrum, Trolejbus Škoda 25Tr.JPG|Ceļa remonta apbraukšana Attēls:Trolleybus chelyabinsk pkio.jpg|Vietu taupoša trolejbusu novietošana trolejbusu depo Attēls:Verkehrsunfall-2.jpg|Avarējis trolejbuss ar nolaistiem kontaktstieņiem Attēls:Plzeň, Náměstí Republiky, Citelis pro Rigu II.JPG|Kontakstieņi sniedzas pāri trolejbusa aizmugurei Attēls:Troll MTRZ-5279.1 «SadKo» 2024.JPG|Kontakstienis krāsots dzeltenā brīdinošā krāsā </gallery> === Virves un bunduļi === [[Attēls:Vbl 280 retriever.jpg|thumb|Bundulis ar virvi tuvplānā]] Viena no problēmām ar kuru nācies kaut reizi saskarties kā trolejbusa vadītājiem, tā pasažieriem ir kontaktstieņu pašrocīga atvienošanās no kontaktvadiem, sarunvalodā dēvēta par ''štangu krišanu''. Šādā gadījumā, lai trolejbuss varētu turpināt ceļu, nepieciešams vispirms pie kontaktvadiem pievienot atpakaļ kontaktstieņus. Mūsdienās šādi gadījumi notiek samērā reti, kam par iemeslu kalpo pilsētās uzlabots ielu tehniskais stāvoklis (asfaltētas brauktuves), kvalitatīvāka kontakttīkla piekares montēšanas tehnika un uzlabota kontaktstieņa galviņa (ieskaitot oglīti). Visbiežāk kontaktstieņi "krīt" kontakttīkla pārmijās vai kontakttīklu krustošanās vietās (tehniska kļūme pārmijā, pārāk liels ātrums specdaļas caurbraukšanas brīdī) un pagriezienos (nepareizi izvēlēts nogriešanās rādiuss, pārāk liels ātrums manevra brīdī). Par kontaktstieņu atvienošanos no kontaktvadiem vai sprieguma kritumu trolejbusa vadītājam nekavējoties tiek paziņots ar akustiska vai optiska signāla palīdzību vadītāja kabīnē. Trolejbusa vadītājam vai pavadonim, ja tāds pieejams, jāizkāpj no kabīnes un jāaiziet līdz transportlīdzekļa aizmugurei, tad manuāli jāpievieno kontakstienis vai kontakstieņi atpakaļ pie kontakttīkla. Strāvas noņēmēju pievienot atpakaļ pie vada var divos veidos (atkarīgs no trolejbusa aprīkojuma un kādu tehnoloģiju izmanto attiecīgais trolejbusu uzņēmums) - ar virves palīdzību, izmantojot teleskopisku stieni vai kopā saistītu/saliekamu stieni. Speciālie palīgstieņi ir aprīkoti ar izolētu āķi galā paredzētu kontakstieņa saķeršanai tālāko darbību veikšanai, savukārt virves sastāv no linšķiedrām. Virvju pluss, krītot kontaktstieņiem, tās neļauj tiem pacelties/uzlidot pārāk augstu gaisā, tādā veidā mazinās risks bojāt kontakttīkla piekari vai aizķert citus gaisā karājošos vadus (piemēram, ielu apgaismojuma). Virves tiek satītas trolejbusa aizmugurē esošajos bunduļos - speciālās tērauda tvertnēs. Atsevišķos jaunākās paaudzes trolejbusos tā sauktie bunduļi ir iemontēti trolejbusa aizmugurē no iekšpuses, līdz ar to no ārpuses tie nav redzami. Daži trolejbusu satiksmi nodrošinošie uzņēmumi, īpaši [[Krievija|Krievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]], neizmanto bunduļus, tādā gadījumā virves nav nospriegotas un brīvi karājas trolejbusa aizmugurē vai tiek piesietas pie transportlīdzekļa korpusa kreisajā pusē. Jaunākajos trolejbusos tiek izmantoti pneimatiskie kontaktstieņu norāvēji, kas reaģē atbilstoši uzstādītajam maksimālajam strāvas noņēmēja attālumam no jumta. Proti, sensori, konstatējot pēkšņas stieņu augstuma izmaiņas vai pārāk ātru stieņu pacelšanu, automātiski nolaiž abus kontakstieņus zem lirām, tāpat krītot vienam kontakstienim norāvēji drošības nolūkos nolaiž arī otru stieni zem liras. Kā papildaprīkojumu uz viena no strāvas noņēmējiem iespējams uzstādīt pavērstu uz augšu gaismekli, ļaujot trolejbusa vadītājam braucot diennakts tumšajā laikā labāk redzēt kontakttīkla vadus un specdaļas. Tāpat, ja nakts laikā nedarbojas ielu apgaismojums, lampiņa var atvieglināt kontakstieņu manuālu pievienošanu pie darba vadiem. Uz viena no strāvas noņēmējiem mēdz uzstādīt arī videokameru pavērstu uz augšu, ar tās palīdzību trolejbusa vadītājs kabīnē braukšanas laikā var sekot līdzi kontaktstieņu stāvoklim reālajā laikā. <gallery center="" perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Trolejbus.linii.21.ze.zlamana.szelka.JPG|Nokrituši kontakstieņi bez virves, tie stāv gandrīz perpendikulāri Attēls:Lwów - Trolejbus.JPG|Nokrituši kontakstieņi ar virvi, tie ir parauti atpakaļ Attēls:Brno, Řečkovice, depozitář TMB, Škoda T 11 (2).jpg|Maksimālais kontaktstieņu pacēliens augšup Attēls:Back of Trolleybus in Qingdao.JPG|Bunduļi un nospriegotas virves Attēls:Transport-01-kostroma.jpg|Gar trolejbusa sāniem brīvi nosietas virves (nav bunduļu) Attēls:Škoda 6Tr.jpg|Ierobežotājs virs aizmugurējā loga katrā pusē novērš virves izvirzīšanos pārāk tālu Attēls:Retrievers.jpg|Tipisks abu bunduļu izvietojums aizmugurē Attēls:Trolleybus in Athens.jpg|Korpusā integrēti bunduļi ar atvērtu labās puses bunduļa nodalījumu Attēls:Vladikavkaz-trolleybus129.jpg|Bundulis vairs netiek izmantots </gallery> === Kontaktstieņu pacelšana un nolaišana === Tradicionāli kontakstieņu pacelšanu un nolaišanu veic manuāli, cilvēks izmanto šņori vai palīgstieni. Kontakstieņi nolaistā stāvoklī ir aizkabināti aiz turekļiem trolejbusa aizmugurējā daļā uz tā jumta. Tiek izškirti divu veidu turekļi: āķa forrmā veidots tureklis (kontaktstieņi tajā tiek ielikti no apakšpuses, āķi parasti ir vērsti uz āru, retāk — uz iekšpusi) un Y formā veidoto turekli, kurā kontakstieņi tiek ievietoti no augšpuses. Modernajos trolejbusos kontaktstieņus var gan automātiski pacelt, gan automātiski nolaist, to dara trolejbusa vadītājs nospiežot vadītāja kabīnē attiecīgo pogu. Eksistē abi divi iepriekš nosauktie turekļu varianti. Āķveidīgajam tureklim nolaist automātiski kontaktstieņus ir nedaudz grūtāk, jo tureklim šajā procesā ir jāpagriežas uz otru pusi. Kad kontakstieņi ir nolaisti kontakstieņu turekļi atkal pagriežas atpakaļ. Daudzās pilsētās, tostarp [[Rīga|Rīgā]], vietās, kur ir nepieciešams atkal pacelt kontaktstieņus uz kontakttīkla vadiem tiek uzstādīts tāds kā ''jumtiņš'', kas ir veidots no metāla vai akrilstikla. Šādā gadījumā arī kontaktstieņus var automātiski pacelt un pielikt klāt pie vadiem. Trolejbusa vadītājs nospiež savā kabīnē tikai attiecīgo pogu un kursorsvira liek pacelt kontaktstieņus. Speciāls asfalta marķējums norāda vietu, kur trolejbusam ir jāapstājas, lai varētu šo opciju izmantot. Šādu lietu izmanto tikai tad ja trolejbuss iepriekš bija braucis ar dīzeļģeneratora palīdzību. Lai netraucētu satiksmi šādus "jumtiņus" uzstāda tikai pieturās vai to kabatās. Automātiskā kontakstieņu pacelšana aizņem tikai 10 līdz 15 sekundes ([http://www.youtube.com/watch?v=2vgPt6Ycujc skatīt videoklipu]).<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kfb.se/pdfer/R-00-70.pdf |title=New Concepts for Trolley Buses in Sweden |access-date={{dat|2003|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030426115713/http://www.kfb.se/pdfer/R-00-70.pdf |archivedate={{dat|2003|04|26||bez}} }}</ref> Protams, ir gadījumi, kad rodas tehniskas problēmas un trolejbusa vadītājam tad kontaktstieņi ir jāpaceļ manuāli. Ja kontakstieņu nolaišana notiek automātiski, bet to uzlikšana manuāli, tad attiecīgā sistēma tiek dēvēta par pusautomātisku kontaktstieņu sistēmu. Ja abas lietas notiek automātiski, tad to dēvē par pilnībā automātisku kontakstieņu sistēmu. Trolejbusi ar nolaistiem kontakstieņiem parasti atrodas depo, jo visu to stāvvietu kontakttīkls nav jānodrošina ar elektroenerģijas padevi, arī trolejbusi neesot iedarbināti nepatērē elektrību. Tāpat ar nolaistiem kontaktstieņiem parasti atrodas stāvoši trolejbusi galapunktos, lai citi trolejbusi varētu tiem pabraukt garām, it sevišķi vietās, kur tas ir grūti izdarāms. Vēl vajag nolaist kontaktstieņus, ja vienjoslīgā ceļa posmā trolejbuss ir sadūries ar kādu citu automašīnu vai tam ir radušās tehniskas problēmas. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Plzeň, Vozovna Cukrovarská, trolejbusy III.JPG|[[Plzeņa]]: Trolejbusi ar nolaistiem kontaktstieņiem atrodas trolejbusu depo Attēls:Bournemouth trolleybus at Christchurch terminus - geograph.org.uk - 1299459.jpg|Manuāla kontakstieņu uzlikšana, izmantojo teleskopstieni (Teleskopstange) Attēls:Riga Trollino18.JPG|Manuāla kontaktstieņu uzlikšana izmantojot šņori Attēls:Vbl 190 Heck.jpg|Āķveidīgs kontaktstieņu tureklis, kontaktstieņi tiek no apakšpuses tajā ielikti Attēls:BVB 930 Heck.jpg|Y formas kontaktstieņu tureklis, kontaktstieņi tiek tajā ielikti no augšpuses </gallery> === Ātruma ierobežojums === [[Attēls:Trol Škoda 17Tr Ostrava(1).jpg|thumb|Norāde uz maksimālā ātruma ierobežojumu 65 km/h trolejbusa Škoda 17Tr aizmugurē, [[Ostrava|Ostravā]]]] Mūsdienu trolejbuss var sasniegt 60—70 km/h lielu ātrumu. Iemesls tik niecīgam ātrumam ir kontaktstieņi, ja, piemēram, trolejbuss brauktu lielā ātrumā pa nelīdzenu ceļu, tas novestu pie biežas kontaktstieņu krišanas. Lai to novērstu uz trolejbusa kontaktstieņiem tiek izdarīts liels spiediens, lai tiem būtu saķere ar kontakttīklu, tas izraisa, savukārt, lielu materiāla nodilumu. Tāpat arī kontakttīkla konstrukcijai ir jābūt stabilai, lai izturētu lielo slodzi. Kad sāks masveidā izmantot jaudīgākus motorus, tad ātrumu regulēs elektroniski un tas nevarēs pārsniegt attiecīgi 60—70 km/h. Šāda sistēma tiek izmantota tikai jaunākajos modeļos.<!-- In der Regel erreichen heutige Oberleitungsbusse eine bauartbedingte Höchstgeschwindigkeit von circa 60 bis 70 km/h. Ursächlich für diese Limitierung ist die Stromabnahme mittels Kontaktstangen, höhere Geschwindigkeiten würden − insbesondere bei unebener oder welliger Fahrbahn − zu ständigen Stangenentdrahtungen führen. Um dies zu verhindern, müssten die Stromabnehmerstangen mit einem höheren Anpressdruck gegen die Fahrleitung gedrückt werden, was zu einem hohen Materialverschleiß führen würde. Außerdem müsste die Fahrleitungskonstruktion stabiler sein, um der Belastung dauerhaft stand zu halten. Kommen leistungsstärkere Motoren zum Einsatz, werden diese in der Regel bei den oben genannten Maximalwerten elektronisch abgeregelt. Zumindest ist dies bei Fahrzeugen neuerer Bauart der Fall. --> Līdz ar to principā trolejbusi ir lēnāki nekā autobusi, jo autobusiem ātruma ierobežojums ir 80—100 km/h. Tāpat trolejbusi nevar braukt pa daudziem autoceļiem un pa autostrādēm. Trolejbusi pārsvarā brauc pa pilsētām, kur ātruma ierobežojums ir 50 km/h un līdz ar to trolejbusi visu savu iespējamo ātrumu neattīsta. Bet trolejbusi pārspēj autobusus ātruma uzņemšanā, kas ir ļoti svarīgi pilsētas satiksmē. Savādāka situācija ir ar trolejbusiem, kas brauc starppilsētu maršrutā, jo braucot pa autoceļu viņi kavē satiksmi. Tomēr bieži vien trolejbusi pa autoceļiem brauc ātrāk, kā piemēram, Veronas starppilsētu satiksmi nodrošinošie trolejbusi brauc ar 80 km/h. Tie ir uzskatāmi par pasaulē ātrākajiem trolejbusiem, kurus izmanto pasažieru pārvadāšanā. To ir iespējams panākt, tāpēc, ka kontakttīklā ir 1200 voltu liels spriegums.<ref name="trolleymotion Verona">[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=908 Verona: Finanzmittel für ein neues Obussystem]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielākais trolejbusa ātruma rekords ir 90 km/h, tas tika uzstādīts testa brauciena laikā bez pasažieriem. == Kontakttīkls un pārējā infrastruktūra == === Standarta kontakttīkls === [[Attēls:Rillenfahrdraht.svg|thumb|200px|Kontakttīkla vada šķērsgriezums, tā apkārtmērs ir 8-12 mm]] Trolejbusu kontakttīkls sastāv no diviem 60 cm attālumā paralēli uzstādītiem [[Varš|vara]] vadiem, kuru apkārtmērs ir 8-12 mm. Pa vienu vadu plūst [[elektriskā strāva]] (pozitīvais pols), bet otrs vads pārņem atpakaļvadītāja funkciju (negatīvais pols) — uzdevumu, ko [[Tramvajs|tramvajam]] nodrošina sliedes. Tā kā trolejbusu kustībai ir nepieciešami divi kontaktvadi, bet tramvaju — viens, trolejbusu kontakttīkla uzstādīšana un uzturēšana ir sarežģītāka nekā tramvaja. Atbilstoši daudzu bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]] valstu spēkā esošajiem būvnormatīviem trolejbusu kontakttīkla vadiem jāatrodas 5,7±0,1 metra augstumā no ceļa braucamās daļas. Trolejbusu depo teritorijā ir pieļaujamas arī atkāpes no normas, tur minimālais augstums no zemes var būt 5,2 metri, savukārt apkopes un remonta cehos — 4,7 m. Pieļaujamais kontakttīkla minimālais augstums no ceļa braucamās daļas var būt 4,2 metri, šādu augstumu parasti piemēro tuneļos vai zemos tiltu un dzelzceļu pazemes pārvados. Šādā gadījumā, lai konkrētajā vietā vēl vairāk nesamazinātu [[Kravas automobilis|kravas automobiļiem]] un [[Autobuss|autobusiem]] atvēlēto augstumu, kontaktvadi neatrodas pa vidu joslai, bet — tuvāk labajai malai. Kontakttīkla augstums ir jāsamazina un jāpalielina pakāpeniski. Kontakttīkls tiek nostiprināts ar atsaitēm, kuras ir piestiprinātas pie kontakttīkla balstiem ielas malās vai ar sienas rozešu palīdzību pie ēku sienām. Mūsdienās par balstiem kalpo dažāda veida [[Betons|betona]] un [[metāli|metāla]] stabi, trolejbusu satiksmes pirmsākumos tika izmantoti arī [[Koks|koka]] balsti. Tie tiek uzstādīti brauktuves malā esošajā zaļajā zonā vai uz gājēju ietves, taču nereti, ekonomējot uz nepieciešamo stabu rēķina, tie tiek izvietoti arī ceļa vidū esošajā sadalošajā joslā. Ielās, kuras atrodas pilsētu vēsturiskajos centros un tajās ir ļoti blīva apbūve, kontakttīkla masti uz gājēju ietves netiek uzstādīti. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, balstu uzstādīšana samazinās jau tā šauro ietvi vai liks samazināt braucamās daļas platumu, otrkārt, tie pasliktinās skatu uz arhitektoniski vērtīgajām ēkām. Šādā gadījumā kontakttīkla uzkarei nepieciešamās atsaites ar sienas rozešu palīdzību tiek piestiprinātas pie ēku sienām. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem kontakttīkls taisnā posmā ir jānospriego ar atsaitēm ik pēc 20 līdz 25 metriem. Trolejbusam braucot, var novērot kontaktvadu šūpošanos, ko izraisa kontaktstieņa slīdkurpes radītais spiediens. Vadu šūpošanos ietekmē arī trolejbusa braukšana pa blakus joslām, tas ir, nebraukšana tieši zem vadiem. Lai mazinātu šī procesa negatīvo ietekmi uz kontakttīkla izturību, tas tiek montēts ļoti elastīgi — par pamatu ņemot ''slīpā svārsta piekares'' metodi, kuru 1930. gados attīstīja [[Šveice]]s uzņēmums ''Kummler & Matter''. Līdzīgi kā [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] kontakttīkls, arī trolejbusu kontakttīkls tiek uzstādīts nelielā "cik-cak" formā, kas ļauj samazināt temperatūras svārstību rezultātā radušos vadu izplešanos vai saraušanos un palīdz samazināt kontaktvadu šūpošanos. Elastīgās kontaktvadu piekarināšanas priekšrocības pār stingro kontaktvadu piekarināšanas metodi ir vadu minimāla šūpošanās augšup un lejup atkarībā no izdarītā spiediena uz tiem. Procesa nodrošināšanai tiek izmantots ''stiepļu paralelograms'', kam jānodrošina vadu atrašanās perpendikulāri katrā piekares punktā. Tāpat izmantojot ''slīpā svārsta piekari'' ir iespējams palielināt kustības ātrumu pagriezienos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Vorrichtung zum Aufhängen wenigstens eines stromführenden Fahrdrahtes für Stromabnehmer von Oberleitungsbussen oder Straßenbahnen|language=vācu val.|url=http://www.patent-de.com/20050310/DE4407778B9.html|accessdate=|archive-date={{dat|2011|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111106120357/http://patent-de.com/20050310/DE4407778B9.html}}</ref> <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-24.jpg|Kontakttīkls ar noteiktu pakarinājumu (''starrer Aufhängung''), tas tika praktizēts [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] Attēls:Types.svg|Stingrā kontakttīkla piekare pēc Padomju parauga. Attēls:Trolleybovenleiding.jpg|Slīpā svārsta pakares metode (''Schrägpendelaufhängung'') ar drāšu paralelogramu Attēls:Brno, Husovice, Vozovna Husovice, uchycení troleje.JPG|Pakare un turētājāķīši (''Aufhängung'', ''Halteklemmen'') tuvplānā Attēls:Trolejbus.linii.23.przed.przystankiem.Kameliowa.3343.JPG|Abās ielas pusēs uzstādīti masti, pretējos mastus savieno šķērsvads Attēls:Trolejbus.linii.27.ul.Rdestowa.kierunek.Cisowa.SKM.3371-01.JPG|Kontakttīkla masti ar speciālu izvirzījumu (''Ausleger'') abiem braukšanas virzieniem Attēls:Wuhlehirsk-06.jpg|Kontakttīkla masti ar izvirzījumu (''Ausleger''), bet šoreiz katram braukšanas virzienam atsevišķi Attēls:Trolleybus des TL (Lausanne).JPG|Trīskāršs kontakttīkls piestiprināts tikai pie viena izvirzījuma (''Ausleger'') Attēls:Trakcja tolejbusowa w Gdyni.JPG|Retāk kontakttīkla masti tiek izvietoti ielas vidū Attēls:Bus ligne 8 et trolleybus ligne 5 à l'arrêt Sécurité Sociale.JPG|Kontakttīkla masti ielas vidū pilda arī ielas apgaismošanas funkcijas Attēls:O-Bus in Teplice.JPG|Kontakttīkls iekārts ēku sienās esošajās sienu rozetēs, to šķērso šķērsvadi Attēls:Cristalis lyon c1 citeinternationale.jpg|Reta parādība ir izvirzījums (''Ausleger'') piestiprināts pie ēku sienām Attēls:Simple-hard.svg|Vienkāršs kontakttīkls:<br /><br />1 - labās puses kontakttīkla vads<br />2 - šķērsvads<br />3 - metāla vai betona masts<br />4 - piestiprināšanas gredzens (''Befestigungsring'')<br />5 - izvirzījums (''Ausleger'') mastā<br />6 - izolācija (''Isolierungsstück'') Attēls:Poly-simple.svg|Šķērsvads ar papildu nesējvirvi (''Tragseil'') Attēls:Poly-long.svg|Ar nesējvirvi nospriegots (''Tragseilnachgespannte'') kontakttīkls:<br /><br />1 - izvirzījuma (''Ausleger'') turētājs<br />2 - izvirzījums (''Ausleger'')<br />3 - nesējvirve (''Tragseile'')<br />4 - labās puses kontakttīkla vads Attēls:Mast var.svg|Pagrieziena attēlojums Attēls:Pendulum-linehang.svg|Kontakttīkls "cik-cak" formā </gallery> === Kontakttīkla izliekums === Trolejbusu kontakttīkla izliekuma vietās, lai neveidotu sarežģītu tā piekares sistēmu un netraucētu kontaktstieņa slīdkurpes virzīšanos pa kontaktvadu, tiek uzstādītas ''ragavas''. Tās, atkarībā no pagrieziena leņķa, ir veidotas kā garš vai īss metālisks loks, kurā pakāpeniski tiek veikta kontakttīkla pagriešana vajadzīgajā virzienā — pa labi vai pa kreisi. Ar ''ragavu'' palīdzību ir iespējams izmainīt kontakttīkla vadu virzienu līdz pat 45° lielam leņķim. Šāda konstrukcija tiek uzstādīta krustojumos, kur trolejbusi veic nogriešanos uz citu, līkumotos ceļa posmos, kā arī pēc izejošajām pārmijām un pirms saejošajām pārmijām. ''Ragavu'' uzbūve ir salīdzinoši vienkārša: metāla loka apakšdaļā ir pievienots kontaktvads, savukārt uz metāla loka ar stiprinājumu palīdzību piestiprināta kontakttīkla atsaite. Ja nepieciešamais izliekuma leņķis ir robežās līdz 12°, ''ragavu'' vietā var izmantot jebkuru standarta kontakttīkla stiprinājumu veidu ar tam nepieciešamo atsaišu izvietojumu. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-07.jpg|Īss pagrieziena kontakttīkls pēc slīpā svārsta pakares metodes Attēls:Obus-detail-rr-26.jpg|Vidēja pagrieziena kontakttīkls pēc noteikta pakarinājuma metodes Attēls:Obus-detail-1.jpg|Gara pagrieziena kontakttīkls pēc slīpā svārsta pakares metodes Attēls:Obus-detail-rr-22.jpg|Gara pagrieziena kontakttīkla posms pēc noteiktā pakarinājuma metodes Attēls:Obus-detail-rr-32.jpg|Stiprinājuma detaļa garam pagrieziena kontakttīkla posmam Attēls:Obus-detail-rr-31.jpg|Stiprinājuma detaļa garam pagrieziena kontakttīkla posmam </gallery> === Apgriešanās vietas === Trolejbusu maršrutu galapunkti lielākajā daļā pilsētu kalpo kā to apgriešanās vietas, jo trolejbusu iespējas pārvietoties atpakaļgaitā kontaktstieņu un kontakttīkla dēļ ir ierobežotas. Apgriešanās vietas tiek iedalītas pulksteņrādītāja virzienā (ar krusteņiem) un pretēji pulksteņrādītāja virzienam (bez krusteņiem) izbraucamās. Parasti vietās, kuras tiek izmantotas transportlīdzekļu apgriešanās pretējā braukšanas virzienā vajadzībām, atrodas kontakttīkla sazarojums un rezerves vadi, lai trolejbusiem būtu iespējams citam citu apbraukt, kā arī varētu tos novietot stāvēšanai galapunkta malās, vienlaicīgi nodrošinot, ka, piemēram, pusdienu pārtraukuma laikā būs iespējams turpināt apsildīt trolejbusu. Rezerves vadi bieži vien nav savienoti ar pārējo kontakttīklu, izmantojot pārmijas, līdz ar to trolejbusa vadītājam manuāli nākas pārlikt kontaktstieņus uz šiem kontaktvadiem. Kā vēl vienu iespēju trolejbusam apgriezties pretējā braukšanas virzienā izmanto rotācijas apļus. Nereti, lai taupītu līdzekļus, rotācijas apļa vidū tiek uzstādīts viens kontakttīkla masts, pie kura ar izvirzītu mastu palīdzību tiek piestiprināts kontakttīkls. Agrāk vietās, kurās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams ierīkot galapunktus, trolejbusu apgriešanās braukšanai pretējā virzienā tika organizēta pa tā saucamo ''apgriešanās trijstūri''. Tā kontakttīkls bija veidots Y formā, trolejbusi vispirms aizbrauca līdz „trijstūra” galam, tad brauca atpakaļgaitā un griezās pa kreisi vai labi, nonākot „kabatā”, pēc tam braucot uz priekšu veica pretēju iepriekšveiktajam pagriezienu, līdz ar to izbraukdami nepieciešamajā virzienā. ''Apgriešanās trijstūra'' konstrukcija trolejbusiem lika izbraukt izejošās un saejošās pārmijas atpakaļgaitā. Mūsdienās šādu praksi vairs nepiekopj. Trīs vietās Eiropā — [[Lielbritānija]]s pilsētās [[Kraistčērča (Lielbritānija)|Kraistčērčā]] un [[Longvuda|Longvudā]] pie [[Hudersfīlda]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Bournemouth Picture Gallery|language=angļu val.|url=http://www.trolleybus.net/bournemouth.htm|accessdate=|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529171221/http://www.trolleybus.net/bournemouth.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Former trolleybus turntable, Longwood, near Huddersfield|language=angļu val.|url=http://www.geograph.org.uk/photo/645432|accessdate=}}</ref> kā arī Vācijas pilsētā Zolingenē — trolejbusu apgriešanos pretējā braukšanas virzienā nodrošināja [[griezulis]], līdzīgi kā dzelzceļā — lokomotīvju apgriešanu. Vienīgais mūsdienās saglabājies griezulis ir Zolingenē, kur to līdz pat 2009. gada novembra vidum izmantoja 683. maršruta trolejbusi, pēc līnijas pagarināšanas tika nolemts vēsturisko griezuli saglabāt un izmantot pasākumos kā pilsētas sabiedriskā transporta muzeja eksponātu brīvā dabā. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Konečná Višķu iela.jpg|Trolejbusu galapunkts [[Rīga|Rīgā]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]] ar joslu kreisajā pusē paredzētu trolejbusu stāvēšanai. Attēls:Ostrava, Moravská Ostrava a Přívoz, trolejbusy.JPG|Trolejbusu galapunkts [[Ostrava|Ostravā]] ar iespēju trolejbusiem gar malu apbraukt vienam otru. Attēls:Keerlus Rijkerswoerd.jpg|Apgriešanās aplis [[Arnema|Arnemā]], izmantojot vienu kontakttīkla balstu apļa vidū. Attēls:Reading Trolleybus at Three Tuns.jpg|Apgriešanās aplis kādā no Lielbritānijas pilsētām ierīkots krustojuma vidū (1966. gads). Attēls:Hradec Králové, Riegrovo náměstí a S. K. Neumanna.jpg|Par trolejbusu apgriešanās vietu [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]] kalpo rotācijas aplis. Attēls:Weimar, Ikarus 280T.jpg|Trolejbusu apgriešanās aplis [[Veimāra|Veimārā]]. Attēls:Jelcz 120MT 024, trolleybus line B, Tychy, 2006.jpg|Trolejbusu apgriešanās vieta [[Tihi]]. Attēls:Busdrehscheibe03-Schloss Burg-110105 kl.jpg|Trolejbusu griezulis [[Zolingene|Zolingenē]]. Attēls:Vratný trojúhelník.svg|''Apgriešanās trijstūra'' shēma. </gallery> === Gaisvadu pārmijas === [[Attēls:Switch-trolley.svg|thumb|250px|Simetriski izejošas pārmijas pārslēgta B virzienā shēma. ''Apzīmējumi'': 1 — sekcijas izolators; 2 — mēle; 3 — kontaktvads; 4 — kustīgi asmeņi; 5 — enkura trose; X — pārmijas izbraukšanas virziens, braucot ar izslēgtu spēka ķēdi; B — pārmijas izbraukšanas virziens, braucot ar ieslēgtu spēka ķēdi]] [[Attēls:Trolley3WireSwitch.jpg|thumb|250px|Simetriska izejošā pārmija (Padomju standarts)]] Gaisvadu pārmijas ir trolejbusu kontakttīklā uzstādīts mehānisms, kas nodrošina kontaktstieņu pārvietošanu uz citiem vadiem kontakttīkla zarošanās vietās vai pārvietošanu uz kopējiem vadiem kontakttīklu savienošanās vietās. Tās sastāv no divām savstarpēji izolētām daļām, kuras ir aprīkotas ar [[Elektromagnēts|elektromagnētu]], kas strāvas pievades gadījumā izmaina asmeņu pozīciju. Pārmijas primāri iedala pēc to izmantošanas mērķa — izejošās, kad kontakttīkls sadalās divos atsevišķos, un saejošās, kad divi kontakttīkli pāriet vienā. Tāpat tās var iedalīt pēc serdes stāvokļa — ar polarizētu kustīgu serdi (abu virzienu kontaktvados strāva plūst nepārtraukti) un nekustīgu serdi (abu virzienu kontaktvados īslaicīgi neplūst strāva) — vai arī pēc uzbūves un pārslēgšanas principa. Mūsdienīgas izejošās pārmijas darbina izmantojot tālvadību — no trolejbusa pārraidot radio signālu vai izmantojot pārmiju induktīvo vadīšanu. Pārsvarā modernās pārmiju pārslēgšanas metodes ir cieši saistītas ar transportlīdzekļos esošo borta datoru un notiek pilnīgi automātiski. Ja borta datora nav, vadītājam pārmija nepieciešamības gadījumā ir jāpārslēdz ar attiecīgajām pogām vadītāja kabīnē. Jaunākās paaudzes pārmiju uzbūve vienā no virzieniem ļauj tās izbraukt ar ātrumu līdz 60 km/h, jo šī virziena kontakttvadi pirms un pēc pārmijas virzās pa to pašu trajektoriju, kamēr blakus kontaktvadi attiecīgi uzreiz pēc pārmijas nedaudz novirzās slīpi uz kreiso vai labo pusi. Savukārt vecākās paaudzes izejošās pārmijas var pārslēgt izmainot trolejbusa strāvas patēriņu. Saejošās pārmijas nav jāpārslēdz, tās funkcionē pēc [[Nometošā pārmija|nometošās pārmijas]] principa vai arī tajās nav iekļautas nevienas kustīgas daļas. Bijušās PSRS valstu trolejbusu satiksmes sistēmās izmantotās simetriskās pārmijas tiek pārslēgtas, izmainot transportlīdzekļa [[Elektriskā strāva|strāvas]] patēriņu. Proti, ja trolejbusam ir nepieciešams pārmiju izbraukt pa labi, transportlīdzekļa vadītājs to izbrauc ar izslēgtu spēka ķēdi, kā rezultātā caur pārmijas spoli plūst neliela strāva un pārmijas asmeņi neizmaina savu virzienu — paliek izejas stāvoklī. Savukārt ja nepieciešams pārmiju izbraukt pa kreisi, ir jābūt ieslēgtai spēka ķēdei. Šajā gadījumā rodas sekojoša elektriskā ķēde: kontaktvads (pozitīvais) — kreisā pārmijas spole — kreisais kontaktstienis — [[aktīvā pretestība]] — labais kontaktstienis — labā pārmijas spole — kontaktvads (negatīvais), tās laikā nostrādā abas eletromagnētiskās spoles un asmeņi pārslēdzas pārmijas izbraukšanai virzienā pa kreisi. Tādā stāvoklī pārmija paliek tik ilgi, kamēr abu kontaktstieņu slīdkurpes nenokļūst uz jaunizveidotajiem vadiem. Elektriskā ķēde izjūk, spolēm vairs netiek pievadīta strāva un pārmijas asmeņi atgriežas sākotnējā pozīcijā — izbraukšanai pa labi. Vairākās pilsētās, piemēram, [[Kijiva|Kijivā]], [[Rivne|Rivnē]] ([[Ukraina]]) un [[Ufa|Ufā]] ([[Krievija]]), šāda pārmiju pārslēgšanas metode strādā pretēji, tas ir izbraukšanai pa kreisi — izslēgta spēka ķēde, pa labi — ieslēgta. Tā kā pārmijas konstrukcijas dēļ kontakttīkli uzreiz pēc tās izbraukšanas nedaudz attālinās viens no otra (novirzās slīpi), lai izvairītos no kontaktstieņu nokrišanas, šādas pārmijas ir jāizbrauc ar ātrumu ne lielāku par 25 km/h. Ārpus bijušās PSRS plaši tiek izmantotas induktīvās pārmijas vai pārmijas, kurās asmeņu pārslēgšanu nodrošina ar [[Radiovadīšana|radiovadīšanu]]. Pilsētās ar šādu sistēmu trolejbusa vadītājam nav nepieciešams, izmantojot spēka ķēdi, operēt ar strāvas patēriņa izmaiņām, tas ļauj pārmiju izbraukt ar lielāku ātrumu. Šādu sistēmu izmantošana novērš iespēju, ka aizmugurē braucošais trolejbuss varētu „[[Pārmijas uzgriešana|uzgriezt pārmiju]]”, kamēr priekšā braucošā transportlīdzekļa kontaktstieņi nav šķērsojuši visas pārmijas daļas. Nereti pie pārmijām uzstāda arī luksoforu, kas norāda kādā virzienā atrodas asmeņi vai aizliedz iebraukt pārmijā, ja iepriekšējā trolejbusa slīdkurpes vēl atrodas tajā. Turpretī pārmiju radiovadīšana notiek ar speciāliem kodētiem radio signāliem, pārmija tiek pārslēgta tikai tad, ja ir saņemts pareizs radio kods. Trolejbusa gaisvadu pārmijas parasti atrodas dažus metrus pirms krustojuma. Šāds kontakttīkla izkārtojums ļauj trolejbusam samazināt kustības ātrumu tikai īsi pirms krustojuma, nereti šī iemesla dēļ arī pieturvietas ir izvietotas pirms krustojumiem. Jaunizveidotie kontakttīkli kādu gabalu atrodas viens otram blakus pirms tie pilnībā viens no otra atdalās. Saejošās pārmijas turpretī atrodas uzreiz aiz krustojuma, kas ļauj trolejbusam tūlīt pēc pagrieziena manevra veikšanas vai krustojuma šķērsošanas palielināt braukšanas ātrumu. Vietās, kur trolejbusu kustība ir paredzēta pa kreisi, pa labi un taisni un tādēļ izveidojas vairāk nekā divi kontakttīkli, piemēro šādu pārmiju un vadu izkārtojumu: vistālāk no krustojuma atrodas izejošā pārmija virzienam pa kreisi, savukārt vistuvāk krustojumam ir otra izejošā pārmija braukšanas virzieniem pa labi un taisni. Daudzās pilsētās trolejbusu satiksmes sistēmas operatori izvairās uzstādīt izejošās pārmijas vietās, kur viens no kontakttīkliem netiek izmantots ikdienā. Tas nozīmē, ka blakus ikdienā lietotajiem kontaktvadiem atrodas rezerves vadi, kurus izmanto, lai, piemēram, svarīgu pasākumu laikā trolejbusu satiksmi būtu iespējams novirzīt pa citām ielām. Tādā veidā konkrētajā vietā trolejbusiem regulāri nav jāsamazina braukšanas ātrums, lai izbrauktu pārmiju, un tie netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. Nepieciešamības gadījumā trolejbusa vadītājam pašam ir jāpārliek kontaktstieņi uz blakus esošajiem vadiem. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Trolleybus Weiche.jpg|Izejošā pārmija (joslu sadalīšanās) Attēls:Weiche vbl Breitenlachen.jpg|Saejošā pārmija bez kustināmām daļām (joslu saplūšana) Attēls:HPIM0202.JPG|Tūlīt pat pēc saejošās pārmijas (priekšā) seko izejošā pārmija Attēls:Obus-detail-rr-14.jpg|Abas divas izejošās pārmijas mēles Attēls:Weichenmotor OBus.jpg|Izejošās pārmijas mēle tuvplānā Attēls:Obus-detail-rr-17.jpg|Saejošā pārmija bez pāmijas mēles Attēls:Obus-detail-rr-15.jpg|Izejošās pārmijas kustīgā sirds Attēls:Obus-detail-rr-18.jpg|Saejošās pārmijas stingrā sirds </gallery> === Krusteņi === Par vienu no sarežģītākajām trolejbusa kontakttīkla daļām uzskata krusteņus, jo ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu izolāciju kontakttīklu krustošanās vietās starp abiem perpendikulārajiem vadiem, it īpaši starp pozitīvo un negatīvo polu. Tieši šo iemeslu dēļ krustenī katrā virzienā divās vietās nav strāvas padeves, līdz ar to tie ir jāšķērso ar ieskrējienu. Krusteņus iedala trīs veidos: trolejbusa-trolejbusa, trolejbusa-tramvaja, kā arī reti sastopamos trolejbusa-[[Dzelzceļa elektrifikācija|elektrificēta dzelzceļa]]. Bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs parasti trolejbusa-trolejbusa krusteņos uz katra virziena viena no ieejas vadiem tajā tiek uzstādīts viens [[sekcijas izolators]] ar [[Lokizlāde|loka dzēšanas]] kameru, bet uz pārējiem vadiem — bez loka dzēšanas kameras. Lai izbrauktu krusteni, saskaņā ar ekspluatācijas noteikumiem ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu līdz 20 km/h. Ārpus bijušās PSRS plaši tiek izmantota krusteņu konstrukcija, kad viena virziena kontaktvadi nav izolēti, bet perpendikulārā virziena — izolēti. Rezultātā kontakttīklu krustošanās vieta kļūst kompaktāka un tās šķērsošanai nav nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu. Šādi krusteņi tiek konstruēti ar kustīgām daļām, kas ļauj to lietot dažādos kontakttīkla krustošanās leņķos. Trolejbusa-tramvaja krusteņu galvenā atšķirība ir divu kontakttīklu, paredzētu dažādiem strāvas noņēmējiem, krustošanās. Pārsvarā šādā gadījumā tramvaju satiksmei domātais vads parasti atrodas zemāk par trolejbusu kustībai paredzētajiem vadiem. Šis paņēmiens ļauj tramvaja [[pantogrāfs (transports)|pantogrāfam]] šķērsot krusteni neaizskarot trolejbusa kontaktvadus. Pilsētās, kurās tramvaji kā strāvas noņēmēju izmanto kontaktstieni, kontakttīkls bieži vien attiecībā pret krusteni tiek uzstādīts slīpā leņķī, tādā veidā pieļaujot iespēju uzstādīt trolejbusa-trolejbusa krusteni. Jaunākās paaudzes trolejbusu-tramvaju krusteņus kā tramvaji, tā trolejbusi var šķērsot nesamazinot braukšanas ātrumu. Pagaidām mazpazīstami ir trolejbusa-[[Maiņstrāva|vienfāzes maiņstrāvas]] dzelzceļa krusteņi, jo lielo sprieguma starpību dēļ abpusēja kontaktvadu izolācija ir ierobežota. Neskatoties uz to, ir zināmas vairākas vietas, kur šādi krusteņi ir pastāvējuši. Viena no tām līdz trolejbusu satiksmes slēgšanai bija [[Insbruka]], [[Austrija|Austrijā]], kur trolejbusi šķērsoja 15 000 V elektrificētu dzelzceļa līniju. Savukārt [[Plovdiva|Plovdivā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], transportlīdzekļu maršruts krustojās ar dzelzceļa līniju, kur spriegums kontakttīklā sasniedza 25 000 V. Turpretī [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Šveice|Šveicē]], plānotais trolejbusu līnijas pagarinājums, šķērsojot elektrificētu dzelzceļa līniju, drošības nolūkos netika atļauts. Dzelzceļa līniju elektrifikācija nereti noveda pie trolejbusu maršrutu vai pat visas sistēmas slēgšanas. Piemēram, 1990. gadu vidū, elektrificējot [[Potsdama|Potsdamu]] šķērsojošo dzelzceļa līniju, pilsētā tika likvidēta trolejbusu satiksme. Arī Rīgā, saistībā ar [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļa līnijas]] posma Rīga — Mangaļi elektrifikāciju 1957. gadā, tika saīsināts (šajā gadījumā sadalīts divās daļās) [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2. trolejbusu maršruts]] „Lauvas iela — Kultūras un atpūtas parks”, trolejbusi no [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] kursēja tikai līdz [[Sarkandaugava]]i, tas ir līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. Savukārt otrpus tai galapunkts atradās [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. maršruta]] trolejbusiem, kas tālāk pasažierus nogādāja pilsētas centrā. Krusteņi ir viena no tām trolejbusa kontakttīkla daļām ar palielinātu risku kontaktstieņu nokrišanai. Visbiežāk tas var notikt, ja konkrētajā vietā ir nelīdzens ceļa segums vai tiek ievērojami pārsniegts noteiktais krusteņu izbraukšanas ātrums. Tāpat jāņem vērā, ka krusteņos apstāties nedrīkst. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-30.jpg|Trolejbusu krusteņi Ēbersvaldē, Vācijā Attēls:Obus-detail-rr-34.jpg|Abu divu braukšanas virzienu kontakttīkls uz īsu brīdi pārtrūkst Attēls:A Crossing of Overhead lines in Athen.JPG|Trolejbusu un tramvaju krusteņi Atēnās Attēls:Salzburg OBus P1250843.JPG|Trolejbusa un tramvaja krusteņi Zalcburgā Attēls:Lip troll.jpg|Trolejbusa un tramvaja krusteņi Krievijā Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|Tramvaja un trolejbusa krusteņi Rīgā </gallery> === Krusteņu pārmijas === Šobrd kustības organizēšanā reti izmantotas tiek krusteņu pārmijas — pārmiju un krusteņu apvienojums vienā kopīgā kontakttīkla elementā. Tās iedalās vienkāršajās krusteņu pārmijās ar divām mēlēm un dubultajās ar četrām mēlēm. Vienkārša krusteņu pārmija sastāv no vienas izejošās pārmijas, viena krusteņa un vienas saejošās pārmijas. Turpretī dubulta krusteņu pārmija sastāv no divām izejošām pārmijām, viena krusteņa un divām saejošajām pārmijām. Neskatoties uz to, ka krusteņu pārmijas ir dārgākas nekā katra pārmija vai krustenis atsevišķi, tās nodrošina dinamisku kontakstieņa slīdējumu, samazinot kontaktstieņu krišanas risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=«Lehrpfad» mit DKW – Neue Trolleybus-Fahrleitungen beim Bahnhof Bern|language=vācu val.|url=http://bahn-journalisten.ch/PDF/Berichte/2008-04-21-av.pdf|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2006. gada 2. maija vienā no lielākajiem [[Zalcburga]]s centra krustojumiem ir uzstādīta vēl sarežģītākas konstrukcijas krusteņu pārmija. Šī kontakttīkla specdaļa nodrošina iespēju krustojumā no četrām tā piebrauktuvēm braukt tālāk trīs virzienos. Ja šāda kontakttīkla konstrukcija tur nebūtu uzstādīta, būtu vajadzīgas 8 saejošās pārmijas un 16 krusteņi. <gallery mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus Salzburg P1250893.JPG|Vienkārša krusteņu pārmija Zalcburgā ar divām mēlēm. Attēls:Obus Salzburg P1250891.JPG|Dubulta krusteņu pārmija Zalcburgā ar četrām mēlēm. </gallery> === Speciālluksofori === Dažās valstīs ir speciāli trolejbusu luksofori un ceļazīmes. Trolejbusiem speciāli paredzētie luksofori parasti tiek uzstādīti uz kontakttīkla šķērsvadiem (''Querdrähten'') kā alternatīva apzīmējumiem uz asfalta. Šie luksofori ir diožu luksofori un ar to palīdzību tiek parādīts kādā virzienā pārmija ir pārslēgta. Šāds paņēmiens ir populārs Vācijā, Austrijā, Šveicē un citās valstīs. [[Latvija|Latvijā]] pirms trolejbusu pārmijām nav luksoforu, kā arī trolejbusu satiksmē neeksistē specifiskas ceļazīmes. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Obus-detail-rr-19.jpg|Ceļazīme norāda uz to, ka krusteņos nav strāvas Attēls:Obus-detail-rr-16.jpg|Luksofors parāda tālāk sekojošās pārmijas braukšanas virzienu Attēls:Catenaryswitch.jpg|Luksofors parāda pārmijas braukšanas virzienu Attēls:Marktplatz-eberswalde-rr-2.jpg|Luksofors parāda pārmijas braukšanas virzienu naktī Attēls:Grafik Bodenmarkierungen vbl.png|Lucerna: Pārmijas luksofora signalizācijas un asfalta marķējuma shēma </gallery> === Tornītis un citi apkalpojošie transportlīdzekļi === Kontakttīkla uzturēšanai tiek izmantoti tā saucamie tornīši. Pārsvarā tie ir smagās automašīnas ar speciālu pacēlāju uz jumta, retāk ar piekabi. Izolētā paceļamā platforma ļauj strādāt ap kontakttīklu, neatslēdzot to. Vēl viena speciāla tehnikas vienība kontakttīkla apkopes jomā ir piekabes kāpnes (''Anhängeleiter''). Dažās pilsētās tiek izmantota arī speciāla kontakttīkla eļļošanas automašīna (''Fahrleitungsschmierwagen''). Tāpat tiek izmantots evakuators, tā uzdevumus var arī veikt motorizēts tornītis. Ir pilsētas, kurās trolejbusu satiksmes apkalpotājautomašīnas veic vēl citus, komunālus, uzdevumus, piemēram, sniega tīrīšanu. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Star pkt.JPG|[[Gdiņa]]: Tornītis, strādnieki palīdz trolejbusam, kuram nokrita kontaktstieņi Attēls:Vbl NAW 187 Volvo 10.JPG|Lucerna: Tornītis, strādnieki remontē pārmiju Attēls:Brno, Řečkovice, montážní vůz s plošinou DPMB II.JPG|Vecs ''[[Škoda]]'' tornītis [[Brno]] Attēls:Brno, 140 let MHD (5).jpg|Jauns ''[[Renault]]'' tornītis Brno Attēls:Brno, 140 let MHD (53).jpg|Vecs ''Škoda'' tornītis kalpo kā evakuators Brno Attēls:Trolejbusa kontakttīkla remonts Raiņa bulvārī.JPG|Tornītis Rīgā, tiek labots vētras laikā bojāts kontakttīkls </gallery> === Trolejbusu depo === Trolejbusu depo (saukti arī par trolejbusu parkiem) īpaši neatšķiras no autobusu depo, bieži vien trolejbusi un autobusi tiek apkopti pat vienā depo. Tomēr trolejbusi, atšķirībā no autobusiem, trolejbusu depo noparkojas izmantojot cilpas metodi (''Schleifenfahrt''). Tas nozīmē, ka trolejbusi apkopes cehā iebrauc pa vienu pusi, bet izbrauc pa otru. Daudzos trolejbusu depo ir iespējams braukt arī pa apli, nepametot pašu depo. Tas ļauj depo teritorijā braukt jauniem, pārbūvētiem vai remontētiem trolejbusiem, kuriem vēl nav izsniegta atļauja piedalīties ceļu satiksmē (tie tiek testēti depo teritorijā). Trolejbusu remonts un tehniskā trolejbusu apkope tiek veikta speciālos cehos. Bieži depo teritorijā ir sastopamas arī apkopes platformas, ar to palīdzību ir vieglāk nokļūt uz trolejbusa jumta, pie tā jumta elektroiekārtam un kontaktstieņiem. Iebrauktuvei trolejbusu depo cehā ir jābūt vienā līmenī ar kontakttīklu. Trolejbusu depo var būt gan atklātas āra stāvvietas ar sazarotu kontakttīklu, gan slēgti boksi. Tāpat depo atrodas arī speciālās tehnikas garāžas, dažādu materiālu (riepu un kontaktieliktņu, smēreļļu, instumentu u.c.) noliktavas. Vēl depo atrodas telpas krāsošanai un žāvēšanai, medpunkts, dispečeru punkts, atpūtas telpas u.c. Nereti trolejbusu depo mēdz iedalīt tramvaju—trolejbusu un autobusu—trolejbusu depo. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Novokosinsky bus-trolleybus depot.JPG|Autobusu-trolejbusu parks [[Maskava|Maskavā]] Attēls:Vrn 2park.jpg|Boksi trolejbusu parkā [[Voroņeža|Voroņežā]] Attēls:Buses trolmerida.JPG|Trolejbusu depo [[Venecuēla|Venecuēlā]], attēlā redzami trolejbusi, kuri ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru Attēls:Jelcz 120ME warsztat.JPG|Trolejbuss Jelcz 120ME atrodas uz apskates līnijas trolejbusu depo [[Gdiņa|Gdiņā]] Attēls:ABunchOfMuniTrolleybusesAtPotreroDivisionInSanFrancisco.jpg|Trolejbusu depo [[Sanfrancisko]] </gallery> === Elektropadeve === [[Attēls:Podstacja dworzec.JPG|thumb|Vilces apakšstacija [[Gdiņa|Gdiņā]]]] [[Attēls:ElectricSubstationKrestovsky21-04.jpg|thumb|Vilces apakšstacija [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], paredzēta kā tramvaja, tā trolejbusa tīklam]] Trolejbusu kontakttīkls, līdzīgi kā dzelzceļa, ir sadalīts vairākos strāvas pievades posmos, kuri viens no otra ir atdalīti ar sekcijas izolatoriem. Katrs posms ir pieslēgts vienai vai vairākām vilces apakšstacijām, izmantojot pazemes elektropārvades līnijas un [[barošanas fīderis|barošanas fiderus]] virszemē. Šāda kontakttīkla uzbūve ļauj nepieciešamības gadījumā atslēgt no strāvas tikai nelielu tā daļu. Parasti vilces apakšstacijas tiek uzstādītas tā, lai varētu nodrošināt elektroenerģijas padevi pēc iespējas vairāk posmiem. Gadījumā, ja kādā posmā ir radušās problēmas ar strāvas padevi izmantojot pievadvadus, tad ir iespējams uz sekcijas izolatora veikt pārvienojumu elektrotīklā, kas nodrošinās attiecīgā posma barošanu no blakus posma. Šāds kontakttīkla darbības nodrošināšanas veids ir paredzēts tikai un vienīgi ārkārtas situācijās, jo var tikt pārslogots otra posma barošanas fīderis. Trolejbusu satiksmes pirmsākumos to darbināšanai tika izvēlēts ļoti neliels spriegums. Vēsturiski vislielākais izmantotais spriegums kontaktvados — 1100 V — ir reģistrēts [[Šveice|Šveicē]], starppilsētu trolejbusu līnijā [[Tūna]] — [[Beātenbuhte]]. Tomēr drošības nolūkos trolejbusi bija aprīkoti ar [[Zemējuma skava|zemējuma skavu]], ko nolaida uz ielas pirms durvju atvēršanas. Par iemeslu šādam spriegumam vados kalpoja slēgtās vilcienu satiksmes elektroapgādes sistēmas pārņemšana. Šī starppilsētu līnija darbojās 30 gadus, no 1952. gada līdz 1982. gadam. Vairākās Šveices un [[Ziemeļitālija]]s pilsētās ir ticis izmantots arī 1000 V liels spriegums, kā beidzamā no šādas trolejbusu satiksmes sistēmas ekspluatācijas 2001. gadā atteicās Šveices pilsēta [[Lugāno]]. Mūsdienās vilces apakšstacijās tiek veikta ienākošās 6 — 10 kV maiņstrāvas pārvēršana par 600 V līdzstrāvu, kas ir trolejbusa un bieži vien arī [[Tramvajs|tramvaja]] darba spriegums. 1980. gadu beigās tika uzsākts ekspluatēt arī konbtakttīklu ar 750 voltu lielu spriegumu. Savukārt vairumā [[Rumānija]]s pilsētu pārsvarā tiek izmantots 850 voltu liels spriegums, vienīgi [[Timišoara|Timišoarā]] tas ir mazāks. [[Sprieguma kritums]] jebkurā kontakttīkla vietā nedrīkst pārsniegt 15%. Pilsētās, kurās darbojas tramvaju un trolejbusu satiksmes sistēmas, energosaimniecība abiem transporta veidiem ir kopēja. Strāvas pievades posmu garumu galvenokārt ietekmē apakšstacijas jauda un katrā trolejbusu satiksmes sistēmā tie ir atšķirīgi. Šveicē uz četriem kontakttīkla kilometriem ir viena pievades vieta. Savukārt, piemēram, [[Zolingene|Zolingenē]] ([[Vācija]]) 20 transformatori nodrošina 98,7 kilometrus garo kontakttīklu ar elektroenerģiju. Vilces apakšstacijas kontaktvadus nodrošina ar 1000 līdz 1500 [[ampērs|ampēriem]] stipru strāvu. Strāvas pievades posmi viens no otra tiek atdalīti izmantojot sekcijas izolatorus. Lielākajā daļā pilsētu, kurās darbojas trolejbusu satiksme, ar sekcijas izolatoru palīdzību tiek izolēti abi kontaktvadi, taču ir arī pilsētas, kurās izolēts ir tikai pozitīvais vads. Viens no iemesliem, kāpēc uzstāda šādus izolatorus ir iespējamā polu maiņa (no plusa uz mīnusu vai otrādi) kontaktvadā, jo tiešā tuvumā viens otram atrodas kā pozitīvais, tā negatīvais vads. Sekcijas izolatori ir veidoti no strāvu nevadošiem materiāliem kā [[plastmasas]], [[Koks|koka]], [[keramika]]s vai [[Stikls|stikla]] stienīšiem. Tie parasti ir 300 mm garas un palīdz novērst [[Īssavienojums|īssavienojumus]] starp diviem strāvas pievades posmiem. Lai nerastos [[lokizlāde]] un izolators nenodegtu, trolejbusam tas ir jāizbrauc bezstrāvas režīmā. Šī iemesla dēļ sekcijas izolatorus uzstāda vietās, kur trolejbusa apstāšanās ir maz ticama, tos neuzstāda pie krustojumiem, krustojumos un pie pieturvietām. Saistībā ar augsto izolatoru bojājumu risku, tie bieži tiek mainīti. Daudz mūsdienīgāks sekciju izolatora veids ir tā saucamais diožu izolators, kas ļauj izbraukt izolatoru bez strāvas pārtraukuma, kontaktstieņi strāvu attiecīgi saņem no viena vai otra pievades posma. Trolejbusa kontaktstieņa slīdkurpei iebraucot izolatora vidū, abi pievades posmi uz īsu brīdi tiek galvaniski savienoti — šajā momentā ir pārtraukums [[Strāvas cilpa|strāvas cilpā]], jo plus un mīnuspolu diodes ķēdē ir saslēgtas pretēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Jahresübersicht 1999 auf obus-es.de|language=vācu val.|url=http://www.obus-es.de/ov_1999.htm|publisher=www.obus-es.de|accessdate=}}</ref> Ir vietas, kur abu virzienu pozitīvie vai negatīvie kontaktvadi savā starpā ir savienoti ar pastiprinātājvadiem. Šādā veidā tiek izlīdzināta abu virzienu kontaktvadu [[elektriskā slodze]], kas savukārt novērš pārmērīgus [[strāvas zudumi|strāvas zudumus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Querkupplungen beim Obus Eberswalde|language=vācu val.|url=http://www.obus-ew.de/d2307.htm|accessdate=|archive-date={{dat|2014|04|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140408080724/http://www.obus-ew.de/d2307.htm}}</ref> Neskatoties uz šādas sistēmas esamību, trolejbusu kontakttīklā ir iespējamas sprieguma izmaiņas robežās no 450 līdz 750 voltiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Stromversorgung und Fahrleitung im Eberswalder Obus-Netz|language=vācu val.|url=http://www.obus-ew.de/d23.htm|accessdate=}}</ref> <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:Zakret do Oksywia Street, Gdynia.jpg|Gdiņa: strāvas pievades punkts kontakttīkla mastā Attēls:Obus-detail-rr-06.jpg|Ēbersvalde: Strāvas pievades punkts tuvplānā Attēls:Streckentrenner vbl Weinbergli.jpg|Divu strāvas pievades zonu izolators, pa vidu ir īss bezstrāvas posms Attēls:VBL FL Querkupplung.jpg|Pastiprinātājvadi Attēls:Mapa-2008-leto.gif|Shēma ar elektropievades zonām [[Pardubice|Pardubicē]] </gallery> === Kontakttīkla apledošana === [[Attēls:VBL001.JPG|thumb|Vislielākās problēmas ar trolejbusu kontakttīklu rodas ziemā]] Vislielākās problēmas ar trolejbusu kontakttīklu rodas ziemā, kad tas ir apledojis vai uz tā ir izveidojusies [[sarma]], kas savukārt veicina pārāk lielu [[Elektriskā pretestība|elektrisko pretestību]] kontaktvados. Šādā gadījumā, trolejbusa kontaktstieņu slīdkurpēm pārvietojoties pa vadiem, tiek izraisīti regulāri strāvas padeves pārrāvumi un zibeņošana. Turpretī, ja kontakttīkla vadus klāj pārāk bieza ledus kārta, tas var novest pat pie vadu pārtrūkšanas.<ref>[http://www.obus-es.de/Fahrleitungsenteiser.htm Fahrleitungsenteisung im Esslinger Obus-Netz]</ref> Trolejbusi, kuri nav aprīkoti ar [[sprieguma kontrole]]s iekārtu, var nelielā ātrumā izbraukt apledojuša kontakttīkla posmu, tomēr to slīdkurpes sāk stipri degt.<ref name="Kenning S. 4–17"/> Grūtāk šādos apstākļos pabraukt ir jaunāko paaudžu trolejbusiem, kuru elektroiekārtas ir jutīgākas pret dažādām izmaiņām. Atšķirībā no [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] kontakttīkla, kuru no apledojuma atbrīvo vilciena [[pantogrāfs (transports)|pantogrāfs]], trolejbusu kontakttīklu ir nepieciešams jau iepriekš atbrīvot no ledus. Daudzās pilsētās šim mērķim tiek izmantotas ar īpašu kontaktstieni aprīkotas apvidus automašīnas, mikroautobusi vai pat autobusi, uz kuriem uzstādītais kontaktstienis nokasa ledu no vadiem, vienlaicīgi apsmidzinot tos ar pretapledojuma līdzekli, kurš sastāv no [[ūdens]], [[Etanols|etanola]] un [[Glicerīns|glicerīna]]. Lai veiktu kvalitatīvu ledus noskrāpēšanu un vadu apsmidzināšanu, maksimālais transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h.<ref name="VBL-Zeitung">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vbl.ch/fileadmin/customer/Aktuell/vbl_zeitung/Vblzeitung/vbl_zeitung_Nr_51.pdf |title=VBL-Zeitung Nummer 51, November 2010, Seite 26 |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170111184340/https://www.vbl.ch/fileadmin/customer/Aktuell/vbl_zeitung/Vblzeitung/vbl_zeitung_Nr_51.pdf }}</ref> Šādas darbības tiek veiktas pa nakti vai agrā rītā, neilgi pirms pirmo trolejbusu izbraukšanas no depo uz līnijām. Kā alternatīva šai tehnikai tiek piedāvāta pasažieru pārvadāšanai paredzētu trolejbusu aprīkošana ar kontaktstieni, kas var izsmidzināt šo vielu, vai arī dažu braucienu pa visām satiksmes līnijām veikšana nakts laikā. Dažās pilsētās tiek izmantota mehāniskā kontakttīkla attīrīšana no ledus. Tas nozīmē, ka trolejbusiem no rīta [[Grafīts|grafīta]] kontaktstieņa slīdkurpju vietā tiek uzliktas [[bronza]]s slīdkurpes, ar kuru palīdzību ledus no kontakttīkla vadiem tiek noskrāpēts. Pa dienas vidu bronzas kurpītes atkal tiek aizstātas ar grafīta, jo lielākajā daļā pilsētu trolejbusi brauc tik bieži, ka jauns ledus segums vairs nespēj izveidoties. Daudzviet, kur transportlīdzekļu satiksme tiek organizēta retāk, gadījumā, ja vadi ir apledojuši vai dienas laikā apledo, trolejbusu kustība tiek aizstāta ar autobusu. Pagājušā gadsimta 30. un 40. gados vairākās [[Vācija]]s pilsētās, tostarp [[Berlīne|Berlīnē]], [[Ēbersvalde|Ēbersvaldē]] un [[Nirnberga|Nirnbergā]] tika veikti eksperimenti ar kontakttīkla vadu apsildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.berliner-verkehrsseiten.de/bus/Obus/Olines/Spandau/hauptteil_spandau.html |title=Der Spandauer Obus auf den Berliner Verkehrsseiten |access-date={{dat|2009|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071111114516/http://www.berliner-verkehrsseiten.de/bus/Obus/Olines/Spandau/hauptteil_spandau.html |archivedate={{dat|2007|11|11||bez}} }}</ref><ref>[http://www.obus-eberswalde.de Errichtung einer Obus-Anlage mit Einstangensystem in Eberswalde]</ref><ref>[http://www.drehscheibe-foren.de/foren/read.php?17,3954807 Ludger Kenning: Die Obuszeit in Nürnberg]</ref> Savukārt [[Šveice]]s pilsētā [[Sanktgallene|Sanktgallenē]] šāda taktika ledus halles tuvumā tiek izmantota arī mūsdienās.<ref>[http://www.tagblatt.ch/tagblatt-alt/tagblattheute/sg/stgallen/tb-st/art742,161289 Mit Bronze gegen Eis: Was die VBSG gegen vereiste Trolleybus-Fahrleitungen unternehmen]{{Novecojusi saite}}</ref> Par pamatu šīs vietas izvēlei kalpoja halles tuvumā esošais pārāk lielais gaisa mitrums. Trolejbusu kontaktvadu sildīšanā tiek izmantota to iekšējā pretestība. Jāpiebilst, ka šādas kompleksas shēmas nav iespējamas ar visiem taisngriežiem, līdz ar to šāda veida vadu apsildi nevar veikt visur.<ref name="Kenning S. 4–17"/> == Organizatoriskie jautājumi == === Trolejbusu reģistrācija === Ir valstis, kurās trolejbusiem obligāti ir jābūt valsts reģistrācijas numurzīmēm, tikmēr citās valstīs trolejbusi brauc bez valsts reģistrācijas numurzīmes. Šādā gadījumā troeljbusa ārpusē ir jābūt skaidri saredzamam attiecīgā trolejbusa reģistrācijas numuram. Latvijā trolejbusiem nav jābūt valsts reģistrācijas numurzīmēm, tiem ir tikai trolejbusu satiksmi nodrošinošā uzņēmuma izsniegtais reģistrācijas numurs, kurš ir uzlīmēts kā trolejbusa ārpusē, tā salonā. Šādās valstīs trolejbusiem nav nepieciešamas valsts reģistrācijas numurzīmes: [[Argentīna]], [[Armēnija]], [[Baltkrievija]], [[Bulgārija]], [[Čehija]], [[Grieķija]], [[Gruzija]], [[Igaunija]], [[Irāna]], [[Japāna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Krievija]], [[Latvija]], [[Meksika]], [[Moldova]], [[Mongolija]], [[Portugāle]], [[Rumānija]], [[Serbija]], [[Slovākija]], [[Šveice]], [[Tadžikistāna]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Ungārija]], [[Uzbekistāna]] un [[Ziemeļkoreja]]. Šādās valstīs trolejbusiem ir nepieciešamas valsts reģistrācijas numurzīmes: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Brazīlija]], [[Čīle]], [[Ekvadora]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Jaunzēlande]], [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Spānija]], [[Vācija]], [[Venecuēla]] un [[Zviedrija]]. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:TrolleyBusEsslingenVanHool P1010048.JPG|Vācija: Trolejbuss Eslingā pie Nekāras ar valsts reģistrācijas numurzīmi Attēls:Schaffhausen NAW BGT 5-25.jpg|Šveice: Trolejbuss bez valsts reģistrācijas numurzīmes, bet aiz tā autobuss ar valsts reģistrācijas numurzīmi. Attēls:Cluj-Napoca Irisbus 1.jpg|Arī Rumānijā trolejbusiem nav nepieciešamas reģistrācijas numurzīmes. Attēls:VBL 253 Weinbergli.jpg|Mācību trolejbuss Šveices pilsētā Lucernā bez valsts reģistrācijas numurzīmes. </gallery> === Pieturvietas === Trolejbusa pieturvietas parasti atrodas turpat, kur autobusa pieturvietas. Daudzās valstīs kā, piemēram, [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], trolejbusu pieturvietas izkārtnē ir attēlots trolejbuss, bet autobusu — autobuss. Savukārt, ir arī valstis, kurās abām pieturām ir vienāda izkārtne. Tā, piemēram, [[Latvija|Latvijā]] trolejbusu un autobusu pieturām ir viena kopēja pieturvietas izkārtne, uz tās ir attēlots autobuss. Pieturvietas izkārtne ir iekļauta ceļu satiksmes noteikumos kā ceļazīme nr. 534. Pieturvietās parasti ir rakstīts attiecīgās pieturas nosaukums, trolejbusu maršruti kuri tajā pietur, kā arī ir izvietots to kustības saraksts. Katrā valstī pieturvietas ir atšķirīgas, arī piejamās informācijas daudzums tajās mēdz būt atšķirīgs. <gallery perrow="6" mode="packed" heights="150px"> Attēls:CZ-IJ04e Zastávka trolejbusu.jpg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne Čehijā. Attēls:PL road sign D-16.svg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne Polijā. Attēls:Západní nádraží, značka zastávky MHD.jpg|Pieturas izkārtnes Čehijā, zem uzzīmētā autobusa un trolejbusa ir rakstīti dažādi autobusu un trolejbusu maršruti. Attēls:Trolleybus stop in Sevastopol - The Park of the Lenin Comsomol.jpg|Trolejbusa pieturvietas izkārtne [[Ukraina]]s pilsētā [[Sevastopole|Sevastopolē]]. Attēls:Murmansk Bus Station.JPG|Trolejbusa un autobusa pieturvietas izkārtnes [[Krievija|Krievijā]], [[Murmanska|Murmanskā]]. Attēls:Střešovice, sloupek trolejbusové zastávky.jpg|Vēsturiska trolejbusa pieturvietas izkārtne. </gallery> == Ekonomiskie aspekti == === Vispārējs raksturojums un priekšrocības === [[Attēls:Trolejbus.linii.21.na.przystanku.Reja.3326.JPG|thumb|Trolejbusi var ātrāk uzņemt ātrumu, izbraucot no pieturu kabatām, nekā autobusi]] [[Attēls:San Francisco Muni trolleybus lighter.jpg|thumb|Trolejbusi var arī labāk uzbraukt kalnā, kā redzams attēlā (Sanfrancisko)]] Modernu trolejbusu [[jauda]] pārsniedz 700 kilovatus un tie sasniedz tādu pašu [[Paātrinājums|paātrinājumu]] kā vieglā automašīna, līdz ar to ir iespējams saīsināt brauciena ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sgap.ch/dossiers/OeV/pdf/Trolleybus.pdf |title=Verkehrs-Club der Schweiz: Fragen und Fakten zum Trolleybus |access-date={{dat|2004|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040723041833/http://www.vcs-sgap.ch/dossiers/OeV/pdf/Trolleybus.pdf |archivedate={{dat|2004|07|23||bez}} }}</ref> Ja trolejbusi kursē garās trolejbusu līnijās, kurās ir daudz pieturu un luksoforu, ir iespējams ietaupīt degvielu, atšķirībā no autobusiem. Tāpat salīdzinot autobusu un trolejbusu satiksmi var secināt, ka autobusi bieži kavējas, turpretī, trolejbusi pārsvarā piebrauc precīzi laikā pie pieturas. Trolejbuss, salīdzinot ar autobusu, ātrāk uzņem ātrumu, līdz ar to tas labāk iekļaujas pilsētas satiksmē nekā autobuss. Parasti tā ir priekšrocība izbraucot no pieturu kabatām vai šķērsielām. Topogrāfiski sarežģītās vietās trolejbusi ir vieglāk ekspluatējami nekā autobusi, jo tie var vieglāk uzbraukt kalnā. Tā, piemēram, [[Sanfrancisko]] trolejbusi 24. trolejbusu līnijā uzbrauc 228 promiļu lielā kalnā. Tāpat ar trolejbusu ir vieglāk izbraukt šaurus pagriezienus nekā ar tramvaju. Parasti šī iemesla dēļ trolejbusi tiek izmantoti vecpilsētās, kur ir nepieciešami klusi un vidi nepiesārņojoši transportlīdzekļi. Arī ziemas periodā, kad ir apgrūtināta braukšana, trolejbuss ir izdevīgāks nekā autobuss, it īpaši divmotorīgie trolejbusi. Trolejbusi, stāvot dīkstāvē, nezaudē enerģiju, kā arī tie ir darbināmi liela sala laikā. Vēl viens pozitīvs trolejbusu izmantošanas faktors ir iespēja realizēt trolejbusu ieviešanas projektu īsā laikā. Ja jaunas trolejbusu līnijas ierīkošanai (no plānošanas līdz būvniecībai) ir nepieciešami 2 līdz 4 gadi, tad tramvaja līnijas ierīkošanai, no pirmajiem izmeklējumiem līdz būvdarbu pabeigšanai, var paiet pat 10 līdz 20 gadi.<ref name="Das moderne Trolleybus-System" /> Piemēram, trolejbusu satiksme Landskronā ([[Zviedrija]]) tika izveidota 6 mēnešu laikā. Tāpat, ierīkojot trolejbusu satiksmi, nav vajadzības iztērēt lielas naudas summas infrastruktūras ierīkošanai, atliek tikai izbūvēt kontakttīklu. Arī jau tā šauras ielas netiek padarītas vēl šaurākas, jo ielās netiek uzstādītas sliedes.<ref name="schmitz">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kommunalverlag.de/downloads/pdf/2009/Innen-KoWi_06-2009.pdf |title=Martin Schmitz: Umweltfreundlicher Nahverkehr mit modernen Trolleybussen |access-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120131213359/http://www.kommunalverlag.de/downloads/pdf/2009/Innen-KoWi_06-2009.pdf |archivedate={{dat|2012|01|31||bez}} }}</ref> Daudzās valstīs arī trolejbusiem ir mazāki nodokļi nekā autobusiem. Tā, piemēram, Zviedrijā par autobusu ir jāmaksā 20 400 [[Zviedrijas krona|zviedru kronu]] liels nodoklis, bet par trolejbusu tikai 930 zviedru kronas.<ref name="Lehmann Landskrona">{{Tīmekļa atsauce | url=http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm | title=Jürgen Lehmann: Eröffnung des Obusbetriebs in Landskrona/Schweden | access-date={{dat|2009|07|02||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20050308230215/http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm | archivedate={{dat|2005|03|08||bez}} }}</ref> Savukārt, Vācijā trolejbusi no ceļa nodokļa ir pat atbrīvoti.<ref name="Kenning Hamburg">[http://www.drehscheibe-foren.de/foren/read.php?17,3907249 Ludger Kenning: ''Längst Geschichte: Die Dobusse in Harburg'']</ref> === Trolejbusa izmaksas === [[Attēls:Запорожский троллейбус - билет 2010.jpg|thumb|Trolejbusa biļetes [[Ukraina|Ukrainā]]]] Jauns trolejbuss, salīdzinot ar autobusu, maksā dārgāk, pārsvarā viena trolejbusa cena ir divas reizes lielāka nekā viena autobusa. Standarttrolejbuss pārsvarā maksā dārgāk nekā savienotais trolejbuss.<ref name="Positionspapier Salzburg" >{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/salzburg_obus_positionspapier_EU.pdf |title=Salzburg, Positionspapier Trolleybus, März 2004 |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120131213359/http://www.trolleymotion.com/common/files/salzburg_obus_positionspapier_EU.pdf }}</ref> Tā, piemēram, Landskronā, ierīkojot trolejbusu satiksmi, tika aprēķināts, ka standarta trolejbuss maksā 2,4 reizes vairāk nekā standarta autobuss.<ref name="Landskrona world’s smallest system">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.eltis.org/docs/studies/Landskrona.pdf | title = ''Trolleybus Landskrona – The world’s smallest trolleybus ”system”'' | accessdate = 2017-04-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20131203083300/http://www.eltis.org/docs/studies/Landskrona.pdf | archivedate = 2013-12-03 }} (PDF; 3,2 MB)</ref> Pēc aprēķinu veikšanas Vintertūrē nonāca pie secinājuma, ka standarta trolejbuss maksā pat 3 reizes vairāk nekā standarta autobuss.<ref name="Systemvergleich Winterthur" /> Šādas cenas tirgū noveda pie tā, ka Vācijā un Austrijā vairs nekursē standarta trolejbusi, to vietā kursē savienotie trolejbusi. Šādas cenas ir sērijveida trolejbusu modeļiem, specpasūtījumi maksā vēl dārgāk. Trolejbusu cenas atšķiras arī no tā kādu papildaprīkojumu izvēlas, pēc iespējamā dzīves ilguma vai arī pēc tā ražotājvalsts. Savienotais trolejbuss maksā no 400 000 līdz 750 000 eiro.<ref name="Das moderne Trolleybus-System">[http://www.voev.ch/dcs/users/91/22_SteinerTB_Vortrag_02042008_Auswahl.pdf Das moderne Trolleybus-System — Zahlen, Fakten, Argumente]{{Novecojusi saite}}</ref> Piemēram, [[Zalcburga]]i paredzētie posmainie trolejbusi izmaksāja 550 000 eiro katrs (50 000 eiro par trolejbusa aprīkošanu ar dīzeļģeneratotu vien).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voev.ch/dcs/users/6/4_Mackingern.pdf |title=Salzburg setzt auf den Trolleybus |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111116013032/http://www.voev.ch/dcs/users/6/4_Mackingern.pdf }}</ref> ''St. Gallen'' ([[Šveice]]) posmainie trolejbusi, savukārt, izmaksāja gandrīz 800 000 eiro katrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stadt.sg.ch/home/soziales_und_sicherheit/direktionssekretariat/video.Par.0022.DownloadListPar.0022.File.tmp/104_03400_BR_Trolley_Video.pdf |title=Stadt St. Gallen – Volksabstimmung vom 25. November 2007 |access-date={{dat|2011|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111127145442/http://www.stadt.sg.ch/home/soziales_und_sicherheit/direktionssekretariat/video.Par.0022.DownloadListPar.0022.File.tmp/104_03400_BR_Trolley_Video.pdf |archivedate={{dat|2011|11|27||bez}} }}</ref> Trolejbusu augstās izmaksas izraisa arī to nobraukums un dzīves ilgums, jo tie pārsvarā tiek ilglaicīgi ekspluatēti. Ja autobuss tiek norakstīts vidēji pēc 10 līdz 14 gadiem, tad trolejbusu parasti noraksta pēc 15 līdz 20 gadiem.<ref name="Positionspapier Salzburg" /><ref name="vossloh-kiepe">[http://www.vossloh-kiepe.com/vkproduktordner.2008-05-14.2095140987/vkproduktordner.2008-06-15.5305035969/der-obus-heute ''Der Obus heute'' auf www.vossloh-kiepe.com]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="VBSH-Studie"/> Bieži trolejbusi tiek ekspluatēti arī vairāk nekā 30 gadus un to nobraukums pārsniedz miljons kilometru. Piemēram, [[Valparaiso]], [[Čīle|Čīlē]], joprojām kursē 1940. gados ražotie tolejbusi. Vecākie trolejbusi ir [[Ziemeļkoreja]]s galvaspilsētā [[Phenjana|Phenjanā]], to nobraukums pārsniedz 2,5 miljonus kilometru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.org/cities/index.php?sy_ID=146 |title=Pjöngjang: Trolleybusse aus vier Jahrzehnten |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080405110614/http://trolleymotion.org/cities/index.php?sy_ID=146 |archivedate={{dat|2008|04|05||bez}} }}</ref> Tāpat bieži vecu, norakstītu trolejbusu elektroiekārtas tiek no jauna iebūvētas jaunos trolejbusos. Piemēram, Velingtonā 25 gadus vecās ieperiekšējo, norakstīto trolejbusu elektroiekārtas tika atjaunotas un iebūvētas jaunajos trolejbusos.<ref>[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=763 Wellington: Alle Neuen ausgeliefert]{{Novecojusi saite}}</ref> Ņemot vērā to, ka tehniskie parametri (kontakttīkla spriegums, polaritāte, pārmijas) dažādās pilsētās atšķiras, trolejbusus ir pagrūti samainīt starp pilsētām, tāpēc tiem ir ļoti neliels lietoto transportlīdzekļu tirgus.<ref name="Positionspapier Salzburg" /> Retos gadījumos, kad norakstītam trolejbusam uzrodas pircējs, to pārdod samērā lēti. Interesanti, ka kopš 1990. gada ļoti daudzi [[Rietumeiropa]]s trolejbusi ir tikuši pārdoti [[Austrumeiropa]]i, it īpaši [[Rumānija]]i un [[Bulgārija]]i. <gallery perrow="5" mode="packed" heights="150px"> Attēls:TCLyon 1712 Heck.jpg|9,6 metrus garie midibusiem līdzīgie trolejbusi [[Liona|Lionā]] ir specpasūtījums. Attēls:Trolleybus Saurer in Timisoara.jpg|Attēlā redzamais trolejbuss 37 gadus atradās ekspluatācijā [[Vintertūre|Vintertūrē]], pēc tam tas pat tika pārdots [[Timišoara]]i Rumānijā. Attēls:Verkehrsbetriebe Biel Trolley 69.jpg|Attēlā redzamais Bīles trolejbuss laikā no 1985. līdz 2005. gadam ir nobraucis vairāk nekā miljons kilometru. Attēls:VBL NAW 190 Schleifseile.jpg|Trolejbuss [[Lucerna (pilsēta)|Lucernā]], kas ir nobraucis jau vairāk nekā miljons kilometru, ir saņēmis speciālu uzlīmi Attēls:Trolleybuses in Valparaiso.JPG|Valparaiso vēl pat mūsdienās ekspluatācijā atrodas ļoti veci trolejbusi. </gallery> === Infrastruktūras izmaksas === {| class="wikitable nogrid float-right" align=right |- align="center" | Kontakttīkls abos virzienos || 210 000 € |- align="center" | Krusteņi || {{0}}20 700 € |- align="center" | Izejošās pārmijas (elektriskas) || {{0}}55 000 € |- align="center" | Saejošās pārmijas (mehāniskas) || {{0}}20 100 € |- align="center" | Kontakttīkla apgabalu izolators (''Streckentrenner'') || {{0}}14 800 € |- align="center" | Elektropievades punkts (''Speisepunkt'') || {{0}}{{0}}6 400 € |- align="center" | Kontakttīkla masts || {{0}}{{0}}3 500 € |- align="center" | Taisngrieža stacija (''Gleichrichterstation'') || 430 000 € |} Kontakttīkla uzstādīšanas izmaksas ir atkarīgas no pilsētas topogrāfiskā novietojuma un tās ielām. Lētāk ierīkot kontakttīklu ir vietās, kur to var piestiprināt pie ēku sienām, nevis uzstādot mastus. Dārgāk izmaksā kontakttīkla ierīkošana pagriezienos un ārpuspilsētas teritorijās. Bieži vien par kontakttīkla stiprinājumu var izmantot jau uzstādītus apgaismes stabus. Vēl viens būtisks izmaksu faktors ir elektrolīniju (''Speiseleitungen'') garums, ne vienmēr apakšstacijas var ierīkot vietās, kur tas būtu lietderīgi. Trolejbusu kontakttīkls amortizējas vidēji pēc 22 gadiem,<ref name="Trolleymotion Pro Obus" /> līdz ar to ik pēc 25 gadiem tas ir jāmaina.<ref name="Systemvergleich Winterthur" /> Investīcijas trolejbusu satiksmē aizņem tikai 10 līdz 15 procentus no investīcijām tramvaju satiksmē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/common/files/TrolleyMotion_de.pdf |title=Der Trolleybus – Ein intelligentes städtisches Verkehrssystem |access-date={{dat|2014|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140111211921/http://www.trolleymotion.com/common/files/TrolleyMotion_de.pdf |archivedate={{dat|2014|01|11||bez}} }}</ref> Jaunas trolejbusu līnijas ierīkošanas izmaksas var apskatīt tabulā pa labi, jāņem tomēr vērā, ka tabulā ir uzrādītas tikai aptuvenās izmaksas. Tāpat jāņem vērā, ka 2/3 ir darba izmaksas un tikai 1/3 materiālu izmaksas.<ref name="Positionspapier Salzburg" /> Faktiski viens kilometrs trolejbusu kontakttīkla izmaksā aptuveni miljons eiro.<ref name="schmitz" /> === Uzturēšanas izmaksas, enerģijas patērēšana un rekuperācija === [[Attēls:Brno, 140 let MHD (9903), vozovna Husovice.jpg|thumb|left|Trolejbusu apkope un remonts ir dārgāks nekā autobusiem, tāpēc to parasti veic pašos trolejbusu depo]] Trolejbusu apkopes izmaksas ir par 10 līdz 20% lielākas nekā autobusu. Personāla izmaksas ir aptuveni identiskas, tās veido 3/4 no visām izmaksām un līdz ar to trolejbusu satiksmes sistēmas uzturēšana izmaksā par 50 līdz 100% vairāk nekā autobusu. Iemesls tik krasai izmaksu atšķirībai ir kontakttīkla un apakšstaciju uzturēšana, kuras ik pa laikam ir jāapseko un jāatjauno. Vēl izmaksas ietekmē dažādu tornīšu uzturēšana, kontaktstieņa ogļu biežā nomaiņa, kā arī sasaluša kontakttīkla atkausēšana ziemā. Trolejbusu apkope izmaksā dārgāk nekā autobusu, kaut gan trolejbusa motors ir vieglāk apkopjams nekā autobusa, jo atkrīt izdevumi par atgāzu filtru apkopi un eļļas nomaiņu. Pozitīvs faktors trolejbusu apkopē ir tas, ka trolejbusam ir mazāk mehānisko daļu, tomēr elektronikas un kontaktstieņa mehānikas apkope izmaksā vairāk.<ref name="Systemvergleich Winterthur">Verkehrsbetriebe Winterthur / Bundesamt für Energie — Systemvergleich Trolley-, Diesel- und (Bio-)Gasbus</ref> Turklāt elektromotora bojājumu gadījumā tā remonts ir dārgāks nekā autobusa motora remonts.<ref name="VBSH-Studie" /> Tādēļ trolejbusa apkope un remonts netiek veikts citās darbnīcās (kā autobusiem), bet gan trolejbusu depo. Trolejbusi arī elektromotora bojājumu gadījumā pašu spēkiem nevar aizbraukt līdz darbnīcai. Savukārt, enerģijas izmantošana, neskatoties uz lielo transportlīdzekļa masu, ir mazāka nekā autobusiem, tam par iemeslu kalpo labāks elektromotoru [[lietderības koeficients]]. Trolejbuss izmanto trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā tramvajs, jo tam ir lielāka rites pretestība. Jaunie, modernie trolejbusi ir vēl ekonomiskāki, jo tie bremzējot savu bremzēšanas enerģiju pārvērš elektroenerģijā, kuru pēc tam tie atdod atpakaļ kontakttīklam, līdzīgi tas ir arī elektrovilcieniem. Šādā gadījumā runa ir par reģeneratīvo bremzēšanu vai elektromotora bremzi, abas ir balstītas uz rekuperācijas principa. Šādu metodi trolejbusos izmanto kopš 1980. gadiem un tā tiek regulāri uzlabota. Šobrīd trolejbusi kontakttīklam atdod atpakaļ aptuveni 30% no saņemtās elektroenerģijas.<ref name="vossloh-kiepe" /> Bieži vien, pateicoties neizmantotās elektroenerģijas atgriešanai atpakaļ kontakttīklā, var ietaupīt līdzekļus.<ref name="Das moderne Trolleybus-System" /> Šajā tabulā ir redzams divu [[Zolingene]]s trolejbusu enerģijas patēriņš:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |title=Vergleichende Untersuchung der Energie-, Kosten- und Emissionsbilanz im öffentlichen Nahverkehr bei Einsatz von Oberleitungsbussen und Dieselbussen der Stadtwerke Solingen |access-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927141135/http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- class="background color=5" ! width="25%" | || width="25%" | Patiesais enerģijas patēriņš uz km || width="25%" | Rekuperācijas rezultātā atdotā enerģija uz km || width="25%" | Rekuperācijas radītais ietaupījums |- align="center" | Standarta trolejbuss ''MAN SL 172 HO'' || 2,47 kWh || 1,87 kWh || −24,3% |- align="center" | Savienotais trolejbuss ''MAN SG 200 HO'' || 3,21 kWh || 2,43 kWh || −24,3% |- align="center" |} Moderni trolejbusi, kuriem ir energoefektīvi motori, kompensē klientu tik ļoti pieprasīto gaisa kondicionēšanu.<ref name="VBSH-Studie"/> Elektroenerģijas patēriņu starp dažādiem trolejbusu modeļiem un pilsētām ir grūti salīdzināt. To ietekmē dažādi faktori: trolejbusu satiksmes sistēmas topogrāfiskais stāvoklis, attālums starp pieturām, satiksmes intensitāte, ātruma ierobežojumi, motora veids, masas enerģijas attiecība (''Masse-Leistungs-Verhältnis''), noslogojums, dīzeļģeneratora svars, kustības grafiks un arī trolejbusa vadītāja braukšanas stils. Enerģijas patēriņš ziemā ir par aptuveni 1/3 augstāks nekā vasarā, jo ziemā vairāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu.<ref>[http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/Dienstleistungen/HaeufigeFragen/TechnischesUndSicherheit/strom.html?pass_id=886949&such=65405C5859544B5141464257&ressorttitel=Regionen Wieviel Strom brauchen die VBZ-Trams und -Trolleybusse?]{{Novecojusi saite}}</ref> Rekuperācijas grādus stipri ietekmē arī attiecīgās vietas reljefs, tā, piemēram, trolejbusi Landskronā (Zviedrija) atdod atpakaļ tikai 16% no saņemtās elektroenerģijas.<ref name="Landskrona world’s smallest system"/> Tāpat rekuperāciju ietekmē arī kontakttīkla jauda, elektropievades apgabalu (''Speisebezirk'') garums un šķērsvadu skaits. <!-- Weitere Einflussgrößen sind die Aufnahmefähigkeit des Fahrleitungsnetzes, die Länge der Speisebezirke und die Anzahl der Querkupplungen. --> Vēl rekuperācijas procesā atdotās elektroenerģijas daudzums ir atkarīgs no kustības grafika saplānošanas, jo no kalna lejup braucoša trolejbusa bremžu enerģiju var izmantot tikai tad, ja tajā pašā laikā, tajā pašā apgabalā kāds cits trolejbuss brauc kalnā. <!-- Zudem ist die Rekuperation auch fahrplanabhängig, denn die Bremsenergie eines talwärts fahrenden Wagens kann nur dann genutzt werden, wenn sich im gleichen Speisebezirk zur selben Zeit ein Obus auf Bergfahrt befindet. --> Elektroenerģijas izmantošanas izmaksas ir atkarīgas no elektrības un naftas cenām, līdz ar to tās bieži svārstās. Principā trolejbuss ir mazāk atkarīgs no preču cenām (''Rohstoffpreisen'') nekā autobuss<ref>[http://www.vbz.ch/mehrbus/pdf/Doppelgelenk_Trolleybus_Referat_VIB.pdf Verkehrsbetriebe Zürich: Doppelgelenk-Trolleybus im Test]{{Novecojusi saite}}</ref> Turklāt kopš 1991. gada degvielas cenas ir kāpušas straujāk nekā elektroenerģijas cenas, tas nāk par labu trolejbusu izmantošanai.<ref name="Das moderne Trolleybus-System" /> Šajā tabulā ir parādītas [[Insbruka]]s transporta uzņēmuma trolejbusu satiksmes uzturēšanas izmaksas 2003. gadā (personāla izmaksas nav iekļautas). Dati ir uzrādīti par katru nobraukto kilometru:<ref name="Obus Graz">[http://www.styria-mobile.at/home/GVB/O-Bus-Graz Analyse O-Bus Graz]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- class="hintergrundfarbe5" ! width="25%" | || width="25%" | Savienotais autobuss || width="25%" | Savienotais trolejbuss || width="25%" | Starpība |- align="center" | Trolejbusa uzturēšana || 0,52 € || 0,70 € || +35% |- align="center" | Kontakttīkla un apakštacijas uzturēšana || — || 0,16 € || Nav iespējams salīdzināt |- align="center" | Elektroenerģijas izmaksas || 0,30 € || 0,19 € || −37% |- align="center" ! Kopsumma || 0,82 € || 1,05 € || +28% |- align="center" |} Vēl viens izmaksu faktors ir ceļu uzturēšana, ņemot vērā to, ka trolejbusiem ir lielāks svars, ceļu uzturēšana izmaksā dārgāk.<ref name="Žarko Filipović" /> Personāla apmācīšanas izmaksas netiek pieskaitītas pie vispārējām izmaksām.<ref name="VBSH-Studie"/> === Pasažieru skaita pieaugums === [[Attēls:Trolleybus type Cristalis on the line C1 at Lyon.jpg|thumb|Daudzi pasažieri priecājas par trolejbusa kluso braukšanu]] [[Attēls:Salzburg trolleybus.jpg|thumb|Pašreklāma uz Zalcburgas trolejbusa: ''Wer mit dem Obus fährt hat ein Herz für Bäume'' (tulk. ''Kurš brauc ar trolejbusu, tam patīk koki'')]] [[Attēls:1000px-Logo StadtBus Salzburg.svg.png|thumb|''Sauber. Leise. Obus.'' (tulk. ''Tīrs. Kluss. Trolejbuss.'') — Zalcburgas trolejbusu logo]] Trolejbusiem, salīdzinot ar autobusiem, pieaug pasažieru skaits, to ietekmē trolejbusa līdzenā un nevibrējošā braukšana. Tāpat kontakttīkla esamība neļauj trolejbusam lielā ātrumā izbraukt pagriezienus un tajos uzņemt ātrumu, bet elektriskās vilces (''Elektrotraktion'') atļauj veikt labākus bremzēšanas manevrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sh.ch/Seiten/Trolleybus.pdf |title=VCS Schaffhausen – Plädoyer für den Trolleybus |access-date={{dat|2006|06|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060626033607/http://www.vcs-sh.ch/Seiten/Trolleybus.pdf |archivedate={{dat|2006|06|26||bez}} }}</ref> Tāpat trolejbusa salonā nav jūtama izplūdes gāzu smaka. [[Francija]]s pilsēta [[Liona]] nonāca pie secinājuma, ka ja pasažierim būtu jāizvēlas starp trolejbusu vai autobusu (abiem būtu vienāds maršruts un kustības grafiks), 60% pasažieru dotu priekšroku trolejbusam.<ref name="Litra Renaissance">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.litra.eu/Weltweite_Renaissance_der_Trolleybusse.html |title=Weltweite Renaissance der Trolleybusse |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130618150026/http://www.litra.eu/Weltweite_Renaissance_der_Trolleybusse.html |archivedate={{dat|2013|06|18||bez}} }}</ref> Dažādu trolejbusu satiksmes sistēmu statistika parāda arī, ka trolejbusu līniju noslogotība ir 10 līdz 20% augstāka nekā autobusu līniju.<ref name="Schmitz – Internationale Trolleybusaktivitäten" /> Tā, piemēram, [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] pēc 7. autobusu līnijas slēgšanas 1998. gadā, pasažieru skaits trolejbusos pieauga par 10%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vcs-sh.ch/Seiten/trolley_renaissance.pdf |title=Dipl. Ing. Beat Winterflood: Das Pneutram zeigt weltweit Stärke |access-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111116012637/http://www.vcs-sh.ch/Seiten/trolley_renaissance.pdf |archivedate={{dat|2011|11|16||bez}} }}</ref> Savukārt, Zviedrijas pilsētā Landskronā, pārejot uz trolejbusu satiksmi, tika prognozēts, ka pasažieru skaits varētu pieaugt pat par 25%.<ref name="Lehmann Landskrona1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm |title=Jürgen Lehmann: Eröffnung des Obusbetriebs in Landskrona/Schweden |access-date={{dat|2005|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050308230215/http://de.geocities.com/obus269/rblandsk.htm |archivedate={{dat|2005|03|08||bez}} }}</ref> Vēl viena trolejbusu satiksmes priekšrocība ir pārredzamais līniju izvietojums. Pasažieris var redzēt, kāds ir trolejbusu līnijas maršruts, līdz ar to viņš zina, kur ir jāmeklē nākamā pietura. <!-- Ferner ist in diesem Zusammenhang auch die sichtbare Linienführung bei Oberleitungsbussen von Vorteil: So ist für Fahrgäste stets ersichtlich wo eine Linie verläuft und in welcher Richtung sie die nächste Haltestelle finden. --> Šeit runa ir par trolejbusa atpazīstamību publiskajā telpā.<ref name="Trolleymotion Pro Obus">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trolleymotion.com/de/argumente/pro_wirtschaft.htm |title=Pro Obus ist Pro Wirtschaftlichkeit auf www.trolleymotion.de |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2009|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091223001546/http://www.trolleymotion.com/de/argumente/pro_wirtschaft.htm }}</ref> Tāpat arī trolejbusu maršruti nemainās tik bieži kā autobusu. Tā saucamais "Trolejbusa bonuss", pretēji "sliežu bonusam", ir strīdus jautājums, statistikas datos to bieži neņem vērā. <!-- Der sogenannte Trolleybus-Bonus gilt jedoch — im Gegensatz zum Schienenbonus — als umstritten beziehungsweise ist statistisch oft nicht nachweisbar. --> Piemēram, Zalcburgā tas esot 5%, bet Insbrukā, Kapfenbergā un Lincā tā neesot nemaz.<ref name="Obus Graz" /> Daudzās vietās trolejbuss ir iemantojis simpātijas sabiedrībā. Daudzas pilsētas, ieviešot trolejbusu satiksmi, cenšas parādīt sevi kā [[Ekoloģija|ekoloģiskas]] un [[Ilgtspējība|ilgtspējīgas]] rīcības pilsētas. It īpaši valstīs, kurās tikai dažās pilsētās ir trolejbusu satiksme, tā ir kā laba pašreklāma. Čīlē vienīgā trolejbusu satiksmes sistēma valstī ir Valparaiso pilsētā un tā no valsts ir saņēmusi kultūras vērtības statusu.<ref>[http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=880 Valparaíso — Stabilisierung des Betriebsablaufs]{{Novecojusi saite}}</ref> == Ekoloģiskie aspekti == === Klusā trolejbusa braukšana === Klusā trolejbusa braukšana ir svarīgs ekoloģiskais arguments par labu trolejbusam. 1997. gadā veiktā Šveices pētījumā tiek runāts par 55% mazāku trokšņu emisiju. <!-- In einer 1997 erschienenen Studie des Schweizer Dienstes für Gesamtverkehrsfragen (GVF) wird beispielsweise von einer Verringerung der Schallemissionen um 55% gesprochen --> Arnemā (Nīderlande), veicot mērījumus, tika secināts, ka braucošs trolejbuss rada 72 dB lielu troksni, turpretī braucošs autobuss — 78 dB.<ref name="autogenerated1" /> Eslingā pie Nekāras un Šafhauzenē (Vācija), veicot mērījumus, tika konstatēts, ka autobusi rada 9 dB lielāku troksni nekā trolejbusi.<ref name="VBSH-Studie">[http://www.vbsh.ch/pdf/20080901_infras_schlussbericht_trolley.pdf Verkehrsbetriebe Schaffhausen: zukünftige Zusammensetzung der VBSH-Busflotte — Vertiefte Analyse verschiedener Antriebsarten]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="Eine ergänzende Analyse zum Infras-Bericht">[http://www.trolley.ch/doc/schaffhouse/Trolleybus_in_Schaffhausen_A03.pdf Der Trolleybus in Schaffhausen — Eine ergänzende Analyse zum Infras-Bericht]</ref> Arī trolejbusa salonā nav dzirdamas nekādas trolejbusa radītas skaņas, iemesls tam ir mazvibrējošais iekšējais aprīkojums. <!-- Darüber hinaus sind auch die Innengeräusche eines Oberleitungsbusses geringer, ursächlich hierfür ist vor allem die schwächere Vibration der Inneneinrichtung. --> Neskatoties uz to, ka trolejbuss pēc būtības ir kluss, blakus iekārtas (''Nebenaggregate'') pat trolejbusam nebraucot var radīt lielu troksni. Troksni var radīt gaisa kompresori, kondicionētājs un ventilators elektrisko daļu atvēsināšanai. Pēc ilgstošas stāvēšanas trolejbusu motori neizslēdzas paši no sevis atšķirībā no autobusu motoriem, tas var radīt problēmas tuvējo māju iedzīvotajiem, īpaši tas attiecas uz galapunktiem. <!-- Anders als bei Dieselbussen — die ihre Motoren bei längeren Aufenthalten abschalten — kann sich dies insbesondere an Obus-Endhaltestellen in Wohngebieten negativ bemerkbar machen. --> Līdz ar to nereti iedzīvotāji sūdzas par troksni, trokšņu līmenis katram trolejbusu modelim ir atšķirīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rp-online.de/public/article/solingen/406972/Schlafkiller-Obus.html |title=Solingen: Schlafkiller Obus |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120909065218/http://www.rp-online.de/public/article/solingen/406972/Schlafkiller-Obus.html |archivedate={{dat|2012|09|09||bez}} }}</ref> Vācijā trolejbusiem netiek veikti trokšņu mērījumi neatrodoties kustībā. Nereti trokšņu līmenis galapunktos pārsniedz pieļaujamo normu. === Emisiju brīvība === Trolejbusa pluss ir arī tas, ka tas neizdala izplūdes gāzes. Ņemot vērā trokšņu emisiju, riepu nodilumu un kontaktstieņa ogles nolietojumu ir redzams, ka tas ir transportlīdzeklis bez emisijām. <!-- Lässt man die Schallemission, den Reifenabrieb und den Schleifkohlenverschleiß außer Acht, so gilt der Oberleitungsbus als emissionsfreies Fahrzeug. --> Pētījumā par trolejbusu enerģijas patēriņu, izmaksām un emisijām ir pierādīts, ka moderni trolejbusi atmosfēru ar kaitīgajiem izmešiem piesārņo mazāk nekā autobusi.<ref>Prof. Dr-Ing. U. Langer: ''[http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm Vergleichende Untersuchung der Energie-, Kosten- und Emissionsbilanz im öffentlichen Nahverkehr bei Einsatz von Oberleitungsbussen und Dieselbussen der Stadtwerke Solingen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927141135/http://www.obus-ew.de/d301fh-koeln-forsch2.htm |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}''</ref> Trolejbusu satiksmes ierīkošana pilsētās, kuras pašas ražo videi draudzīgu elektroenerģiju, ir labs veids gaisa kvalitates uzlabošanai. Trolejbusiem, salīdzinot ar vilcieniem vai tramvajiem, apledojuma vai stipras bremzēšanas laikā nav vajadzīgas bremzēšanas smiltis (''gestreute Bremssand''), kuras riteņi saspiež. <!-- Im Vergleich zu schienengebundenen Bahnen entfällt beim Obus der bei Glätte und starken Bremsungen gestreute Bremssand, der von den Rädern zermahlen wird. --> Pēc Vīnes Tehniskās Universitātes pētījuma Vīnes tramvaji katru gadu saražo 417 tonnas putekļu (''Feinstaub'') (tramvaju līniju kopgarums ir 227,3 kilometri). 85 tonnas no tiem ir riteņu, sliežu un bremžu kluču nodilums. <!-- Hinzu kommen 85 Tonnen Räder-, Schienen- und Bremsenverschleiß. --><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.go-maut.at/go/detail_news.asp?Navi=1362&ID=23543 |title=''Schienen- wie Autoverkehr schuld an Feinstaub'' auf www.go-maut.at |access-date={{dat|2010|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090111011744/http://www.go-maut.at/go/detail_news.asp?Navi=1362&ID=23543 |archivedate={{dat|2009|01|11||bez}} }}</ref> Turpretī kontakttīkla un tā slīdkurpes nodilumu var neņemt vērā, jo trolejbusu radītās daļiņu emisijas mazāk apdraud veselību nekā automašīnu izplūdes gāzes.<!-- Im Gegensatz dazu kann der Fahrleitungs- und Schleifkohlenverschleiss bei Oberleitungsbussen weitgehend vernachlässigt werden, die daraus resultierenden Partikelemissionen sind deutlich weniger gesundheitsgefährdend als Auspuffpartikel aus Verbrennungsmotoren. --><ref name="VBSH-Studie" /> Pēc Šveicē veiktiem pētījumiem par trolejbusu draudzīgumu videi un to energoefektivitāti tika iegūti šādi dati (trolejbusi ir salīdzināti ar tramvaju un ar autobusu):<ref>''Umweltverträglichkeit und Energieeffizienz des Trolleybusses — externe Kosten'', Referat von Dr. Peter Marti, Metron Verkehrsplanung AG, Brugg, gehalten an der internationalen Fachtagung des DLR, 10./11. Mai 2007 in Solingen D</ref> {| class="wikitable" |- class="hintergrundfarbe5" ! width="30%" | || width="30%" | Trolejbuss % labāks nekā autobuss || width="30%" | Trolejbuss % labāks nekā tramvajs |- align="center" | Elektroenerģijas patērēšana || + 40 || — 30 |- align="center" | Siltumnīcefektu izraisošās gāzes (CH-enerģijas maisījums ''Strommix'') || + 75 || +/— 0 |- align="center" | Slāpekļa oksīdi (bez / ar Euro IV) || + 90 / 80 || + 40 |- align="center" | Ogļūdeņraži (bez / ar Euro IV) || + 70 / 55 || + 75 |- align="center" | Smalkās daļiņas (''Feinpartikel'') (bez / ar filtriem) || + 70 / 20 || + 40 |- align="center" | Rupjās daļiņas (''Großpartikel'') || + 25 || + 60 |- align="center" | Troksnis || + 90 || + 25 |- align="center" | Zemes izmantošana (''Landverbrauch'') || +/— 0 || — 25 |- align="center" | Negadījumu skaits || +/— 0 || — 65 |} Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī [[Minhene]]s Universitātes pētījumā. Tālāk ir parādīts trolejbusa un autobusa salīdzinājums par vides piesārņošanu uz 100 km:<ref name="Positionspapier Salzburg" /> * {{0}}4,8 grami oglekļa monoksīda ([[Oglekļa monoksīds|CO]]) * 17,9 grami slāpekļa oksīda ([[NOx|NO_x]]) * {{0}}3,3 grami sēra dioksīda ([[SO2|SO₂]]) * 11,1 grami [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] (CH) * 0,68 litri [[dīzeļdegviela]]s == Negadījumu statistika == Pateicoties trolejbusu kontakttīklam un trolejbusa kontaktstieņiem, ceļu satiksmes dalībnieki to var viegli atpazīt. <!-- Bedingt durch seine Fahrleitung und die Stromabnehmer sind Oberleitungsbusse auch im dichten Stadtverkehr für alle Verkehrsteilnehmer gut erkennbar. --> Tādēļ ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir iesaistīti trolejbnusi, notiek samērā reti. <!-- Dies führt — verglichen mit gewöhnlichen Dieselbussen — zu einer niedrigeren Unfallhäufigkeit. --><ref name="Litra Renaissance" /> Šveicē, veicot pētījumu, tika pierādīts, ka trolejbusiem uz katru kilometru ir mazāk ievainoto nekā autobusiem un ja ir tad tie ir viegli ievainoti. <!-- In der Schweiz wurde statistisch nachgewiesen, dass es bei Trolleybussen je Personenkilometer weniger Verletzte als im Verkehr mit Dieselbussen gibt, zudem fallen die Verletzungen leichter aus. --><ref name="VBSH-Studie"/> Zalcburgā trolejbusi iekļūstot ceļu satiksmes negadījumos pat 5 reizes mazāk nekā autobusi.<ref name="Schmitz – Internationale Trolleybusaktivitäten">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voev.ch/dcs/users/6/6_Schmitz.pdf |title=Martin Schmitz: Aktuelle internationale Trolleybusaktivitäten |access-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111116014834/http://www.voev.ch/dcs/users/6/6_Schmitz.pdf }}</ref> Savukārt, gājējiem un riteņbraucējiem trolejbuss rada briesmas, jo tas brauc klusi un bieži cilvēki nedzird tā tuvošanos. <!-- Im Gegensatz dazu gilt der Obus bei Fussgängern oder Radfahrern aufgrund seines geräuscharmen Betriebs als Gefahr im Straßenverkehr, weil er von diesen mitunter nicht rechtzeitig wahrgenommen wird. --> Austrālijā tādēļ agrāk trolejbusus sauca par "kluso nāvi" (angļu: ''whispering death''). <!-- In Australien war er deshalb früher beispielsweise unter dem Spitznamen whispering death für flüsternder Tod bekannt. --> <!--== Kritika un trūkumi == Jau kopš trolejbusu satiksmes ieviešanas tai ir sīva konkurence ar tramvaju un autobusu satiksmi. Mūsdienās daudzi saka, ka trolejbuss apvieno gan tramvaju, gan autobusu trūkumus. Trolejbusiem, tāpat kā autobusiem, ir maza pārvadāšanas ietilpība (''Beförderungskapazität''). Savienotais trolejbuss šajā sakarā neatšķiras īpaši no standarta trolejbusa, jo tas var uzņemt tikai aptuveni 150 cilvēkus. Pretēji tam, piemēram, 75 metrus garš tramvajs nereti var uzņemt pat pie 500 cilvēku. Trolejbusvilcienu veidošana ir sarežģīta un bieži vien neizdevīga, jo tas paaugstina personāla izmaksas. Vēl viens trūkums ir atkarība no ceļu satiksmes, nereti ielās ir sastrēgumi. Pie trolejbusa trūkumiem var pieskaitīt arī ierobežotību kursējot maršrutā, jo tam ir jābrauc pa ielām, kurās ir izbūvēts kontakttīkls, izņēmums ir modernie ar dīzeļģeneratoru aprīkotie trolejbusi. Ja ir jāveic izmaiņas maršrutā, tad noteikt apbraucamos ceļus un veikt īslaicīgas maršruta izmaiņas ir gandrīz neiespējami. Tāpat arī saīsināta maršruta radīšana kaut vai pie nelielas satiksmes intensitātes ir pagrūti izdarāms darbs, turpretī autobusu satiksmē šāds paņēmiens tiek lietots bieži, īpaši nakts stundās. Cits trūkums ir tas, ka trolejbusiem ir jābrauc pa noteiktu braukšanas joslu, tie nevar apdzīt citus trolejbusus. Tāpat braucot no/uz trolejbusu depo tie nevar braukt pa īsāko ceļu, tiem ir jābrauc pa regulāru maršrutu. Dažās pilsētās ir ierīkotas speciālas dienesta trolejbusu līnijas, kuras ved uz trolejbusu parku, parasti pasažieru pārvadāšanai tās nav paredzētas. Tāpat trolejbusi uz ceļa notikušas avārijas gadījumā, atšķirībā no autobusiem, nevar krustojumā apgriesties braukšanai pretējā virzienā. Galvenais kritikas punkts tomēr ir augstās trolejbusu satiksmes uzturēšanas izmaksas, tās ir dārgākas nekā autobusu. Nereti Mazās pilsētās tieši tramvaju un trolejbusu satiksme tiek kritizēta kā ekonomiski neizdevīga. Trolejubusu satiksme var pastāvēt tikai tādos maršrutos, kuros tramvaju satiksme būtu neizdevīga nelielā pasažieru skaita dēļ. Tāpat dažādu tehnisku faktoru dēļ (gadījumi, kad būtu jāšķērso elektrificēta dzelzceļa līnija, u.c.) nav iespējams elektrificēt jebkuru autobusu līniju. Trolejbusu līnijas izveides ierobežojumi attiecas uz lielākas nozīmes ceļiem, kur ir noteikts 60 vai 80 km/h liels ātruma ierobežojums. Trolejbusi netiek izmantoti kā skolēnu autobusi, jo to izmantošana šādiem mērķiem uzņēmumiem nebūtu izdevīga. Daudzās pilsētās ir rezerves autobusi, kuri gadījumā ja trolejbusu kontakttīklam būs kādas problēmas vai būs citas problēmas aizstās trolejbusu satiksmi. Arī nereti tramvaju satiksmē arī ir rezerves autobusi šādiem gadījumiem. (Hierbei ergeben sich gewisse Parallelen zu den Bussen, die Straßenbahnbetriebe gewöhnlich für etwaige Schienenersatzverkehre bereithalten.) Tipiski trolejbusu satiksmes traucēkļi ir ceļa remonts, kontakttīkla būvniecība vai labošana, ceļu satiksmes negadījums, elektrības zudums, zibens spēriens kontakttīklā vai tā apledošana (Blitzeinschläge oder eine starke Vereisung der Fahrleitung.) Vēl kontakttīklu var sabojāt krītošs koks negaisa laikā, neuzmanīgs eskavatora vadītājs vai pārāk augsta kravas automašīna. Daudzi vēl saka,ka trolejbus videi ir draudzīgs tikai tad ja elektroenerģija nāk no atjaunojamajiem resursiem. Ja enerģiju iegūst no ogļu spēkstacijām, tvaika elektrostacijām, eļļas elektrostacijām, gažes turbīnu spekstacijām vai atkritumu sadedzināšanas iekārtām, tad emisijas rodas citur. (Wird er hingegen von Kohlekraftwerken, Dampfkraftwerken, Ölkraftwerken, Gasturbinenkraftwerken oder Müllverbrennungsanlagen bezogen, so werden die Emissionen lediglich an andere Stelle verlagert.) No atomenerģijas izmantošanas savukārt paliek radioaktīvie atkritumi. (Bei Strom aus Kernenergie fallen andernorts radioaktive Abfälle an). Videi drudzīgais aspekts izpužas vairāk ja ir enerģijas mikslis. (Maßgeblich für den Aspekt der Umweltfreundlichkeit ist somit der jeweils gültige Energiemix.) Negatīvs piemērs šajā jomā ir [[Tallina]], jo 2004. gadā [[Igaunija]] 63% no savas enerģijas ieguva no degslānekļa (Ein negatives Beispiel ist hierbei der Oberleitungsbus Tallinn, noch 2004 wurden in Estland 63% des Primärenergieverbrauchs aus Ölschiefer gewonnen.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://oelschiefer.twoday.net/topics/I.+Die+%C3%96lschiefernutzung+am+Beispiel+von+Estland/ |title=Die Ölschiefernutzung am Beispiel von Estland |access-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317000546/http://oelschiefer.twoday.net/topics/I.+Die+%C3%96lschiefernutzung+am+Beispiel+von+Estland/ |archivedate={{dat|2011|03|17||bez}} }}</ref> Neatkarīgi no tā autobusi ir klūvuši desmitgažu laikā videi draudzīgāki (Unabhängig davon sind zudem Dieselbusse im Laufe der Jahrzehnte umweltfreundlicher geworden.) Tas ir pateicoties stingrajām izpludes gāzu normām un uzlabotai autobusa trokšņu slāpēšanai (So etwa durch immer weiter verschärfte Abgasnormen — wie zum Beispiel der Euro-Norm in der EU — und eine verbesserte Lärmkapselung des Antriebs.) Tādā veidā trolejbuss savu ekoloģisko priekšrocību ir nedaudz zaudējis. (Dadurch hat der Oberleitungsbus einen Teil seines ökologischen Vorteils eingebüßt.) Tāpat nereti kontaktīklu, it īpaši pilsētu centros, atzīst par neestētisku. Tas vairāk attiecas uz vietām, kur ir ''Verzweigungen'', krusteņi vai masīvie kontakttīkla masti. (Dies gilt insbesondere für komplizierte Oberleitungsanlagen im Bereich von Verzweigungen oder Kreuzungen und für die oft massiven Oberleitungsmasten.) Ugunsdzēsēji vēl saka, ka viņi šaurās ielās, kurās ir kontaktttīkls nevar izmantot kāpnes. (Feuerwehren kritisieren mitunter, dass aufgrund der Fahrdrähte in engen Häuserschluchten keine Drehleitern verwendet werden können.) Tāpat pārbūvējot ielu kontakttīkls arī ir jāparbūvē atbilsoši jaunajai satiksmes organizācijai ielā, tas bieži vien izmaksā ļoti dārgi. Pamatojoties uz trolejbusa ilgo kalpošanas laiku, investīcijas trolejbusa būvniecībā nevar tik ātri īstenot (Aufgrund der höheren Lebensdauer von Oberleitungsbussen können Innovationen im Fahrzeugbau nicht so schnell umgesetzt werden wie bei Dieselbussen.) Daudzās pilsētās vēl joprojām brauc trolejbusi ar augsto grīdu, kaut gan autobusi jau seni ir nomainīti pret zemās grīdas. Tāpat arī rullīši informācijas tablo ir novecojuši. (Ein weiteres Beispiel ist die Weiterentwicklung der Fahrgastinformation, so gelten beispielsweise Rollbandanzeigen mittlerweile als veraltet.) Daudzās pilsētās kurās jauni trolejbusi nav iepirkti vecie atbilstoši mūsdienu situācijai un pasažieru vēlmei ir jārekonsstruē. (Um den veränderten Anforderungen von Fahrgästen und Verkehrsbetrieben gerecht zu werden, müssen O-Busse daher häufig für ihre letzten Einsatzjahre modernisiert werden, auch Retrofit genannt.) Tas prasa pappildus izmaksas, bet arī autobusi ir jātur atbilstoši jaunākajām tendencēm (Dies wiederum verursacht zusätzliche Kosten, allerdings müssen auch Dieselbusse öfters den aktuellen Bedürfnissen angepasst werden.) Trolejbusu kontakttīkla ir liels spriegums un straumes, tas var radīt vadu degšanu (Bedingt durch die hohen Spannungen und Ströme, die für den Antrieb des O-Busses notwendig sind, kann es zu Bränden in der elektrischen Anlage kommen.) Vēl briesmas pastāv no pārslogota kontakttīkla, kurā iesper zibens (Eine gewisse Gefährdung besteht auch durch Überspannung infolge von Blitzeinschlägen in die Oberleitung.) Bet iespēja, ka trolejbusa motors aizdegsoes ir mazāka nekā autobusa (Dafür ist die vom Motor ausgehende Brandgefahr deutlich geringer als bei einem Dieselfahrzeug.) <gallery> Attēls:Trolleybuses in Kiev3.jpg|Trolejbusu sastrēgums Kijivā. Trolejbusi nevar apdzīt cits citu. Attēls:Weichen vbl Weinbergli.jpg|Kontakttīkls nereti tiek uzskatīts par neestētisku (kā attēlā Lucernā) Attēls:O 405 T.jpg|Augstās grīdas trolejbusi un rullīšu tablo (maršruta plāksnītes) ir jau novecojuši. Attēls:Star 1142 in Gdynia.jpg|Kontakttīkla uzturēšana, kā arī, piemēram, tornīšu uzturēšana prasa lielas izmaksas </gallery> == Nākotnes trolejbusi == === Trolejbusi aprīkoti ar dīzeļģeneratoru === [[Attēls:Trolleybus in Dushanbe, Tajikistan.jpg|thumb|Cilvēki stumj trolejbusu, kurš nav aprīkots ar dīzeļģeneratoru [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]]] Lai kompensētu infrastruktuālo nefleksibilitāti, lielākā daļa trolejbusu mūsdienās ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Tas darbojas uz dīzeļdegvielas, tas lauj ar tādu pašu ātrumu kā iepriekš trolejbusam braukt ierobežotu gabalu bezvadu posmā, jo degvielas tvertne nav samērā liela. Dīzeļģenerators arī var saražot elektrību, tādējādi tas darbojas pēc dīzeļelektriskā principa. Retāka parādība ir agregāts, kurš tieši iedarbjas uz kādu no asīm. Pazīstamākais šāds piemērs ir 100 posmainie trolejbusi MAN O 405 GTZ, ģenerators (Hilfsmotor) iedarbojas uz otro asi, bet elektromotors — uz trešo asi. Šāda risinājuma priekšrocības: ziemas laikā ģeneratoru var pieslēgt pie elektromotora, lai starp slidenajām ielām pastāvētu pieteikama ''Traktion''. Reti sastopami ir ar benzīnu darbināmi ģeneratori. Dīzeļģeneratoru izmanto: * pie ''Rangieren'' pa trolejbusu parku, jo ciādi būtu vajadzīgas īpaši ''aufwändige'' kontakttīkla iekārtas (Fahrleitungsanlagen) * braucieniem no un uz trolejbusu depo, ja tas atrodas neelektrificētā posmā * apbraucot pa citu ceļu ceļa remonta, autoavārijas, sporta vai cita pasākuma norises vietu vai arī apbraucot applūdušu ielu * ja veicot kontakttīkla remontu to nākas izslēgt * pie ontakttīkla skādēm vai skādēm apakšstacijā * elektrības zuduma gadījumā * ja gadās apstāties bezstrāvas posmā (''Trenner'', pārmijas vai krusteņi) * ja trolejbusam bojātas elektroiekārtas * pie ''Überführungsfahrten'', piemēram, darbnīcās ''externe Werkstätten'' Pirmie trolejbusi aprīkoti ar dīzeļģeneratoru bija ÜHIII trolejbusi, kurus 1952. gadā sāka izmantot ''Rheydt'', tiem bija 24 ZS spēcīgs Volkswagen motors.<ref name="Lehmann Rheydt">[http://obus269.homepage.t-online.de/s400rhey.htm Jürgen Lehmann: Der Obusbetrieb in Rheydt 1952-1973]</ref> Trolejbusi braucot ar salīdzinoši mazjaudīgo dīzeļģeneratoru tik un tā nebrauc ātri, tāpēc masveidā pasažieru pārvadāšanai dīzeļģeneratorus neizmanto. Piemēram, trolejbusa MAN O 405 GTZ motora jauda ir tikai 72 kilovati, kamēr sērijas motoram tie 205 kilovati.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/DieVBZ/TramBus/VBZ-FahrzeugeImEinsatz/fahrzeuge/trolley_mb0405.html |title=Verkehrsbetriebe Zürich, Der Typ Mercedes-Benz O 405 GTZ |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328171816/http://www.vbz.ch/vbz_opencms/opencms/vbz/deutsch/DieVBZ/TramBus/VBZ-FahrzeugeImEinsatz/fahrzeuge/trolley_mb0405.html |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> Vēl arī ģeneratori bieži ir ļoti skaļi. Beidzamajos gados arvien biežāk trolejbusi regulāros braucienos pārvadājot pasažierus izmanto dīzeļģeneratoru. Šādā veidā ir iespējams pagarināt trolejbusu līnijas, neizbūvējot kontakttīklu. Tas tiek uz reti apkalpotām trolejbusu līnijām prakticēts (Dies wird vorrangig bei selten bedienten Linienabschnitten praktiziert). Šajā sakarā lielu lomu atkal spēlēja Rheydt, kur dēļ dzelzceļa līnijas ''Mönchengladbach — Geneicken'' elektrifikacijas 1968. gadā trolejbusiem nācās šķērsot to izmantojot dīzeļģeneratoru (Hilfsmotor).<ref name="Lehmann Rheydt" /> Arī trolejbusi Mīrctālē ([[Vācija]]) laikā no 1986. līdz 2000. gadam uz Vinklu brauca izmantojot 55 kilovatu stipru ģeneratoru (palīgmotoru, Hilfsantriebe). Ipaši Centrāleiropā un Austrumeiropā mūsdienās arvien vairāk šada lieta tiek praktizēta, tur arī tiek izmantoti aizvien spēcīgāki motori. Savienotajiem trolejbusiem ģeneratora jauda ir pat līdz 100 kilovatiem. Trolejbusi ar dīzeļģeneratoriem patrreiz brauc Hrādeckrālovē (1. trolejbusu līnija kopš 2001. gada), Debrecenā (3e. trolejbusu līnija kopš 2005. gada), [[Plzeņa|Plzeņā]] (13. trolejbusu līnija kopš 2005. gada un 12. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), [[Bratislava|Bratislavā]] (33. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), [[Opava|Opavā]] (221. trolejbusu līnija kopš 2006. gada), Mariánské Lázně (6. un 7. trolejbusu līnija kopš 2007. gada), Zlīnā (3. trolejbusu līnija kopš 2007. gada un 11. trolejbusu līnija kopš 2009. gada), [[Rīga|Rīgā]] (9. un 27. trolejbusu līnija kopš 2009. gada 1. septembra) kā arī [[Zolingene|Zolingenē]] (683. trolejbusu līnija kopš 2009. gada). Cita iespēja kā trolejbuss var braukt bez ģeneratora (Hilfsantrieb) un bez strāvas ir tā saucamais ''Generatoranhänger'', patlaban nekur vēl tāds netiek izmantots. <gallery perrow="6" mode=packed heights=150px> Attēls:Hybridní trolejbus.JPG|Trolejbuss [[Škoda 24Tr Irisbus]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas automātiski nolaiž kontaktstieņus, lai varētu braukt tālāk izmantojot dīzeļģeneratoru. Attēls:Dsolaris.jpg|Trolejbusu līnija 3e Debrecenā bez kontakttīkla Attēls:Solaris T12III diesel.jpg|Opava: trolejbuss automātiski paceļ kontaktstieņus, beidz braukt ar dīzeļģeneratoru Attēls:Škoda 25Tr 1.jpg|Trolejbuss grasās pārslēgties no dīzeļģeneratora uz parasto elektroenerģijas režīmu, attēlā [[Bratislava|Bratislavā]] Attēls:Trolejbusové vedení, naváděcí plechy.jpg|"Jumtiņš" Hrādeckrālovē, šajā jumtiņā pēc dīzeļģeneratora izmantošanas beigām tiek automātiski pacelti un ielikti kontaktstieņi Attēls:Brno, 140 let MHD (52), Masarykova, odtah trolejbusu.jpg|Vēsturisks trolejbuss bez ģeneratora tiek aizvilkts </gallery> === Citi trolejbusu veidi === Vēl mūsdienās pieaug šādu trolejbusu izplatība: Duo-Bus, trolejbusi, kuri var braukt uz baterijām bezvadu kontaktīkla posmā (Zusätzliche Batteriespeisung als Notfahreinrichtung), ''Zusätzliche Batteriespeisung als Hilfsantrieb'', ''Schwungradspeicher als Hilfsantrieb'' un vēl dažādi hibrīdtrolejbusi. --> == Trolejbusu ražotāji == [[Attēls:20090412-Piraeus-FIAT-704.JPG|thumb|200px|FIAT ražots trolejbuss kā specpasūtījums Piraeus-Kastella trolejbusu līnijai [[Grieķija|Grieķijā]] (1939. gads)]] [[Attēls:Edmonton CCF-Brill trolleybus 202.jpg|thumb|200px|1954. gadā ražots CCF-Brill trolejbuss [[Edmontona|Edmontonā]]]] {{Col-begin|width=75%}} {{Col-2}} === Esošie trolejbusu ražotāji === Šeit ir uzskaitīti gandrīz visi šobrīd pasaulē esošie trolejbusu ražotāji: * Astra Bus ([[Rumānija]]) * Belkommunmash ([[Baltkrievija]]) * Berkhof * Bogdan Corporation * [[Baškira]]s trolejbusu rūpnīca (BTZ) ([[Ufa]], [[Krievija]]) * Busscar ([[Brazīlija]]) * DesignLine Corporation ([[Jaunzēlande]]) * Electrotrans-Service * Eletra Industrial Ltda (Brazīlija) * Fiat Group ** Iveco *** Irisbus (elektroiekārtas piegādā uzņēmums ''Škoda'') * Carrosserie Hess * Jelcz * ''[[Južmaš]]'' (''JuMZ'') — [[Dņipro]], [[Ukraina]] * LiAZ (Krievija) * Ļvivas autobusu fabrika * ''[[Mercedes-Benz]]'' * [[Minskas automobiļu rūpnīca]] (MAZ) (Baltkrievija) * Neoplan * New Flyer Industries * [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] tramvaju mehāniskā rūpnīca (PTMZ) (Krievija) * [[Škoda]] * [[Solaris Bus & Coach]] (elektroiekārtas piegādā uzņēmums ''Ganz'' (pieder ''Škodai'') un ''Škodas'' rūpnīca Ostravā) * SOR Libchavy ([[Čehija]] un [[Polija]])<ref>''Trolleybus Magazine'' No. 281 (September-October 2008), p. 109.</ref> * Sunwin * TransAlfa * Trolza, Krievijas lielākais trolejbusu ražotājs * ''[[Van Hool]]'' * ''[[Volvo]]'' * [[Volgograda]]s transporta un mašīnu rūpnīca (Krievija) * Youngman {{Col-2}} === Bijušie trolejbusu ražotāji === Šeit ir uzskaitīti gandrīz visi bijušie trolejbusu ražotāji, kuri vairs trolejbusus neražo: * Alfa Romeo, ([[Itālija]]) * AM General, ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) * AnsaldoBreda (''Ansaldo Trasporti'' un ''Breda Costruzioni Ferroviarie'' priekšgājējs), (Itālija) * Antonova lidmašīnu fabrika, ([[Kijiva]], [[Ukraina]]) <!-- tas nav joks, skat. angļu rakstu --> * Associated Equipment Company, ([[Lielbritānija]]) * British United Traction, (Lielbritānija) * Chavdar, ([[Bulgārija]]) * Crossley Motors, (Lielbritānija) * Daimler Motor Company, (Lielbritānija) * Dennis Specialist Vehicles, (Lielbritānija) * Electric Transit, Inc., (ASV balstīta apvienota avantūra) * Fiat (sadarbībā ar ''Irisbus'' vēl jorojām ražo trolejbusus), (Itālija) * Franz Brozincevic Wetzikon, ([[Šveice]]) * Gräf & Stift, ([[Austrija]]) * Guy Motors, (Lielbritānija) * Henschel, ([[Vācija]]) * Hispano-Suiza, ([[Spānija]]) * [[Ikarus]], ([[Ungārija]]) * J. G. Brill and Company, (Šveice) * Lancia, (Itālija) * Leyland Motors, (Lielbritānija) * Marmon-Herrington, (ASV) * Mexicana de Autobuses SA (MASA) (tagad pieder ''Volvo'', [[Meksika]]) * Saurer NAW, (Šveice) * Neoplan USA * Pegaso, (Spānija) * Praga Hostivař, ([[Čehija]]) * Pullman Company, (ASV) * Richard Garrett & Sons, (Lielbritānija) * Rocar, ([[Rumānija]]) * Saurer, (Šveice) * Salvador Caetano, ([[Portugāle]]) * St. Louis Car Company, (ASV) * Sunbeam Car Company, (Lielbritānija) * ČKD Tatra, (Čehija) * Tušīno autobusu rūpnīca, ([[Krievija]]) * Twin Coach, (ASV) * Vétra, ([[Francija]]) * Jaroslavļas autobusu rūpnīca, (Krievija) {{Col-end}} == Zemās grīdas trolejbusu modeļi == [[Attēls:ElektroLAZ in Ternopil.jpg|thumb|200px|ElektroLAZ trolejbuss]] Šeit ir uzskaitīti visi līdz šim pasaulē ražotie zemās grīdas trolejbusu modeļi: * Belkommunmash: AKSM 221, AKSM 321, AKSM 420 * Busscar: Busscar Urbanuss Pluss * DesignLine Corporation * Carrosserie Hess ** Hess Eurotrolley 3 ** Hess Swisstrolley 3 ** Hess lighTram 3 * Ikarus: Ikarus 411T, Ikarus 412T, Ikarus 435T * Irisbus: Irisbus Civis, Irisbus Cristalis * Ļvivas autobusu rūpnīca ** ElektroLAZ-183 * MAN SE/Kiepe NG * MAZ: MAZ 103T, MAZ-203T * Neoplan ** Neoplan N6014, Neoplan N6108, Neoplan N6110, Neoplan N6114, Neoplan N6121 ** Neoplan Electroliner: Neoplan Electroliner N6216, Neoplan Electroliner N6221, Neoplan Electroliner N6321 * New Flyer Industries: New Flyer Industries E40LFR, New Flyer Industries E60LFR * [[Solaris Bus & Coach]] ** Solaris Trollino: Solaris Trollino 12, Solaris Trollino 15, [[Solaris Trollino 18]] * [[Škoda]]: Škoda 21Tr, Škoda 22Tr, [[Škoda 24Tr Irisbus]], Škoda 25Tr Irisbus, Škoda 26Tr, Škoda 27Tr, Škoda28Tr * TrolZa: TrolZa Megapolis * Van Hool: Van Hool A330T, Van Hool AG300T * Jelcz == Trolejbusu satiksme pasaulē == {{Pamatraksts|Trolejbusu satiksme pasaulē}} [[Attēls:20171013 Tradbuss Landskrona N8B1607 (37671258821).jpg|thumb|200x200px|Trolejbuss Solaris Trollino 12, [[Zviedrija]]s pilsētā Landskronā]] [[Attēls:Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg|thumb|200px|Trolejbuss Škoda 14Tr [[Viļņa|Viļņā]]]] [[Attēls:Petrozavodsk troleybus.JPG|thumb|200px|Konkurence starp maršrutku un trolejbusu [[Petrozavodska|Petrozavodskā]]]] [[Attēls:Milano-Cristalis1.jpg|thumb|200px|Trolejbusa "Cristalis" modelis Milānā, Itālijā]] Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot [[Āfrika|Āfriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Pasaulē kopsummā šobrīd pa dažādu pilsētu ielām brauc ap 40 000 trolejbusu, [[Krievija|Krievijā]] vien — 15 000. Pēdējais trolejbuss Āfrikā brauca 1986. gada 28. novembrī [[Dienvidāfrikas republika]]s pilsētā [[Johannesburga|Johannesburgā]]. Šobrīd kopīgi ar Krievijas palīdzību [[Etiopija]]s galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] gan tiek būvēta trolejbusu līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Informationen zum geplanten Trolleybusbetrieb in Addis Abeba|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/overview.php?sy_ID=784|publisher=trolleymotion.com|year=16.06.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Eiropa|Eiropā]] (neskaitot Krieviju) kursē arī aptuveni 15 000 trolejbusu, [[Ukraina|Ukrainā]] vien brauc 8000 trolejbusu, bet [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — 2000 trolejbusu. Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. un 2007. gadā trolejbusu skaits tās teritorijā pieauga par aptuveni 3500 trolejbusiem, līdz 8000 trolejbusiem. Pie tā galvenokārt pieskaitāmas [[Čehija]] (13 pilsētas ar trolejbusu satiksmi, aptuveni 740 trolejbusu), [[Rumānija]] (11 pilsētas, aptuveni 635 trolejbusi) un [[Bulgārija]] (15 pilsētas, 520 trolejbusi) (2008. gada dati). Šīs valstis ieņem pirmās trīs vietas kā Eiropas Savienības valstis ar visvairāk trolejbusiem. Amerikas daļā kursē aptuveni 3000 trolejbusu, bet [[Okeānija|Okeānijā]] trolejbusi kursē tikai [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. [[Āzija|Āzijā]], tāpat kā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], ir aptuveni 5000 trolejbusu (neskaitot Krieviju). Globālā mērogā trolejbuss, pateicoties politiskajām pārmaiņām 1989., 1990. gadā, dažādu iemeslu dēļ piedzīvo norietu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam 59 vietās trolejbusu satiksme tika slēgta, bet tikai 12 — atklāta. 2010. gadā šī parādība turpinās, patlaban trolejbusu satiksme ir jau slēgta trīs vietās, bet nevienā — vēl nav atklāta. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēmu likvidēšana pilsētās ir notikusi bijušās [[Padomju Savienība]]s mazo valstu teritorijās, tā piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] no 2003. līdz 2006. gadam tika likvidētas visas 5 trolejbusu satiksmes sistēmas, līdzīgi notika arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tāpat arī [[Gruzija|Gruzijā]] laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam tika slēgtas 10 no 12 trolejbusu satiksmes sistēmām, tostarp viena no lielākajām Gruzijā. Vienīgā trolejbusu līnija [[Chinvala|Chinvalā]] tika nopostīta 1990. gada beigās [[Dienvidosetija]]s pilsoņu kara laikā, tādēļ trolejbusu līnijas ir palikušas tikai [[Suhumi]] pilsētā. Suhumi trolejbusu satiksmes sistēma atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā un varēja izdzīvot, tikai pateicoties Krievijas palīdzībai. Iemesls šādai notikumu attīstībai pārsvarā ir finanšu līdzekļu trūkums, bieži pārvadātāji nevar samaksāt elektrības rēķinus. Tāpat arī pie vainas ir novecojusī padomju laika tehnika un sīvā konkurence ar mikroautobusiem ("maršrutkām"). Savukārt Rumānijā un [[Ķīna|Ķīnā]] ir novērojama trolejbusu satiksmes paplašināšana. === Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas === Visvairāk trolejbusu kursē [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Tur apmēram 100 trolejbusu līnijās kopā brauc aptuveni 1600 trolejbusi. Trolejbusu maršrutu kopgarums Maskavā ir aptuveni 1300 km (2007. gada dati). Tā ir lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Baltkrievija]]s galvaspilsēta [[Minska]], tajā 68 līnijās kopā brauc 1050 trolejbusi (2007. gada dati), bet trešajā vietā ierindojas [[Ķīna]]s galvaspilsēta [[Pekina]] (lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Āzija|Āzijā]]), tajā 15 līnijās kopā brauc aptuveni 800 trolejbusu (2008. gada dati). Tai seko Krievijas pilsēta [[Sanktpēterburga]] (41 līnija, 735 trolejbusi, tā ir trešā lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Eiropā, maršrutu kopgarums sasniedz 695 km) (2006./2007. gada dati). [[Eiropas Savienība]]s teritorijā pirmajā vietā ierindojas [[Atēna|Atēnu]]—[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēma [[Grieķija|Grieķijā]], bet otro vietu ieņem [[Latvija]]s galvaspilsēta [[Rīga]] (20 līnijas, 346 trolejbusi, maršrutu kopgarums sasniedz 169 km<ref name="autogenerated2"/>). Savukārt, trešajā vietā ierindojas [[Lietuva]]s galvaspilsēta [[Viļņa]] (20 līnijas, 322 trolejbusi) (2010. gada dati). Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Amerikā atrodas [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], tajā 17 trolejbusu līnijās kopā brauc 405 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 454 kilometrus (2007. gada dati). Āzijā, aiz Pekinas, otra lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Krievijas pilsētā [[Novosibirska|Novosibirskā]], tajā 28 līnijās kopā brauc 338 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 280 kilometrus (1999. gada dati). Tai seko Ķīnas pilsēta [[Šanhaja]] (15 līnijas, 275 trolejbusi) (2008. gada dati). === Interesanti fakti === * Dažās pilsētās trolejbusulīnijas savā starpā nav savienotas, tā piemēram, [[Bratislava|Bratislavā]] 33. trolejbusu līnija kopš atklāšanas nav tikusi savienota ne ar vienu citu līniju. Tāpat arī [[Rumānija]]s pilsētās [[Timišoara|Timišoarā]] un [[Bukareste|Bukarestē]] ir divi atsevišķi trolejbusu satiksmes apgabali. * Eslingā pie Nekāras uz ''Vogelsangbrücke'' tilta betona mastus nevarēja uzstādīt, tie tika uzstādīti abās upes kratmalas pusēs, to augstums ir 98 metri. Tas ir pasaules rekords trolejbusu kontakttīkla mastiem. (In Esslingen konnten 1990 beim Oberleitungsbau auf der Vogelsangbrücke die Masten aus statischen Gründen nicht wie geplant im Fundament der Brücke gesetzt werden. Sie wurden deshalb in wesentlich stärkerer Ausführung an beiden Ufern des Neckars aufgestellt. Der Mast-Abstand von 98 Metern gilt als Weltrekord bei der Fahrleitungs-Abspannung für Oberleitungsbusse.)<ref>[http://www.obus-es.de/fahrl_1.htm Fahrleitungsanlagen und technische Einrichtungen im Esslinger Obus-Netz]</ref> * Trolejbusi [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]] un [[Japāna|Japānā]] ir vienīgie, kas brauc pa kreiso pusi. Visur citur trolejbusi brauc pa labo pusi. * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Bostona|Bostonā]] brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. Līdz trolejbusu satiksmes sistēmas slēgšanai arī [[Vācija]]s pilsētā Kaizerslauternā (Kaiserslautern) tika darīts tāpat. == Trolejbusu satiksme Latvijā == [[Attēls:Skoda 14Tr02 6.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris Trollino 18]] [[Rīga|Rīgā]]]] {{Pamatraksts|Trolejbusu satiksme Rīgā}} [[Rīga|Rīgā]] 1947. gada sākumā Klijānu ielā tika ierīkota pirmā trolejbusu mācību līnija, rudenī tā tika pārcelta uz maršrutu "Daugavpils iela — [[Viestura dārzs]]". Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī, pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Sākumā Rīgā kursēja trīs gabali pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti — divus iedeva Maskava, vienu Ļeņingrada. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējais 5. tramvaju depo) [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]], vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1961. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]]s markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt 1961. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas 2001. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti 1969. gadā un pirmie tika norakstīti jau 1984. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt 1981. gadā un pēdējais tika norakstīts 2001. gadā. Pirmos nākamās paaudzes Škodas trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt 1982. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti 1983. gada 21. februārī. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no 1984. gada un tika iepirkti līdz pat 1989. gadam. Pavisam tika iepirkti 270 [[Škoda 14Tr]] trolejbusi. Savukārt no 1989. gada līdz 1991. gadam tika iepirkti 25 posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu Škoda 14Tr un Škoda 15Tr uzlabotās versijas, attiecīgi — [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Pavisam iepirka 28 jaunus Škoda 14TrM un 10 Škoda 15Tr trolejbusus. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, 2001. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi. Laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. Kā beidzamie tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem 90 trolejbusu ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Patlaban notiek intensīva vecā tipa trolejbusu Škoda norakstīšana. Patlaban jau lielākā daļa Škoda 14Tr trolejbusu ir norakstīti. Tāpat patlaban trolejbusi 9. un 27. trolejbusu maršrutā pa [[Rīga]]s centru brauc izmantojot iebūvēto dīzeļģeneratoru. Trolejbusu maršrutu kopējais garums [[Rīga|Rīgā]] ir 168,1 km.<ref name="autogenerated2">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126085656/http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture |date={{dat|2015|11|26||bez}} }}, rdsd.lv</ref> Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 20 trolejbusu maršruti un uz 2010. gada 1. janvāri trolejbusu parks sastāvēja no 346 trolejbusiem.<ref name="autogenerated2" /> [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 trolejbusu parki. == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme pasaulē]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Trolejbusi| ]] 8dbxa2jygay5dvjynombqeeohul35po 0 110055 4519707 4041750 2026-09-09T19:53:56Z Treisijs 347 4519707 wikitext text/x-wiki '''Entonijs''' ({{val|en|Anthony}}), sieviešu dzimtē '''Entonija''', var būt: * [[Džoels Entonijs]] (''Joel Anthony''; dzimis 1982) ― Kanādas basketbolists; * [[Karmelo Entonijs]] (''Carmelo Anthony''; dzimis 1984) ― ASV basketbolists; * [[Kols Entonijs]] (''Cole Anthony''; dzimis 2000) ― ASV basketbolists; * [[Sūzena B. Entonija]] (''Susan B. Anthony''; 1820–1906) ― ASV sieviešu tiesību aktīviste. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 3wnrpfmw1k5frhwtnsjtb710u6iwosc 0 112321 4519719 4509274 2026-09-09T22:01:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519719 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|pilsētu nosaukumi latviski}} [[Attēls:Trådbuss, Landskrona - 20250731 - 22.jpg|thumb|Trolejbuss ''Solaris Trollino 12'', [[Zviedrija]]s pilsētā Landskronā]] [[Attēls:Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg|thumb|Trolejbuss ''[[Škoda 14Tr]]'' [[Viļņa|Viļņā]]]] [[Attēls:Petrozavodsk troleybus.JPG|thumb|"Maršrutka" un trolejbuss [[Petrozavodska|Petrozavodskā]], [[Krievija|Krievijā]]]] [[Attēls:Milano-Cristalis1.jpg|thumb|Trolejbusa ''Cristalis'' modelis [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]]]] [[Attēls:Pyongyang city Tram.jpg|thumb|Pārpildīts trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]]]] [[Attēls:New Flyer trolleybus in Vancouver.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]]] [[Attēls:WellingtonNewTrolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Velingtona|Velingtonā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]]] '''Trolejbusu satiksme pasaulē''' pastāv visos kontinentos, izņemot [[Āfrika|Āfriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Pasaulē kopsummā šobrīd pa dažādu pilsētu ielām brauc ap {{sk|40000}} [[Trolejbuss|trolejbusu]], [[Krievija|Krievijā]] vien — {{sk|15000}}. Pēdējais trolejbuss Āfrikā brauca 1986. gada 28. novembrī [[Dienvidāfrikas republika]]s pilsētā [[Johannesburga|Johannesburgā]]. Šobrīd kopīgi ar Krievijas palīdzību [[Etiopija]]s galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] gan tiek būvēta trolejbusu līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Informationen zum geplanten Trolleybusbetrieb in Addis Abeba|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/overview.php?sy_ID=784|publisher=trolleymotion.com|year=16.06.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Eiropa|Eiropā]] (neskaitot Krieviju) kursē arī aptuveni {{sk|15000}} trolejbusu, [[Ukraina|Ukrainā]] vien brauc 8000 trolejbusu, bet [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — 2000 trolejbusu. Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. un 2007. gadā trolejbusu skaits tās teritorijā pieauga par aptuveni 3500 trolejbusiem, līdz 8000 trolejbusiem. Pie tā galvenokārt pieskaitāmas [[Čehija]] (13 pilsētas ar trolejbusu satiksmi, aptuveni 740 trolejbusu), [[Rumānija]] (11 pilsētas, aptuveni 635 trolejbusi) un [[Bulgārija]] (15 pilsētas, 520 trolejbusi) (2008. gada dati). Šīs valstis ieņem pirmās trīs vietas kā Eiropas Savienības valstis ar visvairāk trolejbusiem. Amerikas daļā kursē aptuveni 3000 trolejbusu, bet [[Okeānija|Okeānijā]] trolejbusi kursē tikai [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. [[Āzija|Āzijā]], tāpat kā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], ir aptuveni 5000 trolejbusu (neskaitot Krieviju). Globālā mērogā trolejbuss, pateicoties politiskajām pārmaiņām 1989., 1990. gadā, dažādu iemeslu dēļ piedzīvo norietu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam 59 vietās trolejbusu satiksmi slēdza, bet tikai 12 — atklāja. 2010. gadā šī parādība turpinās, patlaban trolejbusu satiksme jau slēgta trīs vietās, bet nevienā — vēl nav atklāta. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēmu likvidēšana pilsētās notikusi bijušās [[Padomju Savienība]]s mazo valstu teritorijās, tā piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] no 2003. līdz 2006. gadam likvidētas visas 5 trolejbusu satiksmes sistēmas, līdzīgi notika arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tāpat arī [[Gruzija|Gruzijā]] laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam slēgtas 10 no 12 trolejbusu satiksmes sistēmām, tostarp viena no lielākajām Gruzijā. Vienīgā trolejbusu līnija [[Chinvala|Chinvalā]] nopostīta 1990. gada beigās [[Dienvidosetija]]s pilsoņu kara laikā, tādēļ trolejbusu līnijas palikušas tikai [[Suhumi]] pilsētā. Suhumi trolejbusu satiksmes sistēma atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā un varēja izdzīvot, tikai pateicoties Krievijas palīdzībai. Iemesls šādai notikumu attīstībai pārsvarā ir finanšu līdzekļu trūkums, bieži pārvadātāji nevar samaksāt elektrības rēķinus. Tāpat arī pie vainas ir novecojusī padomju laika tehnika un sīvā konkurence ar mikroautobusiem ("maršrutkām"). Savukārt Rumānijā un [[Ķīna|Ķīnā]] novērojama trolejbusu satiksmes paplašināšana. == Trolejbusu satiksme Eiropā == === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:BCLM Wallsall trolleybus.jpg|thumb|[[Volsola]]s trolejbuss ''Black Country Living Museum'' teritorijā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes sistēmas. Dažas pilsētas plāno atjaunot trolejbusu satiksmi, kā piemērs ir minama [[Līdsa]], kurā jau kopš 2010. gada marta notiek sarunas par trolejbusu satiksmes atjaunošanu.<ref name="leeds2010mar">{{ziņu atsauce|last=Hookham|first=Mark|title=Leeds trolleybus gets go-ahead|date=2010. gada 22. marts|language=en|publisher=Yorkshire Evening Post|url=http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|accessdate=05.04.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100326213738/http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|archivedate=2010. gada 26. Marts}}</ref> Trolejbusu satiksme Līdsā pastāvēja no 1911. līdz 1928. gadam. Agrāk Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 50 pilsētās bija trolejbusu satiksmes sistēmas, tagad šo pilsētu trolejbusi ir eksponēti britu muzejos. Lielākā trolejbusu kolekcija ir trolejbusu muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]], tāpat tie atrodas arī Austrumanglijas transporta muzejā un citos. [[Bredforda]]s trolejbusu asociācija ir eksponējusi Bredfordas trolejbusu ar reģ. nr. 758, kurš bija pēdējais braucošais trolejbuss Bredfordā. Tagad tas atrodas trolejbusu muzejā Sendtoftā. Trolejbusu satiksmi Bredfordā likvidēja 1972. gada 12. martā.<ref name="joyce-king-newman"/><ref name="Murray">Murray, Alan (2000). ''World Trolleybus Encyclopaedia''. Yateley, Hampshire, UK: Trolleybooks. {{ISBN|0-904235-18-1}}.</ref> 1911. gada 20. jūnijā atklāja pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas Bredfordā un Līdsā.<ref name="joyce-king-newman">Joyce, J.; King, J. S.; and Newman, A. G. (1986). ''British Trolleybus Systems''. London: Ian Allan Publishing. {{ISBN|0-7110-1647-X}}.</ref> Trolejbusi Bredfordā pasažierus nepārvadāja vēl līdz pat 24. jūnijam.<ref name="joyce-king-newman"/> Pirmo trolejbusu satiksmes sistēmu slēdza [[Dandī]] 1914. gadā.<ref name="joyce-king-newman"/> Tā darbojās tikai nepilnus divus gadus. Savukārt kā pēdējā pilsēta, kurā likvidēja trolejbusu satiksmi, ir minama Bredforda. === Austrija === [[Attēls:Solaris Trollino 18 Salzburg.JPG|thumb|Trolejbuss [[Zalcburga|Zalcburgā]]]] [[Austrija|Austrijā]] trolejbusu satiksme ir tikai [[Zalcburga|Zalcburgā]] un [[Linca|Lincā]]. Agrāk trolejbusi kursēja arī galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]], [[Insbruka|Insbrukā]] un citās pilsētās. 1940. gadā Zalcburgā atklāja vienu no tradīcijām bagātākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pasaulē, to uzskata arī par lielāko [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Trolejbusu satiksmi Zalcburgā nodrošina uzņēmums ''StadtBus Salzburg'' un tā vēl joprojām attīstās. 2009. gada jūnijā atklāta jauna trolejbusu līnija — nr. 10, tās maršruts ved caur Lankeszīdlungas rajonu, bet 2009. gada jūlijā līnijām nr. 3 un 5 pārcēla galapunktu uz Itclingas-Flancmanas rajonu, bet septembrī uzsāka trolejbusu līnijas, kas ļaus ar trolejbusu nokļūt uz Zalcburgas lidostu, izbūve. Arī trolejbusu parks tiek atjaunots, šobrīd Zalcburgā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 84 trolejbusiem. Savukārt, Lincā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 19 savienotajiem trolejbusiem. Trolejbusu satiksmes pastāvēšana Lincā bija apdraudēta, jo Lincā sāka kursēt ar dabasgāzi darbināmi autobusi. 2007. gada 13. augustā kompānija ''Linz AG'' paziņoja, ka trolejbusu satiksme tomēr netiks likvidēta. Kopš 2007. gada [[Klāgenfurte]] strādā pie plāna par trolejbusu satiksmes atjaunošanu. Tas tiek darīts, lai samazinātu kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Arī [[Grāca|Grācā]] bijušas diskusijas par trolejbusu satiksmes atjaunošanas nepieciešamību. Tomēr izlemts trolejbusu satiksmi Grācā neatjaunot, jo Grācā jau ir divas dažādas transporta sistēmas un trolejbusu satiksmes atjaunošana izmaksātu ļoti dārgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Martin Bauer|title=Diskussion um eine Wiedereinführung von O-Bussen in Graz|language=de|url=http://www.styria-mobile.at/home/gvb/o-bus.html|accessdate=18.01.2007}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Baltkrievija === [[Attēls:MAZ-103t in Minsk 2.JPG|thumb|Trolejbuss [[Minska|Minskā]]]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta 7 pilsētās. Trolejbusu satiksmi šajās pilsētās atklāja laikā no 1951. līdz 1982. gadam. [[Minska|Minskā]] ir visvecākā un vislielākā trolejbusu satiksmes sistēma Baltkrievijā, to atklāja 1952. gadā un tā ir trešā lielākā pasaulē. 2005. gadā Minskā bija 68 trolejbusu līnijas, kurās kopā kursē gandrīz 1000 trolejbusi.<ref name ="Jane's2007">Webb, Mary (ed.) (2007), ''Jane's Urban Transport Systems 2007-2008''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2816-9}}.</ref> Vēl trolejbusi kursē [[Babruiska|Babruiskā]], [[Bresta (Baltkrievija)|Brestā]], [[Gomeļa|Gomeļā]], [[Grodņa|Grodņā]], [[Mogiļeva|Mogiļevā]] un [[Vitebska|Vitebskā]]. Trolejbusu satiksmi Babruiskā atklāja 1978. gadā. Nevienā Baltkrievijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl līdz šim nav likvidēta. Baltkrievijā atrodas trolejbusu ražotājuzņēmumi ''[[Belkommunmaš]]'' un [[Minskas automobiļu rūpnīca|MAZ]]. Uzņēmums ''Belkommunmaš'' dibināts 1973. gadā. Sākotnēji tas tikai remontēja trolejbusus ''[[ZiU-9]]'', bet 1993. gadā izlaida pirmo pašu izstrādāto trolejbusa modeli. === Beļģija === [[Attēls:Trolleybus Sint-Michielsbrug.JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Gente|Gentē]]]] [[Beļģija|Beļģijā]] vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas, bet agrāk tādas bija [[Antverpene|Antverpenē]], [[Brisele|Briselē]], [[Ljēža|Ljēžā]] un [[Gente|Gentē]].<ref name="Murray"/> Visvēlāk trolejbusu satiksmi atklāja Gentē — 1989. gadā, un likvidēja pēdējo — 2009. gada jūlijā.<ref>Isgar, Carl. "Farewell to Gent's Trolleybuses". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 288 (2009. gada novembris — decembris), 126.-131.lpp. National Trolleybus Assn. (UK).</ref> Galvenais iemesls, kāpēc Gentē atklāja trolejbusu satiksmi bija tas, ka Beļģijas valdība vēlējās attīstīt trolejbusu ražošanu valstī. Līdz ar to Gentē pārsvarā kursēja Beļģijas firmas ''[[Van Hool]]'' ražotie trolejbusi.<ref name="Murray"/> Interesanti, ka Ljēžā bija divas atsevišķas trolejbusu satiksmes sistēmas. Viena trolejbusu līnija savienoja Ljēžu ar Seraingu, tajā kursēja tikai savienotie trolejbusi, kuriem vadītāja kabīne atradās abos galos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybus de Seraing (RELSE)|language=fr|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=|archive-date={{dat|2020|08|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809150208/http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html}}</ref> vēlāk trolejbusus eventuāli pārbūvēja par standarta trolejbusiem.<ref name="Murray"/> Viens no šiem unikālajiem trolejbusiem atrodas transporta muzejā Ljēžā, kur to atjaunoja atpakaļ sākotnējā izskatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Corteil, A. and Roubinet, J.-M|title=Le trolleybus de Seraing (1936-1963)|language=fr|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=11.03.2010|archive-date=09.08.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809150208/http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html}}</ref> Trolejbusi no otras Ljēžas trolejbusu satiksmes sistēmas (līnijas) un citām Beļģijas pilsētām eksponēti dažādos muzejos. 1932. gadā būvētais Ljēžas trolejbuss (reģ. nr. 425) atrodas transporta muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]]. Savukārt, Briselē bija tikai viena trolejbusu līnija. Trolejbusu satiksmi Briselē atklāja 1939. gada 18. aprīlī, bet likvidēja 1964. gada 15. februārī. === Bosnija un Hercegovina === [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ir tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma. Tā atrodas galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarajevā]]. Sarajevā ir piecas trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksmi Sarajevā atklāja 1984. gada 23. novembrī un to nodrošina uzņēmums ''JKP GRAS Sarajevo''. Laikā no 1992. gada aprīļa līdz 1995. gada novembrim, [[Dienvidslāvija]]s kara rezultātā, trolejbusu satiksmi Sarajevā pārtrauca. === Bulgārija === [[Bulgārija|Bulgārijā]] trolejbusi kursē 15 pilsētās. Salīdzinot ar tramvajiem, tas ir liels rādītājs, jo tramvaji kursē tikai galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]]. Visagrāk trolejbusu satiksmi atklāja Sofijā un [[Plovdiva|Plovdivā]], pārējās 13 pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1985. līdz 1993. gadam, īsi pirms un pēc 1989. gada politiskajām pārmaiņām Bulgārijā. Tomēr trolejbusu satiksme Kasanlakā likvidēja, kur tā pastāvēja no 1987. līdz 1999. gadam. Trolejbusu satiksme tiek organizēta šādās Bulgārijas pilsētās: Sofijā (trolejbusu satiksmi atklāja 1948. gadā), Plovdivā (1955), Plevenā (1985), [[Varna|Varnā]] (1986), [[Stara Zagora|Stara Zagorā]] (1988), [[Ruse|Rusē]] (1988), Slivenā (1988), Vratsā (1988), Dobričā (1988), Pernikā (1989), Gabrovo (1990), Haskovo (1990.), Veļiko Tarnovo (1990), [[Burgasa|Burgasā]] (1991) un Pazardžikā (1993). Viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pēc pasažieru skaita ir Plevenā (trolejbusus izmanto vidēji {{sk|120000}} cilvēku). Savukārt, Plovdivā ir 14 trolejbusu līnijas un to kopgarums sasniedz 75 kilometrus. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma ir Sofijā (trolejbusus izmanto vidēji 1,5 miljoni cilvēku), trolejbusu līniju kopgarums sasniedz 105 km. === Čehija === [[Attēls:10Skvrnany.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Plzeņa|Plzeņā]]]] [[Čehija|Čehijā]] trolejbusi kursē 13 pilsētās. Desmit pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1941. līdz 1952. gadam, bet kā jaunākās pilsētas ar trolejbusu satiksmi minamas [[Ūsti pie Labas]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1988. gadā), [[Česke Budejovice]] (1991) un [[Homutova]] (1995). Česke Budejovicē trolejbusu satiksme pastāvēja jau iepriekš, bet tad to likvidēja. Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas ir [[Brno]], kur ir 13 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 146 trolejbusi, [[Zlīna|Zlīnā]] (12 trolejbusu līnijas un 62 trolejbusi), Ūsti pie Labas (11 trolejbusu līnijas un 66 trolejbusi) un [[Ostrava|Ostravā]] (10 trolejbusu līnijas un 65 trolejbusi). Mazākas trolejbusu satiksmes sistēmas pastāv [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]], [[Jihlava|Jihlavā]], [[Mariānske Lāzņe|Mariānske Lāzņē]], [[Opava|Opavā]], [[Pardubice|Pardubicē]], [[Plzeņa|Plzeņā]] un [[Teplice|Teplicē]]. Trolejbusu satiksmi galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] atklāja 1936. gada 29. augustā, bet 1972. gada 15. oktobrī to likvidēja. Savukārt, dažās pilsētās trolejbusu satiksme likvidēta, bet vēlāk atjaunota, tā, piemēram, ir bijis Česke Budejovicē. Savukārt, Plzeņā atrodas viens no lielākajiem trolejbusu ražotājuzņēmumiem pasaulē — ''[[Škoda]]''. Laikā no 1963. līdz 2004. gadam uzņēmumam ''Škoda'' pat Čehijas ziemeļos piederēja pašam sava trolejbusu testēšanas līnija. Tā bija 6,1 km gara, bija izbūvēta 12% kritumā un veda no Dolņi Ždaras līdz Jačomovai. === Dānija === [[Dānija|Dānijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. 1927. gadā trolejbusu satiksmi atklāja Gentoftē, kas atrodas netālu no galvaspilsētas [[Kopenhāgena]]s. Trolejbusu līnija savienoja arī citas Kopenhāgenas piepilsētas, piemēram, Lingbu un Zēborgu. Laikā no 1938. gada līdz 1963. gadam trolejbusi kursēja arī pašā Kopenhāgenā. Pastāvēja arī maršruts Lingbīveija — Nērreportas stacija. 1953. gadā Kopenhāgenas transporta uzņēmums ''NESA'' apkalpoja 4 trolejbusu līnijas. 1963. gadā jau pirmās divas trolejbusu līnijas, kas kursēja uz Nērreportas staciju, likvidēja un aizstāja ar autobusu satiksmi. Bet 1971. gadā trolejbusu satiksmi pilnībā likvidēja. Laikā no 1939. līdz 1959. gadam arī [[Odense|Odensē]] eksistēja trolejbusu satiksmes sistēma, tāpat Odensē trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi. === Francija === [[Attēls:Trolleybus à l'arrêt Hôtel de Ville.JPG|thumb|''[[Renault]]'' firmas trolejbuss Limožā]] [[Francija|Francijā]] trolejbusi kursē sešās pilsētās. [[Kāna (Francija)|Kānā]] un [[Klermona-Ferāna|Klermonā-Ferānā]] kursē jaunākas paaudzes "noteiktās joslas trolejbusi" (tie brauc pa noteiktu speciālu joslu (arī sliedēm), atdalītu no brauktuves), bet [[Liona|Lionā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1935. gadā; 7 trolejbusu līnijas un 113 trolejbusi), [[Sentetjēna|Sentetjēnā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1942. gadā; 2 trolejbusu līnijas un 22 trolejbusi) un [[Limoža|Limožā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gadā; 5 trolejbusu līnijas un 40 trolejbusi) trolejbusi kursē "klasiskajā variantā" (tā kā tie brauc vairumā pasaules valstu). Dažādi trolejbusu braukšanas veidi eksistē [[Nansī]] pilsētā. 1982. gadā šeit atklāja "klasiskā varianta" trolejbusu satiksmi, bet 2001. gadā sāka kursēt arī "noteiktās joslas trolejbusi". Pavisam Nansī ir 25 "noteiktās joslas trolejbusi". 1999. gadā [[Grenoble|Grenoblē]] likvidēja trolejbusu satiksmi, saglabājot kontakttīklu, jo pastāvēja iespēja kādreiz atjaunot trolejbusu satiksmi pilsētā. 2007. gadā nolema, ka trolejbusu satiksmi Grenoblē tomēr neatjaunos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Grenoble – Keine Wiedereinführung der Trolleybusse|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=77|publisher=trolleymotion.com|year=18.12.2007|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tāpat trolejbusu satiksmi likvidēja daudzās citās pilsētās, tostarp, galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Arī [[Marseļa|Marseļā]] 2004. gadā likvidēja trolejbusu satiksmi. === Grieķija === [[Grieķija|Grieķijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Trolejbusi no Atēnām kursē vēl arī līdz [[Pireja]]i. Tā ir viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām [[Eiropa|Eiropā]],<ref name="janes2009">Webb, Mary (ed.) (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2903-6}}.</ref> nereti to sauc arī par Atēnu-Pireju starppilsētu trolejbusu satiksmes līniju. To apkalpo uzņēmums ''ILPAP'', kuram pieder 350 trolejbusi. Kopš 2001. gada vecie trolejbusi tiek aizstāti ar jauniem, moderniem firmu ''Neoplan'' vai ''Van Hool'' ražotiem trolejbusiem. 1948. gadā Pirejā atklāja trolejbusu satiksmi,<ref name="Murray"/> bet tikai 1954. gadā to atklāja Atēnās. Savukārt abas sistēmas savā starpā savienoja 1988. gadā. === Horvātija === Mūsdienās [[Horvātija|Horvātijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes. Laikā no 1944. līdz 1972. gadam trolejbusi kursēja [[Splita|Splitā]], kā arī laikā no 1951. līdz 1969. gadam — [[Rijeka|Rijekā]]. === Igaunija === [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma un tā pati galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]]. Trolejbusu satiksmi Tallinā atklāja 1965. gada 11. jūlijā, līdz ar to Tallina bija pēdējā [[Padomju Savienība]]s galvaspilsēta, kurā atklāta trolejbusu satiksme. Tallinā ir četras trolejbusu līnijas un tajās pavisam brauc 53 trolejbusi, no kuriem lielākā daļa ir ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi, bet ir arī 25 ''[[Solaris Trollino 12]]'' un 12 ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusi. Vēl joprojām pa Tallinu kursē arī daži ''[[Ikarus 280T]]'' un ''[[Ikarus 412T]]'' tipa trolejbusi, savukārt, ''[[Škoda 9Tr]]'' tipa trolejbusi Tallinā vairs nekursē. Trolejbusu satiksmi Tallinā nodrošina uzņēmums ''Tallinna Trammi- ja Trollibussikoondise AS'' (TTTK). Attēlu galerijā redzami dažādu modeļu trolejbusi Tallinā. <gallery perrow=6> Attēls:SolarisT18ACInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 18'' Attēls:ŠkodaTr14inTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 14Tr'' Attēls:Škoda15trInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 15Tr'' Attēls:Ikarus-Ganz280T.jpg|Trolejbuss ''Ikarus 280T'' Attēls:Tallinn,Estonia. TTTK Škoda 9Tr Trolleybus nr. 206. May 1996.jpg|1996. gadā Tallinā vēl kursēja ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi </gallery> === Itālija === [[Attēls:Milano - piazza Caiazzo - filobus.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Milāna|Milānā]]]] [[Itālija|Itālijā]] trolejbusu satiksme eksistē 14 pilsētās. Itālija un [[Šveice]] ir uzskatāmas par vienīgajām [[Rietumeiropa]]s valstīm, kurās trolejbusu satiksme ir nozīmīga. Visas trolejbusu satiksmes sistēmas Itālijā ir mazas, pārsvarā tām ir ne vairāk kā 4 trolejbusu līnijas. Lielākās sistēmas ir [[Milāna|Milānā]] (150 trolejbusi, 4 līnijas) un [[Neapole]] (100 trolejbusi, 8 līnijas). Trolejbusu satiksme eksistē šādās pilsētās: [[Ankona|Ankonā]], [[Boloņa|Boloņā]], [[Kaljāri]], [[Kjeti]], [[Dženova|Dženovā]], [[Spēcija|Spēcijā]], [[Leče|Lečē]], Milānā, [[Modēna|Modēnā]], Neapolē, [[Parma|Parmā]], [[Rimini]], [[Roma|Romā]] un [[Sanremo]]. Trolejbusu satiksme ir likvidēta šādās pilsētās: [[Turīna|Turīnā]], [[Verona|Veronā]] (abās pilsētās trolejbusi kursēja līdz 1981. gadam), [[Karrāra|Karrārā]] (1985), [[Bari]] (1987), [[Salerno]] (1987), kā arī [[Kremona|Kremonā]] (2002). Savukārt, Dženovā 1997. gadā no jauna atklāja trolejbusu satiksmi, kura kopš 1973. gada bija slēgta. Arī Itālijas galvaspilsētā Romā trolejbusu satiksmi atjaunoja pēc 30 gadu pārtraukuma 2005. gadā. Romā 90. autobusu līniju aizstāja ar trolejbusu līniju. 2007. gadā arī [[Paduja|Padujā]], kur līdz 1970. gadam jau bija kursējuši trolejbusi, atklāja "noteiktās joslas trolejbusu" satiksmi pēc "Transloras sistēmas" parauga. Tāpat to tiek plānots atklāt arī [[Avellīno]], [[Peskāra|Peskārā]],<ref name="janes2009"/> Veronā<ref name="janes2009"/> un [[Vičenca|Vičencā]].<ref name="tm289p17">''Trolleybus Magazine'' Nr. 289, (2010. gada janvāris — februāris), 17. lpp.</ref> Neapolē trolejbusu satiksmi nodrošina divi dažādi uzņēmumi: ''Azienda Napoletana Mobilità'' (ANM), bet piepilsētas trolejbusu līnijas apkalpo ''Compagnia Trasporti Pubblici di Napoli'' (CTP). Itāļiem ir savs fenomens, ka pirms kontakttīkla nomaiņas un ritošā sastāva atjaunošanas ir jālikvidē trolejbusu satiksme. Tā tas bija Boloņā (trolejbusi nekursēja laikā no 1982. līdz 1991. gadam), Spēcijā (1985—1988), Kjeti (1992—2009), Modēnā (1996—2000) un Dženovā (2003—2007). Trolejbusu satiksmes atjaunošanas plāni Kremonā ir izgāzušies, tur kopš 2002. gada trolejbusi atkal vairs nekursē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Ernst der Lage nicht erkannt|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=102|publisher=trolleymotion.com|year=30.04.2010|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savādāk ir Bari pilsētā, tur, pēc 22 gadu pārtraukuma, tiek solīts atjaunot trolejbusu satiksmi. Lai gan Bari 1990. gados iepirka jaunus trolejbusus, tos tomēr nesāka izmantot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Bari: Der Wiederaufbau beginnt|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=718|publisher=trolleymotion.com|year=18.05.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Krievija === [[Krievija]] ir valsts, kurā visvairāk pilsētās pasaulē brauc trolejbusi, konkrēti tās ir 86 pilsētas. No tām 65 atrodas Krievijas [[Eiropa]]s daļā, tikai 21 — Krievijas [[Āzija]]s daļā. Gandrīz visās pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja [[Padomju Savienība]]s gados, līdz 1991. gadam, izņemot [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodu]] (trolejbusu atiksmi atklāja 1995. gadā), [[Himki|Himku]] (1997), [[Vidnoje|Vidnoji]] (2000) un [[Podoļska|Podoļsku]] (2001). Lielākā un arī vecākā [[Trolejbusu satiksme Maskavā|trolejbusu satiksmes sistēma]] bija galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]], to atklāja 1933. gadā, bet likvidēja 2020. gadā, trolejbusu vietā ieviešot [[elektrobuss|elektrobusus]]. Tikai dažās Krievijas pilsētās trolejbusu satiksme līdz šim ir likvidēta, tā ir Kačkanara (trolejbusu satiksmi likvidēja 1985. gadā), [[Šahti]] (2007), [[Arhangeļska]] (2008) un [[Tjumeņa]] (2009). Tāpat trolejbusu līnijas likvidēja arī [[Groznija|Groznijā]], kur tās cieta Čečenijas karā 1994. gada beigās. Ļoti īss mūžs bija trolejbusu satiksmei [[Sizraņa|Sizraņā]], tā pastāvēja no 2002. līdz 2009. gadam. Abas divas trolejbusu līnijas blakus esošajās pilsētās [[Saratova|Saratovā]] un [[Engelsa|Engelsā]] laikā no 1972. gada līdz 2004. gadam bija savstarpēji savienotas, trolejbusi brauca pāri [[Volga]]i un savā veidā arī šo trolejbusu līniju pārvalde bija kopīga. Šobrīd gan šīs abas trolejbusu linijas vairs nav savienotas savā starpā un ir kā divas atsevišķas trolejbusu līnijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Engels: Die Heimatstadt der ZIU erhielt neue Trolleybusse|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=820|publisher=trolleymotion.com|year=05.10.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Maskavā vēsturiskie, senie trolejbusi sabiedrībai ir pieejami tikai transporta izstāžu laikā, kā arī parāžu laikā svētku dienās. [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] un [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]] trolejbusu muzeji piedāvā pat izīrēt trolejbusus ekskursijām un dažādiem pasākumiem. <gallery perrow=6> Attēls:Trolleybus Ryazan 2047.jpg|Trolejbuss ''ZiU-9'' tiek uzskatīts par standarta Krievijas trolejbusu. Attēls:Ziu-SadoweKolco.jpg|Trolejbuss ''ZiU9'' Maskavā Attēls:ZiU-682G 7362, trolleybus line 1, Moscow, 2006.jpg|Trolejbuss Maskavā Attēls:Trolleybus Ryazan 2108.jpg|Trolejbuss Rjazaņā Attēls:ЗиУ-683В01.jpg|Savienotie trolejbusi Krievijā ir retums. </gallery> === Lietuva === [[Lietuva|Lietuvā]] eksistē divas relatīvi lielas trolejbusu satiksmes sistēmas. [[Viļņa|Viļņā]] ir 18 trolejbusu līnijas, bet Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā [[Kauņa|Kauņā]] — 16 trolejbusu līnijas. Viļņā pavisam kopā kursē 321 trolejbuss, tajā kursē gan ''[[Škoda 14Tr]]'', gan arī daži ''[[Škoda 14TrM]]'', kā arī 45 ''[[Solaris Trollino 15AC]]'' tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksmi Viļņā atklāja 1956. gada oktobrī, bet Kauņā — 1965. gada 31. decembrī. Citās Lietuvas pilsētās trolejbusu satiksme nekad nav bijusi. Attēlu galerijā redzami dažādu modeļu trolejbusi kā Viļņā, tā Kauņā. <gallery perrow=6> Attēls:Vilnius solaris.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15AC'' Viļņā. Attēls:Skoda-Vilnius3.jpg|Trolejbusi ''[[Škoda]]'' Viļņā. Attēls:Skoda-Vilnius.jpg|Viļņā vairs nebrauc ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi. 2003. gads. Attēls:Oberleitungsbus Kaunas Trolleybusse.JPG|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15'' Kauņā. Attēls:Kaunas trolley bus, Lithuania, 12 Sept. 2008.jpg|''Škoda 14Tr'' trolejbuss Kauņā. </gallery> === Moldova === [[Attēls:Chisinau trolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kišiņeva|Kišiņevā]]]] [[Moldova|Moldovā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās, liela trolejbusu satiksmes sistēma ir galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], to atklāja 1949. gada 12. oktobrī. Bet mazākas sistēmas ir [[Tiraspole|Tiraspolē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1967. gada 1. novembrī) un [[Belci|Belcos]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1972. gada 12. jūnijā). Trolejbusu satiksmes sistēma Tiraspolē kopš 1992. gada atrodas starptautiski neatzītās [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s teritorijā. 1993. gada 19. jūnijā atklāja trolejbusu līniju līdz [[Bendera]]i. Divus gadus vēlāk atklāja pirmo Benderas pilsētas trolejbusu līniju. Tādēļ var teikt, ka savā veidā patlaban četrās Moldovas pilsētās tiek organizēta trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme ir likvidēta tikai Soloncenos (Solonceni), tur tā eksistēja no 1992. līdz 1994. gadam. Tā bija 2,9 km gara trolejbusu līnija, kas mazo Soloncenu (Solonceni) ciematu savienoja ar administratīvajiem centriem un ciemata iedzīvotāju darbavietām.<ref>Tarkov, Sergei. "The Solonceni Trolleybus". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 200, 1995. gada marts — aprīlis</ref> === Nīderlande === [[Nīderlande|Nīderlandē]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma [[Arnema|Arnemā]]. Tā sastāv no četrām līnijām, līniju kopējais garums ir aptuveni 52 km. Trolejbusu satiksmi Arnemā atklāja 1949. gada 5. septembrī. Agrāk trolejbusi brauca arī [[Groningena|Groningenā]] (1927. gada 27. jūnijs — 1965. gada 9. novembris) un [[Neimegena|Neimegenā]] (1952. gada 9. jūlijs — 1969. gada 29. marts). === Norvēģija === [[Norvēģija|Norvēģijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai [[Bergena|Bergenā]]. Trolejbusu satiksmi [[Bergena|Bergenā]] atklāja 1950. gada 24. februārī, tur kursē 8 trolejbusi, no kuriem divi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Bergenā ir tikai viena trolejbusu līnija, tās garums ir 4,1 km. Trolejbusu satiksmi Bergenā nodrošina uzņēmums ''Tide''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Bergen, Norway (no)|language=en|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=43&ling=en|accessdate=}}</ref> 1909. gada 15. decembrī [[Drammene|Drammenē]] atklāja pirmo trolejbusu satiksmes līniju [[Skandināvija|Skandināvijā]], trolejbusi Drammenē kursēja līdz pat 1967. gada 10. jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Drammen, Norway (no)|language=en|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=45&ling=en|accessdate=}}</ref> Tāpat laikā no 1940. gadiem līdz 1960. gadiem arī [[Oslo]] un [[Stavangera|Stavangerā]] kursēja trolejbusi. === Polija === [[Attēls:Trolejbus Jelcz M121E PKT Gdynia.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Gdiņa|Gdiņā]]]] [[Polija|Polijā]] trolejbusi kursē trīs pilsētās: [[Gdiņa|Gdiņā]], [[Ļubļina|Ļubļinā]] un [[Tihi]]. Gdiņā ir 12 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 85 trolejbusi, tā ir vecākā un lielākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gada 23. jūlijā un trolejbusu parks sastāv, galvenokārt, no Polijā ražotajiem ''Jelcz'' trolejbusiem. Savukārt, trolejbusu satiksmi Ļubļinā atklāja 1953. gada 21. jūlijā. Ļubļina beidzamajos gados iepirka jaunus trolejbusus un atklāja jaunas trolejbusu līnijas. Vismazākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma ir Tihi, tur ir piecas trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 22 trolejbusi. Trolejbusu satiksmi Tihi atklāja 1982. gada 1. oktobrī. Galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]] kopš 1995. gada 31. augusta vairs nebrauc trolejbusi. Tāpat trolejbusi vairs nebrauc Dembicā (''Dębica'') (trolejbusi brauca līdz 1990. gada oktobrim) un [[Slupska|Slupskā]] (trolejbusi brauca līdz 1999. gada septembrim). Daudzās Polijas pilsētās trolejbusu satiksmi likvidēja 1940. gados. === Portugāle === [[Portugāle|Portugālē]] trolejbusu satiksme tiek nodrošināta tikai Koimbrā. Koimbrā atrodas vecākā Portugāles trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi Koimbrā nodrošina uzņēmums ''Serviços Municipalizados de Transportes Urbanos de Coimbra'' (SMTUC). Trolejbusu satiksmi Koimbrā atklāja 1947. gada 16. augustā, sākotnēji kursēja tikai divi trolejbusi. 1959. gadā trolejbusu satiksmi atklāja arī [[Portu]], bet 1997. gadā to likvidēja. Tāpat arī [[Braga|Bragā]] laikā no 1963. līdz 1973. gadam pastāvēja trolejbusu satiksme. Mūsdienās Koimbrā ir trīs trolejbusu līnijas, tajās kopā brauc 17 ''Caetano Efacec'' modeļa standarta trolejbusi, kuri ir būvēti laikā no 1984. līdz 1986. gadam. Tiek plānota trolejbusu parka atjaunošana. Savukārt, [[Amadora|Amadorā]] kopš 2009. gada tiek plānots atklāt trolejbusu satiksmi. === Rumānija === [[Attēls:Kolozsvari trolibusz DAC.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]]]] [[Rumānija|Rumānijā]] trolejbusi kursē 11 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma eksistē galvaspilsētā [[Bukareste|Bukarestē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1949. gada 10. novembrī). Otra lielākā un visvecākā Rumānijas trolejbusu satiksmes sistēma ir [[Timišoara|Timišoarā]] (trolejbusi brauc kopš 1942. gada). 1959. gadā trolejbusu satiksmi atklāja [[Brašova|Brašovā]], [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]] un [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]]. Laikā no 1983. līdz 1997. gadam trolejbusu satiksmi atklāja arī Baija Marē (''Baia Mare''), Gaļatā (''Galaţi''), Mediasā (''Mediaş''), [[Pjatrā Njamca|Pjatrā Njamcā]], Ploiestā (''Ploieşti'') un [[Tirgu Žiu]]. Galvenais iemesls šo trolejbusu satiksmes sistēmu atklāšanai bija Rumānijas enerģētikas krīze 1980. gados. Visas šīs trolejbusu satiksmes sistēmas atklātas īsi pirms un pēc 1989. gada Rumānijas revolūcijas. Astoņās pilsētās, kurās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1983. līdz 1996. gadam, trolejbusu satiksme drīzvien likvidēja. Laikā no 1999. līdz 2009. gadam trolejbusu satiksmi likvidēja [[Breila|Breilā]], Satu Marē (''Satu Mare''), [[Sibiu]], [[Slatina|Slatinā]], Sučevā (''Suceava''), Tērgovištē (''Târgovişte'') un Vaslū (''Vaslui''), bet 2005. gadā to likvidēja [[Jaši]] pilsētā. Savukārt, Tērgovištē (''Târgovişte'') un Satu Marē (''Satu Mare'') pēc trolejbusu satiksmes likvidēšanas, kontakttīklu un trolejbusus saglabāja, tas nozīmē, ka nākotnē iespējams varētu atjaunot trolejbusu satiksmi. Bet Brašovā (2006) un Konstancā (2008) trolejbusu satiksmi saglabāja, tā vietā likvidējot tramvaju satiksmi. Interesants fakts saistībā ar Rumāniju ir tāds, ka Rumānijas pilsētās Timišoarā un Bukarestē ir divi atsevišķi trolejbusu satiksmes apgabali, proti, trolejbusu kontakttīkls nav savā starpā savienots. === Serbija === [[Attēls:Beo trolejbus 00.jpg|thumb|''Belkommunmash'' trolejbuss AKSM-321 [[Belgrada|Belgradā]]]] [[Serbija|Serbijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]]. Belgradā pavisam kopā ir 8 trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksmi Belgradā atklāja 1947. gada 22. jūnijā un to nodrošina uzņēmums ''GSP Beograd''. 2005. gada decembrī Belgradā kopā brauca 154 trolejbusi.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 266, (2006. gada marts — aprīlis), 42. lpp.</ref> Pirmās trīs trolejbusu līnijas Belgradā atklāja pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tajās brauca [[Krievija|Krievijā]] ražotie trolejbusi. Vēl joprojām tām ir vieni un tie paši galapunkti, kas toreiz, tāpat to maršruti ved cauri pilsētas centram, gar Kalemegdānas nocietinājumiem. Pārējās trolejbusu līnijas atklāja 1980. gadu sākumā, to maršruti atrodas perpendikulāri pirmajām trim trolejbusu līnijām. Citās Serbijas pilsētās nekad nav bijusi trolejbusu satiksme. === Slovākija === [[Attēls:Bratislava trolleybus Skoda 25Tr Irisbus 2007.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Bratislava|Bratislavā]]]] [[Slovākija|Slovākijā]] trolejbusu satiksme eksistē 5 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]], tajā 14 trolejbusu līnijās kopā brauc 137 trolejbusi. Bratislavā patlaban tiek atjaunots trolejbusu parks, kā arī 2006. gadā 2,5 km garajai un kalnā braucošajai 33. trolejbusu līnijai izbūvēts kontaktītkls. Interesanti ir tas, ka 33. trolejbusu līnija kopš atklāšanas nebija savienota ne ar vienu citu trolejbusu līniju, tās maršrutā izbūvēts tikai kontakktīkls. Pirmo trolejbusu līniju Slovākijā atklāja no Popradas līdz Stari Smokovecai (''Starý Smokovec''), tā eksistēja tikai no 1904. līdz 1906. gadam. Pēc tam trolejbusu satiksmi atklāja Bratislavā, tā eksistēja no 1909. līdz 1915. gadam. Trolejbusu satiksmi Bratislavā atjaunoja 1943. gadā. Bratislavā brauc uzņēmuma ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi. [[Banska Bistrica|Banskā Bistricā]] (7 trolejbusu līnijas, 27 trolejbusi) 2005. gada beigās trolejbusu satiksi likvidēja. Pēc iedzīvotāju protestiem, ekonomisko apsvērumu izvērtēšanas, cita piedāvājuma saņemšanas, kurš paredzēja transporta veidu maiņu, trolejbusu satiksmi 2007. gada beigās atjaunoja. Pārējās trīs pilsētas ar trolejbusu satiksmi ir [[Košice]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1993. gadā), [[Prešova]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1962. gadā) un [[Žilina]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1994. gadā). Patlaban vairāk nekur Slovākijā trolejbusu satiksme nav likvidēta, izņemot uz gandrīz diviem gadiem bijušo likvidāciju Banskā Bistricā. === Slovēnija === [[Slovēnija|Slovēnijā]] mūsdienās vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas. Agrāk trolejbusu satiksme eksistēja galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]] (1951—1971) un Piranā (''Piran'') (1909—1913). Vēl bija starppilsētu trolejbusu līnija, kas savienoja Piranu ar Portorožu (''Portorož''). === Somija === [[Somija|Somijā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Agrāk trolejbusi kursēja tikai [[Tampere|Tamperē]] un [[Helsinki|Helsinkos]]. Tamperē trolejbusu satiksme pastāvēja no 1948. līdz 1976. gadam. Vienu brīdi Tamperē pavisam bija 7 trolejbusu līnijas. Divi Tamperes trolejbusi ir izstādīti ''Tampereen kaupungin liikennelaitos'' muzejā Tamperē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|authors=Mikko Alameri|title=Johdinautokaupunki Tampere 1948-1976|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|year=1987|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024517/http://raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|archivedate={{dat|2008|06|05||bez}}}}</ref> Helsinkos trolejbusi pa vienu vienīgu trolejbusu līniju kursēja no 1949. līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Helsingin Johdinautot|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024512/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|archivedate=05.06.2008}}</ref> Trīs Helsinku trolejbusi izstādīti Helsinku tramvaju muzejā, tostarp, Helsinku trolejbuss ar reģ. nr. 605.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 604 - 608|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724075519/http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|archivedate=24.07.2008}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 624 - 626|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092126/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|archivedate=05.06.2008}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybus 1|language=fi|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092131/http://raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|archivedate=05.06.2008}}</ref> Helsinkos tiek plānots atjaunot trolejbusu satiksmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Juha Salonen an Markku Karumo|title=HKL harkitsee johdinautoja ydinkeskustan liikenteeseen|language=fi|url=http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602|date=22.04.2009|publisher=Helsingin Sanomat|accessdate=17.08.2010|archive-date=27.04.2009|archive-url=https://web.archive.org/web/20090427092408/http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602}}</ref> === Spānija === [[Spānija|Spānijā]] trolejbusu satiksme ir tikai Kasteljo de la Planā, trolejbusu satiksmi atklāja 1963. gadā, bet 1969. gadā to likvidēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Castellón-de-la-Plata (sic) Trolleybus Photos|language=en|url=http://members.shaw.ca/synt/Castellon-photos.htm|accessdate=04.12.2010}}</ref> Savukārt, 2008. gada 25. jūnijā trolejbusu satiksmi atkal atjaunoja.<ref name="tm-castellon">Haseldine, Peter. "Trolleybuses Return to Spain". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 281 (2008. gada septembris-oktobris), 98. lpp.</ref> Kasteljo de la Planā kursē ''Irisbus Civis'' trolejbusi, tie ir piemēroti braukšanai pa šo pilsētu, jo trolejbusi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru, kurš tiek izmantots braucot pa Ribalto parka apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Angela Holtkamp|title=A First in Spain: Optiguide for Castellon’s Trolleybus Line|language=en|url=http://www.innovations-report.com/html/reports/logistics/report-113808.html|publisher=Siemens, via The Innovations Report|date=07.07.2008|accessdate=04.12.2010}}</ref> Interesanti var šķist tas, ka trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums saucas TRAM jeb ''Transporte Metropolitano de la Plana''. Agrāk Spānijā 12 pilsētās eksistēja trolejbusu satiksme. Lielākā daļa trolejbusu satiksmes sistēmu bija pilsētās, bet bija arī dažas starppilsētu trolejbusu satiksmes līnijas, piemēram, 33 km garā trolejbusu līnija no La Korunjas (''A Coruña'') līdz Karballo (''Carballo'') vai 12 km garā trolejbusu līnija no Tarragonas (''Tarragona'') līdz Reisai (''Reus''). Līdz otrreizējai trolejbusu satiksmes atklāšanai Kasteljo de la Planā 2008. gadā, pēdējā Spānijas pilsēta, kurā brauca trolejbusi bija Pontevedra, trolejbusu satiksmi likvidēja 1989. gadā. 1960. gados un 1970. gados vairākās Spānijas pilsētās kopā kursēja apmēram 100 [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] ražotu savienoto trolejbusu.<ref name="patton">Patton, Brian (2004). ''Double-Deck Trolleybuses of the World, beyond the British Isles'', 80. lpp. Sutherland (UK): Adam Gordon. {{ISBN|1-874422-50-8}}.</ref> === Šveice === [[Šveice|Šveicē]] trolejbusi ir ļoti populāri, jo izmaksas par elektroenerģiju ir mazas, jo tā tiek saražota vietējās hidroelektrostacijās. Trolejbusi kursē 13 Šveices pilsētās. Tās ir [[Berne]], [[Ženēva]], [[Lozanna]], Noištatele (''Neuchâtel''), Sankt Gallena (''St. Gallen''), [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]], [[Cīrihe]] un citas. Šveicē trolejbusu satiksmi nodrošinošiem uzņēmumiem pašiem nav jārūpējas par elektroapgādes iekārtām, līdz ar to trolejbusu sistēmas uzturēšanas izmaksas ir mazas. 2001. gadā Lugāno likvidēja trolejbusu satiksmi, jo jaunu trolejbusu iegāde izmaksāja pārāk dārgi, trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi. Vēl viens iemesls kādēļ likvidēja trolejbusu satiksmi bija tas, ka kontakttīklam pievadīja 1000 voltu stipru strāvu, nevis 600 voltu, līdz ar to bija grūti atrast piemērotus trolejbusus. 2008. gada 30. jūnijā arī [[Bāzele]] likvidēja trolejbusu satiksmi, aizstājot to ar autobusu satiksmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Dagmar Jenny|title=Basler Verkehrsbetriebe: Adieu Trolleybus, Medienmitteilung vom 23. Juni 2008|language=de|url=http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf|accessdate=23.06.2008|archive-date=11.09.2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080911201907/http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf}}</ref> Bāzele ir vienīgā Šveices pilsēta, kurā ir tramvaju satiksme, bet nav trolejbusu satiksmes. 2007. gada novembra beigās, pateicoties tautas nobalsošanai, Sankt Gallenā (''St. Gallen'') nolemts trolejbusu satiksmi nelikvidēt, bet tā vietā iepirkt jaunus trolejbusus. Arī [[Vintertūra]] izlēma par trolejbusu satiksmes saglabāšanu un jaunu trolejbusu iepirkšanu. Arī Šafhauzenes (''Schaffhausen'') dome pēc ilgām diskusijām nolēma trolejbusu satiksmi Šafhauzenē (''Schaffhausen'') nelikvidēt. <gallery perrow=6> Attēls:Bernmobil 63 Bern.JPG|Vecs trolejbuss Šveices galvaspilsētā Bernē Attēls:Vbsg bus.jpg|Trolejbusi Sankt Gallenā (''St. Gallen'') Attēls:Neuchatel NAW BGT 5-25.jpg|Posmainais trolejbuss Noištatelē (''Neuchâtel'') Attēls:Luzern Swisstrolley.jpg|Moderns Šveicē ražots trolejbuss Lucernā Attēls:Basel Neoplan N 6021.jpg|Trolejbuss Bāzelē </gallery> === Ukraina === [[Attēls:Trolleybus kiev.jpg|thumb|Trolejbusi [[Kijiva|Kijivā]]]] [[Ukraina|Ukrainā]] pavisam 43 pilsētās tiek nodrošināta trolejbusu satiksme. Pēc pilsētu skaita, kurās kursē trolejbusi, Ukraina ieņem otro vietu pasaulē, pirmajā vietā atrodas [[Krievija]]. Ukarinā trolejbusu līnijas ir ierīkotas arī starp vairākām pilsētām: Krasnodona — Molodogvardeiska un [[Krima]]s pussalā, kur atrodas pasaulē garākā trolejbusu līnija,<ref name="Murray"/> tā savieno [[Simferopole|Simferopoli]] ar [[Alušta|Aluštu]] un [[Jalta|Jaltu]]. No Jaltas līdz Simferopolei tā ir 86 km gara.<ref>Makewell, Roy. "Trolleybuses Over the Yaila Mountains". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 193 (1994. gada janvāris-februāris), 2.-16. lpp. National Trolleybus Assn. (UK).</ref> Izņemot jaunas trolejbusu sistēmas atklāšanu [[Kerča|Kerčā]] 2004. gadā, visās pārējās pilsētās trolejbusu satiksmi ierīkoja jau padomju laikos. Divās vietās trolejbusu satiksme likvidēta: Dzeržinskā (2007. gadā) un Stahanovā (2008. gadā), tai skaitā starppilsētu trolejbusu līnija Stahanova — Almazana. Stahanovā 2010. gadā trolejbusu satiksmi atjaunoja vienā līnijā. Austrumukrainā Ugļegorskā dzīvo tikai {{sk|10693}} iedzīvotāji, tādējādi tā ir uzskatāma par vienu no mazākajām pilsētām ar trolejbusu satiksmi. Alušta un Jalta, neskatoties uz kopēju trolejbusu satiksmes sistēmas pārvaldi, ir uzskatāmas par atsevišķām pilsētām ar trolejbusu satiksmi, līdz ar to teorētiski kopējais pilsētu skaits sasniedz 45. === Ungārija === [[Attēls:Ikarus 280T Trolleybus R01.jpg|thumb|left|''[[Ikarus]]'' ražots trolejbuss [[Budapešta|Budapeštā]]]] [[Ungārija|Ungārijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Segeda|Segedā]] un [[Debrecena|Debrecenā]]. Pirmo trolejbusu līniju Budapeštā atklāja 1933. gada 16. decembrī, Obudas rajonā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā to nopostīja un vairs neatjaunoja. Mūsdienās trolejbusu satiksmi Budapeštā nodrošina uzņēmums ''Budapesti Közlekedési Vállalat Zrt'' (BKV), to dibināja 1949. gada [[21. decembris|21. decembrī]] Budapeštas Peštas rajonā. Šobrīd tas apkalpo 13 trolejbusu līnijas un tam pieder 167 trolejbusi. Savukārt, 1979. gada 1. maijā Segedā atklāja trolejbusu satiksmi, tur eksistē 4 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 42 trolejbusi, to starpā pašu būvēti zemās grīdas trolejbusi un par trolejbusiem pārbūvēti ar dīzeli braucoši autobusi. Kopš 1985. gada 2. jūlija arī Debrecenā kursē trolejbusi, tur pavisam trijās trolejbusu līnijās kopā brauc 33 trolejbusi. 2008. gadā noslēdzās trolejbusu parka atjaunošana. Izņemot pašu pirmo Budapeštas trolejbusu līniju, nevienā citā Ungārijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav likvidēta. === Vācija === [[Vācija|Vācijā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās — [[Zolingene|Zolingenē]] (50 trolejbusi, 6 trolejbusu līnijas), Ēbersvaldē (14 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas) un Eslingā pie Nekāras (9 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas). 1995. gadā [[Esene|Esenē]] un [[Potsdama|Potsdamā]] trolejbusu satiksmi likvidēja. Zolingenes trolejbusi brauc arī ārpus pilsētas administratīvajām robežām, uz [[Vupertāle|Vupertāli]]-Fovinkelu, bet Eslingas pie Nekāras trolejbusi brauc arī līdz [[Štutgarte]]i-Obertīrkaimai. 2009. gada novembrī Zolingenē visus vecos standarta trolejbusus aizstāja ar jauniem moderniem savienotajiem trolejbusiem. 2007. gadā trolejbusu satiksmes sistēma Ēbersvaldē gandrīz atradās uz likvidācijas robežas, tomēr nolemts, ka visus vecos trolejbusus 2010. gada otrajā pusē nomainīs pret jauniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Neue O-Bus-Flotte in Eberswalde vom Hersteller Solaris Bus & Coach|language=de |url=http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100107014041/http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|archivedate={{dat|2010|01|07||bez}}}}</ref> Arī Eslingā pie Nekāras kopš 2008. gada sākuma kursē tikai moderni zemās grīdas savienotie trolejbusi, kā arī Eslingā pie Nekāras vairs nav rezerves trolejbusu. Ja kāds no deviņiem trolejbusiem dažādu iemeslu dēļ neizbrauc uz līnijas, to aizstāj ar autobusu. [[Leipciga]]s sabiedriskā transporta uzņēmums patlaban pārbauda nepieciešamību atjaunot trolejbusu satiksmi, tas tiek darīts, jo strauji pieaug degvielas cenas. Tiek izskatīta divu noslogotu autobusu līniju (nr. 60 un nr. 70) iespējamā pārvēršana par trolejbusu līnijām, pirms tam attiecīgās ielas aprīkojot ar kontakttīklu. Ja plāni tiks realizēti, tad 2012. gadā kā pirmā autobusu līnija ar kontakttīklu varētu tikt aprīkota autobusu līnija nr. 60.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Umweltschutz für Leipzig|language=de|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=517|publisher=trolleymotion.com|year=15.09.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2007. gadā Tībingas oberbirģermeistars Boriss Palmers izteicās, ka Tībingā būtu jāievieš trolejbusu satiksme, tomēr līdz šim tas vēl nav izdarīts. Lai gan 2007. gada septembrī Tībingā, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] enerģētikas dienu laikā testēja hibrīdbusu. Kopš 2009. gada pavasara arī [[Kotbusa|Kotbusā]] tiek diskutēts par trolejbusu satiksmes ieviešanu, kas atslogotu tramvaju satiksmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=''Neue Debatte über Strom-Busse für die Stadt Cottbus''|language=de|url=http://www.lr-online.de/regionen/Cottbus-Strom-Busse-Verkehr-Cottbus;art1049,2469039,0|publisher=Lausitzer Rundschau|accessdate=02.04.2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saistībā ar Vāciju ir divi interesanti fakti, pirmais no tiem, ka Eslingā pie Nekāras uz Fogelzangas tilta betona mastus, trolejbusa kontakttīkla izbūvei nevarēja uzstādīt, jo tilts bija pārāk šaurs. Balstus uzstādīja, paralēli tiltam, ūdenī, to augstums ir 98 metri. Tas ir pasaules rekords trolejbusu kontakttīkla mastu augstumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Fahrleitungsanlagen und technische Einrichtungen im Esslinger Obus-Netz|language=de|url=http://www.obus-es.de/fahrl_1.htm|accessdate=}}</ref> Vēl viens interesants fakts, ka Kaizerslauternā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. <gallery perrow=6> Attēls:Solingen Van Hool AG 300 T.jpg|Trolejbuss Zolingenē Attēls:Wuppertal-090619-8501-Vohwinkel.jpg|Trolejbuss Vupertālē-Fovinkelā, zem Vupertāles Švēbebāņa Attēls:Eberswalde 011.jpg|Trolejbuss Ēbersvaldē Attēls:Eberswalde-obus-skoda.jpg|Vecs ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbuss Ēbersvaldē Attēls:Obus SVE 2181.jpg|Eslingas pie Nekāras trolejbuss Štutgartē-Obertīrkaimā </gallery> === Zviedrija === [[Zviedrija|Zviedrijā]] trolejbusi kursē tikai Landskronā, tur eksistē tikai viena trolejbusu līnija, kura savieno Landskronas dzelzceļa staciju ar piepilsētu. Trolejbusu satiksmi Landskronā atklāja 2003. gada 27. septembrī un Landskronā pavisam kursē 3 trolejbusi.<ref>Brown, Terry. "Trolleybuses in Sweden, Once Again". ''Trolleybus Magazine'' Nr. 253, (2004. gada janvāris-februāris), 14. lpp.</ref> Tā ir viena no pasaulē mazākajām trolejbusu satiksmes sistēmām. 40 gadus agrāk trolejbusi kursēja arī [[Stokholma|Stokholmā]] (toreiz Stokholmā pavisam bija 12 trolejbusu līnijas) un [[Gēteborga|Gēteborgā]]. Trolejbusu satiksme Stokholmā eksistēja no 1941. līdz 1964. gadam, bet Gēteborgā — no 1940. līdz 1964. gadam. == Trolejbusu satiksme Āzijā == === Afganistāna === Šobrīd nekur [[Afganistāna|Afganistānā]] neeksistē trolejbusu satiksmes. Laikā no 1979. gada februāra līdz 1993. gadam galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] kursēja trolejbusi. Trolejbusu satiksme Kabulā tika slēgta kara izraisīto postījumu dēļ. Bija plānots 2003. gadā atjaunot trolejbusu satiksmi, bet tas nav izdarīts vēl līdz šodienai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Czech consortium to rebuild Kabul trolleybus network|language=angļu val.|url=http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|publisher=Agence France-Presse|year=08.11.2003|accessdate=|archiveurl=https://archive.today/20120526024543/http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|archivedate={{dat|2012|05|26||bez}}}}</ref><ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 254, (2004. gada marts-aprīlis), 42. lpp. ISSN 0266-7452.</ref> === Armēnija === [[Armēnija|Armēnijā]] trolejbusu satiksme pastāv tikai galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]]. Trolejbusu satiksmi Erevānā atklāja 1949. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Yergortrans'', tas apkalpo visas piecas Erevānas trolejbusu līnijas. Erevānā pārsvarā kursē [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi, tāpat kursē arī daži Krievijā ražoti VZTM-5280, kā arī no [[Francija]]s pilsētas [[Liona]]s saņemtie trolejbusi. Agrāk 20 trolejbusu līnijās kopā brauca aptuveni 300 trolejbusu. Vēl laikā no 1962. līdz 2005. gadam trolejbusi kursēja Gjumri (''Gjumri'') pilsētā. === Azerbaidžāna === [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] vairs neeksistē neviena trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksme Azerbaidžānā tika likvidēta laikā no 2004. līdz 2006. gadam. Arī galvaspilsētā [[Baku]] trolejbusu satiksme tika likvidēta, tā pastāvēja no 1941. līdz 2006. gadam. === Filipīnas === [[Filipīnas|Filipinās]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Manila|Manilā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Manilā pastāvēja no 1929. gada februāra līdz 1941. gada decembrim. === Gruzija === [[Attēls:Trådbuss Tbilisi.jpg|thumb|right|Trolejbusi [[Tbilisi]] vairs nebrauc]] [[Gruzija|Gruzijā]], pēc būtības, vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, trolejbusu satiksme ir tikai [[Suhumi]], bet tā atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā. Trolejbusu satiksme Suhumi pilsētā tika atklāta 1968. gada 3. janvārī. Suhumi eksistē tikai divas trolejbusu līnijas. Laikā no 1990. gada līdz 2010. gada martam visās pārējās 11 Gruzijas pilsētās trolejbusu satiksme tika likvidēta. Bet Suhumi tā tika saglabāta, jo Krievija Suhumi sniedza savu palīdzību, kas ļāva saglabāt trolejbusu satiksmi. 1976. gadā Suhumi bija 5 trolejbusu līnijas ar kopējo garumu 42,8 kilometri. No 1992. gada augusta līdz 1994. gada aprīlim pilsoņu karā radīto bojājumu dēļ trolejbusu satiksme tika slēgta. Šobrīd Suhumi ir 12 trolejbusi (7 [[Škoda 14Tr]] un 5 ZiU-9 tipa trolejbusi). Savukārt, 1976. gadā pavisam kopā bija 49 trolejbusi. Laikā no 1937. līdz 2006. gadam trolejbusu satiksme bija arī Gruzijas galvaspilsētā [[Tbilisi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Столица Грузии отказалась от трамваев и троллейбусов|language=krievu val.|url=http://news.liga.net/news/N0646717.html|publisher=ЛІГА.Новости|accessdate=|archive-date={{dat|2011|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111002144837/http://news.liga.net/news/N0646717.html}}</ref> === Indija === [[Indija|Indijā]] šobrīd vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Laikā no 1935. līdz 1962. gadam trolejbusi kursēja [[Deli]]. Savukārt, [[Mumbaja|Mumbajā]] trolejbusu satiksme eksistēja laikā no 1962. gada 11. jūnija līdz 1971. gada 24. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=BEST Landmarks|language=angļu val.|url=http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|publisher=BEST Undertaking|year=1962|accessdate=02.12.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090329223824/http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|archivedate=29.03.2009}}</ref> === Irāna === [[Irāna|Irānā]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]. Trolejbusu satiksmi Teherānā atklāja 1992. gada 14. septembrī. Teherānā ir 5 trolejbusu līnijas. 13,9 kilometrus garā Teherānas trolejbusu satiksmes sistēma sastāv no diviem galvenajiem posmiem. Pa Teherānas ielām brauc 65 [[Škoda 15Tr]] tipa trolejbusi (tos 1991. un 1992. gadā saņēma no [[Čehoslovākija]]s). Vēl pa Teherānas ielām brauc pašu irāņu būvēts trolejbusa prototipa modelis, balstīts uz trolejbusa Volvo B10M bāzes. === Japāna === [[Attēls:Kanden Tunnel Torolley Bus, Nagano Japan.jpg|thumb|Kandenas "tuneļa trolejbuss"]] [[Japāna|Japānā]] eksistē divas trolejbusu līnijas, tās ir ļoti iecienītas tūristu vidū. Abu trolejbusu līniju maršruti ved pa tuneļiem. Trolejbusu līnijas atrodas [[Tojamas prefektūra|Tojamas prefektūrā]] un pasažieri tajās tiek pārvadāti no aprīļa līdz novembrim. Japānā trolejbusi brauc pa ceļa kreiso pusi. Viena no šīm divam trolejbusu līnijām ir Tatejamas (''Tateyama'') "tuneļa trolejbuss". Tā ir 3,7 kilometrus gara trolejbusu līnija, kura tika atklāta 1971. gadā, bet tikai 1996. gadā tajā sāka braukt trolejbusi. Tā savieno Daikambo (''Daikambō'') ar Murodo (''Murodō''), pārvadātājuzņēmuma centrālā mītne atrodas Tatejamas Kurobē Kanko (''Tateyama Kurobe Kankō''). Otra trolejbusu līnija ir Kandenas "tuneļa trolejbuss", tā tika ierīkota Kurobes hidroelektrostacijas būvniecības dēļ. Līnija ir {{nobr|6,1 km}} gara un kopš 1964. gada tā savieno Ogisavu (''Ōgisawa'') ar Kurobi-Talsperi (''Kurobe-Talsperre''). Līniju ar elektroenerģiju apgādā Kandenas elektroapgādes uzņēmums ''Kansai Denryoku''. Agrāk arī citās Japānas pilsētās bija trolejbusu satiksme, piemēram, galvapilsētā [[Tokija|Tokijā]] (1952-1968),<ref name=haraguchiIII>原口隆行 Haraguchi, Takayuki. 2000. 日本の路面電車 III (廃止路線西日本編) Nippon no romendensha III (Haishi Rosen Nishi-Nippon-hen) (JTB Can Books series). Tokyo: Japan Travel Bureau.</ref> [[Kioto]] (1932-1969),<ref name=haraguchiIII/> [[Osaka|Osakā]] (1953-1970)<ref name=haraguchiIII/> un citās pilsētās. === Kazahstāna === [[Attēls:E8606-Almaty-trolley-bus.jpg|thumb|left|Trolejbuss bijušajā [[Kazahstāna]]s galvaspilsētā [[Almati]]]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]] trolejbusi kursē četrās pilsētās. Interesanti ir tas, ka trolejbusu satiksme ir izveidota tikai pilsētās, kas atrodas Kazahstānas [[Āzija]]s daļā, kā arī tā, visās šajās pilsētās, ir izveidota Padomju laikā, izņemot [[Atirau]]. Trolejbusi kursē [[Almati]], Aktobē, [[Petropavla|Petropavlā]] un [[Taraza|Tarazā]]. Trolejbusu satiksme ir tikusi likvidēta Atirau (tā eksistēja no 1996. gada līdz 1999. gadam), [[Šimkenta|Šimkentā]] (1965-2003), Kostanajā (''Қостанай'') (1990-2005) un [[Karaghandi]] (1967-2010). Tāpat trolejbusu satiksme tika likvidēta arī galvaspilsētā [[Astana|Astanā]], tā eksistēja no 1983. gada 18. janvāra līdz 2008. gada 30. septembrim. To likvidēja, jo trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums vairs nespēja samaksāt elektrības rēķinus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Astana: Hauptstadt ohne elektrischen Verkehr|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=686|publisher=trolleymotion.net|year=06.04.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Nav īsti zināms vai Kostanajā (''Қостанай'') tik tiešām 2005. gadā tika likvidēta trolejbusu satiksme.<ref name="TM273">''Trolleybus Magazine'' Nr. 273, (2007. gada maijs-jūnijs), 66. lpp.</ref> Trolejbusu satiksme Kostanajā (''Қостанай'') tika atklāta 1990. gada 2. janvārī. Tāpat tiek uzskatīts, ka 2005. gada laikā pēc trolejbusu satiksmes likvidācijas vēl dažas reizes trolejbusi ir izbraukuši Šimkentas ielās.<ref name="TM273"/> === Kirgizstāna === [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Biškeka]], Narīna (''Naryn'') un [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]. Trolejbusu satiksmi Narīnā (''Naryn'') atklāja 1994. gada 13. decembrī, bet pārējās pilsētās tā tika atklāta jau Padomju gados. Proti, trolejbusu satiksmi Biškekā atklāja 1951. gada 13. janvārī, bet Ošā - 1977. gada 1. novembrī. Kirgizstānā vēl nevienā pilsētā trolejbusu satiksme nav likvidēta. === Ķīna === [[Attēls:Beijing trolleybus.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Pekina|Pekinā]]]] [[Ķīna]], aiz [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s un [[Ziemeļkoreja]]s, ir ceturtajā vietā pasaulē pēc pilsētu ar trolejbusu satiksmi skaita, Ķīnā pavisam 20 pilsētās kursē trolejbusi. Ķīnā pārsvarā ir mazas trolejbusu satiksmes sistēmas, izņemot [[Pekina|Pekinā]], [[Guandžou]], [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Uhaņa|Uhaņā]]. Bieži vien trolejbusu satiksmes sistēmas sastāv tikai no vienas trolejbusu līnijas. Ķīnā ir tādas trolejbusu līnijas, kuras ved uz ogļraču ciematiem. Tās nav publiski pieejamas, tās ir paredzētas tikai ogļračiem. 2006. gadā [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņā]] atklāja "noteiktās joslas trolejbusu" satiksmi, arī Šanhajā paralēli "klasiskajai trolejbusu satiksmei" kopš 2009. gada pastāv arī "noteiktās joslas trolejbusu" satiksme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=D. Budach|title=Shanghai: Verschiedene elektrische Betriebsformen|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=757|publisher=trolleymotion.net|year=13.07.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Neskatoties uz lielo trolejbusu satiksmes sistēmu izplatību, trolejbusu satiksme Ķīnā kopš 1996. gada samzinās. [[1990. gadi|1990. gados]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 6 pilsētās, bet no 2000. līdz 2009. gadam - jau 10 pilsētās. Arī [[Siaņa|Siaņā]] trolejbusu satiksme, metro izbūves dēļ, ir likvidēta, bet tiek plānots 2012. gadā to atjaunot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=U-Bahn-Bau verdrängt Trolleybus|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=69|publisher=trolleymotion.net|year=02.02.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tiek uzskatīts, ka arī Nankinā (Nanning) trolejbusu satiksme ir likvidēta, bet to vēl nav izdevies noskaidrot. Trolejbusu satiksme Nankinā (Nanning) tika atklāta 1994. gadā. === Malaizija === [[Malaizija|Malaizijā]] tikai vienā pilsētā - Džordžtaunā - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Džordžtaunā pastāvēja no 1925. līdz 1961. gadam. === Mjanma === Mjanmā tikai vienā pilsētā - [[Jangona|Jangonā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Jangonā pastāvēja no 1936. līdz aptuveni 1945. gadam. === Mongolija === [[Mongolija|Mongolijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Ulanbatora|Ulanbatorā]]. Trolejbusu satiksmi Ulanbatorā atklāja 1987. gada 29. oktobrī, šobrīd Ulanbatorā ir 4 trolejbusu līnijas. Pa Ulanbatoras ielām brauc aptuveni 40 ZiU-9 tipa trolejbusi, kurus importēja no [[Padomju Savienība]]s. Kopš 2007. gada tiek saņemti arī jauni trolejbusi no [[Krievija]]s, tāpat 2007. gadā viens ''Hyundai'' markas autobuss tika pārbūvēts par trolejbusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Neue Trolleybusse für Ulaanbaatar|language=vācu val.|url=http://trolleymotion.net/cities/ndetails.php?n_ID=488|publisher=trolleymotion.net|year=28.07.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Nevienā citā Mongolijas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme. === Nepāla === [[Nepāla|Nepālā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Ķīniešu būvētie trolejbusi laikā no 1975. līdz 2001. gadam kursēja starppilsētu maršrutā [[Katmandu]]-Baktapūra (''Bhaktapur''). 2003. gadā šo trolejbusu līniju atklāja vēlreiz, bija pat plāns par tās pagarināšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Feasibility Report|language=angļu val.|url=http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|publisher=Winrock International.|year=2004|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090326162939/http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|archivedate={{dat|2009|03|26||bez}}}}</ref> bet tā arī tas netika realizēts. Nedaudz vēlāk šo trolejbusu līniju vēlreiz likvidēja. 2008. un 2009. gadā atkal tika mēģināts atjaunot šo trolejbusu līniju, bet diemžēl nesekmīgi.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 290, (2010. gada marts-aprīlis), 42. lpp.</ref> === Saūda Arābija === [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vēl līdz šim nav bijusi trolejbusu satiksme, bet tiek plānots izveidot trolejbusu satiksmi Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 292, (2010. gada jūlijs-augusts), 93. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Viseon gets order for electric bus system in Saudi Arabia|language=angļu val.|url=http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|publisher=Viseon Bus GmbH|year=03.2010|accessdate=19.09.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717214223/http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|archivedate=17.07.2011}}</ref> === Singapūra === [[Singapūra]]s pilsētvalstī laikā no 1926. gada 14. augusta līdz 1962. gada 15. decembrim ir bijusi trolejbusu satiksme. === Šrilanka === [[Šrilanka|Šrilankā]] tikai vienā pilsētā - bijušajā galvaspilsētā [[Kolombo]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kolombo pastāvēja no 1953. gada 22. jūlija līdz 1964. gada 1. decembrim. === Tadžikistāna === [[Attēls:TrolZa ZiU-682-016 Dushanbe 02.jpg|thumb|Trolejbuss [[Tadžikistāna]]s galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]]]] [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai divās pilsētās - galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]] un otrajā lielākajā pilsētā Čudšandā (''Chudschand''). Trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika atklāta 1970. gada 3. novembrī. Savukārt, 2008. gada maijā trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika likvidēta, bet 2009. gada augustā Čudšandā (''Chudschand'') no jauna tika atklātas divas trolejbusu līnijas. Tāpat sākot ar 2006. gadu, trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') ir nestabila, jo bieži ir elektroenerģijas piegādes pārrāvumi. Dušanbē atrodas visvecākā Tadžikistānas trolejbusu satiksmes sistēma, to atklāja 1955. gada 2. maijā. Vēl līdz šim nevienā Tadžikistānas pilsētā nav likvdēta trolejbusu satiksme. === Turcija === [[Turcija|Turcijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, bet agrāk trolejbusi kursēja galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]] (1946-1981), [[Stambula|Stambulā]] (1961-1984) un [[Izmira|Izmirā]] (1954-1992). Trolejbusu satiksmi Stanbula nodrošināja uzņēmums ''İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel İşletmeleri Genel Müdürlüğü''. Interesants fakts ir tas, ka Stambulā trolejbusu satiksme bija tikai tās Eiropas daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Istanbul transport history|language=angļu val.|url=http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961|publisher=IETT|accessdate=|archive-date={{dat|2009|09|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090907073522/http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961}}</ref> === Turkmenistāna === [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] trolejbusi kursēja tikai galvaspilsētā [[Ašgabata|Ašgabatā]]. Trolejbusu satiksme Ašgabatā tika atklāta 1964. gada 19. oktobrī. Ašgabatā bija 7 trolejbusu līnijas. Pārsvarā pa Ašgabatas ielām brauca [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksme tika slēgta 2012. gada 1. janvārī. Slēgšanas brīdī bija 1 trolejbusa līnija. Trolejbusa satiksme tika slēgta dēļ Ašgabatas pārbūves darbiem, un novecojušas elektrostacijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/359/|title=Ashkhabad|website=transphoto.org|access-date=2020-06-03}}</ref> Nevienā citā Turkmenistānas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme. === Uzbekistāna === [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai [[Urgenča|Urgenčā]], kā arī atsevišķa trolejbusu līnija savieno to ar netālo pilsētu [[Hiva|Hivu]]. Trolejbusu satiksme Urgenčā tika atklāta 1997. gada 20. oktobrī. Daudzās Uzbekistānas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta. Kā pēdējās pilsētas, kurās tika likvidēta trolejbusu satiksme, ir minamas [[Namangana]], [[Taškenta]], [[Džizaha]] un citas. Interesanti ir tas, ka [[Olmalika|Olmalikā]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 2009. gada februārī divu nopietnu elektropiegādes incidentu dēļ. === Vjetnama === [[Vjetnama|Vjetnamā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Hanoja|Hanojā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Hanojā pastāvēja no 1986. gada decembra līdz 1993. gada jūlijam. === Ziemeļkoreja === [[Attēls:In front of Pyongyang Station DPRK.jpg|thumb|Trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]]]] Par trolejbusu satiksmi [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] ir maz zināms citviet pasaulē, vienīgi tas, ka Ziemeļkorejā trolejbusi kursē 22 pilsētās. Vecākā un lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Phenjana|Phenjanā]], to atklāja 1962. gada aprīlī. Phenjanā ir 10 trolejbusu līnijas. Kopš 1983. gada ir izveidota trolejbusu līnija, kas savieno Phenjanu ar Pjongsongu (''Pyongsong''). Otra lielāka trolejbusu satiksmes sistēma ir Čonginā (''Ch'ŏngjin''), tur ir 4 līnijas. Pārējās pilsētās ir tikai viena, divas vai trīs trolejbusu līnijas un pārsvarā tajās tiek pārvadāti rūpnīcu strādnieki. Jaunākā trolejbusu satiksmes līnija ir 6 km garā starppilsētu trolejbusu līnija no Onsongas (''Onsong'') līdz Vangjāenai (''Wangjaesan''). To atklāja 1996. gadā. Vēl divas starppilsētu trolejbusu līnijas savieno Kimkolu (''Kimkol'') ar Markinu (''Markyn'') un Čognionu (''Chognyon''), kā arī Sīnuiju (''Sinŭiju'') ar Ragvonu (''Ragwŏn''). Izņemot trolejbusu satiksmi Kāesongā (''Kaesŏng''), nevienā citā Ziemeļkorejas pilsētā trolejbusu satiksme nav tikusi likvidēta. Vai visās šajās pilsētās vēl joprojām brauc trolejbusi nav izdevies noskaidrot, ņemot vērā Ziemeļkorejas valsts iekārtu. Turpretī [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] nekad nav braukuši trolejbusi. == Trolejbusu satiksme Āfrikā == === Alžīrija === [[Alžīrija|Alžīrijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusu satiksme eksistēja šādās pilsētās: galvaspilsētā [[Alžīra|Alžīrā]] (1934-1974), [[Konstantina|Konstantinā]] (1921-1963) un [[Orāna|Orānā]] (1939-1969). === Dienvidāfrikas republika === [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusi kursēja šādās pilsētās: [[Blumfonteina|Blumfonteinā]], Boksburgā (Boksburg), [[Durbana|Durbanā]], Greiamstaunā (Germiston), [[Johannesburga|Johannesburgā]], [[Keiptauna|Keiptaunā]] un [[Pretorija|Pretorijā]]. === Etiopija === [[Etiopija|Etiopijā]] vēl līdz šim nevienā pilsētā nav bijusi trolejbusu satiksme. Tiek plānots galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] atklāt trolejbusu satiksmi. Pa Adisabebas ielām varētu braukt Krievijā ražoti trolejbusi, jo sadrabībā ar Krieviju Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā tiek būvēta trolejbusu līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybuses to shortly start service in metropolis|language=angļu val.|url=http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|publisher=Ethiopian News Agency|accessdate=29.04.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090918163925/http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|archivedate=18.09.2009}}</ref> === Ēģipte === [[Ēģipte|Ēģiptē]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kairā pastāvēja no 1950. līdz 1981. gadam. === Maroka === [[Maroka|Marokā]] trolejbusu satiksme ir bijusi tikai divās pilsētās - [[Kasablanka]] (1932-1972) un Tetauna (Tétouan) (1950-1975). Vēl eksistēja starppilsētu trolejbusu līnija Tetauna (Tétouan) - Martila. === Tunisija === [[Tunisija|Tunisijā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Tunisa|Tunisā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Tunisā pastāvēja no 1945. līdz 1970. gadam. == Trolejbusu satiksme Okeānijā == === Austrālija === [[Austrālija|Austrālijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes, bet trolejbusi ir tikuši izstādīti dažādos Austrālijas muzejos, piemēram, [[Brisbena]]s tramvaju muzejā, [[Sidneja]]s tramvaju muzejā, [[Adelaida]]s elektrotransporta muzejā un citos. Daži no šiem trolejbusiem ir braukšanas kārtībā, bet Austrālijā nav trolejbusiem nepieciešamās infrastruktūras, lai tie varētu braukt. Trolejbusu satiksme ir bijusi šādās pilsētās: Adelaidē, Brisbenā, [[Hobārta|Hobārtā]], Lančestonā (Launceston) un Sidnejā. === Jaunzēlande === [[Attēls:WellingtonTrolleybuses.jpg|thumb|Trolejbusi [[Velingtona|Velingtonā]]]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. Tā ir vienīgā patlaban esošā trolejbusu satiksmes sistēma [[Okeānija|Okeānijā]], to atklāja 1949. gada 20. jūnijā. Trolejbusu satiksme Velingtonā bijua bijusi arī jau iepriekš no 1924. gada 29. septembra līdz 1932. gada maijam. Patlaban Velingtonā ir 9 trolejbusu līnijas un pārvadājumus ar trolejbusiem veic uzņēmums ''Go Wellington''. Velingtonā beidzamajos gados tiek atjaunots trolejbusu parks. Pirmie divi nākotnes trolejbusu prototipi jau sāka braukt 2007. gadā, bet kopš 2009. gada tādu ir jau pavisam 61. Modernie zemās grīdas trolejbusi aizstāja vecos ''[[Volvo]]'' markas trolejbusus. Velingtona ir viena no trīs pilsētām pasaulē, kurā trolejbusi brauc pa kreiso pusi. Jaunajos trolejbusos ir 49 sēdvietas, tie var braukt izmantojot speciālu akumulatoru, kā arī tie tiek ražoti pašā Jaunzēlandē - Ašburtonā (Ashburton). Viens šāds trolejbuss maksā 460 000 Austrālijas dolāru. Vēl Jaunzēlandē trolejbusi brauca Kraistčērčā (1931-1956), [[Oklenda|Oklendā]] (1938-1980), Ņū Pleimoutā (''New Plymouth'') (1950-1967) un Danīdinā (1950-1982). Danīdina ir vistālāk uz dienvidiem esošā pilsētā, kurā ir bijusi trolejbusu satiksme. == Trolejbusu satiksme Dienvidamerikā == === Argentīna === [[Attēls:Trole Chino - Cordoba.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]]]] [[Argentīna|Argentīnā]] tikai trīs pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir [[Mendosa]] (trolejbusu satiksme pastāv kopš 1958. gada 14. februāra) un [[Rosario]] (kopš 1959. gada 24. maija), kā arī jaunāka trolejbusu satiksmes sistēma [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]]. Trolejbusu satiksmi Kordovā atklāja 1989. gada 7. maijā. Savukārt, Argentīnas galvaspilsētā [[Buenosairesa|Buenosairesā]] kopš 1966. gada 30. aprīļa trolejbusi vairs nekursē. Arī La Platā (''La Plata''), Mara del Platā un Sanmigelā de Tukumanā trolejbusu satiksme tika likvidēta 1960. gados. Baijablankā tika izbūvēts trolejbusu kontakttīkls, bet tur tā arī netika atklāta trolejbusu satiksme. Savukārt, Rosario laikā no 1993. līdz 1994. gadam, trolejbusu satiksme bija likvidēta, jo notika pāriešana uz jaunu transporta uzņēmumu, ka arī tika iepirkti jauni trolejbusi. === Brazīlija === [[Attēls:4 1691 (7755) - Trólebus Marcopolo Torino GV-Scania-Engesa IGBT - São Paulo - 2008 (02).JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Sanpaulu]]]] [[Brazīlija|Brazīlijā]] vairs tikai divās pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir ostas pilsēta Santusa – tajā ir tikai viena īsa trolejbusu līnija – un tuvumā esošā metropole [[Sanpaulu]]. Sanpaulu trolejbusu satiksmi nodrošina divas dažādas kompānijas, viena ir ''São Paulo Transportes'' (SPT), tā apkalpo 14 trolejbusu līnijas pilsētas teritorijā, bet otra ir ''Empresa Metropolitana des Transportes Urbanos'' (EMTU), tā apkalpo 6 trolejbusu līnijas priekšpilsētās. Abas atsevišķās trolejbusu satiksmes sistēmas satiekas pie Sao Mateus (''São Mateus'') pārsēšanās termināļa, bet fiziski (ar kontakttīklu) tās savā starpā nav savienotas. Trolejbusu satiksme Sanpaulu tika atklāta 1949. gada 22. aprīlī. Savukārt, ostas pilsētā Santusā trolejbusi kursē kopš 1963. gada 12. augusta. Trolejbusu satiksme daudzās Brazīlijas pilsētās ir tikusi likvidēta, piemēram, Ribeiranpretu (trolejbusi nebrauc kopš 1999. gada), Ararakvairā (''Araraquara'') (kopš 2000. gada) un Resifi (kopš 2001. gada). === Čīle === [[Attēls:Valparaíso Pullman trolleybus 715.jpg|thumb|''Pullman-Standards'' ražots trolejbuss Valparaiso ielās]] Trolejbusu satiksme [[Čīle|Čīlē]] tiek organizēta tikai [[Valparaiso]], tā ir otra vecākā sistēma Dienvidamerikā.<ref name="Murray"/> No 1947. gada novembra līdz 1978. gada novembrim un no 1991. gada decembra līdz 1994. gada jūlijam trolejbusus varēja sastapt arī [[Santjago]] ielās.<ref>[http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html Trolejbusi Santjago (1991 - 1994)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190603212941/http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html |date={{dat|2019|06|03||bez}} }} tramz.com {{val|en}}</ref> Pirmā trolejbusu līnija Valparaiso tika atklāta 1952. gada 31. decembrī. Laika gaitā trolejbuss kā pārvietošanās līdzeklis pilsētnieku vidū kļuva aizvien populārāks, neskatoties uz to, [[1980. gadi|1980. gados]] sistēmai draudēja slēgšana, jo pašvaldība nolēma pārtraukt dotēt pasažieru pārvadājumus. 1987. gadā trolejbusu satiksme nonāca privātās rokās, tika izveidots uzņēmums ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''. Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti vienā līnijā, kuras kopējais garums sasniedz 4,4 km. Satiksmi nodrošina ''Trolebuses de Chile S.A.'' (līdz 2007. gadam darbojās kā ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''). Trolejbusu parks sastāv no 23 transporta vienībām, ekspluatācijā galvenokārt atrodas no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ķīna]]s un [[Šveice]]s iepirkti lietoti trolejbusi, vecākie no tiem ražoti 1940. gados. Par slavenākajiem Valparaiso trolejbusiem uzskata 1946. līdz 1952. gadā ražotos ''Pullman-Standards'' braucamrīkus, kuri ir vecākie ekspluatācijā esošie pasažierus pārvadājošie trolejbusi pasaulē.<ref name="nosaukums-1">Webb, M. (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Londona: Jane's Information Group. 65-66. lpp.</ref><ref name="tm281">Trolleybus Magazine (2008. gada septembris-oktobris). ''National Trolleybus Association'', 281 nr, 110. lpp.</ref><ref name=morr-LA2011>Morrison, A. (2011). [http://www.tramz.com/tb/s.html The Trolleybuses of Latin America in 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190513111312/http://www.tramz.com/tb/s.html |date={{dat|2019|05|13||bez}} }} tramz.com {{val|en}}</ref> 2003. gadā Čīles valdība vēsturiskos transportlīdzekļus pasludināja par nacionālām vērtībām.<ref name="janes2009"/><ref name=merc-4jul2003>Duran, M. (2003). [http://www.mercuriovalpo.cl/site/edic/20030704000859/pags/20030704011934.html Valparaíso acumula reconocimiento: Ahora trolebuses son monumento nacional] El Mercurio {{val|es}}</ref><ref>[http://www.estrellavalpo.cl/site/edic/20030729102025/pags/20030729122931.html Quince troles porteños son monumentos históricos] ''La Estrella'' {{val|es}}</ref> Pilsētu [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā lielā mērā iekļāva, pateicoties tās ''Pullman-Standards'' trolejbusiem.<ref name="valpotimes2007-05-29">Evans, M. (29.05.2007). [http://www.valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ Chile's Bachelet: The trolleys can't stop running in Valparaíso] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200127135323/http://valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ |date={{dat|2020|01|27||bez}} }} ''The Valparaíso Times''</ref> 2007. gada 10. maijā ''Trolebuses de Chile S.A.'' paziņoja par savu [[Maksātnespēja|maksātnespēju]], mēnesi vēlāk, 15. jūnijā, Čīles valdība, balstoties uz pilsētnieku lūgumiem, nolēma piešķirt uzņēmumam aizdevumu. Pateicoties operatīvai rīcībai, izdevās paglābt Čīles vienīgo trolejbusu satiksmes sistēmu no iespējamas likvidēšanas. Tiek prognozēts, ka trolejbusi Valparaiso ielās varētu kursēt līdz 2013. gadam. === Ekvadora === [[Attēls:Quito trolleybus 19 at station.jpg|thumb|Trolejbuss Kito]] Trolejbusu satiksme [[Ekvadora|Ekvadorā]] tiek nodrošināta vienīgi tās galvaspilsētā [[Kito]], tā ir viena no jaunākajām sistēmām Dienvidamerikā. Tās izveidošanas laikā pastāvēja [[Terorakts|terorakta]] draudi, jo [[taksometrs|taksometru]] un [[Autobuss|autobusu]] pārvadātāji nevēlējās pieļaut jaunās elektrotransporta sistēmas darbības uzsākšanu, tāpēc pirmās līnijas izbūves procesa uzraudzīšanā tika iesaistīta [[policija]]. Kito ir viena no nedaudzajām pilsētām, kuras trolejbusu kontakttīklā plūst 750V liels [[Spriegums|strāvas spriegums]], kā arī sabiedriskais transports visu maršrutu var veikt, izmantojot tam paredzētu braukšanas joslu. Pirmā trolejbusu satiksmes līnija tika atklāta 1995. gada 18. decembrī, tās kopējais garums sasniedza 4,5 km. Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti 5 maršrutos ar kopējo garumu 18,7 km. Satiksmi nodrošina ''Compañía Trolebús Quito S.A.'' (agrāk ''Unidad Operadora del Sistema Trolebús''), kuras rīcībā atrodas 113 savienotie trolejbusi. 2002. gadā vidēji dienā tika pārvadāti {{sk|220000}} cilvēku,<ref name="Jane's2003">Webb, M. (2003). ''Jane's Urban Transport Systems 2003-2004''. Londona: Jane's Information Group. 87. lpp.</ref> pasažieru skaits turpina pieaugt, piemēram, 2010. gadā vidēji dienā trolejbusos tika pārvadāti aptuveni {{sk|250000}} cilvēku. === Kolumbija === Kolumbijā trolejbusu satiksme tika organizēta [[Bogota|Bogotā]] un [[Medeljina|Medeljinā]]. Galvaspilsētā Bogotā ar trolejbusiiem pasažieri tika pārvadāti no 1948. gada aprīļa līdz 1991. gada augustam.<ref name="Murray"/> Kā galvenais iemesls sistēmas slēgšanai tiek minēts [[Padomju Savienība|PSRS]] ražoto ZIU un [[Rumānija|Rumānijā]] ražoto DAC trolejbusu augstās ekspluatēsanas izmaksas. Medeljinā troeljbusu satiksme tika nodrošināta no 1929. gada līdz 1951. gadam. === Kuba === [[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]] 1949. gadā tika apspriesta iecere ieviest trolejbusu satiksmi. Lai noskaidrotu tās efektivitāti, 1949. gada septembrī tika izveidota trolejbusu satiksmes testēšanas līnija, kurā transportlīdzekļi izmantoja [[Tramvajs|tramvaju]] satiksmei paredzēto kontakttīklu. Dažus mēnešus vēlāk izmēģināšanu pārtrauca, tika nolemts neieviest regulārus pasažieru pārvadājumus ar trolejbusiem. === Peru === [[Peru]] galvaspilsētā [[Lima|Limā]] 1928. gada jūlijā tika atklāta trolejbusu satiksme, dažus gadus vēlāk, 1931. gada jūnijā, pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti. === Trinidāda un Tobāgo === [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] galvaspilsētā [[Portofspeina|Portofspeinā]] 1941. gada 1. oktobrī tika atklāta trolejbusu satiksme. 1956. gada 31. decembrī pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti. === Urugvaja === [[Urugvaja]]s galvaspilsētā [[Montevideo]] 1951. gada 28. martā tika atklāta trolejbusu satiksme. Pasažieru pārvadājumi tika organizēti līdz 1992. gada 26. janvārim. === Venecuēla === 2006. gada 26. novembrī eksperimentālā kārtā [[Merida (Venecuēla)|Meridā]] tika atklāta trolejbusu satiksme. Sākotnēji trolejbusi izbrauca ielās tikai svētdienās. Oficiālā vienīgās [[Venecuēla]]s trolejbusu satiksmes sistēmas 20. gadsimtā atklāšana notika 2007. gada 18. jūnijā.<ref name="TM275">''Trolleybus Magazine'' Nr. 275, (2007. gada septembris-oktobris), 119. lpp.</ref> Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Trolmérida''. Maršrutu kopgarums sasniedz 10,2&nbsp;km un Meridā kopā brauc 45 trolejbusi. [[Barkisimeto]] notiek gatavošanās otras trolejbusu satiksmes sitēmas atklāšanai.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 272, (2007. gada marts-aprīlis), 47. lpp.</ref> Trolejbusu satiksmi bija plānots atklāt 2005. gadā, bet to nācās atlikt. Divu trolejbusu maršrutu kopējais garums sasniegšot 30,49 km. 2008. gadā tika piegādāti jau 80 savienotie trolejbusi, kuri ir ražoti ''Neoplan'' rūpnīcā Vācijā. Laikā no 1937. līdz aptuveni 1949. gadam [[Karakasa|Karakasā]] eksistēja trolejbusu satiksme un arī Valensijā (Valencia)<!--![[http://en.wikipedia.org/wiki/Valencia,_Carabobo]]--> līdz 1949. gadam kursēja trolejbusi. == Trolejbusu satiksme Ziemeļamerikā == === ASV === Kopš pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas atklāšanas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā 1910. gadā [[Losandželosa|Losandželosā]], vairāk nekā 60 pilsētās ir bijusi trolejbusu satiksme. Bieži trolejbusu satiksmi vienā pilsētā ir nodrošinājušas divas dažādas privātas kompānijas.<ref name="Murray"/> Šobrīd ASV trolejbusi kursē tikai 5 pilsētās. Tās ir [[Bostona]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[Filadelfija]] [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Sanfrancisko]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Sīetla]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonā]] un [[Deitona]] [[Ohaio (štats)|Ohaio]]. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Sanfrancisko. Sanfrancisko ir 17 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 344 trolejbusi. Sanfrancisko trolejbusu satiksmes sistēma, kā arī [[Atēnas|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēmas ir uzskatāmas par lielākajām Rietumu pasaulē. 2008. gada 14. aprīlī arī Filadelfijā, pēc 5 gadu pārtraukuma, no jauna tika atklāta trolejbusu satiksme. To panāca ASV satiksmes ministrija. Pilsēta trolejbusu satiksmi gribēja likvidēt, bet tā kā bija paņemts aizdevums bankā, tad izdevīgāk bija iepirkt jaunus trolejbusus. Interesants fakts ir tas, ka Bostonā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. Daudzos muzejos ir eksponēti dažādu ASV pilsētu trolejbusi, piemēram, [[Ilinoisa]]s dzelzceļa muzejā pavisam ir eksponēti 20 dažādi trolejbusi. <gallery perrow=6> Attēls:KingCountyMetro 4191.jpg|Trolejbuss [[Sīetla|Sīetlā]] Attēls:SEPTA66Route.jpg|Trolejbuss [[Filadelfija|Filadelfijā]] Attēls:MBTA Silver Line bus 1132.jpg|Trolejbuss [[Bostona|Bostonā]] Attēls:Dayton Marmon-Herrington trolleybus 515.jpg|Vēsturisks trolejbuss Deitonā Attēls:San Francisco Muni Flyer Trolley Bus 5208.jpg|Trolejbuss [[Sanfrancisko]] </gallery> === Kanāda === [[Attēls:Vancouver trolley2101 050720.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]]]] [[Kanāda|Kanādā]] trolejbusu satiksme darbojas tikai [[Vankūvera|Vankūverā]]. Trolejbusu satiksmi Vankūverā atklāja 1948. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Coast Mountain Bus Company'', kas ir meitas uzņēmums transporta uzņēmumam ''TransLink''. Vankūverā ir 13 trolejbusu līnijas un kopā tajās brauc 262 trolejbusi, 74 no tiem ir savienotie trolejbusi. 2003. gadā tika noslēgts līgums par 228 jaunu trolejbusu piegādi, no tiem 188 bija divasu standarta trolejbusi un 40 bija savienotie trolejbusi. Līdz [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] visi vecie trolejbusi tika aizstāti ar jauniem, moderniem trolejbusiem. Pirmie jaunie trolejbusi tika nodoti ekspluatācijā 2005. gada 27. septembrī. Piegādes noslēdzās divus gadus agrāk nekā bija plānots, proti 2008. gadā. Vēl ir iespējams papildus pasūtīt 40 trolejbusus. Daudzās Kanādas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta, tā piemēram, [[Edmontona|Edmontonā]] tā tika likvidēta 2009. gada 2. maijā. Vēl trolejbusi laikā no 1951. gada līdz 1992. gada beigām kursēja Hamiltonā, kā arī laikā no 1922. līdz 1927. gadam un laikā no 1947. gada līdz 1992. gadam arī [[Toronto]] eksistēja trolejbusu satiksme. Toronto pavisam kursēja aptuveni 150 trolejbusi. Līdz 1993. gada jūlijam Toronto ielās brauca arī 40 no Edmontonas saņemtie trolejbusi, pēcāk tie tika nosūtīti atpakaļ uz Edmontonu. Pārsvarā visas trolejbusu sistēmas Kanādā tika likvidētas 1960. un 1970. gados, kā pēdējās toreiz tika likvidētas Saskatūnas un [[Kalgari]] sistēmas.<ref name="Murray"/> Vankūveras tranzīta muzejs ir eksponējis 5 vecos Vankūveras trolejbusus, daži no tiem pat ir braukšanas kārtībā. === Meksika === [[Meksika|Meksikā]] trolejbusi kursē tikai divās pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Mehiko]] - lielākā trolejbusu satiksmes sistēma valstī - un [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]. Trolejbusu satiksmi Mehiko atklāja 1952. gadā, tiek uzskatīts, ka to atklāja aptuveni gadu ātrāk - 1951. gada martā.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 235, (2001. gada janvāris-februāris)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Allen Morrison|title=Latin American Trolleybus Installations|language=angļu val.|url=http://www.tramz.com/tb/i.html|accessdate=15.02.2009|archive-date=20.04.2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130420023459/http://www.tramz.com/tb/i.html}}</ref> Pirms tam 1947. un 1948. gadā Mehiko darbojās tikai izmēģinājuma trolejbusu līnija. Šobrīd Mehiko ir 17 trolejbusu līnijas. Savukārt, trolejbusu satiksmi Gvadalaharā atklāja 1976. gada 15. decembri. Interesanti ir tas, ka līdz 1977. gada janvārim Gvadalaharā trolejbusu satiksmes izmantošana bija ierobezota.<ref>''Trolleybus Magazine'' Nr. 95, (1977. gada jūlijs).</ref> Nevienā Meksikas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav tikusi likvidēta. == Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas == Visvairāk trolejbusu kursē [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Tur apmēram 100 trolejbusu līnijās kopā brauc aptuveni 1600 trolejbusi. Trolejbusu maršrutu kopgarums Maskavā ir aptuveni 1300 km (2007. gada dati). Tā ir lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Baltkrievija]]s galvaspilsēta [[Minska]], tajā 68 līnijās kopā brauc 1050 trolejbusi (2007. gada dati), bet trešajā vietā ierindojas [[Ķīna]]s galvaspilsēta [[Pekina]] (lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Āzija|Āzijā]]), tajā 15 līnijās kopā brauc aptuveni 800 trolejbusu (2008. gada dati). Tai seko Krievijas pilsēta [[Sanktpēterburga]] (41 līnija, 735 trolejbusi, tā ir trešā lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Eiropā, maršrutu kopgarums sasniedz 695 km) (2006./2007. gada dati). [[Eiropas Savienība]]s teritorijā pirmajā vietā ierindojas [[Atēna|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēma [[Grieķija|Grieķijā]], bet otro vietu ieņem [[Latvija]]s galvaspilsēta [[Rīga]] (20 līnijas, 346 trolejbusi, maršrutu kopgarums sasniedz 169 km<ref>[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126085656/http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture |date={{dat|2015|11|26||bez}} }}, rdsd.lv</ref>). Savukārt, trešajā vietā ierindojas [[Lietuva]]s galvaspilsēta [[Viļņa]] (20 līnijas, 322 trolejbusi) (2010. gada dati). Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Amerikā atrodas [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], tajā 17 trolejbusu līnijās kopā brauc 405 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 454 kilometrus (2007. gada dati). Āzijā, aiz Pekinas, otra lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Krievijas pilsētā [[Novosibirska|Novosibirskā]], tajā 28 līnijās kopā brauc 338 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 280 kilometrus (1999. gada dati). Tai seko Ķīnas pilsēta [[Šanhaja]] (15 līnijas, 275 trolejbusi) (2008. gada dati). == Skatīt arī == * [[Trolejbuss]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> {{commonscat|Trolleybuses by country|trolejbusi pēc valsts}} [[Kategorija:Trolejbusi]] dqvz30zx4f6kyy7atw45fpq03j5wzw5 0 112898 4519557 4513304 2026-09-09T12:49:46Z Meistars Joda 781 4519557 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kurzemes prospekts | attēls = Riga Kurzemes prospekts 05.2010.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16360597|zoom=12}} | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] | apkaime = [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | ielas garums = 4896 m | atklāta = | vēst nosaukumi = A. Popova iela <br /> Komarova prospekts <br /> Jāņa Rudzutaka iela | joslu skaits = 4-6 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]] [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]] [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] | trolejbuss = | tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Kurzemes prospekts''' ir [[Rīga]]s iela, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Imanta (Rīga)|Imantas]] un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimēs. Iela veido Imantas dzīvojamā masīva ārējo loku, kamēr [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]] veido iekšējo loku. Prospekta sākums un beigas saslēdzas ar [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatvi]]. Kopējais ielas garums ir 4896 metri un tā sastāv no 4 braukšanas joslām. [[Latvijas PSR]] laikā, līdz [[1991]]. gada rudenim,<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/articles/88774 Mūsu vēsture: 1985.—2005. / 7. sērija. Pieminekļu cilāšana]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2006|12|19|SK}}</ref> Kurzemes prospekts bija sadalīts vairākās daļās. Ielas posmu no [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatves]] līdz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] šķērsojumam sauca par '''[[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Aleksandra Popova]] ielu''', posmu no Slokas ielas līdz [[Dammes iela (Rīga)|Dammes ielas]] atzaram sauca par '''[[Vladimirs Komarovs|Komarova]] prospektu''', bet posmu no Dammes ielas līdz [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatvei]] sauca par '''[[Jānis Rudzutaks|Jāņa Rudzutaka]] ielu'''. == Ielas raksturojums == Kurzemes prospekts ir veidots pusloka formā, kas to ļauj viegli identificēt starp citām ielām Rīgas kartē. Prospekts aizsākas [[Imanta (Rīga)|Imantas]] apkaimes dienvidaustrumu daļā, savienojumā ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]], iepretim [[Imantas 1. līnija|Imantas 1.]] un [[Imantas 2. līnija|2. līnijai]] un virzās ziemeļu virzienā kā atdalīta 4 braukšanas joslu asfaltēta iela, šajā posmā ɡar prospektu ved [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]]. Savienojuma ar [[Bebru iela (Rīga)|Bebru ielu]] apkārtnē Kurzemes prospekts virzās gar “[[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]]” ražošanas korpusu vietā uzbūvētajiem lielveikaliem un, nonākot pie [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] šķērsojuma, pagriežas ziemeļrietumu virzienā. Posmā no [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielas]] krustojuma līdz vietai, kur prospekts pagriežas dienvidrietumu virzienā, iela ir kā robežiela starp Imantas un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimēm. Posmā līdz atkārtotajam [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] krustojumam prospekts veido savienojumu ar [[Dammes iela|Dammes ielu]], savienojuma apkārtnē atrodas arī [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaju maršruta]] galapunkts. Šajā posmā prospekts virzās paralēli [[Nordeķu—Kalnciema kāpu grēda]]i un veido robežšķirtni starp intensīvu Imantas [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|daudzstāvu dzīvojamo apbūvi]] un neapgūtu meža masīvu. Aiz Slokas ielas krustojuma prospekts pagriežas dienvidu—dienvidrietumu virzienā un veido savienojumu ar [[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes ielu]]. Iepretim Imantas autobusu dispečeru punktam iela pagriežas dienvidu virzienā, un veidojot vairākus savienojumus ar mazākām ielām, noslēdzas savienojumā ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]] un [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielu]]. == Ielu savienojumi == Kurzemes prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Jūrmalas gatve]] * [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] * [[Skandu iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Mellužu iela]] * [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] * [[Rigondas gatve]] (nav tieša savienojuma) * [[Dammes iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Ziedoņa iela (Rīga)|Ziedoņa iela]] * [[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes iela]] * [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]] * [[Mazā Zolitūdes iela]] * [[Tālavas gatve]] * [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] * [[Jūrmalas gatve]]/[[Zolitūdes iela]] == Sabiedriskais transports == Pa Kurzemes prospektu kursē [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56. maršruta autobusi]], kā arī [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] maršruta tramvaji. == Skatīt arī == * [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * [[Kurzemes rajons]] * [[Kurzemes iela]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uzkartes.lv/?lang=1&id=100130019&unid=1122&query1=Kurzemes%20prospekts&show=1&obj=street Kurzemes prospekts] portālā UzKartes.lv {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Imantā]] [[Kategorija:Ielas Kleistos]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 69y76u4ow1xjg6dxu06vd7wyuq886ex 0 114337 4519733 4476770 2026-09-10T02:30:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519733 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Valguma iela|Valguma iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Valguma iela |attēls = Riga Valguma iela 06.2010.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16355210|zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]]<br>[[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Torņakalns]], [[Āgenskalns]] |ielas garums = 595 m |atklāta = |vēst nosaukumi = 3.Spīķeru iela <br> Lielā Grāvju iela <br> Grāvju iela |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[Bruģis|betona bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] |trolejbuss = Trolejbusi, kas kursē uz 2. trolejbusu parku |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Valguma iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta]]s [[Torņakalns|Torņakalna]] un [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē (tās daļā [[Klīversala|Klīversalā]]). Valguma iela sākas krustojumā ar [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības ielu]]. Ielas kopējais garums sasniedz 595 metrus. == Vēsture == Iela pirmoreiz minēta [[1868]]. gada Rīgas kartē ar nosaukumu '''3. Spīķeru iela'''. Vēlāk iela ieguvusi '''Lielās Grāvju ielas''' nosaukumu, ko [[1924]]. gadā nomainīja nosaukums '''Valguma iela'''. Pēc dažām ziņām, [[1968]]. vai [[1969. gads|1969]]. gadā tā atkal pārsaukta par '''Grāvju ielu''', savukārt [[1990. gadi|1990. gados]] atguvusi nosaukumu Valguma iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/7/|title=Āgenskalna ielas: Valguma iela|last=|first=|publisher=citariga.lv|accessdate=|date=}}</ref> Presē gan arī 70. un 80. gados tiek izmantots Valguma ielas nosaukums.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/385277-cels-no-prieka-nama-uz-gaismas-pili|title=Ceļš no prieka nama uz gaismas pili|website=neatkariga.[[nra.lv]]|access-date=2023-08-25|date=2022-07-03|language=lv}}</ref> 20. gadsimta 20. un 30. gados iela guva atpazīstamību ar to, ka tajā atradās pirmie seši neatkarīgās Latvijas galvaspilsētas "[[Publiskais nams|publiskie nami]]".<ref name=":0" /> == Ielas raksturojums == [[Attēls:Uzvaras bulvāra un Valguma ielas krustojums.JPG|thumb|250px|Uzvaras bulvāra un Valguma ielas krustojums]] Valguma iela ir 595 metrus gara iela [[Torņakalns|Torņakalna]] un [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielu]] un virzās ziemeļrietumu virzienā. Posmā no Akmeņu ielas līdz [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārim]] ielas labajā pusē atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēka]]. Aiz krustojuma ar Uzvaras bulvāri iela veido savienojumu ar [[Klīveru iela (Rīga)|Klīveru ielu]]. Valguma iela beidzas krustojumā ar [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības ielu]]. Kopš 2018. gada 5. novembra posmā no Klīveru ielas līdz Uzvaras bulvārim ielā atļauta tikai vienvirziena satiksme [[Zaķusala|Zaķusalas]] virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rdsd.lv/jaunumi/2018/11/valguma-iela-ieviesta-vienvirziena-kustiba|title=RDSD|website=www.rdsd.lv|access-date=2019-12-13|archive-date=2019-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20191213183916/http://www.rdsd.lv/jaunumi/2018/11/valguma-iela-ieviesta-vienvirziena-kustiba}}</ref> == Ielu savienojumi == Valguma iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]] (T veida krustojums) * [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] * [[Klīveru iela (Rīga)|Klīveru iela]] (T veida krustojums) * [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības iela]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Valguma ielā kursē [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57. maršruta autobusi]], kā arī trolejbusi, kas brauc uz 2. parku. == Skatīt arī == * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Torņakalns]] * [[Kurzemes rajons]] * [[Āgenskalns]] * [[Klīversala]] * [[Valguma iela|Valguma iela citās Latvijas pilsētās]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305120551/http://www.citariga.lv/?page=4&id=19&part=2&lng=1 Torņakalna ielas portālā Cita Rīga] * [http://www.citariga.lv/?page=8&id=19&lng=1 Āgenskalna ielas portālā Cita Rīga] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Torņakalnā]] [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Klīversala]] 89t29oh0jue0xb3i8re5kjuyekupvie 0 114469 4519762 4476024 2026-09-10T04:48:33Z Meistars Joda 781 4519762 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dzirciema iela|Dzirciema iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dzirciema iela |attēls = Dzirciema iela.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16355314|zoom=13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Zasulauks]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]], [[Iļģuciems]] |ielas garums = 3095 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30.]] [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]] [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]] [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]] [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]] [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] |trolejbuss = [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dzirciema iela''' ir [[Rīga]]s maģistrālā iela [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Zasulauks|Zasulauka]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēs. Dzirciema iela sākas [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa]], [[Kūdras iela (Rīga)|Kūdras]] un [[Rododendru iela (Rīga)|Rododendru ielu]] krustojumā un beidzas pie kādreizējās [[Esena muiža|Lielās (Esena) muižas]]. Ielas kopējais garums ir 3095 metri un tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dzirciema iela sastāv no divām savstarpēji nesaistītām daļām, ko pārrauj apbūves masīvs ar [[Iļģuciema pamatskola|Iļģuciema pamatskolu]]. Dzirciema ielā lielākoties ir daudzstāvu namu apbūve, kā arī sabiedriskas ēkas, tostarp [[Rīgas Stradiņa universitāte]] (Dzirciema ielā 16) un tās Stomatoloģijas institūts (Dzirciema 20), Iļģuciema pamatskola (Dzirciema 109), vairāki tirdzniecības centri. Posmā pirms krustojuma ar Buļļu ielu, pāra numuru pusē, atrodas [[Nordeķu parks]] (kādreizējās [[Nordeķu muiža]]s parks). Iela nosaukta [[Dzirciems (Zentenes pagasts)|Dzirciema]], ciema [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zentenes pagasts|Zentenes pagastā]], vārdā. No ielas nosaukuma cēlies arī [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimes nosaukums. == Vēsture == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā šeit veda ceļš uz Rīgas rātskunga Andreja Gotāna muižiņu [[Spilve (Rīga)|Spilves pļavās]]. 18. gadsimtā iela saukta par '''Gotāna ceļu'''. 1774. gadā to nopirka luterāņu mācītājs Imanuels Justs Esens, tādēļ līdz 19. gadsimta otrajai pusei muižiņu dēvēja par [[Esena muiža|Esena muižu]], bet ceļu uz to par '''Esena muižas (Esenhofas) ceļu''', vēlāk par '''Esena muižas ielu''' ({{val|de|Essenhöfsche Strasse}}, {{val|ru|Эссенгофская улица}}).<ref>[http://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/ Dzirciema ielu katalogs (A — L)] Cita Rīga</ref> Posms no tagadējās Jūrmalas gatves līdz tagadējai [[Kūdras iela (Rīga)|Kūdras ielai]] arī bija '''Kūdras iela''' 1908. pilsētas kartē.<ref>[https://kartes.lndb.lv/viewer/split-map?b=1&x=2677945&y=7749978&z=17&br=7&h=34481 Штегман, Р., ''План города Риги на 24 листах'', Рига : Лит. A. Шталь, 1908.]</ref> 1923. gadā to pārdēvēja par '''Lielās muižas ielu''', bet 1944. gadā par Dzirciema ielu. == Ielu savienojumi == Dzirciema iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]] * [[Kūdras iela (Rīga)|Kūdras iela]] (T veida krustojums) * [[Rododendru iela (Rīga)|Rododendru iela]] (T veida krustojums) * [[Jūrmalas gatve]] * [[Mazā Dārza iela (Rīga)|Mazā Dārza iela]] (T veida krustojums) * [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules iela]] (T veida krustojums) * [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] (T veida krustojums) * [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] * [[Purva iela (Rīga)|Purva iela]] * [[Lielezeres iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] (T veida krustojums) * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Nordeķu iela]] (T veida krustojums) * [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] (T veida krustojums) * [[Vecā Buļļu iela (Rīga)|Vecā Buļļu iela]] * [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] (apļa krustojums) * [[Šauļu iela (Rīga)|Šauļu iela]] (T veida krustojums) * [[Riekstu iela (Rīga)|Riekstu iela]] (T veida krustojums) * [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]] * [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] * [[Cementa iela]] * [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9591|24.0521|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Zasulaukā]] [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 0oyjygg2elvf1n7nbwdx4qhontxzwt6 0 122291 4519708 3532931 2026-09-09T20:00:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519708 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''The Time of Our Lives'' | Izpildītājs = [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] EP | Vāks = The Time of Our Lives EP.png | Background = #FFA07A | Izdots = {{dat|2009|8|31|N}} | Ierakstīts = 2008 | Žanrs = [[Poproks]], ''[[dance pop]]'', [[sintpops]], [[kantripops]], ''[[teen pop]]'' | Garums = 26:18 (US Version) <br /> 30:14 (International version) | Skaits = | Valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Hollywood Records|Hollywood]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Breakout]]''<br />(2008) | Šis albums = '''''The Time of Our Lives'''''<br />(2009) | Nākamais albums = ''[[Can't Be Tamed]]''<br />(2010) | Singls1 = [[Party in the U.S.A.]] | Singls1 datums = | Singls2 = [[When I Look at You]] | Singls2 datums = }} '''''The Time of Our Lives''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] pirmais [[EP ieraksts]], kas tika izdots {{dat|2009|8|31}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Hollywood Records]]. Albums tika sertificēts ar platīna disku Spānijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.universalmusic.es/artista/mileycyrus/noticia/?id=5628 |title=MILEY CYRUS: DISCO DE ORO en España - Universal Music - Noticias |access-date={{dat|2010|08|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100922224951/http://universalmusic.es/artista/mileycyrus/noticia/?id=5628 |archivedate={{dat|2010|09|22||bez}} }}</ref> un ASV,<ref name="RIAAc">{{Tīmekļa atsauce | author=[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|Recording Industry Association of America]] | title=U.S. certification (search) | publisher=riaa.com | url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH | accessdate=May 7, 2010}}</ref> zelta disku Austrālijā,<ref>[http://www.ariacharts.com.au/pages/charts_display_album.asp?chart=1G50 Australian Record Industry Assocation]</ref> Vācijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.musikindustrie.de/gold_platin_datenbank_beta/ |title=Bundesverband Musikindustrie: Gold-/Platin-Datenbank - BETA |access-date={{dat|2010|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100706091728/http://www.musikindustrie.de/gold_platin_datenbank_beta/ |archivedate={{dat|2010|07|06||bez}} }}</ref> Ungārijā,<ref>[http://www.mahasz.hu/?menu=arany_es_platinalemezek&menu2=adatbazis&ev=2010 Adatbázis - Arany- és platinalemezek - MAHASZ - Magyar Hanglemezkiadók Szövetsége]</ref> Jaunzēlandē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |title=RIANZ |access-date={{dat|2010|08|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709193151/http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |archivedate={{dat|2011|07|09||bez}} }}</ref> un Lielbritānijā.<ref name="bpi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bpi.co.uk/certifiedawards/Search.aspx|title=Certified Awards Search|date=May 14, 2010|accessdate=May 19, 2010|work=[[British Phonographic Industry]]|publisher=British Phonographic Industry|archive-date={{dat|2017|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171006162141/https://www.bpi.co.uk/certifiedawards/search.aspx}}</ref> == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = Standard | total_length = | all_writing = | all_lyrics = | all_music = | writing_credits = no | lyrics_credits = | music_credits = | title1 = Kicking and Screaming | note1 = | writer1 = [[John Shanks]], [[Kara DioGuardi]], [[Ashlee Simpson]] | lyrics1 = | music1 = | length1 = 2:58 | title2 = [[Party in the U.S.A.]] | note2 = | writer2 = [[Lukasz Gottwald]], [[Claude Kelly]], Jessica Cornish | lyrics2 = | music2 = | length2 = 3:22 | title3 = [[When I Look at You]] | note3 = | writer3 = Shanks, [[Hillary Lindsey]] | lyrics3 = | music3 = | length3 = 4:08 | title4 = The Time of Our Lives | note4 = | writer4 = Gottwald, Kelly, [[Kesha Sebert]], Pebe Sebert | lyrics4 = | music4 = | length4 = 3:32 | title5 = Talk Is Cheap | note5 = | writer5 = Shanks, Amy Lindop | lyrics5 = | music5 = | length5 = 3:40 | title6 = Obsessed | note6 = | writer6 = Roger Lavoie | lyrics6 = | music6 = | length6 = 4:03 | title7 = Before the Storm (Live) <small>(featuring [[Jonas Brothers]])</small> | writer7 = Nick Jonas, Joe Jonas, Kevin Jonas, Miley Cyrus | note7 = | lyrics7 = | music7 = | length7 = 4:35 }} '''International CD and bonus DVD''' {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = International Edition CD | total_length = | all_writing = | all_lyrics = | all_music = | writing_credits = no | lyrics_credits = | music_credits = | title8 = [[The Climb]] <small>(international bonus track)</small> | note8 = | writer8 = [[Jessi Alexander]], Jon Mabe | lyrics8 = | music8 = | length8 = 3:56 }} DVD # "Party in the U.S.A." <small>(music video)</small> — 3:21 # "The Climb" <small>(music video)</small> — 3:49 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mileycyrus.com/ Mailijas Sairusas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091009113132/http://www.mileycyrus.com/ |date={{dat|2009|10|09||bez}} }} {{en ikona}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} {{Mailija Sairusa}} [[Kategorija:2009. gada albumi]] [[Kategorija:Mailijas Sairusas albumi]] e1den0wkzopi1v2lu5ywomlcbsts77c 0 123102 4519787 4318271 2026-09-10T06:43:34Z ~2026-49005-02 150123 faktu precizēšana 4519787 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pieturas punktu|Jumprava|Jumprava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jumprava | tips = pieturas punkts | attēls = File:Jumpravas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Jumpravas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] | atvērta = 1918 | citi_nosaukumi = Lomaņi | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56.6797745 | latNS = N | longd = 24.9695186 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (10 km) <br /> [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (4 km) <br /> [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 62 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Jumprava''' ir pieturas punkts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013; VAS Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615150928/http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |archivedate={{dat|2013|06|15||bez}} }}</ref> [[Latvija|Latvijā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]. Atrodas apdzīvotā vietā [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravā]], kas ir [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]] centrs. Tā atrodas starp pieturas vietām [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] un [[Kaibala (stacija)|Kaibala]]. Jumpravas pieturā apstājas elektrovilcieni, kas kursē maršrutā Rīga[[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|—]]<nowiki/>Aizkraukle, kā arī daļa Krustpils, Daugavpils, Zilupes un Madonas virziena dīzeļvilcienu. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}</ref>Šajā vietā ir sastopams Kristofers Pasatovs(pazīstams arī kā Pastala) un Raidis Spainis. == Vēsture == Stacija tika uzbūvēta [[1918]]. gadā, tās būvēšanā piedalījies Kristofers Pasatovs, un tai deva nosaukumu '''Lomaņi'''. Kopš 1921. gada stacija saucas '''Jumprava'''. [[1926]]. gadā šeit tika uzbūvēta pirmā stacijas ēka. Taču [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā stacija gāja bojā, tāpēc [[1950]]. gadā bijušās stacijas vietā tika izbūvēta jauna stacijas ēka. Šī stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3990 |title="Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 }}</ref> Līdz [[1991]]. gadam šeit bija stacija, jo posmā Jumprava—Dendrārijs (856. km) bija vienceļa posms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140531151322/http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |archivedate={{dat|2014|05|31||bez}} }}</ref> == Galerija == <gallery> Jumpravas stacija.JPG|Jumpravas stacijas ēka 2012. gadā Sliežu ceļi Jumpravā 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Sliežu ceļi Jumpravā 3.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā Jumpravas dz. pietura 1.jpg|Jumpravas dz. pietura Jumpravas dz. pietura 2.jpg|Jumpravas dz. pietura Jumpravas dz. pietura 3.jpg|Jumpravas dz. pietura </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Jumpravas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] leklhwmecg5yc5r9r9pwssb8wxa9boi 0 123820 4519623 4514974 2026-09-09T15:59:28Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519623 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vilhelms Purvītis - Winter - Google Art Project.jpg|thumb|250px|[[Vilhelms Purvītis]] "Ziema", kartons, eļļa]] [[Attēls:PhilippeLegendreKvater2008atelier.jpg|thumb|250px|Gleznotājs [[Filips Legandrs]] savā studijā]] [[Attēls:Pittura-Painting4.JPG|thumb|250px|Palete ar tūbiņām]] [[Attēls:Indian pigments.jpg|thumb|250px|Pigmenti]] '''Eļļas glezniecība''' ir [[glezniecība|glezniecības tehnika]], kurā par [[krāsa|krāsu]] [[pigments|pigmentu]] saistvielu izmanto [[sējas lini|linu]], [[rieksts|riekstu]], [[Magones|magoņu]] un citu [[eļļa|eļļu]]. Glezno uz gruntēta [[audekls|audekla]], [[kartons|kartona]], [[papīrs|papīra]], [[pergaments|pergamenta]] vai [[varš|vara]] plāksnes. [[Eiropa|Eiropā]] eļļas glezniecību sāka plaši izmantot no 15. gadsimta pirmās puses.<ref>http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=e%C4%BC%C4%BCas%20glezniec%C4%ABba&id=938578&g=1</ref> Atteikšanās no [[līmes krāsa|līmes krāsu]] un [[tempera]]s tehnikām par labu eļļas glezniecībai notika vienlaikus ar pāreju no [[koks|koka]] [[dēlis|dēļa]] uz audeklu. [[Flandrija]]s [[mākslinieks|mākslinieki]] [[brālis|brāļi]] [[Jans van Eiks|Jans]] un [[Huberts van Eiks|Huberts van Eiki]], vēl gleznojot uz koka pamatnes, 15. gadsimta 30. gados pilnveidoja ātri žūstošās eļļas [[saistviela]]s lietošanu, kas pavēra lielas iespējas. Brāļu van Eiku gleznošanas veids, par pigmentu saistvielu izmantojot eļļu, kurai pievienota arī kāda ēteriskā eļļa vai [[sveķi]], ļāva izstrādāt smalkas detaļas, ko krāsu [[masas blīvums]] līdz tam bija liedzis. Eļļas saistvielas izmantošana dod iespēju krāsu klāt vairākos slāņos, noslēpt vai mainīt jau uzklātās krāsas. Izmantojot eļļas saistvielu, iegūstami izsmalcināti [[tonis|toņi]], kurus var jaukt tieši uz [[palete]]s. Ļoti plānas, caurspīdīgas krāsas kārtiņa tiek saukta par [[lazējums|lazējumu]]. Ar lazējumu iespējams izmainīt krāsas toni, tas ļauj atveidot [[miesa]]s krāsas nianses vai klusināt [[fons|fonu]]. Pat ja glezna nav pārklāta ar [[laka|laku]], pigmentam pievienotā eļļa darba virsmu padara spīdīgu, ar ko tas atšķiras no līmes krāsām darinātām gleznām. Šīs īpašības raksturīgas van Eiku laikmeta eļļas darbiem, kuri vēl gleznoja uz koka. Pārejot uz audeklu, radās iespējas panākt citus [[efekts|efektus]], ko izmēģināja [[Venēcija]]s gleznotāji [[Ticiāns]] un it sevišķi [[Tintoreto]] savas darbības pēdējos gados. Gleznojot ar maz atšķaidītām eļļas krāsām, tās aizķeras aiz pamatnes negludumiem. Atkarībā no tā, cik daudz krāsas gleznotājs klāj uz audekla, tiek iegūti lielāki vai mazāki krāsu masas izciļņi un iedobumi, kas veido [[gaismēna|gaismēnu]] spēli. [[Pīters Pauls Rubenss]] un [[Rembrants]] 17. gadsimtā labprāt klāja biezus krāsu slāņus, bet [[Vermēns]] un [[Nikolā Pusēns]] palika uzticīgi izteikti plānam gleznojumam. 19. gadsimtā leknus krāsu slāņus un triepienus veidoja [[Gistavs Kurbē]] un [[impresionisms|impresionisti]], 20. gadsimtā [[Francija]]s gleznotāji [[Olivjē Debrē]], [[Žans Dibifē]], [[Žans Fortjē]], un [[Ežēns Leruā]], [[Villems de Kūnings]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kā [[Latvija]]s gleznotāji minami [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] un [[Indulis Zariņš|Indulis Zariņš,]] kuru glezniecībai raksturīga pastoza, bieza krāsas klājuma tehnika. [[Maija Tabaka]] arī glezno ļoti pastozi, dažos viņas darbos ir ļoti izteikts [[reljefs]]. Gleznotājs [[Eduards Grūbe]] 1970. gados gleznoja pat tieši ar špakteļlāpstiņu. == Pigmenti == [[Glezniecība|Glezniecībā]] jāņem vērā gleznā izmantoto pigmentu sastāvs, neatkarīgi no tehnikas. Pirmsākumos krāsu pagatavoja no dabīgām [[viela|vielām]], tās žāvējot vai apdedzinot un parasti saberžot. 14. gadsimta beigās [[Itālija]]s gleznotājs [[Čennīno Čennīni]] grāmatā par mākslu (''Illibro dell’arte'') ir nosaucis divdesmit [[krāsa]]s, tātad krāsu skaits bija neliels, taču, laikam ritot, šis skaitlis pamazām pieauga, līdz 19. gadsimta 50. gadu vidū, pateicoties [[organiskā ķīmija|organiskās ķīmijas]] sasniegumiem, mākslinieku rīcībā bija nonākusi bagātīga mākslīgu pigmentu [[gamma]]. Gatavu krāsu iepakojums [[alva]]s tūbiņās, pirmās no kurām izgatavotas [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 1840. gadā, bija ļoti nozīmīgs apvērsums, jo zuda nepieciešamība jau gatavu krāsu transportēšanu neparocīgos pūšļos un atbrīvoja [[mākslinieks|māksliniekus]] no pigmentu sagatavošanas to izmantošanas brīdī, bez tam tūbiņas ļāva gleznotājam doties studijās ārpus [[darbnīca]]s. Pēc tūbiņu izgudrošanas gleznotāji var nodoties [[Motīvs (māksla)|motīva]] vērojumam un uzgleznot darbu pilnībā uz vietas, līdzi paņemot nelielu kasti ar visu nepieciešamo, nevis kā iepriekš, kad nācās samierināties ar zīmētām [[skice|skicēm]] vai [[akvarelis|akvareļiem]], pēc kuriem vēlāk bija jāglezno darbnīcā. No šī aspekta raugoties, [[impresionisms|impresionistu]] glezniecība ir pilnībā atkarīga no rūpnieciski izgatavotām krāsu tūbiņām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.youtube.com/watch?v=msCZ1-VJhbc Video par eļļas glezniecību] * [http://www.youtube.com/watch?v=8NVVTeDHNks Video par eļļas glezniecību] * [http://www.youtube.com/watch?v=z4UbbeMphT8 Video par eļļas glezniecību] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Glezniecības tehnikas]] 00lu3ifgisgx8nejuxx9epxzh29x4eg 0 129504 4519808 3995836 2026-09-10T08:43:29Z Meistars Joda 781 4519808 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Taiga ecoregion.png|thumbnail|235px|Taigas reģiona izplatība]] '''Taiga''' (no {{val|mn|тайга}} — ‘mūžamežs’) ir [[dabas zona]], kurā pārsvarā sastopami [[Skujkoki|skujkoku]] meži. Taiga ir plašākā sauszemes dabas zona un klāj plašus [[Krievija]]s, it īpaši [[Sibīrija]]s reģionus. Tā aptver plašus apvidus arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un citur. Raksturīgākie [[dzīvnieki]] — [[Burunduki|burunduks]], [[lūsis]], [[brūnais lācis]], [[bebrs]], [[tinis]], [[staltbriedis]], [[alnis]], [[sabulis]], [[mednis]]. Klimata josla ir [[mērenā josla]]. Vidējā gaisa temperatūra ir −10&nbsp;°C. Nokrišņu daudzums ir 213 mm gadā. Tur ir sastopamas melnās egles, Kanādas egles, [[Balzama baltegle|balzama baltegles]], [[priedes]], [[apses]], [[Papīrbērzs|papīra bērzi]], [[baltegles]] un [[lapegles]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bioma}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Fiziskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Biomas]] rbuvpzaqaqnkuwh5a8o7xkbqqjnv3rb 0 130832 4519792 4277672 2026-09-10T07:10:32Z ~2026-49163-05 150126 Labojumi tekstā/* */ 4519792 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Łajno końskie 400.jpg|thumbnail|250px|Zirgu ekskrementi.]] '''Izkārnījumi''' ir kakas kas nak no dibena. apakšējās daļas saturs. Runājot par [[cilvēks|cilvēku]] izkārnījumiem, lieto vārdu '''fēces''' vai '''fekālijas''' (no {{val-la|faeces}} — 'atliekas'), bet [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izkārnījumus mēdz apzīmēt ar vārdu '''ekskrementi''' (no {{val-la|excrēmenta}} — 'izdalījumi'), lai gan nereti tā sauc arī cilvēku izkārnījumus. [[Izkārnīšanās]] procesā no resnās zarnas izkārnījumi tiek izvadīti caur [[anālā atvere|anālo atveri]] vai [[kloāka|kloāku]]. Cilvēki fekālijas izvada no organisma vienu vai divas reizes dienā; atsevišķos gadījumos, piemēram, [[caureja]]s laikā, izkārnīšanās var notikt biežāk, bet tikpat labi var arī retāk, piemēram, [[aizcietējums|aizcietējuma]] gadījumā. Pieaudzis cilvēks vienas dienas laikā vidēji izdala no 100 līdz 250 gramiem izkārnījumu, atsevišķos gadījumos pat līdz 500 gramiem. == Skatīt arī == * [[Izkārnīšanās]] * [[Kūtsmēsli]] == Ārējās saites == {{refbegin}} * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=fekalijas Izkārnījumi| Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{refend}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gremošanas orgānu sistēma]] [[Kategorija:Fizioloģija]] eq3o1lvazo27gcmtn5dlsuvqcqi6qps 4519806 4519792 2026-09-10T08:25:24Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49163-05|~2026-49163-05]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Killerqueenbreaksthrough 4277672 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Łajno końskie 400.jpg|thumbnail|250px|Zirgu ekskrementi.]] '''Izkārnījumi''' ir [[resnā zarna|resnās zarnas]] apakšējās daļas saturs. Runājot par [[cilvēks|cilvēku]] izkārnījumiem, lieto vārdu '''fēces''' vai '''fekālijas''' (no {{val-la|faeces}} — 'atliekas'), bet [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izkārnījumus mēdz apzīmēt ar vārdu '''ekskrementi''' (no {{val-la|excrēmenta}} — 'izdalījumi'), lai gan nereti tā sauc arī cilvēku izkārnījumus. [[Izkārnīšanās]] procesā no resnās zarnas izkārnījumi tiek izvadīti caur [[anālā atvere|anālo atveri]] vai [[kloāka|kloāku]]. Cilvēki fekālijas izvada no organisma vienu vai divas reizes dienā; atsevišķos gadījumos, piemēram, [[caureja]]s laikā, izkārnīšanās var notikt biežāk, bet tikpat labi var arī retāk, piemēram, [[aizcietējums|aizcietējuma]] gadījumā. Pieaudzis cilvēks vienas dienas laikā vidēji izdala no 100 līdz 250 gramiem izkārnījumu, atsevišķos gadījumos pat līdz 500 gramiem. == Skatīt arī == * [[Izkārnīšanās]] * [[Kūtsmēsli]] == Ārējās saites == {{refbegin}} * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=fekalijas Izkārnījumi| Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{refend}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gremošanas orgānu sistēma]] [[Kategorija:Fizioloģija]] l3jli9fbmrenziz7pkrjx02rz486efu 0 133364 4519842 3718857 2026-09-10T11:36:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519842 wikitext text/x-wiki {{Koncertturnejas infokaste | koncertturnejas_nosaukums = Wonder World Tour | attēls = [[Attēls:Wonder World Tour poster.png|220px]] | apraksts = | izpildītājs = [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] | veids = | vieta = | vietas = | valstis = | albums = ''[[The Time of Our Lives]]''<br />''[[Hannah Montana: The Movie (skaņu celiņš)|Hannah Montana: The Movie]]''<br />''[[Breakout]] | datumi = | sākuma datums = {{dat|2009|9|14|N|bez}} | beigu datums = {{dat|2009|12|29|N|bez}} | posmu skaits = | koncertu skaits = 45 Ziemeļamerikā<br />11 Eiropā<br />56 kopā | budžets = | ieņēmumi = | Hronoloģija = | iepriekšējā turneja = [[Best of Both Worlds Tour]]<br />(2007–2008) | šī turneja = Wonder World Tour<br />(2009) | nākošā turneja = | Dažādi = }} '''Wonder World Tour''' bija amerikāņu mūziķes [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] 2009. gada pasaules koncerttūre. Tā bija viņas otrā koncerttūre, pirmā pasaules koncerttūre un pirmā, kurā nav iesaistīts viņas iedomu tēls [[Hanna Montana]]. Koncerttūre norisinājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Kopējie tūres ieņēmumi sastāda 45,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Koncerttūre tika izziņota {{dat|2009|6|3||bez}}, tā ilga no {{dat|2009|9|14|ģ|bez}} līdz {{dat|2009|12|29|d|bez}}. Koncerttūres laikā tika sniegti 65 koncerti. Tūrē tika izpildītas dziesmas no M. Sairusas debijas albuma ''[[Hannah Montana 2/Meet Miley Cyrus|Meet Miley Cyrus]]'', otrā albuma ''[[Breakout]]'', filmas "[[Hanna Montana (filma)|Hanna Montana]]" [[Hannah Montana: The Movie (skaņu celiņš)|skaņu celiņa]] un EP ieraksta ''[[The Time of Our Lives]]''. Kā iesildītājmākslinieki šajā koncerttūrē bija M. Sairusas brāļa [[Treiss Sairuss|Treisa Sairusa]] grupa [[Metro Station]]. == Dziesmu saraksts == # "[[Breakout (dziesma)|Breakout]]" # "[[Start All Over]]" # "[[7 Things]]" # "Kicking and Screaming" # "Bottom of the Ocean" # "[[Fly on the Wall]]" # "[[Let's Get Crazy]]" # "[[Hoedown Throwdown]]" # "These Four Walls" # "[[When I Look at You]]" # "Obsessed" # "Spotlight" # "G.N.O. (Girl's Night Out)" # "[[I Love Rock 'N Roll]]" # "[[Party in the U.S.A.]]" # "Hovering"<small>(piedaloties [[Treiss Sairuss|Treisam Sairusam]])</small> # "Simple Song" Atkārtotais izpildījums: # "[[See You Again]]" # "[[The Climb]]" == Ārējās saites == {{Commons category|Wonder World Tour}} * [http://www.mileycyrus.com Mailijas Sairusas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091009113132/http://www.mileycyrus.com/ |date={{dat|2009|10|09||bez}} }} {{en ikona}} {{Mūzika-aizmetnis}} {{Mailija Sairusa}} [[Kategorija:Mailija Sairusa]] [[Kategorija:2009. gads mūzikā]] [[Kategorija:Koncertturnejas]] qblkrkbt5pavxn2o4m4trfvnotdw5s1 0 143917 4519628 4242947 2026-09-09T16:03:07Z Bendžamins 76862 4519628 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Žilbertu Silva | image = 2021 - Press conferences SM7 0168 (51649502936) (cropped).jpg | fullname = | nickname = ''Parede Invisível'' | height = 185<ref name="heightcite">[http://uk.eurosport.yahoo.com/football/gilbertosilva.html Gilberto silva Football Profile | News | Pictures - Yahoo! Eurosport UK<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1976|10|7}} | cityofbirth = [[Lagoa da Prata]] | countryofbirth = {{BRA}} | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1988—1993 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[América Futebol Clube (MG)|América Mineiro]] | years1 = 1997—2000 | years2 = 2000—2002 | years3 = 2002—2008 | years4 = 2008—2011 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[América Futebol Clube (MG)|América Mineiro]] | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos FC|Panathinaikos]] | caps1 = 20 | goals1 = 1 | caps2 = 62 | goals2 = 4 | caps3 = 170 | goals3 = 17 | caps4 = 78 | goals4 = 6 | nationalyears1 = 2001—2010 | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | nationalcaps1 = 93 | nationalgoals1 = 3 | caps5 = 47 | caps6 = 9 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Atletico Mineiro"]] | goals5 = 1 | goals6 = 0 | years5 = 2011-2013 | years6 = 2013 | caption = Žilbertu Silva 2021. gadā | totalcaps = 386 | totalgoals = 28 }} '''Žilbertu Silva''' ({{val|pt|Gilberto Aparecido da Silva}}, izrunā: {{IPA|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ʒiɫˈbeʁtu ˈsiɫvɐ]]]}}; dzimis {{dat|1976|10|7}} [[Lagoa da Prata|Lagoā da Pratā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]]) ir bijušais brazīliešu [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Futbolista karjeru uzsāka 1997. gadā klubā ''[[América Futebol Clube (MG)|América Mineiro]]'', taču 2000. gadā pārgāja uz ''[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]'', kur kļuva par vienu no komandas lielākajām zvaigznēm. 2002. gada augustā viņš pārgāja uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' par 4,5 miljonus sterliņu mārciņu lielu transfēra summu. Kluba sastāvā viņš ieguva divus FA kausus. 2006. gadā viņš bija viens no komandas kapteiņiem. ''Arsenal'' kluba sastāvā viņš kļuva par vienu no labākajiem aizsardzības pussargiem Eiropā. Brazīlijas izlases sastāvā viņš startēja [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kur komanda triumfēja, tāpat 2007. gada ''Copa América'' turnīrā, arī tajā Brazīlija kļuva par čempioniem. Vēl piedalījās [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Atlético Mineiro''' * [[Copa Libertadores]]: 2013 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2003—04 * [[FA kauss]]: 2002—03, 2004—05 * [[FA Community Shield]]: 2002, 2004 '''Panathinaikos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2009—10 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2009—10 '''Brazīlija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]], [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]] * [[Copa América]]: 2007 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Silva Zzilbertu}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minasžeraisā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:Beluorizonti "Atletico Mineiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] r559taj00wl6orcly5bllq5mekt3d0x 0 144208 4519572 4519486 2026-09-09T14:39:46Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4519572 wikitext text/x-wiki '''Vero''' var būt: * [[Odrija Vero]] (''Audrey Werro''; 2004) — Šveices vieglatlēte; * [[Dārsijs Vero]] (''Darcy Verot''; 1976) — kanādiešu hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] f4dul74grnbq28363c1torsb46xrnb0 0 144629 4519574 4184318 2026-09-09T14:48:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519574 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Start All Over |Attēls = Start All Over.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] |Albums = [[Meet Miley Cyrus]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2008|3|14|N|bez}} |Formāts = CD singls, ciparu lejupielāde |Ierakstīts = |Žanrs = [[Poproks]], ''[[power pop]]'' |Garums = 3:27 |Izdevējs = [[Hollywood Records|Hollywood]] |Autors = |Komponists = |Vardi = |Producents = |Audio piemērs? = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = "[[See You Again]]"<br />(2007) |Šis singls = "Start All Over"<br />(2008) |Nākamais singls = "[[7 Things]]"<br />(2008) }} "'''Start All Over'''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] singls no viņas dubultā studijas albuma ''[[Hannah Montana 2/Meet Miley Cyrus]]'' otrā diska: ''Meet Miley Cyrus''. Tas tika izdots {{dat|2008|3|14||bez}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Hollywood Records]]. Dziesma neguva lielus komerciālus panākumus vairākās valstīs, tai skaitā Austrālijā, Kanādā un ASV. == Dziesmu saraksts == * '''Austrālijas CD singla versija''' # "Start All Over" <small>(Album Version)</small> – 3:27 # "Start All Over" <small>(Instrumental)</small> – 3:27 == Topi == {|class="wikitable sortable" !Valsts !Augstākā<br />vieta |- |{{AUS}}<ref name="acharts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/song/31413|title=Miley Cyrus - Start All Over - Music Charts|accessdate=September 13, 2009|publisher=aCharts.us}}</ref> |align="center"|41 |- |{{CAN}}<ref name="billboard">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/charts/hot-100#/song/miley-cyrus/start-all-over/9024251|title=Start All Over|accessdate=September 13, 2009|work=[[Billboard]]|publisher=[[Nielsen Business Media, Inc]]}}</ref> |align="center"|91 |- |{{USA}} ''Billboard'' Hot 100<ref name="billboard" /> |align="center"|68 |- |{{USA}} ''US Pop 100'' <ref>[http://www.allmusic.com/artist/p823418 Miley Cyrus / Biography] by Mark Deming, allmusic.com, {{angliski}}</ref> |align="center"|57 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mileycyrus.com/ Mailijas Sairusas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091009113132/http://www.mileycyrus.com/ |date={{dat|2009|10|09||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=m-jRHI3INyg YouTube mūzikas videoklips] {{en ikona}} {{Mūzika-aizmetnis}} {{Mailijas Sairusas dziesmas}} [[Kategorija:2007. gada singli]] [[Kategorija:Mailijas Sairusas dziesmas]] m0ta99btg10tw20dvmscr393roexkp5 0 145127 4519838 4502636 2026-09-10T11:15:25Z Meistars Joda 781 4519838 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pasiene | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca.jpg | image_caption = [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 16. gadsimts | established_title2 = Vēsturiskie nosaukumi | established_date2 = {{val|ru|Посиня}}<br />{{val|pl|Posiń}} | area_total_km2 = 1,31 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65482&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 327 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 17 | lats = 25 | latNS = N | longd = 28 | longm = 9 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = 140 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5732 Pasiene | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pasiene''' (arī '''Pasīne''', '''Posīne''') ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Zilupe (upe)|Zilupes]] kreisajā krastā pie autoceļa [[P52]] 44 km no novada centra [[Ludza]]s un 314 km no [[Rīga]]s. Pasienē ir pagasta pārvalde, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, pasts. == Vēsture == Pasiene (''Posine'') vēstures avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ |title=Pasienes pagasts |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120622042143/http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |title=Pasienes muiža |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305192210/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1694. gadā Inflantijas un Piltenes bīskaps [[Nikolajs Poplavskis|Mikolajs Korvins–Poplavskis]] Pasienē nodibināja [[dominikāņu ordenis|dominikāņu ordeņa]] klosteri, kurā apmetās 12 dominikāņu mūki. 1753. gadā klostera koka ēkas nodega, pašreizējā [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] celta 1761. gadā, tās būvi finansēja [[Lanskorona]]s muižas īpašnieks Jans [[Borhi|Borhs]]. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1832. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība dominikāņu mūkiem atņēma baznīcu un klosteri. Ap 1850. gadu uzcēla Pasienes muižas kungu māju. Pasienes muižai piederēja 4280 desetīnas zemes, no kurām 2480 desetīnas piederēja Sibelīnas pusmuižai. Iedzīvotāji lielākoties bija katoļticīgie baltkrievi. Pasienes miestiņš nodeɡa 1882. gada ugunsgrēkā.<ref>[https://latgalesrevizijasludza.wordpress.com/2019/01/04/pasienes-klostera-zemes/ Pasienes klostera zemes] no ''Slownik geograficzny krolestwa Polskiego i innych krajow slowianskich''. Tom VII – Warszawa, 1887, str. 845</ref> Kopš 19. gadsimta otrās puses Posiņas pagasta centrs. 1897. gadā katoļu ciemā bija 30 sētas un sādžā 18 sētas. 1933. gadā Pasienei piešķīra [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā tajā bija 328 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> === Skolu vēsture === [[attēls:Pasienes poļu skola 1937.PNG|thumb|left|Pasienes poļu 6-klasīɡā pamatskola (1937)]] [[attēls:Pasienes Valsts pamatskola 1937.PNG|thumb|left|Pasienes Valsts 6-klasīɡā pamatskola aɡrākajā muižas ēkā (1937)]] Pasienes katoļu baznīcas skola pirmo reizi pieminēta 1875. gadā. 1920. gadā atvēra Pasienes poļu skolu, kuru 1922. gadā apmeklēja 200 skolēni, 1926. gadā – 124, bet 1931. gadā – 15 skolēni. 1934. gadā Pasienes poļu skolā slēdza otrās pakāpes klases un pievienoja Pasienes valsts pamatskolai. 1939. gadā skola atradās vienā ēkā ar pagasta namu. Skolā mācījās 100 skolēni un bija 4 skolotāji un telpas ar 3 klasēm. 1940. gadā poļu skolu pārveidoja par krievu skolu, vēlāk par baltkrievu skolu. Pasienes pirmo baltkrievu skolu 1921. gadā pārveidoja par jaukto tautību skolu, bet 1925. gadā muižas divstāvu mūra ēkā darbu uzsāka 6-klasīgā valsts latviešu pamatskola. 1928. gadā skolā mācījās 271 skolēns, bija 10 skolotāji. Skolai bija plaša zāle, ēdamzāle, kopmītne zēniem un meitenēm atsevišķi. Pie skolas bija liels košuma dārzs, rotaļu laukums un sporta nodarbību laukums. 1939. gadā Pasienes Valsts latviešu pamatskolā iesvētīja skolas karogu. 1940. gadā skolā mācījās ap 400 skolēnu. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvijas okupācijas]] 1944. gadā baltkrievu un latviešu skolas pārveidoja par Pasienes krievu valodas skolu. 1950. gados darbojās Pasienes septiņgadīgā skola, kopš 1962. gada – astoņgadīgā skola, vēlāk deviņgadīgā skola. 1977. gadā uzcēla jaunu skolas ēku. 2010. gadā pamatskola kļuva par [[Zilupes vidusskola]]s filiāli, kas beidza darboties 2018. gadā.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/pasienes-pamatskola/ Pasienes skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|690 |1935|328 |1970|370 |1979|351 |1989|438 |2000|357 |2011|294 |2021|234 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Pasienes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Pasiene| ]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] 4ykky1fyatpuz1jfb7d8ynfo9nnoubg 0 145398 4519661 4515613 2026-09-09T17:14:51Z Biafra 13794 /* Vīrieši */ Kiplimo pasaules rekords ratificēts 4519661 wikitext text/x-wiki [[Attēls:100 m final Berlin 2009.JPG|thumb|[[Useins Bolts]] uzstāda pasaules rekordu [[100 m]] skrējienā, uzvarot [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]]]] '''Pasaules rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kurus apstiprina [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]]. Rekordi tiek fiksēti visās olimpiskajās disciplīnās, kā arī vairākās vieglatlētikas disciplīnās, kuras nav [[vasaras olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] programmā. == Vīrieši == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportists !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[100 m]] |9,58 <small>(+0,9 m/s)</small> |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2009|8|16|SK|bez}} |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |<ref name="mulkeen-men-200" /> |[http://www.youtube.com/watch?v=By1JQFxfLMM] |- |[[200 m]] |19,19 <small>(-0,3 m/s)</small> |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2009|8|20|SK|bez}} |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |<ref name="mulkeen-men-200">{{Ziņu atsauce|first=Jon|last=Mulkeen|title=Bolt, again, and again! 19.19 World record in Berlin|url=http://berlin.iaaf.org/news/kind=100/newsid=53678.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2009-08-20|accessdate=2009-08-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090821164903/http://berlin.iaaf.org/news/kind%3D100/newsid%3D53678.html|archivedate=2009-08-21}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=_DjvvI-0xjc] |- |[[400 m]] |43,03 |[[Vaide van Nīkerks]] |{{flag2|South Africa}} |{{dat|2016|8|15|SK|bez}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=vVL7QLHn5y4] |- |[[800 m]] |1:40,91 |[[Deivids Rudiša]] |{{KEN}} |{{dat|2012|8|9|SK|bez}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[1500 m]] |3:26,00 |[[Hišāms el Gerūdžs]] |{{MAR}} |{{dat|1998|7|14|SK|bez}} |''Golden Gala'' |{{vieta|Itālija|Roma}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=4E9v-dbSG-k] |- |rowspan=2|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] |3:43,13 |[[Hišāms el Gerūdžs]] |{{MAR}} |{{dat|1999|7|7|SK|bez}} |''Golden Gala'' |{{vieta|Itālija|Roma}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=XvCsj7eJKKA] |-bgcolor=#CEF6F5 |3:42,66 |[[Džošs Kers]] |{{GBR2}} |{{dat|2026|7|18|SK|bez}} |''London Athletics Meet'' |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/london-athletics-meet-2026-josh-kerr-world-mile-record |title=Kerr breaks world mile record with 3:42.66 in London |website=worldathletics.org |language=en |date=2026-07-18 |accessdate=2026-07-18}}</ref> | |- |[[2000 m]] |4:43,13 |[[Jākobs Ingebrigtsens]] |{{NOR}} |{{dat|2023|9|8|SK|bez}} |''Memorial van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=5MD2vopWNcI] |- |[[3000 m]] |7:17,55 |[[Jākobs Ingebrigtsens]] |{{NOR}} |{{dat|2024|8|25|SK|bez}} |Kamilas Skolimovskas memoriāls |{{vieta|Polija|Hožova}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record |title=FLASH: Ingebrigtsen smashes longstanding world 3000m record in Silesia |website=worldathletics.org |language=en |date=2024-08-25 |accessdate=2024-08-25}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=dxSxZyAIaXY] |- |[[5000 m]] |12:35,36 |[[Džošua Čeptegei]] |{{UGA}} |{{dat|2020|8|14|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} | | |- |[[10 000 m]] |26:11,00 |[[Džošua Čeptegei]] |{{UGA}} |{{dat|2020|10|7|SK|bez}} | |{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | | |- |[[Stundas skrējiens]] |21 330 m |[[Mohameds Farahs]] |{{GBR2}} |{{dat|2020|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[Pusmaratons]] |57:20 |[[Džeikobvs Kiplimo]] |{{UGA}} |{{dat|2026|3|8|SK|bez}} |[[Lisabonas pusmaratons]] |{{vieta|Portugāle|Lisabona}} | | |- |[[Maratons]] |1.59:30 |[[Sebastians Save]] |{{KEN}} |{{dat|2026|4|26|SK|bez}} |[[Londonas maratons]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Krīt 2 stundu robeža: Kenijas skrējējs Save ar vēsturisku rezultātu triumfē Londonas maratonā |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/26.04.2026-krit-2-stundu-robeza-kenijas-skrejejs-save-ar-vesturisku-rezultatu-triumfe-londonas-maratona.a644571/ |website=lsm.lv |date=2026-04-26 |accessdate=2026-05-01}}</ref> | |- |[[3000 m/šķ]] |7:52,11 |[[Lameča Girma]] |{{ETH}} |{{dat|2023|6|9|SK|bez}} |''Meeting de Paris'' |{{vieta|Francija|Parīze}} | | |- |rowspan=2|[[110 m/b]] |12,80 <small>(+0,3 m/s)</small> |[[Ariess Merits]] |{{USA}} |{{dat|2012|9|7|SK|bez}} |''Memorial Van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |-bgcolor=#CEF6F5 |12,75 <small>(+1,0 m/s)</small> |[[Džakobi Tārps]] |{{USA}} |{{dat|2026|6|10|SK|bez}} |[[NCAA]] čempionāts |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | | |- |rowspan=2|[[400 m/b]] |45,94 |[[Karstens Varholms]] |{{NOR}} |{{dat|2021|8|3|SK|bez}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} | | |-bgcolor=#CEF6F5 |45,80 |[[Alisons dus Santuss]] |{{BRA}} |{{dat|2026|8|27|SK|bez}} |''Weltklasse Zürich'' |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dos Santos and Russell break world records in unforgettable Zurich|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/zurich-weltklasse-dos-santos-world-400m-hurdles-record|website=worldathletics.org|language=en|date=2026-08-27|accessdate=2026-08-28}}</ref> | |- |[[Augstlēkšana]] |2,45 m |[[Havjers Sotomajors]] |{{CUB}} |{{dat|1993|7|27|SK|bez}} |''Gran Premio Diputación'' |{{vieta|Spānija|Salamanka}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=vWde8sMxe1w] |- |[[Kārtslēkšana]] |6,31 m |[[Armands Duplantiss]] |{{SWE}} |{{dat|2026|3|12|SK|bez}} |''Mondo Classic'' |{{vieta|Zviedrija|Upsāla}} | | |- |[[Tāllēkšana]] |8,95 m <small>(+0,3 m/s)</small> |[[Maiks Pauels]] |{{USA}} |{{dat|1991|8|30|SK|bez}} |[[1991. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=u2fFZ8TSaTU] |- |[[Trīssoļlēkšana]] |18,29 m <small>(+1,3 m/s)</small> |[[Džonatans Edvardss]] |{{GBR2}} |{{dat|1995|8|7|SK|bez}} |[[1995. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Triple Jump Results|url=http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=1995-08-07|accessdate=2011-03-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629122109/http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|archivedate=2011-06-29}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=2DIN4Q5yT9M] |- |[[Lodes grūšana]] |23,56 m |[[Raiens Krauzers]] |{{USA}} |{{dat|2023|5|27|SK|bez}} |Losandželosas ''Grand Prix'' |{{vieta|ASV|Losandželosa}} | | |- |[[Diska mešana]] |75,56 m |[[Mikols Alekna]] |{{LTU}} |{{dat|2025|4|13|SK|bez}} |''Oklahoma Throws Series'' |{{vieta|ASV|Ramona|2s=Ramona (Oklahoma)}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvietis Alekna labo pasaules rekordu diska mešanā |url=https://www.delfi.lv/sports/17012695/atlethics/120068723/lietuvietis-alekna-labo-pasaules-rekordu-diska-mesana |website=delfi.lv |date=2025-04-14 |access-date=2025-04-16}}</ref> | |- |[[Vesera mešana]] |86,74 m |[[Jurijs Sedihs]] |{{URS}} |{{dat|1986|8|30|SK|bez}} |[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=4qAE2PrCVhY] |- |[[Šķēpa mešana]] |98,48 m |[[Jans Železnijs]] |{{CZE}} |{{dat|1996|5|25|SK|bez}} | |{{vieta|Vācija|Jēna}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=DondUHBw3sE] |- |rowspan=2|[[Desmitcīņa]] |9126 punkti |[[Kevins Maiers]] |{{FRA}} |{{dat|2019|9|16|SK|bez}} | |{{vieta|Francija|Talansa}} | | |- |colspan=6|10,23 (-0,4 m/s) (''100 m''), 7,88 m (0 m/s) (''tāllēkšana''), 14,52 m (''lodes grūšana''), 2,01 m (''augstlēkšana''), 45,00 (''400 m''),<br />13,69 (-0,1 m/s) (''110 m/b''), 43,34 m (''diska mešana''), 5,20 m (''kārtslēkšana''), 63,63 m (''šķēpa mešana''), 4:17,25 min (''1500 m'') | | |- |[[20 km soļošana]] |1.16:10 |[[Tošikadzu Jamaniši]] |{{JPN}} |{{dat|2025|2|16|SK|bez}} |Japānas čempionāts soļošanā |{{vieta|Japāna|Kobe}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/toshikazu-yamanishi-japan-20km-race-walk-world-record-kobe |title=Yamanishi breaks world 20km race walk record in Kobe |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-02-16 |accessdate=2025-02-17}}</ref> | |- |[[35 km soļošana]] |2.20:43 |[[Masimo Stano]] |{{ITA}} |{{dat|2025|5|18|SK|bez}} |Eiropas komandu čempionāts soļošanā |{{vieta|Čehija|Podebradi}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Stano smashes world 35km race walk record in Podebrady |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/massimo-stano-world-35km-race-walk-record-podebrady |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-05-18 |access-date=2025-05-19}}</ref> | |- |[[50 km soļošana]] |3.32:33 |[[Johans Dinizs]] |{{FRA}} |{{dat|2014|8|15|SK|bez}} |[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} | | |- |[[4x100 m stafete]] |36,84 |[[Nesta Kārters]]<br />[[Maikls Freiters]]<br />[[Johans Bleiks]]<br />[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2012|8|11|SK|bez}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[4x200 m stafete]] |1:18,63 |[[Nickel Ashmeade|Nikels Ašmede]]<br />[[Warren Weir|Vorens Veirs]]<br />[[Jermaine Brown|Žermēns Brauns]]<br />[[Yohan Blake|Johans Bleiks]] |{{JAM}} |{{dat|2014|5|24|SK|bez}} |''IAAF World Relays'' |{{vieta|Bahamas|Naso}} | | |- |[[4x400 m stafete]] |2:54,29 |[[Endrū Volmons]]<br />[[Kvinsijs Votss]]<br />[[Bačs Reinoldss]]<br />[[Maikls Džonsons]] |{{USA}} |{{dat|1993|8|22|SK|bez}} |[[1993. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} || |[http://www.youtube.com/watch?v=uDycCUeZ0BA] |} == Sievietes == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportiste !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[100 m]] |10,49 (0 m/s) |[[Florensa Grifita-Džoinere]] |{{USA}} |{{dat|1988|7|16|SK|bez}} |ASV Olimpiskās kvalifikācijas sacensības |{{vieta|ASV|Indianapolisa}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=IHPK_71uQXc] |- |[[200 m]] |21,34 (+1.3 m/s) |[[Florensa Grifita-Džoinere]] |{{USA}} |{{dat|1988|9|29|SK|bez}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=I6cqkH5n1JQ] |- |[[400 m]] |47,60 |[[Marita Koha]] |{{GDR}} |{{dat|1985|10|6|SK|bez}} |Pasaules kauss |{{vieta|Austrālija|Kanbera}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=OD4OUTXvtRU] |- |[[800 m]] |1:53,28 |[[Jarmila Kratohvīlova]] |{{TCH}} |{{dat|1983|7|26|SK|bez}} | |{{vieta|Vācija|Minhene}} | | |- |[[1000 m]] |2:28,98 |[[Svetlana Masterkova]] |{{RUS}} |{{dat|1996|8|23|SK|bez}} |''Memorial Van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[1500 m]] |3:48,68 |[[Feita Kipjegona]] |{{KEN}} |{{dat|2025|7|5|SK|bez}} |''Prefontaine Classic'' |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-faith-kipyegon-world-1500m-record-eugene|title=Ratified: Kipyegon's world 1500m record in Eugene|website=worldathletics.org|date=2025-09-13|accessdate=2025-09-15}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=b8ZHqeyRrCI] |- |[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] |4:07,64 |[[Feita Kipjegona]] |{{KEN}} |{{dat|2023|7|21|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ratified: Kipyegon’s world mile record and Clarke’s world U20 400m hurdles record|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-records-kipyegon-mile-clarke-u20-400m-hurdles|website=worldathletics.org|date=2023-10-25|accessdate=2023-10-25}}</ref> | |- |[[2000 m]] |5:19,70 |[[Džesika Halla]] |{{AUS}} |{{dat|2024|7|12|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/monaco-herculis-2024-world-record-hull-report|title=Hull breaks world 2000m record with 5:19.70 in Monaco|website=worldathletics.org|date=2024-07-13|accessdate=2024-07-14}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=lXZC4Yu6Jcg] |- |[[3000 m]] |8:06,11 |[[Vana Dzjuņsja]]<!--Wáng Jūnxiá--> |{{CHN}} |{{dat|1993|9|13|SK|bez}} |Ķīnas Nacionālās spēles |{{vieta|Ķīna|Pekina}} | | |- |[[5000 m]] |13:58,06 |[[Beatrise Čebeta]] |{{KEN}} |{{dat|2025|7|5|SK|bez}} |''Prefontaine Classic'' |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |<ref name=":0" /> |[https://www.youtube.com/watch?v=KjCjtg_rVxU] |- |[[10 000 m]] |28:54,14 |[[Beatrise Čebeta]] |{{KEN}} |{{dat|2024|5|25|SK|bez}} |''Prefontaine Classic'' |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chebet breaks world 10,000m record, Kerr pips Ingebrigtsen in mile in Eugene|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/world-record-prefontaine-classic-eugene-2024|website=worldathletics.org|date=2024-5-25|accessdate=2024-5-26}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=_cDSonKY-xw&t=3s] |- |[[Stundas skrējiens]] |18 930 m |[[Sifana Hasana]] |{{NED}} |{{dat|2020|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[Pusmaratons]] |1.02:52 |[[Letesenbeta Gideja]] |{{ETH}} |{{dat|2021|10|24|SK|bez}} | |{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | | |- |[[Maratons]] |2.09:56 |[[Rūta Čepnetiča]] |{{KEN}} |{{dat|2024|10|13|SK|bez}} |[[Čikāgas maratons]] |{{vieta|ASV|Čikāga}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chepngetich smashes world marathon record in Chicago with 2:09:56|url=https://worldathletics.org/news/report/chepngetich-world-marathon-record-chicago|website=worldathletics.org|date=2024-10-13|accessdate=2024-10-13}}</ref> | |- |[[3000 m/šķ]] |8:44,32 |[[Beatrice Chepkoech|Beatrise Čepkoeča]] |{{KEN}} |{{dat|2018|7|20|SK|bez}} | |{{vieta|Monako}} | | |- |rowspan=2|[[100 m/b]] |12,12 (+0,9 m/s) |[[Tobi Amusana]] |{{NGR}} |{{dat|2022|7|24|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=bY9DlgdrQM4] |-bgcolor=#CEF6F5 |12,09 |[[Masai Rasela]] |{{USA}} |{{dat|2026|8|27|SK|bez}} |''Weltklasse Zürich'' |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dos Santos and Russell break world records in unforgettable Zurich|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/zurich-weltklasse-dos-santos-world-400m-hurdles-record|website=worldathletics.org|language=en|date=2026-08-27|accessdate=2026-08-28}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=GEOuyIqVdu8] |- |[[400 m/b]] |50,37 |[[Sidnija Maklaflina-Levrona]] |{{USA}} |{{dat|2024|8|8|SK|bez}} |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} | | |- |[[Augstlēkšana]] |2,10 m |[[Jaroslava Mahučiha]] |{{karogs|UKR}} |{{dat|2024|7|7|SK|bez}} |''Meeting de Paris'' |{{vieta|Francija|Parīze}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07072024-ukrainiete_mahuciha_gaz_37_gadus_seno_aug|title=Ukrainiete Mahučiha gāž 37 gadus seno pasaules rekordu augstlēkšanā|website=sportacentrs.com|date=2024-07-07|accessdate=2024-07-07}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=P4Gph2C2I94] |- |[[Kārtslēkšana]] |5,06 m |[[Jeļena Isinbajeva]] |{{RUS}} |{{dat|2009|8|28|SK|bez}} |''Weltklasse Zürich'' |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=PwJsmDowiYU] |- |[[Tāllēkšana]] |7,52 m (+1,4 m/s) |[[Gaļina Čistjakova]] |{{URS}} |{{dat|1988|6|11|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Ļeņingrada}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=RlQrnP1DN7Q] |- |[[Trīssoļlēkšana]] |15,74 m <br /><small>(uzstādīts telpās)</small> |[[Julimara Rohasa]] |{{VEN}} |{{dat|2022|3|20|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Serbija|Belgrada}} | | |- |[[Lodes grūšana]] |22,63 m |[[Natālija Lisovska]]<!-- Наталья Лисовская --> |{{URS}} |{{dat|1987|6|7|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Maskava}} | | |- |[[Diska mešana]] |76,80 m |[[Gabriele Reinša]] |{{GDR}} |{{dat|1988|7|9|SK|bez}} | |{{vieta|Austrumvācija|Neibrandenburga}} | | |- |[[Vesera mešana]] |82,98 m |[[Anita Vlodarčika]] |{{POL}} |{{dat|2016|8|28|SK|bez}} |Kamilas Skolimovskas memoriāls |{{vieta|Polija|Varšava}} | | |- |[[Šķēpa mešana]] |72,28 m |[[Barbora Špotākova]] |{{CZE}} |{{dat|2008|9|13|SK|bez}} |''World Athletics Final'' |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Javelin Throw Results|url=http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2008-09-13|accessdate=2009-09-11|archive-date=2012-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20121023010456/http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=5ujHEiIrFaA] |- |rowspan=2|[[Septiņcīņa]] |7291 pts |[[Džekija Džoinere-Kersija]] |{{USA}} |{{dat|1988|9|24|SK|bez}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | | |- |colspan=6|12,69 (+0.5 m/s) (''100 m/b''), 1,86 m (''augstlēkšana''), 15,80 m (''lodes grūšana''), 22.56 (+1,6 m/s) (''200 m'') /<br />7,27 m (+0,7 m/s) (''tāllēkšana''), 45,66 m (''šķēpa mešana''), 2:08,51 (''800 m'') | | |- |rowspan=2|[[Desmitcīņa]] |8358 pts |[[Austra Skujīte]] |{{LTU}} |{{dat|2005|4|15|SK|bez}} | |{{vieta|ASV|Misūri|Kolumbija|2s=Misūri (štats)}} | | |- |colspan=6|12.49 (''100 m''), 46.19 m (''diska mešana''), 3.10 m (''kārtslēkšana''), 48.78 m (''šķēpa mešana''), 57.19 (''400 m'') /<br /> 14.22 (''100 m/b''), 6.12 m (''tāllēkšana''), 16.42 m (''lodes grūšana''), 1.78 m (''augstlēkšana''), 5:15.86 (''1500 m'') | | |- |[[20 km soļošana]] |1.23:49 |[[Jana Czjui]]<!-- Yang Jiayu --> |{{CHN}} |{{dat|2021|3|20|SK|bez}} | |{{vieta|Ķīna|Huanšans}}<!-- Huangshan --> | | |- |[[35 km soļošana]] |2:37:15 |[[Marija Peresa]] |{{ESP}} |{{dat|2023|5|21|SK|bez}} |Eiropas komandu čempionāts soļošanā |{{vieta|Čehija|Podebradi}} | | |- |[[50 km soļošana]] |3.59:15 |[[Liu Huna]]<!-- Liú Hóng --> |{{CHN}} |{{dat|2019|3|9|SK|bez}} | |{{vieta|Ķīna|Huanšans}} | | |- |[[4x100 m stafete]] |40,82 |[[Tianna Medisona]],<br />[[Elisone Fēliksa]],<br />[[Bjanka Naita]],<br />[[Karmelita Džetera]] |{{USA}} |{{dat|2012|8|10|SK|bez}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[4x400 m stafete]] |3:15,17 |[[Tatjana Ļedovska]],<br />[[Olga Nazarova]],<br />[[Marija Piņigina]],<br />[[Olga Brizgina]] |{{URS}} |{{dat|1988|10|1|SK|bez}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | | |- |} == Jaukti == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportiste !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[4x400 m stafete]] |3:07,41 |[[Vernons Norvuds]],<br />[[Šamīra Litla]],<br />[[Braiss Dedmons]],<br />[[Keilina Brauna]] |{{USA}} |{{dat|2024|8|2|SK|bez}} |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/olympics/story/_/id/40708986/team-usa-sets-new-world-record-4x400-meter-mixed-relay |title=Team USA sets world record in 4x400m mixed relay |website=espn.com |language=en |date=2024-08-02 |accessdate=2024-08-25}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=y6GphAok2Rk] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pasaules rekordi vieglatlētikā]] sxamezi3vzwpw1umqkvgxmlm34v2y4m 4519663 4519661 2026-09-09T17:15:46Z Biafra 13794 /* Vīrieši */ Tārpa pasaules rekord arī ratificēts 4519663 wikitext text/x-wiki [[Attēls:100 m final Berlin 2009.JPG|thumb|[[Useins Bolts]] uzstāda pasaules rekordu [[100 m]] skrējienā, uzvarot [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]]]] '''Pasaules rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kurus apstiprina [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]]. Rekordi tiek fiksēti visās olimpiskajās disciplīnās, kā arī vairākās vieglatlētikas disciplīnās, kuras nav [[vasaras olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] programmā. == Vīrieši == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportists !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[100 m]] |9,58 <small>(+0,9 m/s)</small> |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2009|8|16|SK|bez}} |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |<ref name="mulkeen-men-200" /> |[http://www.youtube.com/watch?v=By1JQFxfLMM] |- |[[200 m]] |19,19 <small>(-0,3 m/s)</small> |[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2009|8|20|SK|bez}} |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |<ref name="mulkeen-men-200">{{Ziņu atsauce|first=Jon|last=Mulkeen|title=Bolt, again, and again! 19.19 World record in Berlin|url=http://berlin.iaaf.org/news/kind=100/newsid=53678.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2009-08-20|accessdate=2009-08-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090821164903/http://berlin.iaaf.org/news/kind%3D100/newsid%3D53678.html|archivedate=2009-08-21}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=_DjvvI-0xjc] |- |[[400 m]] |43,03 |[[Vaide van Nīkerks]] |{{flag2|South Africa}} |{{dat|2016|8|15|SK|bez}} |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=vVL7QLHn5y4] |- |[[800 m]] |1:40,91 |[[Deivids Rudiša]] |{{KEN}} |{{dat|2012|8|9|SK|bez}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[1500 m]] |3:26,00 |[[Hišāms el Gerūdžs]] |{{MAR}} |{{dat|1998|7|14|SK|bez}} |''Golden Gala'' |{{vieta|Itālija|Roma}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=4E9v-dbSG-k] |- |rowspan=2|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] |3:43,13 |[[Hišāms el Gerūdžs]] |{{MAR}} |{{dat|1999|7|7|SK|bez}} |''Golden Gala'' |{{vieta|Itālija|Roma}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=XvCsj7eJKKA] |-bgcolor=#CEF6F5 |3:42,66 |[[Džošs Kers]] |{{GBR2}} |{{dat|2026|7|18|SK|bez}} |''London Athletics Meet'' |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/london-athletics-meet-2026-josh-kerr-world-mile-record |title=Kerr breaks world mile record with 3:42.66 in London |website=worldathletics.org |language=en |date=2026-07-18 |accessdate=2026-07-18}}</ref> | |- |[[2000 m]] |4:43,13 |[[Jākobs Ingebrigtsens]] |{{NOR}} |{{dat|2023|9|8|SK|bez}} |''Memorial van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=5MD2vopWNcI] |- |[[3000 m]] |7:17,55 |[[Jākobs Ingebrigtsens]] |{{NOR}} |{{dat|2024|8|25|SK|bez}} |Kamilas Skolimovskas memoriāls |{{vieta|Polija|Hožova}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record |title=FLASH: Ingebrigtsen smashes longstanding world 3000m record in Silesia |website=worldathletics.org |language=en |date=2024-08-25 |accessdate=2024-08-25}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=dxSxZyAIaXY] |- |[[5000 m]] |12:35,36 |[[Džošua Čeptegei]] |{{UGA}} |{{dat|2020|8|14|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} | | |- |[[10 000 m]] |26:11,00 |[[Džošua Čeptegei]] |{{UGA}} |{{dat|2020|10|7|SK|bez}} | |{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | | |- |[[Stundas skrējiens]] |21 330 m |[[Mohameds Farahs]] |{{GBR2}} |{{dat|2020|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[Pusmaratons]] |57:20 |[[Džeikobvs Kiplimo]] |{{UGA}} |{{dat|2026|3|8|SK|bez}} |[[Lisabonas pusmaratons]] |{{vieta|Portugāle|Lisabona}} | | |- |[[Maratons]] |1.59:30 |[[Sebastians Save]] |{{KEN}} |{{dat|2026|4|26|SK|bez}} |[[Londonas maratons]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Krīt 2 stundu robeža: Kenijas skrējējs Save ar vēsturisku rezultātu triumfē Londonas maratonā |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/26.04.2026-krit-2-stundu-robeza-kenijas-skrejejs-save-ar-vesturisku-rezultatu-triumfe-londonas-maratona.a644571/ |website=lsm.lv |date=2026-04-26 |accessdate=2026-05-01}}</ref> | |- |[[3000 m/šķ]] |7:52,11 |[[Lameča Girma]] |{{ETH}} |{{dat|2023|6|9|SK|bez}} |''Meeting de Paris'' |{{vieta|Francija|Parīze}} | | |- |[[110 m/b]] |12,75 <small>(+1,0 m/s)</small> |[[Džakobi Tārps]] |{{USA}} |{{dat|2026|6|10|SK|bez}} |[[NCAA]] čempionāts |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | | |- |rowspan=2|[[400 m/b]] |45,94 |[[Karstens Varholms]] |{{NOR}} |{{dat|2021|8|3|SK|bez}} |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} | | |-bgcolor=#CEF6F5 |45,80 |[[Alisons dus Santuss]] |{{BRA}} |{{dat|2026|8|27|SK|bez}} |''Weltklasse Zürich'' |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dos Santos and Russell break world records in unforgettable Zurich|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/zurich-weltklasse-dos-santos-world-400m-hurdles-record|website=worldathletics.org|language=en|date=2026-08-27|accessdate=2026-08-28}}</ref> | |- |[[Augstlēkšana]] |2,45 m |[[Havjers Sotomajors]] |{{CUB}} |{{dat|1993|7|27|SK|bez}} |''Gran Premio Diputación'' |{{vieta|Spānija|Salamanka}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=vWde8sMxe1w] |- |[[Kārtslēkšana]] |6,31 m |[[Armands Duplantiss]] |{{SWE}} |{{dat|2026|3|12|SK|bez}} |''Mondo Classic'' |{{vieta|Zviedrija|Upsāla}} | | |- |[[Tāllēkšana]] |8,95 m <small>(+0,3 m/s)</small> |[[Maiks Pauels]] |{{USA}} |{{dat|1991|8|30|SK|bez}} |[[1991. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=u2fFZ8TSaTU] |- |[[Trīssoļlēkšana]] |18,29 m <small>(+1,3 m/s)</small> |[[Džonatans Edvardss]] |{{GBR2}} |{{dat|1995|8|7|SK|bez}} |[[1995. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Triple Jump Results|url=http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=1995-08-07|accessdate=2011-03-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629122109/http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|archivedate=2011-06-29}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=2DIN4Q5yT9M] |- |[[Lodes grūšana]] |23,56 m |[[Raiens Krauzers]] |{{USA}} |{{dat|2023|5|27|SK|bez}} |Losandželosas ''Grand Prix'' |{{vieta|ASV|Losandželosa}} | | |- |[[Diska mešana]] |75,56 m |[[Mikols Alekna]] |{{LTU}} |{{dat|2025|4|13|SK|bez}} |''Oklahoma Throws Series'' |{{vieta|ASV|Ramona|2s=Ramona (Oklahoma)}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvietis Alekna labo pasaules rekordu diska mešanā |url=https://www.delfi.lv/sports/17012695/atlethics/120068723/lietuvietis-alekna-labo-pasaules-rekordu-diska-mesana |website=delfi.lv |date=2025-04-14 |access-date=2025-04-16}}</ref> | |- |[[Vesera mešana]] |86,74 m |[[Jurijs Sedihs]] |{{URS}} |{{dat|1986|8|30|SK|bez}} |[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=4qAE2PrCVhY] |- |[[Šķēpa mešana]] |98,48 m |[[Jans Železnijs]] |{{CZE}} |{{dat|1996|5|25|SK|bez}} | |{{vieta|Vācija|Jēna}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=DondUHBw3sE] |- |rowspan=2|[[Desmitcīņa]] |9126 punkti |[[Kevins Maiers]] |{{FRA}} |{{dat|2019|9|16|SK|bez}} | |{{vieta|Francija|Talansa}} | | |- |colspan=6|10,23 (-0,4 m/s) (''100 m''), 7,88 m (0 m/s) (''tāllēkšana''), 14,52 m (''lodes grūšana''), 2,01 m (''augstlēkšana''), 45,00 (''400 m''),<br />13,69 (-0,1 m/s) (''110 m/b''), 43,34 m (''diska mešana''), 5,20 m (''kārtslēkšana''), 63,63 m (''šķēpa mešana''), 4:17,25 min (''1500 m'') | | |- |[[20 km soļošana]] |1.16:10 |[[Tošikadzu Jamaniši]] |{{JPN}} |{{dat|2025|2|16|SK|bez}} |Japānas čempionāts soļošanā |{{vieta|Japāna|Kobe}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/toshikazu-yamanishi-japan-20km-race-walk-world-record-kobe |title=Yamanishi breaks world 20km race walk record in Kobe |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-02-16 |accessdate=2025-02-17}}</ref> | |- |[[35 km soļošana]] |2.20:43 |[[Masimo Stano]] |{{ITA}} |{{dat|2025|5|18|SK|bez}} |Eiropas komandu čempionāts soļošanā |{{vieta|Čehija|Podebradi}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Stano smashes world 35km race walk record in Podebrady |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/massimo-stano-world-35km-race-walk-record-podebrady |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-05-18 |access-date=2025-05-19}}</ref> | |- |[[50 km soļošana]] |3.32:33 |[[Johans Dinizs]] |{{FRA}} |{{dat|2014|8|15|SK|bez}} |[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} | | |- |[[4x100 m stafete]] |36,84 |[[Nesta Kārters]]<br />[[Maikls Freiters]]<br />[[Johans Bleiks]]<br />[[Useins Bolts]] |{{JAM}} |{{dat|2012|8|11|SK|bez}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[4x200 m stafete]] |1:18,63 |[[Nickel Ashmeade|Nikels Ašmede]]<br />[[Warren Weir|Vorens Veirs]]<br />[[Jermaine Brown|Žermēns Brauns]]<br />[[Yohan Blake|Johans Bleiks]] |{{JAM}} |{{dat|2014|5|24|SK|bez}} |''IAAF World Relays'' |{{vieta|Bahamas|Naso}} | | |- |[[4x400 m stafete]] |2:54,29 |[[Endrū Volmons]]<br />[[Kvinsijs Votss]]<br />[[Bačs Reinoldss]]<br />[[Maikls Džonsons]] |{{USA}} |{{dat|1993|8|22|SK|bez}} |[[1993. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} || |[http://www.youtube.com/watch?v=uDycCUeZ0BA] |} == Sievietes == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportiste !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[100 m]] |10,49 (0 m/s) |[[Florensa Grifita-Džoinere]] |{{USA}} |{{dat|1988|7|16|SK|bez}} |ASV Olimpiskās kvalifikācijas sacensības |{{vieta|ASV|Indianapolisa}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=IHPK_71uQXc] |- |[[200 m]] |21,34 (+1.3 m/s) |[[Florensa Grifita-Džoinere]] |{{USA}} |{{dat|1988|9|29|SK|bez}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=I6cqkH5n1JQ] |- |[[400 m]] |47,60 |[[Marita Koha]] |{{GDR}} |{{dat|1985|10|6|SK|bez}} |Pasaules kauss |{{vieta|Austrālija|Kanbera}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=OD4OUTXvtRU] |- |[[800 m]] |1:53,28 |[[Jarmila Kratohvīlova]] |{{TCH}} |{{dat|1983|7|26|SK|bez}} | |{{vieta|Vācija|Minhene}} | | |- |[[1000 m]] |2:28,98 |[[Svetlana Masterkova]] |{{RUS}} |{{dat|1996|8|23|SK|bez}} |''Memorial Van Damme'' |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[1500 m]] |3:48,68 |[[Feita Kipjegona]] |{{KEN}} |{{dat|2025|7|5|SK|bez}} |''Prefontaine Classic'' |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-faith-kipyegon-world-1500m-record-eugene|title=Ratified: Kipyegon's world 1500m record in Eugene|website=worldathletics.org|date=2025-09-13|accessdate=2025-09-15}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=b8ZHqeyRrCI] |- |[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]] |4:07,64 |[[Feita Kipjegona]] |{{KEN}} |{{dat|2023|7|21|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ratified: Kipyegon’s world mile record and Clarke’s world U20 400m hurdles record|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-records-kipyegon-mile-clarke-u20-400m-hurdles|website=worldathletics.org|date=2023-10-25|accessdate=2023-10-25}}</ref> | |- |[[2000 m]] |5:19,70 |[[Džesika Halla]] |{{AUS}} |{{dat|2024|7|12|SK|bez}} |''Herculis'' |{{vieta|Monako}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/monaco-herculis-2024-world-record-hull-report|title=Hull breaks world 2000m record with 5:19.70 in Monaco|website=worldathletics.org|date=2024-07-13|accessdate=2024-07-14}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=lXZC4Yu6Jcg] |- |[[3000 m]] |8:06,11 |[[Vana Dzjuņsja]]<!--Wáng Jūnxiá--> |{{CHN}} |{{dat|1993|9|13|SK|bez}} |Ķīnas Nacionālās spēles |{{vieta|Ķīna|Pekina}} | | |- |[[5000 m]] |13:58,06 |[[Beatrise Čebeta]] |{{KEN}} |{{dat|2025|7|5|SK|bez}} |''Prefontaine Classic'' |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |<ref name=":0" /> |[https://www.youtube.com/watch?v=KjCjtg_rVxU] |- |[[10 000 m]] |28:54,14 |[[Beatrise Čebeta]] |{{KEN}} |{{dat|2024|5|25|SK|bez}} |''Prefontaine Classic'' |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chebet breaks world 10,000m record, Kerr pips Ingebrigtsen in mile in Eugene|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/world-record-prefontaine-classic-eugene-2024|website=worldathletics.org|date=2024-5-25|accessdate=2024-5-26}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=_cDSonKY-xw&t=3s] |- |[[Stundas skrējiens]] |18 930 m |[[Sifana Hasana]] |{{NED}} |{{dat|2020|9|4|SK|bez}} | |{{vieta|Beļģija|Brisele}} | | |- |[[Pusmaratons]] |1.02:52 |[[Letesenbeta Gideja]] |{{ETH}} |{{dat|2021|10|24|SK|bez}} | |{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | | |- |[[Maratons]] |2.09:56 |[[Rūta Čepnetiča]] |{{KEN}} |{{dat|2024|10|13|SK|bez}} |[[Čikāgas maratons]] |{{vieta|ASV|Čikāga}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chepngetich smashes world marathon record in Chicago with 2:09:56|url=https://worldathletics.org/news/report/chepngetich-world-marathon-record-chicago|website=worldathletics.org|date=2024-10-13|accessdate=2024-10-13}}</ref> | |- |[[3000 m/šķ]] |8:44,32 |[[Beatrice Chepkoech|Beatrise Čepkoeča]] |{{KEN}} |{{dat|2018|7|20|SK|bez}} | |{{vieta|Monako}} | | |- |rowspan=2|[[100 m/b]] |12,12 (+0,9 m/s) |[[Tobi Amusana]] |{{NGR}} |{{dat|2022|7|24|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} | |[https://www.youtube.com/watch?v=bY9DlgdrQM4] |-bgcolor=#CEF6F5 |12,09 |[[Masai Rasela]] |{{USA}} |{{dat|2026|8|27|SK|bez}} |''Weltklasse Zürich'' |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dos Santos and Russell break world records in unforgettable Zurich|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/zurich-weltklasse-dos-santos-world-400m-hurdles-record|website=worldathletics.org|language=en|date=2026-08-27|accessdate=2026-08-28}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=GEOuyIqVdu8] |- |[[400 m/b]] |50,37 |[[Sidnija Maklaflina-Levrona]] |{{USA}} |{{dat|2024|8|8|SK|bez}} |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} | | |- |[[Augstlēkšana]] |2,10 m |[[Jaroslava Mahučiha]] |{{karogs|UKR}} |{{dat|2024|7|7|SK|bez}} |''Meeting de Paris'' |{{vieta|Francija|Parīze}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07072024-ukrainiete_mahuciha_gaz_37_gadus_seno_aug|title=Ukrainiete Mahučiha gāž 37 gadus seno pasaules rekordu augstlēkšanā|website=sportacentrs.com|date=2024-07-07|accessdate=2024-07-07}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=P4Gph2C2I94] |- |[[Kārtslēkšana]] |5,06 m |[[Jeļena Isinbajeva]] |{{RUS}} |{{dat|2009|8|28|SK|bez}} |''Weltklasse Zürich'' |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=PwJsmDowiYU] |- |[[Tāllēkšana]] |7,52 m (+1,4 m/s) |[[Gaļina Čistjakova]] |{{URS}} |{{dat|1988|6|11|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Ļeņingrada}} | |[http://www.youtube.com/watch?v=RlQrnP1DN7Q] |- |[[Trīssoļlēkšana]] |15,74 m <br /><small>(uzstādīts telpās)</small> |[[Julimara Rohasa]] |{{VEN}} |{{dat|2022|3|20|SK|bez}} |[[2022. gada Pasaules čempionāts telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Serbija|Belgrada}} | | |- |[[Lodes grūšana]] |22,63 m |[[Natālija Lisovska]]<!-- Наталья Лисовская --> |{{URS}} |{{dat|1987|6|7|SK|bez}} | |{{vieta|PSRS|Maskava}} | | |- |[[Diska mešana]] |76,80 m |[[Gabriele Reinša]] |{{GDR}} |{{dat|1988|7|9|SK|bez}} | |{{vieta|Austrumvācija|Neibrandenburga}} | | |- |[[Vesera mešana]] |82,98 m |[[Anita Vlodarčika]] |{{POL}} |{{dat|2016|8|28|SK|bez}} |Kamilas Skolimovskas memoriāls |{{vieta|Polija|Varšava}} | | |- |[[Šķēpa mešana]] |72,28 m |[[Barbora Špotākova]] |{{CZE}} |{{dat|2008|9|13|SK|bez}} |''World Athletics Final'' |{{vieta|Vācija|Štutgarte}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Javelin Throw Results|url=http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2008-09-13|accessdate=2009-09-11|archive-date=2012-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20121023010456/http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf}}</ref> |[http://www.youtube.com/watch?v=5ujHEiIrFaA] |- |rowspan=2|[[Septiņcīņa]] |7291 pts |[[Džekija Džoinere-Kersija]] |{{USA}} |{{dat|1988|9|24|SK|bez}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | | |- |colspan=6|12,69 (+0.5 m/s) (''100 m/b''), 1,86 m (''augstlēkšana''), 15,80 m (''lodes grūšana''), 22.56 (+1,6 m/s) (''200 m'') /<br />7,27 m (+0,7 m/s) (''tāllēkšana''), 45,66 m (''šķēpa mešana''), 2:08,51 (''800 m'') | | |- |rowspan=2|[[Desmitcīņa]] |8358 pts |[[Austra Skujīte]] |{{LTU}} |{{dat|2005|4|15|SK|bez}} | |{{vieta|ASV|Misūri|Kolumbija|2s=Misūri (štats)}} | | |- |colspan=6|12.49 (''100 m''), 46.19 m (''diska mešana''), 3.10 m (''kārtslēkšana''), 48.78 m (''šķēpa mešana''), 57.19 (''400 m'') /<br /> 14.22 (''100 m/b''), 6.12 m (''tāllēkšana''), 16.42 m (''lodes grūšana''), 1.78 m (''augstlēkšana''), 5:15.86 (''1500 m'') | | |- |[[20 km soļošana]] |1.23:49 |[[Jana Czjui]]<!-- Yang Jiayu --> |{{CHN}} |{{dat|2021|3|20|SK|bez}} | |{{vieta|Ķīna|Huanšans}}<!-- Huangshan --> | | |- |[[35 km soļošana]] |2:37:15 |[[Marija Peresa]] |{{ESP}} |{{dat|2023|5|21|SK|bez}} |Eiropas komandu čempionāts soļošanā |{{vieta|Čehija|Podebradi}} | | |- |[[50 km soļošana]] |3.59:15 |[[Liu Huna]]<!-- Liú Hóng --> |{{CHN}} |{{dat|2019|3|9|SK|bez}} | |{{vieta|Ķīna|Huanšans}} | | |- |[[4x100 m stafete]] |40,82 |[[Tianna Medisona]],<br />[[Elisone Fēliksa]],<br />[[Bjanka Naita]],<br />[[Karmelita Džetera]] |{{USA}} |{{dat|2012|8|10|SK|bez}} |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Lielbritānija|Londona}} | | |- |[[4x400 m stafete]] |3:15,17 |[[Tatjana Ļedovska]],<br />[[Olga Nazarova]],<br />[[Marija Piņigina]],<br />[[Olga Brizgina]] |{{URS}} |{{dat|1988|10|1|SK|bez}} |[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | | |- |} == Jaukti == '''Piezīme''' {{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="font-size:95%; width: 95%;" |- !Disciplīna !Rezultāts !Sportiste !Valsts !Datums !Sacensības !Vieta !Atsauce !Video |- |[[4x400 m stafete]] |3:07,41 |[[Vernons Norvuds]],<br />[[Šamīra Litla]],<br />[[Braiss Dedmons]],<br />[[Keilina Brauna]] |{{USA}} |{{dat|2024|8|2|SK|bez}} |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/olympics/story/_/id/40708986/team-usa-sets-new-world-record-4x400-meter-mixed-relay |title=Team USA sets world record in 4x400m mixed relay |website=espn.com |language=en |date=2024-08-02 |accessdate=2024-08-25}}</ref> |[https://www.youtube.com/watch?v=y6GphAok2Rk] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pasaules rekordi vieglatlētikā]] a9fb2cq1fpwx4oaqzooxdn9mdt7bjsv 0 146631 4519650 4518010 2026-09-09T16:44:24Z Biafra 13794 /* Septembris */ Roberts Aleksi 4519650 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris=== * [[2. septembris]] — [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimusi 1945. gadā) <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] hj9pc95zo0rgawnn59r8alu8uoa4chl 4519665 4519650 2026-09-09T17:19:05Z Biafra 13794 /* Augusts */ Livio Beruti 4519665 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris=== * [[2. septembris]] — [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimusi 1945. gadā) <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 0jnr8ljdlud3zr2238zmeoevhe07ocl 0 152158 4519643 4014757 2026-09-09T16:26:12Z Bendžamins 76862 4519643 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Dimitars Berbatovs | image = Dimitar Berbatov - 53689576017.jpg | fullname = Dimitars Ivanovs Berbatovs<ref>{{ziņu atsauce |title=10 Things you need to know about Manchester United's Dimitar Berbatov|first1=Ann |last1=Gripper |first2=Dan |last2=Silver |url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/top-stories/2008/09/18/10-things-you-need-to-know-about-manchester-united-s-dimitar-berbatov-115875-20742966/ |work=[[Daily Mirror]]|publisher=Trinity Mirror|date=18 September 2008|accessdate=23 January 2011}}</ref> | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|30}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Bulgārija|Blagovgrada}}<ref name="born">{{ziņu atsauce |title=Dimitar Berbatov: factfile — Manchester United |url=http://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/manchester_united/s/1065003_dimitar_berbatov_factfile?rss=yes|work=Manchester Evening News |publisher=MEN Media|date=2 September 2008|accessdate=4 September 2008 }}</ref> | height = 189<ref name="officialprofile">{{ziņu atsauce|title=Dimitar Berbatov|url=http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Dimitar-Berbatov.aspx?section=Quote|publisher=[[Manchester United FC]]|accessdate=2 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110503230802/http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Dimitar-Berbatov.aspx?section=Quote|archivedate={{dat|2011|05|03||bez}}}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hugman |first=Barry J. |title=The PFA Footballers Who's Who 2008—09 |year=2008 |publisher=Mainstream ublishing |location=Edinburgh |isbn=978-1-84596-324-8 |page=48}}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Bulgārija}} [[FC Pirin Blagoevgrad|Pirin Blagoevgrad]] | years1 = 1998—2001 | clubs1 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | caps1 = 49 | goals1 = 26 | years2 = 2001—2006 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | caps2 = 154 | goals2 = 69 | years3 = 2006—2008 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | caps3 = 70 | goals3 = 27 | years4 = 2008—2012 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps4 = 108 | goals4 = 48 | nationalyears1 = | nationalteam1 = {{flaga|Bulgārija}} Bulgārija U18 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 1999 | nationalteam2 = {{flaga|Bulgārija}} Bulgārija U21 | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 1999—2010 | nationalteam3 = {{fb|BUL}} | nationalcaps3 = 78 | nationalgoals3 = 48 | pcupdate = | caps5 = 51 | caps6 = 38 | caps7 = 17 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco]] | clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | goals5 = 19 | goals6 = 13 | goals7 = 4 | years5 = 2012—2014 | years6 = 2014—2015 | years7 = 2015—2016 | caps8 = 9 | clubs8 = {{flaga|Indija}} [[Kerala Blasters FC|Kerala Blasters]] | goals8 = 1 | years8 = 2017—2018 | totalcaps = 504 | totalgoals = 213 | caption = Dimitars Berbatovs 2024. gadā }} '''Dimitars Ivanovs Berbatovs''' ({{val|bg|Димитър Иванов Бербатов}}; dzimis {{dat|1981|1|30}} [[Blagovgrada|Blagovgradā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]]) ir bijušais profesionālais bulgāru [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bija [[Bulgārijas futbola izlase]]s dalībnieks. Karjeru uzsāka dzimtās pilsētas klubā ''[[FC Pirin Blagoevgrad|Pirin Blagoevgrad]]'', taču 17 gadu vecumā pievienojās ''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]''. 2001. gada janvārī parakstīja līgumu ar ''[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]'' un 18 mēnešus vēlāk spēlēja savā pirmajā UEFA Čempionu līgas finālā, 2002. gada finālspēlē futbolists izgāja uz maiņu zaudējumā 1—2 pret ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Leverkūzenes kluba sastāvā aizvadījis piecus ar pusi gadus, viņš 2006. gada jūlijā parakstīja līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Tā sastāvā spēlēja divus gadus, taču tad pārgāja uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Mančestras kluba sastāvā divas reizes zaudējis UEFA Čempionu līgas finālā (2009. un 2011. gadā), abas reizes — pret Spānijas ''La Liga'' klubu ''[[FC Barcelona]]''. Taču ''United'' sastāvā divas reizes ir triumfējis Premjerlīgā (2008—09, [[2010—11 Premier League|2010—11]]). 2010.—2011. gada sezonā D. Berbatovs ar gūtajiem 20 vārtiem dalīja Premjerlīgas rezultatīvākā spēlētāja godu ar [[Karloss Tevess|Karlosu Tevesu]]. Bulgārijas izlases sastāvā spēlējis [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''CSKA Sofia''' * [[Bulgārijas kauss futbolā|Bulgārijas kauss]]: 1998—99 '''Tottenham Hotspur''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2007—08 '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2008—09, 2010—11 * Anglijas Līgas kauss: 2009—10 * [[FA Community Shield]]: 2010, 2011 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2008 '''Individuālie sasniegumi''' * Bulgārijas gada futbolists: 2002, 2004, 2005, 2007, 2008, 2009, 2010 * ''[[AS Monaco]]'' gada labākais spēlētājs: 2014 * [[Fulham FC|''Fulham'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012—13 * [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] gada labākais spēlētājs: 2006—07 * Anglijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2010—11 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://berbatov.sportal.bg/index.php?lang=2 Mājaslapa] {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berbatovs, Dimitars}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Blagojevgradas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Bulgārijas futbolisti]] [[Kategorija:Bulgārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:OFK Pirin Blagoevgrad spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]] 6if74kl5rswpb1y69wy1240wmafyrj3 0 155946 4519710 4492889 2026-09-09T20:17:37Z ~2026-48881-06 150109 /* Personīgā dzīve */ 4519710 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leonīds Salcevičs | attēls = Leonīds Salcevičs (2010).jpg | apraksts = Leonīds Salcevičs 2010. gadā | amats = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|1997|3|26|N}} | term_beigas = {{dat|2017|6|21|N}} | priekštecis = [[Laima Miltuze]] | pēctecis = [[Raivis Ragainis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|6|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Amūras apgabals}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] (1976—1981) | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[LPP/LC]]<br />[[Jēkabpils Reģionālā partija]] }} '''Leonīds Salcevičs''' (dzimis {{dat|1954|6|30}} [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir bijušais [[Jēkabpils]] domes priekšsēdētājs, pārstāv [[Jēkabpils Reģionālā partija|Jēkabpils Reģionālo partiju]] (agrāk [[LPP/LC]]). Leonīds Salcevičs Jēkabpils pilsētas domi vadīja vairāk nekā 20 gadus, periodā no, [[1997]]. gada 26. marta līdz 2017. gada 21. jūnijam. == Agrīnā dzīve == Salcevičs dzimis 1954. gadā [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], viņa tēvs bijis [[Dona]]s [[Kazaki|kazaks]], atamans (kazaku vēlēts kopienas vecākais). Salcevičs Ieguvis hidrotehnikas inženiera kvalifikāciju, strādājis padomju saimniecībā, vēlāk agrofirmā pie lauksaimnieka un valsts darbinieka [[Ludis Skosta|Luda Skostas]] par inženieri, un par galveno dispečeru, vadot ražošanas darbu. Salcevičs bijis arī Jēkabpils sovhoztehnikuma direktors.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/jekabpili-duelu-nebus-izskirs-veletaji%E2%80%A9-2|title=Jēkabpilī dueļu nebūs. Izšķirs vēlētāji|last=Grīnbergs|first=Andris|date=23. maijs 2013}}</ref> 1981. gadā absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]]. == Personīgā dzīve == Salcevičs ir precējies un viņam ir trīs meitas un ārlaulības dēls.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305000208/http://www.latvijaslaudis.lv/users/salcevics_leonids/ Biogrāfija] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722093507/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|1997|3|26|N}} — {{dat|2017|6|21|N}} | pirms = [[Laima Miltuze]] | pēc = [[Raivis Ragainis]] }} {{kastes beigas}} {{Jēkabpils Goda pilsonis}} {{DEFAULTSORT:Salcevičs, Leonīds}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] [[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]] 7rrbvb7a8oqfs9436n06w8m1z8kt7al 4519713 4519710 2026-09-09T20:37:30Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48881-06|~2026-48881-06]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4492889 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leonīds Salcevičs | attēls = Leonīds Salcevičs (2010).jpg | apraksts = Leonīds Salcevičs 2010. gadā | amats = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|1997|3|26|N}} | term_beigas = {{dat|2017|6|21|N}} | priekštecis = [[Laima Miltuze]] | pēctecis = [[Raivis Ragainis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|6|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Amūras apgabals}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] (1976—1981) | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[LPP/LC]]<br />[[Jēkabpils Reģionālā partija]] }} '''Leonīds Salcevičs''' (dzimis {{dat|1954|6|30}} [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir bijušais [[Jēkabpils]] domes priekšsēdētājs, pārstāv [[Jēkabpils Reģionālā partija|Jēkabpils Reģionālo partiju]] (agrāk [[LPP/LC]]). Leonīds Salcevičs Jēkabpils pilsētas domi vadīja vairāk nekā 20 gadus, periodā no, [[1997]]. gada 26. marta līdz 2017. gada 21. jūnijam. == Agrīnā dzīve == Salcevičs dzimis 1954. gadā [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], viņa tēvs bijis [[Dona]]s [[Kazaki|kazaks]], atamans (kazaku vēlēts kopienas vecākais). Salcevičs Ieguvis hidrotehnikas inženiera kvalifikāciju, strādājis padomju saimniecībā, vēlāk agrofirmā pie lauksaimnieka un valsts darbinieka [[Ludis Skosta|Luda Skostas]] par inženieri, un par galveno dispečeru, vadot ražošanas darbu. Salcevičs bijis arī Jēkabpils sovhoztehnikuma direktors.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/jekabpili-duelu-nebus-izskirs-veletaji%E2%80%A9-2|title=Jēkabpilī dueļu nebūs. Izšķirs vēlētāji|last=Grīnbergs|first=Andris|date=23. maijs 2013}}</ref> 1981. gadā absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]]. == Personīgā dzīve == Salcevičs ir precējies un viņam ir trīs meitas.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305000208/http://www.latvijaslaudis.lv/users/salcevics_leonids/ Biogrāfija] * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722093507/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|1997|3|26|N}} — {{dat|2017|6|21|N}} | pirms = [[Laima Miltuze]] | pēc = [[Raivis Ragainis]] }} {{kastes beigas}} {{Jēkabpils Goda pilsonis}} {{DEFAULTSORT:Salcevičs, Leonīds}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] [[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]] s6f9kcongifs4tt53j0fc98xc3ju5i1 0 158376 4519673 4152648 2026-09-09T17:29:52Z Baisulis 11523 +1..... 4519673 wikitext text/x-wiki '''Vilkinsons''' ({{val|en|Wilkinson}}) ir [[normaņi|normaņu]] izcelsmes angļu [[uzvārds]]. Tas ir uzvārda [[Viljamsons|Viljamsona]] variants, kas atvasināts no Viljama, Vilkina varianta un kas [[normaņu Anglijas iekarošana]]s laikā nonāca līdz [[Anglijas—Skotijas robeža]]i. 1881. gada Lielbritānijas tautas skaitīšanas laikā<ref>[http://forebears.co.uk/surnames/wilkinson Wilkinson Surname at Forebears]</ref> šis uzvārds visbiežāk bija reģistrēts [[Vestmorlenda|Vestmorlendā]] (4,3 reizes pārsniedza vidējo Lielbritānijas rādītāju), kam sekoja [[Jorkšīra]], [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]], [[Linkolnšīra]], [[Kamberlenda]], [[Nortamberlenda]], [[Lankašīra]], [[Češīra]] un [[Notingemšīra]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu var būt: * [[Džeimss Vilkinsons]] (''James Wilkinson''; 1757—1825) — amerikāņu armijas virsnieks un politiķis, * [[Džonijs Vilkinsons]] (''Jonny Wilkinson''; 1979) — angļu regbists, * [[Toms Vilkinsons]] (''Tom Wilkinson''; 1948—2023) — angļu kino, televīzijas un skatuves aktieris. == Atsauces == {{atsauces}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 0kyoakf3yco84mv6jcskik0svshfgen 0 158382 4519576 4482968 2026-09-09T14:57:01Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ latviski..... 4519576 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Emilija Blanta | vārds_orig = ''Emily Blunt'' | attēls = Emily Blunt at WWD Style Awards 2026-02.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Emilija Blanta 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|23}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2003—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Džons Krasinskis]] (2010—pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 2007 — "Labākā aktrise otrā plāna lomā - teleseriālā, mimiseriālā, telefilmā" (''[[Gideon's Daughter]]'') | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2019 — "Labākā aktrise otrā plāna lomā" ("[[Klusā pasaule]]") | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Emilija Olīvija Laura Blanta''' ({{val|en|Emily Olivia Laura Blunt}}; dzimusi {{dat|1983|2|23}}) ir angļu aktrise. Viņas pirmā lielā loma bija 2004. gada britu drāmā ''[[My Summer of Love]]''. 2006. gadā filmējās "[[Sātans Pradas brunčos]]", par ko tika nominēta [[Zelta globusa balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i. Vēlāk aktrise piedalījās filmu "[[Čārlija Vilsona karš]]" (2007), "[[Jaunā Viktorija]]" (2009), "[[Vilkatis (filma)|Vilkatis]]" (2010), ''[[Wild Target]]'' (2010), "[[Likteņa labotāji]]" (2011), "[[Rītdienas robeža]]" (2014), "[[Klusā pasaule]]" (2018), "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" (2023) un "[[Atklāšanas diena]]" (2026) uzņemšanā. 2007. gadā E. Blanta saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par lomu 2005. gada BBC seriālā ''[[Gideon's Daughter]]''. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |2004 |''[[My Summer of Love]]'' |- | rowspan="2" |2006 |"[[Sātans Pradas brunčos]]" |- |''[[Irresistible (2006. gada filma)|Irresistible]]'' |- | rowspan="4" |2007 |''[[Wind Chill]]'' |- |"[[Džeinas Ostinas grāmatu klubs]]" (''The Jane Austen Book Club'') |- |''[[Dan in Real Life]]'' |- |"[[Čārlija Vilsona karš]]" |- | rowspan="2" |2008 |"[[Lieliskais Baks Hovards]]" |- |"[[Uzkopšana]]" |- |2009 |"[[Jaunā Viktorija]]" |- | rowspan="3" |2010 |"[[Vilkatis (filma)|Vilkatis]]" |- |''[[Wild Target]]'' |- |"[[Gulivera ceļojumi (filma)|Gulivera ceļojumi]]" |- | rowspan="5" |2011 |"[[Gnomeo un Džuljeta]]" (''Gnomeo & Juliet'') |- |"[[Likteņa labotāji]]" |- |"[[Tas notika Jemenā]]" (''Salmon Fishing in the Yemen'') |- |''[[Your Sister's Sister]]'' |- |"[[Mapeti]]" |- | rowspan="3" |2012 |"[[Piecu gadu saderināšanās]]" |- |"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]" (''Looper'') |- |"[[Artūrs Ņūmens]]" (''Arthur Newman'') |- | rowspan="3" |2014 |"[[Vējš pieņemas spēkā]]" |- |"[[Rītdienas robeža]]" |- |"[[Jo dziļāk mežā]]" |- |2015 |"[[Sicario: Narkokarš]]" |- | rowspan="2" |2016 |"[[Mednieks un ledus karaliene]]" (''The Huntsman: Winter's War'') |- |"[[Meitene vilcienā]]" |- | rowspan="2" |2017 |''[[Animal Crackers]]'' |- |"[[My Little Pony. Filma]]" |- | rowspan="3" |2018 |"[[Klusā pasaule]]" |- |"[[Šerloks Rolmss]]" (''Sherlock Gnomes'') |- |"[[Mērija Popinsa atgriežas]]" |- | rowspan="2" |2020 |''[[Wild Mountain Thyme]]'' |- |"[[Klusā pasaule 2]]" |- |2021 |"[[Džungļu kruīzs]]" |- | rowspan="2" |2023 |"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" |- |''[[Pain Hustlers]]'' |- | rowspan="2" |2026 |"[[Sātans Pradas brunčos 2]]" |- |"[[Atklāšanas diena]]" |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blanta, Emilija}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu balss aktrises]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] g8wfm7av2fyvavp93nx3vxfhr7uo1n7 0 159051 4519605 4267552 2026-09-09T15:40:03Z Bendžamins 76862 4519605 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | name = Marselu | image = Marcelo Vieira in 2022.jpg | fullname = Marselu Vieira da Silva Žuniors | height = 1,72 | dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|5|12|}} | cityofbirth = [[Riodežaneiro]] | countryofbirth = [[Brazīlija]] | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | youthyears1 = 2002—2005 | youthclubs1 = ''[[Fluminense Football Club|Fluminense]]'' | years1 = 2005—2006 | years2 = 2007—2022 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps1 = 28 | goals1 = 4 | caps2 = 286 | goals2 = 26 | nationalyears1 = 2008 | nationalyears2 = 2006—2018 | nationalteam1 = Brazīlija U-23 | nationalteam2 = [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalcaps2 = 58 | nationalgoals2 = 6 | ntupdate = | caption = Marselu 2022. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | years3 = 2022—2023 | caps3 = 10 | goals3 = 3 | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 43 | goals4 = 3 | totalcaps = 464 | totalgoals = 33 }} '''Marselu''' ({{val|pt-BR|Marcelo Vieira da Silva Júnior}}; dzimis {{dat|1988|5|12}}) ir bijušais [[Brazīlija]]s futbolists, kurš spēlēja kreisās malas aizsarga un kreisās malas pussargs pozīcijā. Karjeras laikā pārstāvējis Brazīlijas klubu [[Fluminense FC|Fluminense]], Spānijas ''[[La Liga]]'' klubu [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], Grieķijas klubu [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]]. Pārstāvējis arī [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. == Klubu karjera == Marselu ir dzimis Brazīlijā, kur viņš arī uzsāka savas profesionālā futbolista gaitas [[Riodežaneiro]] klubā [[Fluminense Football Club|Fluminense]]. 2007. gada janvārī Marselu parakstīja līgumu ar Spānijas ''[[La Liga]]'' klubu [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Savu pirmo spēli Madrides "Real" sastāvā Marselu aizvadīja 2010. gada 7. janvāri, uznākot uz laukuma maiņā spēlē pret [[Akoruņas "Deportivo"]]. Tika uzskatīts, ka Marselu tika iegādāts kā potenciālais [[Robertu Karlušs|Robertu Karluša]] aizvietotājs, jo abi bija "tipiski brazīļu stila malējie aizsargi". Taču laika gaitā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] treneri sāka izmantot Marselu kā malējo pussargu, līdz 2010. gadā par [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] galveno treneri kļuva portugālis [[Žuzē Mouriņu]], kurš atsāka un joprojām izmanto Marselu kā kreisās malas aizsargu. 2023. gada 24. februārī "Fluminense" paziņoja par Marselu atgriešanos klubā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://ge.globo.com/futebol/times/fluminense/noticia/2023/02/24/fluminense-fecha-contratacao-do-lateral-esquerdo-marcelo-ex-real-madrid.ghtml |title=Fluminense fecha contratação de Marcelo, ex-Real Madrid: "De volta ao lugar onde tudo começou" |trans-title=Fluminense sign Marcelo, formerly of Real Madrid: "Back where it all started" |access-date=24 February 2023 |date=24 February 2023 |publisher=[[Globo Esporte|ge]]}}</ref> 2023. gada 4. novembrī viņš piedalījās [[Copa Libertadores]] finālā pret Argentīnas [[Buenosairesas "Boca Juniors"|Boca Juniors]] klubu [[Marakanas stadions|Maracanã stadionā]], kas beidzās ar "Fluminense" kluba uzvaru ar rezultātu 2:1 pēc papildlaika, Marselu kļuva par 12. spēlētāju, kurš izcīnījis gan [[Čempionu līga]]s, gan Copa Libertadores titulus.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://ge.globo.com/futebol/futebol-internacional/noticia/2023/11/04/marcelo-entra-para-grupo-dos-que-ganharam-champions-e-libertadores-veja-lista.ghtml |title=Marcelo entra para grupo dos que ganharam Champions e Libertadores; veja lista |publisher=globo.com |language=pt |date=4 November 2023 }}</ref> 2024. gada 2. novembrī Marselu pēc savstarpējas vienošanās ar kluba vadību pameta Brazīlijas klubu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-11-02 |title=Marcelo: Brazilian defender leaves Fluminense as contract terminated |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp9z1107ndpo |access-date=2024-11-03 |website=BBC Sport |language=en}}</ref> 2025. gada 6. februārī viņš, izmantojot savus sociālo mediju kanālus, paziņoja par spēlētāja karjeras noslēgšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-02-06 |title=Brazīlijas futbola leģenda Marselu liek punktu karjerai |url=https://sportacentrs.com/futbols/06022025-brazilijas_futbola_legenda_marselu_leik_p?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook |access-date=2025-02-06 |website=sportacentrs.com |language=}}</ref> == Personiskie sasniegumi == Madrides "Real" sastāvā Marselu ir sešas reizes triumfējis ''La Liga'' čempionātā (2006–07,2007–08,2011–12,2016–17,2019–20,2021-22), divas reizes izcīnījis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]] (2010–11, 2013-14), kā arī četras reizes triumfēja Spānijas Superkausa izcīņā (2008, 2012, 2017, 2020). [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā Marselu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] izcīnīja bronzas medaļu. Kopā izlases sastāvā Marselu ir nospēlējis 6 spēles un guvis 1 vārtus. == Privātā dzīve == Marselu ir precējies ar savu ilggadējo draudzeni Klarisu Alvisu, 2008. gadā viņiem piedzima pirmais bērns. 2011. gada 26. jūlijā Marselu ieguva Spānijas pilsonību. == Karjeras statistika == === Klubu === :''Statistika atjaunota 2011. gada 10. augustā.'' {| class="wikitable" align=center style="text-align: center;" |- !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="3"|Līga !colspan="3"|Kauss !colspan="3"|Kontinentāls !colspan="3"|Kopā |- !Spēles!!Vārti!!Rezultatīvas piespēles!!Spēles!!Vārti!!Rezultatīvas piespēles!!Spēles!!Vārti!!Assists!!Spēles!!Vārti!!Rezultatīvas piespēles |- |rowspan="3" valign="center"|'''[[Fluminense Football Club|Fluminense]]''' |2005 |12||2||0||0||0||0||0||0||0||12||2||0 |- |2006 |18||4||0||0||0||0||0||0||0||18||4||0 |- !Kopā ! 30 !! 6 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 30 !! 6 !! 0 |- |rowspan="7" valign="center"|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ''' |2006–07 |6||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0 |- |2007–08 |24||0||2||2||0||0||6||0||1||32||0||3 |- |2008–09 |27||4||3||2||0||0||5||0||0||34||4||3 |- |2009–10 |35||4||9||2||0||0||6||0||0||43||4||9 |- |2010–11 |32||3||4||6||0||1||12||2||2||50||5||7 |- |2011–12 |0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0 |- !Kopā ! 124 !! 11 !! 18 !! 12 !! 0 !! 1 !! 29 !! 2 !! 3 !! 165 !! 13 !! 22 |- !colspan="2"|Karjerā kopā ! 154 !! 17 !! 18 !! 12 !! 0 !! 1 !! 29 !! 2 !! 3 !! 195 !! 19 !! 22 |} == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: 2006–07, 2007–08, 2011–12, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]] * [[Copa del Rey]]: 2010–11, 2013–14 * [[Spānijas Superkauss]]: 2008, 2012, 2017, 2019–20, 2021–22 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021–22]] * [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018 '''Fluminense''' * Campeonato Carioca: 2005, 2023 * [[Copa Libertadores]]: 2023 * [[Recopa Sudamericana]]: 2024 '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]:[[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110808064829/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1193041476158/1193041477106/jugador/Jugador/Marcelo.htm Madrides "Real" profils] {{en ikona}} * [http://www.goal.com/en/people/brazil/14600/marcelo/ Goals profils] {{en ikona}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] swlpbywbdrbozqlr2agwvjimsprqjeo 0 160012 4519590 4483767 2026-09-09T15:14:46Z DJ EV 31928 4519590 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Ķekavas novadā|Daugmale}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Daugmale | tips = pieturas punkts | attēls = File:Daugmales stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Daugmales pieturas punkta ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = | citi_nosaukumi = Depo, C parks | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 (neskaitot blakus esošos Šķirotavas ceļus) | adrese = Rīga, Lokomotīves iela 44, LV-1057 | latd = 56 | latm = 54 | lats = 37 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 57 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Jāņavārti]] (2 km) <br /> [[Šķirotava (stacija)]] (2 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] (4 km) <br /> [[Gaisma (stacija)|Gaisma]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 6 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Daugmale''' ir [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]], [[šķirotava (stacija)|Šķirotavas stacijas]] teritorijā. Daugmalē pietur visi Aizkraukles virziena elektrovilcieni (izņemot savienoto reisu Rīga—Aizkraukle—Daugavpils).<ref>[https://vivi.lv/lv/informacija-pasazieriem/ Vilcienu kustības pamatsaraksts]</ref> No Daugmales pieturas apmēram 400 m garš gājēju tiltiņš ved pāri Šķirotavas un lokomotīvju depo sliežu ceļiem uz [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils ielu]]. Blakus Daugmalei atrodas Šķirotavas stacijas C parks (tranzīta parks). == Vēsture == Pieturas punkts ierīkots 20. gadsimta 30. gados Šķirotavas lokomotīvju depo strādnieku vajadzībām un sākumā tā arī saukts — par Depo. Vēlāk pārdēvēts par C parku<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 28—29. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref>, bet no [[1974]]. gada pieturas nosaukums ir Daugmale. No 2009. gada 1. augusta biļešu kase slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> File:Daugmales stacija 2021.jpg|<center><small>Daugmales pieturas punkta ēka (2021)</small></center> Attēls:Daugmales stacija.JPG|<center><small>Daugmales pieturas punkta ēka 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Daugmalē.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Daugmalē 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> Attēls:Vilcieni Skjirotavas stacijaa.jpg|<center><small>Šķirotavas C parks iepretim Daugmales pieturai</small></center> Attēls:Daugmale 1.JPG|<center><small>Daugmales gājēju tiltiņš</small></center> Attēls:Daugmale 2.JPG|<center><small>Daugmales sliežu ceļi un perons</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīgas—Daugavpils līnijas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 |date={{dat|2012|05|14||bez}} }} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] gs1vpg6324w5b2bcxat43kst4606pyl 0 160102 4519591 4485808 2026-09-09T15:19:26Z DJ EV 31928 4519591 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju Rīgā|Šķirotava (nozīmju atdalīšana)|Šķirotava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Šķirotava | tips = stacija | attēls = File:Šķirotavas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Šķirotavas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1905 | citi_nosaukumi = Platforma Nr.8, Dreiliņi, Šķirošana | stacijas_tips = pasažieru, kravas, šķirošanas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = daudz (5 parki, neskaitot Sauriešu atzaru) | adrese = Rīga, Krustpils iela 20, LV-1057<ref>[http://www.viss.lv/?p=115434 Šķirotava, dzelzceļa stacija]</ref><br />Lokomotīves iela 71 (pasažieru ēka) | latd = 56 | latm = 54 | lats = 17 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 40 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Jāņavārti]] (4 km) <br /> [[Salaspils (stacija)|Salaspils]] (10 km) <br /> [[Rīga Preču]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] (2 km) <br /> [[Gaisma (stacija)|Gaisma]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 8 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Šķirotava''' ir [[šķirošanas stacija]] [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Tās vidējais apgrozījums ir 5000—5600 kravas [[vagons|vagonu]] diennaktī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=636 |title=B kategorijas atļauja Nr. RI 10 IB 0063 |access-date={{dat|2011|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028074921/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=636 }}</ref> Šķirotavas stacija apkalpo vagonu plūsmu no visām [[Rīga]]s dzelzceļa mezgla stacijām, kā arī pienākošos vagonus no [[Krustpils (stacija)|Krustpils]], [[Valga (stacija)|Valgas]], [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] un [[Ventspils (stacija)|Ventspils]] virzieniem. Šķirotavā tiek formēti kravas vilcieni (arī no [[pusvagons|pusvagoniem]] un [[cisterna (vagons)|cisternām]]), notiek sastāvu tehniskā apskate un komercapskate, vagonu tehniskā apskate un atkabes remonts, kā arī pasažieru vilcienu caurlaišana un pasažieru vagonu aizlaišana uz [[Vagonu parks|Rīgas Tehnisko]] staciju. Šķirotavā pietur visi Aizkraukles virziena elektrovilcieni, kā arī dīzeļvilciens Madona—Rīga un viens dīzeļvilciena Zilupe—Rīga reiss.<ref>[https://vivi.lv/lv/informacija-pasazieriem/ Vilcienu kustības pamatsaraksts]</ref> Šķirotavas stacijas teritorijā atrodas arī pasažieru pieturas un stacijas [[Jāņavārti]], [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] un [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]. Kā līnijas parks Šķirotavā ietilpst arī [[Rīga Preču|Rīgas Preču stacija]] un savienojošie ceļi [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Jāņavārti—Rīga Preču]] un [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]]. Biļešu kase stacijā ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> == Vēsture == Kā šķirošanas stacija Šķirotava uzbūvēta 1905. gadā. Nav noskaidrots, kad Šķirotavā sākuši pieturēt pasažieru vilcieni, bet pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izdotās kartēs atrodama ''Platforma Nr.8'' apmēram Šķirotavas vietā. 1919. gadā pietura nosaukta par Dreiliņiem, pēc gada pārdēvēta par Šķirošanu un vēl pēc gada (1921) tai piešķirts tagadējais nosaukums.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 29. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 2016. gada 8. martā atklāts modernizētais Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalns. Tā pārstrādes spēja palielināta līdz 3500 vagoniem diennaktī, samazināts trokšņu līmenis, izbūvēti 5 km jaunu sliežu ceļu, modernizēta vadības un kontroles sistēma, uzstādīta jauna vagonu bremzēšanas sistēma. Projekta kopējās izmaksas pārsniedza 40,3 miljonus eiro. Projekta ģenerāluzņēmējs bija AS ''BMGS'', bet uzkalna centralizācijas un vadības sistēmas piegādāja uzņēmums ''[[Siemens]]''.<ref name="modernizēts uzkalns" /> == Parki == === A parks === A parks ir paredzēts vilcienu pieņemšanai, tajā ir 9 pieņemšanas ceļi un 10 strupceļi, kas paredzēti [[refrižeratorvagons|refrižeratorvagonu]] stāvēšanai. A parkā atrodas arī maršrutu-releju centralizācijas posteņa ēka un vagonu tehniskās apkopes punkts. Blakus A parkam atrodas Šķirotavas stacijas pasažieru ēka. === B parks === B parks ir šķirošanas parks ar automatizēto šķirošanas uzkalnu. B parkā veic vagonu uzkrāšanu un sastāvu formēšanu un izformēšanu. Tajā ir 26 sliežu ceļi. Rīgas pusē tie apvienoti četrās grupās, bet uzkalna pusē (pāra jeb Krustpils virzienā) — trijās grupās. === J parks === {{pamatraksts|Jāņavārti}} J parks ir vilcienu nosūtīšanas parks, tajā atrodas arī dažādas dienesta telpas un ēkas. === C parks === C parks ir plānots kā tranzīta parks, pārsvarā tiek izmantots vagonu stāvēšanai. Pie C parka atrodas Daugmales pasažieru vilcienu pieturas punkts. === E parks === E parks atrodas Šķirotavas stacijas Krustpils pusē, tas kalpo kā vietējo kravu izvadāšanas parks. Tā pievedceļos izkrauj un iekrauj vagonos vietējiem saņēmējiem un nosūtītājiem paredzētās kravas. E parka tuvumā atrodas Gaismas pieturas punkts. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="4"> Attēls:Šķirotavas stacija.JPG|<center><small>Šķirotavas stacijas ēka 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Šķirotavā.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Šķirotavā 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> Attēls:ER2 pienāk Šķirotavas stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2-1342 pienāk Šķirotavas stacijā</small></center> Attēls:Šķirotavas MRC posteņa ēka.JPG|<center><small>Maršrutu-releju centralizācijas posteņa ēka</small></center> Attēls:Šķirotava 1.JPG|<center><small>Šķirotavas B parks un pasažieru dīzeļvilciens starp Jāņavārtu un Daugmales pieturām</small></center> Attēls:Šķirotava 2.JPG|<center><small>Šķirotavas perons un pasažieru ēka</small></center> Attēls:Šķirotava 3.JPG|<center><small>Refrižeratorvagoni A parkā</small></center> Attēls:Šķirotava 4.JPG|<center><small>Sliežu izvērsums Krustpils virzienā</small></center> Attēls:Šķirotava 5.JPG|<center><small>Manevrējošs sastāvs ar cisternām</small></center> Attēls:P7160136.JPG|<center><small>B parka šķirošanas uzkalns </small></center> Attēls:Šķirotava 6.JPG|<center><small>Vagoni Šķirotavas stacijā</small></center> Attēls:Šķirotava 7.JPG|<center><small>Skats uz Šķirotavas staciju</small></center> Attēls:Šķirotava 8.JPG|<center><small>Administratīvās ēkas</small></center> Attēls:Šķirotava 9.JPG|<center><small>Sastāvs ar cisternām un B parks</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="modernizēts uzkalns">[http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Elatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-atkl%C4%81j-rekonstru%C4%93to-%C5%A1%C4%B7irotavas-stacijas-%C5%A1%C4%B7iro%C5%A1anas-uzkalnu-r%C4%ABg%C4%81 „Latvijas dzelzceļš” atklāj rekonstruēto Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalnu Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315013851/http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Elatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-atkl%C4%81j-rekonstru%C4%93to-%C5%A1%C4%B7irotavas-stacijas-%C5%A1%C4%B7iro%C5%A1anas-uzkalnu-r%C4%ABg%C4%81 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }} 08.03.2016, Latvijas dzelzceļš</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīgas—Daugavpils līnijas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 |date={{dat|2012|05|14||bez}} }} * [http://1.bp.blogspot.com/_EHbf-gkQ3Hc/SnXUuSW05bI/AAAAAAAAEiM/2Y9fTxWsYVg/s1600-h/skirotava.jpg Šķirotavas stacija no putna lidojuma] * {{tīmekļa atsauce|url=http://parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=275728&LNG=RU#picture|title=Skats uz A parku|archiveurl=https://archive.today/20130630024854/http://parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=275728&LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-06-30|access-date=2011-08-21}} {{krieviski}} * [http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/fotoreportaza-asv-vestnieks-iepazistas-ar-as-latvijas-dzelzcels-darbu.d?id=43566977#dgslv-4229:3786652 Šķirotavas stacijas lokomotīvju griezulis (foto)] {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] kfituqvqocaiilv9cbnqt0rcu6456l2 0 163074 4519803 3884227 2026-09-10T08:07:37Z Semigall 8687 4519803 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marts Lārs | vārds_orģ = ''Mart Laar'' | attēls = Mart Laar.png | mazs_att = | apraksts = Lārs 2011. gadā | amats = [[Igaunijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1992|10|21|N}} | term_beigas = {{dat|1994|11|08|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Tits Vehi]] (v.i.) | pēctecis = [[Andress Tarands]] | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|1999|03|25|N}} | term_beigas2 = {{dat|2002|01|28|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Marts Sīmans]] | pēctecis2 = [[Sīms Kallass]] | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|4|22}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Viljandi}} | tautība = [[igauņi|igaunis]] | partija = [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]]<br />[[Par Tēvzemi un Res Publica apvienība]] (no 2006) | dzīvesb = | bērni = meita, dēls | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Marts Lārs''' ({{val-et|Mart Laar}}, dzimis {{dat|1960|4|22}}) ir igauņu vēsturnieks un politiķis. 1992. gadā, kad tika ievēlēts pirmais [[Igaunijas parlaments]] kopš valstiskuma atjaunošanas, Lārs, kurš pārstāvēja nacionālkonservatīvo [[Tēvzemes savienība|Tēvzemes savienību]], kļuva par pirmo premjerministru, paliekot amatā līdz 1994. gadam. Viņa vadībā tika realizēta valsts īpašuma [[privatizācija]] un radikālas ekonomiskās reformas, ar kurām tiek saistīti vēlākie Igaunijas ekonomikas panākumi.<ref>Cato Center —[http://www.cato.org/special/friedman/laar/index.html ''Mart Laar's Biography''] {{en ikona}}</ref> Otro reizi valsts vadītāja amatā viņš bija no 1999. līdz 2002. gadam. No 2011. gada aprīļa līdz 2012. gada maijam Lārs bija aizsardzības ministrs [[Andruss Ansips|Andrusa Ansipa]] valdībā.<ref>Baltic Voices — [http://www.acus.org/natosource/mart-laar-becomes-estonias-new-defense-minister ''Mart Laar becomes Estonia's new Defense Minister''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130509184001/http://www.acus.org/natosource/mart-laar-becomes-estonias-new-defense-minister |date={{dat|2013|05|09||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Pēc izglītības vēsturnieks (kopš 2005. gada doktors), vairāku desmitu grāmatu, publikāciju autors. [[Igauņu Studentu biedrība|Igauņu studentu biedrība]]s biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070222041301/http://blog.irl.ee/Mart/ Marta Lāra blogs] {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lārs, Marts}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Igaunijas premjerministri]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Viljandi apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] bcu92guivc6gigd1lf958wjdhhvfyjp 0 172548 4519657 4134051 2026-09-09T17:00:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519657 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Apus apus 01.jpg | att_nosaukums = [[Svīre]] (''Apus apus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | apakšklase = Neornithes | apakšklase_lv = Īstie putni | infraklase = Neognathae | infraklase_lv = Neognati | virskārta = Cypselomorphae | virskārta_lv = Lēļu un svīru virskārta | kārta = Apodiformes | kārta_lv = Svīrveidīgie | binomial = Apodiformes <small>([[James Lee Peters|Peters]], 1940)</small> | kategorijas = nē | iedalījums = }} '''Svīrveidīgie''', '''svīrveidīgo kārta''' (''Apodiformes'') ir viena no [[putni|putnu klases]] (''Aves'') [[kārta|kārtām]], kas pieder [[neognati|neognatu infraklasei]] (''Neognathae''). Svīrveidīgo kārtā ir apmēram 500 [[suga]]s, kas iedalītas 3 [[Dzimta (bioloģija)|dzimtās]]. Tā ir otra plašākā putnu kārta aiz [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgajiem]] (''Passeriformes'').<ref>[http://books.google.lv/books?id=RgPTUkhiSmkC&pg=PT2225&lpg=PT2225&dq=most+diverse+order+of+birds+after+the+passerines.&source=bl&ots=tq6NR6jgFu&sig=RTfNAvcBhp7cegGHdAV7NoM0jVw&hl=lv&sa=X&ei=oLPtTsW8EcjN4QTkqtXpCQ&redir_esc=y#v=onepage&q=most%20diverse%20order%20of%20birds%20after%20the%20passerines.&f=false The Illustrated Encyclopedia of European Birds]{{Novecojusi saite}}</ref> Svīrveidīgo putni ir sastopami visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Lielākā daļa sugu dzīvo mitros, siltos [[tropi|tropu]] un subtropu [[Dienvidaustrumāzija]]s, [[Dienvidamerika]]s un [[Centrālamerika]]s mežos. [[Latvija|Latvijā]] ligzdo viena svīrveidīgo putnu suga – [[svīre]] (''Apus apus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v156 |title=Svīrveidīgie (Apodiformes) |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v156 }}</ref> == Evolūcija == [[Attēls:Rubythroathummer65.jpg|thumb|left|200px|Svīrveidīgajiem putniem ir attīstījusies tāda spārnu anatomija, kas ļauj, tos vicinot, putnam karāties uz vietas gaisā, attēlā [[sarkanrīkles kolibri]] (''Archilochus colubris'')]] Svīrveidīgie putni ir attīstījušies [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]]. Primitīvākās vēlā [[paleocēns|paleocēna]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] ''[[Eocypselus]]'' [[fosilija]]s atrastas [[Centrāleiropa]]s ziemeļu daļā.<ref>Dyke, Gareth J.; Waterhouse, David M. & Kristoffersen, Anette M. (2004): Three new fossil landbirds from the early Paleogene of Denmark. Bulletin of the Geological Society of Denmark 51: 47–56.</ref> Jaunākie pētījumi liecina, ka šīs ģints putnus nevar klasificēt ne kā svīrveidīgos, ne kā [[lēļveidīgie|lēļveidīgos]] (''Caprimulgiformes''). [[eocēns|Eocēna]] sākuma ģints ''[[Primapus]]'' fosilijas atrastas [[Anglija|Anglijā]]. Šo putnu iezīmes ir līdzīgas gan primitīvām [[svīres|svīrēm]], gan [[lēļi]]em. Šajā laikā [[Eiropa|Eiropā]] valdīja mitrs un silts [[tropi|subtropu]] [[klimats]], kuru varētu salīdzināt ar mūsdienu [[Ķīna]]s dienvidiem. Eocēna beigās pirms 35 miljoniem gadu no svīrveidīgo putnu kārtas sāka izdalīties primitīvie [[kolibri]]. Fosilijas ir atrastas [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Krievija]]s dienvidos. == Izskats un īpašības == Visām svīrveidīgo putnu sugām ir ļoti īsas kājas un smalkas pēdiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/life/Apodiformes |title=BBC: Swifts and hummingbirds |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120529033709/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Apodiformes |archivedate={{dat|2012|05|29||bez}} }}</ref> Kārtas zinātniskais nosaukums [[latīņu valoda|latīņu valodā]] nozīmē — bez [[pēda|pēdām]]. Pēdas ir tik sīkas, ka tās ir piemērotas tikai, lai pieķertos pie zara, sienas, vai kāda cita atbalsta, no kura uzreiz var pacelties spārnos. Atšķirībā no citiem putniem pēdu āda nav zvīņota, to drīzāk varētu raksturot kā pliku ādu. Otra kopējā īpašība visām svīrveidīgo sugām ir gari [[spārni]], kuru [[augšdelma kauls]] savukārt ir īss un kompakts.<ref>Hyman, Libbie Henrietta (1992). Hyman's Comparative Vertebrate Anatomy. Chicago: University of Chicago Press, page 39. {{ISBN|0-226-87013-8}}</ref> Spārniem ir ideāla konstrukcija, lai svīrveidīgie putni spētu, vicinot spārnus, karāties gaisā.<ref name=cap>[http://www.senckenberg.de/files/content/forschung/abteilung/terrzool/ornithologie/caprimulgiformes.pdf Mayr, Gerald (2002): Osteological evidence for paraphyly of the avian order Caprimulgiformes (nightjars and allies). Journal für Ornithologie]</ref> Kopumā svīrveidīgie putni ir ātri lidotāji. Bet [[adatastes svīre]] (''Hirundapus caudacutus'') ir viens no ātrākajiem putniem pasaulē. Tā spēj lidot ar 170 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trails.com/arts/amazing-bird-records.aspx |title=Amazing Bird Records |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170620215454/http://www.trails.com/arts/amazing-bird-records.aspx }}</ref> Svīrveidīgie putni ir mazi vai vidēji lieli putni.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=YhAYWfPkJkQC&pg=PA286&lpg=PA286&dq=largest+g+Apodiformes&source=bl&ots=V-0q_kdAXf&sig=uX2wfJHSzi9UeRRZwFjIH1Wg3W4&hl=lv&sa=X&ei=-EruTvGbHqb_4QTwpslq&redir_esc=y#v=onepage&q=largest%20g%20Apodiformes&f=false |title=The inner bird: anatomy and evolution |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160810172934/https://books.google.lv/books?id=YhAYWfPkJkQC&pg=PA286&lpg=PA286&dq=largest+g+Apodiformes&source=bl&ots=V-0q_kdAXf&sig=uX2wfJHSzi9UeRRZwFjIH1Wg3W4&hl=lv&sa=X&ei=-EruTvGbHqb_4QTwpslq&redir_esc=y#v=onepage&q=largest%20g%20Apodiformes&f=false |archivedate={{dat|2016|08|10||bez}} }}</ref> Vismazākais svīrveidīgo kārtā ir [[bišu kolibri]] (''Mellisuga helenae''), kas ir arī mazākais putns [[pasaule|pasaulē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/bee-hummingbird/mellisuga-helenae/ |title=Bee hummingbird (Mellisuga helenae) |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111127064940/http://www.arkive.org/bee-hummingbird/mellisuga-helenae/ |archivedate={{dat|2011|11|27||bez}} }}</ref> Tā garums ir 5—6 cm, svars 1,6—1,9 [[grams|g]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/bee-hummingbird/mellisuga-helenae/#text=Facts |title=ARKive: Facts of Bee hummingbird |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111127064940/http://www.arkive.org/bee-hummingbird/mellisuga-helenae/#text=Facts#text=Facts |archivedate={{dat|2011|11|27||bez}} }}</ref> Lai arī svīres kopumā ir lielākas nekā kolibri, tomēr lielākā auguma svīrveidīgo suga ir [[milzu kolibri]] (''Patagona gigas''), kura ķermeņa garums var sasniegt 35 cm. Bet milzu kolibri nav smagākais svīrveidīgais putns. Tā svars ir tikai 21 g,<ref name="nosaukums-1" /> salīdzinot ar [[sārtā adatastes svīre|sārto adatastes svīri]] (''Hirundapus celebensis''), kuras ķermeņa garums ir 25 cm, bet svars 184 g.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Apodiformes/Apodidae/Hirundapus-celebensis |title=Purple Needletail |access-date={{dat|2011|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150618122848/http://thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Apodiformes/Apodidae/Hirundapus-celebensis }}</ref> Svīrveidīgo putnu sugām ir kopīgas [[anatomija|anotomiskas]] īpašības ar to tuvākajiem radiniekiem — [[lēļveidīgie|lēļveidīgajem]] (''Caprimulgiformes'').<ref name=cap/> Abas kārtas kopā veido [[Lēļu un svīru virskārta|lēļu un svīru virskārtu]] (''Cypselomorphae''). == Klasifikācija == * '''Svīrveidīgo kārta''' (''Apodiformes'') ** [[Koku svīres|Koku svīru dzimta]] (''Hemiprocnidae'') ** [[Kolibri dzimta]] (''Trochilidae'') ** [[Svīru dzimta]] (''Apodidae'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305081422/http://priede.bf.lu.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&k=Putni%2Fsvires%2F Svīrveidīgie] * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Apodiformes.html ADW: Apodiformes] * [http://animals.jrank.org/pages/845/Swifts-Hummingbirds-Apodiformes.html Swifts and Hummingbirds] * [http://www.birding.in/orders/apodiformes.htm Apodiformes - Swifts - Treeswifts] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Svīrveidīgie| ]] t3iau26jctp1cf0p81bgsqo2th6zbpi 0 174703 4519734 3529465 2026-09-10T03:18:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519734 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Northern Goshawk ad M2.jpg | att_nosaukums =[[Vistu vanags]] (''Accipiter gentilis'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | apakšklase = Neornithes | apakšklase_lv = Īstie putni | infraklase = Neognathae | infraklase_lv = Neognati | virskārta = Accipitrimorphae | virskārta_lv = Vanagveidīgo virskārta | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | binomial = Accipitriformes <small>([[Vieillot]], 1816)</small> | kategorijas = nē }} '''Vanagveidīgie,''' '''vanagveidīgo putnu kārta''' (''Accipitriformes'') ir viena no [[Putni|putnu klases]] (''Aves'') kārtām, kas pieder [[neognati|neognatu infraklasei]] (''Neognathae''). Vanagveidīgo kārtā ir apmēram 225 [[suga]]s, kas iedalītas 4 [[Dzimta (bioloģija)|dzimtās]]. Vēl nesenā pagātnē trīs dzimtas, kas iekļautas vanagveidīgo kārtā, tika sistematizētas [[piekūnveidīgie|piekūnveidīgo kārtā]] (''Falconiformes''), bet [[Amerikas grifu dzimta]] (''Cathartidae'') ilgstoši tika sistematizēta [[stārķveidīgie|stārķveidīgo kārtā]] (''Ciconiiformes''). Tomēr daži autoratīvi sistemātiķi, balstoties uz jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem, ir izdalījuši vanagveidīgo kārtu.<ref>Voous, Karel H. (1973). "List of Recent Holarctic Bird Species Non-Passerines". Ibis 115 (4): 612–638. doi:10.1111/j.1474-919X.1973.tb02004.x</ref><ref>Cramp, Stanley (1980). Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa: The Birds of the Western Palearctic – Hawks to Bustards. Oxford University Press. pp. 3, 277. {{ISBN|0-19-857505-X}}.</ref><ref>Ferguson-Lees, James; Christie, David A. (2001). Raptors of the World. Illustrated by Kim Franklin, David Mead, and Philip Burton. Houghton Mifflin. {{ISBN|978-0-618-12762-7}}.</ref><ref>Christidis, Les; Boles, Walter E. (2008). Systematics and Taxonomy of Australian Birds. CSIRO Publishing. {{ISBN|0-643-06511-3}}</ref> [[DNS]] pētījumi atklājuši, ka [[piekūnu dzimta|piekūni]] ir samērā attāli radinieki vanagveidīgajiem putniem, ar kuriem kopā tie tika sistematizēti piekūnveidīgo kārtā. Šobrīd valda viedoklis, ka piekūnveidīgo kārtai piederoša ir tikai viena dzimta - [[piekūnu dzimta]], kura ir tuvāk radniecīga [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgajiem]] (''Psittaciformes'') un [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgajiem]] (''Passeriformes'') putniem, nevis vanagveidīgajiem. Vanagveidīgo kārtu ir atzinuši Amerikas Ornitologu Savienība (''American Ornithologists' Union's South American Classification Committee'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aou.org/checklist/suppl/AOU_checklist_suppl_51.pdf |title=Fifty-First Supplement to the American Ornithologists' Union Check-list of North American Birds |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150305201457/http://www.aou.org/checklist/suppl/AOU_checklist_suppl_51.pdf }}</ref> un Starptautiskais Ornitologu Kongress (''International Ornithological Congress'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldbirdnames.org/n-raptors.html |title=IOC World Bird List (version 2.4) |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2010|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100324114953/http://www.worldbirdnames.org/n-raptors.html }}</ref> == Sistemātikas diskusijas == [[Attēls:Jong Kleinsperwer.jpg|thumb|left|120px|[[Mazais zvirbuļvanags]] (''Accipiter minullus'') ir mazākais vanagveidīgo kārtā]] Par [[Amerikas grifi]]em joprojām nav vienprātības, daži rosina tos saglabāt [[stārķveidīgie|stārķveidīgo kārtā]] (''Ciconiiformes'')<ref>Sibley, Charles (1990). Distribution and Taxonomy of Birds of the World. New Haven: Yale University Press. {{ISBN|0-300-04969-2}}.</ref> vai sistematizēt vanagveidīgo kārtā,<ref>Sibley, Charles (1990). Phylogeny and Classification of Birds. New Haven: Yale University Press. {{ISBN|0-300-04085-7}}.</ref> vai izveidot jaunu kārtu — [[Amerikas grifi|katartidveidīgo putnu kārtu]] (''Cathartiformes'').<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1834003/?tool=pmcentrez Diversification of Neoaves: integration of molecular sequence data and fossils]</ref> [[Dienvidamerika]]s sistemātikas komisija šobrīd [[Amerikas grifi|Amerikas grifus]] ir izņēmusi no stārķveidīgo kārtas, kur tie ilgstoši tika sistematizēti, un iedalījusi tos ''[[Incertae sedis]]'' kārtā (nezināma kārta) ar piezīmi, ka dzimta iespējams tiks sistematizēta vanagveidīgo kārtā (''Accipitriformes'') vai [[piekūnveidīgie|piekūnveidīgo kārtā]] (''Falconiformes''), vai [[Amerikas grifi|katartidveidīgo kārtā]] (''Cathartiformes'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCBaseline.html |title=A classification of the bird species of South America |access-date={{dat|2009|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090302073659/http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCBaseline.html |archivedate={{dat|2009|03|02||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == Vanagveidīgajiem putniem, kuru [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģija]] ir līdzīga ar piekūnveidīgajiem putniem, līdzīgi kā pēdējiem ir ass un līks [[knābis]] ar mīkstu nāsu pauguru. [[Spārni]] ir gari un plati, kas piemēroti planēšanai. Vanagveidīgajiem ir spēcīgas [[kājas]] ar asiem [[nagi]]em. Visas sugas ir plēsīgas un medī [[diena]]s laikā, izmantojot [[redze|redzi]]. Jaunā paaudze nobriest ātri. Atkarībā no sugas, tie izlido no [[ligzda]]s pēc 3—8 nedēļām. Dzimumbriedumu tie sasniedz 1—3 gadu vecumā. [[Mātīte]]s parasti ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]]. [[Dzimumu dimorfisms]] ir izteiktāks tām sugām, kas medī putnus, piemēram, [[vanagu ģints|vanagiem]] (''Accipiter'') mātīte ir gandrīz divas reizes lielāka nekā tēviņš. Visas sugas ir monogāmas, lai gan, ja viens no pāra iet bojā, otrs sameklē sev jaunu partneri. Vanagveidīgajiem putniem ir lielas atšķirības augumā. Mazākais ir [[mazais zvirbuļvanags]] (''Accipiter minullus''), kura ķermeņa garums ir 23 [[centimetrs|cm]], bet svars 85 [[grams|g]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Falconiformes/Accipitridae/Accipiter |title=Genus Accipiter |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120302064715/http://thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Falconiformes/Accipitridae/Accipiter }}</ref> Ja vanagveidīgo kārtā tiek ieskaitīta arī Amerikas grifu dzimta, tad lielākais ir [[Andu kondors]] (''Vultur gryphus''), kura ķermeņa garums ir 130 cm, [[spārnu plētums]] 3,2 [[metrs|metri]], bet svars 15 [[kilograms|kg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/andean-condor/vultur-gryphus/#text=Facts |title=Andean condor (Vultur gryphus) |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131110141937/http://www.arkive.org/andean-condor/vultur-gryphus/#text=Facts#text=Facts |archivedate={{dat|2013|11|10||bez}} }}</ref> == Sistemātika == [[Attēls:Secretary Birdy.JPG|thumb|240px|[[Sekretārputns]] (''Sagittarius serpentarius'')]] [[Attēls:Wild Pandion.jpg|thumb|240px|[[Zivjērglis]] (''Pandion haliaetus'')]] * '''Vanagveidīgo kārta''' (''Accipitriformes'') ** [[Amerikas grifu dzimta]] (''Cathartidae'') *** {{TaksoSaite|Coragyps|Amerikas melnie grifi}} *** {{TaksoSaite|Vultur|Andu kondori}} *** {{TaksoSaite|Gymnogyps|Kalifornijas kondori}} *** {{TaksoSaite|Sarcorhamphus|Karaliskie grifi}} *** {{TaksoSaite|Cathartes|Katartas}} ** [[Sekretārputnu dzimta]] (''Sagittariidae'') *** [[Sekretārputni]] (''Sagittarius'') ** [[Vanagu dzimta]] (''Accipitridae'') *** [[Āfrikas vanagu apakšdzimta]] (''Melieraxinae'') *** [[Bārdaino grifu apakšdzimta]] (''Gypaetinae'') *** [[Čūskērgļu apakšdzimta]] (''Circaetinae'') *** [[Ērgļu apakšdzimta]] (''Aquilinae'') *** [[Grifu apakšdzimta]] (''Aegypiinae'') *** [[Harpiju apakšdzimta]] (''Harpiinae'') *** [[Jūras ērgļu apakšdzimta]] (''Haliaeetinae'') *** [[Klijānu apakšdzimta]] (''Buteoninae'') *** [[Kliju apakšdzimta]] (''Milvinae'') *** [[Ķīķu apakšdzimta]] (''Perninae'') *** [[Liju apakšdzimta]] (''Circinae'') *** [[Lijuvanagu apakšdzimta]] (''Polyboroidinae'') *** [[Mazo kliju apakšdzimta]] (''Elaninae'') *** [[Vanagu apakšdzimta]] (''Accipitrinae'') ** [[Zivjērgļu dzimta]] (''Pandionidae'') *** [[Zivjērgļi]] (''Pandion'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://tolweb.org/Accipitriformes/123200 Accipitriformes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111206130800/http://www.tolweb.org/Accipitriformes/123200 |date={{dat|2011|12|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120312080032/http://www.wildechoes.org/joomla/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=55&Itemid=85 Accipitriformes - Birds of Prey] * [http://friendsofmcrwr.org/education/photo-gallery-birds-accipitriformes.shtml Accipitriformes (Eagles, Hawks, and Vultures)]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vanagveidīgie| ]] klzenbpip1n4zjzs53g2auu6aeqqenk 0 177752 4519722 4051108 2026-09-09T23:50:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519722 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Anadenanthera colubrina tree.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums = | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Fabales | rinda_lv =Pākšaugu rinda | dzimta =Fabaceae | dzimta_lv =Tauriņziežu dzimta | ģints =Anadenanthera | ģints_lv = | suga =A. colubrina | suga_lv = | binomial =Anadenanthera colubrina | kategorijas =nē }} '''Uilka''' (''Anadenanthera colubrina''; ''Vilca'') ir [[Dienvidamerika]]s ''[[Anadenanthera]]'' ģints koks, līdzīgs citam ģints kokam — [[epens|epenam]] (''Yopo''). Tas izaug 5—20 metrus garš, tā stumbrs ir ērkšķains.<ref name="pubmed">{{Laikraksta atsauce |author=Monteiro JM, de Almeida Cde F, de Albuquerque UP, de Lucena RF, Florentino AT, de Oliveira RL |title=Use and traditional management of Anadenanthera colubrina (Vell.) Brenan in the semi-arid region of northeastern Brazil |journal=J Ethnobiol Ethnomed |volume=2 |issue= |pages=6 |year=2006 |pmid=16420708 |pmc=1382198 |doi=10.1186/1746-4269-2-6 |url=http://www.ethnobiomed.com/content/2//6 }}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> Lapas ir līdzīgas [[mimoza|mimozām]], līdz 30 cm garumā, [[nakts|naktīs]] tās saritinās.<ref>[http://psicodioscorides.com/listar_a.html Diccionarios Botánicos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071020083622/http://psicodioscorides.com/listar_a.html |date={{dat|2007|10|20||bez}} }} {{es ikona}}</ref> Auga saknes tiek izmantotas, lai pagatavotu, saldu, sulai līdzīgu dzērienu. Tās tiek arī izmantotas ārstniecībā, lai ārstētu augšējā [[elpošanas trakts|elpošanas trakta]] infekcijas, tai skaitā [[saaukstēšanās|saaukstēšanos]]. Augs satur arī augstu [[bufotenīns|bufotenīna]], [[dimetiltriptamīns|DMT]] un [[5-MeO-DMT]] daudzumu, tāpēc to izmanto arī [[šamanisms|šamanismā]]. [[Brazīlija|Brazīlijā]] uilkai ir piešķirts īpaši aizsargājamas sugas statuss.<ref name="pubmed" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.erowid.org/plants/anadenanthera/anadenanthera.shtml | title= ''Erowid.com'' ''Anadenanthera'' ģints augu informācija | language= angliski}} {{botānika-aizmetnis}} {{psihotropā viela-aizmetnis}} {{psihotropās substances}} [[Kategorija:Tauriņziežu dzimta]] [[Kategorija:Koki]] [[Kategorija:Halucinogēni]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] my76p7i3gnh8rftgvi7eweu3s5nyc29 0 190275 4519816 4256377 2026-09-10T09:41:42Z Meistars Joda 781 4519816 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Anrī Puankarē | vārds_orig = ''Henri Poincaré'' | attēls = JH Poincare.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1854 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Nansī}} | m_dat_alt = | m_gads = 1912 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Francūzis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Henri Poincaré Signature.svg | darba_vietas = [[Kānas Universitāte]], [[Parīzes Universitāte]], Sabiedrisko lietu ministrijas ierēdnis | alma_mater = [[École polytechnique|Politehniskā skola]] (''École Polytechnique''), [[École nationale supérieure des mines de Paris|Kalnu skola]] (''École des Mines''), [[Parīzes Universitāte]] | zinātne = [[Matemātika]], [[fizika]] | pasniedzēji = [[Šarls Ermits]] | studenti = [[Luijs Bašeljē]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Žils Anrī Puankarē''' ({{val-fr|Jules Henri Poincaré}}; dzimis {{dat|1854|4|29}}, miris {{dat|1912|7|17}}) bija franču [[matemātiķis]], teorētiskais [[fiziķis]], [[inženieris]] un [[filozofs]]. Devis lielu ieguldījumu teorētiskajā un lietišķajā [[matemātika|matemātikā]], matemātiskajā [[fizika|fizikā]] un debess mehānikā. Viņš noformulēja [[Puankarē hipotēze|Puankarē hipotēzi]], kas bija viena no slavenākajām neatrisinātajām matemātikas problēmām, līdz to 2002. — 2003. gadā atrisināja Krievijas matemātiķis [[Grigorijs Perelmans]]. Pētot [[triju ķermeņu problēma|triju ķermeņu problēmu]], lika pamatus modernajai [[haosa teorija]]i. Tāpat viņš tiek uzskatīts par vienu no [[topoloģija]]s jomas dibinātājiem, kā arī ir viens no [[relativitātes teorija]]s tēviem. Puankarē vārdā nosaukta [[Puankarē grupa]]. Dzimis [[Nansī]] medicīnas profesora ģimenē. Mācījies licejā [[Nansī]]. Medicīnas dienesta sastāvā piedalījās [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]]. 1870. gadā [[Parīze|Parīzē]] iestājās [[École polytechnique|Politehniskajā skolā]] (''École Polytechnique''), kur viņa skolotājs bija [[Šarls Ermits]]. Skolu absolvēja 1875. vai 1876. gadā, turpināja mācības [[École nationale supérieure des mines de Paris|Kalnu skolā]] (''École des Mines''), un 1879. gadā ieguva inženiera grādu. Tajā pašā gadā [[Parīzes Universitāte|Parīzes Universitātē]] ieguva doktora grādu matemātikā. Pēc grāda iegūšanas ārpus ierēdņa darba pasniedza [[Kānas Universitāte|Kānas]], vēlāk Parīzes Universitātē. 1887. gadā, 32 gadu vecumā, ievēlēts Francijas Zinātņu akadēmijā, 1906. gadā kļuva par tās prezidentu. 1909. gadā ievēlēts Franču akadēmijā (''Académie française''). Aizstāvot [[Alfreds Dreifuss|Alfredu Dreifusu]], iesaistījās Dreifusa lietas prāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iep.utm.edu/poincare/ Biogrāfija] {{en ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puankare, Anri}} [[Kategorija:1854. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1912. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mertā un Mozelē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas matemātiķi]] [[Kategorija:Francijas filozofi]] s2lazrtl9n32v5dg9pft19mw4tuplvq 0 190292 4519552 4398820 2026-09-09T12:09:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519552 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība+}} [[Attēls:Nintendo DS Lite Ice Blue 01.jpg|thumb|''[[Nintendo DS]]'' — kabatas spēļu konsole ar diviem ekrāniem, no kuriem apakšējais ir skārienjutīgs.]] [[Attēls:Resistive touchpanel.jpg|thumb|Sensoru panelis]] [[Attēls:Touch screen.jpg|upright=0.9|thumb|Informācijas automāts ar skārienekrānu]] [[Attēls:IPhone Image Viewer.jpg|thumb|''[[iPhone]]'']] '''Skārienekrāns''' ir [[ievadierīce]], [[ekrāns]], kas reaģē uz pieskārieniem. == Vēsture == Pirmo skārienekrānu izveidoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pētniecības darba par [[programmējama apmācība|programmējamo apmācību]] ietvaros. Datorsistēma [[PLATO]] IV, kas parādījās [[1972]]. gadā, bija aprīkota ar ekrānu uz IS-staru režģa, kas sastāvēja no 16x16 blokiem. Pat tik maza precizitāte deva lietotājam iespēju ar pieskārienu izvēlēties atbildes sistēmas dialogā. Skārienjutīgo ekrānu vēsture ir cieši saistīta ar kompāniju ''[[Hewlett-Packard]]''. Tieši šis datortehnikas lielražotājs 1981. gadā izlaida pašu pirmo šāda veida modeli HP 2700. [[HP 2700]] līdzība ar mūsdienu skārienekrāniem bija ļoti attāla. Taču uz tā ar "[[gaismas zīmuli]]" varēja zīmēt līnijas un dažādas figūras. Pirmais uz cilvēka pieskārienu reaģējošais dators parādījās 2 gadus vēlāk — uz Intel 8088 CPU bāzētais [[HP-150]]. Nu ar skārienekrāniem aizvietoja mazas tastatūras, jo arvien izplatītākas kļuva ierīces ar [[šķidro kristālu displejs|šķidro kristālu displejiem]], kuri aizņēma visu priekšējo paneli, tādēļ ražotājs kompaktuma labad no fiziskajām tastatūrām arvien biežāk atsakās. Pirmā kabatas spēļu konsole ar skārienekrānu bija ''[[Nintendo DS]]'', pirmā izplatīta ierīce ar vairākpieskārienu funkciju — ''[[iPhone]]''. == Izmantošana == Skārienekrānus izmanto [[Maksājumu termināls|maksājumu termināļos]], [[informācijas kiosks|informāciju kioskos]], aprīkojumos tirdzniecības automatizēšanai, [[kabatu dators|kabatu datoros]], [[mobilais tālrunis|mobilajos tālruņos]], spēļu konsolēs, kā arī operatoru stacijās rūpniecībā. === Priekšrocības === * Vienkārša saskarne. * Ierīce var būt mazizmēra, taču ar lielu ekrānu. * Ātra informācijas ievade. * Palielinātas multimediju iespējas. ==== Trūkumi ==== * Nav taustes atsauksmes. * Liels enerģijas patēriņš. * Šādu ekrānu neizturība. * Jutība pret pazeminātu vai paaugstinātu temperatūru. === Priekšrocības un trūkumi stacionārās ierīcēs === ==== Priekšrocības ==== Informācijas un tirdzniecības automātos, operatoru paneļos un citās ierīcēs, kurām nav aktīvas ievades, skārienekrāni ir izrādījušies ļoti ērti veidu cilvēka-datora mijiedarbībā. Priekšrocības: * Palielināta uzticamība. * Izturība pret smagiem ārējiem satricinājumiem (tai skaitā [[vandalisms|vandalismu]]), putekļu un mitruma aizsardzība. ==== Trūkumi ==== * (Ekrāniem, kas reaģē uz pirkstiem). Nav taustes atsauksmes. * Darbā ar vertikālu ekrānu lietotājs ir spiests turēt roku gaisā. Tāpēc vertikālie ekrāni ir piemēroti tikai retai lietošanai, piemēram, bankomātos. * Uz horizontāla ekrāna rokas aizsedz vai traucē skatam. * Pat ar asu pildspalvu paralakse ierobežo precizitāti pozicionēšanas ekspluatanta darbību uz skārienjutīgā ekrāna bez kursora. Tajā pašā laikā, kursoru izmantošana operatoram rada papildu sarežģījumus, samazinot ergonomiku. * Bez īpaša pārklājuma pirkstu nospiedumi var traucēt lietotājam. == Darbības princips == Pastāv daudz un dažādi skārienekrānu veidi, no kuriem katram ir citi darbības principi.<ref name="muhin">Мухин И. А. [http://www.all-displays.narod.ru/pages/articles/VAR_001_Touch_screens.pdf Skārienekrāni — problēmas risinājums (10 tehnoloģijas)] {{ru ikona}}. «BROADCASTING Телевидение и радиовещение»: 1. daļa — № 3(55) 2006. gada maijs, с.50-52; 2 часть — № 4(56) июнь-июль 2006, с.40-41; 3 часть — № 7(59) ноябрь 2006, с.64-66.</ref><ref name="mmp">[http://www.multimediapresentation.ru/2008-09-04/display/ Skārienekrāni MultimediaPresentation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110906073155/http://www.multimediapresentation.ru/2008-09-04/display/ |date=2011-09-06 }} {{ru ikona}}</ref><ref name="habr">[http://habrahabr.ru/blogs/how_it_works/41768/ Habrahabrs: Touch, MultiTouch un vēl kaut kas] {{ru ikona}}</ref> === Pretestības skārienekrāns === ==== Četru vadu displejs ==== [[Attēls:Touchscreen.png|thumb| Četru vadu rezistīva displeja darba princips]] [[Attēls:TouchScreen 5wires.svg|thumb|Piecu vadu rezistīva displeja darba princips]] Pretestības sensoru ekrāns sastāv no stikla paneļa un elastīgas plastmasas membrānas. Uz paneļa un uz membrānas ir uzklāts pretestības pārklājums. Starp stiklu un membrānu telpa ir piepildīta ar mikroizolatoriem, kas vienmērīgi sadalīti pa aktīvā ekrāna laukumu un droši izolētu vadošu virsmu. Ja ekrāns ir nospiests, panelis un membrāna tiek slēgts un caur analoga-ciparu pārveidotāju kontrolieris reģistrē izmaiņas pretestībā un pārvērš to koordinātes (X un Y). Vispār, algoritms ir šāds: # Augšējā elektroda spriegums ir 5 V, apakšējais ir pazemināts. Kreisās uz labo pusi ir saistīti maz un pārbauda spriegumu uz tiem. Šis spriegums atbilst uz ekrāna Y koordināta. # Līdzīgi, kreisajā un labajā elektroda piegādā +5 V un "zemi", ar augšējo un apakšējo lasa X-koordinātus. Ir arī astoņvadu skārienekrāni. Tie uzlabo precizitāti, bet neuzlabo uzticamību. ==== Piecu vadu displejs ==== Piecvadu ekrāns ir ticamāks sakarā ar to, ka pretestības pārklājums uz membrānām aizstāts ar vadošo (5-vadu ekrāns turpina strādāt pat ar tievām membrānām). Uz aizmugures stikla pretestības pārklājumā ir četri elektrodi stūros. Sākotnēji visi četri elektrodi tiek pazemināti, un membrānai tiek "pievilkts" rezistors uz +5 V .Spriegums uz membrānas tiek pastāvīgi izsekots ar analoga-ciparu pārveidotāju. Kad skārienekrānam nekas nepieskaras, spriegums ir 5 V. Kad pie ekrāna pieskaras, mikroprocesors atpazīst sprieguma izmaiņas membrānā un sāk aprēķināt koordinātas šādi: # Padod 5 V spriegumu pa labi, pa kreisi pazemina. Ekrāna spriegums atbilst X koordinātām. # Y koordinātu nolasa, savienojot ar 5 V augšējos elektrodus un pazemina divus apakšējos. ==== Īpašības ==== Pretestības sensoru ekrāni ir lēti un ir izturīgi pret piesārņojumu. Pretestības ekrāni reaģē uz jebkuru gludu cieto objektu: uz rokām (cimdos vai kailas), pildspalvu, kredītkarti, mediatoru. Tie tiek izmantoti visur, kur vandalisms un zema temperatūra pilnīgi izslēgti: automatizācijai rūpniecības procesos, medicīnā, dienesta jomā, personālajā elektronikā. Labākie paraugi nodrošina izšķirtspēju līdz 4096 × 4096 pikseļiem. Pretestības ekrānu trūkumi ir zema gaismas caurlaidība (līdz 85% uz 5-vadu modeļiem, un pat mazāka 4-vadu), zema izturība (ne vairāk kā 35 miljoni klikšķu vienā punktā) un vandalaizsardzības trūkums (ir viegli griežams). === Matricu sensoru ekrāni === ==== Konstrukcija un darba principi ==== Dizains ir līdzīgs pretestības, bet ir vienkāršots. Uz stikla novietojas horizontāli vadītāji, uz membrānu — vertikāli. Kad jūs pieskarieties ekrānam, vadītāji saskaras. Kontrolieris nosaka, kuri vadītāji ir bloķēti, un nosūta attiecīgas koordinātes uz mikroprocesoru. ==== Īpašības ==== Ir ļoti zema precizitāte. Interfeisa elementi ir jābūt īpaši novietotam ņemot vērā matricas ekrāna šūnās.<ref>[http://www.gaw.ru/html.cgi/txt/app/lcd/digital_touch_screen.htm Матричный сенсорный экран<!-- Заголовок добавлен ботом -->]</ref> Vienīgā priekšrocība — vienkāršība, zema cena. Parasti matricas ekrāni intervējas rindām (līdzīgi pogu matricei), kas ļauj darboties daudzpieskārienu funkcijai. Pakāpeniski tiek aizstātas ar pretestības. === Kapacitatīvie skārienekrāni === ==== Konstrukcija un darba principi ==== [[Attēls:TouchScreen capacitive.svg|thumb|upright=0.8|Kapacitatīva ekrāna darba princips]] Kapacitatīva (vai virsmaktīvās kapacitatīva) ekrāna tehnoloģija balstās uz tā, ka priekšmets ar lielo kapacitāti pārvada maiņstrāvu.<ref name="muhin" /><ref name="mmp" /> Kapacitatīvais sensoru ekrāns ir stikla plāksne pārklāta ar pārskatāmu pretestības materiāliem (parasti izmanto sakausējumu no indija oksīda un alvas oksīda). Elektrodi tiek nodoti no ekrāna stūriem uz vadītāja slāni, izdara nelielu maiņstrāvas spriegumu (vienāds visiem leņķiem). Kad jūs pieskarieties ekrānam ar pirkstu vai citu vadošu objektu, parādās strāvas noplūde. Tajā pašā laikā jo tuvāk elektrods pirkstiem, jo zemāka pretestība no ekrāna, kas nozīmē lielāko [[strāvas stiprums|strāvas stiprumu]]. Strāva visos četros stūros sensoriem fiksējas un nosūta kontrolierim, kurš aprēķina koordinātes pieskares punktā. Kapacitatīvie ekrāni ir uzticami, aptuveni 200 miljonus klikšķu (aptuveni seši ar pus gadu klikšķu ar 1 sekundes intervālu), ir ūdensdroši un labi pārnes nevadošu piesārņojumu. Necaurredzamība ir 90%. Tomēr, strāvas vadītāja pārklājums, kas atrodas tieši uz ārējās virsmas ir joprojām neaizsargāts. Tāpēc, kapacitatīvā ekrāni tiek plaši izmantotie mašīnās, uzstādītas laika apstākļu aizsargājamā teritorijā. Nereaģē uz roku cimdos. === Projekciju-kapacitatīvie skārienekrāni === ==== Konstrukcija un darba principi ==== [[Attēls:TouchScreen projective capacitive.svg|upright=0.6|thumb| Projekciju-kapacitatīva displeja darba princips]] Uz iekšējās ekrāna puses ir režģis ar elektrodiem. Elektrods kopā ar cilvēka ķermeni veido [[kondensators|kondensatoru]], elektronika mēra kapacitāti kondensatoram. ==== Īpašības ==== Šo ekrānu pārredzamība ir līdz 90%, temperatūras diapazons ir ļoti plašs. Šiem ekrāniem var būt stikls līdz pat 18 mm platumā, kas padara tos ļoti izturīgus. Ekrāni tiek plaši izmantoti ne tikai personālas sistēmās, bet arī ārējos automātos. === Skārienekrāni uz virsmas-akustiskiem viļņiem === ==== Konstrukcija un darba principi ==== Ekrāns ir stikla panelis ar pjezoelektriskiem pārveidotājiem (PEP), kuri atrodas stūros. Gar paneļa malām ir atstarotāji un saņēmēju sensori. Darbības princips ir šāds. Īpašs kontrolieris rada augstas frekvences elektrisko signālu un nosūta to uz PEP. PEP pārveido signālu VAV, un atstarojušie sensori to atspoguļo. Šie viļņi tiek pieņemti un nosūtīti uz attiecīgo sensoru PEP. PEP, savukārt pieņemt atspoguļotos viļņus un pārveido elektriskā signālā, kuru pēc tam analizē, izmantojot kontrolieri. Kad jūs pieskarieties ekrānam ar pirkstu, daļa no enerģijas absorbējas. Uztvērēji reģistrē izmaiņas, un mikrokontrolieru aprēķina pozīciju pieskares punkta. ==== Īpašības ==== Galvenā priekšrocība virsmas akustisku viļņu (VAV) ekrānam ir spēja kontrolēt ne tikai koordinātes punktam, bet arī spiediena stiprumu. Ekrāni ir izturīgi, var izturēt līdz pat 50 milj. spiešanu viena punktā. Ekrāni ir izturīgi pret vandaļiem un var izturēt vīrieša sitienu. Galvenais trūkums ir ekrāna darba traucējumi, ja tas tiek pakļauts vibrācijām vai skaņas troksnim, kā arī uz ekrāna ir piesārņojums. Jebkurš svešķermenis uz ekrāna (piemēram, [[košļājamā gumija]]), pilnīgi bloķē viņa darbu. Turklāt, šī tehnoloģija prasa pieskārienus priekšmetam, kas noteikti absorbē akustiskos viļņus, tas ir, piemēram, plastmasas bankas karti šajā gadījumā nevar pielietot. === Infrasarkanie skārienekrāni === Infrasarkana skārienekrāna darbības princips ir vienkāršs — režģis veidojas no horizontāliem un vertikāliem infrasarkaniem stariem, kuri tiek pārtraukti, pieskaroties monitoram ar kādu priekšmetu. Kontrolieris nosaka vietu, kur gaismas tika pārtraukta. ==== Īpašības ==== Infrasarkanie ekrāni baidās no piesārņojuma un, tātad, tiek izmantoti tikai tad, ja ir svarīga attēla kvalitāte. Vienkāršas apkopes dēļ shēmas ir populāras karaspēkiem. Bieži šo principu izmanto tastatūrā durvīm. Šo ekrāna tipu izmanto mobilo telefonu kompānija Neonode. === Optiskie skārienekrāni === Stikla panelis ar infrasarkano apgaismojumu. Stikla-gaiss robežā ir pilna iekšēja atspoguļošana, uz stikls-cits priekšmets robežas gaisma izplūst. Atliek noteikt izplūduma ainu, tam ir divas tehnoloģijas: * [[projekciju ekrāns|Projekciju ekrānos]] projektoram līdzi uzstāda kameru.<ref name="muhin" /><ref>[http://cs.nyu.edu/~jhan/ftirsense/ FTIR Touch Sensing<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{ref-en}}</ref> Tā ir īstenots, piemēram, ''[[Microsoft Surface]]''.<ref>[http://www.microsoft.com/surface/ Microsoft Surface на сайте производителя]{{ref-en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://xage.ru/comments.php?id=2284 |title=Рабочий стол будущего: Microsoft Surface на Xage.ru<!-- Заголовок добавлен ботом --> |access-date={{dat|2012|06|03||bez}} |archive-date={{dat|2007|12|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071217160300/http://xage.ru/comments.php?id=2284 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.computerra.ru/features/321332/ |title=Потрогать Microsoft — Компьютерра-Онлайн<!-- Заголовок добавлен ботом --> |access-date={{dat|2012|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120629005516/http://www.computerra.ru/features/321332/ |archivedate={{dat|2012|06|29||bez}} }}</ref> * Vai arī par gaismas jutīgo padara ceturto subpikseli [[šķidro kristālu displejs|šķidro kristālu displejam]].<ref name="muhin" /><ref name="mmp" /> ==== Īpašības ==== Var atšķirt spiešanu ar roku un spiešanu ar citiem objektiem, atbalsta daudzpieskārienu funkciju. Uz tā bāzes var būt veidotas lielas sensoru virsmas, līdz pat tāfelēm. === Tenzometriskie skārienekrāni === Reaģē uz ekrāna deformāciju. Precizitāte ekrānam ir maza, bet tie ir ideāli pret vandalismu. Izmanto bankomātos, biļešu automātos un citas ierīces, kas atrodas uz ielas.<ref>[http://www.engineeringtalk.com/news/hbm/hbm111.html Sensors help make ticket machines vandal proof] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212104149/http://www.engineeringtalk.com/news/hbm/hbm111.html |date={{dat|2009|12|12||bez}} }}{{ref-en}}</ref> === DST skārienekrāni === {{main|Dispersive Signal Technology}} Sensoru ekrāns DST (dispersā signāla tehnoloģija) reaģē uz deformāciju stiklā. Var uzklikšķinat uz ekrāna ar savu roku vai kādu priekšmetu. Atšķirīgā iezīme ir augsts reakcijas ātrums un spēja strādāt ar smagu piesārņojumu ekrānā. === Indukcijas skārienekrāni === Indukcijas skārienekrāns ir [[grafiskā planšete]] ar iebūvēto ekrānu. Šādi displeji reaģē tikai uz speciālo irbuli. Ekrānu izmanto tad, kad ir vajadzīga irbuļa atbalsts: zīmēšanas planšetēs, dažos datoru modeļos. === Apkopojoša tabula === {|class="wikitable" |- ! !Matr !4-vad !5-vad !Kapac !Pr-kapac !VAV !IS-režģi !Opt !Tenz !DST !Indukt |- !colspan=12|Funkcionalitāte |- !Roka cimdā |Jā | Jā | Jā | | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā |<!--Uz roku nereaģē vispār, tikai uz stailusu --> |- !Ciets vadītspējīgs priekšmets | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | | Jā | Jā | Jā | Jā | |- ! Ciets nevadošs priekšmets | Jā | Jā | Jā | | | | Jā | Jā | Jā | Jā | |- !Daudzpieskārienu | Jā ^{<nowiki>1</nowiki>} | | Jā ^{<nowiki>7</nowiki>} | Jā | Jā | | Jā ^{<nowiki>1</nowiki>} | Jā | | | |- !Spiešanas spēka mērīšana | | | | | Jā | Jā | | Jā | Jā | | Jā |- ! Maksimālais caurspīdīgums, %^{<nowiki>2</nowiki>} |85 |75 |85 |90 |90 |95 |100 |100 |95 | |90 |- !Precizitāte^{<nowiki>3</nowiki>} |Zema |Augsta | Augsta | Augsta | Augsta |Viduvēja |Zema |Viduvēja |Zema | Augsta | Augsta |- !colspan=12|Uzticamība |- !Dzīves ilgums, milj. pieskārieni |35 |10 |35 |200 |∞^{<nowiki>4</nowiki>}<ref>[http://media.elotouch.com/pdfs/datasheets/projected_capacitive_ds.pdf EloTouch projective-capacitance datasheet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710222411/http://media.elotouch.com/pdfs/datasheets/projected_capacitive_ds.pdf |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}{{ref-en}}</ref> |50 |∞^{<nowiki>5</nowiki>} |∞^{<nowiki>4</nowiki>} |??? |∞^{<nowiki>4</nowiki>} |∞^{<nowiki>4</nowiki>} |- !Aizsardzība no netīrumiem un šķidrumiem |Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | | | Jā | Jā | Jā | Jā |- !Pretestība vandalismam | | | | | Jā | | | Jā | Jā | | |- !Izmantošana^{<nowiki>6</nowiki>} |Ierobežota | Ierobežota | Ierobežota |Telpa |Ielā | Telpa | Telpa | Telpa |Ielā | Telpa | Ierobežota |- |} ^{<nowiki>1</nowiki>} Atbalsta ar ierobežojumiem.<br /> ^{<nowiki>2</nowiki>} Ja ir vajadzīgs tikai stikla panelis- 95%. Ja pat viņa nav vajadzīga(var izmantot parasto ekrāna pārklājumu)- 100%.<br /> ^{<nowiki>3</nowiki>} Augsta- līdz pikselim(precīzi izseko asu stailusu). Viduvēja- līdz dažiem pikseļiem (pietiek pirksta izmantošanai). Zema- lieliem blokiem uz ekrāna(nevar zīmēt, vajag lielus interfeisa elementus). <br /> ^{<nowiki>4</nowiki>} Ierobežojas ar elektronikas uzticamību. <br /> ^{<nowiki>5</nowiki>} Ierobežojas ar sensora piesārņošanu. <br /> ^{<nowiki>6</nowiki>} Ierobežota — ierobežotas pieejas aparatūra (personāla elektronika, rūpnīcu ierīces). Telpa- kopēja pieeja apsargājamā telpā. Iela- kopēja pieeja ielās.<br /> ^{<nowiki>7</nowiki>} Programmēta emulācija, apstrādā līdz diviem pieskārieniem. == Skatīt arī == * [[Vairākpieskārienu funkcija]] * ''[[Microsoft Surface]]'' * [[Planšetdators]] * [[Skārientālrunis]] * ''[[iPhone]]'' * ''[[Nintendo DS]]'' * [[Gaismas spalva]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Datoru aparatūra]] [[Kategorija:Datoru ievades ierīces]] s5theipi6relmizbd7cet5qn8k9cl41 0 194324 4519679 4493648 2026-09-09T18:13:02Z ~2026-48833-94 150101 /* Ievērojami skolēni */ 4519679 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Meiju ceļš 9, [[Jelgava]], {{LAT}} |postcode = | map_type = Jelgava |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 39 | lats = 25 | latNS = N | longd = 23 | longm = 42 | longs = 30 | longEW = E |schooltype = valsts vidusskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1919. (1775.) gadā |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmistress = Baiba Balode-Lukjanska |headmaster = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_text = |homepage = {{URL|http://www.jtv.lv/}} }} '''Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola''' (agrāk: '''Jelgavas 1. ģimnāzija''') ir valsts [[vidusskola]], kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena; profesionāli orientēta virziena), un trīs vidējās izglītības programmas — vispārizglītojošā virziena programmu un divas specializētās programmas: humanitārā un sociālā virziena programmu un matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmu (ar inženierzinātņu un matemātikas novirzieniem). == Vēsture == Skolas pirmsākumi izsekojami līdz [[1775]]. gadam, kad dibināta [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija]]. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas [[1919]]. gadā skola no jauna dibināta kā '''Jelgavas I valsts vidusskola''', vēlāk pārdēvēta par '''Jelgavas 1. Valsts ģimnāziju'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=120060&db_id=2 |title=Latvijas Valsts vēstures arhīva fonda kartīte |access-date={{dat|2012|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123133730/http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=120060&db_id=2 |archivedate={{dat|2011|11|23||bez}} }}</ref> No 1934. līdz 1940. gadam skola nesa Hercoga Pētera ģimnāzijas vārdu un darbojās bijušās akadēmiskās ģimnāzijas «Academia Petrina» ēkā. 1925. gada 20. septembrī, atzīmējot tās dibināšanas 150 gadadienu, skolā ieradās agrākie skolnieki un skolotāji ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Polijas. Bijušos ģimnāzijas skolnieku apsveikumi pienāca arī no Anglijas, Francijas, Vācijas un [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]s. No Lietuvas bija ieradusies ekskursija ar bijušo [[Lietuvas premjerministrs|ministru prezidentu]] [[Mikola Sleževičs|Mikolu Slezeviču]] priekšgalā, daudzi ministri un universitātes profesori. Jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents [[Jānis Čakste]], 13 esošie vai bijušie ministri, kā arī Polijas un Lietuvas sūtņi, kas apsveica skolu savu valdību vārdā. Klasiskās ģimnāzijas kollēģija par saviem goda biedriem ievēlēja valsts prezidentu [[Jānis Čakste|J. Čaksti]], [[Latvijas Satversmes sapulce]]s prezidentu [[Frīdrihs Vesmanis|F. Veismani]], doc. [[Longīns Ausējs|L. Ausēju]], doc. [[Ludis Bērziņš|L. Bērziņu]], Dr. [[Izidors Brensons|I. Brensonu]], pirmo Lietuvas prezidentu [[Antans Smetona|A. Smetonu]], doc. [[Aleksandrs Dauge|A. Daugi]], savu bijušo skolotāju Detlofu, prof. Denferi, prof. [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīnu]], doc. J. Jablonski (Kauņa), bijušo direktoru Jupatovu, [[Kārlis Kundziņš|K. Kundziņu sen.]], prof. [[Juris Plāķis|J. Plāķi]], prof. [[Arnolds Spekke|A. Spekki]], doc. [[Kārlis Straubergs|K. Straubergu]] un V. Ļutoslavski (Polija). Skolas devīze taja laikā bija ''Sapiente, musis et patriae'' (gudrībai, mākslām un tēvzemei).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jtv.lv/jtv/muzejs/?page_id=44 |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2014|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160225153053/http://jtv.lv/jtv/muzejs/?page_id=44 |archivedate={{dat|2016|02|25||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada okupācijas]] skolu pārdēvēja par '''Jelgavas Valsts 1. vidusskolu''', 1940. gada 25. oktobrī par pretpadomju aģitāciju tika arestēti un uz Sibīriju izsūtīti 14 tās audzēkņi, nelegālās organizācijas «[[Brīvā Latvija (pretestības grupa)|Brīvā Latvija]]» dalībnieki, kas 1940. gada oktobrī izplatīja pretpadomju uzsaukumus.<ref>[http://m.spoki.lv/vesture/kas-un-ka-pretojas-1940-1941-gada/545713 Jelgavas vidusskolas skolēnu pretošanas organizācijas "Brīvā Latvija" uzsaukums 1940. gada oktobrī (foto)]</ref> [[Latvijas okupācija (1941-1945)|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] tika atjaunots iepriekšējais nosaukums, mācību gads ilga no 1. oktobra līdz 15. aprīlim un katram skolēnam divi vasaras mēneši bija jāpavada darba dienestā laukos, lai pildītu [[Ostlande]]s okupācijas varas ekonomisko politiku. 1944. gada jūlija kauju rezultātā ģimnāzija tika sabombardēta un pēc kara tika pārcelta uz divstāvu koka ēku, kas līdz 1960. gadu beigām atradās Pulkveža O. Kalpaka (tolaik — J.Gagarina) un Svētes (Slimnīcas) ielas stūrī. Vēlāk izmantoja ēku Skolotāju ielā 5, tad skolu pārcēla uz Sarmas ielu 2, tagadējās 2. pamatskolas ēku. 1989. gadā Jelgavas 1. vidusskolas skolnieki izveidoja grupu «[[Prāta vētra]]» un skolā notika grupas pirmie koncerti.<ref>[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/1?id=9&news_id=16835&mode=print Ilze Knusle-Jankevica. «Prāta vētras» puišiem Jelgava vienmēr būs laimīgā zeme.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818175501/http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/1?id=9 |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} www.jelgavasvestnesis.lv 2012. gada 22. jūlijā</ref> 1991. gada 15. augustā skolai tika atjaunots ģimnāzijas statuss. 2003. gadā skolas absolvente aktrise [[Elza Radziņa]] uzdāvināja savai skolai apmēram divsimt grāmatu no personīgās bibliotēkas. 2008./2009. mācību gadā skolā mācījās 770 skolēni, no tiem 374 pamatizglītības programmā. Tajā strādāja 78 pedagogi (97% ar augstāko pedagoģisko izglītību, no tiem 40% ar maģistra grādu). Skolā bija arī psihologs un sociālais pedagogs, 34 tehniskie darbinieki. Skolas devīze ir "Mūža darbu Latvijai".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavnieki.lv/pict/res/pdf/jelgavnieki_64.pdf |title=www.jelgavnieki.lv 2009. gada 20. aprīlī (nr. 15 (64)) |access-date=2012. gada 23. Jūlijs |archive-date=2016. gada 4. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304130605/http://www.jelgavnieki.lv/pict/res/pdf/jelgavnieki_64.pdf }}</ref> 2012. gada decembrī Jelgavas domes deputāti nolēma Jelgavas 1. ģimnāziju pārveidot par Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu. Jaunās mācību iestādes attīstības stratēģijā kā prioritāte tika noteikta iespēja skolēniem iegūt padziļinātas zināšanas un prasmes informācijas tehnoloģiju un inženierzinātnes jomā.<ref>[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/53&news_id=18362 1. ģimnāzija kļūs par Tehnoloģiju vidusskolu; skolēnus uzņems no 1. klases] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303013953/http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/53%26news_id%3D18362 |date={{dat|2015|03|03||bez}} }} Ilze Knusle-Jankevica, "Jēlgavas Vēstnesis" 2012. gada 21. decembrī</ref> === Skolas nosaukumu maiņas === * 1775 — 1806 [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija]] (''Pētera Akadēmija'') * 1806 — 1838 Cildenā ģimnāzija ({{val|la|Gymanasium illustre}}) * 1838 — 1918 Jelgavas vīriešu ģimnāzija (1915. gada evakuēta uz [[Rževa|Rževu]] un [[Taganroga|Taganrogu]]) * 1918 — 1922 Jelgavas 1. valsts vidusskola * 1923 — 1924 Jelgavas ģimnāzija * 1924 — 1925 Jelgavas 1. valsts reālā ģimnāzija * 1925 — 1930 Jelgavas 1. vidusskola * 1930 — 1937 Jelgavas 1. valsts ģimnāzija * 1937 — 1940 Hercoga Pētera ģimnāzija * 1940 — 1941 Jelgavas Valsts 1. vidusskola * 1941 — 1944 Hercoga Pētera ģimnāzija * 1944 — 1991 Jelgavas 1. vidusskola * 1991 — 2013 Jelgavas 1. ģimnāzija * no 2013. gada 1. septembra — Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola === Skolas vadītāji === * [[Jānis Lapiņš]] (1919—1932) * [[Kārlis Līkums]] (1932—1934) * Voldemārs Dambergs (1934—1936) * Gustavs Lukstiņš (1936—1940) * Paulis Lode (1940—1941) * Arnolds Veisbergs (1941—1944) * Jānis Bērtulis (1945—1948) * Pēteris Bušs (1948—1951) * Lilija Granta (1951—1970) * Gunivaldis Gudermanis (1970—1971) * Elvīra Krišjāne (1971—1981) * Juzefa Blumberga (1981) * Rasma Cunska (1981—1984) * Reinis Līcis (1984—1986) * Elmārs Sakne (1986—2004) * Valentīna Maido (2005—2022) * Baiba Balode-Lukjanska (2022—pašlaik) == Ievērojami skolotāji == * [[Jēkabs Ķulītis]] * [[Arnolds Spekke]] * [[Fricis Adamovičs]] * [[Artūrs Veisbergs]] * [[Amilda Ansone]] (1890—1956) * [[Atis Kauliņš]] (1867—1944) == Ievērojami skolēni == * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Vītols]] * [[Mārtiņš Straumanis]] * [[Bruno Jirgensons]] * [[Edgars Sūna]] * [[Žanis Unāms]] * [[Mārtiņš Zīverts]] * [[Andris Šķēle]] * [[Elza Radziņa]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Renārs Kaupers]] * [[Jānis Jubalts]] * [[Gundars Mauševics]] * [[Kaspars Roga]] * [[Māris Mihelsons]] * [[Ilmārs Šlāpins]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] hhp28mmbtbcp40z95kjef7h31phq6p3 0 204856 4519577 4449843 2026-09-09T14:58:24Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ latviski..... 4519577 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džozefs Gordons-Levits | vārds_orig = ''Joseph Gordon-Levitt'' | attēls = Joseph Gordon Levitt Sundance Film Festival 2026 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džozefs Gordons-Levits 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors | darbības gadi = 1988—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džozefs Leonards Gordons-Levits''' ({{val|en|Joseph Leonard Gordon-Levitt}}; dzimis {{dat|1981|2|17}}) ir amerikāņu aktieris un režisors. Filmējies tādās filmās kā "[[500 vasaras dienas]]", "[[Pirmsākums]]", ''[[50/50]]'', "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]", "[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]", "[[Spītnieces savaldīšana]]", ''[[Manic]]'', "[[Noslēpumainā āda]]", "[[Ķieģelis (filma)|Ķieģelis]]", ''[[The Lookout]]'', "[[G. I. Joe: Kobras sacelšanās]]" un "[[Ātrā piegāde]]". Pirms karjeras kino viņš bērnībā piedalījās vairākās reklāmās, kino debitēja ar lomu filmā "[[Bēthovens (filma)|Bēthovens]]". 2004. gadā dibinājis tiešsaistes ražošanas uzņēmumu ''hitRECord''. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |1992 |"[[Bēthovens (filma)|Bēthovens]]" (''Beethoven'') | |- |"[[Tur, kur tek upe]]" (''A River Runs Through It'') | |- | rowspan="3" |1994 |''[[Holy Matrimony]]'' | |- |''[[Roadflower]]'' | |- |''[[Angels in the Outfield]]'' | |- |1996 |"[[Zvērinātā]]" (''The Juror'') | |- | rowspan="2" |1998 |''[[Sweet Jane]]'' | |- |''[[Halloween H20: 20 Years Later]]'' | |- |1999 |"[[Spītnieces savaldīšana]]" (''10 Things I Hate About You'') | |- | rowspan="2" |2000 |''[[Picking Up the Pieces]]'' | |- |"[[Lulū]]" (''Forever Lulu'') | |- |2001 |''[[Manic]]'' | |- |2002 |"[[Bagātību planēta]]" (''Treasure Planet'') |balss |- |2003 |''[[Latter Days]]'' | |- |2004 |"[[Noslēpumainā āda]]" (''Mysterious Skin'') | |- | rowspan="3" |2005 |"[[Ķieģelis (filma)|Ķieģelis]]" (''Brick'') | |- |"[[Neprāta posts]]" (''Havoc'') | |- |''[[Shadowboxer]]'' | |- |2007 |''[[The Lookout]]'' | |- | rowspan="3" |2008 |"[[Nolemtais]]" (''Stop-Loss'') | |- |''[[Miracle at St. Anna]]'' | |- |''[[The Brothers Bloom]]'' |titros nav minēts |- | rowspan="5" |2009 |''[[Killshot]]'' | |- |"[[500 vasaras dienas]]" (''500 Days of Summer'') | |- |''[[Uncertainty]]'' | |- |"[[Sievietes nepatikšanās]]" (''Women in Trouble'') | |- |"[[G. I. Joe: Kobras sacelšanās]]" (''G.I. Joe: The Rise of Cobra'') | |- | rowspan="3" |2010 |''[[Hesher]]'' | |- |''[[Elektra Luxx]]'' | |- |"[[Pirmsākums]]" (''Inception'') | |- |2011 |"[[50/50]]" (''50/50'') | |- | rowspan="4" |2012 |"[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (''The Dark Knight Rises'') | |- |"[[Ātrā piegāde]]" (''Premium Rush'') | |- |"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]" (''Looper'') |arī izpildproducents |- |"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" (''Lincoln'') | |- |2013 |"[[Dona Žuana kaislības]]" (''Don Jon'') |arī režisors un scenārists |- | rowspan="3" |2014 |"[[Vējš pieņemas spēkā]]" (''The Wind Rises'') |balss |- |"[[Grēku pilsēta: Liktenīgā sieviete]]" (''Sin City: A Dame to Kill For'') | |- |"[[Intervija ar diktatoru]]" (''The Interview'') |titros nav minēts |- | rowspan="2" |2015 |"[[Pastaiga (filma)|Pastaiga]]" (''The Walk'') | |- |"[[Sekss, narkotikas un zvaniņš skan]]" (''The Night Before'') | |- |2016 |"[[Snoudens (filma)|Snoudens]]" (''Snowden'') | |- |2017 |"[[Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi]]" (''Star Wars: The Last Jedi'') |balss |- | rowspan="2" |2019 |"[[Ārkārtas kods: 7500]]" (''7500'') | |- |"[[Uz nažiem]]" (''Knives Out'') |balss; titros nav minēts |- | rowspan="2" |2020 |''[[Project Power]]'' | |- |''[[The Trial of the Chicago 7]]'' | |- | rowspan="2" |2022 |"[[Pinokio (2022. gada filma)|Pinokio]]" (''Pinocchio'') | |- |''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' |balss |- | rowspan="2" |2023 |''[[Flora and Son]]'' | |- |''[[Once Upon a Studio]]'' | |- | rowspan="3" |2024 |''[[Beverly Hills Cop: Axel F]]'' | |- |''[[Greedy People]]'' | |- |''[[Killer Heat]]'' | |- |2025 |''[[Wake Up Dead Man]]'' |epizodiska loma |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} * {{Twitter|hitRECordJoe}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gordons-Levits, Džozefs}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV ebreji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] eihib7d3l6khqzowtj5279tz8x1otj4 0 212120 4519656 4134050 2026-09-09T17:00:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519656 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Apus apus 01.jpg | att_nosaukums = [[Svīre]] (''Apus apus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Apodiformes | kārta_lv = Svīrveidīgie | dzimta = Apodidae | dzimta_lv = Svīru dzimta | binomial = Apodidae <small>([[Ernst Hartert|Hartert]], 1897)</small> | kategorijas = nē }} '''Svīru dzimta''' (''Apodidae'') ir viena no [[svīrveidīgie|svīrveidīgo kārtas]] (''Apodiformes'') [[Dzimta (bioloģija)|dzimtām]]. Šajā dzimtā ir 113 [[suga]]s, kas iedalītas 19 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]].<ref name=world>[https://www.worldbirdnames.org/bow/swifts/ World Bird List: Owlet-nightjars, treeswifts, swifts, 2020]</ref><ref name=ani>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Apodidae/ Apodidae, Swifts]</ref> Dzimtas zinātniskais nosaukums cēlies no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda απους (''apous''), kas tulkojumā nozīmē "bez pēdām". Nosaukums atspoguļo svīru dzimtas kopīgo ārējo īpašību — ļoti īsas kājiņas. Tādēļ šīs grupas [[putni]] nekad labprātīgi nenolaižas uz [[zeme]]s. Svīru dzimtas sugas ir ļoti līdzīgas [[bezdelīgu dzimta|bezdelīgām]], lai gan svīres nav radniecīgas [[dziedātājputni]]em. Šīs dzimtas tuvākie radinieki ir [[kolibri]] un [[cegulaino svīru dzimta|cekulainās svīres]]. Tā kā svīrēm un bezdelīgām ir līdzīga ekoloģija un dzīves veids, abām putnu grupām ir izveidojusies [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskā]] līdzība. Svīru dzimtas sugas mājo virs [[sauszeme]]s, un tās barojas ar dažādiem lidojošiem [[kukaiņi]]em.<ref name=ani/> Svīres gandrīz visu laiku tikai lido. Lidojumā tā spēj veikt gandrīz visas dzīvībai nepieciešamās funkcijas. Šis putns gaisā ēd, visbiežāk arī guļ, pat dzer, nepieskaroties zemei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/gaisa-putns-svire/ |title=Vides vēstis: Gaisa putns svīre |access-date={{dat|2019|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126062539/http://www.videsvestis.lv/gaisa-putns-svire/ }}</ref> == Izplatība == [[Attēls:Uniform Swiftlet (Aerodramus vanikorensis).jpg|thumb|left|200px|Salangānas ligzdo alās un orientācijai tumsā izmanto eholokāciju, attēlā [[zemienes salangāna]] (''Aerodramus vanikorensis'')]] Svīru dzimtas sugām ir ļoti plaša izplatība. Tās ir sastopamas gandrīz visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref name=ani/> Tās piemērojušās dzīvei dažādos apstākļos, un ir sastopamas no [[jūra]]s līmeņa līdz 4000 metriem [[virs jūras līmeņa]]. Lai arī svīru sugas nav sastopamas [[tuksnesis|tuksnešos]] un [[arktika|arktiskajos]] apgabalos, kā arī attālās [[okeāns|okeānu]] salās, tomēr tuksnešu [[oāze|oāzēs]] tās var novērot.<ref name=ani/> [[mērenā josla|Mērenās joslas]] sugas [[ziema]]s periodā migrē uz [[tropi|tropu]] joslu. Dažas sugas spēj īslaicīgi izturēt zemu temperatūru, ieslīgstot [[anabioze|anabiozē]], līdzīgā stāvoklī kā [[ziemas miegs]]. [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama tikai viena svīru dzimtas suga — [[svīre]] (''Apus apus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v156 |title=Svīrveidīgie |access-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v156 }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:White-throated Needletail 09a.jpg|thumb|200px|[[Adatastes svīre]] (''Hirundapus caudacutus'') ir viens no ātrākajiem putniem pasaulē, tā spēj lidot ar ātrumu 170 km/st]] Svīru dzimtas sugas no visām putnu sugām pavada visvairāk laika [[gaiss|gaisā]].<ref name=ani/> Turklāt šie putni ir vieni no ātrākajiem putniem [[pasaule|pasaulē]]. Visātrākā ir [[adatastes svīre]] (''Hirundapus caudacutus''), tā spēj lidot ar ātrumu 170 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trails.com/arts/amazing-bird-records.aspx |title=Amazing Bird Records |access-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170620215454/http://www.trails.com/arts/amazing-bird-records.aspx }}</ref> Arī parastā [[svīre]] (''Apus apus'') spēj attīstīt ātrumu 31 [[metrs]]/[[sekunde|sekundē]] (112 [[Kilometrs|km]]/[[stunda|h]]). [[gads|Gada]] laikā tā nolido vismaz 200 000 km.<ref>Piper, Ross (2007), Extraordinary Animals: An Encyclopedia of Curious and Unusual Animals, Greenwood Press.</ref> [[Salangānas]] jeb [[alu svīres]], kas ligzdo alās, ir attīstījušas [[eholokācija]]s spēju, kas tām ļauj orientēties [[ala|alu]] labirintu tumsā.<ref name=col>Collins, Charles T. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 134–136. {{ISBN|1-85391-186-0}}.</ref> Ir novērots, ka [[trīspirkstu salangāna]] (''Aerodramus papuensis'') eholokāciju izmanto arī, lai lidotu nakts laikā ārpus alām. Visām sugām ir ļoti nelielas kājiņas un pēdiņas, turklāt visi četri pirksti tām ir uz priekšu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=91&what=62 |title=Gaisa putns Svīre |access-date={{dat|2013|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160119164826/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=91&what=62 |archivedate={{dat|2016|01|19||bez}} }}</ref> tādēļ to [[anatomija]] nav piemērota, lai nosēsties uz horizontālām virsmām. Toties to īsās, šķeltās [[aste]]s īpatnības tām palīdz pieķerties pie vertikālām virsmām. [[Spārni]] savukārt ir ļoti gari. Svīru sugu apspalvojums pamatā ir tumši pelēks vai brūns, dažām sugām ir balti vai gaiši pelēki laukumi. Ir arī sugas, kurām ir koši [[sarkans|sarkanas]] rīkles spalviņas. [[Mātīte]]s un [[tēviņš|tēviņi]] izskatās vienādi.<ref name=ani/> Svīru dzimtas sugas ir maza un vidēja auguma putni. Mazākā dzimtā ir [[mazā salangāna]] (''Collocalia troglodytes''),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.avianweb.com/pygmyswiftlets.html |title=Pygmy Swiftlets |access-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130730151834/http://www.avianweb.com/pygmyswiftlets.html |archivedate={{dat|2013|07|30||bez}} }}</ref> kas sver 5,4 [[grams|gramus]] un kuras ķermenis ir līdz 9 [[Centimetrs|cm]]. Lielākā ir [[sārtā adatastes svīre]] (''Hirundapus celebensis''), kuras ķermeņa garums ir 25 cm, bet svars 184 g.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Apodiformes/Apodidae/Hirundapus-celebensis |title=Purple Needletail |access-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150618122848/http://thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Apodiformes/Apodidae/Hirundapus-celebensis }}</ref> == Ligzdošana == [[Attēls:ChimneySwift23.jpg|thumb|200px|Svīru dzimtas sugas savas ligzdas ar siekalām piestiprina pie vertikālām virsmām, attēlā [[skursteņu svīre]] (''Chaetura pelagica'')]] Daudzas sugas ligzdo alās, koku dobumos vai savu [[ligzda|ligzdu]] ar [[siekalas|siekalām]] "pielīmē" pie vertikālām virsmām. Ir sugas, kas izmanto arī cilvēku veidotas konstrukcijas.<ref name=ani/> [[Ēdamo ligzdu salangāna]] (''Aerodramus fuciphagus'') savas ligzdas būvē no siekalām un atrītām barības vielām. Šīs sugas ligzdas [[Āzija|Āzijā]] izmanto putnu ligzdu [[zupa]]s pagatavošanai.<ref name=ani/> Svīru dzimtas sugas perē 14—32 dienas, jaunie putni ligzdu pamet pēc 5—8 nedēļām.<ref name=ani/> Abi vecāki piedalās perēšanā un mazuļu audzināšanā.<ref name=col/> Jaunie putni tiek baroti ar kukaiņu bumbiņām, kurās kukaiņi tiek salīmēti kopā ar siekalām. Vienā bumbiņā ir līdz 500 kukaiņiem.<ref name=ani/> Līdzko jaunie putni izlido no ligzdas, vecāki par tiem pārtrauc rūpēties. == Sistemātika == * '''Svīru dzimta''' (''Apodidae'') ** '''Adatastes svīru cilts''' (''Chaeturini'') *** [[Adatastes svīres]] (''Hirundapus'') *** [[Amerikas adatastes svīres]] (''Chaetura'') *** [[Āfrikas skriemeļastes svīres]] (''Telacanthura'') *** [[Āzijas skriemeļastes svīres]] (''Mearnsia'') *** [[Baltmuguras skriemeļastes svīres]] (''Rhaphidura'') *** [[Baltvēdera skriemeļastes svīres]] (''Neafrapus'') *** [[Skriemeļastes svīres]] (''Zoonavena'') ** '''Meža svīru cilts''' (''Cypseloidini'') *** [[Dienvidamerikas meža svīres]] (''Streptoprocne'') *** [[Meža svīres]] (''Cypseloides'') ** [[Salangānu cilts]] (''Collocaliini'') *** [[Āfrikas salangānas]] (''Schoutedenapus'') *** [[Milzu salangānas]] (''Hydrochous'') *** [[Salangānas]] (''Collocalia'') *** [[Tropu salangānas]] (''Aerodramus'') ** '''Tipisko svīru cilts''' (''Apodini'') *** [[Baltrīkles svīres]] (''Aeronautes'') *** [[Bezdelīgastes svīres]] (''Panyptila'') *** [[Garastes palmu svīres]] (''Cypsiurus'') *** [[Lielās svīres]] (''Tachymarptis'') *** [[Palmu svīres]] (''Tachornis'') *** [[Svīru ģints|Svīres]] (''Apus'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.xeno-canto.org/browse.php?query=apodidae Swift sounds] * [http://creagrus.home.montereybay.com/swifts.html Swifts family Apodidae] [[Kategorija:Svīru dzimta| ]] [[Kategorija:Svīrveidīgie]] gfd0rdsd6fct1smqtp12lzm1tn84rpp 0 217899 4519776 4470273 2026-09-10T06:12:27Z Meistars Joda 781 4519776 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Rokpelnis | vārds_orig = | attēls = Jānis Rokpelnis.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Jānis Rokpelnis 2011. gada vasarā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1945 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2000) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jānis Rokpelnis''' (dzimis {{dat|1945|10|2}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu dzejnieks un esejists. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda biedrs. == Biogrāfija == J. Rokpelnis dzimis un uzaudzis Rīgā. Viņa tēvs [[Fricis Rokpelnis]] bija kreisi noskaņots rakstnieks, [[Latvijas PSR himna|Padomju Latvijas himna]]s teksta līdzautors. J. Rokpelnis beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1963). Studējis Ļeņingradas Universitātes Filozofijas fakultātē psiholoģiju (1963-65) un filozofiju (1965-69), taču studijas pabeidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1980). Jānis Rokpelnis pieder pie nozīmīgākajiem 70. gadu dzejniekiem, viņš latviešu dzejā ienesa [[ironija]]s, dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, tās apvienojot ar lirismu. Strādājis Rīgas kinostudijā, piedalījies animācijas filmu scenāriju rakstīšanā. Pirmos dzejoļus viņš rakstīja Ļeņingradā krievu valodā, vairums to nav saglabājušies. Publicējis dzeju kopš 1968. gada. Viņa pirmais dzejoļu krājums "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975) kļuva populārs jaunatnes vidū, pateicoties provokatīvajai tēlainībai, kas apvienota ar lirismu un ironiju, kā arī dažkārt iracionāliem tēliem. Daži agrīnie Rokpeļņa dzejoļi šajā krājumā bija rakstīti, iedvesmojoties no kubisma glezniecības, ar valodas līdzekļiem imitējot vairāku perspektīvu līdzāspastāvēšanu vienā mākslas darbā. [[Attēls:Rokpelnis 1975.jpg|thumb|left|150px|Dzejoļu krājums "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975)]] 80. gados ar pseidonīmu Jānis Kanālmalietis publicējis humoristiskus dzejoļus laikrakstā "Literatūra un Māksla", tie apkopoti Rokpeļņa dzejoļu krājuma "Līme" (1991) otrajā nodaļā. 90. gadu sākumā Rokpelnis uz laiku pārtrauca rakstīt dzejoļus, taču 1999. gadā izdotajā izlasē "Lirika" ir jaunu dzejoļu kopa "Klātbūtne". Pēc tam Rokpelnis izdevis vēl vairākus kritikas augsti vērtētus krājumus. No krievu valodas atdzejojis [[Inokentijs Aņņenskis|Inokentija Aņņenska]], [[Aleksandrs Bloks|Aleksandra Bloka]], [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]], [[Marina Cvetajeva|Marinas Cvetajevas]], [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]], N. Tihonova, [[Semjons Haņins|Semjona Haņina]] un citu autoru dzeju. Dziesmas ar J. Rokpeļņa dzeju komponējuši [[Uldis Stabulnieks]] ("Neskaramam nepieskaros", "Pura godi", "Es mīlu dzīvi"), [[Gunārs Freidenfelds]] ("Rīdzinieks"), [[Juris Kulakovs]] ("Kā pasakā"), Aigars Grāvers ("Mēness iedegums"), grupa "[[Sigma (grupa)|Sigma]]" ("Jūtu vairs nav", "Vārds", "Dzejoļi nav kamieļi"), vairākas dziesmas apkopotas Elijas albumā "...aizirties līdz rasai..." (2007), grupas "Pelni" albumā "Nospiedumi" (2019), apvienības "Sarnovskis.Sēruma" albumā "Neskaramam nepieskaros" (2020), Annas Sērumas albumā "Rokpelnis" (2024), Mareka Sarnovska albumā "Izsaucēji". J. Rokpelnis saņēmis laikraksta "[[Padomju Jaunatne]]" prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] par krājumu "Rīgas iedzimtais" (1981), [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas balvu]] par izlasi "Lirika" (2000), Aleksandra Čaka prēmiju par Rīgas attēlojumu literatūrā (2001), kā arī [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par krājumu "Vārti" (2004), šai balvai nominēti krājumi "Nosaukums", "Post factum" un "Tīmeklītis". 2010. gadā par krājumu "Nosaukums" saņēmis [[Dzejas dienu balva|žurnāla "Latvju Teksti" balvu]] un [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmiju, grāmatai "Rīgas iestaigāšana" 2013. gadā piešķirta [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma prēmija]]. 2015. gadā saņēmis O. Vācieša prēmiju otrreiz par dzejoļu krājumu "Post factum".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/ojara-vaciesa-literaro-premiju-dzeja-sanem-janis-rokpelnis.d?id=46717735|title=Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā saņem Jānis Rokpelnis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-08-27|date=2015-11-13|language=lv}}</ref> 2016. gada martā tika paziņots, ka Rokpelnis saņem Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/nosauc-labakos-latvijas-literatura-muza-balva-janim-rokpelnim.d?id=47213041|title=Nosauc labākos Latvijas literatūrā; mūža balva – Jānim Rokpelnim|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-08-27|date=2016-03-21|language=lv}}</ref> 2017. gadā Rokpelnis atzinās, ka savulaik sadarbojies ar [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja|LPSR Valsts drošības komiteju]] (VDK), piebilzdams, ka nevienu neesot nodevis un tikai palīdzējis čekai izprast inteliģences noskaņas. Dzejnieks stāstīja, ka čekā darbojies ar segvārdu Miķelis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/232634-janis-rokpelnis-es-biju-vdk-agents.htm|title=Jānis Rokpelnis: Es biju VDK aģents|last=Veidemane|first=Elita |website=nra.lv|access-date=2026-05-06|date=2017-12-27|language=lv}}</ref><ref>Bārbala Simsone. [https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/rokpelnis-cekas-maisos-atradis-vien-savu-segvardu-14195839 "Rokpelnis čekas maisos atradis vien savu segvārdu"]. [http://www.diena.lv Diena]. 2017. gada 21. aprīlī</ref> 2022. gadā tika izdoti J. Rokpeļņa Raksti 2 sējumos. Pirmajā apkopota visa līdz šim grāmatās publicētā dzeja, jauns dzejoļu krājums "Etc.", daļa krievu valodā sarakstīto dzejoļu un satīrisko dzejoļu izlase, kas parakstīti ar pseidonīmu Jānis Kanālmalietis. Otrajā apkopota prozas izlase. == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi=== * ''Zvaigzne, putna ēna un citi''. Rīga: Liesma, 1975. * ''Rīgas iedzimtais''. Rīga: Liesma, 1981. * ''Vilciens no pilsētas R.'' Rīga: Liesma, 1986. * ''Līme''. Rīga: Liesma, 1991. * ''Klātbūtne'' [grāmatā “Lirika”]. Rīga: Atēna, 1999. * ''Vārti'' [grāmatā "Dzeja"]. Rīga: Atēna, 2004. * ''Nosaukums''. Rīga: Neputns, 2010. * ''Post factum''. Rīga: Neputns, 2015. * ''Tīmeklītis''. Rīga: Neputns, 2019. * ''Etc.'' [grāmatā "Raksti. 1. sējums: Dzeja"]. Rīga: Neputns, 2022. * ''Nomods''. Rīga: Neputns, 2025. === Citi dzejas izdevumi === * ''Lirika'' [dzejas izlase ar jaunu dzejoļu krājumu "Klātbūtne"]. Rīga: Atēna, 1999. * ''Dzeja'' [kopotā dzeja ar jaunu dzejoļu krājumu "Vārti"]. Rīga: Atēna, 2004. * ''Iedomīgā radiniece'' [dzejolis bērniem sērijā "Bikibuks"]. Rīga: Liels un mazs, 2015. * ''Raksti. 1. sējums: Dzeja''. Sast. [[Ivars Šteinbergs]]. Rīga: Neputns, 2022. === Publicistika, proza un esejas === * ''Rīgas iedzimtie'' [esejas]. Rīga: Nordik, 1997 * ''…jeb Dievs nav mazais bērns'' [esejas]. Rīga: Neputns, 2003. * ''Smagi urbjas tinte'' [grāmata par [[Knuts Skujenieks|Knutu Skujenieku]]]. Rīga: Pētergailis, 2006. * ''Virtuālais Fausts'' [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2008. * ''Rīgas iestaigāšana'' [esejas]. Rīga: Mansards, 2012. * ''Muzejs'' [romāns]. Rīga: Neputns, 2017. * ''Raksti. 2. sējums: Proza''. Sast. Ilze Jansone. Rīga: Neputns, 2022. === Dzeja citās valodās === * ''Aбориген Pиги'' [Rīgas iedzimtais, krievu val.]. Rīga: Liesma, 1991. * ''Lyrika'' [Lirika, lietuviešu val. atdz. Vladas Braziūnas]. Vilnius: Petro ofsetas, 2005. * ''Сфера Хевисайда'' [Hevisaida sfēra, kopā ar U. Bērziņu. Krievu val. atdz. [[Sergejs Moreino]]]. Rīga: Karogs, 2008. * ''Lugano incontra Riga/Rīga satiek Lugāno'' [kopā ar Gilberto Isella, itāļu val.]. Giampiero Casagrande editore, 2009. * ''L'Aborigène de Riga'' [Rīgas iedzimtais. Franču val. atdz. Alans Šorderets]. Monpeljē: Grèges, 2013. * ''Selected Poems'' [Dzejas izlase, angļu val. atdz. Margita Gailītis]. Rīga: Neputns, 2014. * ''Luvallanne, luvattanne: Runon valtaa Latviasta'' [<small>Monta Kroma, Valdis Artavs, Jānis Baltvilks, Jānis Rokpelnis, Anna Rancāne</small>]. Atdz. Mirja Hovila. Paperiporo, 2026. === Literatūra par Jāni Rokpelni === * Anda Kubuliņa. "Jāņa Rokpeļņa sarūpētais "mazumiņš"". ''Grāmata'', 1992, Nr. 1 68.-74. lpp. * "Jānis Rokpelnis: "[Dieva] mīlestībai nav nomales." ''Karogs'', 2003, Nr. 5, 10.-48. lpp. * Ruta Veidemane. "Jānis Rokpelnis". ''Latviešu dzejnieku portreti: robežu šķērsotāji, robežu sargi''. Rīga: Zinātne, 2007. * ''Jānis Rokpelnis: Griezīgo šķautņu romantiķis'' [rakstu krājums]. Sastādītāja Anda Kubuliņa. Rīga: LU LFMI, 2016. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rokpelnis, Janis}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] 7peejki7jtyajbgzc9f1whq4cf33lrz 0 221317 4519589 4164352 2026-09-09T15:13:45Z ~2026-48943-79 150097 /* Izglītība */ 4519589 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Roberts Slotiņš | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = | attēls = Biathlon European Championships 2017 Individual Men 0959.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=179}} | svars = {{mērvienība|kg=68}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[distanču slēpošana]], [[biatlons]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts distanču slēpošanā | pč_dalība = 2 (2011, 2013) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Roberts Slotiņš''' (dzimis {{dat|1991|7|21}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infoski.lv/distancu-sleposana/izlase/latvijas-izlase/roberts-slotins/#personData|title=Roberts Slotiņš|publisher=Infoski.lv|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[distanču slēpotājs]] un [[Biatlons|biatlonists]]. == Izglītība == Pabeidzis [[Mazsalacas vidusskola]]s 9. klasi (2007. gadā). 2010. gadā absolvējis skolu ''[[Amattiopisto Lappia]]'' Somijā kā celtnieks. Tāpat arī beidzis ''Amattiopisto Lappia'' skolu 2012. gadā kā pavārs. Strādājis par celtnieku un tulku. == Karjera == Slotiņš ir piedalījies divos [[Pasaules čempionāts distanču slēpošanā|Pasaules čempionātos]] (2011, 2013). 2011. gadā Oslo izcīnīja 90. vietu sprintā, 2013. gadā Valdifjemmē gan 15&nbsp;km brīvā stila slēpojumā, gan 2×15&nbsp;km skiatlonā nefinišēja. 2011. gadā uzvarēja "[[Apkārt Alaukstam]]" tautas slēpojuma klasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/slepojuma-apkart-alaukstam-dalibnieku-skaita-rekords.d?id=36672923|title=Slēpojumā 'Apkārt Alaukstam' dalībnieku skaita rekords|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {{novecojis}} * [[Latvija]]s čempions distanču slēpošanā un biatlonā junioriem (2010, 2011) * 17. vieta Eiropas jaunatnes festivālā (EJZOF) Polijā (2009) * 3. vieta Latvijas rangā distanču slēpošanā (2011, 2012) * Pārstāvējis Latviju Pasaules U23 čempionātā (2010, 2011, 2012) * Divas reizes uzvarējis sacensībās "[[Apkārt Alaukstam]]" (2011, 2013) * 2. vieta sacensībās "[[Mazsalacas aplis]]" (2012) * Cēsu sporta skolas laureāts (2003—2011) * 2011. gadā piedalījās pieaugušo Pasaules čempionātā Oslo == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.infoski.lv/distancu-sleposana/izlase/latvijas-izlase/roberts-slotins/ Infoski.lv] {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Slotinzsz, Roberts}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Latvijas biatlonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 3gh407ue94u0f7p2s9tsh1o632z5558 4519715 4519589 2026-09-09T20:48:09Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48943-79|~2026-48943-79]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4164352 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Roberts Slotiņš | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = | attēls = Biathlon European Championships 2017 Individual Men 0959.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=179}} | svars = {{mērvienība|kg=68}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[distanču slēpošana]], [[biatlons]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts distanču slēpošanā | pč_dalība = 2 (2011, 2013) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Roberts Slotiņš''' (dzimis {{dat|1991|7|21}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infoski.lv/distancu-sleposana/izlase/latvijas-izlase/roberts-slotins/#personData|title=Roberts Slotiņš|publisher=Infoski.lv|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[distanču slēpotājs]] un [[Biatlons|biatlonists]]. == Izglītība == Pabeidzis [[Mazsalacas vidusskola]]s 9 klases (2007. gadā). 2010. gadā absolvējis skolu ''[[Amattiopisto Lappia]]'' Somijā kā celtnieks. Tāpat arī beidzis ''Amattiopisto Lappia'' skolu 2012. gadā kā pavārs. Strādājis par celtnieku un tulku. == Karjera == Slotiņš ir piedalījies divos [[Pasaules čempionāts distanču slēpošanā|Pasaules čempionātos]] (2011, 2013). 2011. gadā Oslo izcīnīja 90. vietu sprintā, 2013. gadā Valdifjemmē gan 15&nbsp;km brīvā stila slēpojumā, gan 2×15&nbsp;km skiatlonā nefinišēja. 2011. gadā uzvarēja "[[Apkārt Alaukstam]]" tautas slēpojuma klasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/slepojuma-apkart-alaukstam-dalibnieku-skaita-rekords.d?id=36672923|title=Slēpojumā 'Apkārt Alaukstam' dalībnieku skaita rekords|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|19||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {{novecojis}} * [[Latvija]]s čempions distanču slēpošanā un biatlonā junioriem (2010, 2011) * 17. vieta Eiropas jaunatnes festivālā (EJZOF) Polijā (2009) * 3. vieta Latvijas rangā distanču slēpošanā (2011, 2012) * Pārstāvējis Latviju Pasaules U23 čempionātā (2010, 2011, 2012) * Divas reizes uzvarējis sacensībās "[[Apkārt Alaukstam]]" (2011, 2013) * 2. vieta sacensībās "[[Mazsalacas aplis]]" (2012) * Cēsu sporta skolas laureāts (2003—2011) * 2011. gadā piedalījās pieaugušo Pasaules čempionātā Oslo == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.infoski.lv/distancu-sleposana/izlase/latvijas-izlase/roberts-slotins/ Infoski.lv] {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Slotinzsz, Roberts}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Latvijas biatlonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] hkgal66aqm9qhvd25pkldfxysdq01sh 0 224183 4519626 4242936 2026-09-09T16:01:31Z Bendžamins 76862 4519626 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fernandinju | image = Fernandinho 2018.jpg | image_size = | caption = Fernandinju 2018. gadā | fullname = Fernandu Luišs Roza | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|4}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Londrina}} | death_date = | death_place = | height = 176 | position = [[Pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Paranaense]] | years1 = 2002—2005 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Paranaense]] | caps1 = 72 | goals1 = 14 | years2 = 2005—2013 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | caps2 = 184 | goals2 = 31 | years3 = 2013—2022 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps3 = 264 | goals3 = 20 | totalcaps = 632 | totalgoals = 79 | nationalyears1 = 2011—2019 | nationalteam1 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps1 = 53 | nationalgoals1 = 2 | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Paranaense]] | years4 = 2022—2024 | caps4 = 89 | goals4 = 7 }} '''Fernandu Luišs Roza''' ({{val|pt|Fernando Luiz Roza}}; dzimis {{dat|1985|5|4}}), zināms arī kā '''Fernandinju''' (''Fernandinho''), ir [[Brazīlija|brazīliešu]] bijušias [[futbols|futbolists]], [[pussargs]]. Karjeru Fernandinju sāka [[Atlético Paranaense]], bet no 2005. gada līdz 2013. gadam viņš spēlēja [[Doneckas "Šahtar"]]. {{dat|2013|6|6}} viņš pārgāja uz Manchester City par 34 miljoniem [[eiro]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://shakhtar.com/en/news/27109|title=Fernandinho said goodbye to Shakhtar|date=6 June 2013|accessdate=6 June 2013|publisher=Shakhtar Official Home Page|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130609095803/http://shakhtar.com/en/news/27109|archivedate={{dat|2013|06|09||bez}}}}</ref> == Statistika == === Klubs === {| class="wikitable" style="font-size:100%; text-align: center;" |- !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|Līga !colspan="2"|Kauss !colspan="2"|Eiropa !colspan="2"|Superkauss !colspan="2"|Kopā |- !Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti |- |rowspan="8"|'''[[Doneckas "Šahtar"]]''' |2005.—06. |23||1||2||1||9||1||-||-||34||3 |- |2006.—07. |25||1||3||0||11||3||1||0||40||4 |- |2007.—08. |29||11||3||1||8||0||1||0||41||12 |- |2008.—09. |21||5||3||0||17||6||1||0||42||11 |- |2009.—10. |24||4||2||2||13||2||-||-||39||8 |- |2010.—11. |15||3||2||0||2||0||1||0||20||3 |- |2011.—12. |24||4||3||1||4||0||1||1||32||6 |- |2012.—13. |21||2||2||2||8||1||1||0||32||5 |- |'''[[Manchester City F.C.]]''' |2013.—14. |33||5||5||0||8||0||-||-||41||5 |- !colspan="2"|Kopā !212!!36!!27!!8!!80!!13!!6!!1!!325!!58 |- |} === Izlase === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan=3 | [[Brazīlijas futbola izlase]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=47183 |title=Fernandinho |publisher=National Football Teams |accessdate=7 September 2012}}</ref> |- !Gads!!Spēles!!Vārti |- |- |2011||4||0 |- |2012||1||0 |- |2013||0||0 |- |2014||1||1 |- !Kopā||6||1 |} == Sasniegumi == === Klubs === {{flaga|Ukraina}} '''[[Doneckas "Šahtar"]]''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga]]s čempions: 2005—06, 2007—08, 2009—10, 2010—11, 2011—12, 2012—13 * [[Ukrainas Kauss futbolā|Ukrainas Kauss]]: 2007—08, 2010—11, 2011—12, 2012—13 * [[Ukrainas Superkauss futbolā|Ukrainas Superkauss]]: 2008, 2010, 2012 * [[UEFA kauss]]: 2008—09 {{flaga|Anglija}} '''[[Manchester City F.C.]]''' * [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s čempions: 2013—14, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20 *[[FA Community Shield]]: 2018 === Izlase === '''{{fb|Brazīlija}}''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2003 *[[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] === Individuāli === * [[Doneckas "Šahtar"]] sezonas labākais spēlētājs (2007.—2008. gada sezona) * Labākais [[Ukrainas futbola Premjerlīga]]s spēlētājs (2007.—2008. gada sezona)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Fernandinho to receive Golden Football|url=http://shakhtar.com/en/news/6832|accessdate=28 September 2012|archive-date={{dat|2013|02|02||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130202093655/http://shakhtar.com/en/news/6832}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130610214136/http://fernandinhooficial.com/ Fernandinjo oficiālā mājaslapa] {{Sporta ārējās saites}} * {{twitter|fernandinho}} * [https://web.archive.org/web/20121104042453/http://shakhtar.com/en/team/player/?id=111 Fernandinjo profils] Doneckas "Šahtar" mājaslapā {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Roza, Fernandu Luiszs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Paranā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Kuritibas "Atletico Paranaense" spēlētāji]] rlpgqoc81h15rz7h4eo4v6txn4q2d9c 0 227272 4519627 4163814 2026-09-09T16:02:35Z Bendžamins 76862 4519627 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rožeriu Seni | image = Rogerio-Ceni-Sao-Paulo-Juventude-jun-2022 (cropped).jpg | image_size = | caption = Rožeriu Seni 2022. gadā | fullname = Rožeriu Muke Seni | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|22}}<ref name="ceni">{{tīmekļa atsauce |title =Rogerio Ceni Profile |url =http://www.m.goal.com/en-gb/people/brazil/9286/rog%C3%A9rio-cenibcsdhfskj |publisher =Goal.Com |access-date ={{dat|2013|06|23||bez}} |archive-date ={{dat|2020|05|24||bez}} |archive-url =https://web.archive.org/web/20200524064844/http://www.m.goal.com/en-gb/people/brazil/9286/rog%C3%A9rio-cenibcsdhfskj/ }}</ref> | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Patu Branku}} | death_date = | death_place = | height = 188 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 1987-1990 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Sinop Futebol Clube|Sinop FC]]'' | youthyears2 = 1990-1993 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo FC]]'' | years1 = 1992-2015 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo FC]]'' | caps1 = 575 | goals1 = 65 | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 1997-2006 | nationalteam1 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps1 = 16 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2017 | managerclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo FC]]'' | manageryears2 = 2018—2019 | managerclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Fortaleza Esporte Clube|Fortaleza]]'' | manageryears3 = 2019—2020 | managerclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]'' | manageryears4 = 2019—2020 | managerclubs4 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Fortaleza Esporte Clube|Fortaleza]]'' | manageryears5 = 2020—2021 | managerclubs5 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]'' | manageryears6 = 2021–2023 | managerclubs6 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[São Paulo FC|São Paulo]]'' | manageryears7 = 2023— | managerclubs7 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Esporte Clube Bahia|Bahia]]'' | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Esporte Clube Bahia|Bahia]]'' (galvenais treneris) }} '''Rožeriu Muke Seni''' ({{val|pt|Rogério Mücke Ceni}}, dzimis {{dat|1973|1|22}} [[Patu Branku]]) ir bijušais [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], pašlaik ir ''[[Esporte Clube Bahia|Bahia]]'' galvenais treneris. Gandrīz visu profesionālo karjeru, kas ilga vairāk kā divas desmitgades, Seni ir aizvadījis ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo FC]]'', ar ko viņš ir ieguvis 20 titulus, tajā skaitā arī trīs reizies uzvarējis [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionātā]] un divas - ''[[Copa Libertadores]]''. Seni karjeras laikā ir guvis 131 vārtus, visus no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitieniem]] vai [[Tiešais brīvsitiens|tiešajiem brīvsitieniem]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/blog/2011/mar/28/rogerio-ceni-100-goals-and-counting|title=Rogério Ceni: 100 goals and counting|publisher=[[The Guardian]]|date=28 March 2011|accessdate=1 February 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1551015.html|title=Kings of the free-kick|publisher=FIFA.com|date=2 December 2011|accessdate=1 February 2012|archive-date={{dat|2014|10|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141009202730/http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1551015.html}}</ref> kļūstot par pirmo un vienīgo vārtsargu, kas karjeras laikā guvis vairāk par 100 vārtiem..<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-india/news/2292/editorials/2011/03/28/2415054/rogerio-ceni-top-10-goalscoring-goalkeepers|title=Rogerio Ceni & Top 10 goalscoring goalkeepers|publisher=[[Goal.com]]|date=28 March 2011|accessdate=1 February 2012|archive-date={{dat|2016|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160311003025/http://www.goal.com/en-india/news/2292/editorials/2011/03/28/2415054/rogerio-ceni-top-10-goalscoring-goalkeepers}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iffhs.de/?b4a390f03be4ac07cda15b45fdcdc3bfcdc0aec70aee0a|title=World Record of the national championships (1888/89-2008)|publisher=[[International Federation of Football History & Statistics|IFFHS]]|date=20 October 2008|accessdate=7 November 2008}}</ref> [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija]] ir atzinusi Seni par [[Futbola vārtsargi, kuri ir guvuši vārtus|visvairāk vārtus guvušo vārtsargu futbola vēsturē]], 2006. gadā apsteidzot [[Hosē Luiss Čilaverts|Hosē Luisu Čilavertu]]. Seni ir pārstāvējis [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] divos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausos]]. == Klubu karjera == Seni ir dzimis [[Pato Branko]], [[Parana|Paranā]]. Pieaugšo līmenī viņš debitēja ar [[Sinop Futebol Clube|Sinop FC]] būdams vēl juniors. [[1990]]. gada Seni pārcēlās uz [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo FC]], pirmās sešas sezonas pavadot kā rezerves vai trešais vārtsargs. 1997. gada sezonā, vienu gadu pēc [[Zetti]] pārcelšanās uz [[Santos Futebol Clube|Santos FC]], Seni tika izvēlēts kā viņa aizstājējs. No 2005. gada līdz 2007. gadam Seni guva 47 vārtus visās sacensībās kopā, un klubs uzvarēja divus [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|vietējos čempionātus]], kā arī ieguva 2005. gada [[FIFA Klubu Pasaules kauss|Klubu Pasaules kausu]]. Klubu Pasaules kausā Seni guva vārtus pusfinālā pret [[Ittihad FC]] (panākot rezultātu 3-2 izmantojot [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienieu]]), un tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]] finālā pret [[Liverpool FC]], kā arī par visa turnīra [[Visvērtīgākais spēlētājs|MVP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/classicfootball/clubs/matchreport/newsid=512338.html|title=FIFA Club World Championship Japan 2005|publisher=FIFA.com|date=|accessdate=1 February 2012|archive-date={{dat|2011|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111222012321/http://www.fifa.com/classicfootball/clubs/matchreport/newsid=512338.html}}</ref> {{dat|2005|7|14}} Seni bija São Paulo FC [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], kad komanda ieguva 2005. gada [[Copa Libertadores]], kas bija trešais komandas vēsturē. Pēc divām nedēļām spēlē pret [[Beluorizonti "Atletico Mineiro"]], viņš pārspēja komandas rekordu visvairāk aizvadītajās spēlēs ar 618 spēlēm - tajā spēlē Seni uzvilka speciālu piemiņas formu ar numuru "618" uz muguras. Nākamā gada [[25. jūlijs|25. jūlijā]] gūstot vārtus ar 11 metru soda sitienu pret [[C.D. Guadalajara]], kļūstot par São Paulo FC vēsturē visvairāk vārtus guvušo spēlētāju Copa Libertadores. {{dat|2006|8|20}} Seni pret [[Beluorizonti "Cruzeiro"]] ar [[Tiešais brīvsitiens|tiešo brīvsitienu]] guva savus 63. vārtus pārspējot [[Hosē Luiss Čilaverts|Hosē Luisu Čilavertu]] visvairāk gūtajos vārtos futbola vārsargiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=105343.html|title=Rogerio Ceni, the record breaker|publisher=FIFA.com|date=22 August 2006|accessdate=1 February 2012|archive-date={{dat|2014|10|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141016045157/http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=105343.html}}</ref> {{dat|2006|10|29}} Seni aizvadīja 700 oficiālo spēli São Paulo FC sastāvā - uzvara 2-0 pret [[Figueirense Futebol Clube|Figueirense FC]]. Seni arī lika nomainīt savu spoži dzelteno spēles kreklu, jo tas bija ļoti līdzīgs [[tiesnesis (futbols)|tiesneša]] kreklam. 2007. gada sezonas beigās [[Brazīlijas futbola konfederācija]] atzina Seni par labāko spēlētāju [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionātā]]. 2009. gada aprīlī Seni treniņā savainoja [[Potīte|potīti]], un sākotnēji tika uzskatīts, ka viņš varētu atkal spēlēt pēc sešiem mēnešiem,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://globoesporte.globo.com/Esportes/Noticias/Times/Sao_Paulo/0,,MUL1083408-9875,00-CENI+FRATURA+TORNOZELO+VAI+SER+OPERADO+E+ESTA+FORA+DO+PAULISTA+E+DA+LIBERTA.html|title=Ceni fratura tornozelo, vai ser operado e está fora do Paulista e da Libertadores|trans_title=Ceni fractures ankle, will undergo surgery and is out of ''Paulista'' and ''Libertadores''|publisher=Globo Esporte|language=Portuguese|date=13 April 2009|accessdate=1 February 2012}}</ref> bet Seni atguvās drīzāk nekā gaidīja. {{dat|2010|10|28}} pret [[Kuritibas "Atletico Paranaense"]] Seni aizvadīja 700 spēli kā kluba kapteinis.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lancenet.com.br/minuto/Super-capitao-Rogerio-Ceni-Paulo_0_361164096.html|title=Supercapitão: 700 vezes Rogério Ceni no São Paulo|trans_title=Supercaptain: 700 times Rogério Ceni at São Paulo|publisher=Lance Net|language=Portuguese|date=28 October 2010|accessdate=1 February 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131008010300/http://www.lancenet.com.br/minuto/Super-capitao-Rogerio-Ceni-Paulo_0_361164096.html|archivedate={{dat|2013|10|08||bez}}}}</ref> Nākamā gada [[27. marts|27. martā]] pret [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]], izmantojot [[Tiešais brīvsitiens|tiešo brīvsitienu]] 18 metru attālumā no vārtiem, Seni guva savus 100. vārtus karjerā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/feedarticle/9567299|title=Goalkeeper Rogerio scores 100th goal in Sao Paulo win|publisher=The Guardian|location=UK|date=28 March 2011|accessdate=28 March 2011}}</ref> {{dat|2011|9|7}} Seni aizvadīja savu 1000. spēli São Paulo FC sastāvā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://news.xinhuanet.com/english2010/sports/2011-09/08/c_131114798.htm|title=Sao Paulo wins in Rogerio Ceni's 1000th game|publisher=Xinhuanet|location=China|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121108142829/http://news.xinhuanet.com/english2010/sports/2011-09/08/c_131114798.htm|archivedate={{dat|2012|11|08||bez}}}}</ref> Nākamā gada janvārī viņam tika veikta [[plecs|pleca]] operācija, kuras rezultātā viņš nevarēja spēlēt sešus mēnešus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www1.folha.uol.com.br/esporte/1039818-sao-paulo-anuncia-que-rogerio-ceni-fara-cirurgia-no-ombro.shtml|title=São Paulo anuncia que Rogério Ceni fará cirurgia no ombro|trans_title=São Paulo announces Rogério Ceni will have shoulder surgery|publisher=Folha.com|language=Portuguese|date=26 January 2012|accessdate=1 February 2012}}</ref> Laukumā viņš atgriezās {{dat|2012|8|1}} [[Copa Sudamericana]] spēlē pret [[Esporte Clube Bahia]] gūstot vārtus ar [[Tiešais brīvsitiens|tiešo brīvsitienu]]. Neskatoties uz 40 gadu vecumu Seni ir teicis, ka viņam sacensību gars ir kā 18 gadu vecam puisim. Pēc viņa teiktā, atgūšanās pēc treniņiem tagad ir grūtākā nekā pirms vairākiem gadiem.<ref>[http://globoesporte.globo.com/futebol/times/sao-paulo/noticia/2013/01/aos-40-senhor-ceni-avisa-espirito-de-competicao-ainda-tem-18.html ''Aos 40, senhor Ceni avisa: ‘Espírito de competição ainda tem 18’'']</ref> {{dat|2014|4|20||bez}} [[Ginesa rekordu grāmata]] atzina trīs Seni piederošus rekordus: vārtsargs, kas guvis visvairāk vārtu, visvairāk spēļu vienā klubā un visvairāk spēļu kā kapteinim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.saopaulofc.net/noticias/noticias/futebol/2014/4/20/rogerio-consequencia-do-trabalho/|title=Rogério: "Consequência do trabalho"|trans-title=Rogério: "Consequence of work"|publisher=São Paulo's official website|language=pt|date=20 April 2014|accessdate=28 April 2015|archive-date={{dat|2019|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190824203832/http://www.saopaulofc.net/noticias/noticias/futebol/2014/4/20/rogerio-consequencia-do-trabalho/}}</ref> {{dat|2014|10|27||bez}} viņš pārspēja [[Raiens Gigss|Raiena Gigsa]] rekordu uzvaru skaita ziņā vienā klubā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/sao-paulo/story/2113922/rogerio-ceni-breaks-ryan-giggs-record-for-most-wins-at-a-single-club/|title=Rogerio Ceni broke Ryan Giggs' record for most wins at a single club|publisher=[[ESPN FC]]|date=28 October 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150322041639/http://www.espnfc.com/sao-paulo/story/2113922/rogerio-ceni-breaks-ryan-giggs-record-for-most-wins-at-a-single-club|archivedate=22 March 2015|accessdate=28 April 2015}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.foxsports.com/soccer/story/brazil-goalkeeper-rogerio-ceni-breaks-ryan-giggs-record-for-most-wins-with-one-club-102914|title=Brazil goalkeeper breaks Ryan Giggs' record for most wins with one club|publisher=[[Fox Sports]]|date=29 October 2014|accessdate=28 April 2015}}</ref> 2015. gada jūnijā Seni guva savus 128. vārtus, iekļūstot starp kluba 10 visu laiku labākajiem vārtu guvējiem.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-3110725/Sao-Paulo-goalkeeper-Rogerio-Ceni-enters-club-s-10-time-goalscorers-list-late-winner-against-Santos.html | title=São Paulo goalkeeper Rogerio Ceni enters club's top 10 all-time goalscorers list | publisher=Dailymail | date=4 June 2015 | accessdate=8 December 2015}}</ref> {{dat|2015|12|6||bez}} Seni paziņoja par karjeras beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.bleacherreport.com/articles/2596345-rogerio-ceni-announces-retirement-after-1256-games-and-131-goals | title=Rogerio Ceni retires after 1,256 games and 131 goals | publisher=Bleacher Report | date=6 December 2015 | accessdate=7 December 2015 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20190824202327/https://www.bleacherreport.com/articles/2596345-rogerio-ceni-announces-retirement-after-1256-games-and-131-goals | archivedate={{dat|2019|08|24||bez}} }}</ref> == Izlases karjera == Pārstāvot [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]] Seni 9 gadu garumā ir aizvadījis 16 spēles. Viņš bija sastāvā [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997. gada FIFA Konfederāciju kausā]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kurus uzvarēja Brazīlija. Seni bija arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] sastāvā, lai gan nebija vēl līdz galam izārstējies no savainojuma.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.parana-online.com.br/editoria/especiais/news/157945/?noticia=ROGERIO+CENI+OPERA+JOELHO+E+DESFALCA+SAO+PAULO+POR+UM+MES|title=Rogério Ceni opera joelho e desfalca São Paulo por um mês|trans_title=Rogério Ceni has knee operation, out for one month|publisher=Paraná Online|language=Portuguese|date=11 January 2006|accessdate=1 February 2012}}</ref> Tomēr Seni šajos turnīros ir aizvadījis tikai 2 spēles - 1997. gada Konfederāciju kausā pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] un 2006. gada Pasaules kausā pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]].<ref>{{FIFA player|178788}}</ref> == Trenera karjera == 2016. gada decembrī Seni tika apstiprināts par ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo FC]]'' galveno treneri.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Rogério Ceni talks about his new assistants at São Paulo: "I'm bringing new things"|url=http://www.sambafoot.com/en/news/85402_rogerio_ceni_talks_about_his_new_assistants_at_sao_paulo___i_m_bringing_new_things_.html|publisher=Sambafoot}}</ref> 2017. gada jūlijā viņš tika atlaists sliktu rezultātu dēļ (klubs atradās [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāta]] izkrišanas zonā un iepriekš bija izkritis no trim citām sacensībām).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://globoesporte.globo.com/futebol/times/sao-paulo/noticia/sao-paulo-demite-rogerio-ceni.ghtml|title=São Paulo demite Rogério Ceni|publisher=}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://espn.uol.com.br/noticia/707908_seis-meses-depois-rogerio-ceni-deixa-o-sao-paulo|title=Seis meses depois, Rogério Ceni deixa o São Paulo|publisher=}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/sao-paulo/story/3152645/sao-paulo-sack-coach-rogerio-ceni-after-six-months-in-charge|title=Sao Paulo sack coach Rogerio Ceni after six months in charge|publisher=}}</ref> 2018. gadā Seni kļuva par ''[[Fortaleza Esporte Clube|Fortaleza]]'' galveno treneri.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Lozetti|first1=Alexandre|last2=Thaís|first2=Jorge|title=Rogério Ceni assina com o Fortaleza e é novo técnico para 2018|url=https://globoesporte.globo.com/ce/futebol/noticia/rogerio-ceni-assina-com-o-fortaleza-e-e-novo-tecnico-para-2018.ghtml|website=globoesporte.com|accessdate=3 February 2018}}</ref> Viņa vadībā klubs uzvarēja [[Campeonato Brasileiro Série B|Brazīlijas čempionāta B sēriju]], izcīnot paaugstinājumu uz A sēriju.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Fortaleza vence o Avaí fora de casa e conquista o título inédito da Série B|url=https://www.opovo.com.br/esportes/futebol/times/fortaleza/2018/11/fortaleza-vence-o-avai-fora-de-casa-e-conquista-o-titulo-inedito-da-se.html|website=https://www.opovo.com.br/|accessdate=7 December 2018}}</ref> {{dat|2019|8|11||bez}} kļuva par ''[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]'' galveno treneri,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://globoesporte.globo.com/futebol/times/cruzeiro/noticia/cruzeiro-anuncia-a-contratacao-de-rogerio-ceni.ghtml|website=globoesporte.com|accessdate=11 August 2019|title=Arhivēta kopija|archive-date={{dat|2019|08|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190811163954/https://globoesporte.globo.com/futebol/times/cruzeiro/noticia/cruzeiro-anuncia-a-contratacao-de-rogerio-ceni.ghtml}}</ref> bet tika atlaists jau 26. septembrī pēc strīdiem ar spēlētājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetaesportiva.com/times/cruzeiro/rogerio-ceni-deixa-o-comando-do-cruzeiro/|title=Rogério Ceni deixa o comando do Cruzeiro|date=26 September 2019|website=Gazeta Esportiva|language=pt-BR|access-date=27 September 2019}}</ref> Pēc trīs dienām tika paziņots, ka Seni atgriežas ''Fortaleza'' galvenā trenera amatā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://globoesporte.globo.com/ce/futebol/noticia/fortaleza-anuncia-retorno-de-rogerio-ceni.ghtml|title=Fortaleza anuncia retorno de Rogério Ceni|trans-title=Fortaleza announce the return of Rogério Ceni|publisher=Globo Esporte|language=pt-BR|date=29 September 2019|access-date=24 October 2019|archive-date={{dat|2019|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190929153231/https://globoesporte.globo.com/ce/futebol/noticia/fortaleza-anuncia-retorno-de-rogerio-ceni.ghtml}}</ref> {{dat|2020|11|10||bez}} tika paziņots, ka Seni kļuvis par ''[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]'' galveno treneri.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.flamengo.com.br/noticias/futebol/rogerio-ceni-e-o-novo-tecnico-do-flamengo|title=Rogério Ceni é o novo técnico do Flamengo|trans-title=Rogério Ceni is the new manager of Flamengo|publisher=CR Flamengo|language=pt-BR|date=10 November 2020|access-date=10 November 2020}}</ref> 2020. gadā uzvarēja Brazīlijas A sērijā. No 2021. līdz 2023. gadam atkal vadīja savu bijušo klubu ''São Paulo''. {{dat|2023|9|8||bez}} kļuva par ''[[Esporte Clube Bahia|Bahia]]'' galveno treneri. == Statistika == === Kluba === {{updated|2013. gada 12. jūnijā}} {|class="wikitable" style="clear:center; text-align:center;" width=75% |- !rowspan="2" width=10%|Klubs !rowspan="2" width=7% |Sezona !colspan="2" width=10%|[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāts]] !colspan="2" width=10%|''[[Copa do Brasil]]'' !colspan="2" width=10%|[[CONMEBOL|Kontinenta<br>Sacensības]]^{'''[[#1|1]]'''} !colspan="2" width=10%|Citi<br>Turnīri^{'''[[#2|2]]'''} !colspan="2" width=10%|Kopā<br>turnīros !colspan="2" width=10%|Pārbaudes spēles !colspan="2" width=10%|Kopā |- ! Spēles ! Vārti ! Spēles ! Vārti ! Spēles ! Vārti ! Spēles ! Vārti ! Spēles ! Vārti ! Spēles ! Vārti ! Spēles ! Vārti |- |rowspan="24" align=center|'''''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo FC]]''''' |1992 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 !0 !0 |0 |0 !0 !0 |- |1993 |1 |0 |0 |0 |2 |0 |0 |0 !3 !0 |10 |0 !13 !0 |- |1994 |5 |0 |0 |0 |8 |0 |8 |0 !21 !0 |3 |0 !24 !0 |- |1995 |3 |0 |4 |0 |0 |0 |12 |0 !19 !0 |2 |0 !21 !0 |- |1996 |0 |0 |0 |0 |2 |0 |2 |0 !4 !0 |2 |0 !6 !0 |- |1997 |25 |2 |4 |0 |9 |0 |29 |1 !67 !3 |3 |0 !70 !3 |- |1998 |22 |0 |6 |0 |5 |0 |24 |2 !57 !2 |1 |1 !58 !3 |- |1999 |23 |1 |3 |0 |6 |1 |26 |3 !58 !5 |5 |0 !63 !5 |- |2000 |24 |3 |12 |1 |5 |0 |32 |3 !73 !7 |2 |1 !75 !8 |- |2001 |22 |0 |6 |0 |4 |0 |24 |2 !56 !2 |0 |0 !56 !2 |- |2002 |21 |1 |8 |1 |0 |0 |21 |3 !50 !5 |1 |0 !51 !5 |- |2003 |40 |2 |6 |0 |8 |0 |11 |0 !65 !2 |3 |0 !68 !2 |- |2004 |44 |3 |0 |0 |16 |2 |9 |0 !69 !5 |2 |0 !71 !5 |- |2005 |39 |10 |0 |0 |18 |6 |19 |5 !76 !21 |0 |0 !76 !21 |- |2006 |29 |8 |0 |0 |15 |3 |13 |5 !57 !16 |0 |0 !57 !16 |- |2007 |35 |7 |0 |0 |13 |1 |20 |2 !68 !10 |0 |0 !68 !10 |- |2008 |35 |4 |0 |0 |11 |0 |21 |1 !67 !5 |0 |0 !67 !5 |- |2009 |16 |2 |0 |0 |3 |0 |15 |0 !34 !2 |0 |0 !34 !2 |- |2010 |38 |4 |0 |0 |12 |1 |20 |3 !70 !8 |0 |0 !70 !8 |- |2011 |36 |2 |7 |0 |4 |0 |21 |6 !68 !8 |0 |0 !68 !8 |- |2012 |24 |3 |0 |0 |10 |1 |0 |0 !34 !4 |0 |0 !34 !4 |- |2013 |35 |2 |0 |0 |18 |3 |14 |1 !67 !6 |3 |0 !70 !6 |- |2014 |35 |8 |6 |1 |8 |0 |14 |1 !63 !10 |2 |0 !65 !10 |- |2015 |23 |3 |5 |1 |8 |0 |15 |4 !51 !8 |2 |0 !53 !8 |- !colspan="2"|Kopā karjerā !! 575 !! 65 !! 67 !! 4 !! 185 !! 18 !! 370 !! 42 !! 1197 !! 129 !! 40 !! 2 !! 1237 !! 131 |- |} ^{'''[[#1|1]]'''} Spēles un vārti ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa Sudamericana]]'', ''[[Recopa Sudamericana]]'', ''[[Copa Mercosur]]'', [[Zelta kauss|Zelta kausā]], [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausā]].<br /> <div id="2">^{'''[[#2|2]]'''} Spēles un vārti ''[[Campeonato Paulista]]'', ''[[Torneio Rio-São Paulo]]'', ''[[Copa dos Campeões]]'', ''[[Copa Bandeirante]]''. === Izlases === <ref>[http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil199697.htm Seleção Brasileira (Brazilian National Team) 1996–1997]; at [[Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|RSSSF]]</ref><ref>[http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil199899.htm Seleção Brasileira (Brazilian National Team) 1998–1999]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil200001.htm |title=Seleção Brasileira (Brazilian National Team) 2000–2001 |access-date={{dat|2013|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100203080559/http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil200001.htm |archivedate={{dat|2010|02|03||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil200203.htm |title=Seleção Brasileira (Brazilian National Team) 2002–2003 |access-date={{dat|2013|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110715205758/http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil200203.htm |archivedate={{dat|2011|07|15||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil200607.htm |title=Seleção Brasileira (Brazilian National Team) 2006–2007 |access-date={{dat|2013|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170619221116/http://www.rsssfbrasil.com/sel/brazil200607.htm |archivedate={{dat|2017|06|19||bez}} }}</ref> {{col-start}}{{col-break|width=30%}} {|class="wikitable" style="text-align: center;" |- ! Izlase!! Sezona !! Spēles !! Vārti |- |rowspan="8" valign="center"|[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |1997 || 1 || 0 |- |1998 || 2 || 0 |- |1999 || 2 || 0 |- |2000 || 3 || 0 |- |2001 || 4 || 0 |- |2002 || 1 || 0 |- |2004 || 1 || 0 |- |2006 || 2 || 0 |- ! colspan="2" | Kopā !! 16 !! 0 |} {{col-break|width=70%}} {|class="wikitable collapsible collapsed" style="font-size:90%" |- !colspan="7"|'''Izlases spēles un vārti''' |- ! # !! Datums !! Vieta !! Pretinieks !! Rezultāts !! Vārti !! Turnīrs |- !colspan="7"|'''1997''' |- |1. || {{dat|1997|12|13}} || [[Rijāda]], [[Saūda Arābija]] || {{fb|Meksika}} || 3–2 || 0 || [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss]] |- !colspan="7"|'''1998''' |- |2. || {{dat|1998|10|14}} || [[Vašingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || {{fb|Ekvadora}} || 5–1 || 0 || Pārbaudes spēle |- |3. || {{dat|1998|11|18}} || [[Fortaleza]], [[Brazīlija]] || {{fb|Krievija}} || 5–1 || 0 || Pārbaudes spēle |- !colspan="7"|'''1999''' |- |4. || {{dat|1999|3|28}} || [[Seula]], [[Dienvidkoreja]] || {{fb|Dienvidkoreja}} || 0–1 || 0 || Pārbaudes spēle |- |5. || {{dat|1999|3|31}} || [[Tokija]], [[Japāna]] || {{fb|Japāna}} || 2–0 || 0 || Pārbaudes spēle |- |-style="background-color:#8fcfdf" ||| {{dat|1999|4|28}} || [[Barselona]], [[Spānija]] || {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] || 2–2 || 0 || Neoficiāla pārbaudes spēle |- !colspan="7"|'''2000''' |- |6. || {{dat|2000|9|3}} || [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]] || {{fb|Bolīvija}} || 5–0 || 0 || [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācija |- |7. || {{dat|2000|10|8}} || [[Marakaibo]], [[Venecuēla]] || {{fb|Venecuēla}} || 6–0 || 0 || [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācija |- |8. || {{dat|2000|11|15}} || [[Sanpaulu]], [[Brazīlija]] || {{fb|Kolumbija}} || 1–0 || 0 || [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācija |- !colspan="7"|'''2001''' |- |9. || {{dat|2001|3|3}} ||[[Pasadena (Kalifornija)|Pasadena]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || {{fb|ASV}} || 2–1 || 0 || Pārbaudes spēle |- |10. || {{dat|2001|3|7}} ||[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]], Meksika || {{fb|Meksika}} || 3–3 || 0 || Pārbaudes spēle |- |11. || {{dat|2001|3|28}} || [[Kito]], [[Ekvadora]] || {{fb|Ekvadora}} || 0–1 || 0 || [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācija |- |12. || {{dat|2001|4|25}} || [[Sanpaulu]], [[Brazīlija]] || {{fb|Peru}} || 1–1 || 0 || [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācija |- !colspan="7"|'''2002''' |- |13. || {{dat|2002|8|21}} || [[Fortaleza]], [[Brazīlija]] || {{fb|Paragvaja}} || 0–1 || 0 || Pārbaudes spēle |- !colspan="7"|'''2005''' |- |14. || {{dat|2005|4|27}} || [[Sanpaulu]], [[Brazīlija]] || {{fb|Gvatemala}} || 3–0 || 0 ||Pārbaudes spēle |- !colspan="7"|'''2006''' |- |15. || {{dat|2006|3|1}} || [[Maskava]], [[Krievija]] || {{fb|Krievija}} || 1–0 || 0 || Pārbaudes spēle |- |16. || {{dat|2006|6|22}} || [[Dortmunde]], [[Vācija]] || {{fb|Japāna}} || 4–1 || 0 || [[2006. gada FIFA Pasaules kauss]] |- |} {{col-end}} == Sasniegumi == === Spēlētājs === ==== Kluba ==== ;Sinop *''[[Campeonato Matogrossense]]'': 1990 ;São Paulo *[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāts]]: 2006, 2007, 2008 *''[[Campeonato Paulista]]'': 1998, 2000, 2005 *[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2005. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2005]] *[[Interkontinentālais kauss (futbols)|Interkontinentālais kauss]]: 1993 *''[[Copa Libertadores]]'': 1993, 2005 *''[[Copa Sudamericana]]'': 2012 *''[[Recopa Sudamericana]]'': 1993, 1994 *''[[Supercopa Sudamericana]]'': 1993 *''[[Copa CONMEBOL]]'': 1994 *''[[Torneio Rio-São Paulo]]'': 2001 ==== Izlases ==== *[[FIFA Pasaules kauss]]: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] *[[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]] ==== Individuālie ==== *[[Bola de Prata|Sudraba bumba]]: 2000, 2003, 2004, 2006, 2007, 2008 – Brazīlijas čempionāta labākais vārtsargs žurnāla [[Placar]] vērējumā *[[Bola de Ouro|Zelta bumba]]: 2008 – Brazīlijas čempionāta labākais spēlētājs žurnāla Placar vērtējumā *''[[Copa Libertadores]]'': Labākais spēlētājs 2005 *[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: Turnīra/Fināla labākais spēlētājs 2005 *''[[Prêmio Craque do Brasileirão]]'': 2006, 2007 – Brazīlijas čempionāta labākais spēlētājs === Treneris === ;Fortaleza * [[Campeonato Brasileiro Série B|B sērija]]: 2018 * ''[[Campeonato Cearense]]'': 2019 * ''[[Copa do Nordeste]]'': 2019 ;Flamengo * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]: 2020 * Brazīlijas Superkauss: 2021 * ''[[Campeonato Carioca]]'': 2021 ==== Individuālie ==== * ''Campeonato Cearense'' labākais treneris: 2019 * ''Campeonato Paulista'' labākais treneris: 2022 * ''Bola de Prata'': 2020 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.rogerioceni.com.br/}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.saopaulofc.net/equipe/elenco/goleiros/rogerio-ceni/ São Paulo ofciālais profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121006184904/http://www.saopaulofc.net/equipe/elenco/goleiros/rogerio-ceni |date={{dat|2012|10|06||bez}} }} * [http://200.159.15.35/registro/registro.aspx?s=107639 CBF data]{{Novecojusi saite}} * [http://www.iffhs.de/?b4a390f03be4ac07cda15b45fdcdc3bfcdc0aec70aee0a Augstāko divīziju vārtsargi, kas ir guvuši vārtus] * [http://www.m.goal.com/en-gb/people/brazil/9286/rog%C3%A9rio-cenibcsdhfskj Goal.com profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200524064844/http://www.m.goal.com/en-gb/people/brazil/9286/rog%C3%A9rio-cenibcsdhfskj/ |date={{dat|2020|05|24||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Seni, Rožeriu}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Paranā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] 24clfoi61l3r0tvgnsg3zwhzircanra 0 228695 4519632 4295676 2026-09-09T16:05:54Z Bendžamins 76862 4519632 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Tiagu Silva | image = 20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Thiago Silva 850 1582.jpg | caption = Tiagu Silva 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{Birth date and age|1984|9|22}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | height = 187 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]] | clubnumber = 3 | youthyears1 = 1998 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]] | youthyears2 = 2000—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} Barcelona-RJ | youthyears3 = 2001—2002 | youthclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Pedrabranca Futebol Clube|RS Futebol]] | years1 = 2003 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Pedrabranca Futebol Clube|RS Futebol]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2004 | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Juventude|Juventude]] | caps2 = 29 | goals2 = 3 | years3 = 2004—2005 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[F.C. Porto|Porto]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2005—2006 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | caps4 = 0 | goals4 = 0 | years5 = 2006—2008 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]] | caps5 = 81 | goals5 = 6 | years6 = 2009—2012 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps6 = 93 | goals6 = 5 | years7 = 2012—2020 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps7 = 204 | goals7 = 9 | caps8 = 113 | goals8 = 8 | nationalyears1 = 2008—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2022 | nationalteam2 = {{fb|Brazil}} | nationalcaps2 = 113 | nationalgoals2 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years8 = 2020—2024 | clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]] | years9 = 2024—2025 | caps9 = 47 | goals9 = 3 | clubs10 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years10 = 2026 | caps10 = 14 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]] | years11 = 2026— | caps11 = 3 | goals11 = 0 }} '''Tiagu Emilianu da Silva''' ({{val|pt|Thiago Emiliano da Silva}}; dzimis {{dat|1984|9|22}}) ir brazīliešu [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Silva pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] klubu ''[[Fluminense Football Club|Fluminense]].'' Profesionāļa karjeru sācis 2004. gadā ''[[Esporte Clube Juventude|Juventude]]'' klubā, lielu daļu karjeras aizvadījis Eiropas klubos (Francija, Itālija). Brazīlijas kluba ''[[Fluminense Football Club|Fluminense]]'' sastāvā 2007. gadā izcīnījis Brazīlijas kausu, Itālijas kluba ''[[AC Milan|Milan]]'' sastāvā kļuvis par Itālijas čempionu, tāpat izcīnījis Francijas čempiontitulu [[Parīzes "Saint-Germain"]] sastāvā. Brazīlijas izlasi pārstāv kopš 2008. gada. Tās sastāvā uzvarējis [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013. gada FIFA Konfederāciju kausā]], spēlējis 2010. gada Pasaules kausa izcīņā. Brazīlijas Olimpiskās izlases sastāvā izcīnījis sudrabu {{oss|V=2012|L=L}} un bronzu {{oss|V=2008|L=L}}. == Sasniegumi == '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2010—11 * [[Supercoppa Italiana]]: 2011 '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2012—13, 2013—14, 2014—15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]] * [[Coupe de France]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2013, 2015, 2017, 2018, 2019 '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 '''Porto''' * [[Portugāles Premjerlīga]]: 2025—26 '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{OS medaļnieks-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Silva, Tiagu}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] [[Kategorija:Kašiasas du Sulas "Juventude" spēlētāji]] on7zei154phrlxehuszcw1nrmzrr94u 0 230684 4519579 4231870 2026-09-09T15:02:05Z Baisulis 11523 /* Balvu ieguvēji */ latviski...... 4519579 wikitext text/x-wiki {{Kinoakadēmijas balvas infokaste | nosaukums = 86. Kinoakadēmijas balva | attēls = 86th Academy Awards poster.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Oficiālais plakāts | datums = {{dat|2014|3|2|N}} | vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} | vadītājs = [[Elena Didženeresa]] | režisors = [[Hamišs Hamiltons]]<ref>{{ziņu atsauce|last=Gray|first=Tim|title=Hamish Hamilton to Direct Oscar Show|url=http://variety.com/2014/film/news/hamish-hamilton-to-direct-oscar-show-1201059501/|accessdate=January 16, 2014|work=[[Variety]]|publisher=[[PMC (company)|PMC]]|date=January 15, 2014}}</ref> | producents = [[Nīls Merons]]<br />[[Kreigs Zeidans]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Academy Awards producers Craig Zadan and Neil Meron asked to return for 2014 Oscar show|url=http://www.washingtonpost.com/entertainment/tv/academy-awards-producers-craig-zadan-and-neil-meron-asked-to-return-for-2014-oscar-show/2013/04/16/de919dc0-a6f6-11e2-9e1c-bb0fb0c2edd9_story.html|accessdate=April 17, 2013}}{{Novecojusi saite}}</ref> | labākā filma = "[[12 gadi verdzībā]]" | visvairāk balvas = "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" (7) | visvairāk nominācijas = "[[Amerikāņu afēra]]" un "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" (10) | garums = 3 stundas, 34 minūtes<ref>{{ziņu atsauce |first=Brian |last=Lowry |title=TV Review: ‘The 86th Annual Academy Awards’ |url=http://variety.com/2014/tv/reviews/tv-review-the-86th-annual-academy-awards-1201123261/ |work=Variety|publisher=PMC |date=March 2, 2014 |accessdate=March 3, 2014}}</ref> | tv = [[American Broadcasting Company|ABC]] | tv lv = | auditorija = 43,72 miljoni<br />25.66% ([[Nīlsena reitings]])<ref>{{ziņu atsauce |first=Rick |last=Kissell |title=Oscars on ABC Draw Largest Audience in 10 Years |url=http://variety.com/2014/tv/ratings/early-ratings-oscars-look-to-be-up-slightly-from-last-year-1201124513/ |work=Variety|publisher=PMC|date=March 3, 2014 |accessdate=March 3, 2014}}</ref> | iepriekšējā = 85. | nākamā = 87. }} '''86. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balva]]s''' tika pasniegtas 2014. gada 2. martā [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] [[Dolby teātris|''Dolby'' teātrī]].<ref name="dates">{{publikācijas atsauce|title=The Academy Selects 2014 and 2015 Show Dates|url=http://www.oscars.org/press/pressreleases/2013/20130325.html|publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]]|accessdate=March 25, 2013}}</ref> 24 kategoriju nominanti tika paziņoti 2014. gada 16. janvārī. Pasākums norisinājās vienu nedēļu vēlāk nekā ierasts, lai nesakristu ar [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] [[Soči|Sočos]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2014 Oscars show moves to March to avoid Winter Olympics clash|url=http://www.chicagotribune.com/entertainment/sns-rt-film-oscars2014l2n0ch1d5-20130325,0,4480470.story|publisher=Chicago Tribune|accessdate=25 March 2013|archiveurl=https://archive.today/20130410171359/http://www.chicagotribune.com/entertainment/sns-rt-film-oscars2014l2n0ch1d5-20130325,0,4480470.story|archivedate={{dat|2013|04|10||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130401213550/http://www.chicagotribune.com/entertainment/sns-rt-film-oscars2014l2n0ch1d5-20130325,0,4480470.story |date={{dat|2013|04|01||bez}} }}</ref> Balvu pasniegšanas ceremoniju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] translēja televīzijas kanāls [[American Broadcasting Company|ABC]], un to vadīja komiķe [[Elena Didženeresa]], kas bija jau otrā reize, kad viņa ir vadījusi "Oskara" pasniegšanas ceremoniju. Pirmā reize bija [[79. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšana 2007. gadā.<ref>{{ziņu atsauce|last=Weisman|first=Jon|title=Ellen DeGeneres To Host Oscars|url=http://variety.com/2013/film/news/ellen-degeneres-to-host-oscars-1200566939/|accessdate=August 2, 2013|publisher=[[Variety]]|date=August 2, 2013}}</ref> [[Džastins Timberleiks]] arī izrādīja pastiprinātu interesi par ceremonijas vadītāja vietu.<ref>[http://www.eonline.com/uk/news/401164/2014-oscars-date-set-as-justin-timberlake-hosting-rumor-heats-up News/ 2014 Oscars Date Set as Justin Timberlake Hosting Rumor Heats Up]</ref> 2013. gada 5 septembrī, kinoakadēmija paziņoja trīs nominantus, kam tiks piešķirta [[Kinoakadēmijas goda balva]]: aktrisi [[Andžela Lensberija|Andželu Lensberiju]], aktieri un producentu [[Stīvs Mārtins|Stīvu Mārtinu]] un kostīmu mākslinieku [[Pjēro Tosi]]. [[Andželīna Džolija|Andželīnu Džoliju]] apbalvoja arī ar [[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]] par viņas ieguldījumiem labdarībā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Academy Unveils 2013 Governors Awards: Honorees Angelina Jolie, Angela Lansbury, Steve Martin, Piero Tosi|url=http://www.deadline.com/2013/09/governors-awards-2013-winners-academy-oscars|publisher=Deadline.com|accessdate=5 September 2013}}</ref> == Uzvarētāji un nominanti == [[Attēls:Alfonso Cuaron by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|"Labākais režisors" — [[Alfonso Kuarons]]]] [[Attēls:Matthew McConaughey - Goldene Kamera 2014 - Berlin.jpg|thumb|150px|"Labākais aktieris galvenajā lomā" — [[Metjū Makonahijs]]]] [[Attēls:Cate Blanchett 2011.jpg|thumb|150px|"Labākā aktrise galvenajā lomā" — [[Keita Blanšeta]]]] [[Attēls:Flickr - nicogenin - 66ème Festival de Venise (Mostra) - Jared Leto (8).jpg|thumb|150px|"Labākais aktieris otrā plāna lomā" — [[Džēreds Leto]]]] [[Attēls:Lupita NyongoTIFF2013 (cropped).jpg|thumb|150px|"Labākā aktrise otrā plāna lomā" — [[Lupita Ņono]]]] 2014. gada 16. janvārī, [[Semjuela Goldvina teātris|Semjuela Goldvina teātrī]], [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], 86. Kinoakadēmijas balvas nominantus nosauca [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]s prezidente [[Šerila Būna Aizeksa]] un aktieris [[Kriss Hemsvorts]].<ref>{{ziņu atsauce|last=Whitty|first=Stephen|title=2014 Oscars: Jersey-set 'American Hustle,' outer-space 'Gravity' lead nominations|url=http://www.nj.com/entertainment/index.ssf/2014/01/2014_oscars_american_hustle_gravity_lead_nominations.html|accessdate=January 16, 2014|work=The Star-Ledger|publisher=Advance Publications|date=January 16, 2014|archive-date={{dat|2014|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140119082758/http://www.nj.com/entertainment/index.ssf/2014/01/2014_oscars_american_hustle_gravity_lead_nominations.html}}</ref> "[[Amerikāņu afēra]]" un "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" saņēma visvairāk nominācijas.<ref>{{ziņu atsauce|last=King|first=Susan|title=2014 Oscar nominations: 'American Hustle' shuffles David O. Russell to front of the pack again|url=http://www.latimes.com/entertainment/envelope/moviesnow/la-et-mn-oscar-nominations-2014-main,0,500124.story#axzz2qbUhXVIM|accessdate=January 16, 2014|work=[[Los Angeles Times]]|publisher=Tribune Company|date=January 16, 2014|last2=Lynch|first2=Rene}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url = http://www.theguardian.com/film/2014/jan/16/oscar-nominations-2014-12-years-a-slave-gravity|title= Oscar nominations 2014: Gravity and Hustle edge out Slave|date=16 January 2014|work=[[The Guardian]]|publisher=[[Guardian Media Group]]|accessdate=17 January 2014}}</ref> === Balvu ieguvēji === Uzvarētāji atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti '''treknrakstā'''. {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]] |- | valign="top" | * '''"[[12 gadi verdzībā]]"''' ** "[[Amerikāņu afēra]]" ** "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" ** "[[Dalasas pircēju klubs]]" ** "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" ** "[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" ** "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" ** "[[Filomena]]" ** "[[Volstrītas vilks]]" | valign="top" | * '''[[Alfonso Kuarons]] — "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]"''' ** [[Stīvs Makvīns (režisors)|Stīvs Makvīns]] — "[[12 gadi verdzībā]]" ** [[Aleksandrs Peins]] — "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" ** [[Deivids Rasels]] — "[[Amerikāņu afēra]]" ** [[Mārtins Skorsēze]] — "[[Volstrītas vilks]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Metjū Makonahijs]] par [[Rons Vudrufs|Rona Vudrufa]] lomu filmā "[[Dalasas pircēju klubs]]"''' ** [[Kristians Beils]] par Mela Veinberga lomu filmā "[[Amerikāņu afēra]]" ** [[Brūss Derns]] par Vudrova "Vudija" Granta lomu filmā "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par [[Džordans Belforts|Džordana Belforta]] lomu filmā [[Volstrītas vilks]] ** [[Čūetels Edžiofors]] par [[Solomons Nortaps|Solomona Nortapa]] lomu filmā "[[12 gadi verdzībā]]" | valign="top" | * '''[[Keita Blanšeta]] par Dženetas "Jasmīnas" Frensisas lomu filmā "[[Jasmīnas stāsts]]"''' ** [[Eimija Adamsa]] par Evelīnas Naitas lomu filmā "[[Amerikāņu afēra]]" ** [[Sandra Buloka]] par Raianas Stones lomu filmā "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" ** [[Džūdija Denča]] par Filomenas Lī lomu filmā "[[Filomena]]" ** [[Merila Strīpa]] par Violetas Vestones lomu filmā "[[Augusts: Osedžas zeme]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Džēreds Leto]] par Reijona lomu filmā "[[Dalasas pircēju klubs]]"''' ** [[Barhads Abdi]] par [[Abduvali Muse]] lomu filmā "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" ** [[Bredlijs Kūpers]] par Ričarda "Ričija" DiMaso lomu filmā "[[Amerikāņu afēra]]" ** [[Maikls Fasbenders]] par Edvīna Eppsa lomu filmā "[[12 gadi verdzībā]]" ** [[Džona Hills]] par Denija Poruša "[[Volstrītas vilks]]" | valign="top" | * '''[[Lupita Ņono]] par Patsijas lomu filmā "[[12 gadi verdzībā]]"''' ** [[Sallija Hokinsa]] par Džindžeras lomu filmā "[[Jasmīnas stāsts]]" ** [[Dženifere Lorensa]] par Rozalinas Rozenfeldes lomu filmā "[[Amerikāņu afēra]]" ** [[Džūlija Robertsa]] par Barbaras Vestones-Fordhamas lomu filmā "[[Augusts: Osedžas zeme]]" ** [[Džūna Skviba]] par Keitas Grantas lomu filmā "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Spaiks Džonzs]] — "[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]"''' ** [[Ēriks Vorens Singers]] un [[Deivids Rasels]] — "[[Amerikāņu afēra]]" ** [[Vudijs Allens]] — "[[Jasmīnas stāsts]]" ** [[Kreigs Bortens]] un [[Melisa Voleka]] — "[[Dalasas pircēju klubs]]" ** [[Bobs Nelsons]] — "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" | valign="top" | * '''[[Džons Ridlijs]] — "[[12 gadi verdzībā]]" pēc [[Solomons Nortaps|Solomona Nortapa]] grāmatas "[[12 gadi verdzībā (grāmata)|12 gadi verdzībā]]"''' ** [[Ričards Linkleters]], [[Žilija Delpī]] un [[Ītans Hoks]] — "[[Pirms pusnakts]]" pēc filmu "[[Pirms saullēkta]]" un "[[Pirms saulrieta]]" motīviem ** [[Billijs Rejs]] — "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" pēc [[Ričards Filipss|Ričarda Filipsa]] un Stefana Taltija grāmatas ''[[A Captain's Duty]]'' ** [[Stīvs Kugans]] un [[Džefs Poups]] — "[[Filomena]]" pēc [[Martins Sikssmits|Martina Sikssmita]] grāmatas ''The Lost Child of Philomena Lee'' ** [[Terencs Vinters]] — "[[Volstrītas vilks]]" pēc [[Džordans Belforts|Džordana Belforta]] grāmatas "[[Volstrītas vilks (grāmata)|Volstrītas vilks]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Ledus sirds]]"''' ** "[[Krūdi]]" ** "[[Nejaukais es 2]]" ** "[[Ernests un Selestīna]]" ** "[[Vējš pieņemas spēkā]]" | valign="top" | * {{flaga|Itālija}} '''"[[Dižais skaistums]]"''' ** {{flaga|Beļģija}} ''[[The Broken Circle Breakdown]]'' ** {{flaga|Dānija}} "[[Medības (2012. gada filma)|Medības]]" ** {{flaga|Kambodža}} ''[[The Missing Picture]]'' ** {{flaga|Palestīna}} ''[[Omar]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''[[20 Feet from Stardom]]''''' ** ''[[The Act of Killing]]'' ** ''[[Cutie and the Boxer]]'' ** ''[[Dirty Wars]]'' ** ''The Square'' | valign="top" | * '''''The Lady in Number 6: Music Saved My Life''''' ** ''CaveDigger'' ** ''Facing Fear'' ** ''Karama Has No Walls'' ** ''Prison Terminal: The Last Days of Private Jack Hall'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''Helium''''' ** ''Aquel no era yo'' (''That Wasn't Me'') ** ''Avant que de tout perdre'' (''Just Before Losing Everything'') ** ''Pitääkö mun kaikki hoitaa?'' (''Do I Have to Take Care of Everything?'') ** ''[[The Voorman Problem]]'' | valign="top" | * '''''[[Mr. Hublot]]''''' ** ''[[Feral]]'' ** ''[[Get a Horse!]]'' ** ''[[Short Peace]]'' ** ''[[Room on the Broom]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]] |- | valign="top" | * '''"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]"''' ** ''[[The Book Thief]]'' ** "[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" ** "[[Filomena]]" ** "[[Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu]]" | valign="top" | * '''''[[Let It Go]]'' no "[[Ledus sirds]]" — [[Kristens Andersons-Lopess]] un [[Roberts Lopess]]''' ** ''Alone, Yet Not Alone'' no ''[[Alone Yet Not Alone]]'' — [[Brūss Brougtons]] un Deniss Spīgels ** ''[[Happy]]'' no "[[Nejaukais es 2]]" — [[Farels Viljamss]] ** ''The Moon Song'' no "[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" — [[Karena Orzoleka]] un [[Spaiks Džonsī]] ** ''[[Ordinary Love]]'' no ''[[Mandela: Long Walk to Freedom]]'' — [[U2]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]] |- | valign="top" | * '''"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]"''' ** "[[Viss zudis]]" ** "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" ** "[[Hobits: Smoga posta zeme]]" ** "[[Vientuļais reindžers]]" | valign="top" | * '''"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]"''' ** "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" ** "[[Hobits: Smoga posta zeme]]" ** "[[Stāsts par Levinu Deivisu]]" ** "[[Vientuļais reindžers]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]] |- | valign="top" | * '''"[[Lielais Getsbijs]]"''' ** "[[Amerikāņu afēra]]" ** "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" ** "[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" ** "[[12 gadi verdzībā]]" | valign="top" | * '''"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]"''' ** "[[Dižais meistars]]" ** "[[Stāsts par Levinu Deivisu]]" ** "[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" ** "[[Gūsteknes]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]] |- | valign="top" | * '''"[[Dalasas pircēju klubs]]"''' ** "[[Sliktais opis]]" ** "[[Vientuļais reindžers]]" | valign="top" | * '''"[[Lielais Getsbijs]]"''' ** "[[Amerikāņu afēra]]" ** "[[Dižais meistars]]" ** ''[[The Invisible Woman]]'' ** "[[12 gadi verdzībā]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |- | valign="top" | * '''"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]"''' ** "[[Amerikāņu afēra]]" ** "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" ** "[[Dalasas pircēju klubs]]" ** "[[12 gadi verdzībā]]" | valign="top" | * '''"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]"''' ** "[[Hobits: Smoga posta zeme]]" ** "[[Dzelzs vīrs 3]]" ** "[[Vientuļais reindžers]]" ** "[[Tumsā: Zvaigžņu ceļš]]" |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Oskara balva}} [[Kategorija:2013. gads kino]] [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] cnd2hx3w4067n03qod18ylg24fprcp8 0 233057 4519581 4519495 2026-09-09T15:05:47Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4519581 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hajao Mijadzaki | vārds_orig = 宮崎 駿 | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = Hajao Mijadzaki 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1941|1|5}} | dz. vieta = {{vieta|Japāna|Bunkjo}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, animators, scenārists, mangas mākslinieks | darbības gadi = 1963—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[87. Kinoakadēmijas balva|2014]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hajao Mijadzaki''' ({{val|ja|宮崎 駿}}, ''Miyazaki Hayao''; dzimis {{dat|1941|1|5}}) ir japāņu [[kinorežisors]], [[animators]], [[scenārists]] un [[manga]]s mākslinieks. Pārsvarā darbojies [[anime]] filmu veidošanā. Karjeru sācis 1961. gadā ''[[Toei Animation]]'' studijā. Vairāk nekā 50 gadu ilgās karjeras laikā guvis starptautisku atzinību kā anime filmu veidotājs un kā viens no filmu un animācijas studijas ''[[Studio Ghibli]]'' dibinātājiem. Filmu panākumu dēļ Mijadzaki salīdzināts ar amerikāņu animatoru [[Volts Disnejs|Voltu Disneju]], britu animatoru [[Niks Parks|Niku Parku]] un amerikāņu režisoru [[Roberts Zemekis|Robertu Zemeki]].<ref name="timeasia">{{ziņu atsauce|url= http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archiveurl= https://web.archive.org/web/20061122014634/http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archivedate= 2006-11-22|title= Hayao Miyazaki: In an era of high-tech wizardry, the anime auteur makes magic the old way|first= Tim|last= Morrison|date= 2006-11-13|accessdate= 2007-02-19|publisher= [[Time Asia]]}}</ref> Viņa filmas guva panākumus [[Japāna|Japānā]], tomēr rietumos tās popularitāti ieguva vien tad, kad ''[[Miramax|Miramax Films]]'' sāka translēt filmu "[[Princese Mononoke]]" (1997). Divas Mijadzaki veidotās anime filmas "[[Gariem līdzi]]" (2001) un "[[Zēns un gārnis]]" (2023) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". Vēl divas viņa filmas nominētas šajā kategorijā — "[[Ceļojošā pils]]" (2004) un "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (2013). 2014. gadā Mijadzaki apbalvots ar [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]]. == Filmogrāfija == {|class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Gads!! Nosaukums !! Režisors !! Producents !! Scenārists |- | 1979 | style="text-align:left"| ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (ルパン三世 カリオストロの城, ''Rupan Sansei: Kariosutoro no Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1984 | style="text-align:left"| "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (風の谷のナウシカ, ''Kaze no Tani no Naushika'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Laputa: Debesu pils]]" (天空の城ラピュタ, ''Tenkū no Shiro Rapyuta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1988 | style="text-align:left"| "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (となりのトトロ, ''Tonari no Totoro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1989 | style="text-align:left"| "[[Kikī piegādes dienests]]" (魔女の宅急便, ''Majo no Takkyūbin'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1991 | style="text-align:left"| ''[[Only Yesterday]]'' (おもひでぽろぽろ, ''Omoide Poro Poro'') | | {{jā}} |- | 1992 | style="text-align:left"| "[[Porko Rosso]]" ( 紅の豚, ''Kurenai no Buta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1994 | style="text-align:left"| ''[[Pom Poko]]'' (平成狸合戦ぽんぽこ, ''Heisei Tanuki Gassen Ponpoko'') | | {{jā}} | |- | 1995 | style="text-align:left"| ''[[Whisper of the Heart]]'' (耳をすませば, ''Mimi o Sumaseba'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Princese Mononoke]]" (もののけ姫, ''Mononoke Hime'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2001 | style="text-align:left"| "[[Gariem līdzi]]" (千と千尋の神隠し, ''Sen to Chihiro no Kamikakushi'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Ceļojošā pils]]" (ハウルの動く城, ''Hauru no Ugoku Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2008 | style="text-align:left"| "[[Ponjo]]" (崖の上のポニョ, ''Gake no Ue no Ponyo'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Arieti no liliputu zemes]]" (借りぐらしのアリエッティ, ''Kari-gurashi no Arietti'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2011 | style="text-align:left"| ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (コクリコ坂から, ''Kokuriko-zaka Kara'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2013 | style="text-align:left"| "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (風立ちぬ, ''Kaze Tachinu'') | {{jā}} | | {{jā}} |- |2023 | style="text-align:left"| "[[Zēns un gārnis]]" (君たちはどう生きるか, ''Kimitachi wa Dō Ikiru ka'') |{{jā}} | |{{jā}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{ann|people|51}} {{Režisors-aizmetnis}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mijadzaki, Hajao}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas cilvēki]] [[Kategorija:Japāņu animatori]] [[Kategorija:Japānas kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] g95dundkcs8j5cv2d4ok781bgmqxmb9 0 233608 4519739 4203598 2026-09-10T03:51:24Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519739 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = "Braki" | image = Braki 2012.jpg | imagesize = 220px | caption = "Braku" muzejs 2012. gadā | alt = | map_type = Latvija | latd = 56 | latm = 54 | lats = 2.16 | latNS = N | longd = 25 | longm = 41 | longs = 48.84 | longEW = E | established = {{dat|1959|5|10||bez}} | dissolved = | location = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Ērgļu pagasts}} | type = memoriālais muzejs | collection = 4000 vienību<ref name="lat" /> | visitors = | director = Zinta Saulīte | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{URL|http://www.braki.lv/}} }} '''"Braki"''' ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] memoriālais [[muzejs]], [[Madona]]s Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. Muzejs atrodas [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagastā]], 4 km no [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļiem]]. Šajā ēkā R. Blaumanis radījis lielāko daļu savu darbu, kā arī dzīvojis lielāko daļu dzīves. Uz "Brakiem" viņš kopā ar ģimeni pārvācās 1868. gadā.<ref name="lat">{{LAT e|1|}}</ref> Rakstnieka memoriālais muzejs "Brakos" izveidots {{dat|1959|5|10||bez}}.<ref name="par">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.braki.lv/lv/par-muzeju-2374|title=Par muzeju|publisher=Braki.lv|accessdate={{dat|2013|9|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130602052931/http://www.braki.lv/lv/par-muzeju-2374|archivedate={{dat|2013|06|02||bez}}}}</ref> Muzeja kompleksā ir astoņas koka ēkas, kas celtas no [[guļbaļķi]]em ar [[niedres|niedru]] jumtiem.<ref name="par" /> Dzīvojamā ēka ir celta 1811. gadā, gandrīz visas citas — 19. gadsimta vidū.<ref name="par" /> == Vadītāji == * 1958—1962: Jānis Ķirškalns * 1962—1965: Pēteris Liepa * 1965—1969: Jānis Putra (Meldrājs) * 1969—1975: Ligita Bogdanova (Arkliņa) * 1974—1976: Baiba Vīksna (Kampe) * 1976—1979: Līvija Volkova * 1979—2012: [[Anna Kuzina]] * 2012—pašlaik: Zinta Saulīte == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kultūra-aizmetnis}} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Rūdolfs Blaumanis]] [[Kategorija:Ērgļu pagasts]] 10r8naxd80bqnc399gh1jiollqobjj2 0 235437 4519817 4436956 2026-09-10T09:45:17Z Pirags 3757 atjaunināju 4519817 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 434 398 jeb 23,3 % no iedzīvotāju kopskaita (2025) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc Oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2025) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=25.07.2025|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 203 704 * [[Daugavpils]] — 36 471 * [[Liepāja]] — 17 624 * [[Jūrmala]] — 16 514 * [[Jelgava]] — 12 912 * [[Rēzekne]] — 10 669 * [[Ventspils]] — 7842 * [[Jēkabpils]] — 4994 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9782 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8307 * [[Salaspils novads]] — 7734 * [[Olaines novads]] — 7220 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 7158 * [[Mārupes novads]] — 6729 * [[Ludzas novads]] — 6300 * [[Ogres novads]] — 6243 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā ir ātri samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 | align="right" style="color: red" | |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 | align="right" style="color: red" | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)^§ | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) ^§ | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} ^§ 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] 441sf3se5viesouckuvcdgpee1opso4 4519818 4519817 2026-09-10T09:47:47Z Pirags 3757 4519818 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 434 398 jeb 23,3 % no iedzīvotāju kopskaita (2025) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc Oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2025) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=25.07.2025|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 203 704 * [[Daugavpils]] — 36 471 * [[Liepāja]] — 17 624 * [[Jūrmala]] — 16 514 * [[Jelgava]] — 12 912 * [[Rēzekne]] — 10 669 * [[Ventspils]] — 7842 * [[Jēkabpils]] — 4994 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9782 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8307 * [[Salaspils novads]] — 7734 * [[Olaines novads]] — 7220 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 7158 * [[Mārupes novads]] — 6729 * [[Ludzas novads]] — 6300 * [[Ogres novads]] — 6243 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā ir ātri samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 | align="right" style="color: red" | |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 | align="right" style="color: red" | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)^§ | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) ^§ | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} ^§ 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] b841gl4vytswtg62uh53fccxzzwnkyf 4519819 4519818 2026-09-10T09:51:11Z Pirags 3757 pap 4519819 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc Oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2025) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=25.07.2025|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 203 704 * [[Daugavpils]] — 36 471 * [[Liepāja]] — 17 624 * [[Jūrmala]] — 16 514 * [[Jelgava]] — 12 912 * [[Rēzekne]] — 10 669 * [[Ventspils]] — 7842 * [[Jēkabpils]] — 4994 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9782 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8307 * [[Salaspils novads]] — 7734 * [[Olaines novads]] — 7220 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 7158 * [[Mārupes novads]] — 6729 * [[Ludzas novads]] — 6300 * [[Ogres novads]] — 6243 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā ir ātri samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 | align="right" style="color: red" | |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 | align="right" style="color: red" | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)^§ | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) ^§ | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} ^§ 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] 9z393pft6dyz9s1lrk0kecgg6a78pz8 0 235616 4519594 4320737 2026-09-09T15:23:09Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ latviski..... 4519594 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elaidža Vuds | vārds_orig = ''Elijah Wood'' | attēls = Elijah Wood at the 2025 Sundance Film Festival (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Elaidža Vuds 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|28}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Aiova|Sedarrapidsa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris, kinoproducents | darbības gadi = 1989—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = [[Attēls:Elijah Wood Signature.svg|150px|frameless]] | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Elaidža Džordans Vuds''' ({{val|en|Elijah Jordan Wood}}; dzimis {{dat|1981|1|28}}) ir amerikāņu aktieris un kinoproducents. Kino debitējis ar mazu lomu 1989. gada filmā "[[Atpakaļ nākotnē 2]]". Pēc tam filmējies tādās filmās kā ''[[Radio Flyer]]'' (1992), "[[Labais dēls]]" (1993), "[[Norss (filma)|Norss]]" (''North'', 1994), ''[[Flipper]]'' (1996), "[[Ledus vētra (filma)|Ledus vētra]]" (1997), "[[Katastrofa (filma)|Katastrofa]]" (1998), "[[Fakultāte (filma)|Fakultāte]]" (1998). Vuds ir pazīstams ar [[hobits|hobita]] Frodo Baginsa (''Frodo Baggins'') lomu [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu cikls)|Gredzenu pavēlnieks]]" un tās prīkvelā "[[Hobits: Negaidīts ceļojums]]". Vēl ir ieskaņojis dažādus tēlus filmās un animācijas seriālos. 2005. gadā dibinājis ierakstu kompāniju ''Simian Records''. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1989 |"[[Atpakaļ nākotnē 2]]" (''Back to the Future Part II'') | |- | rowspan="3" |1990 |"[[Dienesta izmeklēšana]]" (''Internal Affairs'') | |- |''[[Avalon]]'' | |- |''[[Child in the Night]]'' | |- |1991 |''[[Paradise]]'' | |- | rowspan="2" |1992 |"[[Mūžīgi jauns]]" (''Forever Young'') | |- |''[[Radio Flyer]]'' | |- | rowspan="3" |1993 |''The Witness'' |īsfilma |- |''[[The Adventures of Huck Finn]]'' | |- |"[[Labais dēls]]" (''The Good Son'') | |- | rowspan="2" |1994 |"[[Norss (filma)|Norss]]" (''North'') | |- |"[[Karš (filma)|Karš]]" (''The War'') | |- |1995 |''[[Flipper]]'' | |- |1997 |"[[Ledus vētra (filma)|Ledus vētra]]" (''The Ice Storm'') | |- | rowspan="2" |1998 |"[[Katastrofa (filma)|Katastrofa]]" (''Deep Impact'') | |- |"[[Fakultāte (filma)|Fakultāte]]" (''The Faculty'') | |- | rowspan="2" |1999 |''[[The Bumblebee Flies Anyway]]'' | |- |''[[Black and White]]'' | |- |2000 |"[[Muļķu svīta]]" (''Chain of Fools'') | |- |2001 |"[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]" (''The Lord of the Rings: The Fellowship of the Ring'') | |- | rowspan="4" |2002 |"[[Pelnu trešdiena (filma)|Pelnu trešdiena]]" (''Ash Wednesday'') | |- |"[[Īkstīša un Īkstītes piedzīvojumi]]" (''The Adventures of Tom Thumb and Thumbelina'') |balss |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]" (''The Lord of the Rings: The Two Towers'') | |- |''[[All I Want]]'' | |- | rowspan="2" |2003 |"[[Spiegu bērni 3D: Spēle beigusies]]" (''Spy Kids 3-D: Game Over'') |epizodiska loma |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" (''The Lord of the Rings: The Return of the King'') | |- |2004 |"[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]" (''Eternal Sunshine of the Spotless Mind'') | |- | rowspan="3" |2005 |"[[Grēku pilsēta]]" (''Sin City'') | |- |"[[Viss ir izgaismots]]" (''Everything Is Illuminated'') | |- |"[[Grīnstrītas huligāni]]" (''Green Street Hooligans'') | |- | rowspan="3" |2006 |"[[Bobijs (filma)|Bobijs]]" (''Bobby'') | |- |"[[Jautrās pleznas]]" (''Happy Feet'') |balss |- |"[[Parīze, es mīlu tevi]]" (''Paris, je t'aime'') | |- |2007 |''[[Day Zero]]'' | |- |2008 |''[[The Oxford Murders]]'' | |- | rowspan="2" |2009 |"[[9 (animācijas filma)|9]]" (''9'') |balss |- |''[[Beyond All Boundaries]]'' |īsfilma; balss |- | rowspan="2" |2010 |''[[The Romantics]]'' | |- |''Full of Regret'' |īsfilma |- | rowspan="4" |2011 |''Fight for Your Right: Revisited'' |īsfilma |- |"[[Jautrās pleznas 2]]" (''Happy Feet Two'') |balss |- |''I Think Bad Thoughts'' |īsfilma |- |''The Death and Return of Superman'' |īsfilma |- | rowspan="5" |2012 |"[[Seleste un Džesijs. Nešķirami]]" (''Celeste and Jesse Forever'') | |- |''[[Revenge for Jolly!]]'' | |- |''The Narrative of Victor Karloch'' |īsfilma; balss |- |''[[Maniac]]'' | |- |"[[Hobits: Negaidīts ceļojums]]" (''The Hobbit: An Unexpected Journey'') | |- | rowspan="3" |2013 |''[[Pawn Shop Chronicles]]'' | |- |''[[Grand Piano]]'' | |- |''Setup, Punch'' |īsfilma |- | rowspan="5" |2014 |''[[Cooties]]'' |arī producents |- |''[[A Girl Walks Home Alone at Night]]'' |tikai producents |- |''[[Open Windows]]'' |arī izpildprodcents |- |"[[Vējš pieņemas spēkā]]" (''The Wind Rises'') |balss |- |''[[Set Fire to the Stars]]'' |arī producents |- | rowspan="2" |2015 |''[[The Boy]]'' |tikai producents |- |"[[Pēdējais raganu mednieks]]" (''The Last Witch Hunter'') | |- | rowspan="2" |2016 |''[[The Trust]]'' | |- |''[[The Greasy Strangler]]'' |tikai producents |- |2017 |''[[I Don't Feel at Home in This World Anymore]]'' | |- |2018 |''[[Mandy]]'' |tikai producents |- | rowspan="3" |2019 |''[[Come to Daddy]]'' | |- |''[[Daniel Isn't Real]]'' |tikai producents |- |"[[Krāsa ārpus kosmosa]]" (''Color Out of Space'') |tikai producents |- |2020 |''[[Archenemy]]'' |tikai producents |- |2021 |''[[No Man of God]]'' |arī producents |- |2023 |''[[The Toxic Avenger]]'' | |- |2024 |''[[Bookworm]]'' | |- | rowspan="2" |2025 |''[[Rabbit Trap]]'' |tikai producents |- |"[[Pērtiķis (filma)|Pērtiķis]]" (''The Monkey'') | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vuds, Elaidža}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aiovā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] frn10vgor7ukza1x6861bte2wlmalpl 0 244541 4519835 4511950 2026-09-10T10:45:30Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4519835 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]'' | name = Bonaventuras muižas kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bonaventuras muiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | commonscat = Brīvības gatve 201 | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q20018446 | label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]'' | name = Krastkalna nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga) | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta<br/>vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977669 | long = 24.141786 | p625 = {{Coord|56.977669|24.141786|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga) | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga) | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | commonscat = Miera iela 19 (Riga) | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | commonscat = Miera iela 89 (Riga) | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | commonscat = Miera iela 91 (Riga) | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | commonscat = Miera iela 94 (Riga) | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Pāles iela 8 | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}} | vaid = 2073 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | commonscat = Teika Cinema | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga) | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938973 | label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | name = Strazdes muižas apbūve un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | vaid = 7931 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] apmj1hihtjhmgomrgurz4sck2q8tvj9 0 246386 4519829 4511989 2026-09-10T10:25:34Z Lasks 38532 4519829 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|150px|thumbnail|right|Ādažu novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Ādažu novads|Ādažu novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Ādažu novads sastāv no [[Ādaži|Ādažu]] un [[Carnikava]]s pilsētas, kā arī [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas]] pagastiem. Pēc LĢIA datiem Ādažu novada teritorijā atrodas 20 ciemi. * '''Ādažu pagastā''' atrodas 11 ciemi. * '''Carnikavas pagastā''' atrodas 9 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv. ==Ādažu pagasts== Ādažu novada un pagasta centrs atrodas '''[[Ādaži|Ādažu]]''' pilsētā. Ādažu pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 4 [[lielciems|lielciemi]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 1 [[mazciems]] un 4 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems||Ciema statuss||Iedzīvotāju skaits (gads) |- | [[Alderi]]||vidējciems||538 (2026) |- | [[Atari (ciems)|Atari]]||vidējciems||167 (2026) |- | [[Āņi]]||skrajciems||108 (2026) |- | [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]||lielciems||951 (2026) |- | [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||101 (2026) |- | [[Divezeri]]||skrajciems||82 (2026) |- | [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]]||skrajciems||40 (2026) |- | [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]]||lielciems||570 (2026) |- | [[Iļķene]]||mazciems||85 (2026) |- | [[Kadaga]]||lielciems||2546 (2026) |- | [[Stapriņi]]||lielciems||617 (2026) |} ==Carnikavas pagasts== Carnikavas pagasta centrs atrodas '''[[Carnikava]]s''' pilsētā. Carnikavas pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 3 [[lielciems|lielciemi]], 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]], 2 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (gads) || Piezīmes |- | [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]||skrajciems||15 (2026)|| |- | [[Garciems]]||lielciems||1587 (2026)|| |- | [[Garupe (ciems)|Garupe]]||vasarnīcu ciems||784 (2026)|| |- | [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]||lielciems||1529 (2026)|| |- | [[Kalngale]]||lielciems||1313 (2026)|| |- | [[Laveri]]||mazciems||25 (2026)|| |- | [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]||skrajciems||146 (2026)|| |- | [[Mežgarciems]]||mazciems||46 (2026)|| |- | [[Siguļi]]||vidējciems||512 (2026)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ādažu novada ciemi| ]] [[Kategorija:Ādažu novads]] 4jjrfz0xsmv8ws9wa4hyce0gr59lffr 0 248366 4519823 4438581 2026-09-10T10:15:15Z Lasks 38532 /* Ogresgala pagasts */ 4519823 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ogres novads COA.png|100px|thumbnail|right|Ogres novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Ogres novads|Ogres novada]] ciemi'''<ref>[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Ogres-nov BalticMaps]</ref> pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Ogres novads sastāv no [[Birzgales pagasts|Birzgales]], [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]], [[Krapes pagasts|Krapes]], [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]], [[Lauberes pagasts|Lauberes]], [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]], [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]], [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Mazozolu pagasts|Mazozolu]], [[Meņģeles pagasts|Meņģeles]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]], [[Rembates pagasts|Rembates]], [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Taurupes pagasts|Taurupes]], [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu]], [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem un [[Ikšķile]]s, [[Ķegums|Ķeguma]], [[Lielvārde]]s un [[Ogre]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Ogres novada teritorijā atrodas 101 ciems (100 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Birzgales pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Jumpravas pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Krapes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Ķeipenes pagastā''' atrodas 4 ciemi (3 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Lauberes pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Lēdmanes pagastā''' atrodas 13 ciemi. * '''Lielvārdes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Madlienas pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Mazozolu pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Meņģeles pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Ogresgala pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Rembates pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Suntažu pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Taurupes pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Tīnūžu pagastā''' atrodas 9 ciemi. * '''Tomes pagastā''' atrodas 10 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Birzgales pagasts== Birzgales pagasta centrs atrodas '''[[Birzgale|Birzgalē]]'''. Birzgales pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 7 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Ābermaņi]]||mazciems|||| |- | '''[[Birzgale]]'''||lielciems||627 (2026)||pagasta centrs |- | [[Daugavieši (Birzgales pagasts)|Daugavieši]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Gāguļi]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Lāčplēsis (Birzgales pagasts)|Lāčplēsis]]||mazciems||43 (2005)|| |- | [[Lejas Grantiņi]]||mazciems|||| |- | [[Linde]]||mazciems||60 (2008)|| |- | [[Širmeļi]]||mazciems||50 (2008)|| |} ==Jumpravas pagasts== Jumpravas pagasta centrs atrodas '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravā]]'''. Jumpravas pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aronijas (ciems)|Aronijas]]||mazciems|| || |- | [[Dzelmes]]||vidējciems||141 (2026)|| |- | '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]'''||lielciems||1008 (2026)||pagasta centrs |- | [[Timsēni]]||mazciems|| || |} ==Krapes pagasts== Krapes pagasta centrs atrodas '''[[Krape|Krapē]]'''. Krapes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Krape]]'''||vidējciems||137 (2026)||pagasta centrs |- |[[Krapes muiža]]||mazciems||20 (2008)|| |- |[[Lobe (ciems)|Lobe]]||mazciems||103 (2024)|| |- |[[Veckrapes Kalns]]||mazciems|| || |} ==Ķeipenes pagasts== Ķeipenes pagasta centrs atrodas '''[[Ķeipene|Ķeipenē]]'''. Ķeipenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aliņkalns]]||mazciems|||| |- |[[Diedziņš]]||mazciems||50 (2003)|| |- |'''[[Ķeipene]]'''||lielciems||388 (2026)||pagasta centrs |- | [[Šķērsteni]]||mazciems|||| |- |[[Vatrāne]]||mazciems||25 (2008)|| |} ==Lauberes pagasts== Lauberes pagasta centrs atrodas '''[[Laubere|Lauberē]]'''. Lauberes pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Cēsītes]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Krodzinieki]]||mazciems||50 (2008)|| |- |'''[[Laubere]]'''||vidējciems||323 (2025)||pagasta centrs |} ==Lēdmanes pagasts== Lēdmanes pagasta centrs atrodas '''[[Lēdmane|Lēdmanē]]'''. Lēdmanes pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 13 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aviekste (Lēdmanes pagasts)|Aviekste]]||skrajciems||28 (2017) |- | [[Bekas (ciems)|Bekas]]||mazciems||74 (2021)|| |- | [[Bricēni]]||mazciems||17 (2017) || |- | [[Everti]]||mazciems|| || |- | '''[[Lēdmane]]'''||lielciems||513 (2025)||pagasta centrs |- | [[Mizas]]||mazciems|| 67 (2017) || |- | [[Rītarasas]]||mazciems||79 (2017)|| |- | [[Rozītes (Lēdmanes pagasts)|Rozītes]]||mazciems||25 (2017)|| |- | [[Tīrumnieki]]||mazciems|| 25 (2017) || |- | [[Tomēni (Lēdmanes pagasts)|Tomēni]]||mazciems|| 23 (2017) || |- | [[Tropmači]]||mazciems||78 (2021)|| |- | [[Tūjas (Lēdmanes pagasts)|Tūjas]]||mazciems||16 (2017)|| |- | [[Vālodzes (Lēdmanes pagasts)|Vālodzes]]||mazciems||27 (2019) || |} ==Lielvārdes pagasts== Lielvārdes pagasta centrs atrodas '''[[Lielvārde]]s''' pilsētā. Lielvārdes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Annas (Lielvārdes pagasts)|Annas]]||mazciems||51 (1989)|| |- | [[Glaudītāji]]||mazciems|| || |- | [[Kaibala]]||vidējciems||274 (2025)|| |- | [[Senči]]||mazciems|| 67 (2022) || |- | [[Svētiņi (Lielvārdes pagasts)|Svētiņi]]||mazciems||80 (1989)|| |} ==Madlienas pagasts== Madlienas pagasta centrs atrodas '''[[Madliena|Madlienā]]'''. Madlienas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Lielāmuiža]]||mazciems|| || |- |'''[[Madliena]]'''||lielciems||751 (2025)||pagasta centrs |- |[[Plātere]]||mazciems||141 (2007)|| |- |[[Silamuiža (Madlienas pagasts)|Silamuiža]]||mazciems|| || |- |[[Vecķeipene]]||mazciems||40 (2008)|| |- |[[Vērene]]||mazciems||37 (2008)|| |- |[[Zādzene]]||mazciems||86 (2008)|| |} ==Mazozolu pagasts== Mazozolu pagasta centrs atrodas '''[[Līčupe (ciems)|Līčupē]]'''. Mazozolu pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Līčupe (ciems)|Līčupe]]'''||vidējciems||252 (2025)||pagasta centrs |- |[[Mazozoli]]||mazciems||14 (2008)|| |- |[[Ogresmuiža]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Vecogre]]||skrajciems|| || |} ==Meņģeles pagasts== Meņģeles pagasta centrs atrodas '''[[Meņģele|Meņģelē]]'''. Meņģeles pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Gnēžas]]||mazciems||15 (2008)|| |- |'''[[Meņģele]]'''||vidējciems||234 (2025)||pagasta centrs |- |[[Meņģeles muiža]]||mazciems||12 (2008)|| |} ==Ogresgala pagasts== Ogresgala pagasta centrs atrodas '''[[Ogresgals|Ogresgalā]]'''. Ogresgala pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]] un 7 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Ciemupe]]||lielciems||1179 (2025)|| |- |[[Druviņas]]||mazciems|| || |- |[[Kooperators (Ogresgala pagasts)|Kooperators]]||mazciems|| || |- |[[Mežmalas]]||mazciems|| || |- |[[Mežvidi (Ogresgala pagasts)|Mežvidi]]||mazciems|| |- |'''[[Ogresgals]]'''||lielciems||1571 (2025)||pagasta centrs |- |[[Silavas (Ogresgala pagasts)|Silavas]]||mazciems||30 (2008)|| |- |[[Urdziņa]]||mazciems||60 (2008)|| |} ==Rembates pagasts== Rembates pagasta centrs atrodas '''[[Rembate|Rembatē]]'''. Rembates pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Duklāvi]]||mazciems|| || |- | [[Glāžšķūnis]]||vidējciems||48 (2025)|| |- | [[Graužupes]]||mazciems||80 (2025)|| |- | [[Ozolkalni (Rembates pagasts)|Ozolkalni]]||mazciems||45 (2025)|| |- | '''[[Rembate]]'''||lielciems||469 (2025)|| pagasta centrs |- | [[Rēžas]]||mazciems|| || |} ==Suntažu pagasts== Suntažu pagasta centrs atrodas '''[[Suntaži|Suntažos]]'''. Suntažu pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Glāznieki (Suntažu pagasts)|Glāznieki]]||mazciems||67 (2025)|| |- |[[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]]||vidējciems||85 (2025)|| |- |[[Ķieģeļceplis (Suntažu pagasts)|Ķieģeļceplis]]||mazciems||59 (2025)|| |- |'''[[Suntaži]]'''||lielciems||815 (2025)||pagasta centrs |- |[[Upespils]]||vidējciems||59 (2025)|| |- |[[Viršņukalns]]||mazciems||26 (2014)|| |} ==Taurupes pagasts== Taurupes pagasta centrs atrodas '''[[Taurupe|Taurupē]]'''. Taurupes pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Aderkaši]]||mazciems||15 (2008)|| |- |[[Bēvulēni]]||mazciems|| || |- |[[Dreimaņi (Taurupes pagasts)|Dreimaņi]]||mazciems|| || |- |[[Lakstene]]||mazciems||10 (2008)|| |- |'''[[Taurupe]]'''||vidējciems||242 (2025)|| pagasta centrs |- |[[Virticēni]]||mazciems|| || |- |[[Zvaigznītes]]||mazciems|| || |} ==Tīnūžu pagasts== Tīnūžu pagasta centrs atrodas '''[[Tīnūži|Tīnūžos]]'''. Tīnūžu pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 4 [[vidējciems|vidējciemi]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aizupes (Tīnūžu pagasts)|Aizupes]]||mazciems||93 (2025)|| |- | [[Celtnieks (Tīnūžu pagasts)|Celtnieks]]||mazciems|| |- | [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]]||vidējciems||103 (2025)|| |- | [[Dobelnieki]]||vidējciems||224 (2025)|| |- | [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]]||mazciems||60 (2025)|| |- | [[Kranciems]]||mazciems||40 (2009)|| |- | [[Saulesdārzs]]||vidējciems||145 (2025)|| |- | '''[[Tīnūži]]'''||lielciems||544 (2025)||pagasta centrs |- | [[Turkalne]]||vidējciems||205 (2025)|| |} ==Tomes pagasts== Tomes pagasta centrs atrodas '''[[Tome|Tomē]]'''. [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 8 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Arāji]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Bekuciems]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Berkava]]||mazciems||22 (2025)|| |- | [[Latgaļi (ciems)|Latgaļi]]||mazciems||30 (2008)|| |- | [[Līdakas (Tomes pagasts)|Līdakas]]||mazciems|||| |- | [[Nariņi]]||mazciems|||| |- | [[Rutki (Tomes pagasts)|Rutki]]||mazciems||74 (2025)|| |- | [[Sala (Tomes pagasts)|Sala]]||skrajciems||61 (2008)|| |- | '''[[Tome]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs |- | [[Tomes zivjaudzētava]]||mazciems||16 (2008)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ogres novada ciemi| ]] [[Kategorija:Ogres novads]] gyrmlcbhoxii0nth0lr0dd04d9gdlc6 4519824 4519823 2026-09-10T10:15:31Z Lasks 38532 /* Ogresgala pagasts */ 4519824 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ogres novads COA.png|100px|thumbnail|right|Ogres novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Ogres novads|Ogres novada]] ciemi'''<ref>[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Ogres-nov BalticMaps]</ref> pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Ogres novads sastāv no [[Birzgales pagasts|Birzgales]], [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]], [[Krapes pagasts|Krapes]], [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]], [[Lauberes pagasts|Lauberes]], [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]], [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]], [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Mazozolu pagasts|Mazozolu]], [[Meņģeles pagasts|Meņģeles]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]], [[Rembates pagasts|Rembates]], [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Taurupes pagasts|Taurupes]], [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu]], [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem un [[Ikšķile]]s, [[Ķegums|Ķeguma]], [[Lielvārde]]s un [[Ogre]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Ogres novada teritorijā atrodas 101 ciems (100 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Birzgales pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Jumpravas pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Krapes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Ķeipenes pagastā''' atrodas 4 ciemi (3 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Lauberes pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Lēdmanes pagastā''' atrodas 13 ciemi. * '''Lielvārdes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Madlienas pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Mazozolu pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Meņģeles pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Ogresgala pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Rembates pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Suntažu pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Taurupes pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Tīnūžu pagastā''' atrodas 9 ciemi. * '''Tomes pagastā''' atrodas 10 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Birzgales pagasts== Birzgales pagasta centrs atrodas '''[[Birzgale|Birzgalē]]'''. Birzgales pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 7 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Ābermaņi]]||mazciems|||| |- | '''[[Birzgale]]'''||lielciems||627 (2026)||pagasta centrs |- | [[Daugavieši (Birzgales pagasts)|Daugavieši]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Gāguļi]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Lāčplēsis (Birzgales pagasts)|Lāčplēsis]]||mazciems||43 (2005)|| |- | [[Lejas Grantiņi]]||mazciems|||| |- | [[Linde]]||mazciems||60 (2008)|| |- | [[Širmeļi]]||mazciems||50 (2008)|| |} ==Jumpravas pagasts== Jumpravas pagasta centrs atrodas '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravā]]'''. Jumpravas pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aronijas (ciems)|Aronijas]]||mazciems|| || |- | [[Dzelmes]]||vidējciems||141 (2026)|| |- | '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]'''||lielciems||1008 (2026)||pagasta centrs |- | [[Timsēni]]||mazciems|| || |} ==Krapes pagasts== Krapes pagasta centrs atrodas '''[[Krape|Krapē]]'''. Krapes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Krape]]'''||vidējciems||137 (2026)||pagasta centrs |- |[[Krapes muiža]]||mazciems||20 (2008)|| |- |[[Lobe (ciems)|Lobe]]||mazciems||103 (2024)|| |- |[[Veckrapes Kalns]]||mazciems|| || |} ==Ķeipenes pagasts== Ķeipenes pagasta centrs atrodas '''[[Ķeipene|Ķeipenē]]'''. Ķeipenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aliņkalns]]||mazciems|||| |- |[[Diedziņš]]||mazciems||50 (2003)|| |- |'''[[Ķeipene]]'''||lielciems||388 (2026)||pagasta centrs |- | [[Šķērsteni]]||mazciems|||| |- |[[Vatrāne]]||mazciems||25 (2008)|| |} ==Lauberes pagasts== Lauberes pagasta centrs atrodas '''[[Laubere|Lauberē]]'''. Lauberes pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Cēsītes]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Krodzinieki]]||mazciems||50 (2008)|| |- |'''[[Laubere]]'''||vidējciems||323 (2025)||pagasta centrs |} ==Lēdmanes pagasts== Lēdmanes pagasta centrs atrodas '''[[Lēdmane|Lēdmanē]]'''. Lēdmanes pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 13 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aviekste (Lēdmanes pagasts)|Aviekste]]||skrajciems||28 (2017) |- | [[Bekas (ciems)|Bekas]]||mazciems||74 (2021)|| |- | [[Bricēni]]||mazciems||17 (2017) || |- | [[Everti]]||mazciems|| || |- | '''[[Lēdmane]]'''||lielciems||513 (2025)||pagasta centrs |- | [[Mizas]]||mazciems|| 67 (2017) || |- | [[Rītarasas]]||mazciems||79 (2017)|| |- | [[Rozītes (Lēdmanes pagasts)|Rozītes]]||mazciems||25 (2017)|| |- | [[Tīrumnieki]]||mazciems|| 25 (2017) || |- | [[Tomēni (Lēdmanes pagasts)|Tomēni]]||mazciems|| 23 (2017) || |- | [[Tropmači]]||mazciems||78 (2021)|| |- | [[Tūjas (Lēdmanes pagasts)|Tūjas]]||mazciems||16 (2017)|| |- | [[Vālodzes (Lēdmanes pagasts)|Vālodzes]]||mazciems||27 (2019) || |} ==Lielvārdes pagasts== Lielvārdes pagasta centrs atrodas '''[[Lielvārde]]s''' pilsētā. Lielvārdes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Annas (Lielvārdes pagasts)|Annas]]||mazciems||51 (1989)|| |- | [[Glaudītāji]]||mazciems|| || |- | [[Kaibala]]||vidējciems||274 (2025)|| |- | [[Senči]]||mazciems|| 67 (2022) || |- | [[Svētiņi (Lielvārdes pagasts)|Svētiņi]]||mazciems||80 (1989)|| |} ==Madlienas pagasts== Madlienas pagasta centrs atrodas '''[[Madliena|Madlienā]]'''. Madlienas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Lielāmuiža]]||mazciems|| || |- |'''[[Madliena]]'''||lielciems||751 (2025)||pagasta centrs |- |[[Plātere]]||mazciems||141 (2007)|| |- |[[Silamuiža (Madlienas pagasts)|Silamuiža]]||mazciems|| || |- |[[Vecķeipene]]||mazciems||40 (2008)|| |- |[[Vērene]]||mazciems||37 (2008)|| |- |[[Zādzene]]||mazciems||86 (2008)|| |} ==Mazozolu pagasts== Mazozolu pagasta centrs atrodas '''[[Līčupe (ciems)|Līčupē]]'''. Mazozolu pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Līčupe (ciems)|Līčupe]]'''||vidējciems||252 (2025)||pagasta centrs |- |[[Mazozoli]]||mazciems||14 (2008)|| |- |[[Ogresmuiža]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Vecogre]]||skrajciems|| || |} ==Meņģeles pagasts== Meņģeles pagasta centrs atrodas '''[[Meņģele|Meņģelē]]'''. Meņģeles pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Gnēžas]]||mazciems||15 (2008)|| |- |'''[[Meņģele]]'''||vidējciems||234 (2025)||pagasta centrs |- |[[Meņģeles muiža]]||mazciems||12 (2008)|| |} ==Ogresgala pagasts== Ogresgala pagasta centrs atrodas '''[[Ogresgals|Ogresgalā]]'''. Ogresgala pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Ciemupe]]||lielciems||1179 (2025)|| |- |[[Druviņas]]||mazciems|| || |- |[[Kooperators (Ogresgala pagasts)|Kooperators]]||mazciems|| || |- |[[Mežmalas]]||mazciems|| || |- |[[Mežvidi (Ogresgala pagasts)|Mežvidi]]||mazciems|| |- |'''[[Ogresgals]]'''||lielciems||1571 (2025)||pagasta centrs |- |[[Silavas (Ogresgala pagasts)|Silavas]]||mazciems||30 (2008)|| |- |[[Urdziņa]]||mazciems||60 (2008)|| |} ==Rembates pagasts== Rembates pagasta centrs atrodas '''[[Rembate|Rembatē]]'''. Rembates pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Duklāvi]]||mazciems|| || |- | [[Glāžšķūnis]]||vidējciems||48 (2025)|| |- | [[Graužupes]]||mazciems||80 (2025)|| |- | [[Ozolkalni (Rembates pagasts)|Ozolkalni]]||mazciems||45 (2025)|| |- | '''[[Rembate]]'''||lielciems||469 (2025)|| pagasta centrs |- | [[Rēžas]]||mazciems|| || |} ==Suntažu pagasts== Suntažu pagasta centrs atrodas '''[[Suntaži|Suntažos]]'''. Suntažu pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Glāznieki (Suntažu pagasts)|Glāznieki]]||mazciems||67 (2025)|| |- |[[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]]||vidējciems||85 (2025)|| |- |[[Ķieģeļceplis (Suntažu pagasts)|Ķieģeļceplis]]||mazciems||59 (2025)|| |- |'''[[Suntaži]]'''||lielciems||815 (2025)||pagasta centrs |- |[[Upespils]]||vidējciems||59 (2025)|| |- |[[Viršņukalns]]||mazciems||26 (2014)|| |} ==Taurupes pagasts== Taurupes pagasta centrs atrodas '''[[Taurupe|Taurupē]]'''. Taurupes pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Aderkaši]]||mazciems||15 (2008)|| |- |[[Bēvulēni]]||mazciems|| || |- |[[Dreimaņi (Taurupes pagasts)|Dreimaņi]]||mazciems|| || |- |[[Lakstene]]||mazciems||10 (2008)|| |- |'''[[Taurupe]]'''||vidējciems||242 (2025)|| pagasta centrs |- |[[Virticēni]]||mazciems|| || |- |[[Zvaigznītes]]||mazciems|| || |} ==Tīnūžu pagasts== Tīnūžu pagasta centrs atrodas '''[[Tīnūži|Tīnūžos]]'''. Tīnūžu pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 4 [[vidējciems|vidējciemi]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aizupes (Tīnūžu pagasts)|Aizupes]]||mazciems||93 (2025)|| |- | [[Celtnieks (Tīnūžu pagasts)|Celtnieks]]||mazciems|| |- | [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]]||vidējciems||103 (2025)|| |- | [[Dobelnieki]]||vidējciems||224 (2025)|| |- | [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]]||mazciems||60 (2025)|| |- | [[Kranciems]]||mazciems||40 (2009)|| |- | [[Saulesdārzs]]||vidējciems||145 (2025)|| |- | '''[[Tīnūži]]'''||lielciems||544 (2025)||pagasta centrs |- | [[Turkalne]]||vidējciems||205 (2025)|| |} ==Tomes pagasts== Tomes pagasta centrs atrodas '''[[Tome|Tomē]]'''. [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 8 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Arāji]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Bekuciems]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Berkava]]||mazciems||22 (2025)|| |- | [[Latgaļi (ciems)|Latgaļi]]||mazciems||30 (2008)|| |- | [[Līdakas (Tomes pagasts)|Līdakas]]||mazciems|||| |- | [[Nariņi]]||mazciems|||| |- | [[Rutki (Tomes pagasts)|Rutki]]||mazciems||74 (2025)|| |- | [[Sala (Tomes pagasts)|Sala]]||skrajciems||61 (2008)|| |- | '''[[Tome]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs |- | [[Tomes zivjaudzētava]]||mazciems||16 (2008)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ogres novada ciemi| ]] [[Kategorija:Ogres novads]] 6se0ag1teheuz2rwc9a6nf6plcy6pve 4519827 4519824 2026-09-10T10:21:44Z Lasks 38532 /* Tīnūžu pagasts */ 4519827 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ogres novads COA.png|100px|thumbnail|right|Ogres novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Ogres novads|Ogres novada]] ciemi'''<ref>[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Ogres-nov BalticMaps]</ref> pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Ogres novads sastāv no [[Birzgales pagasts|Birzgales]], [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]], [[Krapes pagasts|Krapes]], [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]], [[Lauberes pagasts|Lauberes]], [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]], [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]], [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Mazozolu pagasts|Mazozolu]], [[Meņģeles pagasts|Meņģeles]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]], [[Rembates pagasts|Rembates]], [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Taurupes pagasts|Taurupes]], [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu]], [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem un [[Ikšķile]]s, [[Ķegums|Ķeguma]], [[Lielvārde]]s un [[Ogre]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Ogres novada teritorijā atrodas 101 ciems (100 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Birzgales pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Jumpravas pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Krapes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Ķeipenes pagastā''' atrodas 4 ciemi (3 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Lauberes pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Lēdmanes pagastā''' atrodas 13 ciemi. * '''Lielvārdes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Madlienas pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Mazozolu pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Meņģeles pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Ogresgala pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Rembates pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Suntažu pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Taurupes pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Tīnūžu pagastā''' atrodas 9 ciemi. * '''Tomes pagastā''' atrodas 10 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Birzgales pagasts== Birzgales pagasta centrs atrodas '''[[Birzgale|Birzgalē]]'''. Birzgales pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 7 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Ābermaņi]]||mazciems|||| |- | '''[[Birzgale]]'''||lielciems||627 (2026)||pagasta centrs |- | [[Daugavieši (Birzgales pagasts)|Daugavieši]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Gāguļi]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Lāčplēsis (Birzgales pagasts)|Lāčplēsis]]||mazciems||43 (2005)|| |- | [[Lejas Grantiņi]]||mazciems|||| |- | [[Linde]]||mazciems||60 (2008)|| |- | [[Širmeļi]]||mazciems||50 (2008)|| |} ==Jumpravas pagasts== Jumpravas pagasta centrs atrodas '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravā]]'''. Jumpravas pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aronijas (ciems)|Aronijas]]||mazciems|| || |- | [[Dzelmes]]||vidējciems||141 (2026)|| |- | '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]'''||lielciems||1008 (2026)||pagasta centrs |- | [[Timsēni]]||mazciems|| || |} ==Krapes pagasts== Krapes pagasta centrs atrodas '''[[Krape|Krapē]]'''. Krapes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Krape]]'''||vidējciems||137 (2026)||pagasta centrs |- |[[Krapes muiža]]||mazciems||20 (2008)|| |- |[[Lobe (ciems)|Lobe]]||mazciems||103 (2024)|| |- |[[Veckrapes Kalns]]||mazciems|| || |} ==Ķeipenes pagasts== Ķeipenes pagasta centrs atrodas '''[[Ķeipene|Ķeipenē]]'''. Ķeipenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aliņkalns]]||mazciems|||| |- |[[Diedziņš]]||mazciems||50 (2003)|| |- |'''[[Ķeipene]]'''||lielciems||388 (2026)||pagasta centrs |- | [[Šķērsteni]]||mazciems|||| |- |[[Vatrāne]]||mazciems||25 (2008)|| |} ==Lauberes pagasts== Lauberes pagasta centrs atrodas '''[[Laubere|Lauberē]]'''. Lauberes pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Cēsītes]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Krodzinieki]]||mazciems||50 (2008)|| |- |'''[[Laubere]]'''||vidējciems||323 (2025)||pagasta centrs |} ==Lēdmanes pagasts== Lēdmanes pagasta centrs atrodas '''[[Lēdmane|Lēdmanē]]'''. Lēdmanes pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 13 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aviekste (Lēdmanes pagasts)|Aviekste]]||skrajciems||28 (2017) |- | [[Bekas (ciems)|Bekas]]||mazciems||74 (2021)|| |- | [[Bricēni]]||mazciems||17 (2017) || |- | [[Everti]]||mazciems|| || |- | '''[[Lēdmane]]'''||lielciems||513 (2025)||pagasta centrs |- | [[Mizas]]||mazciems|| 67 (2017) || |- | [[Rītarasas]]||mazciems||79 (2017)|| |- | [[Rozītes (Lēdmanes pagasts)|Rozītes]]||mazciems||25 (2017)|| |- | [[Tīrumnieki]]||mazciems|| 25 (2017) || |- | [[Tomēni (Lēdmanes pagasts)|Tomēni]]||mazciems|| 23 (2017) || |- | [[Tropmači]]||mazciems||78 (2021)|| |- | [[Tūjas (Lēdmanes pagasts)|Tūjas]]||mazciems||16 (2017)|| |- | [[Vālodzes (Lēdmanes pagasts)|Vālodzes]]||mazciems||27 (2019) || |} ==Lielvārdes pagasts== Lielvārdes pagasta centrs atrodas '''[[Lielvārde]]s''' pilsētā. Lielvārdes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Annas (Lielvārdes pagasts)|Annas]]||mazciems||51 (1989)|| |- | [[Glaudītāji]]||mazciems|| || |- | [[Kaibala]]||vidējciems||274 (2025)|| |- | [[Senči]]||mazciems|| 67 (2022) || |- | [[Svētiņi (Lielvārdes pagasts)|Svētiņi]]||mazciems||80 (1989)|| |} ==Madlienas pagasts== Madlienas pagasta centrs atrodas '''[[Madliena|Madlienā]]'''. Madlienas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Lielāmuiža]]||mazciems|| || |- |'''[[Madliena]]'''||lielciems||751 (2025)||pagasta centrs |- |[[Plātere]]||mazciems||141 (2007)|| |- |[[Silamuiža (Madlienas pagasts)|Silamuiža]]||mazciems|| || |- |[[Vecķeipene]]||mazciems||40 (2008)|| |- |[[Vērene]]||mazciems||37 (2008)|| |- |[[Zādzene]]||mazciems||86 (2008)|| |} ==Mazozolu pagasts== Mazozolu pagasta centrs atrodas '''[[Līčupe (ciems)|Līčupē]]'''. Mazozolu pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Līčupe (ciems)|Līčupe]]'''||vidējciems||252 (2025)||pagasta centrs |- |[[Mazozoli]]||mazciems||14 (2008)|| |- |[[Ogresmuiža]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Vecogre]]||skrajciems|| || |} ==Meņģeles pagasts== Meņģeles pagasta centrs atrodas '''[[Meņģele|Meņģelē]]'''. Meņģeles pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Gnēžas]]||mazciems||15 (2008)|| |- |'''[[Meņģele]]'''||vidējciems||234 (2025)||pagasta centrs |- |[[Meņģeles muiža]]||mazciems||12 (2008)|| |} ==Ogresgala pagasts== Ogresgala pagasta centrs atrodas '''[[Ogresgals|Ogresgalā]]'''. Ogresgala pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Ciemupe]]||lielciems||1179 (2025)|| |- |[[Druviņas]]||mazciems|| || |- |[[Kooperators (Ogresgala pagasts)|Kooperators]]||mazciems|| || |- |[[Mežmalas]]||mazciems|| || |- |[[Mežvidi (Ogresgala pagasts)|Mežvidi]]||mazciems|| |- |'''[[Ogresgals]]'''||lielciems||1571 (2025)||pagasta centrs |- |[[Silavas (Ogresgala pagasts)|Silavas]]||mazciems||30 (2008)|| |- |[[Urdziņa]]||mazciems||60 (2008)|| |} ==Rembates pagasts== Rembates pagasta centrs atrodas '''[[Rembate|Rembatē]]'''. Rembates pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Duklāvi]]||mazciems|| || |- | [[Glāžšķūnis]]||vidējciems||48 (2025)|| |- | [[Graužupes]]||mazciems||80 (2025)|| |- | [[Ozolkalni (Rembates pagasts)|Ozolkalni]]||mazciems||45 (2025)|| |- | '''[[Rembate]]'''||lielciems||469 (2025)|| pagasta centrs |- | [[Rēžas]]||mazciems|| || |} ==Suntažu pagasts== Suntažu pagasta centrs atrodas '''[[Suntaži|Suntažos]]'''. Suntažu pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Glāznieki (Suntažu pagasts)|Glāznieki]]||mazciems||67 (2025)|| |- |[[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]]||vidējciems||85 (2025)|| |- |[[Ķieģeļceplis (Suntažu pagasts)|Ķieģeļceplis]]||mazciems||59 (2025)|| |- |'''[[Suntaži]]'''||lielciems||815 (2025)||pagasta centrs |- |[[Upespils]]||vidējciems||59 (2025)|| |- |[[Viršņukalns]]||mazciems||26 (2014)|| |} ==Taurupes pagasts== Taurupes pagasta centrs atrodas '''[[Taurupe|Taurupē]]'''. Taurupes pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Aderkaši]]||mazciems||15 (2008)|| |- |[[Bēvulēni]]||mazciems|| || |- |[[Dreimaņi (Taurupes pagasts)|Dreimaņi]]||mazciems|| || |- |[[Lakstene]]||mazciems||10 (2008)|| |- |'''[[Taurupe]]'''||vidējciems||242 (2025)|| pagasta centrs |- |[[Virticēni]]||mazciems|| || |- |[[Zvaigznītes]]||mazciems|| || |} ==Tīnūžu pagasts== Tīnūžu pagasta centrs atrodas '''[[Tīnūži|Tīnūžos]]'''. Tīnūžu pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 4 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 būvējamais ciems. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aizupes (Tīnūžu pagasts)|Aizupes]]||mazciems||93 (2025)|| |- | [[Celtnieks (Tīnūžu pagasts)|Celtnieks]]||mazciems|| |- | [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]]||vidējciems||103 (2025)|| |- | [[Dobelnieki]]||vidējciems||224 (2025)|| |- | [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]]||mazciems||60 (2025)|| |- | [[Kranciems]]||mazciems||40 (2009)|| |- | [[Muižkalni (Tīnūžu pagasts)|Muižkalni]]||būvējamais ciems|||| |- | [[Saulesdārzs]]||vidējciems||145 (2025)|| |- | '''[[Tīnūži]]'''||lielciems||544 (2025)||pagasta centrs |- | [[Turkalne]]||vidējciems||205 (2025)|| |} ==Tomes pagasts== Tomes pagasta centrs atrodas '''[[Tome|Tomē]]'''. [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 8 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Arāji]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Bekuciems]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Berkava]]||mazciems||22 (2025)|| |- | [[Latgaļi (ciems)|Latgaļi]]||mazciems||30 (2008)|| |- | [[Līdakas (Tomes pagasts)|Līdakas]]||mazciems|||| |- | [[Nariņi]]||mazciems|||| |- | [[Rutki (Tomes pagasts)|Rutki]]||mazciems||74 (2025)|| |- | [[Sala (Tomes pagasts)|Sala]]||skrajciems||61 (2008)|| |- | '''[[Tome]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs |- | [[Tomes zivjaudzētava]]||mazciems||16 (2008)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ogres novada ciemi| ]] [[Kategorija:Ogres novads]] c503ukpd19l7oy2eem1zd47tpnjcz6p 4519828 4519827 2026-09-10T10:24:43Z Lasks 38532 4519828 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ogres novads COA.png|100px|thumbnail|right|Ogres novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Ogres novads|Ogres novada]] ciemi'''<ref>[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Ogres-nov BalticMaps]</ref> pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> Ogres novads sastāv no [[Birzgales pagasts|Birzgales]], [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]], [[Krapes pagasts|Krapes]], [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]], [[Lauberes pagasts|Lauberes]], [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]], [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]], [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Mazozolu pagasts|Mazozolu]], [[Meņģeles pagasts|Meņģeles]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]], [[Rembates pagasts|Rembates]], [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Taurupes pagasts|Taurupes]], [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu]], [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem un [[Ikšķile]]s, [[Ķegums|Ķeguma]], [[Lielvārde]]s un [[Ogre]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Ogres novada teritorijā atrodas 103 ciemi (101 ciems pašlaik pastāv, 1 ciems ir daļēji izzudis un 1 ciems ir būvējams ciems). * '''Birzgales pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Jumpravas pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Krapes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Ķeipenes pagastā''' atrodas 4 ciemi (3 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Lauberes pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Lēdmanes pagastā''' atrodas 13 ciemi. * '''Lielvārdes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Madlienas pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Mazozolu pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Meņģeles pagastā''' atrodas 3 ciemi. * '''Ogresgala pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Rembates pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Suntažu pagastā''' atrodas 6 ciemi. * '''Taurupes pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Tīnūžu pagastā''' atrodas 10 ciemi (9 ciemi pašlaik pastāv, bet ir 1 būvējams ciems). * '''Tomes pagastā''' atrodas 10 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Birzgales pagasts== Birzgales pagasta centrs atrodas '''[[Birzgale|Birzgalē]]'''. Birzgales pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 7 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Ābermaņi]]||mazciems|||| |- | '''[[Birzgale]]'''||lielciems||627 (2026)||pagasta centrs |- | [[Daugavieši (Birzgales pagasts)|Daugavieši]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Gāguļi]]||mazciems||35 (2005)|| |- | [[Lāčplēsis (Birzgales pagasts)|Lāčplēsis]]||mazciems||43 (2005)|| |- | [[Lejas Grantiņi]]||mazciems|||| |- | [[Linde]]||mazciems||60 (2008)|| |- | [[Širmeļi]]||mazciems||50 (2008)|| |} ==Jumpravas pagasts== Jumpravas pagasta centrs atrodas '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravā]]'''. Jumpravas pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aronijas (ciems)|Aronijas]]||mazciems|| || |- | [[Dzelmes]]||vidējciems||141 (2026)|| |- | '''[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]'''||lielciems||1008 (2026)||pagasta centrs |- | [[Timsēni]]||mazciems|| || |} ==Krapes pagasts== Krapes pagasta centrs atrodas '''[[Krape|Krapē]]'''. Krapes pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Krape]]'''||vidējciems||137 (2026)||pagasta centrs |- |[[Krapes muiža]]||mazciems||20 (2008)|| |- |[[Lobe (ciems)|Lobe]]||mazciems||103 (2024)|| |- |[[Veckrapes Kalns]]||mazciems|| || |} ==Ķeipenes pagasts== Ķeipenes pagasta centrs atrodas '''[[Ķeipene|Ķeipenē]]'''. Ķeipenes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aliņkalns]]||mazciems|||| |- |[[Diedziņš]]||mazciems||50 (2003)|| |- |'''[[Ķeipene]]'''||lielciems||388 (2026)||pagasta centrs |- | [[Šķērsteni]]||mazciems|||| |- |[[Vatrāne]]||mazciems||25 (2008)|| |} ==Lauberes pagasts== Lauberes pagasta centrs atrodas '''[[Laubere|Lauberē]]'''. Lauberes pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Cēsītes]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Krodzinieki]]||mazciems||50 (2008)|| |- |'''[[Laubere]]'''||vidējciems||323 (2025)||pagasta centrs |} ==Lēdmanes pagasts== Lēdmanes pagasta centrs atrodas '''[[Lēdmane|Lēdmanē]]'''. Lēdmanes pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 13 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aviekste (Lēdmanes pagasts)|Aviekste]]||skrajciems||28 (2017) |- | [[Bekas (ciems)|Bekas]]||mazciems||74 (2021)|| |- | [[Bricēni]]||mazciems||17 (2017) || |- | [[Everti]]||mazciems|| || |- | '''[[Lēdmane]]'''||lielciems||513 (2025)||pagasta centrs |- | [[Mizas]]||mazciems|| 67 (2017) || |- | [[Rītarasas]]||mazciems||79 (2017)|| |- | [[Rozītes (Lēdmanes pagasts)|Rozītes]]||mazciems||25 (2017)|| |- | [[Tīrumnieki]]||mazciems|| 25 (2017) || |- | [[Tomēni (Lēdmanes pagasts)|Tomēni]]||mazciems|| 23 (2017) || |- | [[Tropmači]]||mazciems||78 (2021)|| |- | [[Tūjas (Lēdmanes pagasts)|Tūjas]]||mazciems||16 (2017)|| |- | [[Vālodzes (Lēdmanes pagasts)|Vālodzes]]||mazciems||27 (2019) || |} ==Lielvārdes pagasts== Lielvārdes pagasta centrs atrodas '''[[Lielvārde]]s''' pilsētā. Lielvārdes pagastā atrodas 5 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Annas (Lielvārdes pagasts)|Annas]]||mazciems||51 (1989)|| |- | [[Glaudītāji]]||mazciems|| || |- | [[Kaibala]]||vidējciems||274 (2025)|| |- | [[Senči]]||mazciems|| 67 (2022) || |- | [[Svētiņi (Lielvārdes pagasts)|Svētiņi]]||mazciems||80 (1989)|| |} ==Madlienas pagasts== Madlienas pagasta centrs atrodas '''[[Madliena|Madlienā]]'''. Madlienas pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Lielāmuiža]]||mazciems|| || |- |'''[[Madliena]]'''||lielciems||751 (2025)||pagasta centrs |- |[[Plātere]]||mazciems||141 (2007)|| |- |[[Silamuiža (Madlienas pagasts)|Silamuiža]]||mazciems|| || |- |[[Vecķeipene]]||mazciems||40 (2008)|| |- |[[Vērene]]||mazciems||37 (2008)|| |- |[[Zādzene]]||mazciems||86 (2008)|| |} ==Mazozolu pagasts== Mazozolu pagasta centrs atrodas '''[[Līčupe (ciems)|Līčupē]]'''. Mazozolu pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |'''[[Līčupe (ciems)|Līčupe]]'''||vidējciems||252 (2025)||pagasta centrs |- |[[Mazozoli]]||mazciems||14 (2008)|| |- |[[Ogresmuiža]]||mazciems||10 (2008)|| |- |[[Vecogre]]||skrajciems|| || |} ==Meņģeles pagasts== Meņģeles pagasta centrs atrodas '''[[Meņģele|Meņģelē]]'''. Meņģeles pagastā atrodas 3 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 2 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Gnēžas]]||mazciems||15 (2008)|| |- |'''[[Meņģele]]'''||vidējciems||234 (2025)||pagasta centrs |- |[[Meņģeles muiža]]||mazciems||12 (2008)|| |} ==Ogresgala pagasts== Ogresgala pagasta centrs atrodas '''[[Ogresgals|Ogresgalā]]'''. Ogresgala pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Ciemupe]]||lielciems||1179 (2025)|| |- |[[Druviņas]]||mazciems|| || |- |[[Kooperators (Ogresgala pagasts)|Kooperators]]||mazciems|| || |- |[[Mežmalas]]||mazciems|| || |- |[[Mežvidi (Ogresgala pagasts)|Mežvidi]]||mazciems|| |- |'''[[Ogresgals]]'''||lielciems||1571 (2025)||pagasta centrs |- |[[Silavas (Ogresgala pagasts)|Silavas]]||mazciems||30 (2008)|| |- |[[Urdziņa]]||mazciems||60 (2008)|| |} ==Rembates pagasts== Rembates pagasta centrs atrodas '''[[Rembate|Rembatē]]'''. Rembates pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 4 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Duklāvi]]||mazciems|| || |- | [[Glāžšķūnis]]||vidējciems||48 (2025)|| |- | [[Graužupes]]||mazciems||80 (2025)|| |- | [[Ozolkalni (Rembates pagasts)|Ozolkalni]]||mazciems||45 (2025)|| |- | '''[[Rembate]]'''||lielciems||469 (2025)|| pagasta centrs |- | [[Rēžas]]||mazciems|| || |} ==Suntažu pagasts== Suntažu pagasta centrs atrodas '''[[Suntaži|Suntažos]]'''. Suntažu pagastā atrodas 6 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Glāznieki (Suntažu pagasts)|Glāznieki]]||mazciems||67 (2025)|| |- |[[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]]||vidējciems||85 (2025)|| |- |[[Ķieģeļceplis (Suntažu pagasts)|Ķieģeļceplis]]||mazciems||59 (2025)|| |- |'''[[Suntaži]]'''||lielciems||815 (2025)||pagasta centrs |- |[[Upespils]]||vidējciems||59 (2025)|| |- |[[Viršņukalns]]||mazciems||26 (2014)|| |} ==Taurupes pagasts== Taurupes pagasta centrs atrodas '''[[Taurupe|Taurupē]]'''. Taurupes pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 6 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Aderkaši]]||mazciems||15 (2008)|| |- |[[Bēvulēni]]||mazciems|| || |- |[[Dreimaņi (Taurupes pagasts)|Dreimaņi]]||mazciems|| || |- |[[Lakstene]]||mazciems||10 (2008)|| |- |'''[[Taurupe]]'''||vidējciems||242 (2025)|| pagasta centrs |- |[[Virticēni]]||mazciems|| || |- |[[Zvaigznītes]]||mazciems|| || |} ==Tīnūžu pagasts== Tīnūžu pagasta centrs atrodas '''[[Tīnūži|Tīnūžos]]'''. Tīnūžu pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 4 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 1 būvējamais ciems. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aizupes (Tīnūžu pagasts)|Aizupes]]||mazciems||93 (2025)|| |- | [[Celtnieks (Tīnūžu pagasts)|Celtnieks]]||mazciems|| |- | [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]]||vidējciems||103 (2025)|| |- | [[Dobelnieki]]||vidējciems||224 (2025)|| |- | [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]]||mazciems||60 (2025)|| |- | [[Kranciems]]||mazciems||40 (2009)|| |- | [[Muižkalni (Tīnūžu pagasts)|Muižkalni]]||būvējamais ciems|||| |- | [[Saulesdārzs]]||vidējciems||145 (2025)|| |- | '''[[Tīnūži]]'''||lielciems||544 (2025)||pagasta centrs |- | [[Turkalne]]||vidējciems||205 (2025)|| |} ==Tomes pagasts== Tomes pagasta centrs atrodas '''[[Tome|Tomē]]'''. [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 8 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Arāji]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Bekuciems]]||mazciems||52 (2025)|| |- | [[Berkava]]||mazciems||22 (2025)|| |- | [[Latgaļi (ciems)|Latgaļi]]||mazciems||30 (2008)|| |- | [[Līdakas (Tomes pagasts)|Līdakas]]||mazciems|||| |- | [[Nariņi]]||mazciems|||| |- | [[Rutki (Tomes pagasts)|Rutki]]||mazciems||74 (2025)|| |- | [[Sala (Tomes pagasts)|Sala]]||skrajciems||61 (2008)|| |- | '''[[Tome]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs |- | [[Tomes zivjaudzētava]]||mazciems||16 (2008)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ogres novada ciemi| ]] [[Kategorija:Ogres novads]] dqr5ozugogeiimrryorr6i90v70he3l 0 248818 4519812 3415671 2026-09-10T09:04:04Z Meistars Joda 781 4519812 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pļaviņu novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Pļaviņu novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]]''' ciemi un iedzīvotāju skaits tajos pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes]] datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada|title=Iedzīvotāju reģistra statistika 2020. gadā {{!}} Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|website=www.pmlp.gov.lv|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> uz 2017. gada 3. augustu. Pļaviņu novads sastāv no [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]], [[Klintaines pagasts|Klintaines]], [[Vietalvas pagasts|Vietalvas]] pagastiem un [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētas. Novada teritorijā atrodas 9 ciemi. * '''Aiviekstes pagastā''' atrodas 5 ciemi. * '''Klintaines pagastā''' atrodas 2 ciemi. * '''Vietalvas pagastā''' atrodas 2 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv. == Aiviekstes pagasts == Aiviekstes pagasta centrs atrodas '''[[Kriškalni|Kriškalnos]]'''. Aiviekstes pagastā atrodas 5 ciemi. {| class="wikitable" !Ciems !Iedzīvotāju skaits |- |Īvāni |29 |- |Krievciems |12 |- |Kriškalni |158 |- |Ķūģi |83 |- |Maiļupsala |45 |} == Klintaines pagasts == Klintaines pagasta centrs atrodas '''[[Stukmaņi|Stukmaņos]]'''. Klintaines pagastā atrodas 2 ciemi. {| class="wikitable" !Ciems !Iedzīvotāju skaits |- |Rīteri |93 |- |Stukmaņi |171 |} == Vietalvas pagasts == Vietalvas pagasta centrs atrodas '''[[Vietalva|Vietalvā]]'''. Vietalvas pagastā atrodas 2 ciemi. {| class="wikitable" !Ciems !Iedzīvotāju skaits |- |Odziena |52 |- |Vietalva |240 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Pļaviņu novada ciemi| ]] [[Kategorija:Pļaviņu novads]] 0n0gouza4zuripmi3aszw5xvaelckpy 0 250841 4519558 4437499 2026-09-09T12:55:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519558 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sokolohirska | official_name = ''Сокологірськ'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Первомайск ул.Трудовая.jpg | imagesize = | image_caption = Trudovajas iela Pervomajskā | image_flag = Flag of Pervomaisk, Luhansk oblast.svg | image_shield = PervomayskUA.svg | shield_size = 75px | pushpin_map = Ukraina#Luhanskas apgabals | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = | latd = 48 | latm = 37| lats = 47| latNS = N | longd = 38| longm = 33| longs = 43| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Luhanskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1765]]. gadā | established_title1 = Pilsēta no | established_date1 = [[1938]]. gada | seat_type = | seat = | area_total_km2 = 88.54 | elevation_m = 199 | population_footnotes = | population_total = 38801 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 93200—93279 | area_code = +380 6455 | website = {{URL|http://pervomaysk.loga.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Sokolohirska''' ({{val|uk|Сокологірськ}}) ir [[pilsēta]] [[Ukraina]]s austrumos [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] [[Alčevskas rajons|Alčevskas rajonā]]. Izvietojusies apgabala rietumdaļā, ietilpst [[Alčevska]]s—[[Kadijivka]]s aglomerācijā (kopā {{nobr|513 000}} iedzīvotāju <small>(2001)</small>). Pervomajskas pilsētas padomei pakļautas [[Hirske]]s un [[Zolote]]s pilsētas un [[Nižņe]]s un [[Toškivka]]s ciemati (kopā 88,5 km², {{nobr|71 149}} iedzīvotāju <small>(2011)</small>). Apdzīvotā vieta dibināta 1765. gadā kā Oleksandrivkas ciems. 19. gadsimta 60. gados apkaimē sākās primitīva [[akmeņogles|akmeņogļu]] ieguve. Rūpniecisko ieguvi aizsākās 1872. gadā Petro-Marjivkas akmeņogļu ieguves biedrība, no kuras savu nosaukumu ieguva arī pie šahtām izaugušais strādnieku ciemats '''Petromarjivka''' ''(Петромарьївка)''. 1920. gadā ciemats tika pārdēvēts par '''Pervomajsku''' (''Первомайськ'') par godu [[Darba svētki|Starptautiskajai darbaļaužu solidaritātes dienai]] — 1. maijam. 1938. gadā piešķirts pilsētas statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pervomaysk.loga.gov.ua/about/history/ |title=Місто Первомайськ Луганської області |access-date={{dat|2014|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131021235904/http://pervomaysk.loga.gov.ua/about/history/ |archivedate={{dat|2013|10|21||bez}} }}</ref> Mūsdienās akmeņogļu ieguves, mašīnbūves un elektromehāniskās rūpniecības centrs. Kopš 2014. gada pilsēta atrodas tā dēvētās [[Luhanskas Tautas Republika]]s kontrolē. 2024. gadā Ukraunas [[Augstākā rada]] pilsētu pārdēvēja tagadējā vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text |title=Про перейменування окремих населених пунктів та районів. Верховна Рада України. |access-date={{dat|2025|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204042945/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Luhanskas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} 37iavfsi3ebqud0ds4e6dyw3nufi3ju 0 251311 4519583 4241009 2026-09-09T15:07:19Z Bendžamins 76862 4519583 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Djegu Kosta | image = Diego Costa 2019.jpg | caption = Djegu Kosta 2019. gadā | fullname = Djegu da Silva Kosta | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|10|7}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Lagartu}} | height = 188<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/diego-da-silva-costa-diego-costa-2|title=Diego Costa|publisher=Atlético Madrid|accessdate=30 April 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140718190626/http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/diego-da-silva-costa-diego-costa-2|archivedate={{dat|2014|07|18||bez}}}}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | youthyears1 = 2004—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Barcelona EP | years1 = 2006 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Braga|Braga]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2006 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} {{īre}} [[F.C. Penafiel|Penafiel]] | caps2 = 13 | goals2 = 5 | years3 = 2007—2009 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2007 | clubs4 = {{flaga|Portugāle}} {{īre}} [[S.C. Braga|Braga]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2007—2008 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Celta de Vigo|Celta]] | caps5 = 30 | goals5 = 5 | years6 = 2008—2009 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Albacete Balompié|Albacete]] | caps6 = 35 | goals6 = 9 | years7 = 2009—2010 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | caps7 = 34 | goals7 = 8 | years8 = 2010—2014 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | caps8 = 94 | goals8 = 43 | years9 = 2012 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Rayo Vallecano]] | caps9 = 16 | goals9 = 10 | years10 = 2014—2017 | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps10 = 89 | goals10 = 52 | years11 = 2018—2020 | clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | caps11 = 61 | goals11 = 12 | years12 = 2021—2022 | clubs12 = {{flaga|BRA}} [[Atlético Mineiro]] | caps12 = 15 | goals12 = 4 | years13 = 2022—2023 | clubs13 = {{flaga|ENG}} [[Vulverhemptonas "Wanderers"]] | caps13 = 23 | goals13 = 1 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{fb|Brazil}} | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2018 | nationalteam2 = {{fb|Spain}} | nationalcaps2 = 24 | nationalgoals2 = 10 | clubs14 = {{flaga|Brazīlija}} [[Botafogo de Futebol e Regatas|Botafogo]] | years14 = 2023 | caps14 = 12 | goals14 = 3 | clubs15 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]] | years15 = 2024 | caps15 = 20 | goals15 = 7 | totalcaps = 448 | totalgoals = 161 }} '''Djegu da Silva Kosta''' ({{val|pt|Diego da Silva Costa}}; dzimis {{dat|1988|10|7}}) ir [[Spānija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāvēja [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]s. Profesionāļa karjeru uzsācis Portugāles klubā ''[[S.C. Braga|Braga]]''. 2007. gadā parakstīja līgumu ar Spānijas ''La Liga'' klubu ''[[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]]'', tomēr vairākas reizes ticis izīrēts citiem klubiem, līdz 2010. gadā atgriezās kluba pamatsastāvā. Madrides kluba sastāvā ieguvis divus UEFA Superkausus (2010, 2012), [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]. 2014. gadā kļuva par ''La Liga'' čempionu. 2014. gada jūlijā pārgāja uz [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://en.espn.co.uk/football/sport/story/320721.html |title=Chelsea agree deal to sign Costa |language=en |date={{dat|2014|7|2|N|bez}} |publisher=ESPN |accessdate={{dat|2018|1|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180109063757/http://en.espn.co.uk/football/sport/story/320721.html }}</ref> Anglijas kluba sastāvā kļuva par Premjerlīgas uzvarētāju [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014.—2015. gada]] un [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada]] sezonās. 2017. septembrī tika panākta vienošanās par Kostas atgriešanos Madrides "Atletico", sākot ar 2018. gada janvāri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/41348578 |title=Diego Costa: Chelsea agree terms with Atletico Madrid to sell striker |language=en |date={{dat|2017|9|21|N|bez}} |publisher=bbc.com|accessdate={{dat|2018|1|20||bez}}}}</ref> Sākotnēji pārstāvējis [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]], tomēr 2013. gadā nolēma turpmāk pārstāvēt Spāniju, kuras valsts pilsonību ieguva 2013. gada septembrī. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2013—14 * [[Copa del Rey]]: 2012—13 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2010, 2012, 2018 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014—15]], [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kosta, Djegu}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Seržipi dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:SC Braga spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Penafiel spēlētāji]] [[Kategorija:Beluorizonti "Atletico Mineiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Botafogo" spēlētāji]] 46r7wn5ztyk1x5ye4jgiumfudlia769 0 251645 4519775 4519539 2026-09-10T06:11:26Z Lasks 38532 /* Izpildītāji, kas atgriežas */ 4519775 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2016. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 10. | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 25. | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 11. | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 17. | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 19. | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | ''Nessun grado di separazione'' | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16. | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 14. | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4. | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | ''If I Were Sorry'' | "Ja es atvainotos" | 5. | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | ''Ghost'' | "Spoks" | 26. | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[Amir]]'' | ''J'ai cherché'' | "Es atradu" | 6. | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 8. | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 2. | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 21. | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 18. | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 9. | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 23. | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 3. | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Barei]]'' | ''Say Yay!'' | "Saki Jē!" | 22. | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 15. | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 1. | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 12. | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 20. | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | Franču | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 13. | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | ''[[Joe & Jake]]'' | ''You're Not Alone'' | "Tu neesi viens" | 24. | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 7. | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183500/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 2 || 8 || || || 7 || || 2 || || || || || || 5 || || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 3 || || 7 || || 3 || || || 6 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 6 || || 6 || || || || || 5 || || || || 4 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 3 || || || 4 || '''12''' || 6 || || 5 || 8 || 1 || 2 || 4 || || 5 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 5 || || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 2 || 1 || 1 || 6 || 7 || 7 || 3 || || 7 || 7 || 5 || || 6 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | '''12''' || 1 || 4 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || || 10 || || 6 || '''12''' || || 2 || '''12''' || 1 || || 8 || 4 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 7 || 10 || 10 || 5 || 5 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 10 || 5 || 2 || || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || 10 || 6 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || 1 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || 8 || 1 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 2 || 8 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | 10 || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 10 || 6 || 2 || 4 || 8 || '''12''' || 3 || 1 || 6 || 7 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | || 8 || 7 || 2 || 10 || 10 || || 8 || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || 1 || || 8 || 4 || 1 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 3 || 2 || || || || 6 || || || || 5 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 1 || '''12''' || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | 1 || || 2 || || || || || || 2 || || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | 2 || 5 || || 7 || 3 || 7 || || 6 || 10 || 3 || 4 || 4 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 6 || || 7 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || 6 || || || || || 10 || 10 || 3 || || || || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 4 || || || 1 || 1 || || || 7 || || 4 || 1 || 3 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || 1 || || 4 || || 1 || 2 || || 2 || || || || 10 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || 10 |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 4joj4ey4qftobvpyaf7lijsxzaucqnb 4519780 4519775 2026-09-10T06:22:48Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4519780 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2016. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 10. | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 25. | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 11. | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 17. | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 19. | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | ''Nessun grado di separazione'' | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16. | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 14. | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4. | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | ''If I Were Sorry'' | "Ja es atvainotos" | 5. | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | ''Ghost'' | "Spoks" | 26. | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[Amir]]'' | ''J'ai cherché'' | "Es atradu" | 6. | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 8. | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 2. | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 21. | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 18. | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 9. | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 23. | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 3. | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Barei]]'' | ''Say Yay!'' | "Saki Jē!" | 22. | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 15. | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 1. | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 12. | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 20. | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | Franču | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 13. | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | ''[[Joe & Jake]]'' | ''You're Not Alone'' | "Tu neesi viens" | 24. | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 7. | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183500/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 2 || 8 || || || 7 || || 2 || || || || || || 5 || || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 3 || || 7 || || 3 || || || 6 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 6 || || 6 || || || || || 5 || || || || 4 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 3 || || || 4 || '''12''' || 6 || || 5 || 8 || 1 || 2 || 4 || || 5 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 5 || || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 2 || 1 || 1 || 6 || 7 || 7 || 3 || || 7 || 7 || 5 || || 6 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | '''12''' || 1 || 4 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || || 10 || || 6 || '''12''' || || 2 || '''12''' || 1 || || 8 || 4 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 7 || 10 || 10 || 5 || 5 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 10 || 5 || 2 || || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || 10 || 6 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || 1 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || 8 || 1 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 2 || 8 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | 10 || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 10 || 6 || 2 || 4 || 8 || '''12''' || 3 || 1 || 6 || 7 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | || 8 || 7 || 2 || 10 || 10 || || 8 || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || 1 || || 8 || 4 || 1 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 3 || 2 || || || || 6 || || || || 5 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 1 || '''12''' || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | 1 || || 2 || || || || || || 2 || || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | 2 || 5 || || 7 || 3 || 7 || || 6 || 10 || 3 || 4 || 4 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 6 || || 7 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || 6 || || || || || 10 || 10 || 3 || || || || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 4 || || || 1 || 1 || || || 7 || || 4 || 1 || 3 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || 1 || || 4 || || 1 || 2 || || 2 || || || || 10 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || 10 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 1 || || || || || || || || || 7 || || || 2 || || || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 7 || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | 4 || 7 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 6 || 8 || 5 || 7 || 6 || 6 || 1 || 8 || 7 || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 2 || 4 || 2 || || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || || 4 || 2 || 1 || 6 || || || 8 || || '''12''' || || 1 || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | 6 || 2 || || 6 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || 6 || || 3 || 4 || 10 || 8 || 4 || || 10 || || 7 || 4 || 6 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 1 || 8 || 8 || 2 || 3 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 4 || 1 || || 3 || 3 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | 3 || 6 || 4 || 5 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 5 || 4 || 10 || 2 || 1 || || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 8 || 10 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | || 3 || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || 2 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || 3 || 1 || || 4 || 2 || 3 || 7 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | 7 || '''12''' || || 7 || 2 || 3 || 8 || 5 || 8 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 6 || 1 || 5 || 5 || 2 || 6 || 5 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 10 || 5 || 3 || 10 || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 6 || || 8 || 6 || 1 || 10 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | '''12''' || || 1 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | || || '''12''' || '''12''' || || || || 10 || 7 || 10 || 8 || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 7 || 10 || 10 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || || 6 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 5 || || || || || || || 1 || || || || 3 || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || || 4 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || || || '''12''' || 7 || 1 || 4 || || 7 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 6 || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | || 1 || 5 || 4 || 1 || 1 || 10 || || 2 || 1 || 5 || || 2 || 8 || 4 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Čehija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 9434dsfxp3m0sga0ug77kgi7fssl18m 4519820 4519780 2026-09-10T09:58:54Z Lasks 38532 /* Balsojums */ 4519820 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2016. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 10. | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 25. | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 11. | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 17. | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 19. | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | ''Nessun grado di separazione'' | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16. | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 14. | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4. | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | ''If I Were Sorry'' | "Ja es atvainotos" | 5. | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | ''Ghost'' | "Spoks" | 26. | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[Amir]]'' | ''J'ai cherché'' | "Es atradu" | 6. | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 8. | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 2. | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 21. | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 18. | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 9. | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 23. | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 3. | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Barei]]'' | ''Say Yay!'' | "Saki Jē!" | 22. | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 15. | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 1. | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 12. | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 20. | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | Franču | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 13. | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | ''[[Joe & Jake]]'' | ''You're Not Alone'' | "Tu neesi viens" | 24. | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 7. | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183500/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 2 || 8 || || || 7 || || 2 || || || || || || 5 || || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 3 || || 7 || || 3 || || || 6 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 6 || || 6 || || || || || 5 || || || || 4 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 3 || || || 4 || '''12''' || 6 || || 5 || 8 || 1 || 2 || 4 || || 5 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 5 || || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 2 || 1 || 1 || 6 || 7 || 7 || 3 || || 7 || 7 || 5 || || 6 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | '''12''' || 1 || 4 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || || 10 || || 6 || '''12''' || || 2 || '''12''' || 1 || || 8 || 4 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 7 || 10 || 10 || 5 || 5 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 10 || 5 || 2 || || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || 10 || 6 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || 1 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || 8 || 1 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 2 || 8 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | 10 || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 10 || 6 || 2 || 4 || 8 || '''12''' || 3 || 1 || 6 || 7 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | || 8 || 7 || 2 || 10 || 10 || || 8 || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || 1 || || 8 || 4 || 1 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 3 || 2 || || || || 6 || || || || 5 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 1 || '''12''' || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | 1 || || 2 || || || || || || 2 || || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | 2 || 5 || || 7 || 3 || 7 || || 6 || 10 || 3 || 4 || 4 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 6 || || 7 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || 6 || || || || || 10 || 10 || 3 || || || || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 4 || || || 1 || 1 || || || 7 || || 4 || 1 || 3 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || 1 || || 4 || || 1 || 2 || || 2 || || || || 10 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || 10 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 1 || || || || || || || || || 7 || || || 2 || || || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 7 || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | 4 || 7 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 6 || 8 || 5 || 7 || 6 || 6 || 1 || 8 || 7 || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 2 || 4 || 2 || || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || || 4 || 2 || 1 || 6 || || || 8 || || '''12''' || || 1 || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | 6 || 2 || || 6 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || 6 || || 3 || 4 || 10 || 8 || 4 || || 10 || || 7 || 4 || 6 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 1 || 8 || 8 || 2 || 3 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 4 || 1 || || 3 || 3 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | 3 || 6 || 4 || 5 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 5 || 4 || 10 || 2 || 1 || || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 8 || 10 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | || 3 || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || 2 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || 3 || 1 || || 4 || 2 || 3 || 7 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | 7 || '''12''' || || 7 || 2 || 3 || 8 || 5 || 8 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 6 || 1 || 5 || 5 || 2 || 6 || 5 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 10 || 5 || 3 || 10 || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 6 || || 8 || 6 || 1 || 10 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | '''12''' || || 1 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | || || '''12''' || '''12''' || || || || 10 || 7 || 10 || 8 || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 7 || 10 || 10 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || || 6 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 5 || || || || || || || 1 || || || || 3 || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || || 4 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || || || '''12''' || 7 || 1 || 4 || || 7 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 6 || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | || 1 || 5 || 4 || 1 || 1 || 10 || || 2 || 1 || 5 || || 2 || 8 || 4 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Čehija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |} == Balsojums == === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183500/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] b9twbidjrxcijfketo39n0niehjwv4k 4519821 4519820 2026-09-10T10:05:22Z Lasks 38532 /* Balsojums */ 4519821 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2016. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 10. | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 25. | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 11. | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 17. | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 19. | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | ''Nessun grado di separazione'' | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16. | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 14. | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4. | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | ''If I Were Sorry'' | "Ja es atvainotos" | 5. | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | ''Ghost'' | "Spoks" | 26. | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[Amir]]'' | ''J'ai cherché'' | "Es atradu" | 6. | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 8. | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 2. | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 21. | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 18. | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 9. | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 23. | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 3. | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Barei]]'' | ''Say Yay!'' | "Saki Jē!" | 22. | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 15. | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 1. | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 12. | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 20. | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | Franču | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 13. | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | ''[[Joe & Jake]]'' | ''You're Not Alone'' | "Tu neesi viens" | 24. | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 7. | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183500/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 2 || 8 || || || 7 || || 2 || || || || || || 5 || || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 3 || || 7 || || 3 || || || 6 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 6 || || 6 || || || || || 5 || || || || 4 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 3 || || || 4 || '''12''' || 6 || || 5 || 8 || 1 || 2 || 4 || || 5 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 5 || || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 2 || 1 || 1 || 6 || 7 || 7 || 3 || || 7 || 7 || 5 || || 6 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | '''12''' || 1 || 4 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || || 10 || || 6 || '''12''' || || 2 || '''12''' || 1 || || 8 || 4 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 7 || 10 || 10 || 5 || 5 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 10 || 5 || 2 || || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || 10 || 6 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || 1 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || 8 || 1 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 2 || 8 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | 10 || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 10 || 6 || 2 || 4 || 8 || '''12''' || 3 || 1 || 6 || 7 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | || 8 || 7 || 2 || 10 || 10 || || 8 || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || 1 || || 8 || 4 || 1 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 3 || 2 || || || || 6 || || || || 5 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 1 || '''12''' || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | 1 || || 2 || || || || || || 2 || || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | 2 || 5 || || 7 || 3 || 7 || || 6 || 10 || 3 || 4 || 4 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 6 || || 7 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || 6 || || || || || 10 || 10 || 3 || || || || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 4 || || || 1 || 1 || || || 7 || || 4 || 1 || 3 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || 1 || || 4 || || 1 || 2 || || 2 || || || || 10 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || 10 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 1 || || || || || || || || || 7 || || || 2 || || || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 7 || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | 4 || 7 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 6 || 8 || 5 || 7 || 6 || 6 || 1 || 8 || 7 || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 2 || 4 || 2 || || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || || 4 || 2 || 1 || 6 || || || 8 || || '''12''' || || 1 || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | 6 || 2 || || 6 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || 6 || || 3 || 4 || 10 || 8 || 4 || || 10 || || 7 || 4 || 6 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 1 || 8 || 8 || 2 || 3 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 4 || 1 || || 3 || 3 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | 3 || 6 || 4 || 5 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 5 || 4 || 10 || 2 || 1 || || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 8 || 10 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | || 3 || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || 2 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || 3 || 1 || || 4 || 2 || 3 || 7 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | 7 || '''12''' || || 7 || 2 || 3 || 8 || 5 || 8 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 6 || 1 || 5 || 5 || 2 || 6 || 5 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 10 || 5 || 3 || 10 || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 6 || || 8 || 6 || 1 || 10 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | '''12''' || || 1 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | || || '''12''' || '''12''' || || || || 10 || 7 || 10 || 8 || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 7 || 10 || 10 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || || 6 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 5 || || || || || || || 1 || || || || 3 || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || || 4 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || || || '''12''' || 7 || 1 || 4 || || 7 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 6 || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | || 1 || 5 || 4 || 1 || 1 || 10 || || 2 || 1 || 5 || || 2 || 8 || 4 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Čehija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi2results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183458/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/second-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 Second Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2133#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130404/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2133#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 64 | style="text-align:right;" | 68 | style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 6 || 7 || || || 4 || 2 || 7 || || 10 || || 3 || 6 || 2 || 5 || 1 || || 5 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 151 | style="text-align:right;" | 20 | style="text-align:right;" | 131 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 1 || || || 3 || || 3 || || || 1 || 4 || 3 || 2 || || || 3 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 3 | || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || 5 || || || 1 || 7 || || 2 || || || 7 || || 1 || 1 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 147 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 20 | 2 || 8 || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 7 || 7 || 6 || 6 || 10 || 4 || 5 || 5 || 7 || 5 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 8 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | 1 || 4 || 1 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || || 6 || 2 || 6 || || 5 || || || || || 2 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 105 | style="text-align:right;" | 55 | style="text-align:right;" | 50 | 5 || 1 || 3 || || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 3 || || 8 || || 3 || || || 8 || 2 || || 5 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | || || || 2 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 4 || 2 || 3 || || || || || 2 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | || || || 8 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || || || || || || '''12''' || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 222 | style="text-align:right;" | 104 | style="text-align:right;" | 118 | '''12''' || 3 || 8 || 4 || 10 || 5 || 3 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 1 || 3 || 10 || 8 || 8 || 2 || || 3 || 3 || 1 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 330 | style="text-align:right;" | 188 | style="text-align:right;" | 142 | 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 4 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | 3 || || || || || 6 || 8 || 7 || 1 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || || 6 || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 220 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 122 | 7 || 5 || 4 || 3 || 4 || 2 || 10 || 8 || 2 || 8 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || 10 || || 7 || 6 || 4 || || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | || || || || 3 || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || 3 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 287 | style="text-align:right;" | 135 | style="text-align:right;" | 152 | 10 || '''12''' || 5 || 10 || 7 || 10 || || 10 || 8 || || 8 || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || '''12''' || 5 || 5 || 6 || 10 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || 2 || || 6 || || || || 4 || 5 || || || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || 4 || || || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 | style="text-align:right;" | 84 | style="text-align:right;" | 39 | 6 || 7 || || 5 || 2 || 3 || 1 || 1 || 10 || || || 7 || || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 10 || 7 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | || || || || || 8 || || || || || || 2 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 274 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 135 | 4 || 2 || 7 || 6 || '''12''' || || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 7 || 10 || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 4 || 7 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi2results" /> |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 64 | style="text-align:right;" | 68 | style="background:#AAAAAA;" | || 5 || || || 5 || || 7 || 7 || '''12''' || 5 || || || 2 || 3 || 3 || 8 || || 3 || 3 || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 151 | style="text-align:right;" | 20 | style="text-align:right;" | 131 | 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 6 || 6 || 1 || 10 || 1 || 7 || || 4 || 6 || 6 || '''12''' || 10 || 7 || || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 3 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 147 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 20 | || || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || 2 || || || 6 || || 2 || || 2 || 1 || 1 || || 1 || 2 || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | 7 || 8 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 1 || || 6 || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 105 | style="text-align:right;" | 55 | style="text-align:right;" | 50 | || || '''12''' || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || 2 || '''12''' || 5 || || || || 2 || || || 1 || 6 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | 1 || 2 || 2 || 1 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || 7 || || || 4 || || 2 || || || 4 || || || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | || || 4 || 2 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 4 || 10 || 8 || || || || || '''12''' || || || 2 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 222 | style="text-align:right;" | 104 | style="text-align:right;" | 118 | 10 || 3 || || 5 || 10 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || || 3 || 7 || 6 || '''12''' || 10 || 4 || 8 || 4 || 4 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 330 | style="text-align:right;" | 188 | style="text-align:right;" | 142 | 8 || 10 || 6 || '''12''' || 7 || 7 || 8 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 7 || 8 || 7 || 8 || 4 || 6 || 10 || 10 || 3 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || || || || || 4 || || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 1 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 220 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 122 | 3 || 4 || 3 || 10 || 8 || 8 || 5 || 8 || 3 || 10 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 || 7 || 7 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 2 || 1 || 1 || 4 || || || 3 || || || 1 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || || 2 || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 287 | style="text-align:right;" | 135 | style="text-align:right;" | 152 | '''12''' || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 6 || 4 || 6 || 10 || 3 || 8 || '''12''' || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || 5 || 6 || 8 || '''12''' || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || || || 3 || 3 || || 2 || 2 || || 2 || 1 || 10 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 | style="text-align:right;" | 84 | style="text-align:right;" | 39 | 5 || 7 || || || 2 || 2 || || || 8 || || 1 || || || 8 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 5 || || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | || || 10 || || || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || 8 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 274 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 135 | 6 || 6 || 8 || 8 || 4 || 10 || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || 4 || 7 || 3 || 8 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 5 || 4 |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 2iif72nhvkm3i9z5azgmj6zndj3746i 4519822 4519821 2026-09-10T10:06:12Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4519822 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2016. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 10. | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 25. | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 11. | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 17. | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 19. | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | ''Nessun grado di separazione'' | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16. | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 14. | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4. | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | ''If I Were Sorry'' | "Ja es atvainotos" | 5. | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | ''Ghost'' | "Spoks" | 26. | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[Amir]]'' | ''J'ai cherché'' | "Es atradu" | 6. | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 8. | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 2. | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 21. | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 18. | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 9. | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 23. | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 3. | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Barei]]'' | ''Say Yay!'' | "Saki Jē!" | 22. | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 15. | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 1. | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 12. | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 20. | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | Franču | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 13. | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | ''[[Joe & Jake]]'' | ''You're Not Alone'' | "Tu neesi viens" | 24. | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 7. | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183500/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 2 || 8 || || || 7 || || 2 || || || || || || 5 || || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 3 || || 7 || || 3 || || || 6 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 6 || || 6 || || || || || 5 || || || || 4 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 3 || || || 4 || '''12''' || 6 || || 5 || 8 || 1 || 2 || 4 || || 5 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 5 || || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 2 || 1 || 1 || 6 || 7 || 7 || 3 || || 7 || 7 || 5 || || 6 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | '''12''' || 1 || 4 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || || 10 || || 6 || '''12''' || || 2 || '''12''' || 1 || || 8 || 4 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 7 || 10 || 10 || 5 || 5 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 10 || 5 || 2 || || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || 10 || 6 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || 1 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || 8 || 1 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 2 || 8 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | 10 || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 10 || 6 || 2 || 4 || 8 || '''12''' || 3 || 1 || 6 || 7 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | || 8 || 7 || 2 || 10 || 10 || || 8 || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || 1 || || 8 || 4 || 1 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 3 || 2 || || || || 6 || || || || 5 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 1 || '''12''' || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | 1 || || 2 || || || || || || 2 || || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | 2 || 5 || || 7 || 3 || 7 || || 6 || 10 || 3 || 4 || 4 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 6 || || 7 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || 6 || || || || || 10 || 10 || 3 || || || || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 4 || || || 1 || 1 || || || 7 || || 4 || 1 || 3 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || 1 || || 4 || || 1 || 2 || || 2 || || || || 10 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || 10 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 1 || || || || || || || || || 7 || || || 2 || || || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 7 || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | 4 || 7 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 6 || 8 || 5 || 7 || 6 || 6 || 1 || 8 || 7 || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 2 || 4 || 2 || || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || || 4 || 2 || 1 || 6 || || || 8 || || '''12''' || || 1 || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | 6 || 2 || || 6 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || 6 || || 3 || 4 || 10 || 8 || 4 || || 10 || || 7 || 4 || 6 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 1 || 8 || 8 || 2 || 3 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 4 || 1 || || 3 || 3 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | 3 || 6 || 4 || 5 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 5 || 4 || 10 || 2 || 1 || || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 8 || 10 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | || 3 || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || 2 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || 3 || 1 || || 4 || 2 || 3 || 7 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | 7 || '''12''' || || 7 || 2 || 3 || 8 || 5 || 8 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 6 || 1 || 5 || 5 || 2 || 6 || 5 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 10 || 5 || 3 || 10 || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 6 || || 8 || 6 || 1 || 10 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | '''12''' || || 1 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | || || '''12''' || '''12''' || || || || 10 || 7 || 10 || 8 || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 7 || 10 || 10 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || || 6 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 5 || || || || || || || 1 || || || || 3 || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || || 4 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || || || '''12''' || 7 || 1 || 4 || || 7 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 6 || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | || 1 || 5 || 4 || 1 || 1 || 10 || || 2 || 1 || 5 || || 2 || 8 || 4 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Čehija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi2results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183458/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/second-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 Second Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2133#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130404/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2133#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 64 | style="text-align:right;" | 68 | style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 6 || 7 || || || 4 || 2 || 7 || || 10 || || 3 || 6 || 2 || 5 || 1 || || 5 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 151 | style="text-align:right;" | 20 | style="text-align:right;" | 131 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 1 || || || 3 || || 3 || || || 1 || 4 || 3 || 2 || || || 3 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 3 | || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || 5 || || || 1 || 7 || || 2 || || || 7 || || 1 || 1 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 147 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 20 | 2 || 8 || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 7 || 7 || 6 || 6 || 10 || 4 || 5 || 5 || 7 || 5 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 8 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | 1 || 4 || 1 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || || 6 || 2 || 6 || || 5 || || || || || 2 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 105 | style="text-align:right;" | 55 | style="text-align:right;" | 50 | 5 || 1 || 3 || || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 3 || || 8 || || 3 || || || 8 || 2 || || 5 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | || || || 2 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 4 || 2 || 3 || || || || || 2 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | || || || 8 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || || || || || || '''12''' || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 222 | style="text-align:right;" | 104 | style="text-align:right;" | 118 | '''12''' || 3 || 8 || 4 || 10 || 5 || 3 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 1 || 3 || 10 || 8 || 8 || 2 || || 3 || 3 || 1 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 330 | style="text-align:right;" | 188 | style="text-align:right;" | 142 | 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 4 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | 3 || || || || || 6 || 8 || 7 || 1 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || || 6 || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 220 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 122 | 7 || 5 || 4 || 3 || 4 || 2 || 10 || 8 || 2 || 8 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || 10 || || 7 || 6 || 4 || || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | || || || || 3 || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || 3 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 287 | style="text-align:right;" | 135 | style="text-align:right;" | 152 | 10 || '''12''' || 5 || 10 || 7 || 10 || || 10 || 8 || || 8 || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || '''12''' || 5 || 5 || 6 || 10 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || 2 || || 6 || || || || 4 || 5 || || || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || 4 || || || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 | style="text-align:right;" | 84 | style="text-align:right;" | 39 | 6 || 7 || || 5 || 2 || 3 || 1 || 1 || 10 || || || 7 || || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 10 || 7 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | || || || || || 8 || || || || || || 2 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 274 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 135 | 4 || 2 || 7 || 6 || '''12''' || || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 7 || 10 || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 4 || 7 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi2results" /> |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 64 | style="text-align:right;" | 68 | style="background:#AAAAAA;" | || 5 || || || 5 || || 7 || 7 || '''12''' || 5 || || || 2 || 3 || 3 || 8 || || 3 || 3 || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 151 | style="text-align:right;" | 20 | style="text-align:right;" | 131 | 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 6 || 6 || 1 || 10 || 1 || 7 || || 4 || 6 || 6 || '''12''' || 10 || 7 || || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 3 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 147 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 20 | || || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || 2 || || || 6 || || 2 || || 2 || 1 || 1 || || 1 || 2 || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | 7 || 8 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 1 || || 6 || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 105 | style="text-align:right;" | 55 | style="text-align:right;" | 50 | || || '''12''' || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || 2 || '''12''' || 5 || || || || 2 || || || 1 || 6 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | 1 || 2 || 2 || 1 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || 7 || || || 4 || || 2 || || || 4 || || || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | || || 4 || 2 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 4 || 10 || 8 || || || || || '''12''' || || || 2 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 222 | style="text-align:right;" | 104 | style="text-align:right;" | 118 | 10 || 3 || || 5 || 10 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || || 3 || 7 || 6 || '''12''' || 10 || 4 || 8 || 4 || 4 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 330 | style="text-align:right;" | 188 | style="text-align:right;" | 142 | 8 || 10 || 6 || '''12''' || 7 || 7 || 8 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 7 || 8 || 7 || 8 || 4 || 6 || 10 || 10 || 3 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || || || || || 4 || || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 1 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 220 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 122 | 3 || 4 || 3 || 10 || 8 || 8 || 5 || 8 || 3 || 10 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 || 7 || 7 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 2 || 1 || 1 || 4 || || || 3 || || || 1 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || || 2 || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 287 | style="text-align:right;" | 135 | style="text-align:right;" | 152 | '''12''' || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 6 || 4 || 6 || 10 || 3 || 8 || '''12''' || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || 5 || 6 || 8 || '''12''' || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || || || 3 || 3 || || 2 || 2 || || 2 || 1 || 10 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 | style="text-align:right;" | 84 | style="text-align:right;" | 39 | 5 || 7 || || || 2 || 2 || || || 8 || || 1 || || || 8 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 5 || || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | || || 10 || || || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || 8 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 274 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 135 | 6 || 6 || 8 || 8 || 4 || 10 || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || 4 || 7 || 3 || 8 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 5 || 4 |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] ryxqbynvvnbv79nwh83az3rlur9d81u 0 254153 4519580 4242342 2026-09-09T15:05:11Z Bendžamins 76862 4519580 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Hulki | image = Spar-Zen2015 (3).jpg | image_size = 250px | caption = Hulki 2015. gadā | fullname = Živanildu Vieira di Souza | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|25}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Kampinagrandi}} | height = 180<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Hulk|url=http://www.fifa.com/confederationscup/players/player=318172/index.html|work=fifa.com|publisher=[[FIFA]]|accessdate=21 January 2014|archive-date={{dat|2013|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131107201450/http://www.fifa.com/confederationscup/players/player=318172/index.html}}</ref> | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"]] | clubnumber = 7 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] / [[Pussargs (futbols)|Malējais pussargs]] | youthyears1 = 2001—2002 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Vilanovense F.C.|Vilanovense]]'' | youthyears2 = 2002 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[São Paulo FC|São Paulo]]'' | youthyears3 = 2003—2004 | youthclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Esporte Clube Vitória|Vitória]]'' | years1 = 2004—2005 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[Esporte Clube Vitória|Vitória]]'' | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years3 = 2005—2008 | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Kawasaki Frontale|Kavasaki "Frontale"]] | caps3 = 11 | goals3 = 1 | years4 = 2006 | clubs4 = {{flaga|Japāna}} {{īre}} [[Consadole Sapporo|Saporo "Consadole"]] | caps4 = 38 | goals4 = 25 | years5 = 2007 | clubs5 = {{flaga|Japāna}} {{īre}} [[Tokyo Verdy|Tokijas "Verdy"]] | caps5 = 42 | goals5 = 37 | years6 = 2008 | clubs6 = {{flaga|Japāna}} [[Tokyo Verdy|Tokijas "Verdy"]] | caps6 = 13 | goals6 = 7 | years7 = 2008—2012 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} ''[[F.C. Porto]]'' | caps7 = 99 | goals7 = 54 | years8 = 2012—2016 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas "Zenit"]] | caps8 = 97 | goals8 = 56 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas olimpiskā | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2009—2021 | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps2 = 49 | nationalgoals2 = 11 | medaltemplates = {{MedalCountry| {{BRA}}}} {{MedalSport|Vīriešu [[futbols]]}} {{MedalSilver|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]]|[[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|Vīriešu turnīrs]]}} | caps9 = 100 | clubs9 = {{flaga|Ķīna}} [[Shanghai SPIG]] | goals9 = 51 | years9 = 2016—2020 | caps10 = 219 | clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Atletico Mineiro"]] | goals10 = 106 | years10 = 2021—2026 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | clubs11 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"]] | years11 = 2026— | caps11 = 8 | goals11 = 4 }} '''Živanildu Vieira di Souza''' ({{val|pt|Givanildo Vieira de Souza}}; dzimis {{dat|1986|7|25}} [[Kampinagrandi]]), plašāk pazīstams kā '''Hulki''' jeb '''Halks''' ({{val|pt|Hulk}}) ir [[Brazīlija|brazīliešu]] [[futbols|futbola]] [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]], kas šobrīd spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] klubā [[Riodežaneiro "Fluminense"]]. Pārstāvējis [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]]. == Klubu karjera == Profesionālo karjeru Hulki uzsāka ''[[Esporte Clube Vitória|Vitória]]'' komandā, un tā viņu izīrēja [[Japāna]]s augstākās līgas klubam [[Kawasaki Frontale|Kavasaki "Frontale"]], kas pēc dažiem mēnešiem viņu nopirka un izīrēja 2. divīzijas klubam [[Consadole Sapporo|Saporo "Consadole"]], kurā viņš aizvadīja 2006. gada sezonu un guva 25 vārtus 38 spēlēs - par vienu mazāk kā līgas rezultatīvākais spēlētājs. 2007. gada sezonā Hulki izīrēja uz citu 2. divīzijas klubu [[Tokyo Verdy|Tokijas "Verdy"]], kura sastāvā guva 37 vārtus 42 spēlēs, kļūstot par līgas rezultatīvāko spēlētāju. 2008. gada sezonu viņš sāka Frontale, tomēr sezonas gaitā pārgāja uz Verdy. 2008. gadā Hulki pārcēlās uz [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] klubu [[F.C. Porto|Porto]], jau pirmās sezonas laikā iekļūstot komandas pamatsastāvā un [[UEFA]] viņu izvēlējās kā vienu no 10 futbola "uzlecošajām zvaigznēm".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=806860.html|title=Top ten rising stars|publisher=UEFA.com|date=9 March 2009|accessdate=13 April 2009}}</ref> 2009. gada augustā viņš pagarināja līgumu ar Porto līdz 2014. gada Jūnijam. 2009. gada decembrī Hulki saņēma četru mēnešu diskvalifikāciju vietējos turnīros,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-1251638/VIDEO-SPECIAL-The-ineligible-Hulk-desperate-frustration-Arsenal.html|title=The ineligible Hulk is desperate to take his frustration out on Arsenal|publisher=[[Daily Mail]]|location=London|first=Matt|last=Barlow|date=17 February 2010|accessdate=18 February 2010}}</ref> ko gan vēlāk samazināja līdz 4 spēlēm un viņš atgriezās laukumā {{dat|2010|3|28}}. 2010-11. gada sezonā Porto ar Hulki sastāvā uzvarēja 4 oficiālajos turnīros, ieskaitot Portugāles Premjerlīgu un [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgu]], viņam gūstot 36 vārtus 53 spēlēs. Kopā Porto pavadītajā laikā viņš trīs reizes kļuva par Portugāles čempionu. {{dat|2012|9|3}} Hulki pārgāja uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu [[FK Zenit Sanktpēterburga]], kas viņa bijušajam klubam samaksāja 40 miljonus [[eiro]], lai gan sākumā runāja, ka summa bija 60 miljoni. Pirmos vārtus Zenit sastāvā Hulki guva tikai savā otrajā oficiālajā spēlē. Hulki paziņoja, ka grib pamest klubu Janvāri, tomēr pēc [[FIFA]] noteikumiem spēlētājs var spēlēt ne vairāk kā divos klubos vienas sezonas laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1252304?cc=5901 |title=Hulk has no hope of leaving Zenit in Jan |publisher=ESPNFC |date=5 December 2012 |access-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121209051056/http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1252304?cc=5901 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121209051056/http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1252304?cc=5901 |date={{dat|2012|12|09||bez}} }}</ref> Vēlāk gan Hulki vienojās ar kluba vadību un situācija atrisinājās un viņš palika klubā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Hulk: I have resolved my differences with Zenit|url=http://www.goal.com/en-gb/news/2931/go-global/2012/12/07/3586716/hulk-i-have-resolved-my-differences-with-zenit|publisher=Goal.com|date=7 December 2012|accessdate=5 June 2013}}</ref> == Izlases karjera == [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasē]] Hulki debitēja {{dat|2009|11|14}} pārbaudes spēlē pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]].<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/england/6570402/England-0-Brazil-1-match-report.html|title=England 0 Brazil 1: match report|publisher=[[The Daily Telegraph]]|first=Duncan|last=White|location=|date=14 November 2009|accessdate=}}</ref> Pirmos divus vārtus izlases rindās viņš guva {{dat|2012|5|26}} pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]].<ref>[http://www.goal.com/en-us/match/79818/denmark-vs-brazil/report Denmark 1—3 Brazil: Hulk delivers clinical double to hamper Euro 2012 plans of Olsen's men] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140308114943/http://www.goal.com/en-us/match/79818/denmark-vs-brazil/report |date={{dat|2014|03|08||bez}} }}; Goal.com, 26 May 2012</ref> Hulki tika iekļauts Brazīlijas izlases sastāvā [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013. gada FIFA Konfederāciju kausā]], izejot starta sastāvā visās spēlēs, kopā ar izlasi iegūstot šo trofeju. Hulki arī tika iekļauts Brazīlijas izlases sastāvā [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā aizvadīja visas spēles, izņemot neizšķirtu 0-0 grupu turnīrā pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], negūstot nevienus vārtus. == Sasniegumi == '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2008—09, 2010—11, 2011—12, 2012—13 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2008—09, 2009—10, 2010—11 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2010—11]] '''Zenit''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2014—15 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]:2015—16 * [[Krievijas Superkauss]]: 2015 '''Shanghai SIPG''' * [[Ķīnas futbola Superlīga|Ķīnas Superlīga]]: 2018 * [[Ķīnas FA kauss]]: 2019 '''Atlético Mineiro''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2021 * [[Copa do Brasil]]: 2021 * [[Campeonato Mineiro]]: 2021, 2022, 2023, 2024 * [[Supercopa do Brasil]]: 2022 '''Brazīlija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] '''Individuālie sasniegumi''' * Portugāles Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2010—11 * Portugāles Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs: 2010—11, 2011—12 * Krievijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2014—15 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Paraibā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Beluorizonti "Atletico Mineiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Tokyo Verdy spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] 44n78iu4sm3prmsfbrkj4sc50npnhou 0 254404 4519614 4242462 2026-09-09T15:50:56Z Bendžamins 76862 4519614 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Oskars | image = 20141118 AUTBRA 5022.jpg | image_size = 200px | caption = Oskars 2014. gadā | fullname = Oskars duš Santušs Emboaba Žuniors | birth_date = {{Birth date and age|df=y|1991|9|9}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | height = 180<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/oscar|title=Player Profile: Oscar|publisher=Premier League|accessdate=24 December 2013|archive-date={{dat|2013|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131224043001/http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/oscar}}</ref> | position = Pussargs | currentclub = | youthyears1 = 1998—2004 | youthyears2 = 2004—2009 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[União Agrícola Barbarense Futebol Clube|União Barbarense]] | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | years1 = 2008—2010 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 2010—2012 | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Internacional|Internacional]] | caps2 = 36 | goals2 = 11 | years3 = 2012—2016 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps3 = 131 | goals3 = 21 | nationalyears1 = 2009—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 25 | nationalgoals1 = 6 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2011—2015 | nationalteam3 = {{fb|Brazil}} | nationalcaps3 = 48 | nationalgoals3 = 12 | caps4 = 179 | clubs4 = {{flaga|Ķīna}} [[Shanghai Port F.C.|Shanghai Port]] | years4 = 2017—2024 | goals4 = 58 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | years5 = 2025 | caps5 = 18 | goals5 = 2 | totalcaps = 396 | totalgoals = 96 }} '''Oskars duš Santušs Emboaba Žuniors''' ({{val|pt|Oscar dos Santos Emboaba Júnior}};<ref name="Barclays Premier League Squad Numbers 2013/14">{{ziņu atsauce| title = Barclays Premier League Squad Numbers 2013/14| url = http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2013-14/aug/premier-league-squad-numbers-seasons-2013-14.html| publisher = Premier League| date = 16 August 2013| accessdate = 17 August 2013| archive-date = {{dat|2013|08|21||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20130821225359/http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2013-14/aug/premier-league-squad-numbers-seasons-2013-14.html}}</ref> dzimis {{dat|1991|9|9}}) ir brazīliešu bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja pussarga pozīcijā un pārstāvēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]s. Karjeru sācis dzimtajā Brazīlijā, sākumā spēlējis ''[[São Paulo FC|São Paulo]]'' klubā, pēc tam — ''[[Sport Club Internacional|Internacional]]'', kopš 2012. gada ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlētājs. ''Chelsea'' sastāvā izcīnījis UEFA Eiropas līgas kausu. Brazīlijas sastāvā izcīnījis sudraba medaļu {{oss|V=2012|L=L}}, uzvaru 2013. gada FIFA Konfederāciju kausa izcīņā un ceturto vietu {{futbPK|2014|l=l}}. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014—15]], [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15 * [[UEFA Eiropas līga]]: 2012—13 '''Shanghai Port''' * [[Ķīnas Superlīga]]: 2018, 2023 * [[Ķīnas FA kauss]]: 2019 '''Brazīlija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]] os03p4aaau9dy0e9xe648mha447ll02 0 254619 4519592 4241024 2026-09-09T15:21:46Z Bendžamins 76862 4519592 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Davids Luiss | image = David Luiz at Baku before 2019 UEFA Europe League Final.jpg | caption = Davids Luiss 2019. gadā | fullname = | birth_date = {{birth date and age|1987|4|22}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Diadema}} | height = 189<ref>{{tīmekļa atsauce|title=David Luiz - Profile|url=http://www.fifa.com/confederationscup/players/player=271043/index.html|work=Confederations Cup Brazil 2013|publisher=[[FIFA]].com|accessdate=21 January 2014|archive-date={{dat|2014|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140709011642/http://www.fifa.com/confederationscup/players/player=271043/index.html}}</ref> | position = Aizsargs / pussargs | currentclub = {{flaga|Kipra}} [[Pafos FC|Pafos]] | clubnumber = 4 | youthyears1 = 1999—2001 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | youthyears2 = 2001—2005 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Vitória|Vitória]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Vitória|Vitória]] | caps1 = 26 | goals1 = 1 | years2 = 2007 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} {{īre}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | caps2 = 10 | goals2 = 0 | years3 = 2007—2011 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | caps3 = 72 | goals3 = 4 | years4 = 2011—2014 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps4 = 81 | goals4 = 6 | years5 = 2014—2016 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | caps5 = 56 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010—2017 | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps2 = 57 | nationalgoals2 = 3 | caps6 = 79 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals6 = 5 | years6 = 2016—2019 | caps7 = 53 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals7 = 3 | years7 = 2019—2021 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[CR Flamengo|Flamengo]] | years8 = 2021—2024 | caps8 = 86 | goals8 = 4 | clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fortaleza Esporte Clube|Fortaleza]] | years9 = 2025 | caps9 = 8 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Kipra}} [[Pafos FC|Pafos]] | years10 = 2025— | caps10 = 27 | goals10 = 4 }} '''Davids Luiss Moreira Marinju''' ({{val|pt|David Luiz Moreira Marinho}};<ref name="Barclays Premier League Squad Numbers 2013/14">{{ziņu atsauce |title=Barclays Premier League Squad Numbers 2013/14 |url=http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2013-14/aug/premier-league-squad-numbers-seasons-2013-14.html |publisher=Premier League |date=16 August 2013 |accessdate=17 August 2013 |archive-date={{dat|2013|08|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130821225359/http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2013-14/aug/premier-league-squad-numbers-seasons-2013-14.html }}</ref> dzimis {{dat|1987|4|22}}) ir brazīliešu [[futbolists]], spēlē aizsarga un pussarga pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Luiss pārstāv [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] klubu [[Pafos FC|Pafos]]. Karjeru sācis dzimtās Brazīlijas klubā ''[[Esporte Clube Vitória|Vitória]]''. Pēc tam spēlējis ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' klubā. Karjeras laikā ir kļuvis par Portugāles un UEFA Čempionu līgas uzvarētāju. 2014. gada jūnijā pārgāja uz Francijas klubu ''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]''. Viņa pāreja klubam izmaksāja 50 miljonus sterliņu mārciņas, kas ir rekordaugsta summa, kas samaksāta par aizsargu. 2017. Luiss pārgāja atpakaļ uz ''Chelsea.''<ref name="LuizPSGIndy">{{ziņu atsauce |last=Sheen |first=Tom |url=http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/david-luiz-latest-psg-defender-signed-a-fiveyear-deal-after-50m-move-from-chelsea-9534425.html |title=David Luiz: PSG defender signed five-year deal after £50m move from Chelsea |date=13 June 2014 |accessdate=13 June 2014 |publisher=The Independent |archive-date={{dat|2014|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140715015901/http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/david-luiz-latest-psg-defender-signed-a-fiveyear-deal-after-50m-move-from-chelsea-9534425.html }}</ref><ref name="LuizPSGSky">{{ziņu atsauce |url=http://www1.skysports.com/football/news/11668/9348040/transfer-news-paris-saint-germain-confirm-16350million-purchase-of-chelseas-david-luiz |title=Transfer news: Paris Saint-Germain confirm £50million purchase of Chelsea's David Luiz |date=13 June 2014 |accessdate=13 June 2014 |publisher=Sky Sports}}</ref><ref name="LuizPSGESPN">{{ziņu atsauce |url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/315231.html |title=PSG sign Chelsea defender Luiz on a five-year deal |date=13 June 2014 |accessdate=13 June 2014 |publisher=ESPN |archive-date={{dat|2014|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140714191318/http://www.espn.co.uk/football/sport/story/315231.html }}</ref> 2019. gadā Luiss pievienojies [[Arsenal FC|''Arsenal'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/david-luiz-joins-permanent-transfer|title=David Luiz joins in permanent transfer|website=www.arsenal.com|access-date=2019-08-09|language=en}}</ref> Brazīlijas izlasē spēlē kopš 2010. gada. Tās sastāvā aizvadījis 2011. gada ''Copa América'', 2013. gada FIFA Konfederāciju kausu (uzvara), {{futbPK|2014|l=l}}. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2009—10 * [[Taça da Liga]]: 2008—09, 2009—10, 2010—11 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[FA kauss]]: 2011—12, 2017—18 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011—12]] * [[UEFA Eiropas līga]]: 2012—13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2014—15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]] * [[Coupe de France]]: 2014—15, 2015—16 * [[Coupe de la Ligue]]: 2015—16 * [[Trophée des Champions]]: 2015, 2016 '''Arsenal''' * FA kauss: 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2020 '''Flamengo''' * [[Copa do Brasil]]: 2022, 2024 * [[Copa Libertadores]]: 2022 '''Pafos''' * [[Kipras kauss futbolā|Kipras kauss]]: 2025—26 * [[Kipras Superkauss]]: 2026 '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] '''Individuālie sasniegumi''' * Portugāles Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs: 2009—10 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Luiss, Davids}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] [[Kategorija:Fortaleza Esporte Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] fdw9du6p7ex1vsul57z15hs8at5605x 4519593 4519592 2026-09-09T15:22:07Z Bendžamins 76862 4519593 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Davids Luiss | image = David Luiz at Baku before 2019 UEFA Europe League Final.jpg | caption = Davids Luiss 2019. gadā | fullname = | birth_date = {{birth date and age|1987|4|22}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Diadema}} | height = 189<ref>{{tīmekļa atsauce|title=David Luiz - Profile|url=http://www.fifa.com/confederationscup/players/player=271043/index.html|work=Confederations Cup Brazil 2013|publisher=[[FIFA]].com|accessdate=21 January 2014|archive-date={{dat|2014|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140709011642/http://www.fifa.com/confederationscup/players/player=271043/index.html}}</ref> | position = Aizsargs / pussargs | currentclub = {{flaga|Kipra}} [[Pafos FC|Pafos]] | clubnumber = 4 | youthyears1 = 1999—2001 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | youthyears2 = 2001—2005 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Vitória|Vitória]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Vitória|Vitória]] | caps1 = 26 | goals1 = 1 | years2 = 2007 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} {{īre}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | caps2 = 10 | goals2 = 0 | years3 = 2007—2011 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | caps3 = 72 | goals3 = 4 | years4 = 2011—2014 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps4 = 81 | goals4 = 6 | years5 = 2014—2016 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | caps5 = 56 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010—2017 | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps2 = 57 | nationalgoals2 = 3 | caps6 = 79 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals6 = 5 | years6 = 2016—2019 | caps7 = 53 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals7 = 3 | years7 = 2019—2021 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[CR Flamengo|Flamengo]] | years8 = 2021—2024 | caps8 = 86 | goals8 = 4 | clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fortaleza Esporte Clube|Fortaleza]] | years9 = 2025 | caps9 = 8 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Kipra}} [[Pafos FC|Pafos]] | years10 = 2025— | caps10 = 27 | goals10 = 4 }} '''Davids Luiss Moreira Marinju''' ({{val|pt|David Luiz Moreira Marinho}};<ref name="Barclays Premier League Squad Numbers 2013/14">{{ziņu atsauce |title=Barclays Premier League Squad Numbers 2013/14 |url=http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2013-14/aug/premier-league-squad-numbers-seasons-2013-14.html |publisher=Premier League |date=16 August 2013 |accessdate=17 August 2013 |archive-date={{dat|2013|08|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130821225359/http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2013-14/aug/premier-league-squad-numbers-seasons-2013-14.html }}</ref> dzimis {{dat|1987|4|22}}) ir brazīliešu [[futbolists]], spēlē aizsarga un pussarga pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Luiss pārstāv [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] klubu ''[[Pafos FC|Pafos]]''. Karjeru sācis dzimtās Brazīlijas klubā ''[[Esporte Clube Vitória|Vitória]]''. Pēc tam spēlējis ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' klubā. Karjeras laikā ir kļuvis par Portugāles un UEFA Čempionu līgas uzvarētāju. 2014. gada jūnijā pārgāja uz Francijas klubu ''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]''. Viņa pāreja klubam izmaksāja 50 miljonus sterliņu mārciņas, kas ir rekordaugsta summa, kas samaksāta par aizsargu. 2017. Luiss pārgāja atpakaļ uz ''Chelsea.''<ref name="LuizPSGIndy">{{ziņu atsauce |last=Sheen |first=Tom |url=http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/david-luiz-latest-psg-defender-signed-a-fiveyear-deal-after-50m-move-from-chelsea-9534425.html |title=David Luiz: PSG defender signed five-year deal after £50m move from Chelsea |date=13 June 2014 |accessdate=13 June 2014 |publisher=The Independent |archive-date={{dat|2014|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140715015901/http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/david-luiz-latest-psg-defender-signed-a-fiveyear-deal-after-50m-move-from-chelsea-9534425.html }}</ref><ref name="LuizPSGSky">{{ziņu atsauce |url=http://www1.skysports.com/football/news/11668/9348040/transfer-news-paris-saint-germain-confirm-16350million-purchase-of-chelseas-david-luiz |title=Transfer news: Paris Saint-Germain confirm £50million purchase of Chelsea's David Luiz |date=13 June 2014 |accessdate=13 June 2014 |publisher=Sky Sports}}</ref><ref name="LuizPSGESPN">{{ziņu atsauce |url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/315231.html |title=PSG sign Chelsea defender Luiz on a five-year deal |date=13 June 2014 |accessdate=13 June 2014 |publisher=ESPN |archive-date={{dat|2014|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140714191318/http://www.espn.co.uk/football/sport/story/315231.html }}</ref> 2019. gadā Luiss pievienojies [[Arsenal FC|''Arsenal'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/david-luiz-joins-permanent-transfer|title=David Luiz joins in permanent transfer|website=www.arsenal.com|access-date=2019-08-09|language=en}}</ref> Brazīlijas izlasē spēlē kopš 2010. gada. Tās sastāvā aizvadījis 2011. gada ''Copa América'', 2013. gada FIFA Konfederāciju kausu (uzvara), {{futbPK|2014|l=l}}. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2009—10 * [[Taça da Liga]]: 2008—09, 2009—10, 2010—11 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[FA kauss]]: 2011—12, 2017—18 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011—12]] * [[UEFA Eiropas līga]]: 2012—13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2014—15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]] * [[Coupe de France]]: 2014—15, 2015—16 * [[Coupe de la Ligue]]: 2015—16 * [[Trophée des Champions]]: 2015, 2016 '''Arsenal''' * FA kauss: 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2020 '''Flamengo''' * [[Copa do Brasil]]: 2022, 2024 * [[Copa Libertadores]]: 2022 '''Pafos''' * [[Kipras kauss futbolā|Kipras kauss]]: 2025—26 * [[Kipras Superkauss]]: 2026 '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] '''Individuālie sasniegumi''' * Portugāles Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs: 2009—10 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Luiss, Davids}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] [[Kategorija:Fortaleza Esporte Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 0lkb2zyweaam4uhk3psem25dgua72tm 0 256397 4519813 2844628 2026-09-10T09:04:57Z ~2026-49066-79 150130 /* */ 4519813 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Metandienone.svg|250px]]<br />Metandienona struktūrformula | citi nosaukumi = metandrostenolols | CAS numurs = 72-63-9 | ķīmiskā formula = C₂₀H₂₈O₂ | molmasa = 300,441 | blīvums = | kušanas temperatūra = 165&nbsp;°C | viršanas temperatūra = sadalās | šķīdība ūdenī = | citi = }} '''Metandienons''' jeb '''metandrostenolols''' (sarunvalodā saukts par '''metānu''') ir [[anaboliskie steroīdi|anaboliskais steroīds]] ar izteiktu anabolisko efektu. Preparāts pastiprina anaboliskos un nomāc kataboliskos procesus, veicina [[muskuļi|muskuļu]] masas pieaugumu un zemādas tauku samazināšanos, kā arī nomāc imūnās atbildes reakcijas. Regulāri lietojot, pastiprina vīrišķas sekundārās dzimumpazīmes. Populārs [[dopings]] sportā; žargonā tiek dēvēts par "metānu". Ilgstoši pārdozējot, bojā [[aknas]]. Iedarbojas savstarpēji pastiprinoši (sinerģētiski), lietojot kopā ar [[nandrolons|nandrolonu]]. [[Attēls:Wp methandienone.jpg|thumb|150px|left|Metandienona tabletes]] == Vēsture == 1955. gadā šo vielu sintezējis amerikāņu ārsts Džons Cīglers (''John Ziegler'') un pēc gada pārdevis tiesības kompānijai ''Ciba-Geigy'' (mūsdienu ''[[Novartis]]'').<ref>[[Werner Franke]], [[Udo Ludwig]]: ''Der verratene Sport''. München 2007, {{ISBN|978-3-89883-185-7}}, S. 29.</ref> Metandienons ir pirmais mākslīgais šīs klases preparāts, sākts tirgot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1958. gadā ar nosaukumu "Dianabols". Līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām netika oficiāli uzskatīts par dopingu; tolaik aizliegti bija tikai tādi spēcīgi stimulatori kā [[amfetamīni]], [[kokaīns]], [[efedrīns]] u.tml. == Izmantošana == Neskaitot pielietojumu sporta medicīnā, metandienons tiek lietots [[apdegums|apdegumu]], kaulu lūzumu, [[nieru nepietiekamība]]s ārstēšanā, kā arī [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] vielmaiņas defektu kompensācijai. Kontrindicēts aknu slimību gadījumos. == Atsauces == {{atsauces}} {{farmakoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Anaboliskie steroīdi]] [[Kategorija:Dopings]] 8fizji564toofpjwufmkxqtjea9fimp 4519834 4519813 2026-09-10T10:38:39Z Meistars Joda 781 4519834 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Metandienone.svg|250px]]<br />Metandienona struktūrformula | citi nosaukumi = metandrostenolols | CAS numurs = 72-63-9 | ķīmiskā formula = C₂₀H₂₈O₂ | molmasa = 300,441 | blīvums = | kušanas temperatūra = 165&nbsp;°C | viršanas temperatūra = sadalās | šķīdība ūdenī = | citi = }} '''Metandienons''' jeb '''metandrostenolols''' ir [[anaboliskie steroīdi|anaboliskais steroīds]] ar izteiktu anabolisko efektu. Preparāts pastiprina anaboliskos un nomāc kataboliskos procesus, veicina [[muskuļi|muskuļu]] masas pieaugumu un zemādas tauku samazināšanos, kā arī nomāc imūnās atbildes reakcijas. Regulāri lietojot, pastiprina vīrišķas sekundārās dzimumpazīmes. Populārs [[dopings]] sportā; žargonā tiek dēvēts par "metānu". Ilgstoši pārdozējot, bojā [[aknas]]. Iedarbojas savstarpēji pastiprinoši (sinerģētiski), lietojot kopā ar [[nandrolons|nandrolonu]]. [[Attēls:Wp methandienone.jpg|thumb|223x223px|left|Metandienona tabletes]] == Vēsture == 1955. gadā šo vielu sintezējis amerikāņu ārsts Džons Cīglers (''John Ziegler'') un pēc gada pārdevis tiesības kompānijai ''Ciba-Geigy'' (mūsdienu ''[[Novartis]]'').<ref>Werner Franke, Udo Ludwig: ''Der verratene Sport''. München 2007, {{ISBN|978-3-89883-185-7}}, S. 29.</ref> Metandienons ir pirmais mākslīgais šīs klases preparāts, sākts tirgot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1958. gadā ar nosaukumu "Dianabols". Līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām netika oficiāli uzskatīts par dopingu; tolaik aizliegti bija tikai tādi spēcīgi stimulatori kā [[amfetamīni]], [[kokaīns]], [[efedrīns]] u.tml. == Izmantošana == Neskaitot pielietojumu sporta medicīnā, metandienons tiek lietots [[apdegums|apdegumu]], kaulu lūzumu, [[nieru nepietiekamība]]s ārstēšanā, kā arī [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] vielmaiņas defektu kompensācijai. Kontrindicēts aknu slimību gadījumos. == Atsauces == {{atsauces}} {{farmakoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Anaboliskie steroīdi]] [[Kategorija:Dopings]] 60guztkkk34piau8pe1ep4uyhl7se2t 0 272877 4519554 4516920 2026-09-09T12:28:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519554 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Slāvu tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Slāvu tilts.JPG |attēla paraksts = Slāvu tilts |oficiāl nosaukums = |transporta veids = autotransports |šķērso = |atrašanās vieta = [[Rīga]], {{LAT}} |apkalpo = A/S Rīgas Tilti |arhitekts = |tilta tips = |materiāli = |posmu skaits = |balstu skaits = |posma garums = |garums = |platums = |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = {{dat|1970|12|4}} |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |koordinātas = }} '''Slāvu tilts''' (arī '''Slāvu pārvads''', sākotnēji līdz 1990. gadam '''[[Aleksejs Stahanovs|Stahanoviešu]] ielas viadukts<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2011/05/satiksmei-atver-jaunizbuveto-slavu-parvadu-un-estakadi-uz-lubanas-ielu|title=Satiksmei atver jaunizbūvēto Slāvu pārvadu un estakādi uz Lubānas ielu|website=rdsd.lv|access-date=2021-11-02|date=2011-05-13}}{{Novecojusi saite}}</ref>'''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mēs stāstām par Stopiņu novadu|last=Zvaigznīte|first=Biruta|publisher=[[Pētergailis]]|year=2005|isbn=9789984331430|pages=31|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:642466{{!}}article:DIVL328{{!}}page:35{{!}}query:sl%C4%81vu%20tilts|access-date={{dat|2025|09|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:642466{{!}}article:DIVL328{{!}}page:35{{!}}query:sl%C4%81vu%20tilts}}</ref>) ir satiksmes pārvads pār [[dzelzceļš|dzelzceļa līniju]] [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]], netālu no [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]]. Tas sākas pie [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]] un Stahanoviešu ielas (pašreizējā [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]) krustojuma. Viadukts atklāts 1970. gada 4. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ngkm.lv/2_Kalendars/Decembris.html|title=Decembris|website=Koka ēku renovācijas centrs ''Koka Rīga''|access-date=2021-11-02}}</ref> Slāvu tilts pāri dzelzceļa līnijai Rīga—Krustpils savieno Dārzciema ielu ar [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]]. Sākotnēji šim tiltam bija 2 braukšanas joslas katrā virzienā, bet, kad 2008. gadā uzbūvēja Dienvidu tiltu, šo viaduktu pārbūvēja un paplašināja, ierīkojot katrā virzienā divreiz vairāk braukšanas joslu. 2011. gada jūlijā Slāvu tiltu pilnībā nodeva autosatiksmei.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tilti}} [[Kategorija:Tilti Rīgā]] [[Kategorija:Ceļa pārvadi]] cihbaioe2zc8m3lt3d0lp6ortx6slex 0 274660 4519809 3953408 2026-09-10T08:48:07Z Meistars Joda 781 4519809 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgikogu | native_name = ''Riigikogu'' | legislature = XIII | coa_pic = Coat of arms of Estonia.svg | coa_res = 160px | house_type = Vienpalāta | leader1_type = Rīgikogu prezidents | leader1 = [[Lauri Husars]] | party1 = [[Igaunija 200]] | election1 = {{dat|2023|4|10|ģ|bez}} | members = 101 | structure1 = Composition of the Parliament of Estonia (2023).svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = ;[[Kajas Kallasas 3. kabinets|Valdības]] partijas (60) *{{nowrap|{{colorbox|#ffd300}} [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]] (37)}} *{{nowrap|{{colorbox|#2f2a95}} [[Igaunija 200]] (14)}} *{{nowrap|{{colorbox|#c40233}} [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]] (9)}} ;Opozīcija (41) *{{nowrap|{{colorbox|#001f9a}} [[Igaunijas Konservatīvā Tautas partija|Konservatīvā Tautas partija]] (17)}} *{{nowrap|{{colorbox|#017E60}} [[Igaunijas Centra partija|Centra partija]] (16)}} *{{nowrap|{{colorbox|#0087bd}} [[Par Tēvzemi un Res Publica apvienība]] (8)}} | voting_system1 = | last_election1 = {{dat|2023|3|5|N|bez}} | next_election1 = {{dat|2027|3|7|N|bez}} | meeting_place = {{vieta|Igaunija|Tallina|Domkalna pils}} | session_room = Riigikogu (2011).jpg | website = {{URL|http://www.riigikogu.ee}} }} '''Rīgikogu''' ({{val|et|Riigikogu}}) ir [[Igaunija]]s [[Likumdošanas vara|likumdevējvara]]&nbsp;— vienpalātas [[parlaments]]. Tajā ir 101 deputāts, kurus vispārējās vēlēšanās ievēlē uz 4 gadiem. Pēdējās vēlēšanas notika {{dat|2023|3|5||bez}}. Rīgikogu ieceļ augstas amatpersonas, tai skaitā premjerministru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ievēl valsts prezidentu, uzrauga [[izpildvara|izpildvaru]], pieņem likumus, apstiprina valdības izstrādāto budžetu. Pirmās Rīgikogu vēlēšanas notika {{dat|1920|||bez}}. Sēdes notiek [[Domkalna pils|Domkalna pilī]] [[Tallina]]s vecpilsētā. Kopš 2023. gada parlamenta priekšsēdētājs ir [[Lauri Husars]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{igauniski}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas politika]] [[Kategorija:Eiropas parlamenti]] 6ihvwd9zkvkweqa53rqa2vxy0948b71 0 275979 4519747 4308900 2026-09-10T03:59:56Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519747 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Aļina Kabajeva | piktogramma_1 = Gymnastics (artistic) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Mākslas vingrošana | vārds_orig = ''Алина Кабаева'' | attēls = KabaevaOrdercropped.jpg | att_izm = 130px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|5|12}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Taškenta|td=Uzbekistāna}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[tatāri]]ete | garums = {{mērvienība|cm=166}} | svars = {{mērvienība|kg=50}} | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{RUS}} | sporta veids = [[Mākslas vingrošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | partneris = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Aļina Kabajeva''' ({{val|ru|Алина Маратовна Кабаева}}, {{val|tt|Älinä Marat qızı Qabayeva, Әлинә Марат кызы Кабаева}}; dzimusi {{dat|1983|5|12}}) ir [[Tatāri|tatāru]] izcelsmes bijusī [[Krievija]]s [[mākslas vingrotāja]] un politiķe. Divas reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}). 2000. gadā Sidnejā izcīnīja bronzas medaļu, bet 2004. gadā Atēnās — zelta medaļu daudzcīņā. Ar panākumiem startējusi Pasaules (9 zelta medaļas) un Eiropas čempionātā (15 zelta medaļas). Krievijas otra visu laiku veiksmīgākā mākslas vingrotāja pēc [[Jevgeņija Kanajeva|Jevgeņijas Kanajevas]]. Laikā no 2007. līdz 2014. gadam bijusi [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāte, pārstāvējusi partiju "[[Vienotā Krievija]]". 2014. gada septembrī kļuvusi par Krievijas lielākā mediju konglomerāta ''Национальная Медиа Группа'' valdes priekšsēdētāju. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Sočos piedalījās lāpas iedegšanā [[2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]]. [[Attēls:PutinKabaeva2.jpg|left|thumb|[[Vladimirs Putins]] un A. Kabajeva 2001. gada Krievijas mākslas vingrošanas čempionātā]] Kopš 2008. gada plaši uzskatīta par Krievijas prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] mīļāko,<ref>[https://www.golosameriki.com/a/russia-putin-private-life/4936319.html Voice of America. Личная жизнь Путина — табу для российской прессы]</ref><ref>[https://www.rfi.fr/ru/rossiya/20190630-kak-zhe-putin-stal-dedushkoi Radio France International. Как же Путин стал дедушкой?]</ref><ref>[https://www.inopressa.ru/article/30Jan2013/parismatch/alina.html InoPressa — Paris Match. Алина Кабаева — "вторая леди" России?]</ref> tomēr abas puses atteikušās publiski komentēt savu personisko dzīvi.<ref>[https://www.newsru.com/world/18apr2008/putberl.html#5 NewsRu. Путин и Берлускони дали совместную конференцию. СМИ ожидали заявлений о поставках сибирского газа в Италию]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesty.co.il/articles/0,7340,L-5677847,00.html |title=Vesti.il. В Израиле рассказали про "тайную женщину Путина" |access-date={{dat|2021|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211029175231/https://www.vesty.co.il/articles/0,7340,L-5677847,00.html }}</ref> 2015. gadā klīnikā [[Šveice|Šveicē]] A. Kabajevai piedzima meita,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/03/14/world/europe/russia-putin-seen-in-public.html|title=Putin Has Vanished, but Rumors Are Popping Up Everywhere|last1=MacFarquahar|first1=Neil|publisher=The New York Times, USA|access-date=7 April 2017|date=14 March 2015|archive-date=16 September 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916120116/https://www.nytimes.com/2015/03/14/world/europe/russia-putin-seen-in-public.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nzz.ch/schweiz/geruechte-um-putin-nachwuchs-1.18501421|title=Alina Kabajewa in Tessiner Privatklinik: Spekulationen um Putin-Nachwuchs|newspaper=Neue Zürcher Zeitung|access-date=28 September 2016|date=13 March 2015|last1=Aschwanden|first1=E.|issn=0376-6829|language=de|last2=Jankovsky|first2=P.|trans-title=Alina Kabaeva in Ticino private clinic: Speculations about Putin's offspring|archive-date=22 September 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160922191952/http://www.nzz.ch/schweiz/geruechte-um-putin-nachwuchs-1.18501421}}</ref> bet 2019. gadā [[Maskava|Maskavā]] — dvīņi, divi dēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/kremlin-silent-on-reports-vladimir-putin-and-alina-kabaeva-his-secret-first-lady-have-had-twins-dqvrpkrgc|title=Kremlin silent on reports Vladimir Putin and Alina Kabaeva, his 'secret first lady', have had twins|work=The Times|access-date=23 October 2020|date=26 May 2019|last=Campbell|first=Matthew|archive-date=23 October 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201023115624/https://www.thetimes.co.uk/article/kremlin-silent-on-reports-vladimir-putin-and-alina-kabaeva-his-secret-first-lady-have-had-twins-dqvrpkrgc}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voanews.com/europe/reports-putin-fathering-twins-test-free-speech-russia|title=Reports of Putin Fathering Twins Test Free Speech in Russia|last=Dettmer|first=Jamie|publisher=Voice of America|access-date=23 October 2020|date=28 May 2019|archive-date=27 October 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201027043120/https://www.voanews.com/europe/reports-putin-fathering-twins-test-free-speech-russia}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kabajeva, Alina}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vingrotāji]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vingrošanā]] 6eddo9kusmjhiwyqrv51yflifrxh3os 0 280972 4519560 4179070 2026-09-09T13:04:47Z Meistars Joda 781 4519560 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|atsaucēs jānorāda precīzs avots (žurnāla numurs, datums), nedrīkst pārrakstīt lielus teksta fragmentus}} [[File:En lembranza dos condenados pola Inquisición. Ribadavia. Galiza.jpg|thumb|222px|Piemiņas plāksne [[Galisija]]s pilsētā Ribadavia. ]] '''Inkvizīcijas svētās kancelejas tribunāls''' (''Tribunal del Santo Oficio de la Inquisición'') jeb '''Spānijas inkvizīcija''' bija katoļu valdnieku [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda]] un [[Izabella I (Kastīlija)|Izabellas]] 1478. gadā izveidota [[inkvizīcija]], kas bija pakļauta karaļnamam un aizstāja [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] inkvizīciju. Tās sākotnējais galvenais uzvedums bija cīņa ar [[ķeceri|ķeceriem]] — [[ebreji]]em un [[musulmaņi]]em, kas oficiāli bija pārgājuši kristīgajā ticībā, bet slepeni turpināja praktizēt līdzšinējo reliģiju. == Priekšvēsture == [[File:Torquemada.jpg|thumb|Dominikāņu [[mūks]] Tomass de Torkemada]] 8. gadsimtā [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] iekaroja [[mauri]] un lielākā daļa pussalas palika viņu kontrolē līdz 13. gadsimta vidum, kad mauru rokās palika tikai [[Granada]], kura krita 1492. gadā. Rezultātā līdzās kristiešiem Pireneju pussalā dzīvoja jūdi un musulmaņi. 14. gadsimtā pāri Eiropai vēlās jūdu vajāšanas vilnis. Vainu par dažādām katastrofām, sērgām, neražu un badu visbiežāk uzvēla jūdiem, un drīz sākās laupīšanas un slepkavības. 1290. gadā jūdi tika padzīti no [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], bet 1306. gadā — no [[Francijas Karaliste|Francijas]]. Jūdus vajāja arī Spānijā. Daudzi centās glābt savu dzīvību, pieņemot kristīgo ticību. Viņi kļuva par tā sauktajiem ''"conversos"'' jeb jaunpievērstajiem — tā dēvēja jūdus, kuri pārgāja kristīgajā ticībā. Tādā veidā viņiem bija iespēja saglābt līdzšinējo augsto stāvokli sabiedrībā - palikt nodokļu iekasētajiem, juristiem vai ārstiem. Tomēr daudzi kristītie jūdi slepus turpināja ievērot savas reliģijas priekšrakstus, lai gan oficiāli bija pieņēmuši kristietību. Vajāšana pamazām noplaka, un atkal atgriezās mierīga līdzāspastāvēšana.<ref>Ilustrētā Pasaules Vēsture, 22. lpp., {{ISBN|1234567890}}</ref> 1477. gadā karalienes Izabellas vizītes laikā [[Seviļa|Seviļā]] [[dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūks Alfonso de Oheda ziņoja karalienei, ka kristītie jūdi turpina slepus piekopt jūdaismu un vērpj sazvērestības pret karaļnamu. Šo apgalvojumu apstiprināja arī Seviļas arhibīskapa Pedro Gonsalesa de Mendosas un dominikāņu mūka Tomasa de Torkemadas ziņojumi. Karalis Ferdinands vērsās pie pāvesta ar lūgumu atļaut izveidot savu inkvizīciju. 1478. gadā pāvests [[Siksts IV]] izdeva bullu, kas atļāva karaļiem iecelt inkvizatorus savās valstīs. Spāņu karaļnams izveidoja inkvizīcijas padomi, kas sastāvēja no 6—10 locekļiem ar ģenerālinkvizitoru priekšgalā. == Juridiskais raksturojums == Apsūdzētajiem pavēlēja ierasties tiesā aizdomās turamo statusā, bet pēc tam viņus nopratināja ar parastajiem paņēmieniem. Tiesnesis, vadīdamies pēc baumām vai kādas citas pie viņa nonākušas informācijas, ieņēma maģistrāta - publiskā apsūdzētāja vietu. Izmeklēšanas procedūras laikā viņš pats vadīja visu lietu, pats izsauca lieciniekus un veica nopratināšanu. Šo procedūru ar nelielām izmaiņām katrā konkrētā gadījumā pārņēma mūku inkvizīcija. Ikvienu morāles likuma pārkāpumu uzskatīja par noziegumu pret [[Dievs|Dievu]]; smagāku kā miesas bojājumu nodarīšana cilvēkam, vai noziegumu pret valsti, vai abus šos noziegumus kopā ņemtus. Līdz ar to inkvizīcijas pozīcija kļuva sekojoša: vajadzēja noskaidrot, vai apsūdzētais ir vainīgs kādā grēkā, šajā gadījumā - [[Ķecerība|ķecerībā]] jeb Dieva taisnības pārkāpšanas grēkā. Inkvizitors bija garīgās varas oficiālais pārstāvis. Inkvizitors vispirms bija garīdznieks, kurš kā Baznīcas oficiāls pārstāvis bija pilnvarots veikt inkvizīcijas izmeklēšanu. Viņa vienīgais uzdevums bija rūpēties par cilvēku dvēselēm un to glābšanu.<ref>Inkvizīcijas vēsture, A. Meikoks, 88.-92. lpp., {{ISBN|1234567890}}</ref> == Ziņotāji == Ziņotāji saņēma garus sarakstus ar izspiegojamo cilvēku vārdiem, pamatojoties uz aizdomām, ka šie cilvēki joprojām ir jūdaisti. Bieži izmantots paņēmiens bija sargposteņu izlikšana torņos un augstākās ēkās. Sargiem bija jāvēro, vai sestdienās no kristīto jūdu māju skursteņiem kūp dūmi. Inkvizīcijas pārstāvji zināja, ka jūdaisma piekritējiem reliģiskie priekšraksti aizliedz sestdienās gatavot ēdienu. Ja dūmu nebija, tad to uzskatīja par pietiekamu pierādījumu, ka kristītais jūds ir ķeceris. Pēc [[Dominikāņi|dominikāņu]] pavēles katru piektdienas vakaru pa pilsētu staigāja ziņotāju bari. Viņi gāja iekšā kristīto jūdu mājās, lai redzētu, vai iemītnieki ir nodzēsuši gaismu vai arī tērpušies goda drānās, lai sagaidītu jūdaistu sabatu. Starp aizdomīgām darbībām, kuru dēļ cilvēku varēja apcietināt, bija arī Vecās Derības vārda došana bērnam, gaļas ēšana kristiešu gavēņa laikā un roku mazgāšana pirms lūgšanas. Vajāšana ieguva pavisam groteskas izpausmes: tika izrakti sen mirušu jaunpievērsto kauli, kurus sadedzināja uz sārta, jo bija radušās aizdomas, ka mirušie bijuši viltus kristieši. No lielinkvizitora Torkemadas nebija pasargāts neviens. Tā dēļ Romas pāvests izslēdza viņu no baznīcas, bet Torkemada ar Spānijas valdnieku Ferdinanda un Izabellas svētību turpināja<ref>[http://www.newadvent.org/cathen/14783a.htm Katoļu enciklopēdija {{en ikona}}]</ref> darbu.<ref>Ilustrētā Pasaules Vēsture, 25.-26 lpp., {{ISBN|1234567890}}</ref> == Inkvizīcijas izbeigšana == Spānijas inkvizīcija tika galīgi likvidēta 1834. gadā. Vairāk nekā 300 gados inkvizitori Spānijā uz sārta sadedzināja aptuveni 32 000 cilvēku, pēc dažiem avotiem - 34 658 cilvēkus.<ref>Ilustrētā Pasaules Vēsture, 27. lpp., {{ISBN|1234567890}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīca]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] 5mxtz0h50n4s82y3c591l52mqdp6vdp 0 286163 4519746 3365995 2026-09-10T03:56:27Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519746 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Žanna Friske | Vārds_orig = ''Жанна Фриске'' | Attēls = Friske Schanna.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Žanna Friske 2011. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1974|7|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2015|6|15|1974|7|8}} | Vieta_mr = {{vieta|Krievija|Maskava}} | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise | Instrumenti = | Gadi = 1996—2013 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Žanna Friske''' ({{val|ru|Жанна Владимировна Фриске}}; dzimusi {{dat|1974|7|8}}, mirusi {{dat|2015|6|15}}) bija [[krievi|krievu]] [[aktrise]] un [[dziedāšana|dziedātāja]]. Kļuva pazīstama ar dalību popgrupā ''[[Blestyashchiye]]'' (''Блестящие''), kurā dziedāja no 1997. līdz 2003. gadam, kad grupu pameta, lai veidotu solokarjeru. Grupas sastāvā izdeva sešus studijas albumus. Solokarjera ilga desmit gadus līdz 2013. gadam. 2005. gadā izdeva vienīgo soloalbumu: ''Zhanna'' (''Жанна''). Filmējusies tādās filmās kā "[[Nakts sardze]]" (''Ночной дозор'', 2004) un "[[Dienas sardze]]" (''Дневной дозор'', 2006). 2013. gada vidū, drīz pēc dēla piedzimšanas, sāka sūdzēties par [[galvassāpes|galvassāpēm]]. 2013. gada nogalē pārstāja parādīties sabiedrībā. 2014. gada janvārī parādījās pirmās ziņas par Friskes slimību. Tika ziņots, ka Friskei ir diagnosticēta [[glioblastoma]] (smadzeņu audzēja veids). Dziedātājas ārstēšanai vāca ziedojumus (kopumā vairāk par 67 miljoniem rubļu). 2014. gadā izgājusi rehabilitāciju [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Latvija|Latvijā]]. Dziedātājas stāvoklis pasliktinājās. Friske nomira {{dat|2015|6|15||bez}} 40 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url = http://www.rbc.ru/rbcfreenews/557f60fd9a7947549b663118|title = СМИ сообщили о смерти Жанны Фриске от рака|date=2015-06-16|publisher =РБК}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url = http://super.ru/news/114405|title = Умерла Жанна Фриске|date = 2015-06-16|publisher = Super.ru|access-date = 2015-06-16|archiveurl = https://web.archive.org/web/20150615234912/http://super.ru/news/114405|archivedate = 2015-06-15}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url = http://tass.ru/kultura/2043501|title = Умерла Жанна Фриске|date = 2015-06-16|publisher = ТАСС|access-date = 2015-06-16|archiveurl = https://web.archive.org/web/20150616211121/http://tass.ru/kultura/2043501#|archivedate = 2015-06-16}}</ref> == Diskogrāfija == ;Studijas albumi {{Albums | nosaukums = Жанна | gads = 2005 | ierakstu kompānija = ''CD Land'' | vāks = | vāks_izm = | saturs = # ''Лечу В Темноту'' — 3:49 # ''Где-То Летом'' — 3:48 # ''Ты Не Закрывай Своё Сердце'' — 3:54 # ''Ла-Ла-Ла'' — 3:54 # ''Загадаю Я'' — 3:47 # ''На Губах Кусочки Льда'' — 4:02 # ''Аквамарин'' — 3:57 # ''Ты Мой Снег - Ты Мой Дождь'' — 3:55 # ''Ты Не Для Меня'' — 3:56 # ''Ты Не Закрывай Своё Сердце (Remix 3)'' — 4:55 # ''Ты Не Закрывай Своё Сердце (Remix 2)'' — 4:10 # ''Ла-Ла-Ла (Remix DJ Groove)'' — 3:02 # ''Ла-Ла-Ла (Remix)'' — 3:57 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Friske, Žanna}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2015. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] e2xwykd7pam6fi2o0s51iihep3z99r0 10 286204 4519731 4519422 2026-09-10T02:10:19Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4519731 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> gbk5ekigsahasb504qhgzaasgj87juh 4519737 4519731 2026-09-10T03:45:09Z Biafra 13794 4519737 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> pbczcvqgp9bawwolbpfebuxmj1z7shx 4519742 4519737 2026-09-10T03:55:44Z Biafra 13794 4519742 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par '''[[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]]'''? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> h497byip9kmiwbqbq1mc45y3ixompki 0 286655 4519688 4306340 2026-09-09T18:29:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519688 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Tas Latviešu Ļaužu Draugs | image_file = Tas Latviešu Ļaužu Draugs.jpg | image_size = | image_caption = | editor = [[Hermanis Treijs]] | staff_writer = | frequency = | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s ([[Krievijas Impērija]]) | language = Latviešu | website = }} '''Tas Latviešu Ļaužu Draugs''' (vecajā ortogrāfijā: ''Tas Latweeschu łauschu draugs'') bija iknedēļas laikraksts [[latviešu valoda|latviešu valodā]], ko no 1832. līdz 1846. gadam izdeva [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Jāņa latviešu draudzes]] virsmācītājs [[Hermanis Treijs]] (1794–1849). No 1838. gada laikraksta nosaukums bija '''Tas Latviešu Draugs'''. == Darbības uzsākšana == Kopš 1822. gada mācītājs [[Kārlis Frīdrihs Vatsons]] [[Jelgava|Jelgavā]] iespieda preses izdevumu "[[Latviešu Avīzes]]". 1831. gada novembrī mācītājs [[Johans Hermanis Treijs]] izplatīja iespiestu lapiņu “Dievs palīdz, mīļi latvieši!”, kurā pavēstīja par jaunas nedēļas avīzes izdošanu. Pirmais laikraksta numurs iznāca 1832. gada 1. janvārī. Laikraksta redaktors Hermanis Treijs rakstīja:<blockquote>''"Laikam tu domā, ka latvieši iekš Vidzemes un Kurzemes pavisam nevar kļūt citā dzīves kārtā, nekā zemnieka un kalpa kārta. Tu pievilies, jo tāpat kā iekš visas pasaules tam, kas māk, tā arī iekš mūsu tēvu zemes ikvienam cilvēkam, kas ko labu ir mācījies un čakls uz darbiem, gods un maize nākas."''</blockquote>Avīzes pirmajā gadagājumā bija nodrukāts [[Ansis Leitāns|Anša Leitāna]] dzejolis “Tuvāku mīlestība”, tajā publicējās arī [[Ansis Līventāls]], [[Jānis Ruģēns]] un [[Ernests Dinsbergs]]. Laikrakstam iznāca pielikumi – gan patstāvīgie reliģiska satura un populārzinātniski, gan nelieli vienreizēji izdevumi par aktualitātēm – [[Rīgas rāte]]s paziņojums par jaunas krājkases dibināšanu, par [[Nabagu apgādāšanas komisija|Nabagu apgādāšanas komisiju]] Rīgas pilsētā u.tml. == Saturs == Laikraksts informēja par jaunākajiem notikumiem gan pašu zemē, gan ārvalstīs. Vietējo ziņu, draudžu dzīves pārskatu veidošanā iesaistījās korespondenti no dažādām Latvijas vietām, to starpā arī daudzi latvieši – tautskolotāji, rakstveži vai pat vienkārši zemnieki. Iecienīts temats laikraksta slejās bija vēršanās pret zemnieku aizplūšanu uz pilsētām. Lauku dzīves idille atainota gan rakstos, gan literāru žanru darbos. Kādā publikācijā vecs zemnieks raksta savam dēlam vēstuli, lūdzot tam vairīties no kārdināšanām un atgriezties mājās:<blockquote>''"Kas tev dzina, dēls, atstāt godīgu zemnieku būšanu un uzņemt citu dzīves būšanu tāl no tēva un mātes un no visiem mīļiem radiem; tādu darbu, ko tu vēl neproti, tādu kārtu, kur jaunas un grūtākas kārdināšanas tev sagaida? Vai maizes tev še trūka?"''</blockquote>Iecienīts audzinošs temats bija arī vēršanās pret dzeršanu, piemēram, stāstā par atturības kustību “Mālukrodzinieka vēstule”, Anša Līventāla dzejolī “Žūpu Bērtulis un sātības biedrs” un citos materiālos. Pasaules notikumu pārstāstiem Treija laikraksts kā avotu izmantoja vācu presi. Notikumu aptvērums bija plašs: nelaimes gadījumi, ievērojami notikumi, nemieri un revolūcijas, zemestrīces un stipras vētras, slimības, sevišķi holera, kas plosījās daudzās Eiropas valstīs, un mēra epidēmija. Laikraksts nevairījās arī no Latvijas muižniekiem jūtīgā temata par vergu atbrīvošanas kustību Amerikā. Laikrakstā netrūka arī ļaudīm tik nepieciešamo praktisko padomu. Te mācīts, “kā zemīte mīļa jāstrādā un jākopj, lai viņas augļi vairotos un zemnieku dzīvošana labumā ietu”, izskaidrotas deviņu lauku sistēmas priekšrocības, Ansis Leitāns "Darbu rullī" pa mēnešiem precīzi norāda uz darāmajiem darbiem. Avīze centās pievērst lauku ļaužu uzmanību retākām kultūrām, mācot kopt augļu dārzus, potēt augļu kokus, audzēt apiņus, kopt mežus, pazīt koku lietderību, piemēram, rakstā “Cik daudz tie koki lieti der, kas Vidzemes un Kurzemes mežos aug”. Izskaidrota arī “jauna derīga vīze lopus barot”. Stāstīts par veterināriju, biškopību, lauku saimniecības tehniku, citviet mācīts ar maijvaboļu palīdzību ārstēt traku vilku un suņu kodumus. Lielvārdes mācītājs [[Dionīsijs Gotfrīds Krons]] mācīja “taisīt kontraktus” un rakstīt vēstules. Bija izskaidroti baznīcas likumi. Avīzei rūpēja lasītāju garīgais apvārsnis, tāpēc tika ievietoti populārzinātniski raksti par dabaszinātni un vēsturi. Durbes mācītājs [[Frīdrihs Runclers]] iepazīstināja lasītājus ar kurmi, zirnekļiem, čūskām, krokodiliem, ziloņiem. Pēc “augsti mācītu vīru” teorijām izskaidroja, kā rodas sniegs, cik tālu Saule atrodas no Zemes. Liepupes mācītājs [[Arnolds Gotlībs Velligs]] 83 turpinājumos sagatavoja “Tās īsas ziņas par mūsu pasauli jeb zemi” (pasaules valstu ģeogrāfiju). Avīzē publicējās arī latviešu izcelsmes rakstniece [[Doroteja Šteinbauma]]. Dialoga formā viņa uzrakstīja Latvijas vēsturi, kā arī publicēja savus dzejoļus. == Aizliegšana == Laikraksta izdošana tika apturēta 1846. gadā, jo tajā vērsās pret [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|latviešu pāreju pareizticībā]] rakstā “Tas vecs uzticams mācītājs Leišu zemē un viņa audzēknis Jānis”. Stāstā tēlots, ka [[Lietuva|Leišu zemi]] piemeklēja sūri bada gadi, [[Birži (Lietuva)|Biržu]] luterāņu draudzē izplatījušās ziņas, ka poļu ķēniņš visus latviešus, kas pieņemšot ķēniņa ticību, apbalvošot ar zemes gabaliem. Gan vecais mācītājs brīdinājis tādām runām neticēt, gan to pašu tautiešiem lūdzis arī viņa audzēknis Jānis, taču latvieši viņos neklausījušies un bariem devušies uz Viļņu pierakstīties katoļticībā. Ļaudis gan savu ticību atmetuši, bet beigās dabūjuši pievilties, jo solītos labumus nav saņēmuši. Krievijas valdība saprata, ka stāsts vēršas pie latviešiem ar aicinājumu nepāriet pareizticībā, kas tolaik daudzās Vidzemes draudzēs norisinājās masveidā. Toreizējais ģenerālgubernators [[Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgeņijs Golovins]] avīzes iznākšanu apturēja un izrēķinājās ar tās redaktoru, izsūtot viņu uz Kauņu uz pieciem gadiem.<ref>[http://www.latvijasluteranis.lv/2012/09/27/pirma-rigas-kristiga-avize/ PIRMĀ RĪGAS KRISTĪGĀ AVĪZE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190116045905/http://www.latvijasluteranis.lv/2012/09/27/pirma-rigas-kristiga-avize/ |date={{dat|2019|01|16||bez}} }} Lilija Limane "Latvijas luterānis"</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]] 04el1aqw1rxwjpe2ont9s6rk6hosfas 0 292225 4519660 3972109 2026-09-09T17:11:48Z Meistars Joda 781 4519660 wikitext text/x-wiki {{Šaha atklātnes infokaste | nosaukums = Karaļa gambīts | attēls = {{Šaha diagramma | fen =rnbqkbnr/pppp1ppp/8/4p3/4PP2/8/PPPP2PP/RNBQKBNR b KQkq - }} | att_izm = | att_nos = | gājieni = '''1. e4 e5 2. f4''' | ECO = C30-C39 | citi_nos = | pirmavots = R. Lopess | izstrādātāji = | piederība = Atklātās atklātnes | chessgid = 101115&move=2.5&moves=e4.e5.f4&nodes=21720.21721.101115 }} '''Karaļa gambīts''' ir [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātne]], kas sākas ar gājieniem: '''1. e2-e4 e7-e5 2. f2-f4'''. Tas pieder pie atklātām atklātnēm ar [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]s kodu no C30 līdz C39. == Vēsture == Pirmoreiz pieminēts [[Ruī Lopess de Segura|R. Lopesa]] darbā (1561. g.), vēlāk [[Džoakīno Greko|Dž. Greko]], [[Džūlio Čezāre Polērio|Dž. Polerio]], [[Alessandro Salvio|A. Salvio]] un citos.<ref name=ENC>{{ŠE|174}}</ref> Karaļa gambīts 18. un 19. gadsimtā daudziem bijis iemīļota, bet arī bieži klupieniem bagāta atklātne. 19. gadsimta otrā pusē šaha aizsardzības un pozicionālās spēles metodes būtiski pilnveidojās. Tas noveda pie tā, ka melnie spēles gaitā, bieži vien atdodot upurēto bandinieku, ieguva drošu, mazāk taktiski saspringtu stāvokli. Kā sekas karaļa gambīts tika spēlēts arvien retāk. No lielmeistariem tikai [[Rūdolfs Špīlmans]], kas vēlāk tika iesaukts par pēdējo karaļa gambīta bruņinieku, 20.gs. 20. — 30. gados to vēl lietoja regulāri, bet [[Savelijs Tartakovers|Savēlijs Tartakovers]] epizodiski. Pēc Otrā pasaules kara tikai [[Dāvids Bronšteins]] un [[Boriss Spaskis]] to lietojuši dažās partijās. == Stratēģiskā ideja == Ar bandinieka "f" upuri baltie aizvilina melno bandinieku un cenšas ar d2-d4 izveidot bandinieku centru un pāriet uzbrukumā. Mūsdienu traktējumā baltie necenšas uzbrukt par katru cenu, bet ir gatavi apmierināties tikai ar pozicionālām priekšrocībām. Melnajiem ir iespējas ne tikai sekmīgai aizsardzībai, bet arī cīņai par iniciatīvu.<ref name=ENC /> == Galvenie varianti == === Pieņemtais Karaļa gambīts 2. ... e5xf4 === * '''3. Zg1-f3''' ** '''3. ... g7-g5''' *** '''4. Lf1-c4 g5-g4''' **** '''5. 0-0''' — [[Mucio gambīts]]. **** '''5. Zb1-c3''' — [[Makdonela gambīts]]. **** '''5. Zf3-e5 Dd8-h4+ 6. Ke1-f1''' ***** '''6. ... Zb8-c6''' — Hercfelda gambīts ***** '''6. ... f4-f3''' — Kohrana pretuzbrukums ***** '''6. ... Zg8-h6''' — Zilberšmita gambīts ***** '''6. ... Zg8-f6''' — Salvio gambīts *** '''4. h2-h4 g5-g4''' **** '''5. Zf3-e5''' — [[Kīzericka gambīts]]. **** '''5. Zf3-g5''' — Algaiera gambīts. *** '''4. Lf1-c4 Lf8-g7''' [[Filidora gambīts]]. *** '''4. d2-d4''' *** '''4. Zb1-c3''' ** '''3. ... Lf8-e7''' ** '''3. ... d7-d5''' ** '''3. ... Zg8-f6''' * '''3. Lf1-c4''' ** '''3. ... Dd8-h4+ 4. Ke1-f1''' *** '''4. ... d7-d5!''' *** '''4. ... b7-b5?''' — "[[Nemirstīgā partija]]" ** '''3. ... Zg8-f6''' — Salvio gājiens. ** '''3. ... d7-d5''' — Andersena uzbrukums. ** '''3. ... f7-f5''' — Lopesa kontrgambīts. ** '''3. ... Zg8-e7''' — Vinavera gājiens. * '''3. Dd1-f3''' — Baiera gambīts. * '''3. Lf1-e2''' — Janīša gājiens. * '''3. Zb1-c3''' — Mezona gambīts. * '''3. Dd1-e2''' — [[Pjetro Karera|Kareras]] variants. === Atraidītais karaļa gambīts === * '''2. ... Lf8-c5''' * '''2. ... Zg8-f6''' * '''2. ... d7-d5''' — [[Falkbēra kontrgambīts]] == Literatūra == * Глазков И., Эстрин Я. ''Королевский гамбит''. Москва : Физкультура и спорт, 1988, (Теория дебютов). {{ru ikona}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=1367171 Pieņemtā karaļa gambīta partijas ar 3. Zf3.] * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=1367189 Pieņemtā karaļa gambīta partijas ar 3. Lc4.] * [http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?node=104287 Karaļa kontrgambīta partijas.] * [http://sparns.blogspot.com/2010/09/karala-gambits.html Par skaisto.] {{Šaha atklātnes}} [[Kategorija:Šaha atklātnes]] 7fym5aeyga16yfs6ypijt7xrypdpbnk 0 302048 4519644 4483439 2026-09-09T16:26:48Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260909sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4519644 wikitext text/x-wiki {{Infobox Person |Toms Kilburns = |platums = |vārds = Toms Kilburns |vārds_orig = Tom Kilburn |attēls = |att_izmērs = |att_nosaukums = Toms Kilburns |dz_dat_alt = |dz_gads = 1921 |dz_mēnesis = 08 |dz_diena = 11 |dz_vieta = Jorkšīra |m_dat_alt = |m_gads = 2001 |m_mēnesis = 01 |m_diena = 17 |m_vieta = Mančestra |tautība = |nodarbošanās = |alma_mater = [[Mančestras Universitāte]] (PhD) [[Kembridžas Universitāte]] }} '''Toms Kilburns''' (dzimis 1921. gada 11. augustā, miris 2001. gada 17. janvārī) bija angļu inženieris. Kopā ar Frediju Viljamsu viņš strādāja pie [[Viljamsa-Kilburna elektronu lampa]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.computer50.org/mark1/notes.html#acousticdelay |title=Miscellaneous Notes |publisher=Computer50.org |date= |accessdate=2014-08-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130606122154/http://www.computer50.org/mark1/notes.html#acousticdelay |archivedate=2013-06-06 }}</ref><ref>{{Citation | last = Kilburn | first = Tom | title = From Cathode Ray Tube to Ferranti Mark I | journal = Resurrection | publisher = The Computer Conservation Society | volume = 1 | issue = 2 | year = 1990 | url = http://www.cs.man.ac.uk/CCS/res/res02.htm#e | issn = 0958-7403 | accessdate = 15 March 2012 }}</ref> un pie pasaulē pirmā datora, kurā glabājas programmas — maza apjoma eksperimentālās mašīnas (SSEM). Tas bija laiks, kad viņš strādāja [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]].<ref>{{cite journal | last1 = Kilburn | first1 = T. | title = The University of Manchester Universal High-Speed Digital Computing Machine | url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_1949-10-22_164_4173/page/n7 | doi = 10.1038/164684a0 | journal = Nature | volume = 164 | issue = 4173 | pages = 684–687 | year = 1949 | pmid = 15392930| pmc = }}</ref><ref>{{cite journal | last1 = Williams | first1 = Frederic | authorlink1 = Frederic Calland Williams | last2 = Kilburn | first2 = Tom | doi = 10.1038/162487a0 | title = Electronic Digital Computers | url = http://www.computer50.org/kgill/mark1/natletter.html | journal = Nature | volume = 162 | issue = 4117 | pages = 487 | year = 1948 | pmid = | pmc = | accessdate = {{dat|2009|01|22||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090406014626/http://www.computer50.org/kgill/mark1/natletter.html | archivedate = {{dat|2009|04|06||bez}} }}</ref><ref>{{cite journal | last1 = Williams | first1 = F.C. | last2 =Kilburn | first2 = T. | year = 1949 | title = A storage system for use with binary-digital computing machines | journal = Proceedings of the IEE – Part II: Power Engineering | volume = | issue = | pages = | publisher = | jstor = | doi = 10.1049/pi-2.1949.0078 | url = http://www.researchgate.net/publication/224589116_A_storage_system_for_use_with_binary-digital_computing_machines | format = | accessdate = }}</ref><ref>{{cite journal | doi = 10.1145/2594290| title = Tom Kilburn: a tale of five computers| journal = Communications of the ACM| volume = 57| issue = 5| pages = 35| year = 2014| last1 = Anderson | first1 = David}}</ref><ref name="computer50obit">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.computer50.org/mark1/kilburn.html |title=Tom Kilburn |publisher=Computer50.org |date= |accessdate=2014-08-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040624080751/http://www.computer50.org/mark1/kilburn.html |archivedate=2004-06-24 }}</ref><ref name="guardianobit">{{Tīmekļa atsauce|author=Hilary J Kahn |url=http://www.theguardian.com/news/2001/jan/23/guardianobituaries1 |title=Obituary: Tom Kilburn &#124; News |publisher=The Guardian |date= |accessdate=2014-08-16}}</ref><ref name="telepgraphobit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/news/obituaries/1319595/Professor-Tom-Kilburn.html |title=Professor Tom Kilburn |publisher=Telegraph |date= |accessdate=2014-08-16}}</ref><ref>{{cite journal | doi = 10.1109/TEC.1962.5219356| title = One-Level Storage System| journal = IEEE Transactions on Electronic Computers| issue = 2| pages = 223| year = 1962| last1 = Kilburn | first1 = T.| last2 = Edwards | first2 = D. B. G.| last3 = Lanigan | first3 = M. J.| last4 = Sumner | first4 = F. H.}}</ref><ref>{{cite journal | doi = 10.1145/1562164.1562180| title = Interview ''An'' interview with Maurice Wilkes| url = https://archive.org/details/association-for-computing-machinery-communications_2009-09_52_9/page/39| journal = Communications of the ACM| volume = 52| issue = 9| pages = 39| year = 2009| last1 = Anderson | first1 = D. P. }}</ref><ref>{{cite journal | doi = 10.1145/2542504| title = Actually, Turing did not invent the computer| journal = Communications of the ACM| volume = 57| pages = 36| year = 2014| last1 = Haigh | first1 = T. }}</ref><ref>{{cite journal | doi = 10.1109/MAHC.2009.32| title = Biographies: Tom Kilburn: A Pioneer of Computer Design| journal = IEEE Annals of the History of Computing| volume = 31| issue = 2| pages = 82| year = 2009| last1 = Anderson | first1 = D. P. }}</ref><ref name="natureobituary">{{cite journal | doi = 10.1038/35059201| pmid = 11241994| title = Obituary: Tom Kilburn (19212001)| url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_2001-02-22_409_6823/page/n62| journal = Nature| volume = 409| issue = 6823| pages = 996| year = 2001| last1 = Lavington | first1 = S. }}</ref><ref>{{cite journal | doi = 10.1038/168095a0| title = The New Universal Digital Computing Machine at the University of Manchester| url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_1951-07-21_168_4264/page/94| journal = Nature| volume = 168| issue = 4264| pages = 95| year = 1951| last1 = Kilburn | first1 = T.}}</ref><ref>Historical Reflections Tom Kilburn: A Tale of Five Computers by David Anderson [[Communications of the ACM|CACM]]. doi:[http://dx.doi.org/10.1145/2594290/ doi:10.1145/2594290/]</ref> == Izglītība un pētījumi == Kilburns ir dzimis Devsburijā, [[Jorkšīra|Jorkšīrā]], kur viņš apmeklēja Vīlvraitas zēnu klasisko ģimnāziju. Vņš mācījās [[Kembridžas Universitāte|Sidneja Saseksa koledžā Kembridžā]] matemātikas bakalaura programmā, tā tika saīsināta uz diviem gadiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ. Pēc koledžas absolvēšanas Kilburnu nestandarta slepenā darbā pieņēma Č. P. Snovs, un viņš nonāca elektronikas iznīcinātājkursā, pirms tika norīkots darbā Telekomunikāciju izpētes nodaļā Malvernā, lai izstrādātu radarus [[Frederiks Kalands Viljamss|Frederika Kalanda Viljamsa]] vadībā. Kilburna darbs kara laikā modināja viņā entuziasmu attiecībā uz elektroniskajiem datoriem. Tajā laikā galvenais tehniskais šķērslis to attīstībai bija tas, ka nebija nekādu praktisku līdzekļu, kā uzglabāt datus un komandas. Kilburnam un Viljamsam sadarbojoties, tika izveidota atmiņas ierīce, kuras pamatā bija katodstaru elektronu lampa, kuru nosauca par Viljamsa-Kilburna elektronu lampu. Patents tika pieteikts 1946. gadā. 1946. gada decembrī Viljamss pieņēma [[Mančestra]]s elektrotehnikas vadītāja amatu un norīkoja Kilburnu darbā no Malvernas pie sevis. Abi kopā viņi attīstīja savu izveidoto atmiņas iekārtu. 1948. gadā Kilburns to prakstiski testēja, uzbūvējot maza apjoma eksperimentālo mašīnu, kas 1948. gada 21. jūnijā kļuva par pirmo programmu glabājošo datoru, kurš pats varēja palaist programmu. Sava darba dēļ Mančestrā viņš saņēma doktora grādu<ref name="phd">{{cite thesis|degree=PhD|first=Tom|last=Kilburn|title= A storage system for use with binary digital computing machines |publisher=University of Manchester|date=1948|url=http://ethos.bl.uk/OrderDetails.do?uin=uk.bl.ethos.488439|authorlink=Tom Kilburn}}</ref> un bija paredzējis atgriezties Malvernā. Viljamss pārliecināja viņu palikt, lai universitātes sadarbības projektā attīstītu Ferranti Mark 1 — pasaules pirmo komerciālo datoru. Nākamos trīs gadu desmitus viņš vadīja viena Mančestras datora attīstību pēc otra,<ref>{{cite journal | doi = 10.1109/85.707570| title = Early programs on the Manchester Mark I Prototype| url = https://archive.org/details/ieee-annals-of-the-history-of-computing_july-september-1998_20_3/page/4| journal = IEEE Annals of the History of Computing| volume = 20| issue = 3| pages = 4| year = 1998| last1 = Shelburne | first1 = B. J. | last2 = Burton | first2 = C. P. }}</ref> tai skaitā Atlas un MU5. Savas karjeras laikā Mančestras Universitātē Kilburns piedalījās datorzinātnes skolas dibināšanā, 1964. gadā kļūstot par pirmo departamenta vadītāju. Viņš strādāja arī kā dekāns zinātņu fakultātē (1970—1972) un kā kanclera vietnieks universitātē (1976—1979). == Apbalvojumi un godalgas == [[Attēls:Manchester Kilburn Building.jpg|thumb|300px|Kilburna ēka, kurā atrodas Datorzinātnes skola pie Mančestras Universitātes, ir nosaukta Toma Kilburna vārdā.]] Kilburns saņēma ļoti daudz balvu, tai skaitā: * Elected a Fellow of the Royal Society (FRS) in 1965<ref name="phd" /><ref name="royal" /> * IEEE Computer Society W. Wallace McDowell Award, (1971) * Commander of the Most Excellent Order of the British Empire (CBE), (1973) * British Computer Society IT Award, (1973) * Distinguished Fellow of the British Computer Society, (1974) * Royal Medal of the Royal Society, (1978) * Honorary doctorate of science from the University of Bath (1979) * IEEE Computer Society Computer Pioneer Award, (1982) * Eckert-Mauchly Award, (1983) * Mountbatten Medal, (1997) * Fellow of the Computer History Museum "par viņa ieguldījumu agrīnajā datora izstrādē, ieskaitot brīvpiekļuves [[cipardati|cipardatu]] uzglabāšanu, virtuālo atmiņu un programmēšanu." (2000)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tom Kilburn — CHM Fellow Award Winner |author= CHM |url= http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/ |accessdate= March 30, 2015 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150403184925/http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/ |archivedate= {{dat|2015|04|03||bez}} }}[http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150403184925/http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/ |date={{dat|2015|04|03||bez}} }}</ref> * Ēka, kas atrodas pie Mančestras Universitātes, kurā ir Datorzinātnes skola, ir nosaukta par "Kilburna ēku" par godu zinātniekam. Viņa nominācijā Karaliskajai Sabiedrībai ir rakstīts: "Mančestras Universitātes datorinženierijas profesors. Viņš bija inženierijas pionieris universālā elektroniskā ciparu datora izstrādē un ir devis lielu ieguldījumu straujajai attīstībai, kas ir notikusi pēdējo 15 gadu laikā šajā jomā. Viņa ieguldījums aptver visu no vispārīgas sistēmas projektēšanas līdz pat izgudrojumiem liela ātruma shēmās, lai apmierinātu attiecīgās vajadzības. Viņa pēdējā mašīna "Atlas" ļoti iespējams šobrīd ir vismodernākā visā pasaulē. "<ref name="royal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://collections.royalsociety.org/DServe.exe?dsqIni=Dserve.ini&dsqApp=Archive&dsqDb=Catalog&dsqCmd=show.tcl&dsqSearch=(RefNo==%27EC%2F1965%2F18%27) |title=Tom Kilburn EC/1965/18: Library and Archive Catalogue |publisher=The Royal Society |archivedate=2014-04-29 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6PCEM3cKK?url=https://collections.royalsociety.org/DServe.exe?dsqIni=Dserve.ini |location=London |access-date=2014-04-29 }}</ref> == Privātā dzīve == 1943. gadā Kilburns apprecēja Irenu Meirsdeni, viņi uzaudzināja dēlu un meitu. Kilburns regulāri pavadīja brīvdienas kopā ar ģimeni Blekpūlā, bet viņš vienmēr atgriezās uz [[Manchester United FC|Manchester United]] futbola kausa izcīņas čempionāta pirmo sezonas spēli. Viņš devās pensijā 1981. gadā un nomira Mančestrā no [[pneimonija]]s pēc vēdera operācijas. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kilburns, Toms}} [[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas matemātiķi]] [[Kategorija:Datorzinātnieki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes inženieri]] jhe4hzkayivne19ab1d7twkqbsi3l7u 0 304676 4519596 4409229 2026-09-09T15:24:52Z Baisulis 11523 /* Filmas */ latviski..... 4519596 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Toho | logo = Toho logo (text).svg | logo_caption = logotips | image = | image_caption = | trading_name = | native_name = 東宝株式会社 | native_name_lang = jp | romanized = Tōhō Kabushiki-Gaisha | former type = | type = Publisks | traded_as = {{tyo|9602}} | industry = Filmu, televīzijas seriālu, anime | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{vieta|Japāna|Tokija}} ({{dat|1932}}) | founder = [[Ičizo Kobajaši]] | defunct = <!-- {{End date|YYYY|MM|DD}} --> | location_city = {{vieta|Japāna|Tokija|Jūrakučo}} | location_country = | locations = <!-- Number of locations, stores, offices, etc. --> | area_served = | key_people = Juiči Ueno {{small|(Presidents)}} | products = | production = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://toho.co.jp/ toho.co.jp] | footnotes = | intl = | bodystyle = }} '''''Toho''''' ({{val|ja|東宝株式会社}}, ''Tōhō Kabushiki-Kaisha'') ir viena no lielākajām japāņu mākslas [[Kinofilma|filmu]] un [[anime]] studijām. Studija atrodas [[Tokija|Tokijā]]. Uzņēmums tika dibināts 1932. gadā. Veiksmīgākās ''Toho'' filmas ir "[[Godzilla]]", "[[Septiņi samuraji]]" un "[[Gariem līdzi]]". == Filmogrāfija == === Filmas === {{columns |width=500px |col1= ==== 1930. gadi ==== *''[[Three Sisters with Maiden Hearts]]'' (1935) *''[[Enoken's Ten Millions]]'' (1936) *"[[Dzīve ir Ballads]]" (1936) *''[[Humanity and paper balloons]]'' (1937) *''[[Avalanche]]'' (1937) *''[[A Husband Chastity]]'' (1937) *''[[Tojuro's Love]]'' (1938) *''[[Enoken's Shrewd Period]]'' (1939) *''[[Chushingura I]]'' (1939) *''[[Chushingura II]]'' (1939) ==== 1940. gadi ==== *''[[Song of Kunya]]'' (1940) *''[[Enoken Has His Hair Cropped]]'' (1940) *''[[Songoku: Monkey Sun]]'' (1940) *''[[Hideko the Bus-Conductor]]'' (1941) *''[[Uma]]'' (1941) *''[[The War at sea from Hawaii to Malay]]'' (1942) *"[[Sansiro Sugata]]" (1943) *''[[The Most Beautiful]]'' (1944) *"[[Sansiro Sugata 2. daļa]]" (1945) *"[[Aiz tīģera astes]]" (1945) *''[[No Regrets for Our Youth]]'' (1946) *''[[Those Who Make Tomorrow]]'' (1946) *''[[One Wonderful Sunday]]'' (1947) *''[[Drunken Angel]]'' (1948) *''[[Stray Dog]]'' (1949) ==== 1950. gadi==== *''[[The Lady of Musashino]]'' (1951) *''[[Repast]]'' (1951) *''[[Ikiru]]'' (1952) *"[[Septiņi samuraji]]" (1954) *"[[Godzilla]]" (1954) *''[[Tomei ningen]]'' (1954) *''[[Sound of the Mountain]]'' (1954) *''[[Late Chrysanthemums]]'' (1954) *''[[Floating Clouds]]'' (1955) *''[[Godzilla Raids Again]]'' (1955) *''[[Half Human]]'' (1955) *''[[I Live in Fear]]'' (1955) *''[[Sudden Rain]]'' (1956) *''[[A Wife's Heart]]'' (1956) *''[[Vampire Moth]] ''(1956) *''[[Sazae-san]]'' (1956) *''[[Flowing]]'' (1956) *''[[Rodan]]'' (1956) *''[[Untamed]]'' (1957) *''[[The Mysterians]]'' (1957) *"[[Asiņainais tronis]]" (1957) *''[[Ikiteiru koheiji]]'' (1957) *''[[The Lower Depths]]'' (1957) *''[[The H-Man]]'' (1958) *"[[Trīs nelieši cietoksnī]]" (1958) *''[[Shirasagi]]'' (1958) *''[[Varan]]'' (1958) *''[[Battle in Outer Space]]'' (1959) *''[[The Birth of Japan]]'' (1959) ==== 1960. gadi ==== *''[[The Secret of the Telegian]]'' *''[[The Human Vapor]]'' *''[[The Bad Sleep Well]]'' (1960) *''[[When a Woman Ascends the Stairs]]'' (1960) *''[[Hawai Middouei daikaikusen: Taiheiyo no arashi]]'' (1960) *''[[Autumn Has Already Started]]'' (1960) *''[[I Bombed Pearl Harbor]]'' (1961) *''[[Mothra]]'' (1961) *"[[Miesassargs (filma)|Miesassargs]]" (1961) *''[[The Last War]]'' (1961) *''[[The End of Summer]]'' (1961) *"[[Sanjuro]]" (1962) *''[[Gorath]]'' (1962) *''[[King Kong vs. Godzilla]]'' (1962) *''[[Rorentsu o· Ruisu no shōgai]]'' (1962) *''[[A Wanderer's Notebook]]'' (1962) *''[[Pitfall]]'' (1962) *''[[Tengoku to Jigoku]]'' (1963) *''[[Matango]]'' (1963) *''[[Atragon]]'' (1963) *''[[Yearning]]'' (1964) * "[[Sieviete smiltīs (filma)|Sieviete smiltīs]]" (1964) *''[[Mothra vs. Godzilla]]'' (1964) *''[[Dogora]]'' (1964) *''[[Ghidorah, the Three-Headed Monster]]'' (1964) *''[[Kokusai himitsu keisatsu: Kayaku no taru]]'' (1964) *''[[Kwaidan]]'' (1964) *''[[Kokusai himitsu keisatsu: Kagi no kagi]]'' (1965) *''[[Tokyo Olympiad]]'' (1965) *''[[Red Beard]]'' (1965) *''[[Frankenstein Conquers the World]]'' (1965) *''[[Invasion of Astro-Monster]]'' (1965) *''[[We Will Remember]]'' (1965–66) *''[[The Face of Another]]'' (1966) *''[[War of the Gargantuas]]'' (1966) *''[[Godzilla vs. the Sea Monster]]'' (1966) *"[[Samuraju dumpis]]" (1967) *''[[Son of Godzilla]]'' (1967) *''[[King Kong Escapes]]'' (1967) *''[[Destroy All Monsters]]'' (1968) *''[[Latitude Zero]]'' (1969) *''[[All Monsters Attack]]'' (1969) ==== 1970. gadi ==== *''[[Space Amoeba]]'' (1970) *''[[Dodes'ka-den]]'' (1970) *''The Vampire Doll'' (1970) *''[[To Love Again]]'' (1971) *''[[Godzilla vs. Hedorah]]'' (1971) *''The Battle of Okinawa'' (1971) *''[[Daigoro vs. Goliath]]'' (1971) *''Lake of Dracula'' (1971) *''Young Guy vs. Blue Guy'' (1971) *''[[Godzilla vs. Gigan]]'' (1972) *''[[Godzilla vs. Megalon]] ''(1973) *''[[Kure Kure Takora]] ''(1973) *''[[Japan Sinks]]'' (1973) *''[[Lady Snowblood]]'' (1973) *''The Human Revolution (Ningen Kakumei)'' (1973)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt0123193/|title=Ningen kakumei|date=1973. gada 8. sept.|via=IMDb}}</ref> *''[[Godzilla vs. Mechagodzilla]]'' (1974) *''[[Prophecies of Nostradamus]]'' (1974) *''Evil of Dracula'' (1974) *''[[Lupin III#Films|Lupin III]]'' (1974) *''[[Terror of Mechagodzilla]]'' (1975) *''The Human Revolution II'' (1976)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt0164237/?ref_=fn_al_tt_1|title=Zoku ningen kakumei|date=1976. gada 19. jūn.|via=IMDb}}</ref> *''Demon Spies'' (1975) *''Zero Fighter'' (1976) *''[[The Inugamis]]'' (1976) *''[[House (filma)|House]]'' (1977) *''[[The War in Space]]'' (1977) ==== 1980. gadi ==== *''[[Doraemon: Nobita's Dinosaur|Doraemon: The Motion Picture]]' (1980) *''[[Kagemusha]]'' (1980) *''[[Eki Station]]'' (1981) *"[[Brīnumainais burvis no Oza zemes (filma)|Brīnumainais burvis no Oza zemes]]" (1982) *''[[Techno Police 21C]]'' (1982) *''[[The Highest Honor]]'' (1982) *''[[Golgo 13: The Professional|Golgo 13]]'' (1983) *''[[The Makioka Sisters]]'' (1983) *''[[Macross: Do You Remember Love?]]'' (1984) *''[[Urusei Yatsura: Beautiful Dreamer]]'' (1984) *''[[Sayonara Jupiter]]'' (1984) *''[[The Return of Godzilla]]'' (1984) *''[[Ran]]'' (1985) *''[[Vampire Hunter D]]'' (1985) *''[[Prussian blue Portrait]]'' (1986) *''[[A Taxing Woman]]'' (1987) *''[[Grave of the Fireflies]]'' (1988) *''[[Kimagure Orange Road|Kimagure Orange Road: I Want to Return to That Day]]'' (1988) *''[[Akira]]'' (1988) *''[[My Neighbor Totoro]]'' (1988) *''[[Godzilla vs. Biollante]]'' (1989) *''[[Gunhed]]'' (1989) *''[[Sweet Home (filma)|Sweet Home]]'' (1989) ==== 1990. gadi ==== *''[[Devil Hunter Yohko]]'' (1990) *''[[Only Yesterday]]'' (1991) *''[[Godzilla vs. King Ghidorah]]'' (1991) *''[[Godzilla vs. Mothra]]'' (1992) *''[[Porco Rosso]]'' (1992) *''[[Godzilla vs. Mechagodzilla II]]'' (1993) *''[[Godzilla vs. SpaceGodzilla]]'' (1994) *''[[Godzilla vs. Destoroyah]]'' (1995) |col2= *''[[Gakkō no Kaidan]]'' (1995) *''[[Gamera: Guardian of the Universe]]'' (1995) *''[[Gakkō no Kaidan 2]]'' (1996) *''[[Gamera 2: Attack of Legion]]'' (1996) *''[[Kimagure Orange Road|New Kimagure Orange Road: And Then, The Beginning of That Summer]]'' (1996) *''[[Rebirth of Mothra]]'' (1996) *''[[Gakkō no Kaidan 3]]'' (1997) *''[[Detective Conan: The Time Bombed Skyscraper]]'' (1997) *"[[Princese Mononoke]]" (1997) *''[[Rebirth of Mothra II]]'' (1997) *''[[Rebirth of Mothra III]]'' (1998) *''[[Detective Conan: The Fourteenth Target]]'' (1998) *''[[Godzilla (1998. gada filma)|Godzilla]]'' (1998) *''[[Ring]]'' (1998) *''[[Pokémon The First Movie]]'' (1998) *''[[Detective Conan: The Last Wizard of the Century]]'' (1999) *''[[Gakkō no Kaidan 4]]'' (1999) *''[[Gamera 3: The Revenge of Iris]]'' (1999) *''[[Godzilla 2000: Millennium]]'' (1999) *''[[Pokémon The Movie 2000]]'' (1999) ==== 2000. gadi ==== *''[[Detective Conan: Captured in Her Eyes]]'' (2000) *''[[Pokémon 3]]'' (2000) *''[[Godzilla vs. Megaguirus]]'' (2000) *''[[Detective Conan: Countdown to Heaven]]'' (2001) *''[[Metropolis(2001. gada filma)|Metropolis]]'' (2001) *''[[Merdeka 17805]]'' (2001) *''[[Kairo]]'' (2001) *"[[Gariem līdzi]]" (2001) *''[[Inuyasha]]'' (2001–2004) *''[[Pokémon 4Ever]]'' (2001) *"[[Beibleidi]]" (2002) *''[[Hamtaro|Tottoko Hamtaro The Movie: Adventures in Ham-Ham Land]]'' (2001) *''[[Godzilla, Mothra and King Ghidorah: Giant Monsters All-Out Attack]]'' (2001) *''[[Detective Conan: The Phantom of Baker Street]]'' (2002) *''[[Pokémon Heroes]]'' (2002) *''[[Hamtaro|Trotting Hamtaro The Movie: Ham Ham Hamuja! The Captive Princess]]'' (2002) *''[[Godzilla Against Mechagodzilla]]'' (2002) *''[[Detective Conan: Crossroad in the Ancient Capital]]'' (2003) *''[[One Missed Call]]'' (2003) *''[[Hamtaro|Tottoko Hamtaro The Movie: Ham-Ham Grand Prix - Miracle in Aurora Valley - Ribbon-chan's Close Call!]]'' (2003) *''[[Godzilla: Tokyo S.O.S.|Godzilla, Mothra, Mechagodzilla: Tokyo S.O.S]]'' (2003) *''[[Pokémon: Jirachi Wishmaker]]'' (2003) *"[[Ceļojošā pils]]" (2004), coproduction with [[Studio Ghibli]] *''[[Detective Conan: Magician of the Silver Sky]]'' (2004) *''[[Naruto the Movie]]'' (2004) *''[[Godzilla: Final Wars]]'' (2004) *''[[Steamboy]]'' (2004) *''[[Hamtaro]]'' (2004) *''[[Pokémon: Destiny Deoxys]]'' (2004) *''[[Lolerei]]'' (2005) *''[[Detective Conan: Strategy Above the Depths]]'' (2005) *''[[Always Sanchōme no Yūhi]]'' (2005) *''[[Naruto the Movie 2]]'' (2005) *''[[Densha Otoko]]'' (2005) *''[[NANA]]'' (2005) *''[[Arashi no Yoru ni]]'' (2005) *''[[Pokémon: Lucario and the Mystery of Mew]]'' (2005) *''[[Bleach: Memories of Nobody]]'' (2006) *''[[Dōbutsu no Mori]]'' (2006) *''[[Detective Conan: The Private Eyes' Requiem]]'' (2006) *''[[Nada Sousou]]'' (2006) *''[[NANA2]]'' (2006) *''[[Nihon Chinbotsu]]'' (2006) *''[[Pokémon Ranger and the Temple of the Sea]]'' (2006) *''[[Rough]]'' (2006) *''[[Touch (manga)|Touch]]'' film (2006) *''[[Always zoku san-chome no yuhi]]'' (2007) *''[[Eiga De Tojo-Tamagotchi: Dokidoki! Uchuu no Maigotchi!?]]'' (2007) *''[[Hero]]'' (2007) *''[[Crows Zero]]'' (2007) *''[[Detective Conan: Jolly Roger in the Deep Azure]]'' (2007) *''[[Pokémon: The Rise of Darkrai]]'' (2007) *''[[Giratina to Sora no Hanataba: Sheimi]]'' (2008) *''[[Hana Yori Dango Final]]'' (2008) *"[[Ponjo]]" (2008) *''[[20th Century Boys|20th Century Boys: Beginning of the End]]'' (2008) *''[[I Survived a Japanese Game Show]]'' (2008) *''[[Mystery of the Third Planet]]'' (2008) *''[[Detective Conan: Full Score of Fear]]'' (2008) *''20th Century Boys 2: The Last Hope'' and ''20th Century Boys 3: Redemption'' (2009) *''[[Doraemon the Movie: Nobita's Spaceblazer]]'' (2009) *''[[Crows Zero 2]]'' (2009) *''[[Detective Conan: The Raven Chaser]]'' (2009) *''[[April Bride]]'' (2009) *''[[Rookies (manga)|Rookies]]'' (2009) *''[[Gokusen: The Movie]]'' (2009) *''[[Amalfi: Rewards of the Goddess]]'' (2009) *''[[Pokémon: Arceus and the Jewel of Life]]'' (2009) *''[[I Give My First Love to You]]'' (2009) *''[[Shizumanu Taiyō]]'' (2009) ==== 2010. gadi ==== *''[[Doraemon: Nobita's Great Battle of the Mermaid King]]'' (2010) *''[[Liar Game: The Final Stage]]'' (2010) *''[[Detective Conan: The Lost Ship in the Sky]]'' (2010) *''[[Confessions]]'' (2010) *''[[Bayside Shakedown 3]]'' (2010) *''[[Pokémon: Zoroark: Master of Illusions]]'' (2010) *"[[Arieti no liliputu zemes]]" (2010) *''[[Hanamizuki]]'' (2010) *''[[Umizaru 3: The Last Message]]'' (2010) *''[[13 Assassins]]'' (2010) *''[[Space Battleship Yamato]]'' (2010) *''[[Gantz]]'' (2011) *''[[Doraemon: Nobita and the New Steel Troops—Winged Angels]]'' (2011) *''[[Detective Conan: Quarter of Silence]]'' (2011) *''[[Hankyū Densha]]'' (2011) *''[[Pokémon the Movie: Black—Victini and Reshiram]]'' (2011) *''[[From Up on Poppy Hill]]'' (2011) *''[[Unfair 2: The Answer]]'' (2011) *''[[A Ghost of a Chance]]'' (2011) *''[[Genji Monogatari: Sennen no Nazo]]'' (2011) *''[[Always Sanchōme no Yūhi '64]]'' (2012) *''[[Ace Attorney]]'' (2012) *''[[Doraemon: Nobita and the Island of Miracles—Animal Adventure]]'' (2012) *''[[Detective Conan: The Eleventh Striker]]'' (2012) *''[[Thermae Romae]]'' (2012) *''[[Brave Hearts: Umizaru]]'' (2012) *''[[Pokémon the Movie: Kyurem vs. the Sword of Justice]]'' (2012) *''[[The Wolf Children Ame and Yuki]]'' (2012) *''[[Bayside Shakedown The Final]]'' (2012) *''[[Doraemon: Nobita's Secret Gadget Museum]]'' (2013) *''[[Detective Conan: Private Eye in the Distant Sea]]'' (2013) *''[[Midsummer's Equation]]'' (2013) *''[[Pokémon the Movie: Genesect and the Legend Awakened]]'' (2013) *"[[Vējš pieņemas spēkā]]" (''The Wind Rises'', 2013) *''[[Gatchaman]]'' (2013) *"[[Princeses Kagujas stāsts]]" (2013) *''[[Lupin the 3rd vs. Detective Conan: The Movie]]'' (2013) *''[[The Eternal Zero]]'' (2013) *''[[Detective Conan: Dimensional Sniper]]'' (2014) *''[[Thermae Romae II]]'' (2014) *''[[A Bolt from the Blue]]'' (2014) *''[[Pokémon the Movie: Diancie and the Cocoon of Destruction]]'' (2014) *''[[When Marnie Was There]]'' (2014) *''[[Godzilla (2014. gada filma)|Godzilla]]'' (2014) *''[[Stand by Me Doraemon]]'' (2014) *''[[Lupin III]]'' (2014) *''[[A Samurai Chronicle]]'' (2014) *''[[Parasyte: Part 1]]'' (2014) *''[[The Last: Naruto the Movie]]'' (2014) *''[[Blue Spring Ride]]'' (2014) *''[[The Vancouver Asahi]]'' (2014) *''[[Yo-Kai Watch: Tanjō no Himitsu da Nyan!|Yo-Kai Watch the Movie: The Secret is Created, Nyan!]]'' (2014) *''[[Doraemon: Nobita's Space Heroes]]'' (2015) *''[[Assassination Classroom]]'' (2015) *''[[Crayon Shin-chan: My Moving Story! Cactus Large Attack!]]'' (2015) *''[[Detective Conan: Sunflowers of Inferno]]'' (2015) *''[[Parasyte: Part 2]]'' (2015) *''[[Flying Colors]]'' (2015) *''[[The Boy and the Beast]]'' (2015) *''[[Hero]]'' (2015) *''[[Pokémon the Movie: Hoopa and the Clash of Ages]]'' (2015) *"[[Titānu uzbrukums (filma)|Titānu uzbrukums]]" (2015) *''[[Boruto: Naruto the Movie]]'' (2015) *''[[Unfair: The End]]'' (2015) *''[[Godzilla Resurgence]]'' (2016) *''[[Your Name]]'' (2016) ==== 2020. gadi ==== * "[[Zēns un gārnis]]" (2023) }} === Televīzija === ==== ''Tokusatsu'' ==== {{columns |width=500px |col1= *''[[Ike! Godman]]'' (1972) *''[[Rainbowman|Warrior Of Love: Rainbowman]]'' (1972) *''[[Meteor Man Zone]]'' (1973) *''[[Ike! Greenman]]'' (1973) *''Warrior Of Light: Diamond Eye'' (1973) *''Flying Saucer War Bankid'' (1976) *''[[Megaloman]]'' (1979) *''[[Dennou Keisatsu Cybercops|Electronic Brain Police Cybercop]]'' (1988) *''[[Guyferd|Seven Stars Fighting God Guyferd]]'' (1996) *''[[Godzilla Island]]'' (1997) *''[[Chouseishin Gransazer]]'' (2003) *''[[Genseishin Justirisers]]'' (2004) *''[[Chousei Kantai Sazer-X]]'' (2005) *''Kawaii! Jenny'' (2007) |col2= ==== Anime seriāli ==== *''[[Belle and Sebastian]]'' (1981) *''[[Igano Kabamaru]]'' (1983) *''[[Touch]]'' (1985) *''[[Kimagure Orange Road]]'' (1987) *''[[Godzilla: The Series]]'' (1998) *''[[Midori Days]]'' (2004) *"[[Psycho-Pass|Psihopāta pase]]" (2012) *''[[Yowamushi Pedal]]'' (2013) *''[[Akame ga Kill!]]'' (2014) *''[[Haikyū!!]]'' (2014) *''[[Blood Blockade Battlefront]]'' (2015) *''[[My Hero Academia]]'' (2016) }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.youtube.com/user/TohoChannel ''Youtube'' konts] {{en ikona}} * {{ann|company|39}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas kinostudijas]] [[Kategorija:Anime]] 53tyqpo6y6a2mhs50y94wq66tnt0uk1 0 305123 4519598 4305104 2026-09-09T15:27:04Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ latviski..... 4519598 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Krasinskis | vārds_orig = ''John Krasinski'' | attēls = John Krasinski 2022.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džons Krasinskis 2022. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1979|10|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinorežisors, scenārists, kinoproducents | darbības gadi = 2000—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Emilija Blanta]] (2010—pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džons Bērks Krasinskis''' ({{val|en|John Burke Krasinski}}; dzimis {{dat|1979|10|20}})<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.tvguide.com/celebrities/john-krasinski/bio/193638 | title= John Krasinski: Biography | publisher = [[TV Guide|TVGuide.com]] | accessdate= February 17, 2014}}</ref> ir amerikāņu aktieris un filmu veidotājs. Plašāk zināms kā Džima Halperta lomas atveidotājs [[NBC]] seriālā "[[Ofiss (ASV seriāls)|Ofiss]]" (2005—2013), kur viņš bija arī atsevišķu sēriju producents un režisors. 2018. gadā viņš režisēja, sarakstīja scenāriju un atveidoja lomu šausmu filmā "[[Klusā pasaule]]", par ko ''[[Time]]'' viņu nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. 2020. gadā izdota viņa veidotais filmas turpinājums "[[Klusā pasaule 2]]". Teātra mākslas izglītību [[Brauna Universitāte|Brauna Universitātē]] ieguvušais Krasinskis filmējies tādās filmās kā "[[Svētā tēva svētība]]" (''License to Wed'', 2007), "[[Mīlestība bez noteikumiem]]" (''Leatherheads'', 2008), ''[[Away We Go]]'' (2009), "[[Viss ir sarežģīti]]" (''It's Complicated'', 2009), "[[Aizņemos līgavaini]]" (''Something Borrowed'', 2011), "[[Apsolītā zeme (filma)|Apsolītā zeme]]" (''Promised Land'', 2012), ''[[Aloha]]'' (2015) un "[[13 stundas: Bengazi slepenie kareivji]]" (2016). Viņš režisējis un filmējies komēdijdrāmas ''[[Brief Interviews with Hideous Men]]'' (2009) un ''[[The Hollars]]'' (2016). No 2018. līdz 2023. gadam viņš atveidoja titulvaroni ''[[Amazon Prime Video]]'' trillera seriālā "[[Džeks Raiens (seriāls)|Džeks Raiens]]", kam viņš bija arī izpildproducents. Krasinskis ieskaņojis balss lomas animācijas un dokumentālajās filmās, tostarp animācijas filmā "[[Mošķīšu universitāte]]" (2013). 2013. gadā viņš nodibināja producentu kompāniju ''Sunday Night Productions''. Par realitātes šova ''[[Lip Sync Battle]]'' (2015—2019) līdzveidošanu viņš trīs reizes nominēts [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]]. 2010. gadā apprecējās ar aktrisi [[Emilija Blanta|Emiliju Blantu]], ar kuru viņam ir divas meitas. == Filmogrāfija == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="margin-right: 0;" |+ |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Filma ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes ! scope="col" class="unsortable" | {{piezīmes|Ats.|Atsauce}} |- | 2000 | "[[Dzīve aiz kadra]]" (''State and Main'') | tiesneša asistents | titros nav minēts | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2002 | ''Fighting Still Life'' | Tailers | īsfilma | style="text-align: center;" | |- | ''Alma Mater'' | kluba kandidāts | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2004 | "[[Kinsijs]]" (''Kinsey'') | Bens | | style="text-align: center;" | |- | "[[Taksis (2004. gada filma)|Taksis]]" (''Taxi'') | ziņotājs Nr. 3 | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2005 | ''[[Duane Hopwood]]'' | Bobs Flins | | style="text-align: center;" | |- | "[[Podpauris]]" (''Jarhead'') | kaprālis Herigans | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="5" | 2006 | ''[[Pollux – Le manège enchanté|Doogal]]'' | papildu balsis | tikai ASV versijā | style="text-align: center;" | |- | ''[[A New Wave]]'' | Gideons | | style="text-align: center;" | |- | ''[[For Your Consideration]]'' | papīra piespraudes oficiers | | style="text-align: center;" | |- | "[[Brīvdienas (2006. gada filma)|Brīvdienas]]" (''The Holiday'') | Bens | | style="text-align: center;" | |- | "[[Sapņu meitenes (filma)|Sapņu meitenes]]" (''Dreamgirls'') | Sems Volšs | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2007 | ''[[Smiley Face]]'' | Brevins | | style="text-align: center;" | |- | "[[Šreks Trešais]]" (''Shrek the Third'') | sers Lanselots | balss | style="text-align: center;" | |- | "[[Svētā tēva svētība]]" (''License to Wed'') | Bens Mērfijs | | style="text-align: center;" | |- | 2008 | "[[Mīlestība bez noteikumiem]]" (''Leatherheads'') | Kārters Raterfords | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="4" | 2009 | ''[[Brief Interviews with Hideous Men]]'' | Raians / subjekts Nr. 20 | | style="text-align: center;" | |- | "[[Monstri pret atnācējiem]]" (''Monsters vs. Aliens'') | Katbērts | balss | style="text-align: center;" | |- | ''[[Away We Go]]'' | Bērts Fārlanders | | style="text-align: center;" | |- | "[[Viss ir sarežģīti]]" (''It's Complicated'') | Hārlijs | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2011 | "[[Aizņemos līgavaini]]" (''Something Borrowed'') | Ītans | | style="text-align: center;" | |- | "[[Mapeti]]" (''The Muppets'') | sevi | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2012 | ''[[Nobody Walks]]'' | Pīters | | style="text-align: center;" | |- | "[[Lielais brīnums]]" (''Big Miracle'') | Ādams Kārlsons | | style="text-align: center;" | |- | "[[Apsolītā zeme]]" (''Promised Land'') | Dastins Noubls | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2013 | "[[Mošķīšu universitāte]]" (''Monsters University'') | Frenks Makejs | balss | style="text-align: center;" | |- | "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (''The Wind Rises'') | Hondžo | balss angļu dublāžā | style="text-align: center;" | |- | 2014 | ''[[The Prophet]]'' | Halims | balss | style="text-align: center;" | |- | 2015 | ''[[Aloha]]'' | Džons "Vudijs" Vudsaids | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2016 |"[[13 stundas: Bengazi slepenie kareivji]]" (''13 Hours: The Secret Soldiers of Benghazi'') | Džeks Silva | | style="text-align: center;" | |- | ''[[The Hollars]]'' | Džons Holars | | style="text-align: center;" | |- | ''Past Forward'' | vīrietis nr. 1 | īsfilma | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2017 | "[[Dzimis Ķīnā]]" (''Born in China'') | teicējs | dokumentālā filma | style="text-align: center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lee |first=Ashley |date=December 7, 2016 |title=John Krasinski to Narrate Disney's Nature Film 'Born in China' |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/born-china-disneynature-film-narrated-by-john-krasinski-953792 |website=The Hollywood Reporter |language=en |access-date=August 12, 2019}}</ref> |- | ''[[Animal Crackers]]'' | Ouens Hantingtona | balss | style="text-align: center;" | |- | "[[Detroita (filma)|Detroita]]" (''Detroit'') | Normens Lipits | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2018 | "[[Klusā pasaule]]" (''A Quiet Place'') | Lī Ebots | | style="text-align: center;" | |- | ''[[Next Gen]]'' | 7723 | balss | style="text-align: center;" | |- | 2020 | "[[Klusā pasaule 2]]" (''A Quiet Place Part II'') | Lī Ebots | | style="text-align: center;" | |- | 2021 | "[[Brīvais]]" (''Free Guy'') | spēlētāja siluets | balss | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2022 | "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') | Rīds Ričards / Misters Fantastika | | style="text-align: center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Garbutt |first=Emily |date=May 5, 2022 |title=The Illuminati members in Doctor Strange 2, listed and explained |url=https://www.gamesradar.com/illuminati-doctor-strange-2-list/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220505133231/https://www.gamesradar.com/illuminati-doctor-strange-2-list/ |archive-date=May 5, 2022 |website=Total Film |access-date=May 5, 2022}}</ref> |- | "[[DC Supermīluļu līga]]" (''DC League of Super-Pets'') | [[Supermens|Kals-Els / Klārks Kents / Supermens]] | balss | style="text-align: center;" | |- | 2024 | "[[Iedomu draugi]]" (''IF'') | Bī tētis / Zefīra vīrs (balss) | dubulta loma | style="text-align: center;" | |- | 2025 | ''[[Fountain of Youth]]'' | Lūks Pērdjū | | style="text-align: center;" | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krasinskis, Džons}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV televīzijas režisori]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] mgruorflgvns3stynahngzcha89gyc1 0 332789 4519807 4516818 2026-09-10T08:30:02Z Meistars Joda 781 4519807 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kersti Kaljulaida | vārds_orģ = ''Kersti Kaljulaid'' | attēls = Kersti Kaljulaid - 2018.jpg | att_izm = | apraksts = Kersti Kaljulaida 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidente]] | term_sākums = {{dat|2016|10|10|N}} | term_beigas = {{dat|2021|10|11|N}} | priekštecis = [[Tomass Hendriks Ilvess]] | pēctecis = [[Alars Kariss]] | premjers = [[Tāvi Reivass]]<br />[[Jiri Ratass]]<br />[[Kaja Kallasa]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1969|12|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu|td=Igaunija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Igauņi|Igauniete]] | partija = [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] <small>(2001—2004)</small><ref name="Konohovs-20160928" /> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Georgs Renē Maksimovskis | bērni = 4 | profesija = | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} [[Attēls:Kersti Kaljulaid 2021. aasta Arvamusfestivalil.jpg|thumb|Kersti Kaljulaida (2021)]] '''Kersti Kaljulaida''' ({{val|et|Kersti Kaljulaid}}; dzimusi {{dat|1969|12|30}}) ir [[igauņi|igauņu]] valsts amatpersona, bijusī [[Igaunijas prezidenti|valsts prezidente]]. Kaljulaida iepriekš bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā. 2024. gadā ievēlēta par [[Igaunijas Olimpiskā komiteja|Igaunijas Olimpiskās komitejas]] prezidenti.<ref>{{ziņu atsauce |title=Igaunijas bijusī prezidente Kaljulaida vadīs olimpisko komiteju |url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/120045999/igaunijas-bijusi-prezidente-kaljulaida-vadis-olimpisko-komiteju |accessdate={{dat|2024|10|13||bez}} |agency=delfi.lv |date={{dat|2024|10|11||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == 1992. gadā absolvējusi [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātes]] Bioloģijas fakultāti, specializējusies [[Ornitoloģija|ornitoloģijā]]. Vēl ir ieguvusi grādu uzņēmējdarbības vadībā.<ref name="Konohovs-20160928">{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/igaunijas-parlamenta-frakcijas-prognoze-atbalstu-kaljulaidai-prezidenta-amata.a202927/|title=Igaunijas parlamenta frakcijas prognozē atbalstu Kaljulaidai prezidenta amatā|last=Konohovs|first=Artjoms|date={{dat|2016|9|28||bez}}|publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji|accessdate={{dat|2016|10|2||bez}}}}</ref> Studiju laikā uzņemta igauņu [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijā]] [[Filiae Patriae]]. Laikā no 1992. līdz 2002. gadam bijusi [[Igaunijas premjers|valsts premjera]] [[Marts Lārs|Marta Lāra]] ekonomikas padomniece. Pēc tam vadījusi energokompānijas ''[[Eesti Energia]]'' Iru spēkstaciju. No 2004. līdz 2016. gadam bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.<ref name="Konohovs-20160928" /> {{dat|2016|10|3||bez}} tika ievēlēta [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentes]] amatā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Igaunijā pirmo reizi par prezidenti kļūst sieviete – Kersti Kaljulaida|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/igaunija-pirmo-reizi-par-prezidenti-klust-sieviete--kersti-kaljulaida.a203591/|accessdate={{dat|2016|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]}}</ref> Amatā stājusies {{dat||10|10||bez}}. Viņa ir pirmā sieviete un jaunākā persona, kas ievēlēta Igaunijas prezidenta amatā.<ref name="estonianworld">[http://estonianworld.com/people/former-european-auditor-kersti-kaljulaid-elected-president-estonia/ Former European auditor Kersti Kaljulaid elected president of Estonia] Estonian World, 2 October 2016. Acessed on 3 October 2016.</ref> 2019. gadā apbalvota ar 1. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] ar ķēdi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.president.ee/en/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }} {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hendriks Ilvess]] | virsraksts = [[Igaunijas prezidente]] | periods = {{Dat|2016|10|10|N}} — {{Dat|2021|10|11|N}} | pēc = [[Alars Kariss]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kaljulaida, Kersti}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas prezidenti]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Tartu dzimušie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] e4rbx2nh4enrs26vsu1rtuwlmpwavmy 10 346880 4519749 4367636 2026-09-10T04:00:50Z Biafra 13794 skola reorganizēta. 4519749 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Aizkraukles novada skolas | title = [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] vispārizglītojošās skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Ģimnāzijas un vidusskolas |list1= * [[Aizkraukles novada vidusskola]] * [[Aizkraukles Profesionālā vidusskola]] * [[Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola]] * [[Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola]] * [[Pļaviņu vidusskola]] * [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]] | group2 = Pamatskolas | list2 = * [[Aizkraukles pagasta sākumskola]]^a * [[Bebru pamatskola]] * [[Daudzeses pamatskola]] * [[Jaunjelgavas pamatskola]] * [[Kokneses pamatskola - attīstības centrs]] * [[Mazzalves pamatskola]] * [[Pērses sākumskola]]^a * [[Seces pagasta pamatskola]] | below = * ^a bijusī skola }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Aizkraukles novadā]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> koo72u3474l7ll54o8o44j86tqn2r0j 10 347083 4519802 2675058 2026-09-10T07:57:14Z Pirags 3757 atjaunināju 4519802 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olaines novada skolas | title = [[Olaines novads|Olaines novada]] skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = |list1= * [[Olaines 1. vidusskola]] * [[Olaines pamatskola]] }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Olaines novadā]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> 1qa371l0siibtg71h9ekuol6yf7uici 0 348355 4519757 4512247 2026-09-10T04:35:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170320101752/http://rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini |date={{dat|2017|03|20||bez}} }}, RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2026. ɡada auɡustā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] sāka būvēt 1,1 kilometru garu veloceļu no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam kā daļu no velomaršruta “Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi”.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/392684-augusta-saks-velocela-izbuvi-11-novembra-krastmala-2026 Augustā sāks veloceļa izbūvi 11. novembra krastmalā] lvportals.lv 29. jūlijā, 2026</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā </gallery> ==== Latgales ielas veloceliņš ==== <gallery> Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]s veloceliņš un gājienu celiņš (2026) Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Pie mobilitātes punkta «Ķengarags» (2026) </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā|C]] 0j4z7jwg6ot08mq7lf0lcx6e1pudtoi 0 357089 4519585 4305540 2026-09-09T15:09:59Z Bendžamins 76862 4519585 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Filipi Koutinju | image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Philippe Coutinho 850 1692.jpg|220px]] | caption = Koutinju 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|6|12}} | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | height = 171 | position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1999—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]] | years1 = 2008—2013 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | caps1 = 28 | goals1 = 3 | years2 = 2008—2010 | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} {{īre}} [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]] | caps2 = 19 | goals2 = 1 | years3 = 2012 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | caps3 = 16 | goals3 = 5 | years4 = 2013—2018 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps4 = 152 | goals4 = 41 | years5 = 2018—2022 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps5 = 76 | goals5 = 17 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2010—2022 | nationalteam3 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps3 = 68 | nationalgoals3 = 21 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | caps6 = 23 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | goals6 = 8 | years6 = 2019—2020 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2022 | caps7 = 19 | goals7 = 5 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years8 = 2022— | caps8 = 22 | goals8 = 1 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 16 | goals9 = 3 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 31 | goals10 = 5 | clubs11 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]] | years11 = 2025—2026 | caps11 = 29 | goals11 = 7 }} '''Filipi Koutinju''' ({{Val|pt|Philippe Coutinho}}; dzimis {{Dat|1992|6|12}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]] [[Brazīlijas futbola izlase]]s uzbrūkošais pussargs. == Karjera == Koutinju karjeru sāka [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"]] jauniešu sistēmā, kad viņu nopirka [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]]. Viņš palika "Vasco da Gama" sastāvā uz divu gadu īri. Pēc tam Koutinju tika īzīrēts arī Spānijas ''[[La Liga]]'' klubam ''[[RCD Espanyol]]''. 2013. gada ziemā Koutinju piekrita pāriet uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Liverpool FC]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=22 August 2017|date=26 January 2013|publisher=bbc.com|title=Liverpool agree a deal for Inter Milan's Philippe Coutinho|url=http://www.bbc.com/sport/football/21204485}}</ref> 2018. gada janvārī pārgāja uz ''La Liga'' klubu ''[[FC Barcelona]]'', noslēdzot līgumu uz piecām sezonām.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate={{dat|2018|1|10||bez}}|date={{dat|2018|1|6||bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|title=Koutinju par 120+40 miljoniem eiro pievienosies ''Barcelona''|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/06012018-koutinju_par_160_miljoniem_eiro_pievienos}}</ref> 2019. gadā Koutinju uz īres tiesībām pievienojās [[Minhenes "Bayern"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/08/press-release-contract-signed-coutinho-completes-move-to-fc-bayern|title=Philippe Coutinho completes move to FC Bayern|website=FC Bayern Munich|access-date=2019-08-20|date=2019-08-19|language=en}}</ref> {{Dat|2020|8|14|5=bez}} [[UEFA Čempionu līga]]s ceturtdaļfināla spēlē pret ''Barcelona'', Koutinju guva divus vārtus un ''Bayern'' komanda svinēja uzvaru ar 8—2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match?gameId=573704|title=Barcelona vs. Bayern Munich - Football Match Summary - August 14, 2020 - ESPN|website=ESPN.com|access-date=2021-02-23|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Inter Milan''' * [[Coppa Italia]]: 2010—11 * [[Supercoppa Italiana]]: 2010 '''Barcelona''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: 2017—18, 2018—19 * [[Copa del Rey]]: 2017—18, 2020—21 * [[Spānijas Superkauss]]: 2018 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]: [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]] * [[DFB Pokal]]: 2019—20 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] '''Brazīlija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Koutinju, Filipi}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Vasco da Gama" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]] br7ayz0nu6ri0159bzjercn7kd72ug8 0 363223 4519603 3462507 2026-09-09T15:36:47Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4519603 wikitext text/x-wiki '''Cīrule''' (vīriešu dzimtē [[Cīrulis (uzvārds)|Cīrulis]]) ir [[Latviešu valoda|latviešu]] cilmes sieviešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Dārta Cīrule]] (2002) — latviešu aktrise; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — latviešu ierēdne. {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 1w5wfgrtai7ytk0yuu01z75dfgk2lle 0 369875 4519559 4491242 2026-09-09T13:03:50Z Turaids 8965 4519559 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Roberts Putnis | attēls = Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (24829284990).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Roberts Putnis attēlā pa kreisi | amats = Partijas [[Progresīvie]] valdes priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|2018|2|24|N}} | term_beigas = {{dat|2019|9|14|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Māris Indulis Graudiņš]] | pēctecis = ''Līdzpriekšsēdētāji:''<br />[[Antoņina Ņenaševa]]<br />[[Edmunds Cepurītis]] | amats2 = Partijas [[Progresīvie]] ģenerālsekretārs | term_sākums2 = {{dat|2017|10|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2019|9|14|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = ''Amats izveidots'' | amats3 = [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Mediju politikas nodaļas vadītājs | term_sākums3 = {{dat|2015|4|16|N}} | term_beigas3 = {{dat|2017|8|8|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = [[Delna (organizācija)|Sabiedrība par atklātību — Delna]] padomes priekšsēdētājs | term_sākums4 = [[2004. gads|2004.]] | term_beigas4 = [[2008. gads|2008.]] | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|10|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Alūksne|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | partija = [[Progresīvie]] (2017—2021) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = Lilija Vaite | dzīvesb = Dmitrijs Markovs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/roberts-putnis-apprecejies-ar-miloto-dmitriju/|title=Roberts Putnis apprecējies ar mīļoto Dmitriju|date=2020. gada 14. janvāris|publisher=skaties.lv|access-date=2021. gada 26. Jūnijs|archive-date=2021. gada 26. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20210626183902/https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/roberts-putnis-apprecejies-ar-miloto-dmitriju/}}</ref> | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Vidzemes augstskola]], [[Latvijas Kultūras akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Roberts Putnis''' (dzimis 1976. gadā [[Alūksne|Alūksnē]])<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/finanses/prom-no-idejam-612098|title=Prom no idejām|access-date=2017-12-17}}</ref> ir [[Latvija]]s politologs, sabiedriskais darbinieks, tulks, [[mediju politika]]s speciālists. Bijušais uzņēmējs un [[politiķis]]. == Politiskā darbība == No 2017. gada oktobrim līdz 2019. gada septembrim Roberts Putnis vadīja [[partija "Progresīvie"|partiju "Progresīvie"]] kā tās valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.progresivie.lv/2017/10/16/progresivie-generalsekretars-roberts-putnis/|title=Roberts Putnis — mūsu ģenerālsekretārs {{!}} PROGRESĪVIE|website=www.progresivie.lv|access-date=2017-12-17|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180105060453/http://www.progresivie.lv/2017/10/16/progresivie-generalsekretars-roberts-putnis/|archivedate=2018-01-05}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-progresivie-vaditaja-amata-ievelets-roberts-putnis.a269248/|title=Partijas «Progresīvie» vadītāja amatā ievēlēts Roberts Putnis|access-date=02.03.2017|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-09-18|language=lv}}</ref> No 2015. gada 16. aprīļa<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/km-mediju-politikas-nodalu-vadis-kadreizejais-delnas-direktors-roberts-putnis.a118937/|title=KM Mediju politikas nodaļu vadīs kādreizējais «Delnas» direktors Roberts Putnis|access-date=2017-12-17|language=lv}}</ref> līdz 2017. gada 8. augustam pildījis [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija]]s Mediju politikas nodaļas vadītāja pienākumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putnis-pamet-darbu-kulturas-ministrija-piemin-oligarhu-sarunas.a242544/|title=Putnis pamet KM Mediju politikas nodaļu; piemin «oligarhu sarunas»|access-date=2017-12-17|language=lv}}</ref> No 2004. līdz 2008. gadam bijis biedrības "[[Sabiedrība par atklātību – Delna]]" padomes priekšsēdētājs. Iepriekš bijis [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partija]]s biedrs.<ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=PROGRESĪVIE — Trīs lietas, kas Latvijā jāmaina uzreiz|date=2017-10-23|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JiwlCk7y7U&t=10s|accessdate=2017-12-17}}</ref> 2021. gada 8. jūnijā partijas “Progresīvie” valde izskatīja vairāk nekā 20 biedru iesniegumu ar lūgumu lemt par Roberta Putņa izslēgšanu no partijas. Biedri bija neapmierināti par Putņa publiskajiem izteikumiem, kuri, viņuprāt, “graujot partijas reputāciju, par nomelnošanu un centieniem kaitēt partijas nākotnei”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53323255|title=No partijas 'Progresīvie' izslēdz bijušo priekšsēdētāju Robertu Putni|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-07-03|date=2021-06-21|language=lv}}</ref> Valde pieņēma lēmumu aizmuguriski Putni no partijas izslēgt, un partijas vadība komentēja, ka Putnis arī agrāk aizskaroši izturējies pret partijas biedriem un tās darbību un viņam uz to vairākkārt norādīts, kā arī ka viņš lietojis plašsaziņas līdzekļus savas kritikas paušanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/pec-biedru-iesnieguma-no-partijas-izsledz-robertu-putni/ |title=Progresīvie.lv. Pēc biedru iesnieguma no partijas izslēdz Robertu Putni |access-date={{dat|2021|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210729091236/https://www.progresivie.lv/pec-biedru-iesnieguma-no-partijas-izsledz-robertu-putni/ }}</ref> Lēmumu par izslēgšanu apšaubīja partijas Ētikas komisija, tomēr Revīzijas komisija apliecināja tā atbilstību statūtiem.<ref>[https://www.tvnet.lv/7288870/progresivo-valde-skaidro-ka-lemums-izslegt-putni-atbilst-partijas-statutiem-un-likumam "Progresīvo" valde skaidro, ka lēmums izslēgt Putni atbilst partijas statūtiem un likumam]</ref> Roberts Putnis vēlāk komentēja, ka izslēgšana notikusi par kādu viņa interviju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-partijas-progresivie-izsledz-bijuso-priekssedetaju-robertu-putni.a410042/ LSM: No partijas «Progresīvie» izslēdz bijušo priekšsēdētāju Robertu Putni]</ref> kurā viņš vainoja partijas valdi "nolaidībā un bezatbildībā".<ref>[https://www.pride.lv/lv/dzivojam/article/pridelv-jautajumi-robertam-putnim-par-velesanu-iznakumu/ Pride.Lv jautājumi Robertam Putnim par vēlēšanu iznākumu]</ref> Roberts Putnis ir viens no [[klubs "Māja"]] izveidotājiem, biedrības Eiropas Kustība Latvijā valdes loceklis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US|archive-date=2018-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180105121524/http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/}}</ref> No 2013. līdz 2015. gadam darbojies Latviešu kopībā Vācijā kā valdes vicepriekšsēdis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.laikraksts.com/raksti/3440|title=Latviešu Kopība Vācijā – būs vēlēšanas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814163935/http://www.laikraksts.com/raksti/3440}}</ref> No 2013. gada līdz 2015. gadam Putnis bija arī Bavārijas Publiski zvērināto tulku un tulkotāju asociācijas prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vbdu.de/Presse.htm|title=Recht in allen Sprachen|last=Rost|first=Christian|publisher=Süddeutsche Zeitung|access-date=|date=15.08.2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180821215132/http://vbdu.de/Presse.htm|archivedate=21.08.2018}}</ref> Pēc aiziešanas no aktīvās politikas dzīvo Berlīnē un studē [[Austrija|Austrijā]] bāzētajā Starptautiskajā pretkorupcijas akadēmijā. Savā ''[[Twitter|X (Twitter)]]'' kontā bieži publicē erotiska un [[Pornogrāfija|pornogrāfiska]] satura attēlus, nosaucot to par sociālpolitisku manifestu un [[seksa industrija]]s darbinieku atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485294-tas-ir-socialpolitisks-manifests-bijusais-progresivie-priekssedetajs-roberts-putnis-sava-twitter-ievieto-pornografiju|title="Tas ir sociālpolitisks manifests" bijušais “Progresīvie” priekšsēdētājs Roberts Putnis savā “Twitter” ievieto pornogrāfiju|website=[[jauns.lv]]|access-date=11.01.2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Putnis, Roberts}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnē dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] 725glrgdh1gjbwirof597a75z9uk0ig 0 369883 4519639 4333854 2026-09-09T16:20:22Z Bendžamins 76862 4519639 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Viljans | image = Willian 20042025 (2).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|9}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Ribeirau Pirisa}} | height = 175 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1998—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]] | caps1 = 20 | goals1 = 2 | years2 = 2007—2013 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | caps2 = 140 | goals2 = 20 | years3 = 2013 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Mahačkalas "Anži"]] | caps3 = 11 | goals3 = 1 | years4 = 2013—2020 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]] | caps4 = 234 | goals4 = 37 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2019 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalcaps2 = 70 | nationalgoals2 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | caption = Viljans 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | caps5 = 25 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals5 = 1 | years5 = 2020—2021 | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 33 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 58 | goals7 = 9 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | years8 = 2024 | caps8 = 6 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years9 = 2025 | caps9 = 10 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]] | years10 = 2025—2026 | caps10 = 25 | goals10 = 1 }} '''Viljans Boržiss da Silva''' ({{val|pt|Willian Borges da Silva}}; dzimis {{dat|1988|8|9}}), plašāk zināms kā '''Viljans''', ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], bijušais [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2007—08, 2009—10, 2010—11, 2011—12 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2007—08, 2010—11, 2011—12 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2008, 2010 * [[UEFA kauss]]: 2008—09 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014—15]], [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[FA kauss]]: 2017—18 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sezonas labākais spēlētājs: 2015—16 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Mahačkalas "Anži" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista" spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] 5q4ofjo0zfyvspk4j0k7kcrl2sbm83s 0 369993 4519619 4242907 2026-09-09T15:54:35Z Bendžamins 76862 4519619 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rafiņja | image = [[Attēls:Rafinha-Sao-Paulo-Juventude-jun-2022-2.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|7}} | cityofbirth = [[Parana]] | countryofbirth = [[Brazīlija]] | height = 171 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 1992—1997 | youthclubs1 = Gremio Londrina | youthyears2 = 1997—2001 | youthclubs2 = P.S.T.C. | youthyears3 = 2001—2002 | youthclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Londrina]] | years1 = 2002—2005 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Coritiba"]] | caps1 = 37 | goals1 = 3 | years2 = 2005—2010 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] | caps2 = 153 | goals2 = 7 | years3 = 2010—2011 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.]] | caps3 = 34 | goals3 = 2 | years4 = 2011—2019 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps4 = 179 | goals4 = 5 | nationalyears1 = 2002—2005 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2008 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2008—2017 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | name = | caption = Rafiņja 2022. gadā | birth_date = | birth_place = | caps5 = 22 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] | goals5 = 0 | years5 = 2019—2020 | caps6 = 14 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | goals6 = 0 | years6 = 2020—2021 | clubs7 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]] | years7 = 2021 | caps7 = 33 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 83 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Coritiba"]] | years9 = 2025 | caps9 = 9 | goals9 = 0 | totalcaps = 589 | totalgoals = 19 }} '''Rafiņja''' (dzimis {{dat|1985|9|7}}) ir [[Brazīlija]]s bijušais futbolists, aizsargs. Savu karjeru sāka Brazīlijas komandā [[Kuritibas "Coritiba"|Kuritibas "''Coritiba''"]].2005. gadā pārcēlies uz Vāciju, kur piecus spēlēja [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Gelzenkirhenes "''Schalke 04''"]]. Vēlāk spēlējis arī [[Itālijas Serie A]] komandā [[Genoa C.F.C.|''Genoa'']]. Savus karjeras veiksmīgākos gadus pavadījis [[Minhenes "Bayern"|Minhenes "''Bayern''"]], ar kuru viņš izcīnīja septiņus [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] titulus un vienu [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] titulu. Pēc ''Bayern'', Rafiņja neilgu laiku spēlēja [[Riodežaneiro "Flamengo"|Riodežaneiro "''Flamengo''"]] un Grieķijas komandā [[Olympiacos F.C.|''Olympiacos'']]. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2012—13, 2013—14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]] * [[DFB Pokal]]: 2012—13, 2013—14, 2015—16, 2018—19 * [[Vācijas Superkauss]]: 2012, 2016, 2017, 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]] * [[UEFA Superkauss]]: 2013 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013 '''Flamengo''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2019 * [[Supercopa do Brasil]]: 2020 * [[Copa Libertadores]]: 2019 '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2020 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2019—20 '''São Paulo''' * [[Copa do Brasil]]: 2023 * [[Supercopa do Brasil]]: 2024 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Paranā dzimušie]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] [[Kategorija:Kuritibas "Coritiba" spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] 49p1uzyw7pqhwanihddnxhnlrzcjzcz 0 370834 4519584 4241012 2026-09-09T15:09:19Z Bendžamins 76862 4519584 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Duglašs Kosta | image = [[Attēls:Russia-Brazil 2018 (9).jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|9|14}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sapukaja du Sula}} | height = 172 | currentclub = {{flaga|AAE}} [[Al-Ittifaq FC|Al-Ittifaq]] | clubnumber = 10 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | years1 = 2008—2010 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | caps1 = 29 | goals1 = 2 | years2 = 2010—2015 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | caps2 = 141 | goals2 = 29 | years3 = 2015—2018 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps3 = 50 | goals3 = 8 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | caps4 = 32 | goals4 = 4 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2014—2018 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalcaps2 = 31 | nationalgoals2 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | caption = Kosta 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | years5 = 2018—2022 | caps5 = 42 | goals5 = 2 | caps6 = 11 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | goals6 = 1 | years6 = 2020—2021 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]] | years7 = 2021 | caps7 = 26 | goals7 = 3 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | years8 = 2022 | caps8 = 13 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | years9 = 2022—2023 | caps9 = 33 | goals9 = 5 | clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense]] | years10 = 2024 | caps10 = 15 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]] | years11 = 2024—2025 | caps11 = 16 | goals11 = 4 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[AC ChievoVerona|ChievoVerona]] | years12 = 2026 | caps12 = 11 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|AAE}} [[Al-Ittifaq FC|Al-Ittifaq]] | years13 = 2026— | caps13 = 0 | goals13 = 0 }} '''Duglašs Kosta di Souza''' ({{val|pt|Douglas Costa de Souza}}; dzimis {{dat|1990|9|14}}) ir [[Brazīlija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] komandu ''[[Al-Ittifaq FC|Al-Ittifaq]]''. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2009—10, 2010—11, 2011—12, 2012—13, 2013—14 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2010—11, 2011—12, 2012—13 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2010, 2012, 2013 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]] * [[DFB Pokal]]: 2015—16 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019—20]] * [[Coppa Italia]]: 2017—18 * [[Supercoppa Italiana]]: 2018 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Kosta, Duglašs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riugrandi du Sulā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Galaxy" spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] [[Kategorija:Veronas "Chievo" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] la9cw4ww2ulz4aziykdzhyhditx534l 0 370840 4519609 4242454 2026-09-09T15:46:53Z Bendžamins 76862 4519609 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Lukass Moura | image = 2020-03-10 Fußball, Männer, UEFA Champions League Achtelfinale, RB Leipzig - Tottenham Hotspur 1DX 3703 by Stepro.jpg | fullname = Lukass Rodrigiss Moura da Silva | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|13}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | height = 172 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | clubnumber = 7 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2005—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | caps1 = 74 | goals1 = 19 | years2 = 2013—2018 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps2 = 153 | goals2 = 34 | years3 = 2018—2023 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | caps3 = 152 | goals3 = 20 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2011—2018 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 35 | nationalgoals3 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | caption = Moura 2020. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years4 = 2023— | caps4 = 88 | goals4 = 21 }} '''Lukass Rodrigiss Moura da Silva''' ({{val|pt|Lucas Rodrigues Moura da Silva}}; dzimis {{dat|1992|8|13}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībieks. Kopš 2023. gada Moura spēlē Brazīlijas kluba ''[[São Paulo FC|São Paulo]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''São Paulo''' * [[Copa Sudamericana]]: 2012 * [[Copa do Brasil]]: 2023 * [[Supercopa do Brasil]]: 2024 '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2012—13, 2013—14, 2014—15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]] * [[Coupe de France]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17 * [[Coupe de la Ligue]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16, 2016—17 * [[Trophée des Champions]]: 2013, 2014, 2015, 2016, 2017 '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Moura, Lukass}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] oapazoi8iv091ssheoc13rcc68xpy86 0 370913 4519597 4458030 2026-09-09T15:26:26Z Bendžamins 76862 4519597 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Filipi Luišs | image = [[Attēls:Filipe Luís 2018 (cropped).jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|8|9}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Žaragua du Sula}} | height = 183 | currentclub = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] (treneris) | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2004—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | years1 = 2003—2004 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Figueirense Futebol Clube]] | caps1 = 22 | goals1 = 1 | years2 = 2004—2005 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2005—2008 | clubs3 = {{flaga|Urugvaja}} [[Rentistas]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2005—2006 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps4 = 37 | goals4 = 0 | years5 = 2006—2008 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"]] | caps5 = 52 | goals5 = 1 | years6 = 2008—2010 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"]] | caps6 = 59 | goals6 = 5 | years7 = 2010—2014 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps7 = 125 | goals7 = 2 | years8 = 2014—2015 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]] | caps8 = 15 | goals8 = 0 | years9 = 2015—2019 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps9 = 113 | goals9 = 7 | nationalyears1 = 2004—2005 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 16 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2009—2019 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalcaps2 = 44 | nationalgoals2 = 2 | name = | caption = Luišs 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | caps10 = 116 | clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] | goals10 = 4 | years10 = 2019—2023 | totalcaps = 568 | totalgoals = 23 | managerclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] U17 | manageryears1 = 2024 | managerclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] U20 | manageryears2 = 2024 | managerclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs4 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | manageryears4 = 2026— }} '''Filipi Luišs Kasmirskis''' ({{val|pt|Filipe Luís Kasmirski}}; dzimis {{dat|1985|8|9}}) ir [[Brazīlija]]s futbola treneris un bijušais futbolists, [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2026. gada Luišs ir [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandas ''[[AS Monaco|Monaco]]'' galvenais treneris. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: 2013—14 * [[Copa del Rey]]: 2012—13 * [[UEFA Eiropas līga]]: 2011—12, [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2012, 2018 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2014—15 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15 '''Flamengo''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2019, 2020 * [[Copa do Brasil]]: 2022 * [[Supercopa do Brasil]]: 2020, 2021 * [[Copa Libertadores]]: 2019, 2022 * [[Recopa Sudamericana]]: 2020 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Luišs, Filipi}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Santakatarinā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Figueirense Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] nhx6hnf08vbrnr6dk8oo3aq6v3xb86e 0 397059 4519633 4242957 2026-09-09T16:06:54Z Bendžamins 76862 4519633 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Taisons | image = PAOK Saloniki -taison 2023.jpg | caption = Taisons 2023. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|13}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Dienvidu reģions (Brazīlija)}} | height = 172 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK F.C.|PAOK]] | clubnumber = 11 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2007-2010 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional]] | caps1 = 69 | goals1 = 9 | years2 = 2010-2013 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalist Kharkiv]] | caps2 = 57 | goals2 = 13 | years3 = 2013—2021 | clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | caps3 = 182 | goals3 = 57 | nationalyears1 = 2016—2018 | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | years4 = 2021—2023 | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional]] | caps4 = 41 | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK F.C.|PAOK]] | years5 = 2023— | caps5 = 96 | goals5 = 14 }} '''Taisons''' ({{val|pt-br|Taison Barcellos Freda}}; dzimis {{dat|1988|1|13}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]s kluba ''[[PAOK F.C.|PAOK]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Internacional''' * [[Copa Libertadores]]: 2010 '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2012—13, 2013—14, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2012—13, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2013, 2014, 2015, 2017 '''PAOK''' * [[Grieķijas Superlīga]]: 2023—24 '''Individuālie sasniegumi''' * Ukrainas Premjerlīgas gada labākais futbolists: 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Taisons}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riugrandi du Sulā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]] 3az6zh53hsneogyl2mukr19kbzu95rs 0 397402 4519582 4241003 2026-09-09T15:06:12Z Bendžamins 76862 4519582 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kasiu | image = [[Attēls:Cassio-Corinthians-Juventude-jul-2022.jpg|220px]] | caption = Kasiu 2022. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|6}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Veranópolis}} | height = 195 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"]] | clubnumber = 1 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2007—2011 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | caps2 = 4 | goals2 = 0 | years3 = 2009 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Sparta Rotterdam]] | caps3 = 14 | goals3 = 0 | years4 = 2012—2024 | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]] | caps4 = 712 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2019 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"]] | years5 = 2024— | caps5 = 76 | goals5 = 0 }} '''Kasiu''' ({{val|pt|Cássio Ramos}}; dzimis {{dat|1987|6|6}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] kluba [[Beluorizonti "Cruzeiro"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''PSV Eindhoven''' * [[Eredivisie]]: 2007—08 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2008 '''Corinthians''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2015, 2017 * [[Copa Libertadores]]: 2012 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2012 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Kasiu}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riugrandi du Sulā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Sparta" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista" spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] [[Kategorija:Beluorizonti "Cruzeiro" spēlētāji]] e75vjlr7ha3osadlmjeu5v2gqw4caw5 0 398201 4519634 4242963 2026-09-09T16:07:44Z Bendžamins 76862 4519634 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Titi | image = 20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Tite 850 0231.jpg | caption = Titi 2018. gadā | fullname = Adenors Leonardu Baki | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|25}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Kašjasa du Sula}} | death_date = | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 1978—1984 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SER Caxias|Caxias]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1984—1985 | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esportivo-RS]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 1985—1986 | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]] | caps3 = 18 | goals3 = 5 | years4 = 1986—1989 | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Guarani Futebol Clube|Guarani]] | caps4 = | goals4 = | manageryears1 = 1990—1991 | managerclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} Grêmio Atlético Guarany | manageryears2 = 1991—1992 | managerclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[SER Caxias|Caxias]] | manageryears3 = 1992—1995 | managerclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Veranópolis Esporte Clube Recreativo e Cultural|Veranópolis]] | manageryears4 = 1996—1997 | managerclubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Ypiranga Futebol Clube (Erechim)|Ypiranga de Erechim]] | manageryears5 = 1997—1998 | managerclubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Juventude|Juventude]] | manageryears6 = 1999—2000 | managerclubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[SER Caxias|Caxias]] | manageryears7 = 2001—2003 | managerclubs7 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]] | manageryears8 = 2003—2004 | managerclubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Desportiva São Caetano|São Caetano]] | manageryears9 = 2004—2005 | managerclubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] | manageryears10 = 2005 | managerclubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]] | manageryears11 = 2006 | managerclubs11 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]] | manageryears12 = 2007 | managerclubs12 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] | manageryears13 = 2008—2009 | managerclubs13 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Internacional|Internacional]] | manageryears14 = 2010 | managerclubs14 = {{flaga|AAE}} [[Al Wahda S.C.C.|Al-Wahda]] | manageryears15 = 2010—2013 | managerclubs15 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] | manageryears16 = 2015—2016 | managerclubs16 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] | manageryears17 = 2016—2022 | managerclubs17 = {{fb|BRA}} | manageryears18 = 2023—2024 | managerclubs18 = {{flaga|Brazīlija}} [[CR Flamengo|Flamengo]] | managerclubs19 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]] | manageryears19 = 2026 }} '''Adenors Leonardu Baki''' ({{val|pt|Adenor Leonardo Bacchi}}; dzimis {{dat|1961|5|25}}), plašāk pazīstams kā '''Titi''' (''Tite''), ir brazīliešu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. No 2016. gada līdz 2022. gadam bija [[Brazīlijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Spēlētāja karjeras laikā pārstāvēja Brazīlijas klubus ''[[SER Caxias|Caxias]]'', ''[[Esportivo-RS]]'', ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' un ''[[Guarani Futebol Clube|Guarani]]'', spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka 1990. gadā klubā ''Grêmio Atlético Guarany''. Vēlāk vadīja dažādus Brazīlijas klubus. 2001. gadā, vadot [[Portualegri "Grêmio"]], kļuva par [[Brazīlijas kauss futbolā|Brazīlijas kausa]] ieguvēju un [[Riugrandi du Sula]]s štata čempionu. Karjeras laikā divreiz strādāja arī [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. 2008. gadā ar ''[[SC Internacional]]'' izcīnīja uzvaru otrajā nozīmīgākajā [[Dienvidamerika]]s klubu turnīrā ''[[Copa Sudamericana]]''. 2010. gadā kļuva par ''[[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Corinthians]]'' galveno treneri. Ar šo klubu 2012. gadā kļuva par prestižākā Dienvidamerikas klubu turnīra ''[[Copa Libertadores]]'' uzvarētāju, kā arī uzvarēja [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausā]], divreiz (2011. un 2015. gadā) kļuva par [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionu]] un vienreiz uzvarēja [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata čempionātā. 2016. gada jūnijā tika iecelts par [[Brazīlijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/brazil/story/2898438/tite-announced-as-new-brazil-manager-following-dungas-departure |title=Tite announced as new Brazil manager following Dunga's departure |language=en |date={{dat|2016|6|20||bez}} |website=espn.com|accessdate={{dat|2018|6|14||bez}}}}</ref> Ar Brazīlijas izlasi uzvarēja [[2019. gada Copa América]]. Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]], kurā Brazīlija ceturtdaļfinālā piekāpās [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijai]], atstāja izlases galvenā trenera amatu. {{dat|2023|10|9||bez}} kļuva par ''[[CR Flamengo|Flamengo]]'' kluba galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.flamengo.com.br/noticias/futebol/tite-e-o-novo-tecnico-do-flamengo |title=Tite é o novo técnico do Flamengo |language=pt |date={{dat|2023|10|9||bez}} |website=flamengo.com.br|accessdate={{dat|2023|10|22||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riugrandi du Sulā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Associação Portuguesa de Desportos spēlētāji]] gce4oxeqlsit7g9omfjautkn6xqpxa1 0 402931 4519683 3658124 2026-09-09T18:21:17Z Biafra 13794 Kotrīna Zīle 4519683 wikitext text/x-wiki '''Zīle''' ir [[Latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Indriķis Zīle]] (1842—1919) — diriģents, ērģelnieks un komponists; * [[Kotrīna Zīle]] (''Kotryna Zylė''; dzimusi 1986) — lietuviešu rakstniece, ilustratore un grafikas dizainere; * [[Kristaps Roberts Zīle]] (dzimis 1997) — hokejists; * [[Mārtiņš Zīle]] (1863—1945) — ārsts internists un Latvijas Universitātes rektors; * [[Monika Zīle]] (dzimusi 1941) — žurnāliste, rakstniece un politiķe; * [[Roberts Zīle]] (dzimis 1958) — ekonomists un politiķis. == Skatīt arī == * [[Niklass Zīle]] (''Niklas Süle''; 1995) — vācu futbolists {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] tou3lfvcgfbdtc3k2jljm3e0eq4mjtp 0 403438 4519662 4240089 2026-09-09T17:15:24Z Meistars Joda 781 4519662 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 260px | attēls = Drosselrohrsänger_Great_reed_warbler.jpg | att_nosaukums = | att_izmērs = 200px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Acrocephalidae | dzimta_lv = Kāpelētājķauķu dzimta | ģints = Acrocephalus | ģints_lv = Kāpelētājķauķi | suga = Acrocephalus arundinaceus | suga_lv = Niedru strazds | binomial = Acrocephalus arundinaceus <br/><small>([[Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Acrocephalus arundinaceus distribution map.png|center|240px]] {{legend|#FFFF00|Ligzdošanas areāls|border=1px solid #aaa}} {{legend|blue|Ziemošanas areāls|border=1px solid #aaa}} }} [[Attēls:Acrocephalus arundinaceus - Great Reed Warbler XC457406.mp3|thumb]] '''Niedru strazds''' (''Acrocephalus arundinaceus'') ir neliels [[kāpelētājķauķu dzimta]]s (''Acrocephalidae'') [[dziedātājputns]]. Sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/104317670/0 IUCN: Acrocephalus arundinaceus]</ref> Izdala divas pasugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/bushtits/ World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Acrocephalus arundinaceus (Linnaeus, 1758) - veliki trstenjak.jpg|thumb|left|200px|Niedru strazds Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs]] [[Attēls:Carricero tordal Acrocephalus arundinaceus 1.jpg|thumb|left|200px|Jaunajiem putniem pavēdere ir ar oranžīgu tonējumu]] Niedru strazds ir [[gājputns]]. Ligzdo Eiropas lielākajā daļā, taču ne pārāk tālu uz ziemeļiem. Neligzdo [[Britu salas|Britu salās]], bet [[Skandināvija|Skandināvijā]] ligzdo vienīgi [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s dienvidos un pavisam mazā skaitā [[Dānija|Dānijā]]. Arī [[Somija|Somijā]] ligzdo tikai dienvidu daļā. Citur Eiropā uz dienvidiem samērā parasts ligzdotājs, īpaši Eiropas dienvidaustrumos. Areāls tālāk uz austrumiem turpinās [[Sibīrija]]s dienvidos un [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] līdz [[Oba]]s upei un [[Mongolija]]s rietumiem. Ligzdo arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] ziemeļu daļā. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no [[Sahāra]]s.<ref name=putni/> == Latvijā == Niedru strazds [[Latvija|Latvijā]] ir samērā parasts ligzdotājs plašos un biezos [[ezers|ezeru]] un [[dīķis|dīķu]] niedrājos.<ref name=putni>[http://www.putni.lv/acraru.htm Putni LV: Niedru strazds Acrocephalus arundinaceus]</ref><ref name=raksti/> Parasti izvēlas ligzdot to malās, kas robežojas ar atklātu [[ūdens|ūdeni]]. Dažkārt ligzdo arī kanālu un grāvju malās, kas apaugušas ar niedrēm.<ref name=raksti/> Latvijā ligzdo nominālpasuga, apmēram 10 000—20 000 pāru.<ref name=world/><ref name=raksti>[http://raksti.daba.lv/referaati/2010/martins10/niedru%20strazds.html Raksti LV: Niedru strazds]{{Novecojusi saite}}</ref> == Izskats == Niedru strazds ir liels [[Kāpelētājķauķi|ķauķis]] ar spēcīgu, garu [[knābis|knābi]] un noapaļotu, garu [[aste|asti]]. Tas ir lielākais [[Kāpelētājķauķi|kāpelētājķauķu]] ģints pārstāvis, kas mājo Latvijā un arī Eiropā.<ref name=raksti/><ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arkive.org/great-reed-warbler/acrocephalus-arundinaceus/ |title=ARKive: Great reed-warbler (Acrocephalus arundinaceus) |access-date={{dat|2018|08|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180908131559/http://www.arkive.org/great-reed-warbler/acrocephalus-arundinaceus/ |archivedate={{dat|2018|09|08||bez}} }}</ref> Ķermeņa garums 16—20 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 25—29 cm, svars 22—31 [[grams|g]].<ref name=raksti/><ref name=alive>[https://www.hbw.com/species/great-reed-warbler-acrocephalus-arundinaceus Alive: Great Reed-warbler (Acrocephalus arundinaceus)]</ref><ref name=planet>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/passeriformes-acrocephalidae-great-reed-warbler-acrocephalus-arundinaceus |title=Planet of Birds: Great Reed-Warbler (Acrocephalus arundinaceus) |access-date={{dat|2018|08|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305115155/http://www.planetofbirds.com/passeriformes-acrocephalidae-great-reed-warbler-acrocephalus-arundinaceus |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Apspalvojums vienkrāsains, bez svītrām un raibumojuma. Mugurpusē silti olīvbrūns, galvas virsa nedaudz tumšāka, muguras lejas daļa un virsaste dzeltenbrūna. Virs acs balta vai gaiši brūna uzacs, pāri acij tumšāka svītra. Pazode un pavēdere gaiša, pelēkbalta, uz sāniem gaiši brūns tonējums. Lidspalvām centrs tumšāks, bet maliņas gaišākas.<ref name=ark/><ref name=planet/> Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni ir košāk brūni nekā pieaugušie īpatņi, kā arī pavēdere ir ar oranžīgu tonējumu.<ref name=ark/><ref name=planet/> Niedru strazds viegli atšķirams no citiem ķauķiem lielā izmēra un spēcīgā knābja dēļ, kā arī dēļ bezbailīgās uzvedības.<ref name=raksti/><ref name=planet/> == Uzvedība == [[Attēls:Drosselrohrsänger3ib.jpg|thumb|240px|Niedru strazds uzturas plašos niedrājos]] Uzturas plašos [[niedres|niedrājos]], bieži jauktos ar dažiem [[kārkli|kārklu]] [[krūmi]]em. Ūdenstilpes var būt gan [[saldūdens]], gan sāļas. Galvenokārt mājo niedrāju malās, kas robežojas ar atklātu ūdeni.<ref name=iuc/><ref name=tr/> Ligzdošanas laikā niedru strazdi kļūst teritoriāli, bet ārpus vairošanās sezonas veido lielus barus, ieņemot niedrāju tik blīvi un aktīvi, ka citas putnu sugas to atstāj.<ref name=tr>Traylor, Marvin; Daniel Parelius (13 November 1967). "A Collection of Birds from the Ivory Coast". Fieldiana Zoology. 51 (7): 91–117.</ref> == Barība == Niedru strazds galvenokārt barojas ar [[kukaiņi]]em ([[tauriņi]]em, [[spāres|spārēm]], [[vaboles|vabolēm]], [[naktstauriņi]]em), to [[kāpuri]]em, [[zirnekļi]]em un citiem nelieliem [[bezmugurkaulnieki]]em, [[gliemeži|gliemežus]] ieskaitot, kā arī ar nelielām [[zivis|zivtiņām]], [[kurkuļi]]em un [[vardes|vardēm]]. Nelielos daudzumos barojas arī ar [[oga|ogām]] un citiem [[augļi]]em.<ref name=iuc/><ref name=ark/><ref name=alive/><ref>Ezaki, Yasuo (1 April 1992). "Importance of communal foraging grounds outside the reed marsh for breeding great reed warblers". Ecological Research. 7 (1): 63–70. doi:10.1007/BF02348598</ref> Mazuļi galvenokārt tiek baroti ar [[divspārņi]]em un zirnekļiem, lai gan tā nav pieaugušo īpatņu iecienītākā barība.<ref>Dyrcz, Andrzej; Flinks, Heiner (1 July 2000). "Potential food resources and nestling food in the Great Reed Warbler (Acrocephalus arundinaceus arundinaceus) and Eastern Great Reed Warbler (Acrocephalus arundinaceus orientalis)". Journal für Ornithology. 141 (3): 351–360. doi:10.1007/BF02462245</ref> Barību atrod, pārmeklējot niedrāju un krūmus, pārvietojoties ar īsiem lēcieniem un pārlidojumiem. Lidojošos kukaiņus ķer arī lidojumā.<ref name=planet/> == Ligzdošana == [[Attēls:Acrocephalus_arundinaceus_nest.jpg|thumb|240px|Niedru strazda ligzda ar olām]] [[Attēls:Carricero tordal Acrocephalus arundinaceus.jpg|thumb|240px|Par jauno paaudzi rūpējas tikai mātīte]] Ligzdošanas sezona lielākajā daļā Eiropas ilgst no maija vidus līdz jūlijam, dienvidos jau no maija sākuma.<ref name=iuc/> [[Riests|Riesta]] laikā [[tēviņš]] mātītes uzmanību piesaista ar skaļu dziedāšanu. Dziesma bez pārtraukuma var ilgt no 20 sekundēm līdz 20 minūtēm. To var dzirdēt līdz pat 450 [[metrs|m]] attālumā. Mātīte priekšroku dod tam tēviņam, kas ieņēmis izdevīgāko ligzdošanas teritoriju. Kad pāris ir izveidojies, tēviņš dzied retāk, tikai tik daudz, lai apliecinātu savas tiesības uz savu ligzdošanas teritoriju. Arī dziesma kļūst īsāka un tās skanējums atšķirīgs. Putnu pazinēji pēc dziesmas var noteikt, vai tēviņš ir jau piesaistījis sev mātīti vai nē.<ref name=ark/> Lai arī niedru strazdi pamatā veido monogāmus pārus, reizēm tēviņš pamet savu teritoriju un izveido blakus jaunu teritoriju, cenšoties piesaistīt nākamo mātīti. Tādējādi tēviņam ir salīdzinoši liela teritorija, kas jāuzmana un jāapsargā. Dažiem tēviņiem ir 2—3 mātītes vienas sezonas laikā.<ref name=ark/> [[Ligzda]]i raksturīga cilindriska kausa forma, vīta no sausas [[zālaugi|zāles]], niedrēm, [[lapas|lapām]], augu pūkām, niedru ziediem un zirnekļu pavedieniem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, reizēm ar [[mati]]em un [[spalva|spalvām]]. Ligzda piestirpināta pie vairākiem niedru stublājiem.<ref name=iuc/> No ārpuses konstrukcija tiek stiprināta ar dūņām, kas izžūstot cieši satur vijumu.<ref name=ark/> Ligzda atrodas apmēram 10—200 cm augstumā no [[ūdens]] virsmas. Dējumā ir 3—6 [[ola]]s. Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas, perē tikai mātīte. Arī par mazuļiem rūpējas mātīte. Jaunie putni ligzdu atstāj 12—14 dienu vecumā.<ref name=iuc/><ref name=ark/> Niedru strazdu ligzdās mēdz dēt olas arī [[dzeguze]]s.<ref name=ark/> == Sistemātika == Niedru strazdam ir 2 pasugas:<ref name=world/> *''Acrocephalus arundinaceus arundinaceus'' — nominālpasuga, ligzdo [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija]]s rietumos, areālam sniedzoties līdz [[Irāna]]s ziemeļiem un [[Arābijas pussala]]s ziemeļrietumiem; *''Acrocephalus arundinaceus zarudnyi'' — ligzdo no [[Krievija]]s Eiropas daļas dienvidaustrumiem un Irānas ziemeļiem līdz [[Mongolija]]s ziemeļrietumiem un [[Ķīna]]s ziemeļrietumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.latvijasdaba.lv/putni/acrocephalus-arundinaceus-l/ Latvijas Daba: Niedru strazds] *[https://www.xeno-canto.org/species/Acrocephalus-arundinaceus Xeno-Canto: Great Reed Warbler Acrocephalus arundinaceus (Linnaeus, 1758)] *[http://animaldiversity.org/accounts/Acrocephalus_arundinaceus/ ADW: Acrocephalus arundinaceus] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kāpelētājķauķi]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] bnh0x9o2gveg4gkglx1yshuj899harz 0 404054 4519573 4519494 2026-09-09T14:43:55Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519573 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vējš pieņemas spēkā | attēls = Kaze Tachinu poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''風立ちぬ'' | žanrs = anime, vēsturiska filma, drāma | režisors = [[Hajao Mijadzaki]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|7|20}} | ilgums = 127 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013|title=The Wind Rises|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 15, 2018|archive-date={{dat|2018|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180821145102/http://bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013}}</ref> | valsts = {{JAP}} | valoda = [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|137 miljoni}} | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Vējš pieņemas spēkā"''' ({{val|ja|風立ちぬ}}, ''Kaze Tachinu'') ir 2013. gada [[Japāna]]s [[anime]] filma, kuras režisors ir [[Hajao Mijadzaki]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|7|20||bez}} Japānā. Filmu 2013. gadā nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]", kur tā zaudēja animācijas filmai "[[Ledus sirds]]". Filmas galvenais varonis ir Jiro Horikoši, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā izveidoja Japānas kara lidmašīnas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * {{ann|filma|14975}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} [[Kategorija:2013. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Anime filmas]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas]] jlqs0ptwvboyypveezcfloqa0hmet2t 10 413574 4519677 4519330 2026-09-09T18:01:21Z EdgarsBot 50781 upd 4519677 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-09-09 18:01:21{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 63 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> t22bcrrnkq9op8j0vlgsc63r2fmi7a9 4 415707 4519676 4519329 2026-09-09T18:01:07Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4519676 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|09||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200254}}] | {{formatnum:1706}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13741}}] | 2009-02-13 | 2026-09-09 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175267}}] | {{formatnum:9901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8100}}] | 2007-12-03 | 2026-09-09 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:772}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14818}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115507}}] | {{formatnum:10348}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1944}}] | 2009-10-02 | 2026-09-09 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115163}}] | {{formatnum:8563}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9944}}] | 2007-11-24 | 2026-09-09 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89162}}] | {{formatnum:7915}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6766}}] | 2005-10-30 | 2026-09-09 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72757}}] | {{formatnum:9452}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2176}}] | 2009-05-24 | 2026-09-09 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68968}}] | {{formatnum:1688}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-07 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:589}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53101}}] | {{formatnum:7087}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6585}}] | 2018-06-22 | 2026-09-09 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49819}}] | {{formatnum:5350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:393}}] | 2007-01-07 | 2026-09-09 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49303}}] | {{formatnum:1413}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3545}}] | 2006-05-03 | 2026-09-09 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49158}}] | {{formatnum:4947}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3102}}] | 2007-04-26 | 2026-09-09 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45328}}] | {{formatnum:6394}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1647}}] | 2015-03-11 | 2026-09-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42343}}] | {{formatnum:1438}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-09-09 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39246}}] | {{formatnum:4610}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-09-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32455}}] | {{formatnum:3978}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:672}}] | 2020-05-10 | 2026-09-04 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:31686}}] | {{formatnum:9189}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4891}}] | 2023-01-18 | 2026-09-08 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27050}}] | {{formatnum:4629}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:928}}] | 2015-08-30 | 2026-09-09 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1323}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16013}}] | {{formatnum:1352}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-09-09 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15500}}] | {{formatnum:3083}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1403}}] | 2014-07-27 | 2026-09-09 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2413}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}] | {{formatnum:525}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-31 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14242}}] | {{formatnum:612}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-09-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13452}}] | {{formatnum:904}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-09-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10967}}] | {{formatnum:1742}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:420}}] | 2021-07-27 | 2026-09-07 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10644}}] | {{formatnum:270}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:670}}] | 2011-10-13 | 2026-09-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10181}}] | {{formatnum:310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-09 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9603}}] | {{formatnum:190}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:567}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5609}}] | {{formatnum:87}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-08 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5013}}] | {{formatnum:137}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-09-09 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] hcomzpm58xlgkijg74k3pkadj1tzesx 0 417416 4519810 4182640 2026-09-10T08:54:05Z Meistars Joda 781 4519810 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Osvalds Mednis | vārds_orig = | attēls = Osv mednis.gif | attēla izmērs = 200px | komentārs = Osvalds Mednis 1920. gados. | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1898|08|29}} | dz. vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1987|3|8|1898|08|29}} | miršanas vieta = {{vieta|VDR|Parhima}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], laborants | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] | dzimums = V }} '''Osvalds Mednis''' (1898—1987) bija latviešu karavīrs un aktieris, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. Ievērību guvis ar lomu pirmajā lielformāta Latvijas spēlfilmā „[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]”, kur atveidojis Melno bruņinieku. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 29. augustā [[Rīga|Rīgā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja piefrontes Galvenajā štābā Rīgā. 1919. gada 7. jūlijā brīvprātīgi iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulkā]]. Piedalījies daudzās kaujās pret [[bermontieši]]em un arī vēlāk pret [[boļševiki]]em [[Latgale|Latgalē]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] par 1919. gada 3. novembra uzbrukumu [[Spilves pļava|Spilves pļavās]], kur Mednis ar dažiem vīriem devās ienaidnieka aizmugurē un sabojāja telefona vadus, tādējādi izraisot apjukumu pretinieka rindās, kas ļāva iegūt divus ložmetējus un citas trofejas. No armijas atvaļināts 1921. gada martā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=1022|title=LKOK nr.3/1324 : Mednis, Osvalds|website=lkok.com}}</ref> Pēc kara dzīvoja Rīgā un strādāja par laborantu ķīmijas preču fabrikā. 1920. gados apmeklēja [[Aleksandrs Rusteiķis|Aleksandra Rusteiķa]] kinoaktieru studiju „Sfinkss”. Tika izraudzīts aktiera lomai pirmajā lielformāta Latvijas spēlfilmā „[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]”, kur atveidoja Melno bruņinieku. Bija precējies ar [[Vācbaltieši|vācbaltieti]], un viņas vācbaltiešu izcelsme deva viņam iespēju 1941. gada 17. februārī izceļot uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara nokļuvis [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā republikā]], kur arī nodzīvojis visu atlikušo mūžu. Strādājis par naktssargu kādā rūpnīcā Parhimā. Miris 1987. gada 8. martā [[Parhima|Parhimā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mednis, Osvalds}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācijas latvieši]] kta0vnr708qik2u0ngecdtgksh14y49 0 428292 4519617 4411505 2026-09-09T15:52:43Z Bendžamins 76862 4519617 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Gabriels Paulista | image = Gabriel Paulista 20240803.jpg | caption = Paulista 2024. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|26}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | height = 185 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Corinthians]] | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Vitória|Vitória]] | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | years1 = 2010—2013 | caps1 = 77 | goals1 = 1 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years2 = 2013—2015 | caps2 = 37 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | years3 = 2015—2017 | caps3 = 46 | goals3 = 1 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | years4 = 2017—2024 | caps4 = 182 | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | years5 = 2024 | caps5 = 5 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas "Beşiktaş"]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 30 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Corinthians]] | years7 = 2026— | caps7 = 26 | goals7 = 1 }} '''Gabriels Paulista''' ({{Val|pt|Gabriel Paulista}}, dzimis {{Dat|1990|11|26}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Paulista pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"]]. == Karjera == Gabriels Paulista savu karjeru sāka [[Brazīlija|Brazīlijas]] klubā [[Esporte Clube Vitória|Vitória]]. Vēlāk spēlēja [[Villarreal CF]] un [[Arsenal FC]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/31029972|title=Arsenal sign Gabriel Paulista as Joel Campbell joins Villarreal|access-date=2019-05-03|date=2015-01-28|language=en-GB}}</ref> 2017. gadā pievienojās [[Valencia CF]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/liga/2017-2018/valencia-sign-arsenal-s-gabriel-paulista-on-five-year-deal_sto6292301/story.shtml|title=Valencia sign Arsenal's Gabriel Paulista on five-year contract|website=Eurosport UK|access-date=2019-05-03|date=2017-08-18}}</ref> 2024. gada 15. jūnijā Gabriels Paulista pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga]]s komandai [[Stambulas "Beşiktaş"]] bez transfēra maksas noslēdzot līgumu līdz 2027. gadam.<ref>{{cite web |url=https://bjk.com.tr/tr/haber/89266/besiktasimiza-hos-geldin-gabriel-paulista.html |title=Beşiktaşımıza Hoş Geldin Gabriel Paulista |publisher=Beşiktaş J.K. |language=tr |date=15 June 2024 }}</ref> == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2014—15, 2016—17 * [[FA Community Shield]]: 2015 '''Valencia''' * [[Copa del Rey]]: 2018—19 '''Beşiktaş''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2024 '''Corinthians''' * [[Supercopa do Brasil]]: 2026 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Paulista, Gabriels}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista" spēlētāji]] l2s10x1he2il7c11bmjrwhl8t8ya2jl 0 434632 4519610 4242457 2026-09-09T15:47:36Z Bendžamins 76862 4519610 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|3}} | birth_place = | caps1 = 8 | caps2 = 5 | caps3 = 121 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong Ajax]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | goals1 = 3 | goals2 = 3 | goals3 = 37 | height = 176 | image = David Neres 2017.jpg | caption = Nerešs 2017. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalyears2 = 2020 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Dāvids Nerešs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016 | years2 = 2017 | years3 = 2017—2022 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2019—2023 | years4 = 2022 | clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | caps4 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years5 = 2022—2024 | goals5 = 11 | caps5 = 55 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years6 = 2024— | caps6 = 46 | goals6 = 5 }}'''Dāvids Nerešs''' ({{Val|pt|David Neres}}, dzimis {{Dat|1997|3|3|}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Nerešs pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[SSC Napoli|Napoli]]''. == Karjera == Savu karjeru Nerešs sāka [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]. 2017. gadā pārcēlās uz [[Amsterdamas "Ajax"]]. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlases]] sastāvā debitēja {{Dat|2019|3|26|5=bez}} spēlē pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]]. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2018—19 * [[KNVB beker]]: 2018—19 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2019 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2022—23 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2023 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nerešs, Dāvids}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] q0ktzjyk1hacwcang2immvz5ocjijwo 0 434908 4519621 4282726 2026-09-09T15:57:14Z Bendžamins 76862 4519621 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|10}} | birth_place = | caps1 = 24 | caps2 = 42 | caps3 = 38 | caps4 = 135 | caps5 = 103 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[América Futebol Clube|América Mineiro]] | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Fluminense"]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | countryofbirth = {{flaga|Brazīlija}} Nova Venécia | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals1 = 9 | goals2 = 9 | goals3 = 5 | goals4 = 43 | goals5 = 27 | height = 179 | image = 07 07 2019 Final da Copa América 2019 (48226557731) (cropped).jpg | caption = Rišarlisons 2019. gadā | nationalcaps2 = 54 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 20 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2018—2025 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Rišarlisons | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2018—2022 | years5 = 2022— | fullname = Rišarlisons de Andrade }}'''Rišarlisons''' ({{Val|pt|Richarlison}}; dzimis {{Dat|1997|5|10}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Rišarlisons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]. == Karjera == Rišarlisons savu karjeru sāka [[Brazīlija]]s komandās ''[[América Mineiro]]'' un [[Riodežaneiro "Fluminense"|Riodežaneiro "''Fluminense''"]]. 2017. gadā Rišarlisons pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Watford FC|''Watford'']]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.watfordfc.com/teams/first-team/official-richarlison-signs|title=Official {{!}} Richarlison Signs|website=WatfordFC|access-date=2019-06-10|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170813061016/https://www.watfordfc.com/teams/first-team/official-richarlison-signs|archivedate=2017-08-13}}</ref> [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.—2018. gada sezonā]] Rišarlisons bija vienīgais ''Watford'' spēlētājs, kas piedalījās katrā [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgas]] spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.watfordfc.com/teams/first-team/season-stats-201718|title=Season In Stats: 2017/18|website=WatfordFC|access-date=2019-06-10|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724183619/https://www.watfordfc.com/teams/first-team/season-stats-201718|archivedate=2018-07-24}}</ref> 2018. gadā pievienojās [[Everton FC|''Everton'']]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44946473|title=Richarlison: Everton sign Brazilian from Watford in £50m deal|access-date=2019-06-10|date=2018-07-24|language=en}}</ref> 2022. gada 1. jūlijā [[Anglijas Premjerlīga]]s komanda[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] paziņoja par līguma noslēgšanu ar Rišarlisonu līdz 2027. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2022/june/richarlison-joins-from-everton/|title=Richarlison joins from Everton|website=Tottenham Hotspur}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2018|9|7|5=bez}} pret [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. 2019. gadā uzvarējis ''[[Copa América]]''. == Sasniegumi == '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] '''Brazīlija U-23''' *[[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskās Spēles]]: [[2020. gada vasaras olimpiskās Spēles|2020]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/en-mena/articles-video/malcom-hits-extra-time-winner-as-brazil-retai|title=Malcom hits extra-time winner as Brazil retain|first=Brazil won Olympic men's football gold for the second consecutive tournament as substitute Malcom struck the winner in a 2-1 victory over Spain after extra|last=time|website=beIN SPORTS|access-date={{dat|2024|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126223817/https://www.beinsports.com/en-mena/articles-video/malcom-hits-extra-time-winner-as-brazil-retai}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Espiritu Santu dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] h21u9q8or1qkfqrdr4m5kxxcalc48wj 0 434910 4519607 4330486 2026-09-09T15:43:53Z Bendžamins 76862 4519607 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|12}} | birth_place = | caps1 = 35 | caps2 = 48 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | countryofbirth = {{flaga|Brazīlija}} Goiânia | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] | goals1 = 5 | goals2 = 3 | height = 171 | image = FC Zenit Saint Petersburg vs. Juventus, 20 October 2021 52 (Arthur Melo).jpg | caption = Arturs 2021. gadā | nationalcaps2 = 22 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2018—2022 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Arturs Melu | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2018 | years2 = 2018—2020 | caps3 = 42 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | goals3 = 1 | years3 = 2020—2026 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 1 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 33 | goals5 = 2 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years6 = 2025 | caps6 = 15 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 31 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] | caps8 = 1 | years8 = 2026— | goals8 = 0 }}'''Arturs Melu''' ({{Val|pt|Arthur Melo}}; dzimis {{Dat|1996|8|12}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Melu pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]''. == Karjera == Arturs savu karjeru sāka [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[Portualegri "Grêmio"]]. 2018. gada vasarā Arturs pārcēlās un [[FC Barcelona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/714352/barca-and-gremio-reach-agreement-on-option-for-arthur-transfer|title=Barça and Gremio reach agreement on option for Arthur transfer|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2019-06-10|language=en}}</ref> Pēc [[El Clásico]] spēles {{Dat|2018|10|28|5=bez}} Arturs kļuva par stabilu ''Barcelona'' vidējās līnijas spēlētāju. Arturs tika atzīts par [[UEFA Čempionu līga]]s vienu no uzlecošajām zvaigznēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2586526.html|title=Champions League breakthrough team of 2018|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2019-06-10|language=en}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2018|10|7|5=bez}} spēlē pret [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. == Sasniegumi == '''Grêmio''' * [[Copa Libertadores]]: 2017 * [[Copa do Brasil]]: 2016 '''Barcelona''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2018 '''Juventus''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2020—21 * [[Supercoppa Italiana]]: 2020 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Melu, Arturs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gojanijā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]] 3teexgcbqi86iqp3p9w972utanutl49 0 439532 4519641 4243098 2026-09-09T16:23:56Z Bendžamins 76862 4519641 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|14}} | birth_place = | caps1 = 12 | caps2 = 29 | caps3 = 60 | caps4 = 212 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club do Recife|Sport Recife]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Vīnes "Rapid"]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Aliansa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | goals1 = 3 | goals2 = 7 | goals3 = 15 | goals4 = 24 | height = 186 | image = Joelinton (cropped).jpg | caption = Žoelintons 2019. gadā | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 4 | nationalyears2 = 2023— | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Žoelintons | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2015—2019 | years3 = 2016—2018 | years4 = 2019— | fullname = Žoelintons Kasiu Apolinariu de Lira }} '''Žoelintons Kasiu Apolinariu de Lira''' ({{Val|pt|Joelinton Cássio Apolinário de Lira}}, dzimis {{Dat|1996|8|14}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] vai [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2019. gada Žoelintons pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Newcastle United F.C.|''Newcastle United'']]. == Karjera == Savu karjeru Žoelintons sāka [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā ''[[Sport Club do Recife]]''. 2015. gadā viņš pievienojās [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai ''[[TSG 1899 Hoffenheim]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/sport/fussball-hoffenheim-verpflichtet-brasilianer-joelinton-dpa.urn-newsml-dpa-com-20090101-150610-99-09224|title=Hoffenheim verpflichtet Brasilianer Joelinton|last=Germany|first=Süddeutsche de GmbH, Munich|website=Süddeutsche.de|access-date=2019-08-20|language=de}}</ref> Savā pirmajā sezonā Žoelintons aizvadīja tikai vienu spēli. 2016. gadā Žoelintons uz diviem gadiem tika izīrēts uz [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] komandu [[Vīnes "Rapid"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.derstandard.at/privacywall/story/2000039671429/ein-brasilianer-stuermt-fuer-rapid|title=Ein Brasilianer stürmt für Rapid - derStandard.at|website=DER STANDARD|access-date=2019-08-20|language=de-AT}}</ref> 2019. gadā pievienojās [[Newcastle United F.C.|''Newcastle United'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nufc.co.uk/news/latest-news/magpies-confirm-club-record-signing/|title=Magpies confirm club record signing|website=Newcastle United Football Club|access-date=2019-08-20|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Newcastle United''' *[[EFL Cup|Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c62zl58dg8qt#Line-ups |title=Liverpool 1–2 Newcastle United: Line-ups |website=BBC Sport |date=16 March 2025 |access-date=16 March 2025}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pernambuku dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Vīnes "Rapid" spēlētāji]] [[Kategorija:Sport Club do Recife spēlētāji]] fwmakdzsmibklo0g7w630edouyfq4a6 0 440496 4519642 4243437 2026-09-09T16:24:51Z Bendžamins 76862 4519642 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|11|23}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 0 | caps3 = 28 | caps4 = 0 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio Barueri Futebol|Barueri]] | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Deportivo Maldonado]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Portukalvu}} | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Bahia|Bahia]] | goals1 = 6 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | years5 = 2013 | caps5 = 23 | goals5 = 5 | height = 189 | image = Willian jose.jpg | caption = Žuzē 2021. gadā | nationalgoals1 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 15 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Viljans Žuzē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009—2010 | years2 = 2011—2016 | years3 = 2011—2012 | years4 = 2013 | caps6 = 16 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid B]] | goals6 = 4 | years6 = 2014 | caps7 = 1 | caps8 = 36 | caps9 = 30 | caps10 = 143 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals7 = 0 | goals8 = 10 | goals9 = 9 | goals10 = 52 | years8 = 2014—2015 | years7 = 2014 | years9 = 2015—2016 | years10 = 2016—2022 | caps11 = 17 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | goals11 = 1 | years11 = 2021 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years12 = 2021—2022 | caps12 = 32 | goals12 = 8 | clubs13 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years13 = 2022—2024 | caps13 = 61 | goals13 = 12 | clubs14 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] | years14 = 2024—2025 | caps14 = 7 | goals14 = 0 | clubs15 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Bahia|Bahia]] | years15 = 2025— | caps15 = 60 | goals15 = 18 }}'''Viljans Žuzē''' ({{Val|pt|Willian José}}, dzimis {{Dat|1991|11|23}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Žuzē pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu ''[[Esporte Clube Bahia|Bahia]]''. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Copa del Rey]]: 2013—14 '''Real Sociedad''' * Copa del Rey: 2019—20 '''Real Betis''' * Copa del Rey: 2021—22 '''Brazīlija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alagoasā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Žuzē, Viljans}} [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] bev8y6i81zpzo90q1ea9d88638bjlph 0 449543 4519646 4403155 2026-09-09T16:35:47Z Dejelnieks 78787 4519646 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Mojang Studios'' | company_name = Mojang Studios | company_logo = Mojang Studios Logo (2020, wide).svg | logo_caption = ''Mojang Studios'' no 2020. gada 17. maija lietotais logo | image = Söder Mälarstrand 43.png | image_caption = ''Mojang Studios'' galvenā mītne [[Stokholma|Stokholmā]] | founder = * [[Markuss Pēšons]] | website = {{URL|www.mojang.com}} | key_people = {{Unbulleted list | Jonass Mortensons (izpilddirektors) | Karins Severinsons (finanšu direktors) }} | parent = ''[[Xbox Game Studios]]'' | num_employees = <700 (2021)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/company/mojangstudios/|title=LinkedIn (Mojang Studios)|website=www.linkedin.com|access-date=2021-12-18|language=en|archive-date=2024-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240127012838/https://www.linkedin.com/company/mojangstudios/}}</ref> | products = {{Unbulleted list|''[[Minecraft]]''|''[[Caller's Bane]]''|''[[Cobalt]]''|''[[Crown and Council]]''}} | foundation = 2009. gads | industry = Videospēļu nozare | location_country = [[Zviedrija]] | location_city = [[Stokholma]] }} '''''Mojang Studios ''''' (no {{val|sv|mojäng}} {{IPA2|mʊˈjɛŋː}} — “sīkrīks”) ir [[Zviedrija]]s [[videospēļu izstrādātājs]]. Tas pieder ''[[Microsoft]]'' videospēļu nodaļai ''[[Xbox Game Studios]]''. Tā galvenais birojs atrodas [[Stokholma|Stokholmā]]. == Vēsture == 2009. gadā [[Markuss Pēšons]] dibināja videospēļu izstrādes studiju ar nosaukumu ''Mojang Specifications''. Vēlāk uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz ''Mojang AB''. 2014. gada septembrī ''[[Microsoft]]'' par 2,5 miljardiem ASV dolāru iegādājās tiesības uz ''[[Minecraft]]'' un tās izstrādātāju '''''Mojang''''', tāpēc [[Markuss Pēšons]] ar vairākiem citiem izstrādātājiem aizgāja no uzņēmuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamespot.com/articles/microsoft-confirms-2-5bn-minecraft-acquisition/1100-6422326/|title=Microsoft Confirms $2.5bn Minecraft Acquisition|website=GameSpot|access-date=2021-12-18|language=en-US}}</ref> 2020. gada 17. maijā, par godu savai 11. gadadienai ''Mojang'' paziņoja par pilnīgu zīmola maiņu un pārsaucās par ''Mojang Studios''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamespot.com/articles/minecraft-studio-gets-updated-name-to-reflect-expa/1100-6477357/|title=Minecraft Studio Gets Updated Name To Reflect Expansion|website=GameSpot|access-date=2021-12-18|language=en-US}}</ref> == Spēles == {| class="wikitable" !Gads !Spēles nosaukums !Žanrs !Platformas |- |2011 |''[[Minecraft]]'' |''[[Sandbox]]'' |''[[Android]], [[IOS]], [[Microsoft Windows]], [[Mac OS X]], [[Linux]], [[Nintendo Switch]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation Vita]], [[Raspberry Pi]], [[Apple tvOS]], [[Wii]] U, [[Windows Phone]], [[Xbox One]], [[Xbox 360]], [[Fire OS]], [[New Nintendo 3DS]]'' |- |2014 |''[[Scrolls]]'' |[[Digitālā kāršu spēle]] |''[[Microsoft Windows]], [[MacOS|MacOS X]], [[Android]]'' |- |2015—2017 |''[[Minecraft: Story Mode]]'' |[[Piedzīvojumu spēle]], interaktīvā filma |''[[Android]]'', ''[[Apple TV]]'', ''[[iOS]]'', ''[[PlayStation 3]]'', ''[[PlayStation 4]]'', ''[[Windows]]'', ''[[Xbox 360]]'', ''[[Xbox One]]'', ''[[OS X]]'', ''[[Wii U]]'', ''[[Nintendo Switch]]'' |- |2016 |''Crown and Council'' |[[Stratēģijas datorspēle]] |''[[Microsoft Windows]]'' |- | rowspan="2" |2019 |''[[Minecraft|Minecraft Classic]]'' |''[[Sandbox]]'' |[[Tīmekļa pārlūkprogramma]] |- |''[[Minecraft Earth]]'' |[[Papildinātā realitāte]] |''[[Android]], [[iOS]]'' |- |2020 |''[[Minecraft Dungeons]]'' |[[Lomu spēle]] |''[[Microsoft Windows]], [[Linux]], [[Nintendo Switch]], [[PlayStation 4]], [[Xbox One]]'' |- |2026 |Minecraft Dungeons II |[[Lomu spēle]] |''[[Microsoft Windows]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[PlayStation 5]], [[Xbox Series X/S]] |- |TBA |Minecraft Blast | - | - |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mojang.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Xbox Game Studios}} [[Kategorija:Xbox Game Studios]] [[Kategorija:Videospēļu izstrādes uzņēmumi]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] jztwk94cv181338ip9pgkbej1f5kwb1 0 449676 4519615 4516916 2026-09-09T15:51:31Z Bendžamins 76862 4519615 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|3}} | playername = Emersons Palmjēri | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalteam2 = {{fb|ITA}} | nationalyears1 = 2011 | nationalyears2 = 2018—2023 | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | nationalcaps1 = 15 | years1 = 2011—2015 | years2 = 2014—2015 | years3 = 2015—2018 | years4 = 2018—2022 | name = | birth_place = | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | nationalcaps2 = 29 | image = Emerson of West Ham (cropped).jpeg | caps1 = 18 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] | caps2 = 9 | caps3 = 34 | caps4 = 33 | caption = Emersons 2022. gadā | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | height = 175 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Santusa}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | goals4 = 0 | caps5 = 29 | years5 = 2021—2022 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years6 = 2022—2025 | caps6 = 89 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years7 = 2025— | caps7 = 31 | goals7 = 0 }}'''Emersons Palmjēri''' ({{Val|it|Emerson Palmieri}}, dzimis {{Dat|1994|8|3}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijā]] dzimis [[Itālija|Itālijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Palmjēri pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Marseļas "Olympique"]]. No 2018. gada līdz 2023. gadam pārstāvējis [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] *[[UEFA Superkauss]]: 2021 '''West Ham United''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08062023-west_ham_pedeja_minute_triumfe_eiropas_ko</ref> '''Itālija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Palmjēri, Emersons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] a6s3n5msx9vdbvh30xspd5t67a39ub2 0 452347 4519578 4518638 2026-09-09T14:59:33Z Kleivas 2704 /* 1980. — 1975. gads */ 4519578 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste | balva = Olimpiskais ordenis | Attēls = Ordine Olimpico.jpg | Pasniedz kopš = [[1975]]. gads | Pašreizējais īpašnieks = | Pasniedz = [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] }} '''Olimpiskais ordenis''' ir augstākais Olimpiskās kustības apbalvojums. Tas tika izveidots 1974. gadā, lai to piešķirtu "jebkurai personai, kura ar savu rīcību ir apliecinājusi Olimpisko ideālu, sasniegusi ievērojamus nopelnus sporta pasaulē vai sniegusi izcilu ieguldījumu [[Olimpiskā kustība|Olimpiskajā kustībā]] — ar saviem personīgajiem sasniegumiem vai ar devumu sporta attīstībā."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/definitions/27 |work=''Olimpedia'' |archive-date=2026. gada 4. septembris| title=Olympic Order |accessdate=2026. gada 4. septembris}}</ref> Pirmo reizi ordeni pasniedza 1975. gadā kā [[Olimpiskais nopelnu diploms|Olimpiskā nopelnu diploma]] (''Olympic Diploma of Merit'') pēcteci. Sākotnēji Olimpiskais ordenis tika iedalīts trīs kategorijās: zelta, sudraba un bronzas. Taču kopš 1984. gada (SOK 87. sesijas [[Dienvidslāvija]]s galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarājevā]]) pastāv tikai zelta un sudraba kategorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|title=The Olympic Order|author=Marie-Hélène Roukhadzé|date=2002-01-31|work=The Olympic Winter Games: Fundamentals and Ceremonies|publisher=[[SOK]]|language=en|accessdate=2020-03-02|archiveurl=https://www.webcitation.org/66D6sbtrZ?url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|archivedate=2012-03-16}}</ref> Pirmais cilvēks, kas saņēma šo ordeni bija SOK 5. prezidents [[Eivrijs Brandidžs]]. Vienīgais, latvietis, kas saņēmis šo ordeni ir [[Vilnis Baltiņš]]. Viņam 2011. gadā tika piešķirta Olimpiskā ordeņa sudraba kategorija. Pirmā persona, kas Olimpisko ordeni saņēmusi divas reizes (1984. un 2004. gadā), bija rumāņu vingrotāja [[Nadja Komeneči]]. Brazīlietis [[Karloss Nuzmans]] 1992. gadā tika apbalvots ar sudraba ordeni, bet 2016. gadā pēc [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] — ar zelta ordeni. Vēlāk viņš kļuva par SOK goda biedru, bet pēc tam tika apsūdzēts korupcijā, un viņa goda biedra statuss tika apturēts. Par jaunāko ordeņa saņēmēju 1982. gadā kļuva padomju vingrotāja [[Jeļena Muhina]]. Ordeņa saņemšanas brīdī viņai bija 22 gadi. 2022. gada 28. februārī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt olimpiskos ordeņus [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]], [[Dmitrijs Kozaks|Dmitrijam Kozakam]] un [[Dmitrijam Černišenko|Dmitrijs Černišenko]]. Olimpiskā ordeņa atšķirības zīme ir ķēde, kas izgatavota no [[zelts|zelta]], [[sudrabs|sudraba]] vai [[bronza]]s atbilstoši ordeņa pakāpei. Ķēdes priekšpusē ir attēloti pieci Olimpiskās kustības apļi, kurus no abām pusēm ieskauj [[olīvkoks|olīvkoka]] vainags. Apbalvojuma saņēmējiem nēsāšanai atbilstošos gadījumos tiek pasniegta arī atloka nozīmīte – miniatūri pieci apļi ar kotinu zelta, sudraba vai bronzas krāsā atkarībā no piešķirtās pakāpes. Pašreizējajiem SOK locekļiem ordenis netiek piešķirts. Kopš 2002. gada tika ieviesti papildu ierobežojumi ordeņa piešķiršanai. Tika pārtraukta to sportistu apbalvošana, kuriem ir saņēmuši olimpiskās medaļas, jo viņiem jau ir visprestižākā balva olimpiskajā kustībā. Ordeņu skaits, ko piešķir vienas valsts pārstāvjiem, tika ierobežots: ne vairāk kā viens ordenis gadā. == Olimpiskā ordeņa saņēmēji == === 2026. — 2021. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2026 || [[Serdžo Matarella]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas prezidents (2015—pašlaiks) |- | [[Džordža Meloni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministre (2022—pašlaiks) |- | align=center|2025 || [[Tomass Bahs]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || 9. SOK prezidents (2013—2025) |- | rowspan=2 align=center|2024 || [[Toni Estange]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | [[Emanuels Makrons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (2017—pašlaik) |- | rowspan=3 align=center|2022 || [[Suna Čunlana]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes vicepremjere [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu]] laikā. |- | [[Cai Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || 2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejas prezidents |- | [[Andžejs Duda]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (2015—2025) |- | rowspan=3 align=center|2021 || [[Seiko Hašimoto]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidente |- | [[Josihide Suga]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2020—2021) |- | [[Juriko Koike]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[Tokija]]s gubernatore (2016—pašlaik) |} === 2020. — 2011. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2020 || [[Prokopis Pavlopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (2015—2020) |- | [[Šindzo Abe]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2012—2020) |- | rowspan=4 align=center|2018 || [[Li Riboms]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | [[Fernando Botero]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Zelts || kolumbiešu gleznotājs un skulptors |- | [[Muns Čeins]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (2017—2022) |- | [[Maurisio Makri]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Zelts || Argentīnas prezidents (2015); [[2018. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2018. gada vasaras Buenosairesas jaunatnes olimpisko spēļu]] oficiālais atklājējs |- | align=center|2016 || [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | align=center|2015 || [[Rumānijas Margareta]] || {{karogs|Rumānija}} || align=center|Zelts || Rumānijas karaliskās ģimenes pārstāve |- | rowspan=2 align=center|2014 || [[Dmitrijs Černišenko]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas izpilddirektors; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Dmitrijs Kozaks]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || krievu politiķis; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | rowspan=5 align=center|2013 || [[Vilems Aleksandrs]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Zelts || Nīderlandes karalis (2013—pašlaik) |- | [[Žaks Roge]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || 8. SOK prezidents (2001—2013) |- | [[Felipe VI]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (2014—pašlaik) |- | [[Francisks]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (2013—2025) |- | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas prezidents (2013—pašlaik) |- | rowspan=2 align=center|2012 || [[Sebastjans Ko]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas priekšsēdētājs |- | [[Pols Deigtons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || 2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |} === 2010. — 2001. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2010 || [[S. R. Natans]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras prezidents (1999—2011) |- | [[Li Sjaņluns]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (2004—2024) |- | [[Džons Furlongs]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | align=center|2009 || [[Žaks Pūls]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || kanādiešu uzņēmējs, pieteikuma komitejas vadītājs bija atbildīgs par [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīkošanu Kanādā; ordenis pasniegts pēc nāves |- | align=center|2008 || [[Lu Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2007 || [[Kofi Annans]] || {{karogs|Gana}} || align=center|Zelts || [[ANO]] ģenerālsekretārs (1997—2006) |- | align=center|2006 || [[Valentino Kasteljani]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2005 || [[Teodors Angelopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas kuģniecības un tērauda magnāts |- | rowspan=5 align=center|2004 || [[Janna Angelopulosa]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidente |- | [[Kosta Karamanlis]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas premjerministrs (2004—2009) |- | [[Abdelazīzs Būteflīka]] || {{karogs|Alžīrija}} || align=center|Zelts || Alžīrijas prezidents (1999—2019) |- | [[Johaness Rau]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1999—2004) |- | [[Martinoss Simiceks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || 2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | rowspan=2 align=center|2003 || [[Emīls Lahūds]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1998—2007) |- | [[Džons Hovards]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || Austrālijas premjerministrs (1996—2007); |- | rowspan=5 align=center|2002 || [[Freizers Buloks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Žaks Širaks]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1995—2007) |- | [[Keba Mbaje]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || SOK 1. viceprezidents |- | [[Mits Romnijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu rīcības komitejas prezidents |- | [[Ērvins Belks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || amerikāņu biznesmenis un politiķis |- | rowspan=5 align=center|2001 || [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] || {{karogs|Omāna}} || align=center|Zelts || Omānas sultāns (1970—2020) |- | [[Go Čoks Tongs]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (1990—2004) |- | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1999—2008 un kopš 2012); ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Huans Antonio Samarančs]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || 7. SOK prezidents (1980—2001) |- | [[Abdulajs Vade]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || Senegālas prezidents (2000—2012) |} === 2000. — 1991. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2000 || [[Ādolfs Ogi]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Zelts || Šveices prezidents (1988—2000) |- | [[Lovitja O'Donogē]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas Nacionālās pamatiedzīvotāju konsultatīvās komitejas priekšsēdētāja (1998—2001) |- | [[Džons Kotss]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1990—2022); 2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas vecākais viceprezidents |- | align=center|1999 || [[Eduards Ševardnadze]] || {{karogs|Gruzija|1990}} || align=center|Zelts || Gruzijas prezidents (1995—2003) |- | rowspan=3 align=center|1998 || [[Kims Tedžuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (1998—2003) |- | [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]] || {{karogs|Luksemburga}} || align=center|Zelts || Luksemburgas lielhercogs (1964—2000) |- | [[Eiširo Saito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=7 align=center|1997 || [[Blēzs Kompaore]] || {{karogs|Burkinafaso}} || align=center|Zelts || Burkinafaso prezidents (1987—2014) |- | [[Omars Bongo]] || {{karogs|Gabona}} || align=center|Zelts || Gabonas prezidents (1967—2009) |- | [[Nursultans Nazarbajevs]] || {{karogs|Kazahstāna}} || align=center|Zelts || Kazahstānas prezidents (1991—2019) |- | [[Eliass Hravi]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1989—1998) |- | [[Ernesto Sedillo]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1994—2000) |- | [[Aleksanders Kvasņevskis]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (1995—2005) |- | [[Sīlejmans Demirels]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1993—2000) |- | rowspan=5 align=center|1996 || [[Billijs Peins]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Konstantins Stefanopuls]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (1997—2005) |- | [[Ādolfs Drūrijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Endrū Jangs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas līdzpriekšsēdētājs |- | [[Isloms Karimovs]] || {{karogs|Uzbekistāna}} || align=center|Zelts || Uzbekistānas prezidents (1990—2016) |- | rowspan=2 align=center|1995 || [[Ārpāds Gencs]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Zelts || Ungārijas prezidents (1990—2000) |- | [[Roberts Mugabe]] || {{karogs|Zimbabve}} || align=center|Zelts || Zimbabves prezidents (1987—2017) |- | rowspan=7 align=center|1994 || [[Gerhards Heibergs]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Lillehammeras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Rihards fon Veiczekers]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1984—1994) |- | [[Nelsons Mandela]] || {{karogs|DĀR}} || align=center|Zelts || DĀR Prezidents (1994—1999) |- | [[Žoakins Legina]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis un rakstnieks |- | [[Mauno Koivisto]] || {{karogs|Somija}} || align=center|Zelts || Somijas prezidents (1982—1994) |- | [[Haralds V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1991—2026) |- | [[Karaliene Sonja]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karaliene-konsorte (1991—2026) |- | align=center|1993 || [[Boriss Jeļcins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1991—1999) |- | rowspan=11 align=center|1992 || [[Paskāls Maragals]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || brazīliešu volejbolists |- | [[Mišels Barnjē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Albērvilas ziemas olimpisko spēļu]] līdzorganizators |- | [[Havjērs Gomess-Navarro]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; 1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas otrais viceprezidents |- | [[Hosē Migels Abads]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Žans Klods Kilī]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču kalnu slēpotājs; |- | [[Žordi Pužols]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[Katalonija]]s valdības prezidents (1980—2003) |- | [[Leopoldo Rodess]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu peldētājs |- | [[Karloss Salinass de Gortari]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1988—1994) |- | [[Narciss Serra]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu lauka hokejists |- | [[Havjers Solana]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis |- | rowspan=3 align=center|1991 || [[Žans de Bomonts]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču sporta šāvējs; [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968. gada Grenobles ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Jošiaki Cucumi]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || japāņu biznesmenis |- | [[Villijs Daume]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || vācu basketbolists; [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |} === 1990. — 1981. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | align=center|1990 || [[Džulio Andreoti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministrs (1989—1992) |- | rowspan=3 align=center|1989 || [[Rauls Mollets]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || beļģu modernās pieccīņas sportists |- | [[Akihito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas imperators (1989—2019) |- | [[Rafaels Ernandess Kolons]] || {{karogs|Puertoriko}} || align=center|Zelts || Puertoriko gubernators (1985—1993) |- | rowspan=5 align=center|1988 || [[Renjē III]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Zelts || Monako princis (1949—2005) |- | [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Zelts || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis; ordenis piešķirts otro reizi |- | [[Frenks Volters Kings]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Olimpiskās solidaritātes komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1979—1996); ordenis pasniegt otro reizi |- | [[Paks Sehčiks]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=3 align=center|1987 || [[Pūmipons Adunjadēts]] || {{karogs|Taizeme}} || align=center|Zelts || Taizemes karalis (1946—2016) |- | [[Kenans Evrens]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1980—1989) |- | [[Todors Živkovs]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Zelts || Bulgārijas Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs (1954—1989) |- | align=center|1978 || [[Vans Li]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīna vicepremjers (1983—1988) |- | rowspan=3 align=center|1985 || [[Nikolaje Čaušesku]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Zelts || Rumānijas Tautas Republikas prezidents (1974—1989) |- | [[Ērihs Honekers]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Zelts || Vācijas Sociālistiskās vienības partijas CK ģenerālsekretārs (1971—1989) |- | [[Huans Karloss I]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (1975—2014) |- | rowspan=4 align=center|1984 || [[Ahmeds Šahs]] || {{karogs|Malaizija}} || align=center|Zelts || Malaizijas karalis (1979—1984) |- | [[Branko Mikuličs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Zelts || Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas prezidija 3. prezidents (1984—1986); [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984. gada Sarajevas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Fransuā Miterāns]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1981—1995) |- | [[Peters Ūberots]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada vasaras Losandželosas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | align=center|1983 || [[Indira Gandija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Zelts || Indijas premjerministre (1980—1984) |- | rowspan=27 align=center|1981 || [[Deivids Sesils]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || britu vieglatlēts, sporta funkcionārs; [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Jānis Pāvils II]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (1920—2005) |- | [[Amadū Mahtars Mbou]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || [[UNESCO]] ģenerāldirektors (1974—1987) |- | [[Ūlavs V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1957—1991) |- | [[Žerārs D'Abovills]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rūns Ārlidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Hasinto Baljeste]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rafaels Barkuero Čavess]] || {{karogs|Kostarika}} || align=center|Sudrabs || kubiešu džudists; [[Kostarikas nacionālā olimpiskā komiteja|Kostarikas nacionālās olimpiskās komitejas]] prezidents (1968—1981) |- | [[Ārpāds Bogšs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || ungāru-amerikāņu starptautiskais ierēdnis. |- | [[Šarls de Kokromons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Kanoe federācija|Starptautiskās Kanoe federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Deivids Kauards]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Makss Dancs]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || vācu vieglatlēts |- | [[Žans Paskāls Delamirā]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu politiķis |- | [[Anrī Žozefs Djēms]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Sudrabs || [[Senegālas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Senegālas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Bo Ekelunds]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts; SOK loceklis |- | [[Pjērs Ferri]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs; [[Starptautiskā paukošanas federācija]]s prezidents (1957—1960; 1965—1980) |- | [[Žaks Godē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gisli Halldorsons]] || {{karogs|Islande}} || align=center|Sudrabs || [[Islandes nacionālā olimpiskā un sporta asociācija|Islandes nacionālās olimpiskās un sporta asociācijas]] prezidents (1974—1994) |- | [[Harolds V. Henings]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]]s prezidents (1972—1976) |- | [[Hideko Maehata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Henriks Juškevičs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Kurts Mollers]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Sudrabs || [[Dānijas nacionālā olimpiskā un sporta konfederācija|Dānijas nacionālās olimpiskās un sporta konfederācijas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Jeļena Muhina]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju vingrotāja |- | [[Dezmonds O'Salivans]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Sudrabs || [[Īrijas olimpiskā federācija|Īrijas olimpiskās federācijas]] prezidents (1976—1989) |- | [[Adriāns Paulens]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Sudrabs || nīderlandiešu vieglatlēts; [[Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas]] prezidents (1976—1981) |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas federācija|Starptautiskās riteņbraukšanas federācijas]] prezidents ( 1958—1981) |- | [[Abdels Moneims Vahbi]] || {{karogs|Ēģipte}} || align=center|Sudrabs || ēģiptiešu bokseris |} === 1980. — 1975. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=41 align=center|1980 || [[Maikls Moriss]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Zelts || 6. SOK prezidents (1972—1980) |- | [[Arnolds H. Bekets]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Alberts Dirikss]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Renato Viljams Džonss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Deniss Folovss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Britu Olimpiskā komiteja|Britu Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Sidnijs Grandžs]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1985) |- | [[Kurts Haslers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā šaušanas federācija|Starptautiskās šaušanas federācijas]] prezidents (1960—1976) |- | [[Deniss Hovels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu politiķis |- | [[Pablo Kaņaso]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Sudrabs || argentīniešu sporta šāvējs; [[Argentīnas Olimpiskā komiteja|Argentīnas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977) |- | [[Franko Kararo]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Itālijas Olimpiskā komiteja|Itālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1978—1987) |- | [[Benito Kastehons]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || [[Spānijas Olimpiskā komiteja|Spānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1976—1980) |- | [[Klods Kolārs]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Francijas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1971—1982) |- | [[Rauls Mollē]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu sporta šāvējs; [[Beļģijas Olimpiskā komiteja|Beļģijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1965—1989) |- | [[Ignatijs Novikovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Čārlzs Palmers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta šāvējs |- | [[Anrī Purē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Amilkare Rota]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija|Starptautiskās bobsleja un skeletona federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Antons Skataretiko]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bertils Sellforss]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Jošijuki Curuta]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Sigge Bergmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || |- | [[Anita Defranca]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu airētāja |- | [[Mišels Eno]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Liza Ferisa]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || britu daiļlēcēja |- | [[Dona Freizere]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Bronza || austrāliešu peldētāja |- | [[Aleks Frere]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Žans Klods Ganga]] || {{karogs|Kongo Republika}} || align=center|Bronza || |- | [[Marsello Garroni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Romas vasasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas ģenerālsekretārs |- | [[Džons Henesijs]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Frederiks Holders]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Luiss Hurtado]] || {{karogs|Panama}} || align=center|Bronza || |- | [[Aleksandrs Jermakovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || |- | [[Jozefs Jungmans]] || {{karogs|Čehoslovākija}} || align=center|Bronza || čehu paukotājs un tiesnesis |- | [[Donato Martuči]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || |- | [[Klāra Makdermota]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Bronza || |- | [[Džefrijs Millers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Robērs Parjentē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Džons Roda]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Huseins Sedžāns]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Mustafa Traja]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Valters Zīgentālers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=12 align=center|1979 || [[Hajs Omars Buseta]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gustafs Dirsens]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru modernās pieccīņas sportists; [[Starptautiskā modernās pieccīņas savienība|Starptautiskās modernās pieccīņas savienības]] prezidents (1948—1960) |- | [[Mikio Oda]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu vieglatlēts |- | [[Herolds Medisons Raits]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || kanādiešu vieglatlēts; [[Kanādas Olimpiskā komiteja|Kanādas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Žeronimu Baptišta Bastošs]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Alfredo Hohāgens Diess Kanseko]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || [[Peru Olimpiskā komiteja|Peru Olimpiskās komitejas]] prezidents (1962—1964) |- | [[Marija Kvašņevska]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || poļu vieglatlēte |- | [[Marsels Leklefs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu bobslejists |- | [[Imre Nēmets]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || ungāru vieglatlēts |- | [[Emmi Švābe]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Oto Šimičeks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Lidija Zanki]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=20 align=center|1978 || [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis |- | [[Renē Bondū]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs un tiesnesis |- | [[Domingoss de Souza]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Sudrabs || portugāļu sporta jājējs |- | [[Falihs Fahmi]] || {{karogs|Irāka|1963}} || align=center|Sudrabs || irākiešu vieglatlēts |- | [[Emriss Loids]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu paukotājs |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|Starptautiskās riteņbraukšanas savienība]] prezidents (1958—1981) |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Sudrabs || meksikāņu biznesmenis un sporta administrators |- | [[Zafars Ali]] || {{karogs|Pakistāna}} || align=center|Bronza || pakistāniešu lauka hokejists un tiesnesis |- | [[Mihailo Andrejevičs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Bronza || |- | [[Hosē Gamarra Zorrilla]] || {{karogs|Bolīvija}} || align=center|Bronza || [[Bolīvijas Olimpiskā komiteja|Bolīvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1970—1982) |- | [[Hasīne Hamūda]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Haralds Jespersens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskās kanoe federācija|Starptautiskās kanoe federācijas]] prezidents (1950—1954) |- | [[Paulo Martins Meira]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Els Oerters]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Mihels Ravarino]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Bronza || Monako sporta šāvējs |- | [[Šarls Riolo]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Surdžits Sings Madžitija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronza || |- | [[Jošinori Suzuki]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Hugo Virgilio Tedīns]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || argentīniešu airētājs |- | [[Ludmila Turiščeva]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || padomju mākslas vingrotāja |- | rowspan=14 align=center|1977 || [[Maikls Ansels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta jājējs |- | [[Kristiāns d'Oriola]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs |- | [[Ingera K. Frita]] || {{karogs|Dānija}}/{{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Pasaules loka šaušanas federācija]]s prezidente (1961—1977) |- | [[Svens Loftmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts un tiesnesis |- | [[Anselmo Lopess]] || {{karogs|Spānija|1977}} || align=center|Sudrabs || spāņu basketbolists |- | [[Rūdolfs Nemečke]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || SOK darbinieks |- | [[Masaji Tabata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977); [[1906. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komiteja ģenerālsekretārs |- | [[Renē de Rāve]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronze || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1948—1952) |- | [[Gunnars Hansens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronze || |- | [[Nadežda Lekarska]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Bronze || |- | [[Edoardo Mandžaroti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronze || itālu paukotājs un tiesnesis |- | [[Alberto Narinjo Čeins]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Bronze || [[Kolumbijas Olimpiskā komiteja|Kolumbijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1937—1945) |- | [[Duta Raja]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronze || |- | [[Roberto Antonio Leons Ričardss]] || {{karogs|Kuba}} || align=center|Bronze || kubiešu vingrotājs |- | rowspan=14 align=center|1976 || [[Pols Anspahs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu paukotājs |- | [[Albērs Demorē]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu hokeja tiesnesis |- | [[Dens Feriss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Herolds Ostafs]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || align=center|Sudrabs || [[Jaunzēlandes Olimpiskā komiteja|Jaunzēlandes Olimpiskās komitejas]] prezidents (1960—?); [[Okeānijas Olimpiskā komiteja|Okeānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1981—1983) |- | [[Džesijs Ouenss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Hektors Paiss Rejess]] || {{karogs|Urugvaja}} || align=center|Sudrabs || [[Urugvajas Olimpiskā komiteja|Urugvajas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1940, 1945—1976) |- | [[Valters Vīlfings]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Melmuts Behrends]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Bronza || [[Austrumvācijas nacionālā Olimpiskā komiteja|Austrumvācijas nacionālās Olimpiskās komitejas]] prezidents (1952—1973) |- | [[Abderrahmāns el Hatībs]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Bronza || |- | [[Velters Jungs]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Bronza || |- | [[Zoja Mironova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || krievu ātrslidotāja un sporta ķirurģe |- | [[Kleantis Paleologs]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Antoniu dos Reiss Karneiru]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās Basketbola federācijas]] prezidents (1960—1968) |- | [[Haims Veins]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=10 align=center|1975 || [[Eivrijs Brandidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 5. SOK prezidents (1952—1975); ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Rjotaro Azuma]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Tokija]]s gubernators (1959—1967) |- | [[Migels de Kapriless]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu paukotājs |- | [[Radjards Rasels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā boksa asociācija|Starptautiskās boksa asociācijas]] prezidents (1962—1974) |- | [[Šarls Debērs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu paukotājs |- | [[Ģula Heģi]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || [[Ungārijas Olimpiskā komiteja|Ungārijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1951—1964) |- | [[Džons Kasioka]] || {{karogs|Kenija}} || align=center|Bronza || [[Kenijas nacionālās Olimpiskā komiteja|Kenijas nacionālās Olimpiskā komitejas]] prezidents (1971—1978) |- | [[Lia Manoliu]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Bronza || rumāņu vieglatlēte |- | [[Elena Millere-Preisa]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu paukotāja |- | [[Žaks Tibo]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie|*]] keirjgb418rco2lg0oiyg6hovr3g8un 4519674 4519578 2026-09-09T17:58:13Z Kleivas 2704 /* 1990. — 1981. gads */ 4519674 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste | balva = Olimpiskais ordenis | Attēls = Ordine Olimpico.jpg | Pasniedz kopš = [[1975]]. gads | Pašreizējais īpašnieks = | Pasniedz = [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] }} '''Olimpiskais ordenis''' ir augstākais Olimpiskās kustības apbalvojums. Tas tika izveidots 1974. gadā, lai to piešķirtu "jebkurai personai, kura ar savu rīcību ir apliecinājusi Olimpisko ideālu, sasniegusi ievērojamus nopelnus sporta pasaulē vai sniegusi izcilu ieguldījumu [[Olimpiskā kustība|Olimpiskajā kustībā]] — ar saviem personīgajiem sasniegumiem vai ar devumu sporta attīstībā."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/definitions/27 |work=''Olimpedia'' |archive-date=2026. gada 4. septembris| title=Olympic Order |accessdate=2026. gada 4. septembris}}</ref> Pirmo reizi ordeni pasniedza 1975. gadā kā [[Olimpiskais nopelnu diploms|Olimpiskā nopelnu diploma]] (''Olympic Diploma of Merit'') pēcteci. Sākotnēji Olimpiskais ordenis tika iedalīts trīs kategorijās: zelta, sudraba un bronzas. Taču kopš 1984. gada (SOK 87. sesijas [[Dienvidslāvija]]s galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarājevā]]) pastāv tikai zelta un sudraba kategorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|title=The Olympic Order|author=Marie-Hélène Roukhadzé|date=2002-01-31|work=The Olympic Winter Games: Fundamentals and Ceremonies|publisher=[[SOK]]|language=en|accessdate=2020-03-02|archiveurl=https://www.webcitation.org/66D6sbtrZ?url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|archivedate=2012-03-16}}</ref> Pirmais cilvēks, kas saņēma šo ordeni bija SOK 5. prezidents [[Eivrijs Brandidžs]]. Vienīgais, latvietis, kas saņēmis šo ordeni ir [[Vilnis Baltiņš]]. Viņam 2011. gadā tika piešķirta Olimpiskā ordeņa sudraba kategorija. Pirmā persona, kas Olimpisko ordeni saņēmusi divas reizes (1984. un 2004. gadā), bija rumāņu vingrotāja [[Nadja Komeneči]]. Brazīlietis [[Karloss Nuzmans]] 1992. gadā tika apbalvots ar sudraba ordeni, bet 2016. gadā pēc [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] — ar zelta ordeni. Vēlāk viņš kļuva par SOK goda biedru, bet pēc tam tika apsūdzēts korupcijā, un viņa goda biedra statuss tika apturēts. Par jaunāko ordeņa saņēmēju 1982. gadā kļuva padomju vingrotāja [[Jeļena Muhina]]. Ordeņa saņemšanas brīdī viņai bija 22 gadi. 2022. gada 28. februārī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt olimpiskos ordeņus [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]], [[Dmitrijs Kozaks|Dmitrijam Kozakam]] un [[Dmitrijam Černišenko|Dmitrijs Černišenko]]. Olimpiskā ordeņa atšķirības zīme ir ķēde, kas izgatavota no [[zelts|zelta]], [[sudrabs|sudraba]] vai [[bronza]]s atbilstoši ordeņa pakāpei. Ķēdes priekšpusē ir attēloti pieci Olimpiskās kustības apļi, kurus no abām pusēm ieskauj [[olīvkoks|olīvkoka]] vainags. Apbalvojuma saņēmējiem nēsāšanai atbilstošos gadījumos tiek pasniegta arī atloka nozīmīte – miniatūri pieci apļi ar kotinu zelta, sudraba vai bronzas krāsā atkarībā no piešķirtās pakāpes. Pašreizējajiem SOK locekļiem ordenis netiek piešķirts. Kopš 2002. gada tika ieviesti papildu ierobežojumi ordeņa piešķiršanai. Tika pārtraukta to sportistu apbalvošana, kuriem ir saņēmuši olimpiskās medaļas, jo viņiem jau ir visprestižākā balva olimpiskajā kustībā. Ordeņu skaits, ko piešķir vienas valsts pārstāvjiem, tika ierobežots: ne vairāk kā viens ordenis gadā. == Olimpiskā ordeņa saņēmēji == === 2026. — 2021. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2026 || [[Serdžo Matarella]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas prezidents (2015—pašlaiks) |- | [[Džordža Meloni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministre (2022—pašlaiks) |- | align=center|2025 || [[Tomass Bahs]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || 9. SOK prezidents (2013—2025) |- | rowspan=2 align=center|2024 || [[Toni Estange]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | [[Emanuels Makrons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (2017—pašlaik) |- | rowspan=3 align=center|2022 || [[Suna Čunlana]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes vicepremjere [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu]] laikā. |- | [[Cai Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || 2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejas prezidents |- | [[Andžejs Duda]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (2015—2025) |- | rowspan=3 align=center|2021 || [[Seiko Hašimoto]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidente |- | [[Josihide Suga]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2020—2021) |- | [[Juriko Koike]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[Tokija]]s gubernatore (2016—pašlaik) |} === 2020. — 2011. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2020 || [[Prokopis Pavlopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (2015—2020) |- | [[Šindzo Abe]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2012—2020) |- | rowspan=4 align=center|2018 || [[Li Riboms]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | [[Fernando Botero]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Zelts || kolumbiešu gleznotājs un skulptors |- | [[Muns Čeins]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (2017—2022) |- | [[Maurisio Makri]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Zelts || Argentīnas prezidents (2015); [[2018. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2018. gada vasaras Buenosairesas jaunatnes olimpisko spēļu]] oficiālais atklājējs |- | align=center|2016 || [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | align=center|2015 || [[Rumānijas Margareta]] || {{karogs|Rumānija}} || align=center|Zelts || Rumānijas karaliskās ģimenes pārstāve |- | rowspan=2 align=center|2014 || [[Dmitrijs Černišenko]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas izpilddirektors; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Dmitrijs Kozaks]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || krievu politiķis; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | rowspan=5 align=center|2013 || [[Vilems Aleksandrs]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Zelts || Nīderlandes karalis (2013—pašlaik) |- | [[Žaks Roge]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || 8. SOK prezidents (2001—2013) |- | [[Felipe VI]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (2014—pašlaik) |- | [[Francisks]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (2013—2025) |- | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas prezidents (2013—pašlaik) |- | rowspan=2 align=center|2012 || [[Sebastjans Ko]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas priekšsēdētājs |- | [[Pols Deigtons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || 2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |} === 2010. — 2001. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2010 || [[S. R. Natans]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras prezidents (1999—2011) |- | [[Li Sjaņluns]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (2004—2024) |- | [[Džons Furlongs]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | align=center|2009 || [[Žaks Pūls]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || kanādiešu uzņēmējs, pieteikuma komitejas vadītājs bija atbildīgs par [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīkošanu Kanādā; ordenis pasniegts pēc nāves |- | align=center|2008 || [[Lu Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2007 || [[Kofi Annans]] || {{karogs|Gana}} || align=center|Zelts || [[ANO]] ģenerālsekretārs (1997—2006) |- | align=center|2006 || [[Valentino Kasteljani]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2005 || [[Teodors Angelopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas kuģniecības un tērauda magnāts |- | rowspan=5 align=center|2004 || [[Janna Angelopulosa]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidente |- | [[Kosta Karamanlis]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas premjerministrs (2004—2009) |- | [[Abdelazīzs Būteflīka]] || {{karogs|Alžīrija}} || align=center|Zelts || Alžīrijas prezidents (1999—2019) |- | [[Johaness Rau]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1999—2004) |- | [[Martinoss Simiceks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || 2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | rowspan=2 align=center|2003 || [[Emīls Lahūds]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1998—2007) |- | [[Džons Hovards]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || Austrālijas premjerministrs (1996—2007); |- | rowspan=5 align=center|2002 || [[Freizers Buloks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Žaks Širaks]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1995—2007) |- | [[Keba Mbaje]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || SOK 1. viceprezidents |- | [[Mits Romnijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu rīcības komitejas prezidents |- | [[Ērvins Belks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || amerikāņu biznesmenis un politiķis |- | rowspan=5 align=center|2001 || [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] || {{karogs|Omāna}} || align=center|Zelts || Omānas sultāns (1970—2020) |- | [[Go Čoks Tongs]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (1990—2004) |- | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1999—2008 un kopš 2012); ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Huans Antonio Samarančs]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || 7. SOK prezidents (1980—2001) |- | [[Abdulajs Vade]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || Senegālas prezidents (2000—2012) |} === 2000. — 1991. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2000 || [[Ādolfs Ogi]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Zelts || Šveices prezidents (1988—2000) |- | [[Lovitja O'Donogē]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas Nacionālās pamatiedzīvotāju konsultatīvās komitejas priekšsēdētāja (1998—2001) |- | [[Džons Kotss]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1990—2022); 2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas vecākais viceprezidents |- | align=center|1999 || [[Eduards Ševardnadze]] || {{karogs|Gruzija|1990}} || align=center|Zelts || Gruzijas prezidents (1995—2003) |- | rowspan=3 align=center|1998 || [[Kims Tedžuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (1998—2003) |- | [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]] || {{karogs|Luksemburga}} || align=center|Zelts || Luksemburgas lielhercogs (1964—2000) |- | [[Eiširo Saito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=7 align=center|1997 || [[Blēzs Kompaore]] || {{karogs|Burkinafaso}} || align=center|Zelts || Burkinafaso prezidents (1987—2014) |- | [[Omars Bongo]] || {{karogs|Gabona}} || align=center|Zelts || Gabonas prezidents (1967—2009) |- | [[Nursultans Nazarbajevs]] || {{karogs|Kazahstāna}} || align=center|Zelts || Kazahstānas prezidents (1991—2019) |- | [[Eliass Hravi]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1989—1998) |- | [[Ernesto Sedillo]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1994—2000) |- | [[Aleksanders Kvasņevskis]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (1995—2005) |- | [[Sīlejmans Demirels]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1993—2000) |- | rowspan=5 align=center|1996 || [[Billijs Peins]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Konstantins Stefanopuls]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (1997—2005) |- | [[Ādolfs Drūrijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Endrū Jangs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas līdzpriekšsēdētājs |- | [[Isloms Karimovs]] || {{karogs|Uzbekistāna}} || align=center|Zelts || Uzbekistānas prezidents (1990—2016) |- | rowspan=2 align=center|1995 || [[Ārpāds Gencs]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Zelts || Ungārijas prezidents (1990—2000) |- | [[Roberts Mugabe]] || {{karogs|Zimbabve}} || align=center|Zelts || Zimbabves prezidents (1987—2017) |- | rowspan=7 align=center|1994 || [[Gerhards Heibergs]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Lillehammeras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Rihards fon Veiczekers]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1984—1994) |- | [[Nelsons Mandela]] || {{karogs|DĀR}} || align=center|Zelts || DĀR Prezidents (1994—1999) |- | [[Žoakins Legina]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis un rakstnieks |- | [[Mauno Koivisto]] || {{karogs|Somija}} || align=center|Zelts || Somijas prezidents (1982—1994) |- | [[Haralds V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1991—2026) |- | [[Karaliene Sonja]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karaliene-konsorte (1991—2026) |- | align=center|1993 || [[Boriss Jeļcins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1991—1999) |- | rowspan=11 align=center|1992 || [[Paskāls Maragals]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || brazīliešu volejbolists |- | [[Mišels Barnjē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Albērvilas ziemas olimpisko spēļu]] līdzorganizators |- | [[Havjērs Gomess-Navarro]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; 1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas otrais viceprezidents |- | [[Hosē Migels Abads]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Žans Klods Kilī]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču kalnu slēpotājs; |- | [[Žordi Pužols]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[Katalonija]]s valdības prezidents (1980—2003) |- | [[Leopoldo Rodess]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu peldētājs |- | [[Karloss Salinass de Gortari]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1988—1994) |- | [[Narciss Serra]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu lauka hokejists |- | [[Havjers Solana]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis |- | rowspan=3 align=center|1991 || [[Žans de Bomonts]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču sporta šāvējs; [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968. gada Grenobles ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Jošiaki Cucumi]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || japāņu biznesmenis |- | [[Villijs Daume]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || vācu basketbolists; [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |} === 1990. — 1981. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | align=center|1990 || [[Džulio Andreoti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministrs (1989—1992) |- | rowspan=3 align=center|1989 || [[Rauls Mollets]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || beļģu modernās pieccīņas sportists |- | [[Akihito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas imperators (1989—2019) |- | [[Rafaels Ernandess Kolons]] || {{karogs|Puertoriko}} || align=center|Zelts || Puertoriko gubernators (1985—1993) |- | rowspan=5 align=center|1988 || [[Renjē III]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Zelts || Monako princis (1949—2005) |- | [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Zelts || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis; ordenis piešķirts otro reizi |- | [[Frenks Volters Kings]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Olimpiskās solidaritātes komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1979—1996); ordenis pasniegt otro reizi |- | [[Paks Sehčiks]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=3 align=center|1987 || [[Pūmipons Adunjadēts]] || {{karogs|Taizeme}} || align=center|Zelts || Taizemes karalis (1946—2016) |- | [[Kenans Evrens]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1980—1989) |- | [[Todors Živkovs]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Zelts || Bulgārijas Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs (1954—1989) |- | align=center|1978 || [[Vans Li]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīna vicepremjers (1983—1988) |- | rowspan=3 align=center|1985 || [[Nikolaje Čaušesku]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Zelts || Rumānijas Tautas Republikas prezidents (1974—1989) |- | [[Ērihs Honekers]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Zelts || Vācijas Sociālistiskās vienības partijas CK ģenerālsekretārs (1971—1989) |- | [[Huans Karloss I]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (1975—2014) |- | rowspan=3 align=center|1984 || [[Branko Mikuličs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Zelts || Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas prezidija 3. prezidents (1984—1986); [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984. gada Sarajevas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Fransuā Miterāns]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1981—1995) |- | [[Peters Ūberots]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada vasaras Losandželosas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | rowspan=42 align=center|'''1983. gads''' || [[Indira Gandija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Zelts || Indijas premjerministre (1980—1984) |- | [[Kvasī Angama]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Georgs Atanasiadis]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Sudrabs || [[Grieķijas Olimpiskā komiteja|Grieķijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1976—1983) |- | [[Ārpāds Čanādi]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Betija Katberta]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Leopoldo de Leons]] || {{karogs|Panama}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Eduardo Diboss]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Sudrabs || [[Peru Olimpiskā komiteja|Peru Olimpiskās komitejas]] prezidents (1933—1941) |- | [[Lorents Dona Fologo]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Marins Dragnea]] || {{karogs|Rumānija}} || align=center|Sudrabs || [[Rumānija Olimpiskā un sporta komiteja|Peru Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1974—1984) |- | [[Žans Drapo]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Monreālas vasara olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas loceklis |- | [[Ilona Eleka-Šaherere]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ungāru paukotāja |- | [[Marija Terēze Ekema]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Manfrēds Evalds]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Sudrabs || [[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskā komiteja|[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1990) |- | [[Sisto Favre]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bills Filipss]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || austrāliešu ūdenspolo spēlētājs; [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1964—1968) |- | [[Edgars Frieds]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Abdels Mohameds Halims]] || {{karogs|Sudāna}} || align=center|Sudrabs || [[Sudānas Olimpiskā komiteja|Sudānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1956—1959; 1964—1970) |- | [[Džeralds Kešs]] || {{karogs|Bahreina}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gaļina Kulakova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-krievu distanču slēpotāja |- | [[Rožē Menārs]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Aļaksandrs Mjadzvedzs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-baltkrievu cīkstonis |- | [[Čuhei Nanbu]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu vieglatlēts |- | [[Bobs Osborts]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || kanādiešu basketbola treneris |- | [[Havjērs Ostoss]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1968—1972; 1976—1980) |- | [[Džūdijs Pačings]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Žuns Gaotans]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Viktors Sanejevs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-gruzīnu vieglatlēts |- | [[Sergejs Šalibašvili]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Kacuji Šibata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1989) |- | [[Lidija Skobļikova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-krievu ātrslidotāja |- | [[Kims Tēsu]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Korejas Olimpiskā un sporta komiteja|Korejas Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1974—1976) |- | [[Masūds Ahmeds ez Zantūtī]] || {{karogs|Lībija|1977}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Antoniu Karloss di Almeida Braga]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Nikolajs Georgjevs]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Bronza || |- | [[Kofi Guipro]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Bronza || |- | [[Naidžels Hakings]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Erhards Hēne]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Bronza || |- | [[Antonio Losada]] || {{karogs|Čīle}} || align=center|Bronza || |- | [[Radens Maladi]] || {{karogs|Indonēzija}} || align=center|Bronza || |- | [[Janušs Pjevcevičs]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || |- | [[Jidžels Sečkiners]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Bronza || |- | [[Estere Šahamorova-Rota]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=46 align=center|'''1982. gads''' || [[Ahmeds Šahs]] || {{karogs|Malaizija}} || align=center|Zelts || Malaizijas karalis (1979—1984) |- | [[Hosē Berakasa]] || {{karogs|Venecuēla}} || align=center|Sudrabs || [[Venecuēlas olimpiskā komiteja|Venecuēlas olimpiskās komijas]] prezidents (1942—1950; 1954—1974; 1978—1980) |- | [[Avināšs Čandra Čaterdžī]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Klarenss H. Džonsons]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā svarcelšanas federācija|Starptautiskās svarcelšanas federācijas]] prezidents (1960—1972) |- | [[Hosē Ramons Fernandess]] || {{karogs|Kuba}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Francis Jozefs II]] || {{karogs|Lihtenšteina}} || align=center|Sudrabs || Lihtenšteinas firsts (1938—1989) |- | [[Haims Glovinskis]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Hamengkubuvono IX]] || {{karogs|Indonēzija}} || align=center|Sudrabs || Indonēzijas sultājs (1940—1988) |- | [[Ičiro Hata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu cīkstonis |- | [[Pāvo Honkajūri]] || {{karogs|Somija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bib Keins]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[ASV Olimpiskā un paralimpiskā komiteja|ASV Olimpiskās un paralimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1981) |- | [[Františeks Kroutils]] || {{karogs|Čehoslovākija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Aloizs Lugers]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964. gada Insbrukas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Fernandu Mačadu]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Pauls Martins]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu vieglatlēts |- | [[Trendafils Martinski]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Edgars Mersjē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs un tiesnesis |- | [[Arnaldu de Oliveira Salešs]] || {{karogs|Honkonga}} || align=center|Sudrabs || [[Honkongas Olimpiskā un sporta federāciju komiteja|Honkongas Olimpiskās un sporta federāciju komitejas]] prezidents (1967—1998) |- | [[Lāslo Pāps]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ungāru bokseris |- | [[Žuāu du Pulu]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Sudrabs || brazīļu vieglatlēts |- | [[Džovanni Romanja]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Angels Solakovs]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Cunejoši Takeda]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || Japāna karaliskās ģimenes pārstāvis; [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1962—1969); [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Habībs Tiams]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Sudrabs || [[Senegālas nacionālā Olimpiskā un sporta komiteja|Senegālas nacionālās Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1977—1979) |- | [[Svens Tofelts]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru paukotājs; [[Starptautiskā modernās piecīņas savienība|Starptautiskās modernās piecīņas savienības]] prezidents (1960—1988) |- | [[Hosē Manuels Vass Fernandess]] || {{karogs|Gvineja-Bisava}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Valdemārs Bašanovskis]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || poļu svarcēlājs |- | [[Luiss Čiriboga]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Bronza || |- | [[Pauls Elvstrēms]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronza || dāņu burātājs |- | [[Sinans Erdems]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Bronza || |- | [[Gerts Fredriksons]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || zviedru kanoe airētājs |- | [[Leonīds Homenkovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || |- | [[Arilds Honne]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Bronza || |- | [[Sikstens Jernbergs]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || zviedru distanču slēpotājs |- | [[Žuāu da Kosta]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Giljermo Montoja]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Bronza || |- | [[Ridha Mrads]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Haime Munjoss]] || {{karogs|Ekvadora}} || align=center|Bronza || |- | [[E. Hovards Redfords]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Bronza || [[Kānadas Olimpiskā komiteja|Kanādas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1968—1969) |- | [[Alberts Rīthauzens]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Bronza || |- | [[Dons Roulendss]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || align=center|Bronza || jaunzēlandiešu airētājs |- | [[Džuzepe Sabelli Fioretti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || itāļu žurnālists |- | [[Vladimirs Smirnovs (paukotājs)|Vladimirs Smirnovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || padomju paukotājs |- | [[Ulrih Vehlings]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Bronza || vācu slēpotājs |- | [[D. Dž. Viljamss]] || {{karogs|Bermuda}} || align=center|Bronza || |- | [[Tonijs Zailers]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu kalnu slēpotājs |- | rowspan=38 align=center|'''1981. gads''' || [[Deivids Sesils]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || britu vieglatlēts, sporta funkcionārs; [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Amadū Mahtars Mbou]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || [[UNESCO]] ģenerāldirektors (1974—1987) |- | [[Jānis Pāvils II]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (1920—2005) |- | [[Ūlavs V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1957—1991) |- | [[Žerārs D'Abovills]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rūns Ārlidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Hasinto Baleste]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rafaels Barkuero]] || {{karogs|Kostarika}} || align=center|Sudrabs || kubiešu džudists; [[Kostarikas nacionālā olimpiskā komiteja|Kostarikas nacionālās olimpiskās komitejas]] prezidents (1968—1981) |- | [[Ārpāds Bogšs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || ungāru-amerikāņu starptautiskais ierēdnis. |- | [[Makss Dancs]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || vācu vieglatlēts |- | [[Žans Paskāls Delamirā]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu politiķis |- | [[Anrī Žozefs Djēms]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Sudrabs || [[Senegālas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Senegālas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Bo Ekelunds]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts; SOK loceklis |- | [[Pjērs Ferri]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs; [[Starptautiskā paukošanas federācija]]s prezidents (1957—1960; 1965—1980) |- | [[Žaks Godē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gisli Halldorsons]] || {{karogs|Islande}} || align=center|Sudrabs || [[Islandes nacionālā olimpiskā un sporta asociācija|Islandes nacionālās olimpiskās un sporta asociācijas]] prezidents (1974—1994) |- | [[Harolds V. Henings]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]]s prezidents (1972—1976) |- | [[Henriks Juškevičs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Šarls de Kokromons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Kanoe federācija|Starptautiskās Kanoe federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Deivids Kauards]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Herberts Kunce]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas ģenerālsekretārs |- | [[Hideko Maehata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Kurts Mollers]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Sudrabs || [[Dānijas nacionālā olimpiskā un sporta konfederācija|Dānijas nacionālās olimpiskās un sporta konfederācijas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Jeļena Muhina]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju vingrotāja |- | [[Dezmonds O'Salivans]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Sudrabs || [[Īrijas olimpiskā federācija|Īrijas olimpiskās federācijas]] prezidents (1976—1989) |- | [[Adriāns Paulens]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Sudrabs || nīderlandiešu vieglatlēts; [[Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas]] prezidents (1976—1981) |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas federācija|Starptautiskās riteņbraukšanas federācijas]] prezidents (1958—1981) |- | [[Abdels Moneims Vahibi]] || {{karogs|Ēģipte}} || align=center|Sudrabs || ēģiptiešu bokseris |- | [[Slāhedīns Bālī]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || [[Tunisijas nacionālā Olimpiskā komiteja|Tunisijas nacionālās Olimpiskās komitejas]] prezidents (1987—2002) |- | [[Makss Bangerters]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Gregors Hradecki]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu kanoe airētājs |- | [[Enrike Kalādu]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Bronza || portugāļu sporta jājējs |- | [[Kāroli Kārpāti]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || ungāru cīkstonis |- | [[Irena Kiršenšteina-Ševiņska]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || poļu vieglatlēte |- | [[Dž. Reimonds Ouens]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Kens Raiens]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Bronza || |- | [[Irina Rodniņa]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || padomju-krievu daiļslidotāja |- | [[Eduardo Janjess]] || {{karogs|Čīle}} || align=center|Bronza || |} === 1980. — 1975. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=41 align=center|1980 || [[Maikls Moriss]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Zelts || 6. SOK prezidents (1972—1980) |- | [[Arnolds H. Bekets]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Alberts Dirikss]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Renato Viljams Džonss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Deniss Folovss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Britu Olimpiskā komiteja|Britu Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Sidnijs Grandžs]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1985) |- | [[Kurts Haslers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā šaušanas federācija|Starptautiskās šaušanas federācijas]] prezidents (1960—1976) |- | [[Deniss Hovels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu politiķis |- | [[Pablo Kaņaso]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Sudrabs || argentīniešu sporta šāvējs; [[Argentīnas Olimpiskā komiteja|Argentīnas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977) |- | [[Franko Kararo]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Itālijas Olimpiskā komiteja|Itālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1978—1987) |- | [[Benito Kastehons]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || [[Spānijas Olimpiskā komiteja|Spānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1976—1980) |- | [[Klods Kolārs]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Francijas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1971—1982) |- | [[Rauls Mollē]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu sporta šāvējs; [[Beļģijas Olimpiskā komiteja|Beļģijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1965—1989) |- | [[Ignatijs Novikovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Čārlzs Palmers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta šāvējs |- | [[Anrī Purē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Amilkare Rota]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija|Starptautiskās bobsleja un skeletona federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Antons Skataretiko]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bertils Sellforss]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Jošijuki Curuta]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Sigge Bergmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || |- | [[Anita Defranca]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu airētāja |- | [[Mišels Eno]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Liza Ferisa]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || britu daiļlēcēja |- | [[Dona Freizere]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Bronza || austrāliešu peldētāja |- | [[Aleks Frere]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Žans Klods Ganga]] || {{karogs|Kongo Republika}} || align=center|Bronza || |- | [[Marsello Garroni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Romas vasasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas ģenerālsekretārs |- | [[Džons Henesijs]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Frederiks Holders]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Luiss Hurtado]] || {{karogs|Panama}} || align=center|Bronza || |- | [[Aleksandrs Jermakovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || |- | [[Jozefs Jungmans]] || {{karogs|Čehoslovākija}} || align=center|Bronza || čehu paukotājs un tiesnesis |- | [[Donato Martuči]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || |- | [[Klāra Makdermota]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Bronza || |- | [[Džefrijs Millers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Robērs Parjentē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Džons Roda]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Huseins Sedžāns]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Mustafa Traja]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Valters Zīgentālers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=12 align=center|1979 || [[Hajs Omars Buseta]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gustafs Dirsens]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru modernās pieccīņas sportists; [[Starptautiskā modernās pieccīņas savienība|Starptautiskās modernās pieccīņas savienības]] prezidents (1948—1960) |- | [[Mikio Oda]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu vieglatlēts |- | [[Herolds Medisons Raits]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || kanādiešu vieglatlēts; [[Kanādas Olimpiskā komiteja|Kanādas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Žeronimu Baptišta Bastošs]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Alfredo Hohāgens Diess Kanseko]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || [[Peru Olimpiskā komiteja|Peru Olimpiskās komitejas]] prezidents (1962—1964) |- | [[Marija Kvašņevska]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || poļu vieglatlēte |- | [[Marsels Leklefs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu bobslejists |- | [[Imre Nēmets]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || ungāru vieglatlēts |- | [[Emmi Švābe]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Oto Šimičeks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Lidija Zanki]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=20 align=center|1978 || [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis |- | [[Renē Bondū]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs un tiesnesis |- | [[Domingoss de Souza]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Sudrabs || portugāļu sporta jājējs |- | [[Falihs Fahmi]] || {{karogs|Irāka|1963}} || align=center|Sudrabs || irākiešu vieglatlēts |- | [[Emriss Loids]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu paukotājs |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|Starptautiskās riteņbraukšanas savienība]] prezidents (1958—1981) |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Sudrabs || meksikāņu biznesmenis un sporta administrators |- | [[Zafars Ali]] || {{karogs|Pakistāna}} || align=center|Bronza || pakistāniešu lauka hokejists un tiesnesis |- | [[Mihailo Andrejevičs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Bronza || |- | [[Hosē Gamarra Zorrilla]] || {{karogs|Bolīvija}} || align=center|Bronza || [[Bolīvijas Olimpiskā komiteja|Bolīvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1970—1982) |- | [[Hasīne Hamūda]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Haralds Jespersens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskās kanoe federācija|Starptautiskās kanoe federācijas]] prezidents (1950—1954) |- | [[Paulo Martins Meira]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Els Oerters]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Mihels Ravarino]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Bronza || Monako sporta šāvējs |- | [[Šarls Riolo]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Surdžits Sings Madžitija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronza || |- | [[Jošinori Suzuki]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Hugo Virgilio Tedīns]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || argentīniešu airētājs |- | [[Ludmila Turiščeva]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || padomju mākslas vingrotāja |- | rowspan=14 align=center|1977 || [[Maikls Ansels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta jājējs |- | [[Kristiāns d'Oriola]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs |- | [[Ingera K. Frita]] || {{karogs|Dānija}}/{{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Pasaules loka šaušanas federācija]]s prezidente (1961—1977) |- | [[Svens Loftmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts un tiesnesis |- | [[Anselmo Lopess]] || {{karogs|Spānija|1977}} || align=center|Sudrabs || spāņu basketbolists |- | [[Rūdolfs Nemečke]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || SOK darbinieks |- | [[Masaji Tabata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977); [[1906. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komiteja ģenerālsekretārs |- | [[Renē de Rāve]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronze || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1948—1952) |- | [[Gunnars Hansens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronze || |- | [[Nadežda Lekarska]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Bronze || |- | [[Edoardo Mandžaroti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronze || itālu paukotājs un tiesnesis |- | [[Alberto Narinjo Čeins]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Bronze || [[Kolumbijas Olimpiskā komiteja|Kolumbijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1937—1945) |- | [[Duta Raja]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronze || |- | [[Roberto Antonio Leons Ričardss]] || {{karogs|Kuba}} || align=center|Bronze || kubiešu vingrotājs |- | rowspan=14 align=center|1976 || [[Pols Anspahs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu paukotājs |- | [[Albērs Demorē]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu hokeja tiesnesis |- | [[Dens Feriss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Herolds Ostafs]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || align=center|Sudrabs || [[Jaunzēlandes Olimpiskā komiteja|Jaunzēlandes Olimpiskās komitejas]] prezidents (1960—?); [[Okeānijas Olimpiskā komiteja|Okeānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1981—1983) |- | [[Džesijs Ouenss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Hektors Paiss Rejess]] || {{karogs|Urugvaja}} || align=center|Sudrabs || [[Urugvajas Olimpiskā komiteja|Urugvajas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1940, 1945—1976) |- | [[Valters Vīlfings]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Melmuts Behrends]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Bronza || [[Austrumvācijas nacionālā Olimpiskā komiteja|Austrumvācijas nacionālās Olimpiskās komitejas]] prezidents (1952—1973) |- | [[Abderrahmāns el Hatībs]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Bronza || |- | [[Velters Jungs]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Bronza || |- | [[Zoja Mironova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || krievu ātrslidotāja un sporta ķirurģe |- | [[Kleantis Paleologs]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Antoniu dos Reiss Karneiru]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās Basketbola federācijas]] prezidents (1960—1968) |- | [[Haims Veins]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=10 align=center|1975 || [[Eivrijs Brandidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 5. SOK prezidents (1952—1975); ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Rjotaro Azuma]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Tokija]]s gubernators (1959—1967) |- | [[Migels de Kapriless]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu paukotājs |- | [[Radjards Rasels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā boksa asociācija|Starptautiskās boksa asociācijas]] prezidents (1962—1974) |- | [[Šarls Debērs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu paukotājs |- | [[Ģula Heģi]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || [[Ungārijas Olimpiskā komiteja|Ungārijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1951—1964) |- | [[Džons Kasioka]] || {{karogs|Kenija}} || align=center|Bronza || [[Kenijas nacionālās Olimpiskā komiteja|Kenijas nacionālās Olimpiskā komitejas]] prezidents (1971—1978) |- | [[Lia Manoliu]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Bronza || rumāņu vieglatlēte |- | [[Elena Millere-Preisa]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu paukotāja |- | [[Žaks Tibo]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie|*]] c55tjxungvj2xk00mbee8y5pt255qlq 4519675 4519674 2026-09-09T17:59:24Z Kleivas 2704 /* 1980. — 1975. gads */ 4519675 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste | balva = Olimpiskais ordenis | Attēls = Ordine Olimpico.jpg | Pasniedz kopš = [[1975]]. gads | Pašreizējais īpašnieks = | Pasniedz = [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] }} '''Olimpiskais ordenis''' ir augstākais Olimpiskās kustības apbalvojums. Tas tika izveidots 1974. gadā, lai to piešķirtu "jebkurai personai, kura ar savu rīcību ir apliecinājusi Olimpisko ideālu, sasniegusi ievērojamus nopelnus sporta pasaulē vai sniegusi izcilu ieguldījumu [[Olimpiskā kustība|Olimpiskajā kustībā]] — ar saviem personīgajiem sasniegumiem vai ar devumu sporta attīstībā."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/definitions/27 |work=''Olimpedia'' |archive-date=2026. gada 4. septembris| title=Olympic Order |accessdate=2026. gada 4. septembris}}</ref> Pirmo reizi ordeni pasniedza 1975. gadā kā [[Olimpiskais nopelnu diploms|Olimpiskā nopelnu diploma]] (''Olympic Diploma of Merit'') pēcteci. Sākotnēji Olimpiskais ordenis tika iedalīts trīs kategorijās: zelta, sudraba un bronzas. Taču kopš 1984. gada (SOK 87. sesijas [[Dienvidslāvija]]s galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarājevā]]) pastāv tikai zelta un sudraba kategorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|title=The Olympic Order|author=Marie-Hélène Roukhadzé|date=2002-01-31|work=The Olympic Winter Games: Fundamentals and Ceremonies|publisher=[[SOK]]|language=en|accessdate=2020-03-02|archiveurl=https://www.webcitation.org/66D6sbtrZ?url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|archivedate=2012-03-16}}</ref> Pirmais cilvēks, kas saņēma šo ordeni bija SOK 5. prezidents [[Eivrijs Brandidžs]]. Vienīgais, latvietis, kas saņēmis šo ordeni ir [[Vilnis Baltiņš]]. Viņam 2011. gadā tika piešķirta Olimpiskā ordeņa sudraba kategorija. Pirmā persona, kas Olimpisko ordeni saņēmusi divas reizes (1984. un 2004. gadā), bija rumāņu vingrotāja [[Nadja Komeneči]]. Brazīlietis [[Karloss Nuzmans]] 1992. gadā tika apbalvots ar sudraba ordeni, bet 2016. gadā pēc [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] — ar zelta ordeni. Vēlāk viņš kļuva par SOK goda biedru, bet pēc tam tika apsūdzēts korupcijā, un viņa goda biedra statuss tika apturēts. Par jaunāko ordeņa saņēmēju 1982. gadā kļuva padomju vingrotāja [[Jeļena Muhina]]. Ordeņa saņemšanas brīdī viņai bija 22 gadi. 2022. gada 28. februārī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt olimpiskos ordeņus [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]], [[Dmitrijs Kozaks|Dmitrijam Kozakam]] un [[Dmitrijam Černišenko|Dmitrijs Černišenko]]. Olimpiskā ordeņa atšķirības zīme ir ķēde, kas izgatavota no [[zelts|zelta]], [[sudrabs|sudraba]] vai [[bronza]]s atbilstoši ordeņa pakāpei. Ķēdes priekšpusē ir attēloti pieci Olimpiskās kustības apļi, kurus no abām pusēm ieskauj [[olīvkoks|olīvkoka]] vainags. Apbalvojuma saņēmējiem nēsāšanai atbilstošos gadījumos tiek pasniegta arī atloka nozīmīte – miniatūri pieci apļi ar kotinu zelta, sudraba vai bronzas krāsā atkarībā no piešķirtās pakāpes. Pašreizējajiem SOK locekļiem ordenis netiek piešķirts. Kopš 2002. gada tika ieviesti papildu ierobežojumi ordeņa piešķiršanai. Tika pārtraukta to sportistu apbalvošana, kuriem ir saņēmuši olimpiskās medaļas, jo viņiem jau ir visprestižākā balva olimpiskajā kustībā. Ordeņu skaits, ko piešķir vienas valsts pārstāvjiem, tika ierobežots: ne vairāk kā viens ordenis gadā. == Olimpiskā ordeņa saņēmēji == === 2026. — 2021. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2026 || [[Serdžo Matarella]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas prezidents (2015—pašlaiks) |- | [[Džordža Meloni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministre (2022—pašlaiks) |- | align=center|2025 || [[Tomass Bahs]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || 9. SOK prezidents (2013—2025) |- | rowspan=2 align=center|2024 || [[Toni Estange]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | [[Emanuels Makrons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (2017—pašlaik) |- | rowspan=3 align=center|2022 || [[Suna Čunlana]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes vicepremjere [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu]] laikā. |- | [[Cai Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || 2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejas prezidents |- | [[Andžejs Duda]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (2015—2025) |- | rowspan=3 align=center|2021 || [[Seiko Hašimoto]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidente |- | [[Josihide Suga]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2020—2021) |- | [[Juriko Koike]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[Tokija]]s gubernatore (2016—pašlaik) |} === 2020. — 2011. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2020 || [[Prokopis Pavlopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (2015—2020) |- | [[Šindzo Abe]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2012—2020) |- | rowspan=4 align=center|2018 || [[Li Riboms]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | [[Fernando Botero]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Zelts || kolumbiešu gleznotājs un skulptors |- | [[Muns Čeins]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (2017—2022) |- | [[Maurisio Makri]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Zelts || Argentīnas prezidents (2015); [[2018. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2018. gada vasaras Buenosairesas jaunatnes olimpisko spēļu]] oficiālais atklājējs |- | align=center|2016 || [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | align=center|2015 || [[Rumānijas Margareta]] || {{karogs|Rumānija}} || align=center|Zelts || Rumānijas karaliskās ģimenes pārstāve |- | rowspan=2 align=center|2014 || [[Dmitrijs Černišenko]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas izpilddirektors; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Dmitrijs Kozaks]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || krievu politiķis; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | rowspan=5 align=center|2013 || [[Vilems Aleksandrs]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Zelts || Nīderlandes karalis (2013—pašlaik) |- | [[Žaks Roge]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || 8. SOK prezidents (2001—2013) |- | [[Felipe VI]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (2014—pašlaik) |- | [[Francisks]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (2013—2025) |- | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas prezidents (2013—pašlaik) |- | rowspan=2 align=center|2012 || [[Sebastjans Ko]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas priekšsēdētājs |- | [[Pols Deigtons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || 2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |} === 2010. — 2001. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2010 || [[S. R. Natans]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras prezidents (1999—2011) |- | [[Li Sjaņluns]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (2004—2024) |- | [[Džons Furlongs]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | align=center|2009 || [[Žaks Pūls]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || kanādiešu uzņēmējs, pieteikuma komitejas vadītājs bija atbildīgs par [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīkošanu Kanādā; ordenis pasniegts pēc nāves |- | align=center|2008 || [[Lu Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2007 || [[Kofi Annans]] || {{karogs|Gana}} || align=center|Zelts || [[ANO]] ģenerālsekretārs (1997—2006) |- | align=center|2006 || [[Valentino Kasteljani]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2005 || [[Teodors Angelopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas kuģniecības un tērauda magnāts |- | rowspan=5 align=center|2004 || [[Janna Angelopulosa]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidente |- | [[Kosta Karamanlis]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas premjerministrs (2004—2009) |- | [[Abdelazīzs Būteflīka]] || {{karogs|Alžīrija}} || align=center|Zelts || Alžīrijas prezidents (1999—2019) |- | [[Johaness Rau]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1999—2004) |- | [[Martinoss Simiceks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || 2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | rowspan=2 align=center|2003 || [[Emīls Lahūds]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1998—2007) |- | [[Džons Hovards]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || Austrālijas premjerministrs (1996—2007); |- | rowspan=5 align=center|2002 || [[Freizers Buloks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Žaks Širaks]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1995—2007) |- | [[Keba Mbaje]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || SOK 1. viceprezidents |- | [[Mits Romnijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu rīcības komitejas prezidents |- | [[Ērvins Belks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || amerikāņu biznesmenis un politiķis |- | rowspan=5 align=center|2001 || [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] || {{karogs|Omāna}} || align=center|Zelts || Omānas sultāns (1970—2020) |- | [[Go Čoks Tongs]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (1990—2004) |- | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1999—2008 un kopš 2012); ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Huans Antonio Samarančs]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || 7. SOK prezidents (1980—2001) |- | [[Abdulajs Vade]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || Senegālas prezidents (2000—2012) |} === 2000. — 1991. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2000 || [[Ādolfs Ogi]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Zelts || Šveices prezidents (1988—2000) |- | [[Lovitja O'Donogē]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas Nacionālās pamatiedzīvotāju konsultatīvās komitejas priekšsēdētāja (1998—2001) |- | [[Džons Kotss]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1990—2022); 2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas vecākais viceprezidents |- | align=center|1999 || [[Eduards Ševardnadze]] || {{karogs|Gruzija|1990}} || align=center|Zelts || Gruzijas prezidents (1995—2003) |- | rowspan=3 align=center|1998 || [[Kims Tedžuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (1998—2003) |- | [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]] || {{karogs|Luksemburga}} || align=center|Zelts || Luksemburgas lielhercogs (1964—2000) |- | [[Eiširo Saito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=7 align=center|1997 || [[Blēzs Kompaore]] || {{karogs|Burkinafaso}} || align=center|Zelts || Burkinafaso prezidents (1987—2014) |- | [[Omars Bongo]] || {{karogs|Gabona}} || align=center|Zelts || Gabonas prezidents (1967—2009) |- | [[Nursultans Nazarbajevs]] || {{karogs|Kazahstāna}} || align=center|Zelts || Kazahstānas prezidents (1991—2019) |- | [[Eliass Hravi]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1989—1998) |- | [[Ernesto Sedillo]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1994—2000) |- | [[Aleksanders Kvasņevskis]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (1995—2005) |- | [[Sīlejmans Demirels]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1993—2000) |- | rowspan=5 align=center|1996 || [[Billijs Peins]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Konstantins Stefanopuls]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (1997—2005) |- | [[Ādolfs Drūrijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Endrū Jangs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas līdzpriekšsēdētājs |- | [[Isloms Karimovs]] || {{karogs|Uzbekistāna}} || align=center|Zelts || Uzbekistānas prezidents (1990—2016) |- | rowspan=2 align=center|1995 || [[Ārpāds Gencs]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Zelts || Ungārijas prezidents (1990—2000) |- | [[Roberts Mugabe]] || {{karogs|Zimbabve}} || align=center|Zelts || Zimbabves prezidents (1987—2017) |- | rowspan=7 align=center|1994 || [[Gerhards Heibergs]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Lillehammeras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Rihards fon Veiczekers]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1984—1994) |- | [[Nelsons Mandela]] || {{karogs|DĀR}} || align=center|Zelts || DĀR Prezidents (1994—1999) |- | [[Žoakins Legina]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis un rakstnieks |- | [[Mauno Koivisto]] || {{karogs|Somija}} || align=center|Zelts || Somijas prezidents (1982—1994) |- | [[Haralds V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1991—2026) |- | [[Karaliene Sonja]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karaliene-konsorte (1991—2026) |- | align=center|1993 || [[Boriss Jeļcins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1991—1999) |- | rowspan=11 align=center|1992 || [[Paskāls Maragals]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || brazīliešu volejbolists |- | [[Mišels Barnjē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Albērvilas ziemas olimpisko spēļu]] līdzorganizators |- | [[Havjērs Gomess-Navarro]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; 1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas otrais viceprezidents |- | [[Hosē Migels Abads]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Žans Klods Kilī]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču kalnu slēpotājs; |- | [[Žordi Pužols]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[Katalonija]]s valdības prezidents (1980—2003) |- | [[Leopoldo Rodess]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu peldētājs |- | [[Karloss Salinass de Gortari]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1988—1994) |- | [[Narciss Serra]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu lauka hokejists |- | [[Havjers Solana]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis |- | rowspan=3 align=center|1991 || [[Žans de Bomonts]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču sporta šāvējs; [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968. gada Grenobles ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Jošiaki Cucumi]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || japāņu biznesmenis |- | [[Villijs Daume]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || vācu basketbolists; [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |} === 1990. — 1981. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | align=center|1990 || [[Džulio Andreoti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministrs (1989—1992) |- | rowspan=3 align=center|1989 || [[Rauls Mollets]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || beļģu modernās pieccīņas sportists |- | [[Akihito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas imperators (1989—2019) |- | [[Rafaels Ernandess Kolons]] || {{karogs|Puertoriko}} || align=center|Zelts || Puertoriko gubernators (1985—1993) |- | rowspan=5 align=center|1988 || [[Renjē III]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Zelts || Monako princis (1949—2005) |- | [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Zelts || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis; ordenis piešķirts otro reizi |- | [[Frenks Volters Kings]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Olimpiskās solidaritātes komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1979—1996); ordenis pasniegt otro reizi |- | [[Paks Sehčiks]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=3 align=center|1987 || [[Pūmipons Adunjadēts]] || {{karogs|Taizeme}} || align=center|Zelts || Taizemes karalis (1946—2016) |- | [[Kenans Evrens]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1980—1989) |- | [[Todors Živkovs]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Zelts || Bulgārijas Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs (1954—1989) |- | align=center|1978 || [[Vans Li]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīna vicepremjers (1983—1988) |- | rowspan=3 align=center|1985 || [[Nikolaje Čaušesku]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Zelts || Rumānijas Tautas Republikas prezidents (1974—1989) |- | [[Ērihs Honekers]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Zelts || Vācijas Sociālistiskās vienības partijas CK ģenerālsekretārs (1971—1989) |- | [[Huans Karloss I]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (1975—2014) |- | rowspan=3 align=center|1984 || [[Branko Mikuličs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Zelts || Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas prezidija 3. prezidents (1984—1986); [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984. gada Sarajevas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Fransuā Miterāns]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1981—1995) |- | [[Peters Ūberots]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada vasaras Losandželosas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | rowspan=42 align=center|'''1983. gads''' || [[Indira Gandija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Zelts || Indijas premjerministre (1980—1984) |- | [[Kvasī Angama]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Georgs Atanasiadis]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Sudrabs || [[Grieķijas Olimpiskā komiteja|Grieķijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1976—1983) |- | [[Ārpāds Čanādi]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Betija Katberta]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Leopoldo de Leons]] || {{karogs|Panama}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Eduardo Diboss]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Sudrabs || [[Peru Olimpiskā komiteja|Peru Olimpiskās komitejas]] prezidents (1933—1941) |- | [[Lorents Dona Fologo]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Marins Dragnea]] || {{karogs|Rumānija}} || align=center|Sudrabs || [[Rumānija Olimpiskā un sporta komiteja|Peru Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1974—1984) |- | [[Žans Drapo]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Monreālas vasara olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas loceklis |- | [[Ilona Eleka-Šaherere]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ungāru paukotāja |- | [[Marija Terēze Ekema]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Manfrēds Evalds]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Sudrabs || [[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskā komiteja|[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1990) |- | [[Sisto Favre]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bills Filipss]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || austrāliešu ūdenspolo spēlētājs; [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1964—1968) |- | [[Edgars Frieds]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Abdels Mohameds Halims]] || {{karogs|Sudāna}} || align=center|Sudrabs || [[Sudānas Olimpiskā komiteja|Sudānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1956—1959; 1964—1970) |- | [[Džeralds Kešs]] || {{karogs|Bahreina}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gaļina Kulakova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-krievu distanču slēpotāja |- | [[Rožē Menārs]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Aļaksandrs Mjadzvedzs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-baltkrievu cīkstonis |- | [[Čuhei Nanbu]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu vieglatlēts |- | [[Bobs Osborts]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || kanādiešu basketbola treneris |- | [[Havjērs Ostoss]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1968—1972; 1976—1980) |- | [[Džūdijs Pačings]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Žuns Gaotans]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Viktors Sanejevs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-gruzīnu vieglatlēts |- | [[Sergejs Šalibašvili]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Kacuji Šibata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1989) |- | [[Lidija Skobļikova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-krievu ātrslidotāja |- | [[Kims Tēsu]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Korejas Olimpiskā un sporta komiteja|Korejas Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1974—1976) |- | [[Masūds Ahmeds ez Zantūtī]] || {{karogs|Lībija|1977}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Antoniu Karloss di Almeida Braga]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Nikolajs Georgjevs]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Bronza || |- | [[Kofi Guipro]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Bronza || |- | [[Naidžels Hakings]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Erhards Hēne]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Bronza || |- | [[Antonio Losada]] || {{karogs|Čīle}} || align=center|Bronza || |- | [[Radens Maladi]] || {{karogs|Indonēzija}} || align=center|Bronza || |- | [[Janušs Pjevcevičs]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || |- | [[Jidžels Sečkiners]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Bronza || |- | [[Estere Šahamorova-Rota]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=46 align=center|'''1982. gads''' || [[Ahmeds Šahs]] || {{karogs|Malaizija}} || align=center|Zelts || Malaizijas karalis (1979—1984) |- | [[Hosē Berakasa]] || {{karogs|Venecuēla}} || align=center|Sudrabs || [[Venecuēlas olimpiskā komiteja|Venecuēlas olimpiskās komijas]] prezidents (1942—1950; 1954—1974; 1978—1980) |- | [[Avināšs Čandra Čaterdžī]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Klarenss H. Džonsons]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā svarcelšanas federācija|Starptautiskās svarcelšanas federācijas]] prezidents (1960—1972) |- | [[Hosē Ramons Fernandess]] || {{karogs|Kuba}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Francis Jozefs II]] || {{karogs|Lihtenšteina}} || align=center|Sudrabs || Lihtenšteinas firsts (1938—1989) |- | [[Haims Glovinskis]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Hamengkubuvono IX]] || {{karogs|Indonēzija}} || align=center|Sudrabs || Indonēzijas sultājs (1940—1988) |- | [[Ičiro Hata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu cīkstonis |- | [[Pāvo Honkajūri]] || {{karogs|Somija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bib Keins]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[ASV Olimpiskā un paralimpiskā komiteja|ASV Olimpiskās un paralimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1981) |- | [[Františeks Kroutils]] || {{karogs|Čehoslovākija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Aloizs Lugers]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964. gada Insbrukas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Fernandu Mačadu]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Pauls Martins]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu vieglatlēts |- | [[Trendafils Martinski]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Edgars Mersjē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs un tiesnesis |- | [[Arnaldu de Oliveira Salešs]] || {{karogs|Honkonga}} || align=center|Sudrabs || [[Honkongas Olimpiskā un sporta federāciju komiteja|Honkongas Olimpiskās un sporta federāciju komitejas]] prezidents (1967—1998) |- | [[Lāslo Pāps]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ungāru bokseris |- | [[Žuāu du Pulu]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Sudrabs || brazīļu vieglatlēts |- | [[Džovanni Romanja]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Angels Solakovs]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Cunejoši Takeda]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || Japāna karaliskās ģimenes pārstāvis; [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1962—1969); [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Habībs Tiams]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Sudrabs || [[Senegālas nacionālā Olimpiskā un sporta komiteja|Senegālas nacionālās Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1977—1979) |- | [[Svens Tofelts]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru paukotājs; [[Starptautiskā modernās piecīņas savienība|Starptautiskās modernās piecīņas savienības]] prezidents (1960—1988) |- | [[Hosē Manuels Vass Fernandess]] || {{karogs|Gvineja-Bisava}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Valdemārs Bašanovskis]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || poļu svarcēlājs |- | [[Luiss Čiriboga]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Bronza || |- | [[Pauls Elvstrēms]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronza || dāņu burātājs |- | [[Sinans Erdems]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Bronza || |- | [[Gerts Fredriksons]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || zviedru kanoe airētājs |- | [[Leonīds Homenkovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || |- | [[Arilds Honne]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Bronza || |- | [[Sikstens Jernbergs]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || zviedru distanču slēpotājs |- | [[Žuāu da Kosta]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Giljermo Montoja]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Bronza || |- | [[Ridha Mrads]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Haime Munjoss]] || {{karogs|Ekvadora}} || align=center|Bronza || |- | [[E. Hovards Redfords]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Bronza || [[Kānadas Olimpiskā komiteja|Kanādas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1968—1969) |- | [[Alberts Rīthauzens]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Bronza || |- | [[Dons Roulendss]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || align=center|Bronza || jaunzēlandiešu airētājs |- | [[Džuzepe Sabelli Fioretti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || itāļu žurnālists |- | [[Vladimirs Smirnovs (paukotājs)|Vladimirs Smirnovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || padomju paukotājs |- | [[Ulrih Vehlings]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Bronza || vācu slēpotājs |- | [[D. Dž. Viljamss]] || {{karogs|Bermuda}} || align=center|Bronza || |- | [[Tonijs Zailers]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu kalnu slēpotājs |- | rowspan=38 align=center|'''1981. gads''' || [[Deivids Sesils]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || britu vieglatlēts, sporta funkcionārs; [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Amadū Mahtars Mbou]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || [[UNESCO]] ģenerāldirektors (1974—1987) |- | [[Jānis Pāvils II]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (1920—2005) |- | [[Ūlavs V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1957—1991) |- | [[Žerārs D'Abovills]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rūns Ārlidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Hasinto Baleste]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rafaels Barkuero]] || {{karogs|Kostarika}} || align=center|Sudrabs || kubiešu džudists; [[Kostarikas nacionālā olimpiskā komiteja|Kostarikas nacionālās olimpiskās komitejas]] prezidents (1968—1981) |- | [[Ārpāds Bogšs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || ungāru-amerikāņu starptautiskais ierēdnis. |- | [[Makss Dancs]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || vācu vieglatlēts |- | [[Žans Paskāls Delamirā]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu politiķis |- | [[Anrī Žozefs Djēms]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Sudrabs || [[Senegālas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Senegālas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Bo Ekelunds]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts; SOK loceklis |- | [[Pjērs Ferri]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs; [[Starptautiskā paukošanas federācija]]s prezidents (1957—1960; 1965—1980) |- | [[Žaks Godē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gisli Halldorsons]] || {{karogs|Islande}} || align=center|Sudrabs || [[Islandes nacionālā olimpiskā un sporta asociācija|Islandes nacionālās olimpiskās un sporta asociācijas]] prezidents (1974—1994) |- | [[Harolds V. Henings]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]]s prezidents (1972—1976) |- | [[Henriks Juškevičs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Šarls de Kokromons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Kanoe federācija|Starptautiskās Kanoe federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Deivids Kauards]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Herberts Kunce]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas ģenerālsekretārs |- | [[Hideko Maehata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Kurts Mollers]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Sudrabs || [[Dānijas nacionālā olimpiskā un sporta konfederācija|Dānijas nacionālās olimpiskās un sporta konfederācijas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Jeļena Muhina]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju vingrotāja |- | [[Dezmonds O'Salivans]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Sudrabs || [[Īrijas olimpiskā federācija|Īrijas olimpiskās federācijas]] prezidents (1976—1989) |- | [[Adriāns Paulens]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Sudrabs || nīderlandiešu vieglatlēts; [[Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas]] prezidents (1976—1981) |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas federācija|Starptautiskās riteņbraukšanas federācijas]] prezidents (1958—1981) |- | [[Abdels Moneims Vahibi]] || {{karogs|Ēģipte}} || align=center|Sudrabs || ēģiptiešu bokseris |- | [[Slāhedīns Bālī]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || [[Tunisijas nacionālā Olimpiskā komiteja|Tunisijas nacionālās Olimpiskās komitejas]] prezidents (1987—2002) |- | [[Makss Bangerters]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Gregors Hradecki]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu kanoe airētājs |- | [[Enrike Kalādu]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Bronza || portugāļu sporta jājējs |- | [[Kāroli Kārpāti]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || ungāru cīkstonis |- | [[Irena Kiršenšteina-Ševiņska]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || poļu vieglatlēte |- | [[Dž. Reimonds Ouens]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Kens Raiens]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Bronza || |- | [[Irina Rodniņa]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || padomju-krievu daiļslidotāja |- | [[Eduardo Janjess]] || {{karogs|Čīle}} || align=center|Bronza || |} === 1980. — 1975. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=41 align=center|'''1980. gads''' || [[Maikls Moriss]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Zelts || 6. SOK prezidents (1972—1980) |- | [[Arnolds H. Bekets]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Alberts Dirikss]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Renato Viljams Džonss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Deniss Folovss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Britu Olimpiskā komiteja|Britu Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Sidnijs Grandžs]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1985) |- | [[Kurts Haslers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā šaušanas federācija|Starptautiskās šaušanas federācijas]] prezidents (1960—1976) |- | [[Deniss Hovels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu politiķis |- | [[Pablo Kaņaso]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Sudrabs || argentīniešu sporta šāvējs; [[Argentīnas Olimpiskā komiteja|Argentīnas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977) |- | [[Franko Kararo]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Itālijas Olimpiskā komiteja|Itālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1978—1987) |- | [[Benito Kastehons]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || [[Spānijas Olimpiskā komiteja|Spānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1976—1980) |- | [[Klods Kolārs]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Francijas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1971—1982) |- | [[Rauls Mollē]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu sporta šāvējs; [[Beļģijas Olimpiskā komiteja|Beļģijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1965—1989) |- | [[Ignatijs Novikovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Čārlzs Palmers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta šāvējs |- | [[Anrī Purē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Amilkare Rota]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija|Starptautiskās bobsleja un skeletona federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Antons Skataretiko]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bertils Sellforss]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Jošijuki Curuta]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Sigge Bergmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || |- | [[Anita Defranca]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu airētāja |- | [[Mišels Eno]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Liza Ferisa]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || britu daiļlēcēja |- | [[Dona Freizere]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Bronza || austrāliešu peldētāja |- | [[Aleks Frere]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Žans Klods Ganga]] || {{karogs|Kongo Republika}} || align=center|Bronza || |- | [[Marsello Garroni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Romas vasasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas ģenerālsekretārs |- | [[Džons Henesijs]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Frederiks Holders]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Luiss Hurtado]] || {{karogs|Panama}} || align=center|Bronza || |- | [[Aleksandrs Jermakovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || |- | [[Jozefs Jungmans]] || {{karogs|Čehoslovākija}} || align=center|Bronza || čehu paukotājs un tiesnesis |- | [[Donato Martuči]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || |- | [[Klāra Makdermota]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Bronza || |- | [[Džefrijs Millers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Robērs Parjentē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Džons Roda]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Huseins Sedžāns]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Mustafa Traja]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Valters Zīgentālers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=12 align=center|'''1979. gads''' || [[Hajs Omars Buseta]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gustafs Dirsens]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru modernās pieccīņas sportists; [[Starptautiskā modernās pieccīņas savienība|Starptautiskās modernās pieccīņas savienības]] prezidents (1948—1960) |- | [[Mikio Oda]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu vieglatlēts |- | [[Herolds Medisons Raits]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || kanādiešu vieglatlēts; [[Kanādas Olimpiskā komiteja|Kanādas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Žeronimu Baptišta Bastošs]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Alfredo Hohāgens Diess Kanseko]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || [[Peru Olimpiskā komiteja|Peru Olimpiskās komitejas]] prezidents (1962—1964) |- | [[Marija Kvašņevska]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || poļu vieglatlēte |- | [[Marsels Leklefs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu bobslejists |- | [[Imre Nēmets]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || ungāru vieglatlēts |- | [[Emmi Švābe]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Oto Šimičeks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Lidija Zanki]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=20 align=center|'''1978. gads''' || [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis |- | [[Renē Bondū]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs un tiesnesis |- | [[Domingoss de Souza]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Sudrabs || portugāļu sporta jājējs |- | [[Falihs Fahmi]] || {{karogs|Irāka|1963}} || align=center|Sudrabs || irākiešu vieglatlēts |- | [[Emriss Loids]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu paukotājs |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|Starptautiskās riteņbraukšanas savienība]] prezidents (1958—1981) |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Sudrabs || meksikāņu biznesmenis un sporta administrators |- | [[Zafars Ali]] || {{karogs|Pakistāna}} || align=center|Bronza || pakistāniešu lauka hokejists un tiesnesis |- | [[Mihailo Andrejevičs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Bronza || |- | [[Hosē Gamarra Zorrilla]] || {{karogs|Bolīvija}} || align=center|Bronza || [[Bolīvijas Olimpiskā komiteja|Bolīvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1970—1982) |- | [[Hasīne Hamūda]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Haralds Jespersens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskās kanoe federācija|Starptautiskās kanoe federācijas]] prezidents (1950—1954) |- | [[Paulo Martins Meira]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Els Oerters]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Mihels Ravarino]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Bronza || Monako sporta šāvējs |- | [[Šarls Riolo]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Surdžits Sings Madžitija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronza || |- | [[Jošinori Suzuki]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Hugo Virgilio Tedīns]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || argentīniešu airētājs |- | [[Ludmila Turiščeva]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || padomju mākslas vingrotāja |- | rowspan=14 align=center|'''1977. gads''' || [[Maikls Ansels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta jājējs |- | [[Kristiāns d'Oriola]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs |- | [[Ingera K. Frita]] || {{karogs|Dānija}}/{{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Pasaules loka šaušanas federācija]]s prezidente (1961—1977) |- | [[Svens Loftmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts un tiesnesis |- | [[Anselmo Lopess]] || {{karogs|Spānija|1977}} || align=center|Sudrabs || spāņu basketbolists |- | [[Rūdolfs Nemečke]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || SOK darbinieks |- | [[Masaji Tabata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977); [[1906. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komiteja ģenerālsekretārs |- | [[Renē de Rāve]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronze || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1948—1952) |- | [[Gunnars Hansens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronze || |- | [[Nadežda Lekarska]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Bronze || |- | [[Edoardo Mandžaroti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronze || itālu paukotājs un tiesnesis |- | [[Alberto Narinjo Čeins]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Bronze || [[Kolumbijas Olimpiskā komiteja|Kolumbijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1937—1945) |- | [[Duta Raja]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronze || |- | [[Roberto Antonio Leons Ričardss]] || {{karogs|Kuba}} || align=center|Bronze || kubiešu vingrotājs |- | rowspan=14 align=center|'''1976. gads''' || [[Pols Anspahs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu paukotājs |- | [[Albērs Demorē]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu hokeja tiesnesis |- | [[Dens Feriss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Herolds Ostafs]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || align=center|Sudrabs || [[Jaunzēlandes Olimpiskā komiteja|Jaunzēlandes Olimpiskās komitejas]] prezidents (1960—?); [[Okeānijas Olimpiskā komiteja|Okeānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1981—1983) |- | [[Džesijs Ouenss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Hektors Paiss Rejess]] || {{karogs|Urugvaja}} || align=center|Sudrabs || [[Urugvajas Olimpiskā komiteja|Urugvajas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1940, 1945—1976) |- | [[Valters Vīlfings]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Melmuts Behrends]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Bronza || [[Austrumvācijas nacionālā Olimpiskā komiteja|Austrumvācijas nacionālās Olimpiskās komitejas]] prezidents (1952—1973) |- | [[Abderrahmāns el Hatībs]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Bronza || |- | [[Velters Jungs]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Bronza || |- | [[Zoja Mironova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || krievu ātrslidotāja un sporta ķirurģe |- | [[Kleantis Paleologs]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Antoniu dos Reiss Karneiru]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās Basketbola federācijas]] prezidents (1960—1968) |- | [[Haims Veins]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=10 align=center|'''1975. gads''' || [[Eivrijs Brandidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 5. SOK prezidents (1952—1975); ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Rjotaro Azuma]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Tokija]]s gubernators (1959—1967) |- | [[Migels de Kapriless]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu paukotājs |- | [[Radjards Rasels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā boksa asociācija|Starptautiskās boksa asociācijas]] prezidents (1962—1974) |- | [[Šarls Debērs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu paukotājs |- | [[Ģula Heģi]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || [[Ungārijas Olimpiskā komiteja|Ungārijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1951—1964) |- | [[Džons Kasioka]] || {{karogs|Kenija}} || align=center|Bronza || [[Kenijas nacionālās Olimpiskā komiteja|Kenijas nacionālās Olimpiskā komitejas]] prezidents (1971—1978) |- | [[Lia Manoliu]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Bronza || rumāņu vieglatlēte |- | [[Elena Millere-Preisa]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu paukotāja |- | [[Žaks Tibo]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie|*]] 2s16z9bq498ummcnavc75igmohrlg5p 4519841 4519675 2026-09-10T11:33:15Z Kleivas 2704 /* 1990. — 1981. gads */ 4519841 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste | balva = Olimpiskais ordenis | Attēls = Ordine Olimpico.jpg | Pasniedz kopš = [[1975]]. gads | Pašreizējais īpašnieks = | Pasniedz = [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] }} '''Olimpiskais ordenis''' ir augstākais Olimpiskās kustības apbalvojums. Tas tika izveidots 1974. gadā, lai to piešķirtu "jebkurai personai, kura ar savu rīcību ir apliecinājusi Olimpisko ideālu, sasniegusi ievērojamus nopelnus sporta pasaulē vai sniegusi izcilu ieguldījumu [[Olimpiskā kustība|Olimpiskajā kustībā]] — ar saviem personīgajiem sasniegumiem vai ar devumu sporta attīstībā."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/definitions/27 |work=''Olimpedia'' |archive-date=2026. gada 4. septembris| title=Olympic Order |accessdate=2026. gada 4. septembris}}</ref> Pirmo reizi ordeni pasniedza 1975. gadā kā [[Olimpiskais nopelnu diploms|Olimpiskā nopelnu diploma]] (''Olympic Diploma of Merit'') pēcteci. Sākotnēji Olimpiskais ordenis tika iedalīts trīs kategorijās: zelta, sudraba un bronzas. Taču kopš 1984. gada (SOK 87. sesijas [[Dienvidslāvija]]s galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarājevā]]) pastāv tikai zelta un sudraba kategorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|title=The Olympic Order|author=Marie-Hélène Roukhadzé|date=2002-01-31|work=The Olympic Winter Games: Fundamentals and Ceremonies|publisher=[[SOK]]|language=en|accessdate=2020-03-02|archiveurl=https://www.webcitation.org/66D6sbtrZ?url=http://www.olympic.org/Documents/Reports/EN/en_report_268.pdf#page=26|archivedate=2012-03-16}}</ref> Pirmais cilvēks, kas saņēma šo ordeni bija SOK 5. prezidents [[Eivrijs Brandidžs]]. Vienīgais, latvietis, kas saņēmis šo ordeni ir [[Vilnis Baltiņš]]. Viņam 2011. gadā tika piešķirta Olimpiskā ordeņa sudraba kategorija. Pirmā persona, kas Olimpisko ordeni saņēmusi divas reizes (1984. un 2004. gadā), bija rumāņu vingrotāja [[Nadja Komeneči]]. Brazīlietis [[Karloss Nuzmans]] 1992. gadā tika apbalvots ar sudraba ordeni, bet 2016. gadā pēc [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]] — ar zelta ordeni. Vēlāk viņš kļuva par SOK goda biedru, bet pēc tam tika apsūdzēts korupcijā, un viņa goda biedra statuss tika apturēts. Par jaunāko ordeņa saņēmēju 1982. gadā kļuva padomju vingrotāja [[Jeļena Muhina]]. Ordeņa saņemšanas brīdī viņai bija 22 gadi. 2022. gada 28. februārī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt olimpiskos ordeņus [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]], [[Dmitrijs Kozaks|Dmitrijam Kozakam]] un [[Dmitrijam Černišenko|Dmitrijs Černišenko]]. Olimpiskā ordeņa atšķirības zīme ir ķēde, kas izgatavota no [[zelts|zelta]], [[sudrabs|sudraba]] vai [[bronza]]s atbilstoši ordeņa pakāpei. Ķēdes priekšpusē ir attēloti pieci Olimpiskās kustības apļi, kurus no abām pusēm ieskauj [[olīvkoks|olīvkoka]] vainags. Apbalvojuma saņēmējiem nēsāšanai atbilstošos gadījumos tiek pasniegta arī atloka nozīmīte – miniatūri pieci apļi ar kotinu zelta, sudraba vai bronzas krāsā atkarībā no piešķirtās pakāpes. Pašreizējajiem SOK locekļiem ordenis netiek piešķirts. Kopš 2002. gada tika ieviesti papildu ierobežojumi ordeņa piešķiršanai. Tika pārtraukta to sportistu apbalvošana, kuriem ir saņēmuši olimpiskās medaļas, jo viņiem jau ir visprestižākā balva olimpiskajā kustībā. Ordeņu skaits, ko piešķir vienas valsts pārstāvjiem, tika ierobežots: ne vairāk kā viens ordenis gadā. == Olimpiskā ordeņa saņēmēji == === 2026. — 2021. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2026 || [[Serdžo Matarella]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas prezidents (2015—pašlaiks) |- | [[Džordža Meloni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministre (2022—pašlaiks) |- | align=center|2025 || [[Tomass Bahs]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || 9. SOK prezidents (2013—2025) |- | rowspan=2 align=center|2024 || [[Toni Estange]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | [[Emanuels Makrons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (2017—pašlaik) |- | rowspan=3 align=center|2022 || [[Suna Čunlana]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes vicepremjere [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu]] laikā. |- | [[Cai Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || 2022. gada Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejas prezidents |- | [[Andžejs Duda]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (2015—2025) |- | rowspan=3 align=center|2021 || [[Seiko Hašimoto]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidente |- | [[Josihide Suga]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2020—2021) |- | [[Juriko Koike]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[Tokija]]s gubernatore (2016—pašlaik) |} === 2020. — 2011. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=2 align=center|2020 || [[Prokopis Pavlopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (2015—2020) |- | [[Šindzo Abe]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas premjerministrs (2012—2020) |- | rowspan=4 align=center|2018 || [[Li Riboms]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | [[Fernando Botero]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Zelts || kolumbiešu gleznotājs un skulptors |- | [[Muns Čeins]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (2017—2022) |- | [[Maurisio Makri]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Zelts || Argentīnas prezidents (2015); [[2018. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2018. gada vasaras Buenosairesas jaunatnes olimpisko spēļu]] oficiālais atklājējs |- | align=center|2016 || [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents; ordenis pasniegts otro reizi |- | align=center|2015 || [[Rumānijas Margareta]] || {{karogs|Rumānija}} || align=center|Zelts || Rumānijas karaliskās ģimenes pārstāve |- | rowspan=2 align=center|2014 || [[Dmitrijs Černišenko]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas izpilddirektors; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Dmitrijs Kozaks]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || krievu politiķis; ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | rowspan=5 align=center|2013 || [[Vilems Aleksandrs]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Zelts || Nīderlandes karalis (2013—pašlaik) |- | [[Žaks Roge]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || 8. SOK prezidents (2001—2013) |- | [[Felipe VI]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (2014—pašlaik) |- | [[Francisks]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (2013—2025) |- | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīnas prezidents (2013—pašlaik) |- | rowspan=2 align=center|2012 || [[Sebastjans Ko]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas priekšsēdētājs |- | [[Pols Deigtons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || 2012. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |} === 2010. — 2001. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2010 || [[S. R. Natans]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras prezidents (1999—2011) |- | [[Li Sjaņluns]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (2004—2024) |- | [[Džons Furlongs]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | align=center|2009 || [[Žaks Pūls]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || kanādiešu uzņēmējs, pieteikuma komitejas vadītājs bija atbildīgs par [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Vankūveras ziemas olimpisko spēļu]] rīkošanu Kanādā; ordenis pasniegts pēc nāves |- | align=center|2008 || [[Lu Ci]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2007 || [[Kofi Annans]] || {{karogs|Gana}} || align=center|Zelts || [[ANO]] ģenerālsekretārs (1997—2006) |- | align=center|2006 || [[Valentino Kasteljani]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | align=center|2005 || [[Teodors Angelopuloss]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas kuģniecības un tērauda magnāts |- | rowspan=5 align=center|2004 || [[Janna Angelopulosa]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidente |- | [[Kosta Karamanlis]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas premjerministrs (2004—2009) |- | [[Abdelazīzs Būteflīka]] || {{karogs|Alžīrija}} || align=center|Zelts || Alžīrijas prezidents (1999—2019) |- | [[Johaness Rau]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1999—2004) |- | [[Martinoss Simiceks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || 2004. gada Atēnu vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | rowspan=2 align=center|2003 || [[Emīls Lahūds]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1998—2007) |- | [[Džons Hovards]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || Austrālijas premjerministrs (1996—2007); |- | rowspan=5 align=center|2002 || [[Freizers Buloks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Žaks Širaks]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1995—2007) |- | [[Keba Mbaje]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || SOK 1. viceprezidents |- | [[Mits Romnijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 2002. gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu rīcības komitejas prezidents |- | [[Ērvins Belks]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || amerikāņu biznesmenis un politiķis |- | rowspan=5 align=center|2001 || [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] || {{karogs|Omāna}} || align=center|Zelts || Omānas sultāns (1970—2020) |- | [[Go Čoks Tongs]] || {{karogs|Singapūra}} || align=center|Zelts || Singapūras premjerministrs (1990—2004) |- | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1999—2008 un kopš 2012); ordenis atņemts 2022. gada 28. februārī |- | [[Huans Antonio Samarančs]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || 7. SOK prezidents (1980—2001) |- | [[Abdulajs Vade]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || Senegālas prezidents (2000—2012) |} === 2000. — 1991. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=3 align=center|2000 || [[Ādolfs Ogi]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Zelts || Šveices prezidents (1988—2000) |- | [[Lovitja O'Donogē]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas Nacionālās pamatiedzīvotāju konsultatīvās komitejas priekšsēdētāja (1998—2001) |- | [[Džons Kotss]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Zelts || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1990—2022); 2000. gada Sidnejas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas vecākais viceprezidents |- | align=center|1999 || [[Eduards Ševardnadze]] || {{karogs|Gruzija|1990}} || align=center|Zelts || Gruzijas prezidents (1995—2003) |- | rowspan=3 align=center|1998 || [[Kims Tedžuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || Dienvidkorejas prezidents (1998—2003) |- | [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]] || {{karogs|Luksemburga}} || align=center|Zelts || Luksemburgas lielhercogs (1964—2000) |- | [[Eiširo Saito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=7 align=center|1997 || [[Blēzs Kompaore]] || {{karogs|Burkinafaso}} || align=center|Zelts || Burkinafaso prezidents (1987—2014) |- | [[Omars Bongo]] || {{karogs|Gabona}} || align=center|Zelts || Gabonas prezidents (1967—2009) |- | [[Nursultans Nazarbajevs]] || {{karogs|Kazahstāna}} || align=center|Zelts || Kazahstānas prezidents (1991—2019) |- | [[Eliass Hravi]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Zelts || Libānas prezidents (1989—1998) |- | [[Ernesto Sedillo]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1994—2000) |- | [[Aleksanders Kvasņevskis]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Zelts || Polijas prezidents (1995—2005) |- | [[Sīlejmans Demirels]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1993—2000) |- | rowspan=5 align=center|1996 || [[Billijs Peins]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Konstantins Stefanopuls]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Zelts || Grieķijas prezidents (1997—2005) |- | [[Ādolfs Drūrijs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Endrū Jangs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 1996. gada Atlantas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas līdzpriekšsēdētājs |- | [[Isloms Karimovs]] || {{karogs|Uzbekistāna}} || align=center|Zelts || Uzbekistānas prezidents (1990—2016) |- | rowspan=2 align=center|1995 || [[Ārpāds Gencs]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Zelts || Ungārijas prezidents (1990—2000) |- | [[Roberts Mugabe]] || {{karogs|Zimbabve}} || align=center|Zelts || Zimbabves prezidents (1987—2017) |- | rowspan=7 align=center|1994 || [[Gerhards Heibergs]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Lillehammeras ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Rihards fon Veiczekers]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || Vācijas prezidents (1984—1994) |- | [[Nelsons Mandela]] || {{karogs|DĀR}} || align=center|Zelts || DĀR Prezidents (1994—1999) |- | [[Žoakins Legina]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis un rakstnieks |- | [[Mauno Koivisto]] || {{karogs|Somija}} || align=center|Zelts || Somijas prezidents (1982—1994) |- | [[Haralds V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1991—2026) |- | [[Karaliene Sonja]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karaliene-konsorte (1991—2026) |- | align=center|1993 || [[Boriss Jeļcins]] || {{karogs|Krievija}} || align=center|Zelts || Krievijas prezidents (1991—1999) |- | rowspan=11 align=center|1992 || [[Paskāls Maragals]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Karloss Nuzmans]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Zelts || brazīliešu volejbolists |- | [[Mišels Barnjē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada Albērvilas ziemas olimpisko spēļu]] līdzorganizators |- | [[Havjērs Gomess-Navarro]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; 1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu rīcības komitejas otrais viceprezidents |- | [[Hosē Migels Abads]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis; [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas izpilddirektors |- | [[Žans Klods Kilī]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču kalnu slēpotājs; |- | [[Žordi Pužols]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || [[Katalonija]]s valdības prezidents (1980—2003) |- | [[Leopoldo Rodess]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu peldētājs |- | [[Karloss Salinass de Gortari]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Meksikas prezidents (1988—1994) |- | [[Narciss Serra]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu lauka hokejists |- | [[Havjers Solana]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || spāņu politiķis |- | rowspan=3 align=center|1991 || [[Žans de Bomonts]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || franču sporta šāvējs; [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968. gada Grenobles ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Jošiaki Cucumi]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || japāņu biznesmenis |- | [[Villijs Daume]] || {{karogs|Vācija}} || align=center|Zelts || vācu basketbolists; [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |} === 1990. — 1981. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | align=center|1990 || [[Džulio Andreoti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Zelts || Itālijas premjerministrs (1989—1992) |- | rowspan=3 align=center|1989 || [[Rauls Mollets]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Zelts || beļģu modernās pieccīņas sportists |- | [[Akihito]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Zelts || Japānas imperators (1989—2019) |- | [[Rafaels Ernandess Kolons]] || {{karogs|Puertoriko}} || align=center|Zelts || Puertoriko gubernators (1985—1993) |- | rowspan=5 align=center|1988 || [[Renjē III]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Zelts || Monako princis (1949—2005) |- | [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Zelts || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis; ordenis piešķirts otro reizi |- | [[Frenks Volters Kings]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Zelts || [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Zelts || Olimpiskās solidaritātes komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1979—1996); ordenis pasniegt otro reizi |- | [[Paks Sehčiks]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Zelts || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | rowspan=3 align=center|1987 || [[Pūmipons Adunjadēts]] || {{karogs|Taizeme}} || align=center|Zelts || Taizemes karalis (1946—2016) |- | [[Kenans Evrens]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Zelts || Turcijas prezidents (1980—1989) |- | [[Todors Živkovs]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Zelts || Bulgārijas Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs (1954—1989) |- | align=center|1978 || [[Vans Li]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Zelts || Ķīna vicepremjers (1983—1988) |- | rowspan=3 align=center|1985 || [[Nikolaje Čaušesku]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Zelts || Rumānijas Tautas Republikas prezidents (1974—1989) |- | [[Ērihs Honekers]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Zelts || Vācijas Sociālistiskās vienības partijas CK ģenerālsekretārs (1971—1989) |- | [[Huans Karloss I]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Zelts || Spānijas karalis (1975—2014) |- | rowspan=3 align=center|1984 || [[Branko Mikuličs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Zelts || Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas prezidija 3. prezidents (1984—1986); [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984. gada Sarajevas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Fransuā Miterāns]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Zelts || Francijas prezidents (1981—1995) |- | [[Peters Ūberots]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada vasaras Losandželosas olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas prezidents |- | rowspan=42 align=center|'''1983. gads''' || [[Indira Gandija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Zelts || Indijas premjerministre (1980—1984) |- | [[Kvasī Angama]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Georgs Atanasiadis]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Sudrabs || [[Grieķijas Olimpiskā komiteja|Grieķijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1976—1983) |- | [[Ārpāds Čanādi]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Betija Katberta]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Leopoldo de Leons]] || {{karogs|Panama}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Eduardo Diboss]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Sudrabs || [[Peru Olimpiskā komiteja|Peru Olimpiskās komitejas]] prezidents (1933—1941) |- | [[Lorents Dona Fologo]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Marins Dragnea]] || {{karogs|Rumānija}} || align=center|Sudrabs || [[Rumānija Olimpiskā un sporta komiteja|Peru Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1974—1984) |- | [[Žans Drapo]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Monreālas vasara olimpisko spēļu]] organizācijas komitejas loceklis |- | [[Ilona Eleka-Šaherere]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ungāru paukotāja |- | [[Marija Terēze Ekema]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Manfrēds Evalds]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Sudrabs || [[Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskā komiteja|Vācijas Demokrātiskās Republikas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1990) |- | [[Sisto Favre]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bills Filipss]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || austrāliešu ūdenspolo spēlētājs; [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1964—1968) |- | [[Edgars Frieds]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Abdels Mohameds Halims]] || {{karogs|Sudāna}} || align=center|Sudrabs || [[Sudānas Olimpiskā komiteja|Sudānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1956—1959; 1964—1970) |- | [[Džeralds Kešs]] || {{karogs|Bahreina}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gaļina Kulakova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-krievu distanču slēpotāja |- | [[Rožē Menārs]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Aļaksandrs Mjadzvedzs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-baltkrievu cīkstonis |- | [[Čuhei Nanbu]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu vieglatlēts |- | [[Bobs Osborts]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || kanādiešu basketbola treneris |- | [[Havjērs Ostoss]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1968—1972; 1976—1980) |- | [[Džūdijs Pačings]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Žuns Gaotans]] || {{karogs|Ķīna}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Viktors Sanejevs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-gruzīnu vieglatlēts |- | [[Sergejs Šalibašvili]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Kacuji Šibata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1989) |- | [[Lidija Skobļikova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju-krievu ātrslidotāja |- | [[Kims Tēsu]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Korejas Olimpiskā un sporta komiteja|Korejas Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1974—1976) |- | [[Masūds Ahmeds ez Zantūtī]] || {{karogs|Lībija|1977}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Antoniu Karloss di Almeida Braga]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Nikolajs Georgjevs]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Bronza || |- | [[Kofi Guipro]] || {{karogs|Kotdivuāra}} || align=center|Bronza || |- | [[Naidžels Hakings]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Erhards Hēne]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Bronza || |- | [[Antonio Losada]] || {{karogs|Čīle}} || align=center|Bronza || |- | [[Radens Maladi]] || {{karogs|Indonēzija}} || align=center|Bronza || |- | [[Janušs Pjevcevičs]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || |- | [[Jidžels Sečkiners]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Bronza || |- | [[Estere Šahamorova-Rota]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=46 align=center|'''1982. gads''' || [[Ahmeds Šahs]] || {{karogs|Malaizija}} || align=center|Zelts || Malaizijas karalis (1979—1984) |- | [[Hosē Berakasa]] || {{karogs|Venecuēla}} || align=center|Sudrabs || [[Venecuēlas olimpiskā komiteja|Venecuēlas olimpiskās komijas]] prezidents (1942—1950; 1954—1974; 1978—1980) |- | [[Avināšs Čandra Čaterdžī]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Klarenss H. Džonsons]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā svarcelšanas federācija|Starptautiskās svarcelšanas federācijas]] prezidents (1960—1972) |- | [[Hosē Ramons Fernandess]] || {{karogs|Kuba}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Francis Jozefs II]] || {{karogs|Lihtenšteina}} || align=center|Sudrabs || Lihtenšteinas firsts (1938—1989) |- | [[Haims Glovinskis]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Hamengkubuvono IX]] || {{karogs|Indonēzija}} || align=center|Sudrabs || Indonēzijas sultājs (1940—1988) |- | [[Ičiro Hata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu cīkstonis |- | [[Pāvo Honkajūri]] || {{karogs|Somija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bib Keins]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[ASV Olimpiskā un paralimpiskā komiteja|ASV Olimpiskās un paralimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1981) |- | [[Františeks Kroutils]] || {{karogs|Čehoslovākija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Aloizs Lugers]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964. gada Insbrukas ziemas olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Fernandu Mačadu]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Pauls Martins]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu vieglatlēts |- | [[Trendafils Martinski]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Edgars Mersjē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs un tiesnesis |- | [[Arnaldu de Oliveira Salešs]] || {{karogs|Honkonga}} || align=center|Sudrabs || [[Honkongas Olimpiskā un sporta federāciju komiteja|Honkongas Olimpiskās un sporta federāciju komitejas]] prezidents (1967—1998) |- | [[Lāslo Pāps]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Sudrabs || ungāru bokseris |- | [[Žuāu du Pulu]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Sudrabs || brazīļu vieglatlēts |- | [[Džovanni Romanja]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Angels Solakovs]] || {{karogs|Bulgārija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Cunejoši Takeda]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || Japāna karaliskās ģimenes pārstāvis; [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1962—1969); [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas viceprezidents |- | [[Habībs Tiams]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Sudrabs || [[Senegālas nacionālā Olimpiskā un sporta komiteja|Senegālas nacionālās Olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1977—1979) |- | [[Svens Tofelts]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru paukotājs; [[Starptautiskā modernās piecīņas savienība|Starptautiskās modernās piecīņas savienības]] prezidents (1960—1988) |- | [[Hosē Manuels Vass Fernandess]] || {{karogs|Gvineja-Bisava}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Valdemārs Bašanovskis]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || poļu svarcēlājs |- | [[Luiss Čiriboga]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Bronza || |- | [[Pauls Elvstrēms]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronza || dāņu burātājs |- | [[Sinans Erdems]] || {{karogs|Turcija}} || align=center|Bronza || |- | [[Gerts Fredriksons]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || zviedru kanoe airētājs |- | [[Leonīds Homenkovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || |- | [[Arilds Honne]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Bronza || |- | [[Sikstens Jernbergs]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || zviedru distanču slēpotājs |- | [[Žuāu da Kosta]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Giljermo Montoja]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Bronza || |- | [[Ridha Mrads]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Haime Munjoss]] || {{karogs|Ekvadora}} || align=center|Bronza || |- | [[E. Hovards Redfords]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Bronza || [[Kānadas Olimpiskā komiteja|Kanādas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1968—1969) |- | [[Alberts Rīthauzens]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Bronza || |- | [[Dons Roulendss]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || align=center|Bronza || jaunzēlandiešu airētājs |- | [[Džuzepe Sabelli Fioretti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || itāļu žurnālists |- | [[Vladimirs Smirnovs (paukotājs)|Vladimirs Smirnovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || padomju paukotājs |- | [[Ulrih Vehlings]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Bronza || vācu slēpotājs |- | [[D. Dž. Viljamss]] || {{karogs|Bermuda}} || align=center|Bronza || |- | [[Tonijs Zailers]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu kalnu slēpotājs |- | rowspan=38 align=center|'''1981. gads''' || [[Deivids Sesils]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Zelts || britu vieglatlēts, sporta funkcionārs; [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas prezidents |- | [[Amadū Mahtars Mbou]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Zelts || [[UNESCO]] ģenerāldirektors (1974—1987) |- | [[Jānis Pāvils II]] || {{karogs|Vatikāns}} || align=center|Zelts || Romas pāvests (1920—2005) |- | [[Ūlavs V]] || {{karogs|Norvēģija}} || align=center|Zelts || Norvēģijas karalis (1957—1991) |- | [[Žerārs D'Abovills]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rūns Ārlidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Hasinto Baleste]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Rafaels Barkuero]] || {{karogs|Kostarika}} || align=center|Sudrabs || kubiešu džudists; [[Kostarikas nacionālā olimpiskā komiteja|Kostarikas nacionālās olimpiskās komitejas]] prezidents (1968—1981) |- | [[Ārpāds Bogšs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || ungāru-amerikāņu starptautiskais ierēdnis. |- | [[Makss Dancs]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || vācu vieglatlēts |- | [[Žans Paskāls Delamirā]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu politiķis |- | [[Anrī Žozefs Djēms]] || {{karogs|Senegāla}} || align=center|Sudrabs || [[Senegālas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Senegālas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Bo Ekelunds]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts; SOK loceklis |- | [[Pjērs Ferri]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs; [[Starptautiskā paukošanas federācija]]s prezidents (1957—1960; 1965—1980) |- | [[Žaks Godē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gisli Halldorsons]] || {{karogs|Islande}} || align=center|Sudrabs || [[Islandes nacionālā olimpiskā un sporta asociācija|Islandes nacionālās olimpiskās un sporta asociācijas]] prezidents (1974—1994) |- | [[Harolds V. Henings]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]]s prezidents (1972—1976) |- | [[Henriks Juškevičs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Šarls de Kokromons]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā Kanoe federācija|Starptautiskās Kanoe federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Deivids Kauards]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Herberts Kunce]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes vasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas ģenerālsekretārs |- | [[Hideko Maehata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Kurts Mollers]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Sudrabs || [[Dānijas nacionālā olimpiskā un sporta konfederācija|Dānijas nacionālās olimpiskās un sporta konfederācijas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Jeļena Muhina]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || padomju vingrotāja |- | [[Dezmonds O'Salivans]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Sudrabs || [[Īrijas olimpiskā federācija|Īrijas olimpiskās federācijas]] prezidents (1976—1989) |- | [[Adriāns Paulens]] || {{karogs|Nīderlande}} || align=center|Sudrabs || nīderlandiešu vieglatlēts; [[Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija|Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas]] prezidents (1976—1981) |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas federācija|Starptautiskās riteņbraukšanas federācijas]] prezidents (1958—1981) |- | [[Abdels Moneims Vahibi]] || {{karogs|Ēģipte}} || align=center|Sudrabs || ēģiptiešu bokseris |- | [[Slāhedīns Bālī]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || [[Tunisijas nacionālā Olimpiskā komiteja|Tunisijas nacionālās Olimpiskās komitejas]] prezidents (1987—2002) |- | [[Makss Bangerters]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Gregors Hradecki]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu kanoe airētājs |- | [[Enrike Kalādu]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Bronza || portugāļu sporta jājējs |- | [[Kāroli Kārpāti]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || ungāru cīkstonis |- | [[Irena Kiršenšteina-Ševiņska]] || {{karogs|Polija}} || align=center|Bronza || poļu vieglatlēte |- | [[Dž. Reimonds Ouens]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Kens Raiens]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Bronza || |- | [[Irina Rodniņa]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || padomju-krievu daiļslidotāja |- | [[Eduardo Janjess]] || {{karogs|Čīle}} || align=center|Bronza || |} === 1980. — 1975. gads === {| class="wikitable sortable" ! style="width:6em;|Gads || style="width:15em;|Saņēmējs || style="width:10em;|Valsts || style="width:6em;|Ordeņa kategorija || Nodarbošanās vai amats |- | rowspan=41 align=center|'''1980. gads''' || [[Maikls Moriss]] || {{karogs|Īrija}} || align=center|Zelts || 6. SOK prezidents (1972—1980) |- | [[Arnolds H. Bekets]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Alberts Dirikss]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Renato Viljams Džonss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Deniss Folovss]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Britu Olimpiskā komiteja|Britu Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1983) |- | [[Sidnijs Grandžs]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Sudrabs || [[Austrālijas Olimpiskā komiteja|Austrālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1977—1985) |- | [[Kurts Haslers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā šaušanas federācija|Starptautiskās šaušanas federācijas]] prezidents (1960—1976) |- | [[Deniss Hovels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu politiķis |- | [[Pablo Kaņaso]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Sudrabs || argentīniešu sporta šāvējs; [[Argentīnas Olimpiskā komiteja|Argentīnas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977) |- | [[Franko Kararo]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Itālijas Olimpiskā komiteja|Itālijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1978—1987) |- | [[Benito Kastehons]] || {{karogs|Spānija}} || align=center|Sudrabs || [[Spānijas Olimpiskā komiteja|Spānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1976—1980) |- | [[Klods Kolārs]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || [[Francijas nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] prezidents (1971—1982) |- | [[Rauls Mollē]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu sporta šāvējs; [[Beļģijas Olimpiskā komiteja|Beļģijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1965—1989) |- | [[Ignatijs Novikovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Čārlzs Palmers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta šāvējs |- | [[Anrī Purē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Amilkare Rota]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija|Starptautiskās bobsleja un skeletona federācijas]] prezidents (1960—1980) |- | [[Antons Skataretiko]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Bertils Sellforss]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Jošijuki Curuta]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu peldētājs |- | [[Sigge Bergmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Bronza || |- | [[Anita Defranca]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu airētāja |- | [[Mišels Eno]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Liza Ferisa]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || britu daiļlēcēja |- | [[Dona Freizere]] || {{karogs|Austrālija}} || align=center|Bronza || austrāliešu peldētāja |- | [[Aleks Frere]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Žans Klods Ganga]] || {{karogs|Kongo Republika}} || align=center|Bronza || |- | [[Marsello Garroni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Romas vasasaras olimpisko spēļu]] rīcības komitejas ģenerālsekretārs |- | [[Džons Henesijs]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Frederiks Holders]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Luiss Hurtado]] || {{karogs|Panama}} || align=center|Bronza || |- | [[Aleksandrs Jermakovs]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || |- | [[Jozefs Jungmans]] || {{karogs|Čehoslovākija}} || align=center|Bronza || čehu paukotājs un tiesnesis |- | [[Donato Martuči]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronza || |- | [[Klāra Makdermota]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Bronza || |- | [[Džefrijs Millers]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Robērs Parjentē]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |- | [[Džons Roda]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Bronza || |- | [[Huseins Sedžāns]] || {{karogs|Libāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Mustafa Traja]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Valters Zīgentālers]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=12 align=center|'''1979. gads''' || [[Hajs Omars Buseta]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Gustafs Dirsens]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru modernās pieccīņas sportists; [[Starptautiskā modernās pieccīņas savienība|Starptautiskās modernās pieccīņas savienības]] prezidents (1948—1960) |- | [[Mikio Oda]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || japāņu vieglatlēts |- | [[Herolds Medisons Raits]] || {{karogs|Kanāda}} || align=center|Sudrabs || kanādiešu vieglatlēts; [[Kanādas Olimpiskā komiteja|Kanādas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1969—1977) |- | [[Žeronimu Baptišta Bastošs]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Alfredo Hohāgens Diess Kanseko]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || [[Peru Olimpiskā komiteja|Peru Olimpiskās komitejas]] prezidents (1962—1964) |- | [[Marija Kvašņevska]] || {{karogs|Peru}} || align=center|Bronza || poļu vieglatlēte |- | [[Marsels Leklefs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu bobslejists |- | [[Imre Nēmets]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || ungāru vieglatlēts |- | [[Emmi Švābe]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Oto Šimičeks]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Lidija Zanki]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=20 align=center|'''1978. gads''' || [[Princis Bertils]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāvis |- | [[Renē Bondū]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs un tiesnesis |- | [[Domingoss de Souza]] || {{karogs|Portugāle}} || align=center|Sudrabs || portugāļu sporta jājējs |- | [[Falihs Fahmi]] || {{karogs|Irāka|1963}} || align=center|Sudrabs || irākiešu vieglatlēts |- | [[Emriss Loids]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu paukotājs |- | [[Adriano Rodoni]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|Starptautiskās riteņbraukšanas savienība]] prezidents (1958—1981) |- | [[Mario Vaskess Rana]] || {{karogs|Meksika}} || align=center|Sudrabs || meksikāņu biznesmenis un sporta administrators |- | [[Zafars Ali]] || {{karogs|Pakistāna}} || align=center|Bronza || pakistāniešu lauka hokejists un tiesnesis |- | [[Mihailo Andrejevičs]] || {{karogs|Dienvidslāvija}} || align=center|Bronza || |- | [[Hosē Gamarra Zorrilla]] || {{karogs|Bolīvija}} || align=center|Bronza || [[Bolīvijas Olimpiskā komiteja|Bolīvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1970—1982) |- | [[Hasīne Hamūda]] || {{karogs|Tunisija}} || align=center|Bronza || |- | [[Haralds Jespersens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskās kanoe federācija|Starptautiskās kanoe federācijas]] prezidents (1950—1954) |- | [[Paulo Martins Meira]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || |- | [[Els Oerters]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Bronza || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Mihels Ravarino]] || {{karogs|Monako}} || align=center|Bronza || Monako sporta šāvējs |- | [[Šarls Riolo]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Bronza || |- | [[Surdžits Sings Madžitija]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronza || |- | [[Jošinori Suzuki]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Bronza || |- | [[Hugo Virgilio Tedīns]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || argentīniešu airētājs |- | [[Ludmila Turiščeva]] || {{karogs|Argentīna}} || align=center|Bronza || padomju mākslas vingrotāja |- | rowspan=14 align=center|'''1977. gads''' || [[Maikls Ansels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || britu sporta jājējs |- | [[Kristiāns d'Oriola]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Sudrabs || franču paukotājs |- | [[Ingera K. Frita]] || {{karogs|Dānija}}/{{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Pasaules loka šaušanas federācija]]s prezidente (1961—1977) |- | [[Svens Loftmans]] || {{karogs|Zviedrija}} || align=center|Sudrabs || zviedru vieglatlēts un tiesnesis |- | [[Anselmo Lopess]] || {{karogs|Spānija|1977}} || align=center|Sudrabs || spāņu basketbolists |- | [[Rūdolfs Nemečke]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Sudrabs || SOK darbinieks |- | [[Masaji Tabata]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Japānas Olimpiskā komiteja|Japānas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1973—1977); [[1906. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu]] organizācijas komiteja ģenerālsekretārs |- | [[Renē de Rāve]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronze || [[Starptautiskā Peldēšanas federācija|Starptautiskās Peldēšanas federācijas]] prezidents (1948—1952) |- | [[Gunnars Hansens]] || {{karogs|Dānija}} || align=center|Bronze || |- | [[Nadežda Lekarska]] || {{karogs|Bulgārija|1971}} || align=center|Bronze || |- | [[Edoardo Mandžaroti]] || {{karogs|Itālija}} || align=center|Bronze || itālu paukotājs un tiesnesis |- | [[Alberto Narinjo Čeins]] || {{karogs|Kolumbija}} || align=center|Bronze || [[Kolumbijas Olimpiskā komiteja|Kolumbijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1937—1945) |- | [[Duta Raja]] || {{karogs|Indija}} || align=center|Bronze || |- | [[Roberto Antonio Leons Ričardss]] || {{karogs|Kuba}} || align=center|Bronze || kubiešu vingrotājs |- | rowspan=14 align=center|'''1976. gads''' || [[Pols Anspahs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Sudrabs || beļģu paukotājs |- | [[Albērs Demorē]] || {{karogs|Šveice}} || align=center|Sudrabs || šveiciešu hokeja tiesnesis |- | [[Dens Feriss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Herolds Ostafs]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || align=center|Sudrabs || [[Jaunzēlandes Olimpiskā komiteja|Jaunzēlandes Olimpiskās komitejas]] prezidents (1960—?); [[Okeānijas Olimpiskā komiteja|Okeānijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1981—1983) |- | [[Džesijs Ouenss]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu vieglatlēts |- | [[Hektors Paiss Rejess]] || {{karogs|Urugvaja}} || align=center|Sudrabs || [[Urugvajas Olimpiskā komiteja|Urugvajas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1940, 1945—1976) |- | [[Valters Vīlfings]] || {{karogs|Rietumvācija}} || align=center|Sudrabs || |- | [[Melmuts Behrends]] || {{karogs|Austrumvācija}} || align=center|Bronza || [[Austrumvācijas nacionālā Olimpiskā komiteja|Austrumvācijas nacionālās Olimpiskās komitejas]] prezidents (1952—1973) |- | [[Abderrahmāns el Hatībs]] || {{karogs|Maroka}} || align=center|Bronza || |- | [[Velters Jungs]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || align=center|Bronza || |- | [[Zoja Mironova]] || {{karogs|Padomju Savienība}} || align=center|Bronza || krievu ātrslidotāja un sporta ķirurģe |- | [[Kleantis Paleologs]] || {{karogs|Grieķija}} || align=center|Bronza || |- | [[Antoniu dos Reiss Karneiru]] || {{karogs|Brazīlija}} || align=center|Bronza || [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās Basketbola federācijas]] prezidents (1960—1968) |- | [[Haims Veins]] || {{karogs|Izraēla}} || align=center|Bronza || |- | rowspan=10 align=center|'''1975. gads''' || [[Eivrijs Brandidžs]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Zelts || 5. SOK prezidents (1952—1975); ordenis pasniegts pēc nāves |- | [[Rjotaro Azuma]] || {{karogs|Japāna}} || align=center|Sudrabs || [[Tokija]]s gubernators (1959—1967) |- | [[Migels de Kapriless]] || {{karogs|ASV}} || align=center|Sudrabs || amerikāņu paukotājs |- | [[Radjards Rasels]] || {{karogs|Lielbritānija}} || align=center|Sudrabs || [[Starptautiskā boksa asociācija|Starptautiskās boksa asociācijas]] prezidents (1962—1974) |- | [[Šarls Debērs]] || {{karogs|Beļģija}} || align=center|Bronza || beļģu paukotājs |- | [[Ģula Heģi]] || {{karogs|Ungārija}} || align=center|Bronza || [[Ungārijas Olimpiskā komiteja|Ungārijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1951—1964) |- | [[Džons Kasioka]] || {{karogs|Kenija}} || align=center|Bronza || [[Kenijas nacionālās Olimpiskā komiteja|Kenijas nacionālās Olimpiskā komitejas]] prezidents (1971—1978) |- | [[Lia Manoliu]] || {{karogs|Rumānija|1965}} || align=center|Bronza || rumāņu vieglatlēte |- | [[Elena Millere-Preisa]] || {{karogs|Austrija}} || align=center|Bronza || austriešu paukotāja |- | [[Žaks Tibo]] || {{karogs|Francija}} || align=center|Bronza || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie|*]] biwgbl7dgsia1fd2oneh2wn3cfq6nxh 0 460758 4519740 4256675 2026-09-10T03:52:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519740 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Vasjuganas purvi | alt_name = | native_name = ''Васюганские болота'' | iucn_category = IV | photo = | photo_width = | photo_caption = | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Sibīrija#Tomskas apgabals#Krievija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 57 | latm = 40 | lats = | latNS = N | longd = 75 | longm = 45 | longs = | longEW = E | type = | prot_category = | location = {{vieta|Krievija|Tomskas apgabals}} | nearest_city = Novijvasjugana | area = {{mērv|km²=53 000}} | established = {{dat|2006|3|10|N|bez}}<ref name="oopt" /> | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Tomskas apgabala dabas resursu un apkārtējās vides aizsardzības departaments | website = | footnotes = | embedded = }} '''Vasjuganas purvi''' ({{val|ru|Васюганские болота}}) ir viena no lielākajām purvu sistēmām pasaulē un lielākā ziemeļu puslodē, tie sastāda 2% no pasaules kūdras purvu platības.<ref name="unesco">[http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5114/ UNESCO: The Great Vasyugan Mire]</ref> Tie atrodas Rietumsibīrijā, starp [[Oba]]s un [[Irtiša]]s upēm, Vasjuganas līdzenuma teritorijā, kurš galvenokārt atrodas [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabalā]], ar nelielām daļām [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas]] un [[Omskas apgabals|Omskas]] apgabalos, [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra|Hantu-Mansu autonomajā apvidū]] un [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabala]] dienvidos (Uvatas un [[Toboļska]]s rajonos). Kopš 2007. gada Vasjuganas purvi ir kandidāti iekļaušanai [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā|UNESCO pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref name="unesco" /> == Apraksts == Purvu sistēmas platība ir 53 tūkstoši km² (ap 80% no Latvijas platības), tās garums no rietumiem uz austrumiem sasniedz 573 km, no ziemeļiem uz dienvidiem — 320 km, koordinātas — no 55°40' līdz 59°00' Z platumam un no 75°30' līdz 83°30' A garumam. [[Attēls:Карта_Васюганской_тундры.jpg|left|thumb| Caur purviem tekošās Vasjuganas upes shēma]] Vasjuganas purvi radās apmēram pirms 10 tūkstošiem gadu, un kopš tā laika to platība nepārtraukti pieaug - 75% no to mūsdienu platības pārpurvojušies pēdējos 500 gados. Purvi ir galvenais saldūdens avots reģionā (ūdens rezerves tajā ir 400 km³), šeit atrodas apmēram 800 tūkstoši mazu ezeru, sākas daudzas upes, ieskaitot [[Oma|Omu]] un [[Vasjugana|Vasjuganu]]. Līdzenuma maksimālais augstums 166 m [[vjl]]., tas nedaudz pazeminās ziemeļu virzienā.<ref>[http://bse.sci-lib.com/article003468.html "Васюганье" в Большой Советской Энциклопедии]</ref> Purvi satur milzīgas [[kūdra]]s rezerves un palīdz neitralizēt [[Siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]], saistot [[Ogleklis|oglekli]]. Atmosfērā izdalāmais oglekļa daudzums šajos purvos ir 1,6 reizes mazāks kā tas oglekļa daudzums, ko purvi no atmosfēras saista augsnē.<ref>[https://web.archive.org/web/20190820115501/http://www-sbras.nsc.ru/HBC/2001/n18-19/f18.html Комплексный мониторинг Большого Васюганского болота: современное состояние и процессы развития под воздействием природных и антропогенных факторов]</ref> Izpētīto kūdras rezervju apjoms pārsniedz 1 miljardu tonnu, vidējais iegulu dziļums ir 2,4 m, bet maksimālais — 10 m. Floristiski purvi ietilpst divās zonās — dienvidu [[taiga|taigā]] un subtaigā jeb taigas [[bērzi|bērzu]] un [[apses|apšu]] apakšzonā. Gandrīz visu teritoriju aizņem purvi, ap 60% no tiem — atklātie, meži sastopami tikai pie lielākajām upēm.<ref name="unesco" /> Vasjuganas purvi ir mājvieta daudzveidīgai vietējai faunai, ieskaitot retās sugas. Purvā citu starpā dzīvo [[Ziemeļbriedis|ziemeļbrieži]], [[Klinšu ērglis|klinšu ērgļi]], [[Jūras ērglis|jūras ērgļi]], [[Zivjērglis|zivjērgļi]], [[lielā čakste]], [[lielais piekūns]]. Ievērojamā skaitā ir [[Parastās vāveres|vāveres]], [[Alnis|aļņi]], [[Sabulis|sabuļi]], [[Medņu ģints|medņi]], [[baltirbes]], [[mežirbes]], [[rubeņi]], mazākā daudzumā [[Eiropas ūdele|ūdeles]], [[Eiropas ūdrs|ūdri]], [[Tinis|āmrijas]]. Flora arī ietver retas un apdraudētas augu sugas un to kopienas. No savvaļas ogām tiek plaši izplatīti: [[Dzērveņu apakšģints|dzērvenes]], zilenes, [[lācene]]s. Mūsdienās purvu faunu un floru apdraud teritorijas attīstīšana naftas un gāzes atradņu izpētes un izmantošanas laikā lieguma rietumdaļā. Turklāt krītošās nesējraķešu otrās pakāpes, kas nāk no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]], piesārņo teritoriju ar nesadeguša heptila — raķešdegvielas komponenta atliekām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://e-lib.gasu.ru/konf/biodiversity/2010/48.pdf|title=Современное геоэкологическое состояние Васюганского болотного массива|last=Земцов А. А., Савченко Н. В.|publisher=// e-lib.gasu.ru|access-date=2013-07-08|date=|archive-date=2015-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20150518092121/http://e-lib.gasu.ru/konf/biodiversity/2010/48.pdf}}</ref> Vasarā purvi ir gandrīz neizbraucami pat ar specializētu transportu. Kravu pārvadājumi uz naftas atradnēm un ģeoloģiskās izpētes grupām tiek veikti ziemā. Teritorijas klimats ir krasi kontinentāls ar īsu karstu vasaru un garu aukstu ziemu, vidējā gada temperatūra — -1,1°C. Janvāra vidējā t° ir -20,5°C, jūlija — +17,6°C, nokrišņu daudzums 440—480 mm gadā.<ref name="unesco" /> 1941. gada deportāciju laikā Vasjuganas purvi bija viena no vietām, kur nometināja no Latvijas izsūtītos, tai skaitā [[Hermanis Albats|Hermaņa Albata]] ģimeni.<ref name="sd">[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/kad-nebaidisieties-zvaniet Andrejs Albats, Kad nebaidīsieties, zvaniet..., pierakstīja Ieva Puķe] publicēts: „Sestdiena”, Nr.203., Rīgā, 2002. gada 31. augustā, 4.-6.lpp.</ref> == Vasjuganas liegums un rezervāts == 2006. gadā tika izveidots Vasjuganas [[dabas liegums]] ({{val|ru|Государственный комплексный (ландшафтный) заказник областного значения "Васюганский"}}). Liegumā ir stingra aizsardzības režīma zona (17,2 tūkstoši km²) un ierobežotas saimnieciskas darbības zona (33,8 tūkstoši km²).<ref name="oopt">[http://oopt.aari.ru/oopt/%D0%92%D0%B0%D1%81%D1%8E%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-0 ĪADT saraksts - Васюганский]</ref> 2017. gada septembrī tajā izveidoja ap 6000 km² (614,8 tūkstoši hektāru)<ref name="tass">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/sibir-news/5300632|title=ТАСС: Созданный в Сибири Васюганский заповедник объединили с заповедником «Кузнецкий Алатау».|last=|website=tass.ru|access-date=2020-01-14|date=|language=ru}}</ref> lielu Vasjuganas [[Dabas rezervāts|rezervātu]],<ref>[https://wildniseuropa.blogspot.com/2018/01/russland-grundet-neuen-lake-ladoga.html Russland gründet neuen Lake Ladoga-Nationalpark und neuen Eastern Gulf of Finland-Naturpark an der Grenze zu Finnland]</ref> apvienojot lieguma teritorijas daļu un blakus esošos purvus [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabala]] Ubinskas un Severnijas rajonos un Tomskas apgabala Bakčarskas rajonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://government.ru/docs/30650/|title=Постановление правительства РФ|last=|website=government.ru|access-date=2020-01-14|date=|language=ru}}</ref> 2018. gada jūnijā par Vasjuganas rezervāta vadītāju tika iecelts Aleksejs Vasiļčenko, kurš vienlaikus palika Kuzņeckas Alatau dabas rezervāta direktors. Tika plānots pilnībā apvienot abu rezervātu vadību, izveidojot vietējo filiāli [[Tomska|Tomskā]],<ref name="tass" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuz-alatau.ru/news/novosti-zapovednika/696-zapovednik-kuznetskij-alatau-obedinili-s-zapovednikom-vasjuganskie-bolota.html|title=Информация на сайте Заповедника Кузнецкий Алатау.|access-date=2019-01-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180621171051/http://www.kuz-alatau.ru/news/novosti-zapovednika/696-zapovednik-kuznetskij-alatau-obedinili-s-zapovednikom-vasjuganskie-bolota.html|archivedate=2018-06-21}}</ref> tomēr Tomskas apgabala administrācijas preses dienests 2020. gada janvārī paziņoja par neatkarīgas federālās valsts budžeta iestādes “Vasjuganas valsts dabas rezervāta“ biroja atvēršanu Tomskā, par kura direktori tika iecelta Olga Antoškina.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riatomsk.ru/article/20200113/ofis-upravleniya-goszapovednikom-vasyuganskij-otkrilsya-v-tomske/|title=РИАТомск: Офис управления заповедником «Васюганский» открылся в Томске.|last=|website=www.riatomsk.ru|access-date=2020-01-14|date=|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Васюганское болото (природные условия, структура и функционирование) / Под ред. Л. И. Инишевой. — Томск: ЦНТИ, 2000. — 136 с. * Инишева Л. И., Земцов А. А., Инишев Н. Г. Васюганское болото: изученность, структура, направления использования // География и природные ресурсы. 2002. № 2. С. 84—89. * [https://web.archive.org/web/20140407072354/http://zapovednik-mordovia.ru/biblio/bolshoe_vasyuganskoe_boloto_2002.djvu Большое Васюганское болото: Современное состояние и процессы развития / Под общ. ред. М. В. Кабанова.] — Томск: Изд-во Института оптики атмосферы СО РАН, 2002. — 230 с. * Езупенок А. Э. К вопросу о заповедании части Васюганского болота // Болота и биосфера: материалы первой Научной школы (23—26 сент. 2002 г.). — Томск, 2003. — С. 104—107. * Ипполитов И. И., Кабанов М. В., Катаев С. Г. и др. О влиянии Васюганского болота на температуру окружающей среды // Болота и биосфера: материалы первой Научной школы (23—26 сент. 2002 г.). — Томск, 2003. — С. 123—135. * [http://www.lib.tpu.ru/fulltext/a/2005/44.pdf Здвижков М. А. Гидрогеохимия Васюганского болотного массива.] — Томск, 2005. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://dproos.nso.ru/sites/dproos.nso.ru/wodby_files/files/migrate/deyatelnost/pamyatniki/Documents/OVOS%20Vasyugan.pdf Материалы обследования территории Васюганского заповедника] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190215020415/http://www.dproos.nso.ru/sites/dproos.nso.ru/wodby_files/files/migrate/deyatelnost/pamyatniki/Documents/OVOS%20Vasyugan.pdf |date={{dat|2019|02|15||bez}} }} [[Kategorija:Purvi]] [[Kategorija:Krievijas hidrogrāfija]] [[Kategorija:Novosibirskas apgabals]] [[Kategorija:Omskas apgabals]] [[Kategorija:Tomskas apgabals]] kigu7nowaut0eydnsh25agnjeuwmdz3 0 462337 4519606 4498729 2026-09-09T15:42:03Z Bendžamins 76862 4519606 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|18}} | birth_place = | caps1 = 17 | caps2 = 191 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Ituano FC|Ituano]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Gvaruļusa}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | goals1 = 6 | goals2 = 41 | height = 180 | image = Gabriel Martinelli Brazil V Morocco 13 June 2026-144.jpg | caption = Martinelli 2026. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalyears1 = 2019—2020 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Gabriels Martinelli | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019—2026 | nationalyears2 = 2022— | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps2 = 27 | nationalgoals2 = 5 | clubs3 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | years3 = 2026— | caps3 = 2 | goals3 = 0 }} '''Gabriels Martinelli''' ({{Val|pt|Gabriel Martinelli}}, dzimis {{Dat|2001|6|18}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Martinelli pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]''. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025—26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA kauss]]: 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2023 * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> '''Brazīlija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Martinelli, Gabriels}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 23x8cbmredqs0ld4nenkpylpr0mzzdg 0 465437 4519630 4242951 2026-09-09T16:03:53Z Bendžamins 76862 4519630 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|9}} | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalgoals3 = 0 | nationalcaps3 = 2 | years2 = 2015—2020 | years1 = 2008—2015 | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | playername = Rafaels Pereira da Silva | name = | nationalcaps1 = 12 | nationalyears1 = 2007 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalgoals2 = 1 | birth_place = | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps2 = 7 | caption = Rafaels 2015. gadā | image = Zenit-Lion15 (8).jpg | height = 172 | goals2 = 2 | goals1 = 5 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps2 = 103 | caps1 = 109 | nationalyears3 = 2012 | caps3 = 21 | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] | goals3 = 0 | years3 = 2020—2021 | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Botafogo de Futebol e Regatas|Botafogo]] | years4 = 2021—2024 | caps4 = 40 | goals4 = 0 | totalcaps = 265 | totalgoals = 7 }}'''Rafaels Pereira da Silva''' ({{Val|pt|Rafael Pereira da Silva}}, dzimis {{Dat|1990|7|9}}), zināms arī kā '''Rafaels''' (''Rafael''), ir [[Brazīlija]]s bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s pārstāvis. Eiropā Rafaels ir spēlējis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Manchester United FC|''Manchester United'']], ''[[Ligue 1]]'' komandā [[Lionas "Olympique"|Lionas "''Olympique''"]]<nowiki/>un [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas "Başakşehir"|Stambulas "''Başakşehir''"]]. Karjeru noslēdzis Brazīlijas komandā [[Riodežaneiro "Botafogo"|Riodežaneiro "''Botafogo''"]]. [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā Rafaels ir spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2008—09, 2010—11, 2012—13 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2009—10 * [[FA Community Shield]]: 2008, 2011, 2013 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2008 '''Botafogo''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta B sērija|Brazīlijas B sērija]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Silva, Rafaels Pereira da}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Botafogo" spēlētāji]] hqi84u20ili5luca7lp9jfjpp7m41ez 0 467325 4519588 4241016 2026-09-09T15:11:46Z Bendžamins 76862 4519588 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|8}} | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2018—2020 | nationalyears1 = 2011 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | caption = Allans 2021. gadā | name = | playername = Allans Markess Loureiru | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009—2012 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2015—2020 | nationalcaps2 = 10 | image = Allan Marques Loureiro in Everton (cropped).jpg | birth_place = | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio]] | caps1 = 51 | caps2 = 104 | caps3 = 168 | caps4 = 52 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | height = 175 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 11 | goals4 = 0 | years4 = 2020—2022 | clubs5 = {{flaga|AAE}} [[Al Wahda FC|Al Wahda]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 45 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"]] | caps6 = 47 | goals6 = 0 | years6 = 2024— }}'''Allans Markess Loureiru''' ({{Val|pt|Allan Marques Loureiro}}, dzimis {{Dat|1991|1|8}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], spēle [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlases]] spēlētājs. Kopš 2024. gada Allans pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu [[Riodežaneiro "Botafogo"]]. == Sasniegumi == '''Napoli''' * [[Coppa Italia]]: 2019—20 '''Brazīlija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Loureiru, Allans Markess}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Al Wahda FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Vasco da Gama" spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Botafogo" spēlētāji]] lfc0faj9t24fh9yuci8ixoh53kgy4w7 0 467882 4519654 4312624 2026-09-09T16:55:27Z ~2026-48958-61 150098 skolēnu skaits un skolas nosaukums 4519654 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines 2. pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|www.olaine2vsk.lv}} }} '''Olaines 2. vidusskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011) == Vēsture == Olaines 2. vidusskola uzsāka darbību 1976. gadā, kad to atdalīja no [[Olaines 1. vidusskola]]s ar latviešu mācību valodu. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi.<ref>[http://www.olaine2vsk.lv/ olaine2vsk.lv]</ref> [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēs par Olaines novada pamatskolu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] kc9lb9rd0tyqmwwzppnejejerit5rlj 4519714 4519654 2026-09-09T20:45:28Z Egilus 27634 4519714 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|https://www.olainepsk.lv/}} }} '''Olaines pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Vēsture == '''Olaines 2. vidusskola''' uzsāka darbību 1976. gadā, kad to atdalīja no [[Olaines 1. vidusskola]]s ar latviešu mācību valodu. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēja par Olaines pamatskolu. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] 2396t29qoa2689qisxuefetyljg7r41 4519782 4519714 2026-09-10T06:27:25Z ~2026-49045-91 150121 4519782 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|https://https://www.olainepsk.lv//}} }} '''Olaines pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Vēsture == '''Olaines 2. vidusskola''' uzsāka darbību 1976. gadā, kad to atdalīja no [[Olaines 1. vidusskola]]s ar latviešu mācību valodu. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēja par Olaines pamatskolu. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] jlnkodl0jen8iw7q4cy2b36jaibbpxz 4519783 4519782 2026-09-10T06:28:00Z ~2026-49045-91 150121 /* ievads */ 4519783 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|https://https://www.olainepsk.lv/}} }} '''Olaines pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Vēsture == '''Olaines 2. vidusskola''' uzsāka darbību 1976. gadā, kad to atdalīja no [[Olaines 1. vidusskola]]s ar latviešu mācību valodu. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēja par Olaines pamatskolu. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] 2j015atmwd7enz27456ueu60tg1olgk 4519784 4519783 2026-09-10T06:28:14Z ~2026-49045-91 150121 /* ievads */ 4519784 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|https://https://www.olainepsk.lv}} }} '''Olaines pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Vēsture == '''Olaines 2. vidusskola''' uzsāka darbību 1976. gadā, kad to atdalīja no [[Olaines 1. vidusskola]]s ar latviešu mācību valodu. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēja par Olaines pamatskolu. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] ej3onnqu9qx4672ydp49r20li0hxmf3 4519785 4519784 2026-09-10T06:28:42Z ~2026-49045-91 150121 /* ievads */ 4519785 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|www.olainepsk.lv}} }} '''Olaines pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Vēsture == '''Olaines 2. vidusskola''' uzsāka darbību 1976. gadā, kad to atdalīja no [[Olaines 1. vidusskola]]s ar latviešu mācību valodu. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēja par Olaines pamatskolu. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] 7cgnw2v6pgddh91i8byi9h5o4z9nqkd 4519799 4519785 2026-09-10T07:53:21Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Olaines 2. vidusskola]] uz [[Olaines pamatskola]] 4519785 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|www.olainepsk.lv}} }} '''Olaines pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Vēsture == '''Olaines 2. vidusskola''' uzsāka darbību 1976. gadā, kad to atdalīja no [[Olaines 1. vidusskola]]s ar latviešu mācību valodu. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēja par Olaines pamatskolu. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] 7cgnw2v6pgddh91i8byi9h5o4z9nqkd 4519801 4519799 2026-09-10T07:55:21Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4519801 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Olaines pamatskola |attēla_nos = Olaines 2. vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1976 |vieta = Skolas iela 1, [[Olaine]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Velta Veinberga |skoleni = 739 (2026) |mlapa = {{url|www.olainepsk.lv}} }} '''Olaines pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola [[Olaine|Olainē]], kas atrodas Skolas ielā 1. == Vēsture == 1976. gadā no [[Olaines 1. vidusskola]]s atdalīja klases ar krievu mācību valodu un izveidoja '''Olaines 2. vidusskolu'''. 2020./2021. mācību gadā skolā bija nokomplektētas 29 klases un viena pirmsskolas klase (24 bērni), kopā 744 skolēni. Sākumskolā strādāja 2 pagarinātās dienas grupas. Skolā strādāja 64 skolotāji, 5 interešu izglītības skolotāji un 36 tehniskie darbinieki, kā arī psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālais pedagogs, medmāsa un pedagoga palīgi. [[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā. 2026. gadā 31. augustā Olaines 2. vidusskolu reorganizēja par Olaines pamatskolu. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (21011121, 2. modelis) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (52101562) == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] [[Kategorija:Olaines novads]] iq9vqeryku5v21g8dwv9ntiac05ld17 0 468617 4519568 4506018 2026-09-09T14:27:22Z Baisulis 11523 /* Tēli */ sīkumi..... 4519568 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 626 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3<br> Nemīlētie: Fināls | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|8|N|bez}} |- |Nemīlētie: FINĀLS |'''10''' |62 |{{dat|2026|1|19|N|bez}} |{{dat|2026|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv|archive-date=2022-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220215180741/https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Noslepkavots. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Polina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. Bija smadzeņu audzējs. Sašāva Harim rokā, kad Kogani uzbruka Nellijai, Bija attiecībās ar Vitautu Moricu, Pēc tam, kad viņa aizlidoja uz Spāniju. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) — Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Oļģerts Augulis jeb Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī atrada narkotikas. Pēc tam, kad viņu atlaida no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par Jāņa Baloža un Raja Kogana slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Aļģirts jeb Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. * '''Rolands''' † ([[Reinis Ozoliņš]]) — Bārmenis. Gāja bojā autoavārijā, pēc tam, kad Marks dzērumā brauca ar automašīnu, izraisīja autoavāriju. * '''Andžela''' ([[Rūta Vītiņa]]) — Švarca audzinātāja no bērnu nama. Izstāstīja Švarcam par viņa māti un kas ir viņa īstais tēvs. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 9435w95zguc8pg7xhxzmkmyabwn7clh 0 468967 4519845 4516243 2026-09-10T11:57:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519845 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Xiaomi Corporation'' | native_name = {{lang|zh-cn|小米集团}} | romanized_name = | logo = Xiaomi logo (2021-).svg | logo_size = 100px | image = XiaomiHangzhouStore.jpg | image_size = 260px | image_caption = ''Xiaomi'' veikals [[Handžou]] | type = [[publiska kapitālsabiedrība]] | industry = {{plainlist| * [[sadzīves elektronika]] * [[datora aparatūra]]}} | foundation = {{dat|2010|4|6||bez}} | founder = [[Lei Juņs]] | location_city = {{vieta|Ķīna|Pekina|Haidiaņas apgabals}} | area_served = visā pasaulē | key_people = {{plainlist| * [[Lei Juņs]] (līdzdibinātājs un izpilddirektors) * Liņs Biņs (prezidents)}} | products = {{plainlist| * [[mobilais tālrunis|mobilie tālruņi]] * [[lietu internets|lietu interneta]] preces}} | revenue = {{increase}} CN¥ 365,906 miljardi (2024)<ref name="Annual Results">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.mi.com/system/files-encrypted/nasdaq_kms/assets/2025/04/24/5-27-15/%E8%8B%B1%E6%96%87.pdf|title=Annual Results|accessdate=31 March 2020}}</ref> | operating_income = {{increase}} CN¥ 24,503 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | net_income = {{increase}} CN¥ 23,578 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | assets = {{increase}} CN¥ 403,16 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | equity = {{increase}} CN¥ 189,2 miljardi (2024)<ref name="Annual Results"/> | num_employees = {{nobr|43 688 (2024. gads)<ref name="Annual Results"/>}} | owner = | subsid = {{plainlist| * ''[[Youpin]]'' * ''[[Meitu]]'' * ''[[Sunmi]]''}} | brands = {{plainlist| * ''[[Pocophone]]'' * ''[[Redmi]]'' * ''[[Mijia]]'' * ''[[Black Shark]]''}} }} '''''Xiaomi''''' ({{val|zh|小米}}, {{izrunā|ɕjǎu.mì}} — ''Sjaomi'',<ref>Atveidojot uzņēmuma nosaukumu pēc [[piņjiņa tabula]]s, latviski tā nosaukums skan '''Sjaomi'''.</ref> "[[prosa]]s grauds"<ref>{{Ziņu atsauce |last=Wong |first=Sue-Lin |date=29 October 2012 |title=Challenging Apple by Imitation |url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html |url-access= |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130507214352/http://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html |archive-date=7 May 2013 |work=[[The New York Times]]}}</ref>) ir [[Ķīna]]s starptautisks tehnoloģiju uzņēmums. Uzņēmuma galvenie produkti ir [[viedmājoklis|viedmājokļa]] un [[lietu internets|lietu interneta]] ierīces, programmatūras un elektroautomobiļi. ''Xiaomi'' dibināts 2010. gadā Ķīnas galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]]. 2026. gadā uzņēmums ieņēma 232. vietu ''[[Fortune Global 500]]'' sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fortune.com/ranking/global500/|title=Fortune Global 500|website=Fortune|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2025. gadā ''Xiaomi'' noslēdza reklāmas līgumu ar [[Xiaomi arēna|Arēnu Rīga]], saskaņā ar kuru tā piecus gadus sauksies "Xiaomi Arēna".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/|title=“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni|website=tv3.lv|access-date=2025-01-27|date=2025-01-27|language=lv|archive-date=2025-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20250127165133/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/arena-riga-partop-par-xiaomi-arenu-jauns-nosaukums-jauni-plani/}}</ref> == Vēsture == === 2010.—2013. gads === 2010. gada 6. aprīlī ''Xiaomi'' līdzdibināja Lei Džuns un vēl seši citi: * Lins Bins (林斌), ''Google'' Ķīnas Inženierzinātņu institūta viceprezidents * Džou Guanpins (周光平), ''Motorola'' Pekinas pētniecības un attīstības centra vecākais direktors * Liu De (刘德), Pekinas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Rūpnieciskā dizaina katedras vadītājs * Li Vaņcjans (黎万强), ''Kingsoft Dictionary'' ģenerāldirektors * Huans Dzjandzi (黄江吉), galvenais attīstības vadītājs * Hongs Fens (洪峰), Google Ķīnas vecākais produktu vadītājs Lei bija strādājis ''Kingsoft'' kā vadītājs un bijis iesaistīts Joyo.com dibināšanā un pārvaldībā, pēdējais no tiem 2004. gadā tika pārdots [[Amazon]] par 75 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html|title=Challenging Apple by Imitation|work=The New York Times|access-date=2026-08-24|date=2012-10-29|last=Wong|first=Sue-Lin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Uzņēmuma dibināšanas laikā Lei nebija apmierināts ar citu mobilo tālruņu ražotāju produktiem un domāja, ka varētu izveidot labāku. 2010. gada 16. augustā ''Xiaomi'' laida klajā savu pirmo ''[[Android]]'' bāzes programmaparatūru [[MIUI]] (tagad ''[[Xiaomi HyperOS]]'').<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/Xiaomi/status/1293152991025848321|title=Xiaomi (@Xiaomi) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-08-24|date=2020-08-11|language=en-US}}</ref> 2010. gadā uzņēmums A sērijas finansējuma kārtā piesaistīja 41 miljonu ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thenextweb.com/news/chinese-smartphone-maker-xiaomi-confirms-new-216-million-round-of-funding|title=Chinese smartphone maker Xiaomi confirms new $216 million round of funding}}</ref> 2011. gada augustā uzņēmums laida klajā savu pirmo tālruni — ''[[Xiaomi Mi 1]]''. Ierīcei bija ''Xiaomi'' MIUI programmaparatūra un ''Android'' instalācija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html|title=Challenging Apple by Imitation|work=The New York Times|access-date=2026-08-24|date=2012-10-29|last=Wong|first=Sue-Lin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2011-08-16-xiaomi-m1-with-miui-os-a-310-phone-with-1-5ghz-dual-core-soc-a.html|title=Xiaomi Phone with MIUI OS: a $310 Android with 1.5GHz dual-core SoC and other surprises|last=Lai|first=Richard|website=Engadget|access-date=2026-08-24|date=2011-08-16|language=en-US}}</ref> 2011. gada decembrī uzņēmums B sērijas kārtā piesaistīja 90 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://thenextweb.com/news/chinese-smartphone-maker-xiaomi-confirms-new-216-million-round-of-funding|title=Chinese Phone Maker Raises $216 Million Series C Funding|work=TNW {{!}} Asia|access-date=2026-08-24|date=2012-06-26|last=Russell|first=Jon|language=en-US}}</ref> 2012. gada jūnijā uzņēmums C sērijas finansējuma kārtā piesaistīja 216 miljonus ASV dolāru ar 4 miljardu ASV dolāru novērtējumu. Pirmajā finansējuma kārtā piedalījās institucionālie investori, tostarp ''[[Temasek Holdings]]'', ''[[IDG Capital]]'', ''[[Qiming Venture Partners]]'' un ''[[Qualcomm]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/10/29/technology/challenging-apple-by-imitation.html|title=Challenging Apple by Imitation|work=The New York Times|access-date=2026-08-24|date=2012-10-29|last=Wong|first=Sue-Lin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pcworld.com/article/2047772/xiaomi-the-money-who-is-this-mobile-company-thats-poaching-techs-top-shelf-talent-.html|title=Xiaomi the money! Who is this mobile company that's poaching Tech's top shelf talent?|work=PCWorld|access-date=2026-08-24|language=en|archive-date=2021-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210414061151/https://www.pcworld.com/article/2047772/xiaomi-the-money-who-is-this-mobile-company-thats-poaching-techs-top-shelf-talent-.html}}</ref> 2013. gada augustā uzņēmums nolīga [[Hugo Barra|Hugo Barru]] no Google, kur viņš bija [[Android]] platformas produktu pārvaldības viceprezidents.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/technology-23879496|title=Google executive Hugo Barra poached by China's Xiaomi|work=BBC News|access-date=2026-08-24|date=2013-08-29|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2013-08-29/what-ex-google-exec-hugo-barra-can-do-for-chinas-xiaomi|title=What Ex-Google Exec Hugo Barra Can Do for China's Xiaomi|work=Bloomberg.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/simonmontlake/2013/08/28/chinas-xiaomi-hires-ex-google-vp-to-run-overseas-business/|title=China's Xiaomi Hires Ex-Google VP To Run Overseas Business|last=Montlake|first=Simon|website=Forbes|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tomshardware.com/news/hugo-barra-sergey-brin-susan-wojcicki-xiaomi-google,24054.html|title=Google Executive Departs During "Love Quadrangle" Rumors|last=October|first=Kevin Parrish Former Android VP Hugo Barra will serve as Vice President of China's Xiaomi Global in|website=Tom's Hardware|access-date=2026-08-24|date=2013-08-29|language=en}}</ref> Viņš tika pieņemts darbā par ''Xiaomi'' [[Viceprezidents|viceprezidentu]], lai paplašinātu uzņēmumu ārpus kontinentālās Ķīnas, padarot ''Xiaomi'' par pirmo viedtālruņu pārdošanas uzņēmumu, kas pārvilināja vecāko darbinieku no ''Google Android'' komandas. Viņš pameta uzņēmumu 2017. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/01/22/hugo-barra-is-leaving-his-position-as-head-of-international-at-xiaomi-after-3-5-years/|title=Hugo Barra is leaving his position as head of international at Xiaomi after 3.5 years|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2017-01-23|language=en-US}}</ref> 2013. gada septembrī ''Xiaomi'' paziņoja par savu viedtālruni ''Xiaomi Mi 3'' un ''Android'' bāzes 47 collu 3D saderīgu viedtelevizoru, ko salika ''[[Sony]]'' televizoru ražotājs [[Taivāna (sala)|Taivānas]] uzņēmums ''[[Wistron]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2013-09-05-xiaomi-miphone-3-xiaomi-tv-china-android.html|title=Xiaomi unveils new Android-powered 5-inch MI3, 47-inch smart TV in China|last=Lawler|first=Richard|website=Engadget|access-date=2026-08-24|date=2013-09-05|language=en-US}}</ref> 2013. gada oktobrī tas kļuva par piekto visvairāk izmantoto viedtālruņu zīmolu Ķīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitimes.com/news/a20131003PR207.html|title=Xiaomi outperforms HTC to become fifth most used smartphone brand in China, says TrendForce|last=Taipei|first=Steve Shen, DIGITIMES|website=DIGITIMES|access-date=2026-08-24|date=2013-10-03|language=en}}</ref> 2013. gadā ''Xiaomi'' pārdeva 18,7 miljonus viedtālruņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techinasia.com/xiaomi-sold-26-million-phones-in-first-half-2014|title=Tech in Asia - Connecting Asia's startup ecosystem|website=www.techinasia.com|access-date=2026-08-24|language=en-US}}</ref> === 2014—2020 === 2014. gada februārī ''Xiaomi'' paziņoja par savu paplašināšanos ārpus Ķīnas, atverot starptautisku galveno mītni [[Singapūra|Singapūrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2014/02/13/xiaomi-sets-singapore-launch-date-as-it-prepares-for-global-expansion/|title=Xiaomi Sets Singapore Launch Date As It Prepares For Global Expansion|last=Shu|first=Catherine|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2014-02-14|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hardwarezone.com.sg/mobile/smartphones/tech-news-xiaomi-set-international-headquarters-singapore|title=Xiaomi to Set Up International Headquarters in Singapore|website=HardwareZone Singapore|access-date=2026-08-24|date=2014-02-19|language=en-SG}}</ref> 2014. gada aprīlī ''Xiaomi'' iegādājās domēna vārdu mi.com par rekordlielu summu 3,6 miljoni ASV dolāru, kas ir visdārgākais domēna vārds, kāds jebkad iegādāts Ķīnā, aizstājot xiaomi.com kā uzņēmuma galveno domēna vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/tech/mobile/xiaomi-spent-3-6m-on-new-two-letter-domain/|title=Xiaomi spends $3.6 million on new two-letter domain - CNET|last=bio|first=See full|access-date=2026-08-24|date=2014-04-25|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://gsminsider.com/2014/04/xiaomi-purchased-mi-com-domain-record-3-6-million-new-url-global-users/|title=XiaoMi Purchased Mi.com Domain For A Record $3.6 Million, New URL For Global Users|work=GSM Insider - Gadgets News From The Insider|access-date=2026-08-24|date=2014-04-22|language=en-US}}</ref> 2014. gada septembrī ''Xiaomi'' iegādājās 24,7 % [[Roborock]] akciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/09/03/dyson-challenger-dreame-raises-15-million/|title=Xiaomi backs Dyson's Chinese challenger Dreame in $15 million round|last=Liao|first=Rita|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2020-09-03|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2020/02/24/xiaomi-backed-roborock-ipo/|title=Xiaomi-backed Roborock gets listed; raises $641 million|last=Jeet|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2020-02-24|language=en-US}}</ref> 2014. gada decembrī ''Xiaomi'' piesaistīja 1,1 miljardu ASV dolāru ar novērtējumu vairāk nekā 45 miljardu ASV dolāru apmērā, padarot to par vienu no vērtīgākajiem privātajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē. Finansējuma kārtu vadīja Honkongā bāzētais tehnoloģiju fonds ''All-Stars Investment Limited'', kuru vadīja bijušais [[Morgan Stanley]] analītiķis Ričards Dži.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/xiaomi-raises-over-1-billion-valuation-exceeds-45-billion-2014-12|title=The 'Apple Of China' Raises Over $1 Billion, Valuation Skyrockets To More Than $45 Billion|last=Smith|first=Dave|website=Business Insider|access-date=2026-08-24|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caixinglobal.com/2018-07-06/xiaomi-ceo-tries-to-follow-in-steve-jobs-footsteps-101304441.html|title=Xiaomi CEO Tries to Follow in Steve Jobs’ Footsteps - Caixin Global|website=www.caixinglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marketwatch.com/story/xiaomi-raises-another-11-billion-to-become-most-valuable-tech-start-up-2014-12-29|title=Xiaomi raises another $1.1 billion to become most-valuable tech start-up|last=Carew|first=Douglas MacMillan,Rick|website=MarketWatch|access-date=2026-08-24|date=2014-12-29|language=EN-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://online.wsj.com/articles/chinas-xiaomi-raises-over-1-billion-in-investment-round-1419093589|title=China’s Xiaomi Valued at More Than $45 Billion|work=Wall Street Journal|access-date=2026-08-24|date=2014-12-20|last=Osawa|first=Juro|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> 2014. gadā uzņēmums pārdeva vairāk nekā 60 miljonus viedtālruņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2015/01/03/xiaomi-2014/|title=Xiaomi Confirms It Sold 61M Phones In 2014, Has Plans To Expand To More Countries|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2015-01-04|language=en-US}}</ref> 2014. gadā 94% no uzņēmuma ieņēmumiem nāca no mobilo tālruņu pārdošanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/opinion/articles/2014-11-06/xiaomi-s-killer-app-its-business-model|title=Xiaomi's Killer App Is Its Business Model|work=Bloomberg.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2015. gada aprīlī ''Ratan Tata'' iegādājās daļu uzņēmumā ''Xiaomi''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.in/latest/corporate/story/ratan-tata-acquires-stake-in-chinese-handset-maker-xiaomi-50191-2015-04-27|title=Ratan Tata acquires stake in Xiaomi - BusinessToday|website=Business Today|access-date=2026-08-24|date=2015-04-27|language=en}}</ref> 2015. gada 30. jūnijā ''Xiaomi'' paziņoja par paplašināšanos [[Brazīlija|Brazīlijā]], laižot klajā vietēji ražoto ''[[Redmi]]'' 2; tā bija pirmā reize, kad uzņēmums salika viedtālruni ārpus Ķīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2015/06/30/xiaomi-brasil/|title=Xiaomi Expands Its Empire To Brazil, Will Sell First Smartphone There July 7|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2015-06-30|language=en-US}}</ref> Tomēr uzņēmums pameta Brazīliju 2016. gada otrajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techtudo.com.br/noticias/2017/01/xiaomi-abandona-lojas-virtuais-e-some-da-internet-brasileira.ghtml|title=Xiaomi abandona lojas virtuais e some da internet brasileira|website=TechTudo|access-date=2026-08-24|date=2017-01-19|language=pt-BR}}</ref> 2016. gada 26. februārī ''Xiaomi'' laida klajā Mi5, ko darbina ''Qualcomm Snapdragon 820'' procesors.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/technology-35648857|title=MWC 2016: Xiaomi unveils ceramic-backed Mi5 smartphone|work=BBC News|access-date=2026-08-24|date=2016-02-24|language=en-GB}}</ref> 2016. gada 3. martā ''Xiaomi'' Indijā laida klajā Redmi Note 3 Pro, kas bija pirmais viedtālrunis, ko darbina ''Qualcomm Snapdragon 650'' procesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/xiaomi-redmi-note-3-india-launch-set-for-march-3-805285|title=Xiaomi Redmi Note 3 India Launch Set for March 3|access-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260824135812/https://www.gadgets360.com/mobiles/news/xiaomi-redmi-note-3-india-launch-set-for-march-3-805285}}</ref> 2016. gada 10. maijā ''Xiaomi'' laida klajā ''Mi Max'', ko darbina ''Qualcomm Snapdragon 650/652'' procesors.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/parmyolson/2016/05/10/xiaomi-launches-its-biggest-phone-the-6-4-inch-mi-max/|title=Xiaomi Launches Its Biggest Phone, The 6.4-Inch Mi Max|work=Forbes|access-date=2026-08-24|last=Olson|first=Parmy|language=en}}</ref> 2016. gada jūnijā uzņēmums ieguva patentus no ''[[Microsoft]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.computerworld.com/article/3077439/xiaomi-acquires-patents-from-microsoft-ahead-of-us-entry-plans.html|title=Xiaomi acquires patents from Microsoft ahead of US entry plans|work=Computerworld|access-date=2026-08-24|last=Ribeiro|first=John|language=en|archive-date=2021-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210916024123/https://www.computerworld.com/article/3077439/xiaomi-acquires-patents-from-microsoft-ahead-of-us-entry-plans.html}}</ref> 2016. gada septembrī ''Xiaomi'' uzsāka pārdošanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES), sadarbojoties ar ''ABC Data''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnomics.eu/channelnomics-eu/news/2472005/chinese-device-giant-xiaomi-makes-european-channel-debut-with-abc-data|title=hinese-device-giant-xiaomi-makes-european-channel-debut-with-abc-data|access-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2017|01|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170111144746/http://www.channelnomics.eu/channelnomics-eu/news/2472005/chinese-device-giant-xiaomi-makes-european-channel-debut-with-abc-data}}</ref> Tāpat 2016. gada septembrī ''Roborock'' izlaida ''Xiaomi Mi Robot'' putekļsūcēju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://smartrobotreviews.com/s/robot-vacuums/roborock-vs.-xiaomi-are-not-the-same-robots/|title=Roborock vs. Xiaomi Are Not The Same Robots|access-date=2026-08-24|language=en|archive-date=2026-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20260112221455/https://smartrobotreviews.com/s/robot-vacuums/roborock-vs.-xiaomi-are-not-the-same-robots/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://smartrobotreviews.com/g/rv/xiaomi-mi-robot/|title=Xiaomi Mi Robot|website=smartrobotreviews.com|access-date=2026-08-24|language=en|archive-date=2025-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20250321010711/https://smartrobotreviews.com/g/rv/xiaomi-mi-robot/}}</ref> 2016. gada 26. oktobrī ''Xiaomi'' laida klajā ''Mi Mix'', ko darbina ''Qualcomm Snapdragon'' 821 procesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://indianexpress.com/article/technology/mobile-tabs/xiaomi-mi-mix-specifications-price-features-china-concept-phone-3101926/|title=Xiaomi Mi Mix launched in China: Specifications, price of the edgeless phone|website=The Indian Express|access-date=2026-08-24|date=2016-10-25|language=en}}</ref> 2017. gada 22. martā ''Xiaomi'' paziņoja, ka sadarbībā ar līgumražotāju ''[[Foxconn]]'' plāno izveidot otru ražotni Indijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.firstpost.com/tech/news-analysis/xiaomi-partners-with-foxconn-to-open-second-manufacturing-unit-in-andhra-pradesh-3699573.html|title=Xiaomi partners with Foxconn to open second manufacturing unit in Andhra Pradesh|work=Firstpost|access-date=2026-08-24|date=2017-03-20|language=fp-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eiu.com/n/content/the-eiu-update/|title=Global Market Insights {{!}} The EIU Update|website=Economist Intelligence Unit|access-date=2026-08-24|language=en-GB}}</ref> 2017. gada 19. aprīlī ''Xiaomi'' laida klajā Mi6, ko darbina ''Qualcomm Snapdragon 835'' procesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2017/04/19/xiaomi-mi-6-launch-specs-price.html|title=Xiaomi’s latest $362 flagship phone has the same chip as Samsung’s Galaxy S8 and no headphone jack|last=Kharpal|first=Arjun|website=CNBC|access-date=2026-08-24|date=2017-04-19|language=en}}</ref> 2017. gada jūlijā uzņēmums noslēdza patentu licencēšanas līgumu ar ''[[Nokia]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/07/05/nokia-and-xiaomi-ink-patent-and-equipment-deal-xiaomi-buys-nokia-patents/|title=Nokia and Xiaomi ink patent and equipment deal, Xiaomi buys Nokia patents|last=Russell|first=Ingrid Lunden, Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2017-07-05|language=en-US}}</ref> 2017. gada 5. septembrī ''Xiaomi'' izlaida ''[[Xiaomi Mi A1]]'', pirmo ''[[Android One]]'' viedtālruni ar saukli: “Izveidojis ''Xiaomi'', darbina ''Google''”. ''Xiaomi'' paziņoja, ka 2017. gada sākumā sāka sadarboties ar ''Google'' pie ''Mi A1 Android One'' viedtālruņa. Bija pieejama arī alternatīva tālruņa versija ar MIUI — MI 5X.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2017/9/5/16254256/xiaomi-mi-a1-android-one-flagship-announced-india|title=Xiaomi’s Mi A1 is a flagship Android One phone for India|last=Byford|first=Sam|website=The Verge|access-date=2026-08-24|date=2017-09-05|language=en-US}}</ref> 2017. gadā ''Xiaomi'' atvēra Mi veikalus [[Indija|Indijā]], [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. Pirmais Mi veikals ES tika atvērts [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]], 2017. gada oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techniktest-online.de/allgemein/xiaomi-store-eroeffnet-in-athen/|title=Xiaomi in Europa? - Xiaomi Store eröffnet in Athen|website=Techniktest-Online|access-date=2026-08-24|date=2017-10-08|language=de-DE}}</ref> 2017. gada 3. ceturksnī ''Xiaomi'' apsteidza [[Samsung]] un kļuva par lielāko viedtālruņu zīmolu [[Indija|Indijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/technology/news/story/xiaomi-catches-up-with-samsung-to-become-india-top-smartphone-company-on-back-of-redmi-note-4-1095666-2017-11-14|title=Xiaomi joins Samsung to become India's top smartphone company on back of Redmi Note 4|last=Singh|first=Saurabh|website=India Today|access-date=2026-08-24|date=2017-11-14|language=en}}</ref> ''Xiaomi'' šajā ceturksnī pārdeva 9,2 miljonus vienību. 2017. gada 7. novembrī ''Xiaom''i uzsāka pārdošanu [[Spānija|Spānijā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2017/11/7/16610720/xiaomi-spain-mi-mix-2-launch-europe-android-business|title=Xiaomi expands into western Europe with flagship Mi Mix 2 at the vanguard|last=Savov|first=Vlad|website=The Verge|access-date=2026-08-24|date=2017-11-07|language=en-US}}</ref> 2018. gada aprīlī ''Xiaomi'' paziņoja par spēļu viedtālruņu zīmolu ar nosaukumu ''Black Shark''. Tam bija 6 [[Gigabaits|GB]] [[Brīvpiekļuves atmiņa|RAM]] apvienojumā ar ''Snapdragon 845 SoC'', un tā cena bija 508 ASV dolāru, kas bija mazāk nekā konkurentiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.firstpost.com/tech/news-analysis/xiaomi-announces-black-shark-gaming-smartphone-with-snapdragon-845-8-gb-ram-at-2999-yuan-4430755.html|title=Xiaomi announces Black Shark gaming smartphone with Snapdragon 845, 6 GB RAM at CNY 2,999|work=Firstpost|access-date=2026-08-24|date=2018-04-13|language=fp-IN}}</ref> 2018. gada 2. maijā ''Xiaomi'' paziņoja par ''Mi Music'' un ''Mi Video'' palaišanu, lai piedāvātu "pievienotās vērtības interneta pakalpojumus" Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caixinglobal.com/2018-05-03/xiaomi-rolls-out-music-video-apps-in-india-101266004.html|title=Xiaomi Rolls Out Music, Video Apps in India - Caixin Global|website=www.caixinglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2018. gada 3. maijā ''Xiaomi'' paziņoja par partnerību ar 3, lai pārdotu viedtālruņus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Dānija|Dānijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2018/5/3/17315420/xiaomi-availability-europe-ck-hutchison|title=Xiaomi’s availability is expanding in Europe|last=Deahl|first=Dani|website=The Verge|access-date=2026-08-24|date=2018-05-03|language=en-US}}</ref> 2018. gada maijā ''Xiaomi'' sāka pārdot viedās mājas produktus [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], izmantojot ''Amazon''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2018/05/10/xiaomi-is-bringing-its-smart-home-devices-to-the-us-but-still-no-phones-yet/|title=Xiaomi is bringing its smart home devices to the US -- but still no phones yet|last=Russell|first=Jon|website=TechCrunch|access-date=2026-08-24|date=2018-05-11|language=en-US}}</ref> 2018. gada jūnijā ''Xiaomi'' kļuva par publisku uzņēmumu, izmantojot sākotnējo publisko piedāvājumu Honkongas biržā, piesaistot 4,72 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-xiaomi-ipo/chinas-xiaomi-raises-4-72-billion-after-pricing-hk-ipo-at-bottom-of-range-sources-idUSKBN1JP0EC|title=China's Xiaomi raises $4.72 billion after pricing HK IPO at bottom of range: sources|work=U.S.|access-date=2026-08-24|last=Fiona Lau, Julie Zhu|language=en-US}}</ref> 2018. gada 7. augustā ''Xiaomi'' paziņoja, ka ''Holitech Technology Co. Ltd.'', ''Xiaomi'' galvenais piegādātājs, nākamo trīs gadu laikā ieguldīs līdz 200 miljoniem ASV dolāru, lai izveidotu jaunu lielu rūpnīcu Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caixinglobal.com/2018-08-07/smartphone-upstart-xiaomi-brings-partner-to-india-to-curry-local-favor-101312616.html|title=Smartphone Upstart Xiaomi Brings Partner to India to Curry Local Favor - Caixin Global|website=www.caixinglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2018. gada augustā uzņēmums paziņoja par POCO kā vidējas klases viedtālruņu līniju, kas pirmo reizi tika laista klajā Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/xiaomi-poco-f1-price-in-india-rs-20999-launch-specifications-flipkart-1904263|title=Xiaomi Launches Poco F1 With Snapdragon 845 SoC and Starting Price of Rs. 20,999 to Take on OnePlus 6|access-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-date={{dat|2026|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260824143234/https://www.gadgets360.com/mobiles/news/xiaomi-poco-f1-price-in-india-rs-20999-launch-specifications-flipkart-1904263}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2020/11/24/poco-global-announces-that-it-is-now-an-independent-brand/|title=POCO Global announces that it is now an independent brand|last=Onawole|first=Habeeb|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2020-11-24|language=en-US}}</ref> 2018. gada 4. ceturksnī ''Xiaomi Pocophone F1'' kļuva par vislabāk pārdoto viedtālruni tiešsaistē Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2019/03/29/xiaomi-poco-f1-surpasses-oneplus-6-to-become-no-1-smartphone-in-online-sales-in-india/|title=Xiaomi Poco F1 surpasses OnePlus 6 to become no. 1 smartphone in online sales in India|last=Valiyathara|first=Anvinraj|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2019-03-29|language=en-US}}</ref> Pocophone dažkārt tika dēvēts par "flagmaņa slepkavu", jo tas piedāvāja augstas klases specifikācijas par pieņemamu cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.notebookcheck.net/Killing-the-flagship-killer-Xiaomi-s-new-Poco-F1-is-just-too-enticing-to-ignore.324000.0.html|title=Killing the flagship killer — Xiaomi's new Poco F1 is just too enticing to ignore|last=Subramaniam|first=Vaidyanathan|website=Notebookcheck|access-date=2026-08-24|date=2018-08-22|language=en}}</ref> Uzņēmums atvēra jaunu galveno mītni Pekinā 2019. gada jūlijā pēc gandrīz četru gadu ilgas būvniecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yicaiglobal.com/news/xiaomi-opens-new-usd6684-million-hq-in-beijing|title=Xiaomi Opens New Beijing HQ After Four Years and USD668 Million|website=www.yicaiglobal.com|access-date=2026-08-24|language=en}}</ref> 2019. gada oktobrī uzņēmums paziņoja, ka 2020. gadā laidīs klajā vairāk nekā 10 5G tālruņus, tostarp Mi 10/10 Pro ar 5G funkcionalitāti. 2019. gada 5. novembrī ''Xiaomi'' paziņoja par ienākšanu [[Japāna|Japānas]] tirgū. Cenšoties iekļūt Japānas viedtālruņu tirgū, tas izveidoja meitasuzņēmumu ''Xiaomi Japan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gizmochina.com/2019/11/05/xiaomi-plans-to-enter-japan-by-2020/|title=Xiaomi plans to enter Japan by 2020|last=Valiyathara|first=Anvinraj|website=Gizmochina|access-date=2026-08-24|date=2019-11-05|language=en-US}}</ref> 2020. gada 17. janvārī ''POCO India'' kļuva par atsevišķu ''Xiaomi'' apakšzīmolu ar sākuma līmeņa un vidējas klases ierīcēm, kam sekoja tā globālais analogs 2020. gada 24. novembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007|title=Poco Separating from Xiaomi to Become an Independent Global Brand|work=Gadgets 360|access-date=2026-08-24|language=en|archive-date=2023-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230602043544/https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007|title=Poco Separating from Xiaomi to Become an Independent Global Brand|work=Gadgets 360|access-date=2026-08-24|language=en|archive-date=2023-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230602043544/https://www.gadgets360.com/mobiles/news/poco-global-spin-off-independent-brand-separate-xiaomi-m3-smartphone-2330007}}</ref> 2020. gada martā ''Xiaomi'' laida klajā savu pirmo salokāmo tālruni ''Mi Mix Fold''. Darbina ''Qualcomm Snapdragon 888'' ar 8,01 collas salokāmu AMOLED displeju atvērtā veidā un 6,5 collu ārējo displeju salocītā veidā. 2020. gada martā ''Xiaomi'' prezentēja savu jauno 40 W bezvadu uzlādes risinājumu, kas spēja pilnībā uzlādēt viedtālruni ar 4000 mAh akumulatoru no tukšas uzlādes 40 minūtēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/tech/mobile/xiaomi-unveils-its-first-foldable-phone-the-mi-mix-fold/|title=Xiaomi unveils its first foldable phone, the Mi Mix Fold - CNET|last=bio|first=See full|access-date=2026-08-24|date=2021-03-30|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.androidcentral.com/xiaomi-demos-40w-wireless-charging-tech|title=Xiaomi's new wireless charging tech can fully charge a 4000mAh battery in 40 minutes|last=Mohan|first=Babu|website=Android Central|access-date=2026-08-24|date=2020-03-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gsmarena.com/xiaomi_demos_40w_wireless_fast_charger_-news-41776.php|title=Xiaomi demoes 40W wireless fast charger|last=Michail|website=GSMArena.com|access-date=2026-08-24|language=en-US}}</ref> 2020. gada oktobrī ''Xiaomi'' kļuva par trešo lielāko viedtālruņu ražotāju pasaulē pēc piegāžu apjoma, 2020. gada 3. ceturksnī piegādājot 46,2 miljonus tālruņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://asia.nikkei.com/business/business-trends/china-s-xiaomi-surpasses-apple-as-world-s-no.-3-smartphone-maker|title=China's Xiaomi surpasses Apple as world's No. 3 smartphone maker|last=Ting-Fang|first=Cheng|last2=Li|first2=Lauly|website=Nikkei Asia|access-date=2026-08-24|language=en|last3=writers|first3=Nikkei staff}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīnas uzņēmumi]] joq0s3gt9pq1s9yvqg5dtjm75896u34 0 473137 4519695 4414931 2026-09-09T18:40:06Z Biafra 13794 t. 4519695 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1952|12|16}} | totalcaps = 413 | ntupdate = | name = | playername = Frančesko Graciāni | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1970–1973 | years2 = 1973–1981 | years3 = 1981–1983 | years4 = 1983–1986 | caps6 = 2 | clubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[APIA Leichhardt FC|APIA Leichhardt]] | goals6 = 0 | years6 = 1988 | totalgoals = 142 | nationalcaps1 = 1 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Reggina Calcio|Reggina]] | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Avellino 1912|Avellino]] | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Catania|Catania]] | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Montevarchi Calcio Aquila 1902|Montevarchi]] | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[A.S.D. Cervia 1920|Cervia]] | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Vigevano Calcio]] | manageryears1 = 1989–1990 | manageryears2 = 1990–1991 | manageryears3 = 1991–1992 | manageryears4 = 2001–2002 | manageryears5 = 2003–2004 | manageryears6 = 2004–2006 | pcupdate = | nationalyears1 = 1973 | birth_place = | goals2 = 97 | caps1 = 48 | caps2 = 221 | caps3 = 52 | caps4 = 57 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Arezzo|Arezzo]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Subiako}} | currentclub = | goals1 = 11 | goals3 = 14 | nationalyears2 = 1975–1983 | goals4 = 12 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | years5 = 1986–1988 | caps5 = 33 | goals5 = 8 | height = 180 | image = Francesco Graziani, Torino 1976-77.jpg | caption = | nationalcaps2 = 64 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 23 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U21 | nationalteam2 = {{fb|ITA}} | manageryears7 = 2013 }}'''Frančesko Graciāni''' ({{Val|it|Francesco Graziani}}, dzimis {{Dat|1952|12|16}}) ir [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Savu karjeras lielāko daļu spēlēja Itālijas komandās, bet karjeru noslēdza [[Austrālija|Austrālijā]]. [[Itālijas futbola izlase]]s sastāvā Gracjāni piedalījās [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā arī izcīnīja čempionu titulu. == Sasniegumi == '''Torino''' * [[Itālijas Serie A]]: 1975—76 '''Roma''' * [[Coppa Italia]]: 1983—84, 1985—86 '''Itālija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Gracjāni, Frančesko}} towkzhwgk55k5q7pi8hpy6cvhd6h8m5 0 474305 4519629 4242949 2026-09-09T16:03:30Z Bendžamins 76862 4519629 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|9}} | nationalcaps1 = 13 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 10 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2011 | nationalyears1 = 2007 | image = Fabio Pereira da Silva 2014.jpg | name = | playername = Fabiu | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2008—2014 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2014—2016 | years4 = 2016—2018 | caption = Fabiu 2014. gadā | height = 172 | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] | caps1 = 22 | caps2 = 21 | caps3 = 65 | caps4 = 48 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]] | clubs3 = {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | goals5 = 0 | currentclub = | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | years5 = 2018—2022 | caps5 = 85 | fullname = Fabiu Pereira da Silva | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio]] | years6 = 2023—2024 | caps6 = 26 | goals6 = 0 | totalcaps = 283 | totalgoals = 4 }}'''Fabiu Pereira da Silva''' ({{Val|pt|Fábio Pereira da Silva}}; dzimis {{Dat|1990|7|9}}) ir [[Brazīlija]]s bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Fabiu un viņa dvīņu brālis [[Rafaels Pereira da Silva|Rafaels]] pievienojās [[Manchester United FC|''Manchester United'']] 2007. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2011/05/26/rafael-and-fabio-da-silvas-mum-forced-them-to-reject-arsenal-23637/|title=Rafael and Fabio da Silva's mum forced them to reject Arsenal|website=Metro|access-date=2020-12-31|date=2011-05-26|language=en}}</ref> Fabiu nespēja nostiprināties ''Manchester United'' sastāvā, ticis izīrēts arī [[Queens Park Rangers F.C.|''Queens Park Rangers'']]. 2014. gadā Fabiu pievienojās [[Cardiff City F.C.|''Cardiff City'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/25918618|title=Solskjaer confirms Fabio switch|work=BBC Sport|access-date=2020-12-31|language=en-GB}}</ref> Pēc divām sezonām ''Cardiff City'', Fabiu pievienojās [[Middlesbrough FC|''Middlesbrough'']], kur arī pavadīja divas sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfc.co.uk/news/boro-sign-defender-fabio-da-silva|title=Boro Sign Defender Fabio Da Silva {{!}} Middlesbrough FC|website=www.mfc.co.uk|access-date=2020-12-31|language=en}}</ref> Kopš 2018. gada Fabiu pārstāv [[Ligue 1]] komandu ''[[FC Nantes]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfc.co.uk/news/fabio-joins-french-club-nantes|title=Fabio Joins French Club Nantes {{!}} Middlesbrough FC|website=www.mfc.co.uk|access-date=2020-12-31|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2010—11 * [[FA Community Shield]]: 2010 '''Nantes''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2021—22 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Silva, Fabiu Pereira da}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] gr7ek0xbrkmge59f9exmiz048mmo257 0 474757 4519616 4242468 2026-09-09T15:52:05Z Bendžamins 76862 4519616 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|9|2}} | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Alešandri Patu | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2006—2007 | years2 = 2007—2013 | years3 = 2013—2016 | years4 = 2014—2015 | caps6 = 14 | goals6 = 2 | nationalyears2 = 2008—2012 | years6 = 2016—2017 | nationalcaps3 = 27 | nationalgoals3 = 10 | nationalteam3 = {{fb|Brazīlija}} | nationalyears3 = 2008—2013 | caps7 = 47 | clubs7 = {{flaga|Ķīna}} [[Tianjin Tianhai F.C.|Tianjin Tianhai]] | goals7 = 30 | years7 = 2017—2019 | caps8 = 20 | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]] | goals8 = 5 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | birth_place = | goals1 = 6 | caps1 = 10 | caps2 = 117 | caps3 = 30 | caps4 = 59 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Corinthians]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Patu Branku}} | currentclub = | goals2 = 51 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | goals3 = 9 | goals4 = 19 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years5 = 2016 | caps5 = 2 | goals5 = 1 | height = 180 | image = Alexandre Pato.jpg | caption = Patu 2016. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 8 | nationalgoals2 = 3 | years8 = 2019—2020 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Orlando City SC|Orlando City]] | years9 = 2021—2022 | caps9 = 26 | goals9 = 3 | clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]] | years10 = 2023 | caps10 = 9 | goals10 = 2 | totalcaps = 389 | totalgoals = 145 }} '''Alešandri Rodrigiss da Silva''' ({{Val|pt|Alexandre Rodrigues da Silva}}; dzimis {{Dat|1989|9|2}}), zināms arī kā '''Alešandri Patu''' (''Alexandre Pato''), ir [[Brazīlija]]s bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Savu karjeru Patu sāka Brazīlijas komandā [[SC Internacional|''Internacional'']], ar kuru 2006. gada viņš izcīnīja [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. 2007. gadā viņš pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s komandai ''[[AC Milan]]''. 2009. gadā viņš ieguva [[Zelta puisēns|Zelta puisēna]] (''Golden Boy'') balvu, kā gada labākais jaunais spēlētājs. 2013. gadā viņš atgriezās Brazīlijā un pievienojās [[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|''Corinthians'']] komandai. Vēlāk ticis izīrēts [[São Paulo Futebol Clube|''São Paulo'']] un [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/sport/football/638667/Alexandre-Pato-completes-medical-12m-Chelsea-transfer-news-gossip|title=Alexandre Pato completes medical ahead of £12m move to Chelsea|last=Phillippe|first=Charlie|website=Express.co.uk|access-date=2021-01-06|date=2016-01-27|language=en}}</ref> 2016. gadā Patu pārgāja uz ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Villarreal CF]]'', kur nospēlēja tikai vienu sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://globoesporte.globo.com/futebol/times/corinthians/noticia/2016/07/em-nota-oficial-corinthians-confirma-venda-de-pato-para-o-villarreal.html|title=Em nota, Corinthians confirma venda de Pato para o Villarreal|last=Paulo|first=Por GloboEsporte comSão|website=globoesporte.com|access-date=2021-01-06|language=pt-br}}</ref> Vēlāk spēlējis [[Ķīna|Ķīnā]] un ''São Paulo.'' [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā Patu ir spēlējis [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008.]] un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. 2008. gadā viņš izcīnīja bronzu, bet 2012. gadā — sudrabu. Piedalījies arī [[2011. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Internacional''' * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2006 '''Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]: [[2010.-2011. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010—11]] * [[Supercoppa Italiana]]: 2011 '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2009 * Itālijas Serie A gada labākais jaunais futbolists: 2009 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Patu, Alešandri}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Paranā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Orlando "City" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanpaulu "Corinthians Paulista" spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]] q24uyeulmxgbfkmjul5jviwmoi8tvs4 0 484654 4519825 4309504 2026-09-10T10:18:01Z Meistars Joda 781 4519825 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Jurajs Sagans | vārds_orig = ''Juraj Sagan'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Juraj Sagan - Vuelta al Pais Vasco 2013.jpg | caption = Sagans 2013. gada [[Basku Zemes tūre]]s sacensībās | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|23}} | birth_place = {{vieta|Čehoslovākija|Žilina|td=Slovākija}} | height = 173 cm | weight = 65 kg<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.teamliquigascannondale.com/2012/eng/main.php?mod=scAtleti&id=21 |title=Team Liquigas Cannondale – Athletes File<!-- Bot generated title --> |access-date=2012-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120525103005/http://www.teamliquigascannondale.com/2012/eng/main.php?mod=scAtleti&id=21 |archive-date=2012-05-25 |dead-url=yes }}</ref> | currentteam = | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = | amateuryear 1 = 2007–2009 | amateurteam 1 = {{ct|DUK|2007}} | proyear 1 = 2010–2014 | proteam 1 = {{ct|LIQ|2010}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uciworldtour.com/Modules/SUCI/TEAMS/TeamDetails.asp?id=MTY&RefDate=04.01.2013&MenuId=MTYzMDE&LangId=1&BackLink=%2Ftemplates%2FUCI%2FUCI2%2Flayout%2Easp%3FMenuId%3DMTYzMDE%26LangId%3D1|title=Cannondale (CAN) – ITA|access-date=4 January 2013|work=[[UCI World Tour]]|publisher=[[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]]}}</ref> | proyear 2 = 2015–2016 | proteam 2 = {{ct|TNK|2015}} | proyear 3 = 2017–2021 | proteam 3 = {{ct|BOH|2017}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bora-hansgrohe.com/en/press/argonnews201810kader-04/argonnews201810kader-04/59094710|title=With Christoph Pfingsten, BORA – hansgrohe completes its roster for 2019|work={{ct|BOH|2018}}|publisher=Denk Pro Cycling GmbH & Co. KG|date=12 October 2018|access-date=2 January 2019|archive-date={{dat|2019|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190423090206/https://www.bora-hansgrohe.com/en/press/argonnews201810kader-04/argonnews201810kader-04/59094710}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/features/team-preview-bora-hansgrohe/|title=2020 Team Preview: Bora-Hansgrohe|first=Barry|last=Ryan|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=28 December 2019|access-date=1 January 2020}}</ref> | proyear 4 = 2022 | proteam 4 = {{ct|TDE|2022}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Slovākijas čempions grupas braucienā<br>(2016, 2017, 2019, 2020) }} '''Jurajs Sagans''' ({{val|sk|Juraj Sagan}}; dzimis {{dat|1988|12|23}} [[Žilina|Žilinā]]) ir bijušais [[Slovākija]]s [[šosejas riteņbraucējs]]. Četrkārtējs Slovākijas čempions grupas braucienā. Iepriekš pārstāvējis ''{{ct|LIQ|2010}}'', ''{{ct|TNK|2015}}'', ''{{ct|BOH}}'' un ''{{ct|TDE}}'' komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/rider/140040|title=Juraj Sagan|website=www.procyclingstats.com|access-date=2022-02-16}}</ref> Viņa jaunākais brālis [[Peters Sagans]], trīskārtējais Pasaules čempions grupas braucienā, arī pārstāvējis tās pašas komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=302290 |title=Peter Sagan |access-date={{dat|2021|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210504205754/http://www.cyclingarchives.com/coureurfiche.php?coureurid=302290 }}</ref> 2017. gada jūnijā komanda iekļāva viņu sastāvā startam [[2017. gada Tour de France]].<ref name="2017TDF">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.procyclingstats.com/race/Tour_de_France_2017_Startlist |title=2017: 104th Tour de France: Start List |access-date=28 June 2017 |work=Pro Cycling Stats |archive-date={{dat|2016|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160820093045/http://www.procyclingstats.com/race/Tour_de_France_2017_Startlist }}</ref> 9. posmā J. Sagans neiekļāvās laika limitā un sacensības neturpināja. 2021. gada februārī un atkārtoti 2022. gada janvārī kopā ar brāli Peteru inficējās ar [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/01/peter-sagan-tests-positive-for-covid-19-again/|title=Peter Sagan tests positive for COVID-19 again|website=CyclingTips|access-date=2022-01-04|date=2022-01-04|language=en}}</ref> Karjeru beidza pēc [[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada Pasaules čempionāta]], kur grupas braucienā izstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/09/the-last-ride-of-juraj-sagan/|title=The last ride of Juraj Sagan|last=Treloar|first=Iain|website=CyclingTips|access-date=2022-09-30|date=2022-09-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sagans, Jurajs}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Žilinas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] mf4gtlpg7aq1i1106kn678rmt9t3aju 0 489755 4519635 4325499 2026-09-09T16:08:22Z Bendžamins 76862 4519635 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rafaels Toloi | image = Rafael Tolói 02 (cropped).JPG | image_size = 200 | caption = Rafaels Toloi 2016. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|10}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Matugrosu|Glorijaduesti}} | height = 185 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|BRA}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | clubnumber = 2 | youthyears1 = 2007—2009 | youthclubs1 = {{flaga|BRA}} [[Goiás Esporte Clube|Goiás]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|BRA}} [[Goiás Esporte Clube|Goiás]] | caps1 = 151 | goals1 = 20 | years2 = 2012—2015 | clubs2 = {{flaga|BRA}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | caps2 = 95 | goals2 = 3 | years3 = 2014 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|ITA}} [[A.S. Roma|Roma]] | caps3 = 5 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2025 | clubs4 = {{flaga|ITA}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | caps4 = 253 | goals4 = 10 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|BRA}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2021—2023 | nationalteam2 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|BRA}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | years5 = 2025— | caps5 = 14 | goals5 = 0 }} '''Rafaels Toloi''' (''Rafael Tolói''; dzimis {{dat|1990|10|10}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijā]] dzimis [[Itālija]]s [[futbolists]], kas spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Itālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] klubu ''[[São Paulo FC|São Paulo]]''. == Karjera == Futbolista karjeru sāka klubā ''[[Goiás Esporte Clube]]''. 2012. gadā pārgāja uz ''[[São Paulo FC]]''. 2012. gadā, pārstāvot ''São Paulo'', uzvarēja otrajās spēcīgākajās Dienvidamerikas futbola klubu sacensībās ''[[Copa Sudamericana]]''. 2014. gadā tika izīrēts [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[AS Roma]]''. 2015. gadā pievienojās [[Bergamo "Atalanta"]]. Pārstāvējis Brazīlijas U-20 izlasi. 2009. gadā uzvarēja Dienvidamerikas U-20 čempionātā. Tajā pašā gadā izcīnīja arī sudraba medaļu FIFA U-20 Pasaules kausā. Pēc Itālijas pilsonības iegūšanas 2021. gada februārī [[FIFA]] apstiprināja, ka viņš var pārstāvēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com/sports/soccer/2021/02/17/brazil-born-atalanta-captain-toli-cleared-to-play-for-italy.html |title=Brazil-born Atalanta captain Tolói cleared to play for Italy |language=en |date={{dat|2021|2|17||bez}}|website=thestar.com |accessdate={{dat|2021|7|11||bez}}}}</ref> Izlasē debitēja {{dat|2021|3|31||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]]. Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. == Sasniegumi == '''Atalanta''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Toloi, Rafaels}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Matugrosu dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Goiás Esporte Clube spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] b6nxudepr5cjk1y2x0cj3f3htvyjup5 2 490328 4519767 4515793 2026-09-10T05:06:38Z Biafra 13794 /* Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem */ 4519767 wikitext text/x-wiki == NBA komandu sastāvi == {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{Boston Celtics spēlētāji}} {{Brooklyn Nets spēlētāji}} {{Dallas Mavericks spēlētāji}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{Maiami Heat spēlētāji}} {{Milwaukee Bucks spēlētāji}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{San Antonio Spurs spēlētāji}} {{Washington Wizards spēlētāji}} {{NBA komandu treneri}} == NBA čempioni == {{Knicks 2025–26 NBA čempioni}} {{Thunder 2024–25 NBA čempioni}} {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Bucks 2020–21 NBA čempioni}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{Warriors 2016–17 NBA čempioni}} {{Cavaliers 2015–16 NBA čempioni}} {{Warriors 2014–15 NBA čempioni}} {{Heat 2012–13 NBA čempioni}} {{Heat 2011–12 NBA čempioni}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}} {{Celtics 2007–08 NBA čempioni}} {{Spurs 2006–07 NBA čempioni}} {{Heat 2005–06 NBA čempioni}} {{Spurs 2004–05 NBA čempioni}} == Olimpiskie čempioni == {{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}} {{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}} .. {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} == Pasaules čempioni == {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}} {{ASV sastāvs 2010 PČB}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} == Eiropas čempioni == {{Spānija sastāvs Eurobasket 2022}} {{Slovēnija sastāvs Eurobasket 2017}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2015}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} == Latvijas izlases == === Dāmu === {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2019}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2015}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} === Vīru === {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} == Latvijas basketbola klubu sastāvi == === Dāmu === {{TTT Rīga spēlētājas}} === Vīru === {{LBL}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{VEF Rīga spēlētāji}} {{Rīgas Zeļļu spēlētāji}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{BK Ventspils spēlētāji}} == Baltijas čempioni == {{Ventspils 2013 BBL}} == Latvijas čempioni == {{LBL čempioni}} {{Valmiera Glass VIA 2026}} {{VEF 2025}} {{VEF 2024}} {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} {{Ventspils 2018}} {{VEF 2017}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{VEF 2015 LBL}} {{Ventspils 2014 LBL}} {{VEF 2013 LBL}} {{VEF 2012 LBL}} {{VEF 2011 LBL}} {{Barons 2010 LBL}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2006}} {{Ventspils 2005}} {{Ventspils 2004}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} == Latvijas jaunatnes izlases == === Dāmu U-20 === {{Latvija siev basket 2023 U-20}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} {{Latvija siev basket 2005 U-20}} === Vīru U-20 === {{Latvija vir basket 2017 U-20}} <!-- šī bija tā izlase, kas palika 16. vietā un izkrita no A grupas --> {{Latvija vir basket 2016 U-20}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{Latvija vir basket 2005 U-20}} {{Latvija vir basket 2004 U-20}} === Vīru U-19 === {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2019 U-19}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} === Vīru U-18 === {{Latvija vir basket 2019 U-18}} <!-- (čempionāts notika Grieķijā, 16. vieta, treneris ?) --> {{Latvija vir basket 2018 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, iepriekšējā Latvija palika pēdējā (16), kvalificējās kā rīkotājs) --> {{Latvija vir basket 2017 U-18}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{Latvija vir basket 2014 U-18}} <!-- (čempionāts notika Turcijā, 8. vieta, treneris Arnis Vecvagars) --> {{Latvija vir basket 2013 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, 4. vieta, treneris Nikolajs Mazurs) --> {{Latvija vir basket 2012 U-18}} {{Latvija vir basket 2011 U-18}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{Latvija vir basket 2008 U-18}} {{Latvija vir basket 2007 U-18}} {{Latvija vir basket 2006 U-18}} {{Latvija vir basket 2000 U-18}} === Vīru U-16 === {{Latvija vir basket 2019 U-16}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{Latvija vir basket 2017 U-16}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{Latvija vir basket 2010 U-16}} {{Latvija vir basket 2007 U-16}} {{Latvija vir basket 2005 U-16}} {{Latvija vir basket 2001 U-16}} == Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem == 1970: '''[[Raimonds Miglinieks|R. Miglinieks]]''' <br> 1971: [[Mārtiņš Bondars|Bondars]] <br> 1972: '''[[Gints Fogels|Fogels]]''' • '''[[Agris Galvanovskis|Galvanovskis]]''' • '''[[Uvis Helmanis|U. Helmanis]]''' • [[Edgars Šneps|Šneps]] • '''[[Edmunds Valeiko|Valeiko]]''' <br> 1973: <br> 1974: '''[[Roberts Štelmahers|Štelmahers]]''' • '''[[Arnis Vecvagars|A. Vecvagars]]''' <br> 1975: <br> 1976: '''''[[Mihals Hlebovickis|Hlebovickis]]''''' • '''[[Aigars Vītols|A. Vītols]]''' <br> 1977: '''[[Sandis Buškevics|Buškevics]]''' • [[Andris Kivičs|Kivičs]] • '''[[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]]''' • [[Kristaps Purnis|Purnis]] • [[Mārtiņš Skirmants|Skirmants]] <br> 1978: [[Kaspars Kambala|Kambala]] • [[Sandis Valters|S. Valters]] <br> 1979: '''[[Juris Umbraško|Umbraško]]''' • '''[[Uģis Viļums|Viļums]]''' <br> 1980: [[Raimonds Vaikulis|Vaikulis]] <br> 1981: '''[[Sandis Amoliņš|Amoliņš]]''' • [[Raitis Grafs|Grafs]] • [[Māris Ļaksa|Ļaksa]] • '''[[Kristaps Valters (basketbolists)|K. Valters]]''' <br> 1982: [[Jānis Blūms (basketbolists)|Blūms]] • '''[[Artūrs Brūniņš|Brūniņš]]''' • [[Kaspars Cipruss|Cipruss]] • '''[[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]]''' • [[Jānis Porziņģis|J. Porziņģis]] • [[Ivars Timermanis|Timermanis]] <br> 1983: [[Kristaps Janičenoks|Janičenoks]] • '''[[Gatis Melderis|Melderis]]''' • <u>[[Jānis Pozņaks|Pozņaks]]</u> • [[Armands Šķēle|Arm. Šķēle]] • '''[[Pāvels Veselovs|Veselovs]]''' <br> 1984: [[Daumants Dreiškens|Dreiškens]] • '''[[Raimonds Gabrāns|Gabrāns]]''' • [[Gatis Jahovičs|Jahovičs]] • [[Salvis Mētra|Mētra]] • '''[[Artūrs Štālbergs|Štālbergs]]''' <br> 1985: [[Ingus Bankevics|Bankevics]] • [[Mārtiņš Berķis|Berķis]] • <u>[[Kaspars Bērziņš|K. Bērziņš]]</u> • '''[[Jānis Gailītis (basketbolists)|Gailītis]]''' • '''<u>[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]</u>''' • '''[[Mareks Jurevičus|Jurevičus]]''' • [[Mārtiņš Kravčenko|Kravčenko]] • <u>[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edg. Krūmiņš]]</u> • [[Rinalds Sirsniņš|Sirsniņš]] • '''<u>[[Artūrs Strēlnieks|A. Strēlnieks]]</u>''' • '''[[Edijs Šlesers|Šlesers]]''' • '''[[Akselis Vairogs|Vairogs]]''' <br> 1986: [[Andris Biedriņš|Biedriņš]] • [[Agnis Čavars|A. Čavars]] • [[Edgars Jeromanovs|Jeromanovs]] <br> 1987: '''[[Ernests Kalve|Kalve]]''' • '''[[Krists Pīternieks|Pīternieks]]''' • '''<u>[[Ronalds Zaķis|Zaķis]]</u>''' <br> 1988: '''[[Artūrs Bērziņš (basketbolists)|A. Bērziņš]]''' • <u>[[Rihards Kuksiks|Kuksiks]]</u> • <u>[[Andrejs Šeļakovs|Šeļakovs]]</u> <br> 1989: <u>[[Artis Ate|Ate]]</u> • [[Dairis Bertāns|Dair. Bertāns]] • <u>[[Jānis Kaufmanis|Kaufmanis]]</u> • <u>[[Jānis Strēlnieks|J. Strēlnieks]]</u> • '''[[Oskars Virsis|Virsis]]''' <br> 1990: <u>[[Artūrs Ausējs|Ausējs]]</u> • '''[[Lauris Blaus|Blaus]]''' • [[Kristaps Dārgais|Dārgais]] • [[Edmunds Elksnis|'''Elksnis''']] • <u>[[Mārtiņš Laksa|Laksa]]</u> • <u>[[Kristaps Miglinieks|K. Miglinieks]]</u> • '''[[Žanis Peiners|Peiners]]''' • <u>[[Dāvis Rozītis|Rozītis]]</u> • [[Māris Ziediņš (basketbolists)|Ziediņš]] <br> 1991: '''[[Roberts Freimanis|Freimanis]]''' • '''[[Mārtiņš Gulbis|Mārt. Gulbis]]''' • <u>[[Viktors Iļjins|Iļjins]]</u> • '''[[Haralds Kārlis|Kārlis]]''' • <u>[[Dāvis Lejasmeiers|Lejasmeiers]]</u> • <u>[[Mārtiņš Meiers (basketbolists)|Meiers]]</u> • <u>[[Mareks Mejeris|Mejeris]]</u> • <u>[[Nauris Miezis|Miezis]]</u> • <u>[[Uģis Pinete|Pinete]]</u> <br> 1992: <u>[[Kārlis Apsītis|Apsītis]]</u> • <u>[[Dāvis Bertāns|Dāv. Bertāns]]</u> • '''[[Dāvis Čoders|Čoders]]''' • <u>[[Arnolds Helmanis|A. Helmanis]]</u> • <u>[[Renārs Magone|Magone]]</u> • [[Matīss Miknis|Miknis]] • <u>[[Aigars Šķēle|Aig. Šķēle]]</u> • †[[Jānis Timma|Timma]] • <u>[[Mārcis Vītols|M. Vītols]]</u> • '''<u>[[Rihards Zēbergs|Zēbergs]]</u>''' <br> 1993: <u>[[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]]</u> • <u>[[Andrejs Gražulis|Gražulis]]</u> • <u>[[Ingus Jakovičs|Jakovičs]]</u> • <u>[[Ojārs Siliņš|Siliņš]]</u> • <u>[[Guntis Sīpoliņš|Sīpoliņš]]</u> • <u>[[Roberts Stumbris|Stumbris]]</u> • '''[[Kaspars Vecvagars|K. Vecvagars]]''' <br> 1994: <u>[[Roberts Krastiņš|Krastiņš]]</u> • <u>''[[Deniss Krestiņins|Krestiņins]]''</u> • <u>[[Kārlis Lasmanis|Lasmanis]]</u> • <u>[[Toms Leimanis|Leimanis]]</u> <br> 1995: <u>[[Dāvis Geks|Geks]]</u> • <u>[[Kristaps Gludītis|Gludītis]]</u> • <u>[[Iļja Gromovs|Gromovs]]</u> • <u>[[Linards Jaunzems|Jaunzems]]</u> • <u>[[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]]</u> • <u>[[Anžejs Pasečņiks|Pasečņiks]]</u> • <u>[[Kristaps Pļavnieks|Pļavnieks]]</u> • <u>[[Kristaps Porziņģis|K. Porziņģis]]</u> • <u>[[Dāvis Spriņģis|Spriņģis]]</u> • <u>[[Rolands Šmits|Šmits]]</u> <br> 1996: <u>[[Klāvs Čavars|K. Čavars]]</u> • <u>[[Klāvs Dubults|Dubults]]</u> • <u>[[Artūrs Grīnbergs|Grīnbergs]]</u> • <u>[[Rihards Lomažs|Lomažs]]</u> • <u>[[Rinalds Mālmanis|Mālmanis]]</u> <br> 1997: <u>[[Renārs Birkāns|Birkāns]]</u> • <u>[[Eduards Hāzners|Hāzners]]</u> • <u>[[Verners Kohs|Kohs]]</u> • <u>[[Matīss Kulačkovskis|Kulačkovskis]]</u> • <u>[[Zigmārs Raimo|Raimo]]</u> • <u>[[Mārcis Saulītis|Saulītis]]</u> • <u>[[Kārlis Šiliņš|Šiliņš]]</u> • <u>[[Kārlis Žunda|Žunda]]</u> <br> 1998: <u>[[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]</u> • <u>[[Roberts Blumbergs|Blumbergs]]</u> • <u>[[Rodions Kurucs|R. Kurucs]]</u> • '''<u>[[Alberts Putāns|Putāns]]</u>''' • <u>[[Artūrs Strautiņš|A. Strautiņš]]</u> • <u>[[Kristers Zoriks|Zoriks]]</u> <br> 1999: <u>[[Gustavs Kampuss|Kampuss]]</u> • <u>[[Francis Lācis|Lācis]]</u> <br> 2000: <u>[[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]</u> • <u>[[Artūrs Kurucs|A. Kurucs]]</u> • <u>[[Edvards Mežulis|Mežulis]]</u> • <u>[[Anrijs Miška|Miška]]</u> • <u>[[Niks Salenieks|Salenieks]]</u> • <u>[[Norberts Strautiņš|N. Strautiņš]]</u> • <u>[[Dāvids Vīksne|Vīksne]]</u> • <u>[[Artūrs Žagars|Žagars]]</u> <br> 2001: <u>[[Roberts Bērze|Bērze]]</u> • <u>[[Ojārs Bērziņš|O. Bērziņš]]</u> • <u>[[Roberts Bērziņš|R. Bērziņš]]</u> • <u>[[Emīls Krūmiņš|Em. Krūmiņš]]</u> • <u>[[Kristaps Ķilps|Ķilps]]</u> • <u>[[Mārcis Šteinbergs|Šteinbergs]]</u> • '''<u>[[Ričards Vitoļskis|Vitoļskis]]</u>''' <br> 2002: <u>[[Krišs Helmanis|K. Helmanis]]</u> • <u>[[Rodijs Mačoha|Mačoha]]</u> • <u>[[Toms Skuja|Skuja]]</u> • <u>[[Ričards Vanags|Vanags]]</u> <br> 2003: <u>[[Raivo Butirins|Butirins]]</u> • <u>[[Ričards Kļanskis|Kļanskis]]</u> <br> 2004: <u>[[Rihards Berkolds|Berkolds]]</u> • <u>[[Kristofers Karlsons|Karlsons]]</u> <br> 2005: <u>[[Edvards Egle|Egle]]</u> • <u>[[Juris Vītols|J. Vītols]]</u> <br> 2006: <u>[[Mārtiņš Kilups|Kilups]]</u> <br> 2007: <u>[[Adrians Andževs|Andževs]]</u> <br> 2008: <br> 2009: <br> 2010: <u>[[Bendžamins Beruē|Beruē]]</u> rgivkejg25kzcg0h3ye05d2r5gyohqv 0 491339 4519595 4471706 2026-09-09T15:24:42Z Bendžamins 76862 4519595 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|9}} | name = | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalyears2 = 2019—2021 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | playername = Duglass Luiss | nationalgoals1 = 0 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017—2019 | years3 = 2017—2019 | years4 = 2019—2024 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalgoals2 = 2 | nationalcaps2 = 13 | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | caps1 = 25 | caps2 = 0 | caps3 = 43 | caps4 = 175 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco da Gama]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | caption = Duglass Luiss 2026. gadā | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | goals1 = 3 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 20 | height = 175 | image = Douglas Luiz April 2026 (cropped).jpg | nationalyears3 = 2019— | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | years5 = 2024— | caps5 = 22 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 8 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2026 | caps7 = 13 | goals7 = 1 }}'''Duglass Luiss Suariss de Paulo''' ({{Val|pt|Douglas Luiz Soares de Paulo}}, dzimis {{Dat|1998|5|9}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Luiss pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Turīnas "Juventus"]]. == Karjera == Savu karjeru uzsācis savas dzimtās pilsētas [[Riodežaneiro]] klubā [[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|''Vasco da Gama'']]. 2017. gadā pievienojies Anglijas klubam [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/man-city-sign-douglas-luiz-vasco-de-gama|title=Man City sign Douglas Luiz|last=Pollard|first=Rob|website=www.mancity.com|access-date=2021-08-09|language=en}}</ref> Uzreiz ticis izīrēts Spānijas ''[[La Liga]]'' klubam [[Girona FC|''Girona'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/news/first-team/first-team-news/2017/july/man-city-douglas-luiz-girona-loan|title=Douglas Luiz joins Girona on loan|last=Pollard|first=Rob|website=www.mancity.com|access-date=2021-08-09|language=en}}</ref> 2018. gada augustā Luiss atkal tika izīrēts ''Girona'', jo Lielbritānijas iekšlietu ministrija noraidīja viņa darba atļauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/manchester-city-s-douglas-luiz-set-for-second-girona-loan-after-work-permit-denied-a3924931.html|title=Man City's Douglas set for second Girona loan after work permit denied|last=Robson|first=James|website=www.standard.co.uk|access-date=2021-08-09|date=2018-08-31|language=en}}</ref> 2019. gadā, saņēmis darba atļauju, Luiss pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/|title=Aston Villa Football Club {{!}} The official club website|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date=2021-08-09}}</ref> [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2021. gada Copa América]], kā arī [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Luiss, Duglass}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Vasco da Gama" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] or9jfznl3gmpcubeitj8b1i9qz01umy 0 491665 4519636 4324291 2026-09-09T16:14:04Z Bendžamins 76862 4519636 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|20}} | name = | caption = Vendels 2014. gadā | playername = Vendels | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2011 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2012 | years4 = 2013 | caps6 = 176 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | goals6 = 7 | image = Wendell.jpg | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]] | caps1 = 11 | caps2 = 40 | caps3 = 15 | caps4 = 9 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Iraty Sport Club|Iraty]] | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Londrina Esporte Clube|Londrina]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Paraná Clube]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Fortaleza}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]] | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]] | years5 = 2014 | caps5 = 2 | goals5 = 0 | years6 = 2014—2021 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years7 = 2021—2025 | caps7 = 71 | goals7 = 6 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2016—2024 | nationalteam3 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]] | years8 = 2025— | caps8 = 29 | goals8 = 0 }} '''Vendels Nasimentu Boržiss''' ({{Val|pt|Wendell Nascimento Borges}}, dzimis {{Dat|1993|7|20}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Vendels pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu ''[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]''. Savas karjeras sākumā pārstāvējis tādus Brazīlijas klubus kā [[Iraty Sport Club|''Iraty'']], [[Londrina Esporte Clube|''Londrina'']], ''[[Paraná Clube]]'' un [[Portualegri "Grêmio"|''Grêmio'']]. 2014. gadā pievienojies [[Leverkūzenes "Bayer"]] komandai. Ar ''Bayer'' komandu dažādos turnīros kopā nospēlējis pāri 200 spēlēm. 2021. gada augustā Vendels pievienojās [[FC Porto|''Porto'']]. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|3|23||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. == Sasniegumi == '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2021—22 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2021—22, 2022—23, 2023—24 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2022 * [[Taça da Liga]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Searā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] sgqpjpe2d6ww5uxgqjcg5v873ksgnay 0 507942 4519587 4412048 2026-09-09T15:11:05Z Bendžamins 76862 4519587 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Renans Lodi | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | birth_date = | caption = Lodi 2019. gadā | name = | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps1 = 19 | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | nationalyears1 = 2019— | goals2 = 4 | caps2 = 84 | years2 = 2019—2023 | image = ATL-Madrid-Lokomotiv001-Lodi.jpg | goals1 = 1 | caps1 = 48 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Atletico Paranaense]] | years1 = 2016—2019 | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | clubnumber = 6 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Mineiro]] | height = 173 | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Serrana}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|8}} | fullname = | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years3 = 2022—2023 | caps3 = 28 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 14 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SC|Al Hilal]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 35 | goals5 = 3 | years6 = 2026— | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Atlético Mineiro]] | caps6 = 26 | goals6 = 2 }}'''Renans Augustu Lodi dos Santuss''' ({{Val|pt|Renan Augusto Lodi dos Santos}}; dzimis {{Dat|1998|4|8}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Lodi pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu ''[[Atlético Mineiro]]''. Savu profesionālo karjeru uzsācis [[Kuritibas "Atletico Paranaense"]], kur spēlējis no 2016. līdz 2019. gadam. 2019. gadā noslēdzis sešu gadu līgumu ar [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Atlético Madrid]]''. 2021. gadā kļuvis par Spānijas čempionu, uzvarot ''La Liga'' turnīrā. Brazīlijas futbola izlases sastāvā debitējis 2019. gadā. Piedalījies [[2021. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Athletico Paranaense''' * [[Copa Sudamericana]]: 2018 * [[Campeonato Paranaense]]: 2018 '''Atletico Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lodi, Renans}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Kuritibas "Atletico Paranaense" spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:Beluorizonti "Atletico Mineiro" spēlētāji]] a40gw0snfl1id5gx219t63j25qpvbwo 0 508015 4519608 4242410 2026-09-09T15:46:12Z Bendžamins 76862 4519608 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Eders Militau | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | goals3 = 10 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2018— | nationalcaps2 = 38 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | nationalgoals2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | caption = Militau 2022. gadā | birth_date = | caps3 = 134 | years3 = 2019— | image = POST-CARD-MONTAGEM-MILITAO (cropped).png | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|18}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sertanziņu}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubnumber = 3 | years1 = 2017—2018 | goals2 = 3 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | caps1 = 49 | goals1 = 5 | years2 = 2018—2019 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | caps2 = 29 | birth_place = }}'''Eders Gabriels Militau''' ({{Val|pt|Éder Gabriel Militão}}; dzimis {{Dat|1998|1|18}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada Militau pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Real Madrid (futbols)|Real Madrid]]''. Savu karjeru sācis Brazīlijas komandā [[São Paulo Futebol Clube|''São Paulo'']]. 2018—19. gada sezonu pavadījis [[Portugāle]]s komandā [[FC Porto|''Porto'']], bet 2019. gada jūlijā par 50 miljoniem [[eiro]] pievienojies ''La Liga'' komandai ''Real Madrid''. Brazīlijas futbola izlases sastāvā debitējis 2018. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2019. gada Copa América]] turnīrā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2019—20, 2021—22 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2022, 2024 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2022 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Militau, Eders}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] 7h80tm5m6p1j2zymhpad08blba8vpmb 0 508097 4519622 4242928 2026-09-09T15:59:08Z Bendžamins 76862 4519622 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Rodrigu | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2019—2021 | nationalteam3 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalcaps3 = 5 | nationalyears4 = 2019— | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalteam4 = {{fb|BRA}} | nationalcaps4 = 37 | nationalgoals4 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | caption = Rodrigu 2023. gadā | birth_date = | nationalcaps1 = 4 | nationalyears1 = 2017—2018 | image = Rodrygo 2023 (cropped).jpg | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|9}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Osasku}} | height = 174 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubnumber = 11 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017—2019 | caps1 = 63 | goals3 = 33 | goals1 = 13 | years2 = 2019 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid B]] | caps2 = 3 | goals2 = 2 | years3 = 2019— | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | caps3 = 191 | birth_place = }}'''Rodrigu Silva de Goiss''' ({{Val|pt|Rodrygo Silva de Goes}}; dzimis {{Dat|2001|1|9}}), pazīstams kā '''Rodrigu''' (''Rodrygo''), ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada Rodrigu pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Savu karjeru sācis Brazīlijas klubā [[Santos FC|''Santos'']]. 2019. gadā par 45 miljoniem [[eiro]] pārgājis uz [[Spānija]]s komandu ''Real Madrid''. Brazīlijas futbola izlases sastāvā debitējis 2019. gadā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2019—20, 2021—22, 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/14012024-vinisiusam_i_hat_trick_i_puslaika_real_ma|title=Vinisiusam hat-trick puslaikā, "Real Madrid" Rijādas finālā sagrauj Barselonu|date=2024. gada 14. janv.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]] : 2022<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/11022023-madrides_real_astonu_vartu_spele_izcina_s|title=Madrides "Real" astoņu vārtu spēlē izcīna savu piekto Pasaules Klubu kausu|date=2023. gada 11. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2022, 2024 * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]] 5ji4c5hplbfv1fk55w90j9802vze2xb 0 518982 4519613 4117308 2026-09-09T15:49:28Z Bendžamins 76862 4519613 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|19}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 72 | caps3 = 11 | caps4 = 67 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Atletico Paranaense]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Araša}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years5 = 2019—2022 | caps5 = 12 | goals5 = 0 | height = 190 | image = Norberto Murara Neto 2019.jpg | caption = Netu 2019. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Netu | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2009—2011 | years2 = 2011—2015 | years3 = 2015—2017 | years4 = 2017—2019 | caps6 = 61 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | goals6 = 0 | years6 = 2022—2025 | fullname = Norbertu Murara Netu | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps7 = 0 | goals7 = 0 | years7 = 2024—2025 | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Botafogo"|Botafogo]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 13 | goals8 = 0 }}'''Norbertu Murara Netu''' ({{Val|pt|Norberto Murara Neto}}, dzimis {{Dat|1989|7|19}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlases]] dalībnieks. Savu karjeru iesācis Brazīlijas komandā [[Kuritibas "Atletico Paranaense"]] un vēlāk spēlējis Itālijas komandā [[ACF Fiorentina|''Fiorentina'']]. 2015. gadā pievienojies [[Juventus FC|''Juventus'']], kur viņš divās sezonās divas reizes kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] uzvarētāju, esot otrajam vārtsargam aiz [[Džanluidži Bufons|Džanluidži Bufona]]. Esot pamatvārtsargam, ieguvis divus [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausus]]. Vēlāk bijis Spānijas kluba [[Valencia CF|''Valencia'']] pamatvārtsargs un [[FC Barcelona|''Barcelona'']] rezerves vārtsargs. 2022. gadā pievienojies [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandai ''[[AFC Bournemouth]]''. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2018. gadā. Ieguvis sudraba medaļu [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Juventus''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 2015—16, 2016—17 * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2015—16, 2016—17 * [[Itālijas Superkauss]]: 2015 '''Valencia''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2018—19 '''Barcelona''' * Spānijas Karaļa kauss: 2020—21 '''Brazīlija''' * Vasaras olimpisko spēles sudraba medaļa: [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minasžeraisā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Kuritibas "Atletico Paranaense" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Botafogo" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] k6qegejn5uhz1ojt2sq9htjx2jcd564 0 522408 4519836 4363931 2026-09-10T11:04:36Z Meistars Joda 781 4519836 wikitext text/x-wiki {{Diskogrāfijas infokaste | Nosaukums=[[Playboi Carti]] | Image= | Caption= | Alt= | References=Yes | Ref link=References | Studio=2 | Singles=11 | 2Option=3 | 2Option name=Miksteipi }} Amerikāņu repera '''[[Playboi Carti]]''' '''diskogrāfiju''' veido trīs studijas albumi, viens EP, trīs miksteipi un vienpadsmit singli, no kuriem seši izdoti kā galvenā mākslinieka singli. ''Playboi Carti'', kurš tolaik bija pazīstams ar skatuves vārdu ''$ir Cartier'', 2011. gada novembrī un 2012. gada novembrī patstāvīgi izdeva divus miksteipus — ''THC: The High Chronicles'' un ''Young Mi$fit''. 2013. gadā viņš mainīja skatuves vārdu uz ''Playboi Carti''. 2016. gadā viņš noslēdza līgumu ar ''[[Interscope Records]]'' un noslēdza sadarbību ar ''[[ASAP Mob]]'' saistīto izdevniecību ''AWGE''. 2017. gada aprīlī ''Playboi Carti'' izdeva savu [[Playboi Carti (miksteips)|debijas miksteipu]], kas ASV [[Billboard 200|''Billboard'' 200]] topā debitēja 12. vietā. No miksteipa tika izdoti divi veiksmīgi singli — „[[Magnolia (dziesma)|''Magnolia'']]” un „[[wokeuplikethis*|''wokeuplikethis''*]]”. 2017. gada jūnijā viņš tika nosaukts par vienu no desmit ''XXL'' "2017. gada pirmkursnieku klasē". 2018. gada maijā viņš izdeva savu debijas studijas albumu ''[[Die Lit]]''. Tas debitēja 3. vietā ASV ''Billboard'' 200 topā. Viņa otrais studijas albums ''[[Whole Lotta Red]]'' tika izdots 2020.&nbsp;gada Ziemassvētku dienā. Tas debitēja 1. vietā ASV ''Billboard'' 200 topā, kļūstot par viņa pirmo albumu, kas sasniedza topa pirmo vietu. == Albumi == === Studijas albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" ! rowspan="2" scope="col" style="width:10em;" |Nosaukums ! rowspan="2" scope="col" style="width:19em;" |Albuma informācija ! colspan="7" scope="col" |Topu pozīcijas ! rowspan="2" scope="col" style="width:12em;" |Sertifikācijas |- ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Billboard 200|US]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Top R&B/Hip-Hop Albums|US R&B/HH]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Amerikas Savienotās Valstis|US Rap]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Austrija|AUS]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Kanāda|CAN]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Jaunzēlande|NZ]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Apvienotā Karaliste|UK]] |- ! scope="row" |''[[Die Lit]]'' | * Izdots: {{dat|2018|05|11|L}} * Izdevējs: [[ASAP Rocky|AWGE]], [[Interscope Records|Interscope]] * Formāts: Digirālā lejupielāde, [[straumēšana]] |3 |2 |2 |49 |9 |27 |27 | * [[Recording Industry Association of America|RIAA]]: Zelts * [[Apvienotā Karaliste|BPI]]: Sudrabs |- ! scope="row" |''[[Whole Lotta Red]]'' | * Izdots: {{dat|2020|12|25|L}} * Izdevējs: AWGE, Interscope * Formāts: [[LP ieraksts|LP]], digitālā lejupielāde, straumēšana |1 |1 |1 |15 |2 |7 |17 | * RIAA: Zelts |- ! scope="row" |''Music'' | * Izdevējs: AWGE, Interscope * Format: Digitālā lejupielāde, straumēšana | colspan="8" |'''To be released''' |} == Miksteipi == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" ! rowspan="2" scope="col" style="width:10em;" |Nosaukums ! rowspan="2" scope="col" style="width:19em;" |Miksteipa informācija ! colspan="4" scope="col" |Topu pozīcijas ! rowspan="2" scope="col" style="width:12em;" |Sertifikācijas |- ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Billboard 200|US]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Top R&B/Hip-Hop Albums|US R&B/HH]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Amerikas Savienotās Valstis|US Rap]] ! style="width:3em;font-size:90%;" |[[Kanāda|CAN]] |- ! scope="row" |''THC: The High Chronicals'' {{Small|(kā Sir Cartier)}} | * Izdots: {{dat|2011|11|05|L}} * Izdevējs: Pašizlaists * Formāts: Digitālā lejupielāde |— |— |— |— | |- ! scope="row" |''Young Misfit'' {{Small|(kā Sir Cartier)}} | * Izdots: {{dat|2012|11|21|L}} * Izdevējs: Pašizlaists * Formāts: Digitālā lejupielāde |— |— |— |— | |- ! scope="row" |''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' | * Izdots: {{dat|2017|04|14|L}} * Izdevējs: [[ASAP Rocky|AWGE]], [[Interscope Records|Interscope]] * Formāts: [[Compact disc|CD]], [[LP ieraksts|LP]], digitālā lejupielāde, [[straumēšana]] |12 |7 |6 |28 | * [[RIAA]]: Platīns |} == Singli == === Kā vadošais mākslinieks === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |+ ! rowspan="2" scope="col" style="width:13em;" |Nosaukums ! rowspan="2" scope="col" |Gads ! colspan="7" scope="col" |Topu pozīcijas ! rowspan="2" scope="col" |Sertifikācijas ! rowspan="2" scope="col" |Albums |- ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Billboard Hot 100|US]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Hot R&B/Hip-Hop Songs|USR&B/HH]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Amerikas Savienotās Valstis|USRap]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Austrālija|AUS]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Kanāda|CAN]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Portugāle|POR]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Apvienotā Karaliste|UK]] |- ! scope="row" |"Broke Boi" | rowspan="4" |2017 |— |— |— |— |— |— |— || |— |- ! scope="row" |"Lookin" <span style="font-size:85%;">(piedalās ''[[Lil Uzi Vert]]'')</span> |— |— |— |— |— |— |— | * [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]: Zelts | rowspan="3" |''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' |- ! scope="row" |"[[wokeuplikethis*]]" <span style="font-size:85%;">(piedalās ''Lil Uzi Vert'')</span> |76 |32 |25 |— |— |— |— | * RIAA: 2× Platīns * [[Apvienotā Karaliste|BPI]]: Sudrabs * [[Kanāda|MC]]: Zelts |- ! scope="row" |"[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]" |29 |11 |7 |— |51 |— |— | * RIAA: 3× Platīns * BPI: Sudrabs * MC: 2× Platīns |- ! scope="row" |"[[@ Meh]]" |2020 |35 |17 |14 |— |27 |74 |51 || |'''—''' |- ! scope="row" |"[[Miss The Rage]]" {{small|(ar ''[[Trippie Redd]]'')}} |2021 |11 |6 |4 |31 |15 |42 |32 | * RIAA: Platīns |''[[Trip At Knight]]'' |} === Kā viesmākslinieks === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |+ ! rowspan="2" scope="col" style="width:18em;" |Nosaukums ! rowspan="2" scope="col" |Gads ! colspan="3" scope="col" |Topu pozīcijas ! rowspan="2" scope="col" |Sertifikācijas ! rowspan="2" scope="col" |Albums |- ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Billboard Hot 100|US]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Hot R&B/Hip-Hop Songs|USR&B/HH]] ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;" |[[Kanāda|CAN]] |- ! scope="row" |"Action" <span style="font-size:85%;">(Joey Fatts piedalās ''Playboi Carti'' un ''A$AP Nast'')</span> | rowspan="2" |2016 |— |— |— || |— |- ! scope="row" |"Telephone Calls" <span style="font-size:85%;">([[ASAP Mob]] piedalās ''[[ASAP Rocky]]'', ''[[Tyler, The Creator]]'', ''Playboi Carti'' un ''Yung Gleesh'')</span> |— |— |— | * [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]: Zelts |''Cozy Tapes Vol. 1: Friends'' |- ! scope="row" |"RAF" <span style="font-size:85%;">(ASAP Mob piedalās ''ASAP Rocky'', ''Playboi Carti'', ''[[Quavo]]'', ''[[Lil Uzi Vert]]'' un ''Frank Ocean'')</span> | rowspan="3" |2017 |— |— |82 | * RIAA: Platīns |''Cozy Tapes Vol. 2: Too Cozy'' |- ! scope="row" |"[[Summer Bummer]]" <span style="font-size:85%;">(''[[Lana Del Rey]]'' piedalās ''ASAP Rocky'' un ''Playboi Carti'')</span> |— |— |80 | * RIAA: Zelts |''Lust for Life'' |- ! scope="row" |"Yo Pi'erre!" <span style="font-size:85%;">(''[[Pi'erre Bourne]]'' featuring ''Playboi Carti'')</span> |— |— |— || — |— |- ! scope="row" |"[[Earfquake]]" <span style="font-size:85%;">(''Tyler, The Creator'' piedalās ''Playboi Carti'')</span> | rowspan="1" |2019 |13 |5 |16 | * RIAA: 4× Platīns * [[Apvienotā Karaliste|BPI]]: Zelts |''[[IGOR]]'' |- ! scope="row" |"Unlock It" {{Small|(''ABRA'' un ''Boys Noize'' piedalās ''Playboi Carti'')}} | rowspan="2" |2021 |— |— |— || — |— |- ! scope="row" |"[[Off The Grid]]" <span style="font-size:85%;">([[Kanje Vests]] piedalās ''Playboi Carti'' un ''Fivio Foreign'')</span> |11 |4 |7 | * RIAA: Zelts |''[[Donda]]'' |} {{Navbox|bodyclass=hlist Musical Artist|name=Playboi Carti|title=[[Playboi Carti]]|above=Diskogrāfija|background=solo_singer|group1=Studijas albumi|list1=* ''[[Die Lit]]'' (2018) * ''[[Whole Lotta Red]]'' (2020)|group2=Miksteipi|list2=* ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' (2017)|group3=Singli|list3=* "[[Broke Boi]]" * "[[Lookin]]" * "[[wokeuplikethis*]]" * "[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]" * "[[@ Meh]]" * "[[Miss The Rage]]"|group4=Playboi Carti kā viesmāklinieks|list4=* "[[Action (dziesma)|Action]]" * "[[Telephoene Calls]]" * "[[RAF (dziesma)|RAF]]" * "[[Summer Bummer]]" * "[[Yo Pi'erre!]]" * "[[Earfquake]]" * "[[Unlock It]]" * "[[Off The Grid]]"}} {{atsauces}} [[Kategorija:Diskogrāfijas]] 4ugwk1bf0fktsr5qz8ss4vj5n0v0mk0 0 523579 4519760 4512250 2026-09-10T04:41:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519760 wikitext text/x-wiki '''Veloceļš Centrs – Torņakalns — Ziepniekkalns''' ir viens no [[Rīga]]s [[Veloceļš|veloceļiem]]. To sāka būvēt [[2021. gads|2021. gada]] rudenī, bet atklāja {{dat|2022|10|14}}. Lai gan nosaukumā minēts [[Centrs (Rīga)|pilsētas centrs]], veloceļš sākas [[Torņakalns|Torņakalnā]], savienojot [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] ar [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes Akadēmisko centru]] ([[Latvijas Universitātes Dabas māja|Dabas māju]], [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu māju]]) un [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu]], tālāk vedot uz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-atklats-jaunizbuvetais-velocels-centrsziepniekkalns.a478043/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgā atklāts jaunizbūvētais veloceļš «Centrs–Ziepniekkalns»] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> == Gaita == 5,7 kilometrus garais veloceļš sākas [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielā]] pie [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], virzās gar [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] pa [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielu]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielu]] garām LU Akadēmiskajam centram, pa [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] garām [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai]], tad pa [[Telts iela (Rīga)|Telts ielu]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielu]] un noslēdzas tās galā, krustojumā ar [[Ozolciema iela|Ozolciema ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-tornakalns-ziepniekkalns |title=Centrs – Torņakalns – Ziepniekkalns |access-date={{dat|2022|10|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221205035036/https://rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-tornakalns-ziepniekkalns }}</ref> == Vēsture == Veloceļa maršruta priekšizpēti sāka 2009. gadā pēc [[Rīgas dome]]s (RD) Satiksmes departamenta pasūtījuma Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta “PRO.MOTION” ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.divritenis.lv/?ct=jaunumi&fu=read&id=949&start=86&cac=inscom&dofnet=1525581800|title=Prezentē velo bukletus, kā arī veloceliņu un velomaršrutu karti|website=Divritenis.lv - Velorīga.lv - Nacionālais riteņbraucēju vortāls|access-date=2022-10-15}}</ref> Atklāšanas pasakumā piedalījās [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos [[Vilnis Ķirsis]], RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs [[Olafs Pulks]], RD Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs [[Jānis Vaivods]] un būvdarbus veicošā uzņēmuma SIA "Binders" valdes loceklis [[Ingus Pētersons (uzņēmējs)|Ingus Pētersons]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/7626834/foto-un-video-ielukojies-ka-izskatas-jaunizbuvetais-velocelins-centrs-ziepniekkalns|title=FOTO UN VIDEO ⟩ Ielūkojies, kā izskatās jaunizbūvētais veloceliņš "Centrs-Ziepniekkalns"|publisher=[[Apollo.lv]]|accessdate={{dat|2022|10|15||bez}}|date={{dat|2022|10|14||bez}}|agency=[[LETA]]}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā|C]] [[Kategorija:Torņakalns]] [[Kategorija:Ziepniekkalns]] 24lyog6v67okqqde5sp9s2d9pm8k6rn 0 524062 4519761 4512243 2026-09-10T04:47:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519761 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Велобездорожка - Bontrager - Panoramio.jpg|thumb|200px|Veloceļa Rīga—Jūrmala neatjaunotais posms bijušajā Babītes novadā (2012)]] '''Veloceļš Rīga—Jūrmala''' ir viens no pirmajiem [[Latvija]]s [[Veloceļš|veloceļiem]], kas savieno [[Vanšu tilts|Vanšu tiltu]] [[Rīga]]s centrā ar [[Lielupe]]s tiltu [[Jūrmala|Jūrmalā]] un tālāk savienojas ar [[Veloceļš Majori—Kauguri|veloceļu Majori—Kauguri]]. To sāka būvēt [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] kā veloceļu Imanta–Jūrmala un pabeidza 2001. gadā, kad īstenoja veloceļa Vecrīga–Imanta izbūvi. Tas ir Eiropas nozīmes veloceļu tīkla maršruta ''[[EuroVelo]]'' posms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/vecriga-imanta |title=Vecrīga - Imanta |access-date={{dat|2022|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221022164202/https://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/vecriga-imanta }}</ref> == Gaita == Veloceļš sākas no Vanšu tilta un ved pa maršrutu [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] – [[Kliņģeru iela]] – [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] – [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] – [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] – [[Jūrmalas gatve]] – [[Imanta (Rīga)|Imanta]] un tālāk ved gar [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Tukuma dzelzceļa]] malu caur [[Mārupes novads|Mārupes novadu]] līdz [[Priedaine (stacija)|Priedaines stacijai]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā|R]] [[Kategorija:Imanta]] [[Kategorija:Transports Jūrmalā]] bbnii7sszkf79zrl774wdld356b785m 10 524416 4519789 4519543 2026-09-10T07:07:36Z Kikos 3705 4519789 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Īrijas grāfistes |title = [[Īrijas grāfistes]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Attēls:Coat of arms of Ulster.svg|15px]] [[Olstera]] |list1 = * [[Entrima (grāfiste)|Entrima]] * [[Ārmā]] * [[Dauna]] * [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] * [[Donegolas grāfiste|Donegola]] * [[Fermena]] * [[Kevanas grāfiste|Kevana]] * [[Monahanas grāfiste|Monahana]] * [[Tirona]] |group2 = [[Attēls:Coat of arms of Connacht.svg|15px]] [[Konahta]] |list2 = * [[Golvejas grāfiste|Golveja]] * [[Lītrimas grāfiste|Lītrima]] * [[Mejo grāfiste|Mejo]] * [[Roskomonas grāfiste|Roskomona]] * [[Slaigo grāfiste|Slaigo]] |group3 = [[Attēls:Coat of arms of Leinster.svg|15px]] [[Lenstera]] |list3 = * [[Dublinas grāfiste|Dublina]] * [[Kārlovas grāfiste|Kārlova]] * [[Kildēras grāfiste|Kildēra]] * [[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]] * [[Lautas grāfiste|Lauta]] * [[Līšas grāfiste|Līša]] * [[Longfordas grāfiste|Longforda]] * [[Mītas grāfiste|Mīta]] * [[Ofali grāfiste|Ofali]] * [[Veksfordas grāfiste|Veksforda]] * [[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]] * [[Viklovas grāfiste|Viklova]] |group4 = [[Attēls:Coat of arms of Munster.svg|15px]] [[Manstera]] |list4 = * [[Klēras grāfiste|Klēra]] * [[Kerri grāfiste|Kerri]] * [[Korkas grāfiste|Korka]] * [[Limerikas grāfiste|Limerika]] * [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] * [[Voterfordas grāfiste|Voterforda]] |below = }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Īrijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] </includeonly> lweuywndpz5adrgo9hwrbm393m41lyn 0 527851 4519723 3739441 2026-09-09T23:58:57Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Litrimas grāfiste]] to [[Lītrimas grāfiste]] 4519723 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lītrimas grāfiste]] __STATICREDIRECT__ as4rui7ajtq1up4x793dod50wry3q74 0 533621 4519796 4053098 2026-09-10T07:47:41Z Pirags 3757 +bilde 4519796 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} Tupolev Tu-95 Marina.jpg|thumb|Tu-95 [[Attēls:Tupolev Tu-95.ogv|thumb|''Tu-95'' un transporta lidmašīna ''Il-78'' kopā ar diviem iznīcinātājiem ''MiG-29'' 9. maija militārajā parādē Maskavā (2008)]] '''''Tu-95''''' ({{val|ru|Туполев Ту-95}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz 1952. gadam radīts četru turbopropelleru dzinēju stratēģiskais [[bumbvedējs]] ar raķešu palaišanas platformu. [[Krievijas bruņotie spēki]] to izmantoja raķešu uzbrukumiem gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] 2015. gadā, gan [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]]. == Vēsture == 1951. gadā PSRS valdība apstiprināja jauna starpkontinentālā bumbvedēja izstrādes projektu, lai radītu līdzinieku [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bumbvedējam ''[[Boeing B-52 Stratofortress]]''. Tajā izmantoja četrus savienotus turbopropellerus, katru aprīkotu ar diviem pretēji rotējošiem propelleriem ar četrām lāpstiņām katrā. Šo dzinēju izstrādāja pēc Otrā pasaules kara ieslodzīto Vācijas inženieru komanda ''Junkers-Motorenbau'' inženiera Ferdinanda Brandnera vadībā. ''Tu-95'' sākotnēji bija paredzēts brīvi krītošu [[kodolieroči|kodolieroču]] nomešanai, pēc tam to pārveidoja [[Spārnotā raķete|spārnoto raķešu]] palaišanai no gaisa un patrulēšanai ar ''AWACS'' platformu (''Tu-126''). Pēc elektroniskās sistēmas modernizācijas [[Krievijas Federācija]]s gaisa spēkiem 2020. gada martā piegādāja bumbvedējus ''Tu-95MS''. [[Kategorija:PSRS un Krievijas bumbvedēji]] r6blyaif1tn4ljbqx432a4idmix2qun 4519797 4519796 2026-09-10T07:48:56Z Pirags 3757 4519797 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Tupolev Tu-95 Marina.jpg|thumb|''Tu-95'']] [[Attēls:Tupolev Tu-95.ogv|thumb|''Tu-95'' un transporta lidmašīna ''Il-78'' kopā ar diviem iznīcinātājiem ''MiG-29'' 9. maija militārajā parādē Maskavā (2008)]] '''''Tu-95''''' ({{val|ru|Туполев Ту-95}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz 1952. gadam radīts četru turbopropelleru dzinēju stratēģiskais [[bumbvedējs]] ar raķešu palaišanas platformu. [[Krievijas bruņotie spēki]] to izmantoja raķešu uzbrukumiem gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] 2015. gadā, gan [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]]. == Vēsture == 1951. gadā PSRS valdība apstiprināja jauna starpkontinentālā bumbvedēja izstrādes projektu, lai radītu līdzinieku [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bumbvedējam ''[[Boeing B-52 Stratofortress]]''. Tajā izmantoja četrus savienotus turbopropellerus, katru aprīkotu ar diviem pretēji rotējošiem propelleriem ar četrām lāpstiņām katrā. Šo dzinēju izstrādāja pēc Otrā pasaules kara ieslodzīto Vācijas inženieru komanda ''Junkers-Motorenbau'' inženiera Ferdinanda Brandnera vadībā. ''Tu-95'' sākotnēji bija paredzēts brīvi krītošu [[kodolieroči|kodolieroču]] nomešanai, pēc tam to pārveidoja [[Spārnotā raķete|spārnoto raķešu]] palaišanai no gaisa un patrulēšanai ar ''AWACS'' platformu (''Tu-126''). Pēc elektroniskās sistēmas modernizācijas [[Krievijas Federācija]]s gaisa spēkiem 2020. gada martā piegādāja bumbvedējus ''Tu-95MS''. [[Kategorija:PSRS un Krievijas bumbvedēji]] mr8ihs5uoktqhubtu9cggbdhn3juv7c 4519798 4519797 2026-09-10T07:49:49Z Pirags 3757 4519798 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Tupolev Tu-95 Marina.jpg|thumb|''Tu-95'' (2006)]] [[Attēls:Tupolev Tu-95.ogv|thumb|''Tu-95'' un transporta lidmašīna ''Il-78'' kopā ar diviem iznīcinātājiem ''MiG-29'' 9. maija militārajā parādē Maskavā (2008)]] '''''Tu-95''''' ({{val|ru|Туполев Ту-95}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz 1952. gadam radīts četru turbopropelleru dzinēju stratēģiskais [[bumbvedējs]] ar raķešu palaišanas platformu. [[Krievijas bruņotie spēki]] to izmantoja raķešu uzbrukumiem gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] 2015. gadā, gan [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]]. == Vēsture == 1951. gadā PSRS valdība apstiprināja jauna starpkontinentālā bumbvedēja izstrādes projektu, lai radītu līdzinieku [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bumbvedējam ''[[Boeing B-52 Stratofortress]]''. Tajā izmantoja četrus savienotus turbopropellerus, katru aprīkotu ar diviem pretēji rotējošiem propelleriem ar četrām lāpstiņām katrā. Šo dzinēju izstrādāja pēc Otrā pasaules kara ieslodzīto Vācijas inženieru komanda ''Junkers-Motorenbau'' inženiera Ferdinanda Brandnera vadībā. ''Tu-95'' sākotnēji bija paredzēts brīvi krītošu [[kodolieroči|kodolieroču]] nomešanai, pēc tam to pārveidoja [[Spārnotā raķete|spārnoto raķešu]] palaišanai no gaisa un patrulēšanai ar ''AWACS'' platformu (''Tu-126''). Pēc elektroniskās sistēmas modernizācijas [[Krievijas Federācija]]s gaisa spēkiem 2020. gada martā piegādāja bumbvedējus ''Tu-95MS''. [[Kategorija:PSRS un Krievijas bumbvedēji]] oyvqns4vbddrr9pu27frbhr41g5mi2w 0 533743 4519741 4254059 2026-09-10T03:53:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519741 wikitext text/x-wiki '''Vaskulārā demence''' ('''VaD''') ir [[Plānprātība|demence]], ko izraisa asins piegādes traucējumi smadzenēs, parasti virkne mazu [[Smadzeņu insults|insultu]], kas izraisa kognitīvo spēju pasliktināšanos, un periodisku samazināšanos. Šis termins attiecas uz sindromu, kas sastāv no sarežģītas smadzeņu asinsvadu slimību un riska faktoru mijiedarbības, kas izraisa [[Smadzenes|smadzeņu]] struktūru izmaiņas insultu un bojājumu dēļ, kā rezultātā mainās [[Izzināšana|izziņa]].<ref name="dementia cunningham">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Cunningham EL, McGuinness B, Herron B, Passmore AP|date=May 2015|title=Dementia|journal=The Ulster Medical Journal|volume=84|issue=2|pages=79–87|pmc=4488926|pmid=26170481}}</ref> [[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|ICD-11]] klasifikatorā vaskulārā demence ir norādīta kā '''demence, ko izraisa cerebrovaskulāra slimība'''.<ref name="ICD11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/entity/1365258270?data=%7B%22dataType%22%3A%22pc%22%2C%22postcoordinationCodeSet%22%3A%7B%22stemId%22%3A%22http%3A%2F%2Fid.who.int%2Ficd%2Fentity%2F1365258270%22%2C%22axisToValueIds%22%3A%7B%22associatedWith%22%3A%5B%7B%22stemId%22%3A%22http%3A%2F%2Fid.who.int%2Ficd%2Fentity%2F688029844%22%7D%5D%7D%7D%7D|title=ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics|website=icd.who.int|access-date=9 December 2022|archive-date={{dat|2018|08|01||bez}}|archive-url=https://archive.today/20180801205234/https://icd.who.int/browse11/l-m/en%23/http://id.who.int/icd/entity/294762853#/http://id.who.int/icd/entity/1365258270?data=%7B%22dataType%22%3A%22pc%22%2C%22postcoordinationCodeSet%22%3A%7B%22stemId%22%3A%22http%3A%2F%2Fid.who.int%2Ficd%2Fentity%2F1365258270%22%2C%22axisToValueIds%22%3A%7B%22associatedWith%22%3A%5B%7B%22stemId%22%3A%22http%3A%2F%2Fid.who.int%2Ficd%2Fentity%2F688029844%22%7D%5D%7D%7D%7D}}</ref> DSM-5 asinsvadu demenci uzskaita kā '''lielu vai vieglu asinsvadu neirokognitīvu traucējumu'''.<ref name="DSM5">{{Grāmatas atsauce|last=American Psychiatric Association|url=https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/621|title=Diagnostic and statistical manual of mental disorders : DSM-5|date=2013|publisher=American Psychiatric Association|isbn=978-0-89042-554-1|edition=5th|location=Washington, DC|pages=[https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/591 591–603]}}</ref> == Pazīmes un simptomi == Demences sindromu diferencēšana var būt sarežģīta, jo bieži pārklājas klīniskās pazīmes un ar to saistīta pamata patoloģija. Var rasties [[Plānprātība|jaukta demence]], kas ietver divu veidu demenci, jo īpaši [[Alcheimera slimība]] bieži notiek vienlaikus ar asinsvadu demenci.<ref name="DementiaUK">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dementiauk.org/understanding-dementia/types-and-symptoms/mixed-dementia/|title=What is mixed dementia|website=Dementia UK|access-date=2020-12-13|language=en-US|archive-date=2020-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20201101110234/https://www.dementiauk.org/understanding-dementia/types-and-symptoms/mixed-dementia/}}</ref> Cilvēkiem ar vaskulāro demenci pēc vairākiem cerebrovaskulāriem notikumiem (insultiem) ir progresējoši kognitīvi traucējumi, akūti vai subakūti, piemēram, viegli kognitīvi traucējumi, bieži vien pakāpeniski. Var šķist, ka daži cilvēki uzlabojas starp notikumiem un pasliktinās pēc turpmākiem klusiem insultiem. Stāvoklis, kas strauji pasliktinās var izraisīt nāvi no insulta, sirds slimības vai infekcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ninds.nih.gov/Disorders/All-Disorders/Multi-Infarct-Dementia-Information-Page|title=NINDS Multi-Infarct Dementia Information Page|last=Office of Communications and Public Liaison|website=www.ninds.nih.gov|access-date=19 September 2017}}</ref> ICD-11 šī slimība ir aprakstīta gan kā [[Psihiski traucējumi|psihisks]], gan uzvedības traucējums.<ref name="ICD11A">{{Tīmekļa atsauce|url=https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/entity/334423054|title=ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics|website=icd.who.int|access-date=9 December 2022|archive-date={{dat|2018|08|01||bez}}|archive-url=https://archive.today/20180801205234/https://icd.who.int/browse11/l-m/en%23/http://id.who.int/icd/entity/294762853#/http://id.who.int/icd/entity/334423054}}</ref> Pazīmes un simptomi ir kognitīvi, motori, uzvedības un ievērojamai daļai pacientu arī afektīvi. Šīs izmaiņas parasti notiek 5–10 gadu laikā. Pazīmes parasti ir tādas pašas kā citām [[Plānprātība|demencēm]], bet galvenokārt ietver izziņas pasliktināšanos un pietiekami smagus atmiņas traucējumus, lai traucētu ikdienas aktivitātēm, dažkārt ar fokālu neiroloģisku pazīmju klātbūtni un smadzeņu diagnostikas pazīmēm, kas atbilst cerebrovaskulārajai slimībai (uz [[Datortomogrāfija|CT]] vai [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija|MRI]]).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of the Human Brain - Dementia Associated with Depression|date=2002|publisher=Elsevier Science and Technology|location=Oxford|url=http://www.credoreference.com/entry/esthumanbrain/vi_dementia_associated_with_depression}}{{Novecojusi saite}}</ref> Novērojamās neiroloģiskas pazīmes, kas lokalizējas atsevišķos smadzeņu apgabalos, ir hemiparēze, bradikinēzija, hiperrefleksija, ekstensora plantāra refleksi, ataksija, pseidobulbārā trieka, kā arī gaitas un rīšanas grūtības. Cilvēkiem ir nevienmērīgs deficīts kognitīvajās pārbaudēs. Bet salīdzinot ar [[Alcheimera slimība]]s pacientiem, viņiem ir labāka brīvā atsaukšana un retāka atsaukšanas intrūzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emedicine.medscape.com/article/292105-clinical#b4|title=Vascular Dementia Clinical Presentation: History, Physical, Causes|last=Alagiakrishnan|first=Kannayiram|website=emedicine.medscape.com|access-date=19 March 2021}}</ref> Smagāk skartajiem pacientiem vai pacientiem, kurus skāruši infarkti Vernikas vai Brokas apvidū, var būt specifiskas runas problēmas, ko sauc par dizartriju un [[Afāzija|afāziju]].  Mazo asinsvadu slimību gadījumā bieži tiek ietekmētas priekšējās daivas. Līdz ar to pacienti ar vaskulāro demenci mēdz iegūt sliktākus rezultātus nekā Alcheimera slimības pacienti, veicot uzdevumus iesaistot priekšējo daivu, piemēram, verbālo veiklību, un viņiem var būt frontālās daivas problēmas: [[apātija]], abulija (gribas vai iniciatīvas trūkums), uzmanības, orientācijas problēmas, un urīna nesaturēšana. Viņiem ir tendence izrādīt neatlaidīgāku uzvedību. VaD pacientiem var būt arī vispārēja apstrādes spēju palēnināšanās, grūtības mainīt uzdevumus un abstraktās domāšanas traucējumi. Apātija slimības sākumā vairāk liecina par asinsvadu demenci.  Retiem ģenētiskiem traucējumiem, kas izraisa asinsvadu bojājumus smadzenēs, ir citi izpausmes modeļi. Kā likums, tie mēdz rasties agrāk dzīvē un ir agresīvāki. Turklāt infekcijas traucējumi, piemēram, [[sifiliss]], var izraisīt artēriju bojājumus, insultu un baktēriju izraisītu smadzeņu iekaisumu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cannistraro|first=Rocco J.|last2=Badi|first2=Mohammed|last3=Eidelman|first3=Benjamin H.|last4=Dickson|first4=Dennis W.|last5=Middlebrooks|first5=Erik H.|last6=Meschia|first6=James F.|date=2019-06-11|title=CNS small vessel disease: A clinical review|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31142635|journal=Neurology|volume=92|issue=24|pages=1146–1156|doi=10.1212/WNL.0000000000007654|issn=1526-632X|pmc=6598791|pmid=31142635}}</ref> == Cēloņi == Asinsvadu demenci var izraisīt išēmisks vai hemorāģisks [[infarkts]], kas ietekmē vairākus smadzeņu apgabalus, tostarp priekšējās [[smadzeņu artērijas]] teritoriju, parietālās daivas vai cigulālo zaru. Retos gadījumos demences cēlonis ir infarkti hipokampā vai [[Talāms|talāmā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Love S|date=December 2005|title=Neuropathological investigation of dementia: a guide for neurologists|journal=Journal of Neurology, Neurosurgery, and Psychiatry|volume=76 Suppl 5|issue=supplement 5|pages=v8-14|doi=10.1136/jnnp.2005.080754|pmc=1765714|pmid=16291923}}</ref> Insults anamnēzē palielina demences attīstības risku par aptuveni 70%, un nesens insults palielina risku par aptuveni 120%.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kuźma|first=Elżbieta|last2=Lourida|first2=Ilianna|last3=Moore|first3=Sarah F.|last4=Levine|first4=Deborah A.|last5=Ukoumunne|first5=Obioha C.|last6=Llewellyn|first6=David J.|date=2018-11|title=Stroke and dementia risk: A systematic review and meta‐analysis|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1016/j.jalz.2018.06.3061|journal=Alzheimer's & Dementia|language=en|volume=14|issue=11|pages=1416–1426|doi=10.1016/j.jalz.2018.06.3061|issn=1552-5260|pmc=PMC6231970|pmid=30177276}}</ref> Smadzeņu asinsvadu bojājumus var izraisīt arī izkliedēta cerebrovaskulāra slimība, piemēram, mazo asinsvadu slimība. Asinsvadu demences riska faktori ir vecums, [[Arteriālā hipertensija|hipertensija]], smēķēšana, [[Holesterīns|hiperholesterinēmija]], [[cukura diabēts]], [[Sirds slimības|sirds un asinsvadu slimības]] un cerebrovaskulāras slimības. Citi riska faktori ir ģeogrāfiskā izcelsme, ģenētiskā predispozīcija un iepriekšējie insulti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dcmsonline.org/jax-medicine/2000journals/February2000/vascdement.htm|title=Dementia And Vascular Disease|last=Arvanitakis|first=Zoe}}</ref> Asinsvadu demenci dažkārt var izraisīt cerebrālā amiloidā angiopātija, kas ietver beta amiloido plāksnīšu uzkrāšanos smadzeņu artēriju sieniņās, izraisot asinsvadu sabrukšanu un plīsumus. Tā kā amiloīdās plāksnes ir raksturīga [[Alcheimera slimība]]i, var rasties vaskulārā demence. Tomēr smadzeņu amiloidā angiopātija var parādīties cilvēkiem bez iepriekšējas demences stāvokļa. Beta amiloīda uzkrāšanās bieži ir kognitīvi normāliem gados vecākiem cilvēkiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Vlassenko AG, Mintun MA, Xiong C, Sheline YI, Goate AM, Benzinger TL, Morris JC|date=November 2011|title=Amyloid-beta plaque growth in cognitively normal adults: longitudinal [11C]Pittsburgh compound B data|url=https://archive.org/details/sim_annals-of-neurology_2011-11_70_5/page/857|journal=Annals of Neurology|volume=70|issue=5|pages=857–61|doi=10.1002/ana.22608|pmc=3243969|pmid=22162065}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Sojkova J, Zhou Y, An Y, Kraut MA, Ferrucci L, Wong DF, Resnick SM|date=May 2011|title=Longitudinal patterns of β-amyloid deposition in nondemented older adults|journal=Archives of Neurology|volume=68|issue=5|pages=644–9|doi=10.1001/archneurol.2011.77|pmc=3136195|pmid=21555640}}</ref> Divi pārskati par 2018. un 2019. gadu atklāja potenciālu saistību starp [[Celiakija|celiakiju]] un asinsvadu demenci.<ref name="MakhloufMesselmani2018">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Makhlouf S, Messelmani M, Zaouali J, Mrissa R|year=2018|title=Cognitive impairment in celiac disease and non-celiac gluten sensitivity: review of literature on the main cognitive impairments, the imaging and the effect of gluten free diet.|journal=Acta Neurol Belg|type=Review|volume=118|issue=1|pages=21–27|doi=10.1007/s13760-017-0870-z|pmid=29247390}}</ref><ref name="ZisHadjivassiliou2019">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Zis P, Hadjivassiliou M|date=26 February 2019|title=Treatment of Neurological Manifestations of Gluten Sensitivity and Coeliac Disease.|journal=Curr Treat Options Neurol|type=Review|volume=21|issue=3|pages=10|doi=10.1007/s11940-019-0552-7|pmid=30806821|doi-access=free}}</ref> == Diagnoze == Lai diagnosticētu asinsvadu demenci, var izmantot vairākus specifiskus diagnostikas kritērijus, tostarp Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas ceturtā izdevuma (DSM-IV) kritērijus, [[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|Starptautiskās slimību klasifikācijas]] desmitā izdevuma (ICD-10) kritērijus, Nacionālā neiroloģisko traucējumu un insulta institūta kritērijus, asociācijas Internationale pour la Recherche et l'Enseignement en Neurosciences (NINDS-AIREN) kritēriji,<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Tang WK, Chan SS, Chiu HF, Ungvari GS, Wong KS, Kwok TC, Mok V, Wong KT, Richards PS, Ahuja AT|year=2004|title=Impact of applying NINDS-AIREN criteria of probable vascular dementia to clinical and radiological characteristics of a stroke cohort with dementia|journal=Cerebrovascular Diseases|volume=18|issue=2|pages=98–103|doi=10.1159/000079256|pmid=15218273}}</ref> Alcheimera slimības diagnostikas un ārstēšanas centra kritēriji un Hačinska išēmiskais rādītājs (nosaukts pēc Vladimira Hačinska).<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Pantoni L, Inzitari D|date=October 1993|title=Hachinski's ischemic score and the diagnosis of vascular dementia: a review|journal=Italian Journal of Neurological Sciences|volume=14|issue=7|pages=539–46|doi=10.1007/BF02339212|pmid=8282525}}</ref> Ieteicamie kognitīvo traucējumu izmeklējumi ietver: asins analīzes (anēmijas, vitamīnu deficīta, tirotoksikozes, infekcijas utt.), krūškurvja rentgenstaru, [[Elektrokardiogrāfija|EKG]] un neiroattēlu, vēlams skenēšanu ar funkcionālu vai vielmaiņas jutīgumu, kas pārsniedz vienkāršu CT vai MRI. Ja ir pieejams kā diagnostikas rīks, viena fotona emisijas datortomogrāfiju (SPECT) un [[pozitronu emisijas tomogrāfija]]s (PET) neiroattēlu var izmantot, lai apstiprinātu multi-infarktu demences diagnozi kopā ar novērtējumiem, kas ietver garīgā stāvokļa pārbaudi.<ref name="pmid16785801">{{Publikācijas atsauce|last=Bonte FJ, Harris TS, Hynan LS, Bigio EH, White CL|date=July 2006|title=Tc-99m HMPAO SPECT in the Differential Diagnosis of the Dementias with Histopathologic Confirmation|url=https://archive.org/details/sim_clinical-nuclear-medicine_2006-07_31_7/page/376|journal=Clinical Nuclear Medicine|volume=31|issue=7|pages=376–378|doi=10.1097/01.rlu.0000222736.81365.63|pmid=16785801}}</ref> Cilvēkam, kuram jau ir demence, SPECT varētu būt labāks, lai atšķirtu multi-infarktu demenci no Alcheimera slimības, salīdzinot ar parasto garīgo testēšanu un slimības vēstures analīzi.<ref name="pmid15545324">{{Publikācijas atsauce|last=Dougall NJ, Bruggink S, Ebmeier KP|year=2004|title=Systematic Review of the Diagnostic Accuracy of 99mTc-HMPAO-SPECT in Dementia|journal=American Journal of Geriatric Psychiatry|volume=12|issue=6|pages=554–570|doi=10.1176/appi.ajgp.12.6.554|pmid=15545324}}</ref> Sasniegumi ir ļāvuši ierosināt jaunus diagnostikas kritērijus.<ref name="pmid17222085">{{Publikācijas atsauce|last=Waldemar G.|last2=Dubois B.|last3=Emre M.|last4=Georges|first4=J.|last5=McKeith|first5=I.G.|last6=Rossor|first6=M.|author-link6=Martin Rossor|last7=Scheltens|first7=P.|last8=Tariska|first8=P.|last9=Winblad|first9=B.|displayauthors=3|date=January 2007|title=Recommendations for the Diagnosis and Management of Alzheimer's Disease and Other Disorders Associated with Dementia: EFNS guideline|journal=European Journal of Neurology|volume=14|issue=1|pages=e1–26|doi=10.1111/j.1468-1331.2006.01605.x|pmid=17222085|doi-access=free}}</ref> Skrīninga asins analīzes parasti ietver pilnu asins analīzi, aknu darbības testus, vairogdziedzera funkcijas testus, lipīdu profilu, eritrocītu grimšanas ātrumu (EGA), [[C reaktīvais olbaltums|C reaktīvo olbaltumu]], [[Sifiliss|sifilisa]] seroloģiju, kalcija līmeni serumā, glikozes līmeni tukšā dūšā, [[Karbamīds|urīnvielu]], [[Elektrolīts|elektrolītus]], [[B12 vitamīns|vitamīnu B-12]] un [[Folijskābe|folātus]]. Atsevišķiem pacientiem var veikt HIV seroloģiju un noteiktu autoantivielu testu.  Jaukta demence tiek diagnosticēta, ja cilvēkiem ir pierādījumi par [[Alcheimera slimība|Alcheimera slimību]] un cerebrovaskulāru slimību, vai nu klīniski, vai pamatojoties uz neiroattēlveidošanas pierādījumiem par išēmiskiem bojājumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Custodio|first=Nilton|last2=Montesinos|first2=Rosa|last3=Lira|first3=David|last4=Herrera-Pérez|first4=Eder|last5=Bardales|first5=Yadira|last6=Valeriano-Lorenzo|first6=Lucía|date=2017|title=Mixed dementia: A review of the evidence|journal=Dementia & Neuropsychologia|volume=11|issue=4|pages=364–370|doi=10.1590/1980-57642016dn11-040005|issn=1980-5764|pmc=5769994|pmid=29354216}}</ref> === Patoloģija === Smadzeņu izmeklēšana var atklāt ievērojamus bojājumus un asinsvadu bojājumus. Mikroskopiskajos attēlos parādās dažādu vielu uzkrāšanās, piemēram, lipīdu nogulsnes un sarecējušas asinis. Visvairāk tiek ietekmēta baltā viela ar ievērojamu atrofiju (audu zudumu), papildus artēriju kalcifikācijai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hase|first=Yoshiki|last2=Horsburgh|first2=Karen|last3=Ihara|first3=Masafumi|last4=Kalaria|first4=Raj N.|year=2018|title=White matter degeneration in vascular and other ageing-related dementias|journal=Journal of Neurochemistry|volume=144|issue=5|pages=617–633|doi=10.1111/jnc.14271|pmid=29210074|doi-access=free}}</ref> Mikroinfarkti var būt arī pelēkajā vielā (smadzeņu garozā), dažreiz lielā skaitā. Lai gan asinsvadu demences gadījumā ir raksturīga galveno smadzeņu artēriju ateroma, galvenokārt tiek ietekmēti mazāki asinsvadi un arteriolas.  == Profilakse == Agrīna atklāšana un precīza diagnostika ir svarīga,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=McVeigh|first=Catherine|last2=Passmore|first2=Peter|date=Sep 2006|title=Vascular dementia: prevention and treatment|journal=Clinical Interventions in Aging|volume=1|issue=3|pages=229–235|doi=10.2147/ciia.2006.1.3.229|issn=1176-9092|pmc=2695177|pmid=18046875}}</ref> jo asinsvadu demenci vismaz daļēji var novērst. Išēmiskas izmaiņas smadzenēs ir neatgriezeniskas, bet pacients ar vaskulāro demenci var demonstrēt stabilitātes vai pat vieglas uzlabošanās periodus.<ref name="VaD textbook">{{Grāmatas atsauce|last=Erkinjuntti|first=Timo|title=New Oxford Textbook of Psychiatry|date=Feb 2012|publisher=Oxford University Press|location=Oxford|isbn=9780199696758|edition=2|url=http://oxfordmedicine.com/view/10.1093/med/9780199696758.001.0001/med-9780199696758-chapter-48}}</ref> Tā kā insults ir būtiska asinsvadu demences sastāvdaļa,<ref name="Kuźma_2018">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Kuźma E, Lourida I, Moore SF, Levine DA, Ukoumunne OC, Llewellyn DJ|date=November 2018|title=Stroke and dementia risk: A systematic review and meta-analysis|journal=Alzheimer's & Dementia|language=English|volume=14|issue=11|pages=1416–1426|doi=10.1016/j.jalz.2018.06.3061|pmc=6231970|pmid=30177276}}</ref> mērķis ir novērst jaunus insultus. To cenšas panākt, samazinot insulta riska faktorus, piemēram, kontrolējot [[Arteriālā hipertensija|augstu asinsspiedienu]], augstu lipīdu līmeni asinīs, [[Priekškambaru mirdzēšana|priekškambaru mirdzēšanu]] vai [[Cukura diabēts|cukura diabētu]]. Metaanalīzes atklāja, ka augsta asinsspiediena zāles ir efektīvas pirmsinsulta demences profilaksē, kas nozīmē, ka augsta asinsspiediena ārstēšana jāsāk savlaicīgi.<ref name="pharm15">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Baskys A, Cheng JX|date=November 2012|title=Pharmacological prevention and treatment of vascular dementia: approaches and perspectives|journal=Experimental Gerontology|volume=47|issue=11|pages=887–91|doi=10.1016/j.exger.2012.07.002|pmid=22796225}}</ref> Šīs zāles ir angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, [[Diurētiķi|diurētiskie līdzekļi]], [[kalcija kanālu blokatori]], simpātisko nervu inhibitori, angiotenzīna II receptoru antagonisti vai adrenerģiskie antagonisti. Tika konstatēts, ka paaugstināts lipīdu līmenis, tostarp ABL, palielina asinsvadu demences risku. Tomēr seši lieli neseni pārskati parādīja, ka terapija ar statīnu zālēm bija neefektīva šīs demences ārstēšanā vai profilaksē.<ref name="pharm15" /><ref>{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Mijajlović MD, Pavlović A, Brainin M, Heiss WD, Quinn TJ, Ihle-Hansen HB, Hermann DM, Assayag EB, Richard E, Thiel A, Kliper E, Shin YI, Kim YH, Choi S, Jung S, Lee YB, Sinanović O, Levine DA, Schlesinger I, Mead G, Milošević V, Leys D, Hagberg G, Ursin MH, Teuschl Y, Prokopenko S, Mozheyko E, Bezdenezhnykh A, Matz K, Aleksić V, Muresanu D, Korczyn AD, Bornstein NM|date=January 2017|title=Post-stroke dementia - a comprehensive review|journal=BMC Medicine|volume=15|issue=1|pages=11|doi=10.1186/s12916-017-0779-7|pmc=5241961|pmid=28095900}}</ref> [[Acetilsalicilskābe|Aspirīns]] ir zāles, ko parasti izraksta insultu un sirdslēkmes profilaksei; to bieži lieto arī pacientiem ar demenci. Tomēr pētījumi nav apstiprinājuši tā efektivitāti demences progresēšanas palēnināšanā vai izziņas uzlabošanā.<ref name="pharm15" /><ref name="Cochrane">{{Publikācijas atsauce|last=Rands|first=Gianetta|last2=Orrell|first2=Martin|date=23 October 2000|title=Aspirin for vascular dementia|journal=Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=2012|issue=4|pages=CD001296|doi=10.1002/14651858.cd001296|pmc=4171457|pmid=11034710}}</ref> Nav konstatēts, ka smēķēšanas atmešana un Vidusjūras diēta palīdzētu pacientiem ar kognitīviem traucējumiem; fiziskās aktivitātes vienmēr bija visefektīvākā metode kognitīvās pasliktināšanās novēršanai.<ref name="pharm15" /> == Epidemioloģija == Asinsvadu demence ir otra visizplatītākā demences forma pēc [[Alcheimera slimība]]s (AD) gados vecākiem pieaugušajiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Battistin L, Cagnin A|date=December 2010|title=Vascular cognitive disorder. A biological and clinical overview|journal=Neurochemical Research|volume=35|issue=12|pages=1933–8|doi=10.1007/s11064-010-0346-5|pmid=21127967}}</ref> Šīs slimības izplatība ir 1,5% Rietumvalstīs un aptuveni 2,2% Japānā. Tas veido 50% no visām demences slimībām Japānā, 20% līdz 40% Eiropā un 15% Latīņamerikā. 25% insulta pacientu viena gada laikā pēc insulta attīstās jauna demence. Vienā pētījumā konstatēts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs vaskulārās demences izplatība visiem cilvēkiem, kas vecāki par 71 gadu, ir 2,43%, bet citā pētījumā konstatēts, ka demences izplatība dubultojas ar katru 5,1 gadu vecumu.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Plassman BL, Langa KM, Fisher GG, Heeringa SG, Weir DR, Ofstedal MB, Burke JR, Hurd MD, Potter GG, Rodgers WL, Steffens DC, Willis RJ, Wallace RB|year=2007|title=Prevalence of dementia in the United States: the aging, demographics, and memory study|journal=Neuroepidemiology|volume=29|issue=1–2|pages=125–32|doi=10.1159/000109998|pmc=2705925|pmid=17975326}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Jorm AF, Korten AE, Henderson AS|date=November 1987|title=The prevalence of dementia: a quantitative integration of the literature|journal=Acta Psychiatrica Scandinavica|volume=76|issue=5|pages=465–79|doi=10.1111/j.1600-0447.1987.tb02906.x|pmid=3324647}}</ref> Saslimstības maksimums ir starp ceturto un septīto dzīves gadu desmitu, un 80% pacientu anamnēzē ir [[arteriālā hipertensija]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Sova|first=Maria-Roxana|last2=Dobrin|first2=R P|last3=Chiriţă|first3=V|year=2009|title=Aspects regarding the incidence and prevalence of vascular dementia forms|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21495296/|journal=Revista Medico-Chirurgicala a Societatii de Medici Si Naturalisti Din Iasi|language=Romanian|publisher=Rev Med Chir Soc Med Nat Iasi|volume=113|issue=1|pages=53–58|pmid=21495296|access-date=31 March 2021}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wolters|first=Frank J.|last2=Ikram|first2=M Arfan|year=2019|title=Epidemiology of Vascular Dementia|journal=Arteriosclerosis, Thrombosis, and Vascular Biology|publisher=Arterioscler Thromb Vasc Biol|volume=39|issue=8|pages=1542–1549|doi=10.1161/ATVBAHA.119.311908|pmid=31294622|doi-access=free}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kognitīvā zinātne]] [[Kategorija:Medicīna]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 5n8kuot162mijjapzcwd0o37dekrpsv 3 552563 4519727 3932338 2026-09-09T23:59:24Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:SDudley]] to [[Dalībnieka diskusija:Sterling-Dee]] 4519727 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Sterling-Dee]] s243v8xykfzi92t3wof5q59xrufdkbm 0 554002 4519771 4377921 2026-09-10T05:58:21Z Meistars Joda 781 4519771 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ričards Roundtrijs | vārds_orig = ''Richard Roundtree'' | attēls = Richard Roundtree 1973.JPG | att_izmērs = | komentārs = Ričards Roundtrijs 1973. gadā | dz vārds = Ričards Arnolds Roundtrijs | dz datums = {{dat|1942|7|9}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ņūrošela|2s=Ņujorka (štats)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2023|10|24|1942|7|9}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs | darbības gadi = 1963–2023 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ričards Arnolds Roundtrijs''' ({{val|en|Richard Arnold Roundtree}}; dzimis {{dat|1942|7|9}}, miris {{dat|2023|10|24}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris un dziedātājs, kas vislabāk pazīstams pēc privātdetektīva Džona Šafta lomas 1971. gada ''[[blaxploitation]]'' filmā "[[Šafts (1971. gada filma)|Šafts]]" un četros tās turpinājumos, ''[[Shaft's Big Score!]]'' (1972), ''[[Shaft in Africa]]'' (1973),<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |last1=St. Martin |first1=Emily |date=October 25, 2023 |title=Richard Roundtree, star of the 1970s 'Shaft' film franchise, has died at 81 |url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/story/2023-10-24/richard-roundtree-shaft-movies-dead-at-81 |access-date=October 25, 2023 |website=[[Los Angeles Times]]}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |last1=Koseluk |first1=Chris |title=Richard Roundtree, Suave Star of 'Shaft,' Dies at 81 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/richard-roundtree-dead-shaft-1235626813/ |access-date=October 24, 2023 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> tās [[Šafts (2000. gada filma)|2000. gada]]<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |date=25 October 2023 |title=È morto a 81 anni l'attore statunitense Richard Roundtree, protagonista della serie di film “Shaft” |url=https://www.ilpost.it/2023/10/25/richard-roundtree-shaft-morto/ |access-date=26 October 2023 |website=Il Post |language=it}}</ref> un [[Šafts (2019. gada filma)|2019. gada turpinājumos]],<ref name=":0" /> kā arī [[Šafts (seriāls)|tāda paša nosaukuma televīzijas seriālā]] (1973—1974).<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last=Landrum Jr. |first=Jonathan |date=October 25, 2023 |title='Shaft' star Richard Roundtree, considered the first Black action movie hero, has died at 81 |url=https://whyy.org/articles/shaft-star-richard-roundtree-dead-at-81/ |access-date=October 26, 2023 |website=WHYY-FM |publisher=[[Associated Press]] |language=en}}</ref> Vēl viņš filmējies vairākos televīzijas seriālos, tostarp ''[[Roots]]'', ''[[Generations]]'' un "[[Bīstamās mājsaimnieces]]".<ref name=":3" /><ref name=":0" /> Par Roundtrija pēdējo filmu kļuva 2024. gadā izdotā komēdijdrāma ''[[Thelma (2024. gada filma)|Thelma]]''. Roundtriju uzskata par "pirmo melnādaino [[asa sižeta filma|asa sižeta]] varoni".<ref name=":4" /><ref>Tweedle, Sam, "I'm Just Talkin' About Shaft (And We Can Dig It)," ''Confessions of a Pop Culture Addict'', Internet website [http://popcultureaddict.com/movies-2/shaft-htm/], accessed August 20, 2014.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Roundtrijs, Ričards}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] k4g4emi5k0q58ya5hdiluor2k6rnss7 0 563870 4519556 4516838 2026-09-09T12:46:01Z Semigall 8687 4519556 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = Saulvedis Cimermanis | vārds = | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1929 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Bejas pagasts]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = LZA Etnogrāfijas un folkloras institūts, <br>LZA Latvijas Vēstures institūts | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Latvijas vēsture]], [[etnogrāfija]] | pasniedzēji = [[Marģers Stepermanis]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira | piezīmes = | kategorijas = }} '''Saulvedis Cimermanis''' (1929—2022) bija [[Latvieši|latviešu]] [[etnogrāfs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors (1960), [[LZA Latvijas vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] [[profesors]] (1994). == Dzīvesgājums == Dzimis 1929. gada 3. jūlijā [[Bejas pagasts|Bejas pagastā]]. Mācījās Bejas pamatskolā, tad [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]]. Pēc Otrā pasaules kara sāka studēt medicīnu, tad vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], līdztekus neklātienes studijām strādādams gumijas fabrikā "Varonis".<ref>[https://nra.lv/kultura/128641-kulturvesturnieks-cimermanis-nepartrukti-macities-jebkuros-apstaklos.htm Kultūrvēsturnieks Cimermanis: Nepārtrukti mācīties jebkuros apstākļos] Līvija Dūmiņa nra.lv 2014. gada 10. novembrī</ref> Vēlāk strādāja par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas]] muzejā (1951—1954), tad [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1954—1955). Vēlāk bija [[Latvijas Vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1956—1971) un Etnogrāfijas nodaļas vadītājs (1971—1995). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadā S. Cimermanis ieguva doktora grādu vēsturē, 1992. gadā habilitētā vēstures doktora grādu. 1992. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īsteno locekli, 1994. gadā par LZA Latvijas vēstures institūta profesoru. No 1992. līdz 2015. gadam viņš bija žurnāla “[[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis]]” A daļas redaktors. Miris 2022. gada 26. decembrī [[Rīga|Rīgā]].<ref>[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/1355-in-memoriam-akademikis-saulvedis-cimermanis IN MEMORIAM. Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis]</ref> == Darbi == * Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrajā pusē (1959), * Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1964, 1978), * Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta (1969), * Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā (1998), * Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava (2011), * Tautas celtniecība Latvijas ainavā. Rīga: Zinātne, 2020. — 688 lpp. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (1999), * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2005), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (2014). == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cimermanis, Saulvedis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu etnogrāfi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] e4hqq79qkgp5m5dvfh41yfm7srh3gqt 0 570549 4519599 4223344 2026-09-09T15:28:40Z Baisulis 11523 /* Filmas */ latviski..... 4519599 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Touchstone Pictures'' | logo = Touchstone Pictures logo.svg.png | caption = ''Touchstone Pictures'' logo | logo_size = 200px | type = zīmols<ref name="sec">[https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1001039/000100103907000090/filename1.htm Letter signed by] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170801115329/https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1001039/000100103907000090/filename1.htm |date={{dat|2017|8|1|L|bez}}}} Thomas O. Staggs (Senior Executive Vice President & Chief Financial Officer, The Walt Disney Company) to the U.S. Securities and Exchange Commission, {{dat|2007|3|1|N|bez}}. Retrieved on {{dat|2013|5|6|L|bez}}.</ref> | foundation = {{dat|1984|2|15|L|bez}} (kā ''Touchstone Films'') | fate = pievienota ''[[Walt Disney Pictures]]'' | defunct = {{dat|2016|09|02|L|bez}} | founder = [[Ronalds Millers]] | location_city = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}} | area_served = visa pasaule | key_people = [[Šons Beilijs]]<ref>{{Ziņu atsauce|last=Graser|first=Marc|date={{dat|2010|1|14|L|bez}}|title=Disney names Sean Bailey production chief|work=Variety|url=https://variety.com/2010/film/markets-festivals/disney-names-sean-bailey-production-chief-1118013784/|access-date={{dat|2020|7|12|L|bez}}|archive-date={{dat|2020|10|27|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201027162132/https://variety.com/2010/film/markets-festivals/disney-names-sean-bailey-production-chief-1118013784/}}</ref><br /><small>(priekšsēdētājs un izpilddirektors, 2010—2016)</small> | industry = filmas | owner = ''[[Walt Disney Studios]]'' }} '''''Touchstone Pictures''''' (līdz 1986. gadam '''''Touchstone Films''''') bija ''[[Walt Disney Studios]]'' pakļautībā esošs [[kinofilma|filmu]] izplatīšanas [[zīmols]], kas piederēja ''[[The Walt Disney Company]]''. Ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izplatītās filmas producēja un finansēja ''Walt Disney Studios'', taču filmu saturs bija paredzēts vecākai auditorijai nekā tipiskās ''[[Walt Disney Pictures]]'' filmas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201|title=Will Steven Spielberg Drop the DreamWorks Name?|last=McClintock|first=Pamela|date=September 24, 2015|work=The Hollywood Reporter|access-date={{dat|2015|10|4|L|bez}}|archive-date={{dat|2015|9|27|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150927003718/http://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://d23.com/touchstone-splash-30th-anniversary/|title=It's Been 30 Years Since Touchstone Pictures' Splash-y Debut|last=Deitchman|first=Beth|date={{dat|2014|3|7|L|bez}}|publisher=Disney D23|access-date={{dat|2014|8|29|L|bez}}|archive-date={{dat|2015|28|1|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150128133224/https://d23.com/touchstone-splash-30th-anniversary/}}</ref> Faktiski ''Touchstone Pictures'' bija vien [[pseidonīms|pseidonīma]] zīmols un kā atsevišķs [[uzņēmums]] nepastāvēja.<ref name="sec"/> {{dat|1984|2|15||bez}} zīmolu izveidoja tābrīža ''The Walt Disney Company'' prezidents [[Ronalds Millers]].<ref name="nyt">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1984/02/16/movies/touchstone-label-to-replace-disney-name-on-some-films.html|title=Touchstone Label to Replace Disney Name on Some Films|last=Harmetz|first=Aljean|date={{dat|1983|2|16|L|bez}}|work=The New York Times|access-date={{dat|2019|2|17|L|bez}}|language=en-US|issn=0362-4331|archive-date={{dat|2015|4|3|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150403144539/http://www.nytimes.com/1984/02/16/movies/touchstone-label-to-replace-disney-name-on-some-films.html}}</ref> Līdz [[2010. gadi]]em tā darbojās kā aktīva filmu ražošanas nodaļa, izdodot vairumu ''Walt Disney Studios'' ar indeksu PG-13 un R vērtēto filmu. 2009. gadā ''[[DreamWorks Pictures]]'' noslēdza filmu izplatīšanas līgumu ar ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', kas paredzēja 5 gadu laikā izplatīt 30 ''Dreamworks Pictures'' ražotās filmas, izmantojot ''Touchstone Pictures'' zīmolu. Saskaņā ar šo līgumu ''Touchstone Pictures'' izplatīja filmas laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Walt Disney Company: 2011 Annual Financial Report|url=http://cdn.media.ir.thewaltdisneycompany.com/2011/annual/WDC-10kwrap-2011.pdf|publisher=The Walt Disney Company|access-date={{dat|2012|12|30|L|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120522224950/http://cdn.media.ir.thewaltdisneycompany.com/2011/annual/WDC-10kwrap-2011.pdf|archive-date={{dat|2012|5|22|N|bez}}}} Page 12</ref><ref name="Var">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2009/film/features/disney-signs-deal-with-dreamworks-1117999836/|title=Disney signs deal with DreamWorks|last1=Graser|first1=Marc|last2=Siegel|first2=Tatiana|date={{dat|2009|2|9|L|bez}}|website=Variety|language=en|access-date={{dat|2019|4|24|L|bez}}|archive-date={{dat|2009|10|8|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091008132321/http://www.variety.com/article/VR1117999836.html?categoryid=13&cs=1}}</ref> Pēdējā šī līguma ietvaros izdotā filma bija "[[Gaisma okeānā]]" (''The Light Between Oceans''), ko izdeva {{dat|2016|9|2|L|bez}}, līdz ar ko ''Touchstone Pictures'' zīmols darbību pārtrauca. == Filmas == Pavisam laikā no {{dat|1984|2|15|G|bez}} līdz {{dat|2016|9|2|D|bez}} ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izlaida 237 filmas. Kaut arī ''Walt Disney Studios'' producētās [[animācijas filma]]s parasti izplatīja ''Walt Disney Pictures'', ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izplatīja tādas filmas kā "[[Murgs pirms Ziemassvētkiem]]" (''The Nightmare Before Christmas''), "[[Gnomeo un Džuljeta]]" (''Gnomeo & Juliet''), "[[Vējš pieņemas spēkā]]" un "[[Neparastā maģija]]" (''Strange Magic''). Vislielākā peļņa bija 1998. gada filmai "[[Armagedons (filma)|Armagedons]]". Sešas filmas saņēmušas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nomināciju "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", tai skaitā: "[[Mirušo dzejnieku biedrība]]", "[[Savs cilvēks]]", "[[Kalpone]]", "[[Kara zirgs]]", "[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" un "[[Spiegu tilts]]".<ref>{{Ziņu atsauce|last=Tribou|first=Richard|title=Not-so-golden year for Disney's chances at the Oscars|url=https://www.orlandosentinel.com/os-xpm-2014-01-16-os-disney-academy-awards-2014-011614-story.html|access-date={{dat|2016|2|20|L|bez}}|work=Orlando Sentinel|date={{dat|2014|1|16|L|bez}}|archive-date={{dat|2017|7|3|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170703170039/http://articles.orlandosentinel.com/2014-01-16/the-daily-disney/os-disney-academy-awards-2014-011614_1_saving-mr-p-l-travers-walt-disney}}</ref> Viens no ievērojamākajiem zīmola izdoto filmu producentiem bija [[Džerijs Brukhaimers]], kam no 1993. līdz 2014. gadam spēkā bija producēšanas līgums ar ''Touchstone Pictures''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-disney-and-jerry-bruckheimer-to-end-longtime-partnership-20130919-story.html|title=Disney and Jerry Bruckheimer to end longtime partnership|last=Miller|first=Daniel|date={{dat|2013|9|19|L|bez}}|work=Los Angeles Times|access-date={{dat|2013|9|20|L|bez}}|archive-date={{dat|2023|3|15|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230315193516/https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-disney-and-jerry-bruckheimer-to-end-longtime-partnership-20130919-story.html}}</ref><ref>Lev, Michael (January 18, 1991). "2 Top Movie Producers Sign Disney Accord". ''The New York Times''. Page D3.</ref> Brukhaimera un ''Touchstone Pictures'' sadarbībā izdoto filmu vidū minamas: ''[[The Ref]]'', "[[Ieslodzīto reiss]]" (''Con Air''), "Armagedons", "[[Valsts ienaidnieks]]", "[[Nozust 60 sekundēs]]" (''Gone in 60 Seconds''), "[[Bārs "Coyote Ugly"]]" un "[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]". ''Touchstone'' veidotās filmas kinoteātros izplatīja ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', bet mājas mediju platformās — ''[[Buena Vista Home Entertainment]]'' (kā ''Touchstone Home Entertainmen'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.christiedigital.com/press-releases|title=Press Releases|website=www.christiedigital.com|access-date=2025-02-10|language=en}}</ref> === Pelnošākās filmas === {{Columns-start|num=2}} {| class="wikitable sortable" |+Filmas pēc kopējiem ienākumiem Ziemeļamerikā<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce|title=Box Office by Studio – Disney All Time|url=http://www.boxofficemojo.com/studio/chart/?studio=buenavista.htm|publisher=Box Office Mojo|access-date={{dat|2016|8|29|L|bez}}|archive-date={{dat|2011|6|28|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110628223127/http://boxofficemojo.com/studio/chart/?studio=buenavista.htm}}</ref> |- ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Kopējie ienākumi |- !1 |"[[Zīmes]]" |2002 |${{sk|227966634}} |- !2 |"[[Armagedons (filma)|Armagedons]]" |1998 |${{sk|201578182}} |- !3 |"[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]" |2001 |${{sk|198 542 554}} |- !4 |"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" |2012 |${{sk|182207973}} |- !5 |"[[Jaukā sieviete]]" |1990 |${{sk|178406268}} |- !6 |"[[Kalpone]]" |2011 |${{sk|169708112}} |- !7 |"[[Mežonīgais četrinieks]]" (''Wild Hogs'') |2007 |${{sk|168273550}} |- !8 |''[[Three Men and a Baby]]'' |1987 |${{sk|167780960}} |- !9 |"[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]" |2009 |${{sk|163958031}} |- !10 |"[[Ūdenszellis]]" |1998 |${{sk|161491646}} |- !11 |"[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]" |1988 |${{sk|154112492}} |- !12 |"[[Māsa uzdarbojas]]" (''Sister Act'') |1992 |${{sk|139605150}} |- !13 |"[[Izpirkums (filma)|Izpirkums]]" |1996 |${{sk|136492681}} |- !14 |''[[Bringing Down the House]]'' |2003 |${{sk|132716677}} |- !15 |"[[Mīļās mājas Alabamā]]" (''Sweet Home Alabama'') |2002 |${{sk|127223418}} |- !16 |"[[Labrīt, Vjetnama]]" |1987 |${{sk|123922370}} |- !17 |"[[Ciems (filma)|Ciems]]" |2004 |${{sk|114197520}} |- !18 |"[[Valsts ienaidnieks]]" |1998 |${{sk|111549836}} |- !19 |"[[Fenomens (filma)|Fenomens]]" (''Phenomenon'') |1996 |${{sk|104636382}} |- !20 |"[[Diks Treisijs (1990. gada filma)|Diks Treisijs]]" (''Dick Tracy'') |1990 |${{sk|103738726}} |- !21 |"[[Nozust 60 sekundēs]]" (''Gone in 60 Seconds'') |2000 |${{sk|101648571}} |- !22 |"[[Ieslodzīto reiss]]" (''Con Air'') |1997 |${{sk|101117573}} |- !23 |"[[Gnomeo un Džuljeta]]" (''Gnomeo & Juliet'') |2011 |${{sk|99967670}} |- !24 |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |1989 |${{sk|95860116}} |- !25 |"[[Neievainojamais]]" (''Unbreakable'') |2000 |${{sk|95011339}} |- |} {{column}} {| class="wikitable sortable" |+Filmas pēc kopējiem ienākumiem pasaulē |- ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Kopējie ienākumi |- !1 |"[[Armagedons (filma)|Armagedons]]" |1998 |${{sk|553709788}} |- !2 |"[[Jaukā sieviete]]" |1990 |${{sk|463406268}} |- !3 |"[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]" |2001 |${{sk|449220945}} |- !4 |"[[Zīmes]]" |2002 |${{sk|408247917}} |- !5 |"[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]" |1988 |${{sk|351500000}} |- !6 |"[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]" |2009 |${{sk|317375031}} |- !7 |"[[Izpirkums (filma)|Izpirkums]]" |1996 |${{sk|309492681}} |- !8 |"[[Cietais tērauds]]" |2011 |${{sk|299268508}} |- !9 |"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" |2012 |${{sk|275293450}} |- !10 |"[[Ciems (filma)|Ciems]]" |2004 |${{sk|256697520}} |- !11 |"[[Mežonīgais četrinieks]]" (''Wild Hogs'') |2007 |${{sk|253625427}} |- !12 |"[[Valsts ienaidnieks]]" |1998 |${{sk|250649836}} |- !13 |"[[Neievainojamais]]" (''Unbreakable'') |2000 |${{sk|248118121}} |- !14 |"[[Nozust 60 sekundēs]]" (''Gone in 60 Seconds'') |2000 |${{sk|237202299}} |- !15 |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |1989 |${{sk|235860116}} |- !16 |"[[Māsa uzdarbojas]]" (''Sister Act'') |1992 |${{sk|231605150}} |- !17 |"[[Ieslodzīto reiss]]" (''Con Air'') |1997 |${{sk|224012234}} |- !18 |"[[Lidojuma plāns]]" |2005 |${{sk|223387299}} |- !19 |"[[Kalpone]]" |2011 |${{sk|216639112}} |- !20 |"[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]" (''King Arthur'') |2004 |${{sk|203567857}} |- !21 |"[[Need For Speed: Ātruma slāpes]]" (''Need for Speed'') |2014 |${{sk|203277636}} |- !22 |"[[Gnomeo un Džuljeta]]" (''Gnomeo & Juliet'') |2011 |${{sk|193967670}} |- !23 |"[[Ūdenszellis]]" |1998 |${{sk|185991646}} |- !24 |"[[Mīļās mājas Alabamā]]" (''Sweet Home Alabama'') |2002 |${{sk|180622424}} |- !25 |"[[Kara zirgs]]" |2011 |${{sk|177584879}} |} {{Columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kino-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] [[Kategorija:ASV kinostudijas]] [[Kategorija:Disney production studios]] p8tj3un9xp01fw6r9epi77jxpgh7rxu 0 571981 4519814 4466985 2026-09-10T09:14:38Z Meistars Joda 781 4519814 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Andreja Pormaļa iela |attēls = A.Pormaļa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Bandera Jekabpils.png|24px|border]] [[Jēkabpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jēkabpils vēsturiskais centrs]] |ielas garums = 2 000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Smilšu iela<br />Komjaunatnes iela |joslu skaits = 1-2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |autobuss = }} '''Andreja Pormaļa iela''' ir iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, Jēkabpils vēsturiskā centra teritorijā. Tā sākas apļveida krustojumā ar [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]], [[Vienības iela (Jēkabpils)|Vienības]], [[Zemgales iela (Jēkabpils)|Zemgales ielām]] un [[Draudzības aleja|Draudzības aleju]] un beidzas pie Stadiona ielas Jēkabpils pilsētas rietumu galā. Kopējais ielas garums ir 2 kilometri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība Andreja Pormaļa ielā no [[Zaļā iela (Jēkabpils)|Zaļās ielas]] krustojuma līdz [[Dambja iela (Jēkabpils)|Dambja ielas]] krustojumam ir vienā virzienā (vienā joslā). Iela nosaukta latviešu keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] vārdā, kurš dzīvoja šajā ielā. Uz šīs ielas atrodas vairāki aizsargājamie objekti: Valsts bankas ēka A. Pormaļa ielā 11, dzīvojamā ēka A. Pormaļa ielā 24 un četru dzīvojamo ēku ansamblis A. Pormaļa ielā 89, 89a, 91, 93. == Vēsture == Andreja Pormaļa iela ir viena no senākajām Jēkabpilī. Tā attēlota vēl 1797. gada pilsētas plānā. Toreiz šī iela norobežoja pilsētas teritoriju no pilsētas laukiem, tāpēc tās nosaukums bija '''Lauku iela'''. Apbūve toreiz uz šīs ielas bija reta, un nekādas sabiedriskās ēkas tur netika celtas. 19. gadsimtā apbūves blīvums pieauga. Pārsvarā tās bija nelielas vienstāvu koka ēkas, orientētas perpendikulāri ielai (tipisks šādas apbūves paraugs ir A. Pormaļa ielā 89-93). Gar ielu gāja [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Miķeļa luterāņu baznīcas]] teritorija, kas netika apbūvēta. 19. gadsimta beigās šeit jau sāka celt reprezentīvas divstāvu koka ēkas (piemēram, Jegora Kitova dzīvojamais nams A. Pormaļa ielā 29). Mūra celtnes tika celtas pārsvarā 20. gadsimā, kad radās nepieciešamība pēc sabiedriskajām ēkām. Tā 1920. gadā divstāvu ķieģeļu ēkā A. Pormaļa ielā 18 tika atvērta [[Jēkabpils 2. vidusskola|pilsētas krievu pamatskola]], bet 1931. gadā [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā celtā divstāvu ēkā&nbsp;— valsts banka. A. Pormaļa ielā 125 [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|pilsētas slimnīcai]] (dibināta 1912. gadā) 1937. gadā tika atklāts jauns slimnīcas korpuss. Tajā laikā tā saucās '''Smilšu iela''', kas norādīja uz ielas segumu, pretstatā [[Bruģis|bruģētajām]] centrālajām ielām. Toreiz ēkas tika celtas [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] stilā (piemēram, A. Pormaļa ielā 21). Pēc [[padomju vara]]s atjaunošanas iela 1947. gadā tika pārsaukta par '''Komjaunatnes ielu'''. Tā tika noklāta ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Tika izveidotas ietves. Daudzas ēkas tika pārbūvētas, citas nojauktas, taču kopumā iepriekšējā apbūve saglabājās. Iela ieguva jaunu dominanti&nbsp;— no baltajiem silikātķieģeļiem celtu [[Ūdenstornis|ūdenstorni]]. Līdz A. Pormaļa ielai tika paplašināta [[Jēkabpils 1. vidusskola]]s teritorija, kur tika izveidots stadions. Blakus atradās [[Viktors Orehovs|Viktora Orehova]] veidotā dārzniecība. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Komjaunatnes ielas nosaukums tika nomainīts uz pašreizējo, tādējādi godinot latviešu keramiķi [[Andrejs Pormalis|Andreju Pormali]]. Iela pakāpeniski ieguva jaunus vaibstus — šeit tika uzbūvēts [[Toyota Motor Corporation|''Toyota'']] centrs, ēkām tika veikta siltināšana un tās tika apdarinātas ar jauniem materiāliem, kā arī uzstādīti energoefektīvi pakešu logi. 2022. gada 26. jūlijā tika uzsākta ielas pārbūve. Tās ietves tika pārbūvētas un noklātas ar [[Bruģis|bruģi]], bet brauktuvei tika uzklāts jauns segums. == Ielu savienojumi == Andreja Pormaļa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dambja iela (Jēkabpils)|Dambja iela]] (T veida krustojums) * [[Mārtiņa Lutera iela (Jēkabpils)|Mārtiņa Lutera iela]] * [[Viestura iela (Jēkabpils)|Viestura iela]] * [[Katoļu iela (Jēkabpils)|Katoļu iela]] (T veida krustojums) * [[Šaurā iela (Jēkabpils)|Šaurā iela]] * [[Akmeņu iela (Jēkabpils)|Akmeņu iela]] * [[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]] * [[Zaļā iela (Jēkabpils)|Zaļā iela]] * [[Rūdolfa Blaumaņa iela (Jēkabpils)|Rūdolfa Blaumaņa iela]] * [[Dzintaru iela (Jēkabpils)|Dzintaru iela]] (T veida krustojums) * [[Lauku iela (Jēkabpils)|Lauku iela]] * [[Kapu iela (Jēkabpils)|Kapu iela]] (T veida krustojums) * [[Linarda Laicena iela (Jēkabpils)|Linarda Laicena iela]] (T veida krustojums) * [[Pelītes iela]] (T veida krustojums) * [[Stadiona iela (Jēkabpils)|Stadiona iela]] (T veida krustojums) {{Jēkabpils ielas}} [[Kategorija:Ielas Jēkabpilī]] 8o4b8qv4xdu6yuz0zklc536nc5h5y48 0 574610 4519563 4519377 2026-09-09T14:11:15Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519563 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baltic languages in Europe.svg|thumb|Baltu valodu izplatība mūsdienu Eiropā]] '''Austrumbaltu valodas''' ir [[Baltu valodas|baltu valodu]] apakšgrupa, kas pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimei]]. Šajā apakšgrupā ietilpst divas šobrīd dzīvās valodas — [[lietuviešu valoda]] (dažkārt par atsevišķu valodu uzskata arī tās [[žemaišu dialekts|žemaišu dialektu]]) un [[latviešu valoda]] (ar [[Latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] kā latviešu valodas [[Dialekts|dialektu]]), kā arī izzudušas valodas — [[Sēļu valoda|sēļu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]], [[Dņepras baltu valoda|Dņepras baltu]], [[Austrumgalindu valoda|austrumgalindu]]. Lietuviešu valoda ir visvairāk lietotā austrumbaltu valoda, kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko latviešu valoda ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju. Lietuviešu valodu uzskata par vienu no arhaiskākajām indoeiropiešu valodām, kas saglabājusi daudzas senas gramatikas un fonētikas iezīmes. Tai ir sarežģīta morfoloģija ar septiņiem pārejas un dažādiem darbības vārdu locījumiem. Arī latviešu valoda saglabājusi daudzas senas iezīmes, taču tā piedzīvojusi daudz būtiskākas pārmaiņas nekā lietuviešu valoda. == Vēsture == Austrumbaltu valodas izveidojās ilgstošas [[Baltu valodas|baltu valodu]] dialektālās diferenciācijas rezultātā. To senākais rekonstruējamais priekštecis bija [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvaloda]], no kuras pēc pakāpeniskas baltu un slāvu valodu nodalīšanās izveidojās baltu valodu dialektu kontinuums. Precīzs austrumbaltu un rietumbaltu valodu nodalīšanās laiks nav droši nosakāms, tomēr valodniecībā parasti ir pieņemts, ka būtiska šo grupu diferenciācija norisinājās 1. gadu tūkstotī p.m.ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos.<ref>Hock, Hans Henrich; Joseph, Brian D. ''Language History, Language Change, and Language Relationship''. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2009.</ref> Senās baltu valodas aizņēma ievērojami plašāku teritoriju nekā mūsdienās. Hidronīmijas un arheoloģiskie dati liecina, ka baltu valodu izplatības areāls senatnē aptvēra ne tikai mūsdienu Latviju un Lietuvu, bet arī lielas daļas tagadējās [[Baltkrievija]]s, [[Polija]]s ziemeļaustrumu daļas un [[Krievija]]s rietumu apgabalus. Īpaši nozīmīgi baltu cilmes vietvārdi un ūdenstilpju nosaukumi konstatēti [[Dņepra]]s un [[Oka]]s baseinos, kas liecina par seno baltu valodu ievērojami plašāku izplatību [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]].<ref>Gimbutas, Marija. ''The Balts''. London: Thames and Hudson, 1963.</ref> Austrumbaltu valodu veidošanās bija cieši saistīta ar seno baltu cilšu diferenciāciju. Austrumbaltu grupā tradicionāli ietver [[Latviešu valoda|latviešu]] un [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodu]], kā arī vairākas izzudušas valodas un dialektus, tostarp [[Sēļu valoda|sēļu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]] un, pēc dažu pētnieku klasifikācijas, arī atsevišķas Dņepras baltu valodas. Savukārt [[senprūšu valoda]] un dažkārt arī [[jātvingu valoda]] pieskaita pie [[Rietumbaltu valodas|rietumbaltu valodām]].<ref>Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Mūsu ēras 1. gadu tūkstotī austrumbaltu dialekti bija izplatīti teritorijās uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no rietumbaltu areāla. Šajā laikā vēl nepastāvēja mūsdienu latviešu un lietuviešu valoda, bet gan vairāki savstarpēji radniecīgi cilšu dialekti. No tiem vēlāk izveidojās lietuviešu, latviešu, sēļu un zemgaļu valodas paveidi. Nozīmīgas pārmaiņas austrumbaltu valodu izplatībā sākās slāvu migrāciju laikā mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Slāvu valodu izplatīšanās uz ziemeļiem un austrumiem noveda pie daudzu agrāko baltu valodu teritoriju pakāpeniskas slāviskošanās. Baltu valodas saglabājās galvenokārt [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastes reģionos, bet daļa austrumu baltu grupu asimilējās austrumslāvu vidē.<ref>Gimbutas, Marija. ''The Balts''. London: Thames and Hudson, 1963.</ref> Viduslaiku sākumā austrumbaltu valodu areāls jau bija koncentrējies galvenokārt mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijā un tai piegulošajos reģionos. Šajā laikā rakstītajos avotos sāk parādīties ziņas par atsevišķām baltu ciltīm — [[latgaļi]]em, [[sēļi]]em, [[zemgaļi]]em, [[kurši]]em un lietuviešu ciltīm. Latviešu valodas izveidošanās bija cieši saistīta ar vairāku seno baltu valodu un dialektu saplūšanu. Par tās galveno pamatu parasti uzskata seno latgaļu valodu, kurai viduslaikos un agrajos jaunajos laikos pievienojās sēļu, zemgaļu un daļēji arī kuršu valodas elementi. [[Livonija]]s politiskās un sociālās attīstības rezultātā šo baltu cilšu dialekti pakāpeniski konverģēja, radot priekšnoteikumus latviešu valodas izveidei.<ref>Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.</ref> Savukārt lietuviešu valoda attīstījās no austrumbaltu dialektiem, kas bija izplatīti Lietuvas centrālajā un austrumu daļā. Vēsturiskās lietuviešu valodas iekšējā diferenciācija noveda pie divu galveno dialektu grupu izveidošanās — [[Aukštaišu dialekts|aukštaišu]] un [[Žemaišu dialekts|žemaišu]]. Mūsdienu lietuviešu literārā valoda galvenokārt balstās uz rietumaukštaišu dialektu. Austrumbaltu valodu rakstiskā dokumentācija sākās salīdzinoši vēlu. Senākie atsevišķie baltu cilmes vārdi un personvārdi sastopami viduslaiku latīņu, vācu un senslāvu avotos, taču pirmie plašākie teksti lietuviešu un latviešu valodā parādījās tikai 16. gadsimtā. Pirmā zināmā iespiestā grāmata lietuviešu valodā bija [[Martīns Mažvīds|Martīna Mažvīda]] 1547. gadā Kēnigsbergā publicētais ''Catechismusa Prasty Szadei''. Tā kļuva par nozīmīgu pavērsienu lietuviešu rakstu valodas attīstībā. Latviešu valodas rakstu tradīcija sāka veidoties 16. gadsimtā, galvenokārt saistībā ar [[Reformācija]]s un baznīcas vajadzībām. Agrākie saglabājušies latviešu valodas iespieddarbi ir 16. gadsimta otrās puses reliģiskie teksti. 17. gadsimtā latviešu rakstu valodas attīstību būtiski ietekmēja vācu garīdznieki un valodnieki, kuri sastādīja pirmās gramatikas un vārdnīcas. Lietuviešu un latviešu valodu standartizācija intensificējās 19. gadsimtā līdz ar nacionālās atmodas kustībām. Lietuviešu literārās valodas normu izveidē īpaša nozīme bija [[Jons Jablonskis|Jonam Jablonskim]], kurš 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā sistematizēja literārās valodas gramatiku un ortogrāfiju. Latviešu literārās valodas standartizācijā nozīmīgu ieguldījumu deva [[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un vēlāk [[Jānis Endzelīns]] un [[Kārlis Mīlenbahs]]. 19. un 20. gadsimta mijā sistematizēja latviešu valodas gramatiku un leksiku, kā arī nostiprināja mūsdienu ortogrāfijas sistēmu. 20. gadsimtā latviešu un lietuviešu valoda kļuva par neatkarīgo Latvijas un Lietuvas valstu oficiālajām valodām. Pēc [[Padomju Savienība]]s okupācijas abu valodu sociolingvistiskais stāvoklis mainījās, jo sabiedriskajā dzīvē būtiski pieauga [[krievu valoda]]s loma. Tomēr latviešu un lietuviešu valoda saglabāja attīstītu literāro tradīciju un pēc Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990.—1991. gadā atkal nostiprinājās kā vienīgās attiecīgo valstu valsts valodas. Mūsdienās latviešu un lietuviešu valoda ir vienīgās dzīvas austrumbaltu valodas. Abas saglabājušas vairākas senas indoeiropiešu un baltu-slāvu valodu iezīmes, tomēr to turpmākā attīstība bijusi ievērojami atšķirīga. Lietuviešu valoda kopumā saglabājusi vairāk arhaisku fonoloģisku un morfoloģisku pazīmju, savukārt latviešu valodā notikušas būtiskākas skaņu sistēmas un gramatikas pārmaiņas, tostarp gala zilbju redukcija un vairākas līdzskaņu pārmaiņas.<ref>Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Baltu valodas]] b6ye2z8812eiu2pzupzc5ezfzext0j2 0 582799 4519815 4372756 2026-09-10T09:30:05Z Meistars Joda 781 4519815 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Milzarājs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1935|12|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2024|8|25|1935|12|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[arhitekts]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pēteris Milzarājs''' (dzimis {{dat|1935|12|8}}, miris {{dat|2024|8|25}}) bija latviešu [[arhitekts]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitāte]]s Arhitektūras fakultātes mācībspēks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1935. gada 8. decembrī. 1960. gadā absolvēja arhitektūras studijas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedrā. 1963.—1967. gadā bija vecākais pasniedzējs RPI Celtniecības fakultātē. No 1967. līdz 1990. gadam viņš bija projektu galvenais arhitekts Latvijas Kolhozu projektēšanas institūtā, tehniskās daļas galvenais arhitekts projektēšanas institūtā «Pilsētprojekts», galvenais arhitekts apvienībā «Silava», bet kopš 1970. gadiem&nbsp;— galvenais arhitekts RPI studentu projektu birojā. 1988. gadā viņu ievēlēja par [[Docents|docentu]] RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes Grafikas un arhitektūras kompozīcijas katedrā. No 1991. gada Pēteris Milzarājs pildīja dekāna vietnieka mācību darbā pienākumus Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē. Līdz 2007. gadam viņš vadīja praktiskās nodarbības studentiem arhitektūras projektēšanā un lasīja lekcijas studiju kursā "Ēku daļas". Miris 2024. gada 25. augustā.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/adi/par-mums/af-zinas/atvert/peteris-milzarajs-1935-2024-in-memoriam Pēteris Milzarājs (1935—2024). In Memoriam]</ref> == Darbi == * [[Liepājas koncertestrāde "Pūt vējiņi"]] (1960—1964) * [[Saldus]] rajona ciemata «Druva» administratīvā ēka (1973) * Ziemeļu elektrotīklu administratīvā ēka [[Valmiera|Valmierā]] (1974) * Starpkolhozu celtniecības organizācijas administratīvā ēka [[Sigulda|Siguldā]] u.c. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Milzarājs, Pēteris}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] s3u92dow4nghy6pfbtxlnmljn0ma42j 0 583866 4519624 4242929 2026-09-09T15:59:56Z Bendžamins 76862 4519624 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|2|28}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 60 | caps3 = 14 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]] | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Atletico Paranaense]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Timoteu}} | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] | goals1 = 3 | goals2 = 21 | goals3 = 2 | height = 174 | image = Vitor-roque-palmeiras-internacional-sep2025.jpg | caption = Vitors Roke 2025. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalyears2 = 2023— | nationalyears1 = 2022—2023 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Vitors Roke | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2021—2022 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2024—2025 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2023— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | caps4 = 22 | goals4 = 4 | years4 = 2024—2025 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] | years5 = 2025— | caps5 = 56 | goals5 = 22 }} '''Vitors Ugo Roke Ferreira''' ({{Val|pt|Vitor Hugo Roque Ferreira}}, dzimis {{Dat|2005|2|28}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Roke spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[Sanpaulu "Palmeiras"|Sanpaulu "''Palmeiras''"]]. Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandās [[Beluorizonti "Cruzeiro"|Beluorizonti "''Cruzeiro''"]] un [[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Kuritibas "''Atletico Paranaense''"]], kā arī Spānijas komandās ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' un [[Seviljas "Real Betis"|Seviljas "''Real Betis''"]]. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Athletico Paranaense''' * [[Campeonato Paranaense]]: 2023 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Roke, Vitors}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minasžeraisā dzimušie]] [[Kategorija:Beluorizonti "Cruzeiro" spēlētāji]] [[Kategorija:Kuritibas "Atletico Paranaense" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] e5dsdb3qaob7w9d70fr6fuxe9escxxq 0 587044 4519744 4394833 2026-09-10T03:56:10Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Jaunjelgavas vidusskola]] uz [[Jaunjelgavas pamatskola]], pārrakstot pāradresācijas lapu: reorganizēta. 4394833 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Jaunjelgavas vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1946 |vieta = Uzvaras iela 1, [[Jaunjelgava]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = |skoleni = |mlapa = [https://www.jaunjelgavasvidusskola.lv/ jaunjelgavasvidusskola.lv/] }} '''Jaunjelgavas vidusskola''' ir [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Uzvaras ielā 1 [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]]. Mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) == Vēsture == 1567. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] izdeva pavēli uzcelt vai atjaunot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s baznīcas un to uzraudzībā atvērt skolas. 1596. gadā pie luterāņu baznīcas atvēra Jaunjelgavas ({{val|de|Neustadt}}) latīņu skolu, kas atzīmēta 1646. gada pilsētas plānā. Kopš 1807. gada pilsētā darbojās [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] skola, 19. gadsimta sākumā izveidoja pilsētas elementārskolu, kurā no 1831. līdz 1834. gadam strādāja latviešu izcelsmes skolotājs [[Jānis Gerkāns]]. 20. gadsimta sākumā darbojās valsts sākumskolas zēniem un meitenēm, meiteņu privātskola un Ozoliņa tirdzniecības skola Jelgavas ielā 49 (tagad Jelgavas ielā 19) un valsts l. pakāpes Žīdu skola Rātūža un Brīvības ielas stūrī. Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā Jelgavas ielas ēkā sāka darboties sešklasīgā Jaunjelgavas pilsētas pamatskola, 1923. gadā atvēra septīto klasi un 1925. gadā pārcēla uz trīsstāvu ēku Strūgu ielā 2, kurā tolaik mācījās 287 skolēni. Tajā pašā ēkā atradās arī Jaunjelgavas žīdu skola. Līdztekus darbojās arī Vācu skola Lāčplēša ielā 12, kā arī Elstiņa un un Vanaga privātskolas. Pilsētas valdes namā Lāčplēša ielā 11 (tolaik Katoļu ielā 10) darbojās Jaunjelgavas komercskola. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā agrākajā pilsētas valdes ēkā atklāja Jaunjelgavas vidusskolu, par tās direktoru iecēla Kārli Krūmiņu. 1956. gadā Jaunjelgavas vidusskolai pievienoja Jaunjelgavas septiņgadīgo skolu ar krievu apmācības valodu. Līdz 1977. gadam Jaunjelgavas vidusskolas galvenā ēka un vidusskolas klases atradās Lāčplēša (tolaik Sarkanarmijas) ielā 11, 5.—8. klases Jelgavas ielā 19 (bijušās pamatskolas ēkā), 1.—4. klases Jelgavas ielā 20, sākumskola Rīgas ielā 22, internāts Rīgas ielā 1, ēdnīca Rātuža ielā (tolaik Komjaunatnes ielā). 1977. gadā uzcēla Jaunjelgavas vidusskolas tagadējo ēku Uzvaras ielā 1. 1999. gadā pārtrauca mācības krievu valodā. 2026. gada 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu. <gallery> Jaunjelgavas Tirdzniecības skola.jpg|V. A. Ozoliņa Tirdzniecības skola Strūgu ielā 2 (1914) Jaunjelgavas apriņķa skola 1916.jpg|Jaunjelgavas apriņķa skola vācu okupācijas laikā (1916) Jaunjelgavas pilsētas pamatskola pirms 1925.jpg|Jaunjelgavas pilsētas pamatskola Jelgavas ielā (pirms 1925) Jelgavas iela ar Jaunjelgavas pamatskolu pirms 1925.jpg|Jelgavas iela ar Jaunjelgavas pamatskolu kreisajā pusē (ap 1925) Jaunjelgavas pilsētas pamatskola 1936.jpg|Jaunjelgavas pilsētas pamatskolas skolotāji un audzēkņi (1936) Jaunjelgavas pilsētas komercskola pirms 1940.jpg|Jaunjelgavas pilsētas komercskola bijušajā pilsētas domes ēkā (pirms 1940) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 4vp28v6wrnfv96wctqd7l0m504rwvem 4519748 4519744 2026-09-10T04:00:20Z Biafra 13794 skola reorganizēta. 4519748 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Jaunjelgavas pamatskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1946 |vieta = [[Uzvaras iela (Jaunjelgava)|Uzvaras iela]] 1, [[Jaunjelgava]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = |skoleni = |mlapa = [https://www.jaunjelgavasvidusskola.lv/ jaunjelgavasvidusskola.lv/] }} '''Jaunjelgavas pamatskola''' ir [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] pamatizglītības mācību iestāde, kas atrodas [[Uzvaras iela (Jaunjelgava)|Uzvaras ielā]] 1 [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]]. Mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) == Vēsture == 1567. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] izdeva pavēli uzcelt vai atjaunot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s baznīcas un to uzraudzībā atvērt skolas. 1596. gadā pie luterāņu baznīcas atvēra Jaunjelgavas ({{val|de|Neustadt}}) latīņu skolu, kas atzīmēta 1646. gada pilsētas plānā. Kopš 1807. gada pilsētā darbojās [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] skola, 19. gadsimta sākumā izveidoja pilsētas elementārskolu, kurā no 1831. līdz 1834. gadam strādāja latviešu izcelsmes skolotājs [[Jānis Gerkāns]]. 20. gadsimta sākumā darbojās valsts sākumskolas zēniem un meitenēm, meiteņu privātskola un Ozoliņa tirdzniecības skola Jelgavas ielā 49 (tagad [[Jelgavas iela (Jaunjelgava)|Jelgavas ielā]] 19) un valsts l. pakāpes Žīdu skola Rātūža un Brīvības ielas stūrī. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] 1919. gadā Jelgavas ielas ēkā sāka darboties sešklasīgā Jaunjelgavas pilsētas pamatskola, 1923. gadā atvēra septīto klasi un 1925. gadā pārcēla uz trīsstāvu ēku Strūgu ielā 2, kurā tolaik mācījās 287 skolēni. Tajā pašā ēkā atradās arī Jaunjelgavas žīdu skola. Līdztekus darbojās arī Vācu skola Lāčplēša ielā 12, kā arī Elstiņa un un Vanaga privātskolas. Pilsētas valdes namā [[Lāčplēša iela (Jaunjelgava)|Lāčplēša ielā]] 11 (tolaik Katoļu ielā 10) darbojās Jaunjelgavas komercskola. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā agrākajā pilsētas valdes ēkā atklāja '''Jaunjelgavas vidusskolu''', par tās direktoru iecēla Kārli Krūmiņu. 1956. gadā Jaunjelgavas vidusskolai pievienoja Jaunjelgavas septiņgadīgo skolu ar krievu apmācības valodu. Līdz 1977. gadam Jaunjelgavas vidusskolas galvenā ēka un vidusskolas klases atradās Lāčplēša (tolaik Sarkanarmijas) ielā 11, 5.—8. klases Jelgavas ielā 19 (bijušās pamatskolas ēkā), 1.—4. klases Jelgavas ielā 20, sākumskola Rīgas ielā 22, internāts Rīgas ielā 1, ēdnīca Rātuža ielā (tolaik Komjaunatnes ielā). 1977. gadā uzcēla Jaunjelgavas vidusskolas tagadējo ēku Uzvaras ielā 1. 1999. gadā pārtrauca mācības krievu valodā. 2026. gada 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par Jaunjelgavas pamatskolu. <gallery> Jaunjelgavas Tirdzniecības skola.jpg|V. A. Ozoliņa Tirdzniecības skola Strūgu ielā 2 (1914) Jaunjelgavas apriņķa skola 1916.jpg|Jaunjelgavas apriņķa skola vācu okupācijas laikā (1916) Jaunjelgavas pilsētas pamatskola pirms 1925.jpg|Jaunjelgavas pilsētas pamatskola Jelgavas ielā (pirms 1925) Jelgavas iela ar Jaunjelgavas pamatskolu pirms 1925.jpg|Jelgavas iela ar Jaunjelgavas pamatskolu kreisajā pusē (ap 1925) Jaunjelgavas pilsētas pamatskola 1936.jpg|Jaunjelgavas pilsētas pamatskolas skolotāji un audzēkņi (1936) Jaunjelgavas pilsētas komercskola pirms 1940.jpg|Jaunjelgavas pilsētas komercskola bijušajā pilsētas domes ēkā (pirms 1940) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Jaunjelagava]] tev5j6wl4efll2jgkw27v4cutjzm6bx 4519750 4519748 2026-09-10T04:01:35Z Biafra 13794 4519750 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Jaunjelgavas pamatskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1946 |vieta = [[Uzvaras iela (Jaunjelgava)|Uzvaras iela]] 1, [[Jaunjelgava]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = |skoleni = |mlapa = [https://www.jaunjelgavaspamatskola.lv/ jaunjelgavaspamatskola.lv/] }} '''Jaunjelgavas pamatskola''' ir [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] pamatizglītības mācību iestāde, kas atrodas [[Uzvaras iela (Jaunjelgava)|Uzvaras ielā]] 1 [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]]. Mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) == Vēsture == 1567. gadā hercogs [[Gothards Ketlers]] izdeva pavēli uzcelt vai atjaunot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s baznīcas un to uzraudzībā atvērt skolas. 1596. gadā pie luterāņu baznīcas atvēra Jaunjelgavas ({{val|de|Neustadt}}) latīņu skolu, kas atzīmēta 1646. gada pilsētas plānā. Kopš 1807. gada pilsētā darbojās [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] skola, 19. gadsimta sākumā izveidoja pilsētas elementārskolu, kurā no 1831. līdz 1834. gadam strādāja latviešu izcelsmes skolotājs [[Jānis Gerkāns]]. 20. gadsimta sākumā darbojās valsts sākumskolas zēniem un meitenēm, meiteņu privātskola un Ozoliņa tirdzniecības skola Jelgavas ielā 49 (tagad [[Jelgavas iela (Jaunjelgava)|Jelgavas ielā]] 19) un valsts l. pakāpes Žīdu skola Rātūža un Brīvības ielas stūrī. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] 1919. gadā Jelgavas ielas ēkā sāka darboties sešklasīgā Jaunjelgavas pilsētas pamatskola, 1923. gadā atvēra septīto klasi un 1925. gadā pārcēla uz trīsstāvu ēku Strūgu ielā 2, kurā tolaik mācījās 287 skolēni. Tajā pašā ēkā atradās arī Jaunjelgavas žīdu skola. Līdztekus darbojās arī Vācu skola Lāčplēša ielā 12, kā arī Elstiņa un un Vanaga privātskolas. Pilsētas valdes namā [[Lāčplēša iela (Jaunjelgava)|Lāčplēša ielā]] 11 (tolaik Katoļu ielā 10) darbojās Jaunjelgavas komercskola. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā agrākajā pilsētas valdes ēkā atklāja '''Jaunjelgavas vidusskolu''', par tās direktoru iecēla Kārli Krūmiņu. 1956. gadā Jaunjelgavas vidusskolai pievienoja Jaunjelgavas septiņgadīgo skolu ar krievu apmācības valodu. Līdz 1977. gadam Jaunjelgavas vidusskolas galvenā ēka un vidusskolas klases atradās Lāčplēša (tolaik Sarkanarmijas) ielā 11, 5.—8. klases Jelgavas ielā 19 (bijušās pamatskolas ēkā), 1.—4. klases Jelgavas ielā 20, sākumskola Rīgas ielā 22, internāts Rīgas ielā 1, ēdnīca Rātuža ielā (tolaik Komjaunatnes ielā). 1977. gadā uzcēla Jaunjelgavas vidusskolas tagadējo ēku Uzvaras ielā 1. 1999. gadā pārtrauca mācības krievu valodā. 2026. gada 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par Jaunjelgavas pamatskolu. <gallery> Jaunjelgavas Tirdzniecības skola.jpg|V. A. Ozoliņa Tirdzniecības skola Strūgu ielā 2 (1914) Jaunjelgavas apriņķa skola 1916.jpg|Jaunjelgavas apriņķa skola vācu okupācijas laikā (1916) Jaunjelgavas pilsētas pamatskola pirms 1925.jpg|Jaunjelgavas pilsētas pamatskola Jelgavas ielā (pirms 1925) Jelgavas iela ar Jaunjelgavas pamatskolu pirms 1925.jpg|Jelgavas iela ar Jaunjelgavas pamatskolu kreisajā pusē (ap 1925) Jaunjelgavas pilsētas pamatskola 1936.jpg|Jaunjelgavas pilsētas pamatskolas skolotāji un audzēkņi (1936) Jaunjelgavas pilsētas komercskola pirms 1940.jpg|Jaunjelgavas pilsētas komercskola bijušajā pilsētas domes ēkā (pirms 1940) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Jaunjelgava]] jcumh8lqg3lz8rftbnun64xd07bi073 0 591774 4519652 4518655 2026-09-09T16:46:59Z KartoshkaFri78 101366 4519652 wikitext text/x-wiki Visus zemāk uzskaitītos varoņus no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Drāmas filma|drāmas]] un [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[Seriāls|televīzijas seriāla]] "[[Pazudušie]]" izdomājuši [[Deimons Lindelofs]], [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž.Eibramss]] un [[Džefrijs Lībers]]. Seriāls stāsta par ''Oceanic Airlines'' reisa 815, kas avarē uz noslēpumainas salas, pasažieru izdzīvošanu. Katra sērija stāsta par kādu no galvenajiem vai otrā plāna varoņiem, kā arī par izdzīvojušo dzīvi uz Salas. Zemāk tabulās ir norādīti aktieri un viņu atveidotie varoņi. Ērtības labad tabulas ir sadalītas kategorijās. == Aktieri un viņu lomas == === ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 pasažieri === ''Oceanic Airlines'' reiss 815 izlidoja no [[Sidneja]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] 2004. gada 22. septembrī. [[Elektromagnētisms|Elektromagnētiskās enerģijas]] pieplūduma dēļ virs Salas lidmašīna gaisā sadalījās trīs daļās, kas nokrita trijās dažādās vietās uz Salas. No 324 pasažieriem izdzīvoja 71 cilvēks un viens suns. Lidmašīnas centrālajā daļā izdzīvoja 48 cilvēki, astes daļā izdzīvoja 22 cilvēki, bet priekšējā daļā izdzīvoja tikai viens cilvēks — lidmašīnas kapteinis. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Metjū Fokss]] |Džeks Šepards |25 |23 |20 |13 |15 |15 |'''''111''''' |- |[[Evandželīna Lilī]] |Keita Ostena |25 |21 |21 |12 |15 |13 |'''''107''''' |- |[[Horhe Garsija]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |25 |23 |16 |13 |14 |15 |'''''106''''' |- |[[Džošs Holovejs]] |Džeimss "Sojers" Fords |25 |23 |19 |11 |14 |12 |'''''104''''' |- |[[Terijs O'Kvīns]] |Džons Loks/Dūmu briesmonis |24 |23 |14 |11 |13 |15 |'''''100''''' |- |[[Navīns Endrūss]] |Saīds Džara |25 |18 |17 |11 |12 |14 |'''''97''''' |- |[[Emīlija de Ravina]] |Klēra Litltone |18 |16 |13 |10 | |13 |'''''70''''' |- |[[Denjels De Kims]] |Džins Kvons |21 |21 |15 |10 |12 |12 |'''''91''''' |- |[[Jundžina Kima]] |Sun Kvona |24 |16 |14 |10 |12 |12 |'''''88''''' |- |[[Dominiks Monahans]] |Čārlijs Peiss |24 |19 |17 |1 | |4 |'''''65''''' |- |[[Herolds Perino]] |Maikls Dosons |25 |16 | |6 | |1 |'''''48''''' |- |[[Malkolms Deivids Kellijs]] |Volts Loids (Dosons) |22 |5 |1 |2 |1 | |'''''31''''' |- |[[Megija Greisa]] |Šenona Rezerforda |23 |6 |1 | | |2 |'''''31''''' |- |[[Īens Somerholders]] |[[Būns Kārlails]] |21 |1 |2 | | |3 |'''''27''''' |- |[[Mišela Rodrigesa]] |Ana Lusija Kortesa |1 |19 | | |1 |1 |'''''22''''' |- |[[Adevāle Akinuoje-Agbadže]] |Eko kungs | |18 |3 | | | |'''''21''''' |- |[[Sintija Votrosa]] |Libija Smita | |16 | |1 | |2 |'''''19''''' |- |[[Kīle Sančesa]] |Nikija Fernandesa | | |6 | | | |'''''6''''' |- |[[Rodrigo Santoro]] |Paulo | | |7 | | | |'''''7''''' |- |suņi Medisona un Pono |suns Vinsents |9 |8 |4 |5 |2 |1 |'''''29''''' |- |[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] |Roza Nedlere |5 |6 |4 |4 |3 |4 |'''''26''''' |- |[[Sems Andersons]] |Bernards Nedlers | |9 |3 |4 |3 |4 |'''''23''''' |- |[[Denjels Robaks]] |[[Leslijs Arcts]] |3 | |1 | | |4 |'''''8''''' |- |[[Gregs Grunbergs]] |{{Abbr|LK|Lidmašīnas kapteinis}} Sets Noriss |1 | | | | |{{Abbr|1|Tikai balss}} |'''''2''''' |- |[[Kimberlija Džozefa]] |Sindija Čāndlere |3 |4 |2 | | |5 |'''''14''''' |- |[[Fredriks Lene]] |ASV maršals [[Edvards Marss]] |4 |1 |2 | | |3 |'''''10''''' |- |[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] |Kristians Šepards/Dūmu briesmonis |4 |3 |2 |4 |3 |1 |'''''17''''' |- |[[Frenks Torress]] |Gērijs Troups |1 | | | | | |'''''1''''' |- |[[Dastins Vačmens]] |Skots Džeksons |9 | |1 | | | |'''''10''''' |- |[[Kristians Boumens]] |Stīvs Dženkinss |6 |3 |2 |1 | | |'''''12''''' |- |[[Šons Veilens]] |Nīls "Frogurts" | | | | |2 |2 |'''''4''''' |- |[[Braiens Sato]] |Ričards |12 |4 |6 | | | |'''''22''''' |- |[[Mārdžorija Marjane]] |Beta |8 |5 |4 | | | |'''''17''''' |- |[[Kriss Kandela]] |Kreigs |16 |7 |7 |5 |2 |2 |'''''39''''' |- |[[Šons Duglass Hobans]] |Dags |6 |2 |4 |2 | |1 |'''''15''''' |- |[[Džims Mocarela]] |Džeroms |4 |4 |2 |2 | |2 |'''''14''''' |- |[[Kirstena Heivloka]] |Emma | |3 |2 | | |4 |'''''9''''' |- |[[Mikijs Grovs]] |Zaks | |4 |2 | | |4 |'''''10''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''25''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''121''' |} === ''[[Ajira Airways]]'' reisa 316 pasažieri === ''Ajira Airways'' reiss 316 izlidoja no Losandželosas uz [[Guama|Guamu]] 2007. gadā. Reisa uzdevums būtībā bija atgriezt piecus varoņus (Džeku, Keitu, Hērliju, Saidu un Sun Kvonu) atpakaļ uz Salu. Lidmašīna nolaidās uz nelielas salas blakus galvenajai Salai. Nav precīzi zināms, cik cilvēku atradās lidmašīnā, jo Hērlijs nopirka 78 sēdvietas, zinot, ka lidmašīna lido uz Salu. Nosēšanās laikā izdzīvoja aptuveni 20-24 cilvēki. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="5" |Parādīšanās sezonās |- !5 !6 !Kopā |- |[[Zuleiha Robinsone]] |Ilana Verdanska |6 |10 |'''''16''''' |- |[[Saīds Tagmaui]] |Cēzars |4 | |'''''4''''' |- |[[Breds Viljams Henke]] |Brams |4 |1 |'''''5''''' |- |[[Čads Gerero]] |Vulfs | |2 |'''''2''''' |- |[[Veins Nunjess]] |Selindžers |8 |2 |'''''10''''' |- |[[Mets Hofmans]] |Džeds |1 | |'''''1''''' |- |[[Kavika Smits]] |Bērnets |7 |1 |'''''8''''' |- |[[Dens Gotjē]] |{{Abbr|OP|Otrais pilots}} Pīters Ross |1 | |'''''1''''' |- |[[Kavita Patila]] |Rupa Krišnavani |2 | |'''''2''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''17''' |'''18''' |'''35''' |} === Cilvēki no kuģa "Kahana" === Kuģi "Kahana" nosūtīja Čārlzs Vidmors, lai noteiktu lidmašīnas un tās pasažieru atrašanās vietu, kā arī atrastu Benu. Uz kuģa atradās zinātniskā komanda (Stroms, Faradejs, Šarlota), [[Algotnis|algotņu]] grupa (Neomija, Kīmijs, Kokols, Lakūrs, Omārs, Redferns) un kuģa apkalpe. Uz kuģa atradās arī Maikls Dosons, kurš iepriekš aizbēga no Salas, bet nolēma atgriezties. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="7" |Parādīšanās sezonās |- !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Mārša Tomasone]] |Neomija Dorita |7 |4 |1 | |'''''12''''' |- |[[Džefs Feihijs]] |Frenks Lapiduss | |10 |6 |12 |'''''28''''' |- |[[Kens Leungs]] |Mailss Stroms | |8 |13 |14 |'''''35''''' |- |[[Džeremijs Deiviss]] |Daniels Faradejs | |12 |9 |2 |'''''23''''' |- |[[Ribeka Madere]] |Šarlota S. Lūisa | |10 |5 |3 |'''''18''''' |- |[[Kevins Djūrands]] |Mārtins Kīmijs | |9 | |2 |'''''11''''' |- |[[Fišers Stīvenss]] |Džordžs Minkovskis |{{Abbr|1|Tikai balss}} |4 | |1 |'''''6''''' |- |[[Grānts Boulers]] |kapteinis Golts | |3 | | |'''''3''''' |- |[[Marks Vans]] |doktors Rejs | |4 | | |'''''4''''' |- |[[Zoja Bella]] |Regīna | |4 | | |'''''4''''' |- |[[Džeimss Loks]] |Džefs | |1 | | |'''''1''''' |- |[[Noa Krafts]] |Hendrikss | |1 | | |'''''1''''' |- |[[Šons Olibeross]] |Kokols | |5 | | |'''''5''''' |- |[[Tonijs Veids]] |Lakūrs | |5 | | |'''''5''''' |- |[[Entonijs Azizi]] |Omārs Idriss | |5 | |2 |'''''7''''' |- |[[Erols Dž. Snaiders]] |Redferns | |5 | |2 |'''''7''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''72''' |} === [[Dharma Initiative|''DHARMA Initiative'']] projekta dalībnieki === ''Dharma Initiative'' bija pētniecības projekts, kas uz Salas pastāvēja no 1970. līdz 1990. gadiem. Projektā bija iesaistīts liels skaits dažādās zinātnes jomās strādājošu cilvēku. Sava konflikta ar "Citiem" dēļ viņi galu galā izlaida nāvējošu gāzi, nogalinot lielāko daļu ''Dharmas'' apmetnes iedzīvotāju. Dažiem izdevās pamest Salu, daži palika uz Salas. Bendžamins Lainuss un Ītans Roms pievienojās "Citiem". Salas pārvietošanās laikā dēļ daži no reisa 815 pasažieriem (Džeks, Keita, Saīds, Hērlijs, Džins, Džeimss), cilvēki no kuģa "Kahana" (Faradejs un Stroms) un Džūljeta Bērka nokļuva 1977. gadā un kādu laiku strādāja ''Dharmas'' apmetnē. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="8" |Parādīšanās sezonās |- !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Fransuā Čo]] |doktors Pjērs Čengs |4 |4 |1 |7 |2 |'''''18''''' |- |[[Klensijs Brauns]] |Kelvins Inmans |3 | | | | |'''''3''''' |- |[[Ēriks Lengs]] |Stjuarts Radzinskis | | | |7 | |'''''7''''' |- |[[Dags Hačinsons]] |Horass Gudspīds | |1 |1 |6 | |'''''8''''' |- |[[Patriks Fišlers]] |Fils | | | |8 | |'''''8''''' |- |[[Džons Graiss]] |Rodžers Lainuss | |1 | |4 |1 |'''''6''''' |- |[[Maikls Gildejs]] |Džeralds Degrūts |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Kortnija Lavina]] |Kārena Degrūta |2 | | | | |'''''2''''' |- |[[Viljams Makozaks]] |kapteinis Berds | | | |2 | |'''''2''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''96''' |} === "Citi" === "Citi" ir Salas iedzīvotāji, kurus Džeikobs pulcējis no dažādām valstīm, lai aizsargātu Salu. Dažreiz bija naidīgi pret reisa 815 pasažieriem, piemēram, viņi nolaupīja dažus izdzīvojušos no astes daļas. Tomēr "Citi" ir naidīgi pret ikvienu, kas ierodas uz Salas, un tieši viņi nogalināja lielāko daļu ''Dharmas'' projekta dalībnieku, kā arī [[ASV Armija]]s patruļu, kas ieradās uz Salas 1954. gadā. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Maikls Emersons]] |Bendžamins "Bens" Lainuss | |8 |16 |11 |13 |12 |'''''60''''' |- |[[Nestors Karbonels]] |Ričards Alperts | | |7 |4 |9 |10 |'''''30''''' |- |[[Marks Pellegrīno]] |Džeikobs | | | | |2 |5 |'''''7''''' |- |[[Alans Deils]] |Čārlzs Vidmors | |1 |1 |4 |5 |6 |'''''17''''' |- |[[Elizabete Mičela]] |Džūljeta Bērka | | |18 |13 |14 |3 |'''''48''''' |- |[[Viljams Meipoters]] |[[Ītans Roms]] |4 |1 |4 | |1 |1 |'''''11''''' |- |[[Brets Kalens]] |Gūdvins Stenhops | |1 |2 |1 | | |'''''4''''' |- |[[Hirojuki Sanada]] |Dogens | | | | | |4 |'''''4''''' |- |[[Fionula Flenegena]] |Eloīsa Hokinga | | |1 | |4 |2 |'''''7''''' |- |[[Endrū Divofs]] |Mihails Bakuņins | | |8 | | |1 |'''''9''''' |- |[[M. K. Geinijs]] |Toms Frendlijs |1 |4 |12 |2 | | |'''''19''''' |- |[[Bleiks Bašofs]] |Kārls Mārtins | | |6 |4 | | |'''''10''''' |- |[[Maikls Bouens]] |Denijs Pikets | |2 |5 | | | |'''''7''''' |- |[[Braiens Gudmens]] |Raiens Praiss | | |4 | | | |'''''4''''' |- |[[Tanja Reimonda]] |Aleksa Ruso | |3 |9 |5 |1 |2 |'''''20''''' |- |[[Pola Malkomsone]] |Kolīna Piketa | | |2 | | | |'''''2''''' |- |[[Dastins Geigers]] |Metjū | |2 |5 | | | |'''''7''''' |- |[[Džoa Bulijs]] |Lūks | | |4 | | | |'''''4''''' |- |[[Džons Hokss]] |Lenons | | | | | |3 |'''''3''''' |- |[[Eiprila Greisa]] |Beatrise Klūja | |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Aristons Grīns]] |Džeisons | | |7 | | | |'''''7''''' |- |[[Tedijs Velss]] |Aivans | | |7 | | | |'''''7''''' |- |[[Robs Makelhenijs]] |Aldo | | |1 | | |1 |'''''2''''' |- |[[Lana Parilla]] |Grēta | | |3 | | | |'''''3''''' |- |[[Treisija Midendorfa]] |Bonija | | |3 | | | |'''''3''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' |'''25''' |'''24''' |'''23''' |'''14''' |'''17''' |'''18''' |'''121''' |} === Citi varoņi (izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze", Vidmora grupas cilvēki, "Beechcraft" pasažieri utt.) === Kuģis "Bésixdouze" avarēja netālu no Salas 1988. gadā un tikai sešiem cilvēkiem (Daniela, Brenans, Montāns, Nadīna, Lakombs, Roberts) izdevās sasniegt Salu ar [[Glābšanas laiva|glābšanas laivu]]. Vidmora grupa ieradās uz Salas pēc reisa 316 avārijas. Gandrīz visus viņus nogalināja Dūmu briesmonis. Lidmašīnā ''Beechcraft'' atradās [[Narkotikas|narkotiku]] krava, un lidmašīnā bija jābūt Eko Tundam un viņa līdzdalībniekiem, taču vairāku apstākļu dēļ lidmašīnā lidoja tikai viens līdzdalībnieks, Eko brālis Jemijs. Pēc nezināma laika lidmašīna avarēja uz Salas, un abi tās pasažieri gāja bojā. {| class="wikitable sortable" border="1" ! rowspan="2" |Aktieris ! rowspan="2" |Loma ! colspan="9" |Parādīšanās sezonās |- !1 !2 !3 !4 !5 !6 !Kopā |- |[[Mira Furlana]]/{{Abbr|Melisa Farmane|28 gadu vecumā}} |Daniela Ruso |5 |2 |8 |4 |{{Abbr|3|Melisa Farmane}} |1 |'''''23''''' |- |[[Henrijs Īens Kjūsiks]] |Dezmonds Hjūms | |5 |17 |9 |7 |8 |'''''46''''' |- |Vairāki aktieri |Ārons Litltons |5 |10 |9 |10 |6 |1 |'''''41''''' |- |[[Bruno Brunijs]] |Brenans | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Kriss Mārvins]] |Lakombs | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Marks Menards]] |Montāns | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Aleksandra Tabasa]] |Nadīna | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Gijoms Dabinpons]] |Roberts | | | | |2 | |'''''2''''' |- |[[Šīla Kellija]] |Zoja | | | | | |5 |'''''5''''' |- |[[Stīvs Boatraits]] |Maiks | | | | | |3 |'''''3''''' |- |[[Pjērs Olivers]] |Ulu | |1 |1 | | | |'''''2''''' |- |[[Ronalds Revels]] |Goldijs | |1 |1 | | | |'''''2''''' |- |[[Adetokumbo Makkormaks]] |Jemijs/Dūmu briesmonis | |2 |1 | | | |'''''3''''' |- |[[Kevins Taigs]] |Entonijs Kūpers |1 |2 |2 |1 | |1 |'''''7''''' |- |[[Sonija Volgere]] |Penelope Hjūma (Vidmore) | |2 |3 |2 |5 |2 |'''''14''''' |- |[[Taituss Vellivers]] |Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis | | | | |1 |2 |'''''3''''' |- |[[Lenss Rediks]] |Metjū Abaddons | | | |3 |1 | |'''''4''''' |- |[[Rons Botita]] |Leonards Simss |1 |1 | | | | |'''''2''''' |- |[[Džošs Rendāls]] |Neitans | |1 | | | | |'''''1''''' |- |[[Roberts Patriks]] |Gibbs |1 | | | | | |'''''1''''' |- |[[Dīns Noriss]] |Hovards Grejs | | | | |1 | |'''''1''''' |- | colspan="2" | '''Sēriju skaits sezonā''' !25 !24 !23 !14 !17 !18 !121 |} == Īss varoņu apraksts == === ''Oceanic Airlines'' reisa 815 pasažieri === * '''Džeks Šepards''' ir [[Ķirurģija|mugurkaula ķirurgs]], kurš lidoja no Sidnejas, lai apglabātu savu tēvu. Uz Salas viņš kļuva par līderi tiem, kas izdzīvoja lidmašīnas centrālajā daļā. Viņam izdevās aizbēgt no Salas, taču atgriezās ar ''Ajira Airways'' reisu 316. Viņš kļuva par Džeikoba ​​pēcteci, bet pēc tam gāja bojā cīņā ar Dūmu briesmoni. * '''Keita Ostena''' ir noziedzniece, kas nogalināja savu alkoholiķi tēvu un aplaupīja banku. Maršals Edvards Marss viņu arestēja un pavadīja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV.]] Pēc katastrofas viņas raksturs mainījās un viņa kļuva par otro cilvēku pēc Džeka. Viņai izdevās izkļūt no Salas, bet pēc tam atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. * '''Hugo "Hērlijs" Rejess''' ir loterijas uzvarētājs, kurš pēc laimēšanas loterijā sāka ciest no pastāvīgām neveiksmēm, pēc kā nokļuva psihiatriskajā slimnīcā. Izkļuva no Salas, bet atgriezās uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Pēc Džeka nāves viņš kļuva par jauno Salas aizsargu. * '''Džeimss "Sojers" Fords''' ir krāpnieks, kurš zaudēja vecākus kāda vīrieša ar pseidonīmu "Sojers" dēļ. [[Austrālija|Austrālijā]] viņš nogalināja cilvēku, kuru uzskatīja par Sojeru. Sākumā cilvēkiem uz Salas viņš nepatika, bet pēc tam viņš kļuva par vienu no Džeka tuvākajiem uzticības cilvēkiem. Aizlidoja no Salas ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. * '''Džons Loks''' ir invalīds, kura [[paralīze]] pati no sevis izārstējās uz Salas. Reliģisks un garīgs cilvēks. Viņš aizbēga no Salas, pēc kā viņu nogalināja Bens Lainuss. Vēlāk Loka ķermenis zārkā ar reisu 316 tika nogādāts uz Salu, kur to kā saimnieku izmantoja Dūmu briesmonis. * '''Saīds Džara''' ir bijušais [[Irāka]]s karavīrs, kurš uz Salas iemīlējas Šenonā, taču viņa drīz mira. Saīds aizbēga no Salas, bet atgriežas uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Gāja bojā [[zemūdene]]s sprādzienā, upurējot sevi un izglābjot savus draugus no bumbas. * '''Klēra Litltone''' ir grūtniece, kura uz Salas sāka satikties ar Čārliju. Vēlāk izrādījās, ka viņa ir Džeka māsa. Pēc tam, kad seši pasažieri (Džeks, Keita, Hērlijs, Saids, Sun un Klēras dēls Ārons) aizbēga no Salas, Klēra trīs gadus dzīvoja viena un kļuva mazliet nenormāla. Vēlāk viņa ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu aizlidoja no Salas. * '''Džins Kvons''' ir vīrietis no nabadzīgas ģimenes, kurš apprecējis Sun ar nosacījumu, ka strādās pie viņas tēva. Uz Salas viņš ilgu laiku bija nesabiedrisks, sazinājās tikai ar sievu. Pēc "Kahana" sprādziena viņš atgriezās atpakaļ laikā 1988. gadā, bet pēc tam 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Kopā ar sievu viņš atgriezās tagadnē, kur kopā ar viņu gāja bojā zemūdenes sprādzienā. * '''Sun Kvona''' ir sieviete, kuras tēvs ir bagāts uzņēmējs ar saitēm ar [[Dienvidkoreja|Korejas]] mafiju. Viņa ir Džina sieva, un viņai uz Salas iestājas grūtniecība. Izkļuva no Salas, bet atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Kopā ar vīru gāja bojā zemūdenes sprādzienā. * '''Čārlijs Peiss''' ir rokmūziķis un narkomāns, kurš pēc katastrofas sāka rūpēties par Klēru. Loks palīdzēja viņam izārstēt atkarību no narkotikām. Čārlijs noslīka vienā no ''Dharmas'' stacijām ar nosaukumu "Spogulis", mēģinot atspējot radiosignāla traucētājus. * '''Maikls Dosons''' ir [[arhitekts]] un mākslinieks, kurš savu dēlu Voltu nebija redzējis kopš dzimšanas. Kad Austrālijā nomirsa viņa māte, Maikls pieņēma Voltu un viņa suni Vincentu. Uz Salas viņš centās nodibināt attiecības ar dēlu, taču viņu nolaupīja "Citi". Maikls noslēdza ar viņiem darījumu un veica viņu uzdevumus, kā rezultātā gāja bojā Ana Lusija un Libija. Maikls pameta Salu kopā ar savu dēlu, kurš no viņa atsakcījās pēc tam, kad uzzināja, ko viņa tēvs darījis uz Salas. Maikls atgriezās uz Salas ar "Kahana" kuģi. Gāja bojā kuģa sprādzienā. * '''Volts Loids''' ir Maikla dēls. Uz Salas viņu nolaupīja "Citi", kas uzskatīja viņu par īpašu bērnu. Pēc izkļūšanas no Salas viņš sāka dzīvot pie vecmāmiņas. * '''Šenona Rezerforda''' ir skolotāja baletskolā un Būna pusmāsa. Pēc katastrofas viņa domāja, ka viņus drīz atradīs, bet drīz pārstāja tam ticēt. Viņa sāka satikties ar Saīdu, bet drīz viņu nogalināja Ana Lusija, kura nejauši viņu nošāva. * '''Būns Kārlails''' ir Šenonas pusbrālis un bijušais glābējs. Iemīlējies Šenonā, bet Šenona neatbild, tomēr Būns sāka rūpēties par viņu. Kopā ar Loku viņš atrada uz klints iestrēgušu ''Beechcraft'' lidmašīnu un iekāpa tajā, taču lidmašīna nokrita no klints. Būns guva nāvējošus ievainojumus un neilgi pēc tam nomira. * '''Ana Lusija Kortesa''' ir bijusī Losandželosas policiste. Viņa tika atlaista no policijas, jo nogalināja vīrieti, kurš bija nogalinājis viņas bērnu. Pēc lidmašīnas avārijas viņa kļuva par līderi izdzīvojušajiem astes daļā. Maikls viņu nošāva, kad ieradās bunkurā, lai atbrīvotu "Citu" līderi. * '''Eko''' ir priesteris un bijušais [[Nigērija]]s narkotiku tirgotājs. Viņam bija jālido ar ''Beechcraft'' lidmašīnu, taču viņa līdzdalībnieks viņu izstūma no lidmašīnas un ievilka tajā viņa brāli Jemi. Eko sēdēja lidmašīnas astes daļā un pēc avārijas palīdzēja Anai Lusijai. Uz Salas kļuva ļoti reliģiozs, īpaši pēc avarējušā ''Beechcraft'' un bunkura atklāšanas. Pēc stacijas "Gulbis" pašiznīcināšanās viņš tika smagi ievainots, bet aizbēga džungļos, kur viņu nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Libija Smita''' ir autodidakte psiholoģe, kurš iepriekš atradās tajā pašā psihiatriskajā slimnīcā, kur Hērlijs. Viena no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņa sāka satikties ar Hērliju un randiņa laikā ar viņu nolēma doties bunkurā pēc segas. Tur viņu nejauši nošāva Maikls, kurš tur atbrīvoja "Citu" līderi. * '''Nikija Fernandesa''' ir aktrise, kura kopā ar savu mīļāko Paulo nogalināja [[Kinoproducents|kinoproducentu]] par [[Dimants|dimantiem]]. Lidmašīnas avārijas laikā dimanti tika pazaudēti, un viņi sāka tos meklēt. Paulo bija pirmais, kurš tos atrada, bet Nikija, kura nevēlējās ar tiem dalīties, uz Paulo palaida indīgu zirnekli, kas viņu sakoda un uz vairākām stundām paralizēja. Tomēr zirneklis sakoda arī Nikiju. Viņus atrada izdzīvojušie, kuri Džeka prombūtnes dēļ nevarēja atpazīt paralīzi un tāpēc uzskatīja, ka viņi ir miruši, pēc kā Nikija un Paulo tika aprakti dzīvi. * '''Paulo''' ir pavārs, kurš strādāja pie kinoproducenta, kuru viņš un Nikija nogalināja. Uz Salas viņš kļuva par pirmo, kurš atrada staciju "Pērle", lai gan nevienam par to nestāstīja. Viņu sakoda indīgs zirneklis, pēc kā viņš kļuva paralizēts. Paulo tika aprakts dzīvs kopā ar Nikiju. * '''suns Vinsents''' ir dzeltenais [[Labradoras retrīvers]], kas pieder Voltam. Pārsvarā viņš vienkārši skraida pa Salu, bet reizēm pateicoties viņam, izdzīvojušie atrada kaut ko interesantu. Piemēram, pateicoties Vincentam, Hērlijs atrada ''Dharmas'' furgonu ar Bena tēva skeletu. Galu galā Vincents palika kopā ar Bernardu un Rozu uz Salas. * '''Roza Nedlera''' ir sieviete, kuras [[Vēzis (slimība)|vēzis]] tika izārstēts uz Salas. Viņa lidoja kopā ar vīru Bernardu, taču viņa izdzīvoja centrālajā daļā, bet vīrs atradās astes daļā. Otrajā sezonā Roza atkal apvienojās ar Bernardu. Roza un Bernards ir vienīgie, kas izdzīvoja uguns bultas uzbrukumā un palika dzīvot uz Salas. * '''Bernards Nedlers''' ir [[Stomatoloģija|zobārsts]], kurš apprecējās ar Rozu, neskatoties uz viņas vēzi. Viens no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņš gribēja izkļūt no Salas, bet, uzzinājis par sievas izdziedināšanu, nolēma palikt un dzīvot kopā ar viņu uz Salas. * '''Leslijs Arcts''' ir universitātes bioloģijas skolotājs, kuru viņa interneta draudzene Austrālijā nesatika. Kopā ar Džeka grupu viņš devās uz džungļos iestrēgušo kuģi "Melnais Klints", lai tur dabūtu [[Dinamīts|dinamītu]]. Leslijs apgalvoja, ka viņš vienīgais var darboties ar dinamītu, taču mitruma dēļ dinamīts sabojājās un, kad Arcts to neuzmanīgi pacēla, dinamīts eksplodēja, nogalinot to. * '''Sets Noriss''' ir lidmašīnas kapteinis un vienīgais izdzīvojušais lidmašīnas priekšējā daļā. Viņu smaigi ievainoja avārijas laikā, un kabīnē viņu atrada Džeks, Keita un Čārlijs. Sets iedeva viņiem rāciju, lai sazinātos, bet ārā izdzirdēja troksni un izbāza galvu caur izsisto vējstiklu, pēc kā Dūmu briesmonis viņu izvilka no lidmašīnas un nogalināja. * '''Sindija Čāndlere''' ir stjuarte un Gērija Traupa mīļākā. Pēc avārijas viņa sāka rūpēties par diviem bērniem: Zaku un Emmu. Kopā ar viņiem Sindiju no nometnes aizveda "Citi", kas viņus apmetināja Templī. * '''Edvards Marss''' ir ASV maršals un tiesu izpildītājs, kas pavadīja arestēto Keitu uz Losandželosu. Avārijas laikā viņš guva smagas traumas un pats lūdza sevi nogalināt. Tomēr Džeimss neapzināti izšāva un ievainoja viņu plaušās, nevis nogalināja. Šī iemesla dēļ Džeks bija spiests nogalināt Marsu pats, lai atbrīvotu viņu no ciešanām. * '''Kristians Šepards''' ir Džeka tēvs un ķirurgs. Dzēruma dēļ viņš uz operāciju galda nogalināja pacientu, pēc kā Džeka dēļ zaudēja ārsta licenci. Viņš nomira Sidnejā, pēc tam viņa ķermenis zārkā bija jānogādā Losandželosā. Uz Salas viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, kas šādā formā parādījās dažiem izdzīvojušajiem. * '''Gērijs Troups''' ir rakstnieks, kurš sarakstījis romānus "Sliktais dvīnis" un "Valenceti vienādojums". Viņš izdzīvoja aviokatastrofā, taču tikai dažas minūtes vēlāk, skrienot pa pludmali starp atlūzām, Traups tika iesūkts joprojām strādājošajā lidmašīnas dzinējā. * '''Skots Džeksons un Stīvs Dženkinss''' ir divi pasažieri, kurus bieži vienu ar otru sajauca citi izdzīvojušie. Skotu nogalināja Ītans Roms, kad izdzīvojušie saprata, ka Ītans nebija reisa 815 pasažieris. Stīvs izdzīvoja daudz ilgāk, galu galā mirstot no uguns bultām. * '''Nīls "Frogurts"''' ir saldēta jogurta ražotājs, kuram arī patika Libija. Šī iemesla dēļ Nīlam un Hērlijam bija kautiņi. Kad Sala pārvietojās laikā uz 1954. gadu, "Citi" apšaudīja pludmali ar degošām bultām, un Nīls bija pirmais, kuru nogalināja liesmojoša bulta. * '''Ričards''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš visos iespējamos veidos palīdzēja pārējiem izdzīvojušajiem. Ričardu, iespējams, nogalināja liesmojošas bultas 1954. gadā. * '''Beta''' ir viena no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņa palīdzēja savākt bagāžu no pludmales un arī dzīvoja kopā ar dažiem pasažieriem alās. Iespējams, ka viņu nogalināja uguns bultas. * '''Kreigs''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Palīdzēja Klērai šķirot citu pasažieru makus un pases. Draudzējās ar Stīvu un Džeromu. Viņš ar vēl pieciem pasažieriem gumijas laivā vēlējās nokļūt uz kuģa "Kahana". Tomēr kuģis eksplodēja, un laiva kopā ar Salu atgriezās atpakaļ laikā 1954. gadā. Atgriezies pludmalē, Kreigs, visticamāk, tika nogalināts ar uguns bultām. * '''Dags''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš galvenokārt palīdzēja citiem izdzīvojušajiem un vēlāk pievienojās grupai, kas devās uz radiotorni. No turienes kopā ar Loka grupu viņš devās uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu vēlāk nošāva algotņi no "Kahana". * '''Džeroms''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Devās kopā ar pārējiem uz radiotorni un no turienes uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu nošāva algotņi. * '''Emma un Zaks''' ir divi bērni, kuri lidoja pie savas mātes uz Losandželosu. Abi kļuva par izdzīvojušiem astes daļā, un viņus izglāba Eko, kurš viņus izvilka no ūdens. Stjuarte Sindija sāka viņus pieskatīt. Emmu un Zaku kopā ar Sindiju nolaupīja "Citi", kas viņus ievietoja Templī. === ''Ajira Airways'' reisa 316 pasažieri === * '''Ilana Verdanska''' ir noalgota slepkava, kura pavadīja Saīdu uz Salu. Džeikobs Ilanu izsauca uz Salu, lai aizsargātu atlikušos kandidātus uz aizsarga lomu. Lai to izdarītu, Ilana ienesa lidmašīnā ieročus, un pēc nolaišanās uz Hidras salas izveidoja vairāku pasažieru grupu. Viņa vēlējās iznīcināt ''Ajira'' lidmašīnu, izmantojot bojāto dinamītu no "Melnās Klints", ko viņa ielika savā somā. Taču, kad viņa neuzmanīgi nolika somu uz zemes, dinamīts eksplodēja, nogalinot Ilanu. * '''Cēzars''' ir aizdomīgs pasažieris, kurš pēc nolaišanās ieņēma līdera lomu starp parastajiem pasažieriem. Viņš izrādīja interesi par stacijas "Hidra" izpēti, kur atrada bisi ar nozāģētu stobru, par ko pārējiem nepastāstīja. Viņš gribēja neļaut Lokam (kura ķermenī bija Dūmu briesmonis) ar laivu aizbraukt uz galveno Salu, bet Bens paņēma Cēzara ieroci un nošāva viņu. * '''Brams''' ir otrais cilvēks pēc Ilanas, kurš tomēr bija pret Čārlzu Vidmoru un pat atturēja Mailsu Stromu no dalības ekspedīcijā uz kuģa "Kahana". Viņu un visu Ilanas grupu nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Vulfs, Selindžers un Bērnets''' ir cilvēki no Ilanas grupas, kuru uzdevums bija aizsargāt Džeikobu. Tomēr Bens viņu nogalināja, pēc kā Dūmu briesmonis nogalināja visu Ilanas grupu. * '''Džeds''' ir pasažieris, kurš bija ļoti nobažījies, ka Ilanas cilvēkiem ir ieroči. Iespējams, ka Džedu kopā ar pārējiem pasažieriem nogalināja Vidmora grupa, kas ieradās vēlāk. * '''Pīters Ross''' ir otrais pilots, kurš palīdzēja Frenkam Lapidusam nolaist lidmašīnu karjerā uz Hidras salas. Taču nolaišanās laikā koka zars izdūrās caur vējstiklu un caurdūra Pīteru, nogalinot viņu. * '''Rupa Krišnavani''' ir stjuarte, kas nogādāja Džekam Loka zīmīti. Tiek uzskatīts, ka viņa gāja bojā nosēšanās laikā, jo viņa nebija redzama starp izdzīvojušajiem pasažieriem. === Cilvēki no kuģa "Kahana" === * '''Neomija Dorita''' ir algotne, kura nolaidās uz Salas ar izpletni no otrā helikoptera. Piezemēšanās laikā viņa guva traumu, kuru izārstēja Mihails Bakuņins. Kādu laiku dzīvoja kopā ar 815 reisa izdzīvojušajiem, līdz tika sapulcināta grupa, kas devās uz radiotorni, lai sazinātos ar kuģi, izmantojot Neomijas satelīttālruni. Netālu no torņa viņu ievainoja Loks, kurš iemeta nazi viņai mugurā. Neomija aizbēga džungļos, kur vēlāk nomira, pirms nāves sazinoties ar kuģi. * '''Frenks Lapiduss''' ir pilots, kuram vajadzēja vadīt ''Oceanic Airlines'' lidmašīnu, taču viņš aizkavējās un Sets Noriss ieņēma viņa vietu. Frenks vēlāk kuģoja uz "Kahana" kā helikoptera pilots. Palīdzēja sešiem izdzīvojušajiem pasažieriem no reisa 815 un Dezmondam aizbēgt no Salas. Tomēr viņš atgriezās uz Salas kā ''Ajira Airways'' lidmašīnas kapteinis. Pēc kāda laika Frenkam kopā ar vairākiem izdzīvojušajiem izdevās pamest Salu, izmantojot ''Ajira'' lidmašīnu. * '''Mailss Stroms''' ir medijs, kas spēj redzēt un sazināties ar mirušajiem. Viņš ir arī doktora Čena dēls. Viņš nolēma palikt uz Salas un nokļuva 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Pēc atgriešanās tagadnē viņš palīdzēja salabot ''Ajira'' ''AIrways'' lidmašīnu, pēc tam ar to aizlidoja no Salas. * '''Daniels Faradejs''' ir [[fiziķis]] un Eloīzes Hokingas dēls. Pirms ekspedīcijas uz kuģa "Kahana" viņš Oksfordā pētīja telpu un laiku. Viņam bija romantiskas jūtas pret Šarloti Lūisu, kura vēlāk nomira. Nokļuva 1974. gadā, pēc tam sāka strādāt ''Dharmas'' projektā, 1977. gadā atgriežoties uz Salas, kur viņu nejauši nošāva viņa jaunā māte. * '''Šarlota S. Lūisa''' ir [[Antropoloģija|antropoloģe]], kas augusi ''Dharmas'' apmetnē uz Salas, no kurienes kopā ar māti evakuējās. Viņa pavadīja daudzus gadus, meklējot šo Salu, tāpēc devās ekspedīcijā uz kuģa "Kahana". Kad Sala sāka pārvietoties laikā, Šarlota saslima ar tā dēvēto "laika nobīdes slimību", no kuras viņa vēlāk nomira. * '''Mārtins Kīmijs''' ir algotņu grupas līderis, kura uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt visus nevajadzīgos cilvēkus uz Salas, ieskaitot izdzīvojušos no reisa 815. Viņš bija tas, kurš nogalināja Bena adoptēto meitu Aleksu. Kīmiju nogalināja Bens stacijā "Orhideja", bet viņš nezināja, ka Kīmijam ir detonators, kas iedarbinātu bumbu uz "Kahana", kad viņa sirds apstāsies. * '''Džordžs Minkovskis''' ir sakaru virsnieks, kas atbild par satelīttelefona sakariem. Kopā ar [[Matrozis|matrozi]] Brendanu viņš ar laivu aizbrauca uz Salu, taču abi saslima ar "laika nobīdes slimību". Drīz pēc tam Brendans nomira, bet Minkovskis dzīvoja nedaudz ilgāk, paspējot satikties ar Dezmondu un Saīdu, kuri bija ieradušies uz kuģa, bet drīz arī nomira. * '''Golts''' ir kuģa kapteinis. Kad Kīmijs sāka kontrolēt situāciju uz kuģa, Golts nebija īpaši apmierināts par to un pat palīdzēja Saīdam un Dezmondam. Kad algotņi atgriezās no Salas, Golts pavērsa [[Pistole|pistoli]] pret Kīmiju, lai viņam paskaidrotu, kurš ir galvenais uz kuģa. Tomēr Kīmijs izmantoja Golta izklaidību un nošāva viņu. * '''Rejs''' ir kuģa ārsts, kurš mēģināja izārstēt Minkovski un Brendanu, bet nezināja, ar ko viņi slimo. Viņam pārgrieza rīkli Kīmijs, apdraudot Frenku, kurš atteicās pārvadāt algotņus ar helikopteru. Reja ķermenis tika izmests aiz borta okeānā un vēlāk izskalots Salas pludmalē, kur atradās izdzīvojušo nometne. * '''Regīna''' ir kuģiniece, kura nomainīja Minkovski un kļuva par jauno sakaru virsnieci. Kādu dienu viņa nokāpa uz kuģa klāja, ietīta [[Enkurs|enkura]] ķēdē, un ielēca okeānā. Pēc kapteiņa Golta teiktā, Regīna cieta no smagiem "kajītes drudža" lēkmēm. * '''Džefs''' ir viens no kuģa mehāniķiem, gāja bojā kuģa sprādzienā. * '''Hendrikss''' ir [[stūrmanis]], kurš noraidīja Dezmonda lūgumu pievest kuģi tuvāk Salai. Gājis bojā kuģa sprādzienā. * '''Kokols, Lakūrs, Omārs Idriss un Redferns''' ir algotņi no Kīmija komandas, kuru uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt nevajadzīgos cilvēkus uz Salas. Viņi bija tie, kas nodedzināja ''Dharmas'' apmetni, nogalināja Danieli Ruso un vairākus izdzīvojušos no reisa 815. "Citi" nogalināja visus četrus algotņus. === ''DHARMA Initiative'' projekta dalībnieki === * '''Pjērs Čens''' ir astrofiziķis, kas pazīstams ar pseidonīmiem '''Mārvins Kendls''', '''Marks Vikmunds''' un '''Edgars Holivakss''', kurš ir visu ''Dharmas'' izglītojošo filmu dalībnieks. Viņš ir Mailsa Stroma tēvs, ar kuru viņš satikās, kad Mailss nokļuva 1974. gadā. Domājams, ka Čens vai nu nomira darbinieku masu slepkavības laikā, vai arī viņam izdevās aizbēgt no Salas. * '''Kelvins Inmans''' ir bijušais ASV Armijas [[virsnieks]]. Pēc ''Dharmas'' darbinieku masveida slepkavības viņš dzīvoja kopā ar Radzinski stacijā "Gulbis", līdz izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Kad Dezmonds ieradās uz Salas, Kelvins nolēma slepus doties prom no Salas ar Dezmonda jahtu, atstājot viņu stacijā, lai nospiestu pogu. Tomēr Dezmonds par to uzzināja. Īsa kautiņa laikā Kalvins nokrita un atsitās ar galvu pret akmeņiem. * '''Stjuarts Radzinskis''' ir ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, kurš aizstāja Horasu, kuru viņš uzskatīja par ļoti ''mīkstu'' cilvēku. Pēc Stjuarta pasūtījuma tika uzsākti urbumi turpmākajai stacijas "Gulbis" celtniecībai, kā rezultātā tika bojāts pazemes elektromagnētiskās enerģijas avots, kas noveda pie Incidenta 1977. gadā. Izdzīvoja kopā ar Kelvinu bunkurā, līdz kādu dienu izdarīja pašnāvību. * '''Horass Gudspīds''' ir Ītana Roma tēvs un [[matemātiķis]], kurš strādāja stacijā "Bulta". Viņš bija ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, līdz viņu nomainīja Radzinskis. Horass nomira darbinieku masu slepkavības laikā, ko veica "Citi". * '''Fils''' ir drošības darbinieks ''Dharmas'' apmetnē. Viņa priekšnieks bija Džeimss Fords, kurš Filam nepatika. Viņš piedalījās apšaudē topošās stacijas "Gulbis" būvlaukumā, kad urbis ietriecās elektroenerģijas avotā pazemē un urbtajā akā sāka pievilkt metāla priekšmetus. Mēģinot nošaut Džeimsu, metāla stienis, kas lidoja akas virzienā, izdūrās cauri Filam, nogalinot viņu. * '''Rodžers Lainuss''' ir Bena tēvs un strādnieks apmetnē. Darbinieku masu slepkavības laikā Rodžers un viņa dēls atradās furgonā, kur dzēra alu. Tieši tur Bens ar nāvējošu gāzi nogalināja Rodžeru. Vēlāk Hērlijs, pateicoties Vinsentam, džungļos atrada apgāztu furgonu ar Rodžera līķi. * '''Džeralds un Kārena Degrūti''' ir laulātais pāris, [[Mičiganas Universitāte]]s [[Doktorantūra|doktoranti]]. Viņi ir arī ''DHARMA Initiative'' projekta līdzdibinātāji, kuru sponsorēja uzņēmējs Alvars Hanso. Degrūtu pāra liktenis pēc projekta slēgšanas nav zināms. * '''Berds''' ir zemūdenes "Galaga" kapteinis, kas transportēja personālu uz un no Salas. === "Citi" === * '''Bendžamins "Bens" Lainuss''' ir cilvēks, kurš bērnību pavadīja ''Dharmas'' apmetnē, vēlāk pievienojās "Citiem" un kļuva par viņu vadītāju. Lielisks manipulators un melis. Viņš patiesi ticēja Džeikobam un savam liktenim uz Salas, bet vēlāk izrādās, ka Benam nebija nekāda likteņa. Viņš savāca no Salas izbēgušos pasažierus un lidoja kopā ar viņiem reisā 316. Aizvainojuma dēļ pret Džeikobu, Bens kalpoja Dūmu briesmoņim, nogalinot pēc viņa pavēles. Pēc Džeka un Dūmu briesmoņa nāves viņš kļuva par Hērlija palīgu. * '''Ričards Alperts''' ir starpnieks starp Džeikobu un "Citiem". Ričards ieradās uz Salas 19. gadsimtā, kad tur avarēja [[fregate]]. Viņu izglāba Džeikobs, piešķirot viņam nemirstību. Dažreiz Ričards atstāja Salu, piemēram, tieši viņš bija tas, kurš piemānīja Džuljetu ierasties uz Salas. Pēc Džeikoba ​​nāves Ričards kļuva mirstīgs, bet palīdzēja izdzīvojušajiem salabot ''Ajira Airways'' lidmašīnu, ar kuru aizlidoja prom no Salas. * '''Džeikobs''' ir nemirstīgais "Citu" līderis, kurš parādījās uz Salas vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu. Viņš nogalināja savu brāli, kurš, nokļuvis Salas sirdī, kļuva par Dūmu briesmoni. Daudzus gadus Džeikobs cīnījās pret Briesmoni, izmantojot "Citus", lai aizsargātu Salu no svešiniekiem, kurus Briesmonis varētu izmantot, lai izbēgtu no Salas. Tomēr Briesmonis spēja pakļaut Benu, kurš pēc viņa pavēles nogalināja Džeikobu. * '''Čārlzs Vidmors''' ir bijušais "Cits", bagāts uzņēmējs, Penelopes un Daniela Faradeja tēvs. Viņu no Salas izmesta Bens, un Vidmors sapņoja viņam atriebties, par ko viņš nosūtīja kuģi "Kahana". Misija neizdevās, un pēc tam, kad ''Ajira'' nolaidās uz Hidras salas, Vidmors sapulcināja jaunu grupu un personīgi devās uz Salu. Tomēr grupu nogalināja Dūmu briesmonis, un Vidmoru vēlāk nošāva Bens. * '''Džuljeta Bērka''' ir sieviešu neauglības speciāliste, kuru uz Salu ievilināja Ričards Alperts. Pēc tam viņa kļuva par Bena mīļāko, ar kuru pārējiem "Citiem" bija aizliegts uzturēt attiecības. Tā kā viņai neļāva atstāt Salu, Džuljeta loloja ļaunu prātu pret "Citiem" un pat mudināja Džeku operācijas laikā nogalināt Benu. Vēlāk Džuljeta pievienojās izdzīvojušajiem. Viņa nokļuva 70. gados un sāka strādāt ''Dharmas'' projektā. Apšaudes laikā stacijas "Gulbis" būvlaukumā, kad akā sāka pievilkt metāla priekšmetus, Džuljetas kājas sapinās ķēdes spolē un viņa iekrita akā. Viņa izdzīvoja kritienā un spēja aktivizēt [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbas kodolu]], ko Džeks iemeta akā. Kad visi izdzīvojušie atgriezās tagadnē, Džuljeta nomira no iegūtajām brūcēm. * '''Ītans Roms''' ir ārsts, kurš tāpat kā Bens uzauga ''Dharmas'' apmetnē, bet vēlāk pievienojās "Citiem". Bens viņu nosūtīja kā [[Spiegošana|spiegu]] pie izdzīvojušajiem no centrālās daļas, kur Ītans uzdevās par vienu no pasažieriem. Tomēr, kad Hērlijs atrada pasažieru sarakstu un sāka skaitīt izdzīvojušos, viņš saprata, ka Ītana nebija lidmašīnā, pēc kā tas aizbēga. Vēlāk Ītans nogalināja vienu no pasažieriem — Skotu Džeksonu. Džeks sapulcināja meklēšanas grupu, un viņi atrada Ītanu, bet Čārlijs viņu nošāva bez brīdinājuma. * '''Gūdvins Stenhops''' ir vīrietis, kurš strādāja stacijā "Vētra". Neskatoties uz to, ka viņš bija precējies, viņam bija romāns ar Džuljetu, tāpēc Bens viņu nosūtīja kā spiegu pie izdzīvojušajiem no astes daļas. Ana Lusija ātri saprata, ka Gudvins nav pasažieris un īsa kautiņa laikā nodūra Gudvinu ar uzasinātu nūju. * '''Dogens''' ir bagāts uzņēmējs, kura dēlu Džeikobs izārstēja, pēc kā Dogenam bija jādodas uz Salu. Tur viņš kļuva par Templī dzīvojošo "Citu" grupas līderi. Viņš palīdzēja augšāmcelt Saīdu, kurš nomira no lodes brūces, izmantojot ārstniecisko ūdens avotu Templī. Tomēr pēc tam viņš sāka apgalvot, ka Saīds ir mainījies un kļuvis citādāks. Pēc kāda laika Saīds nogalināja Dogenu. * '''Eloīsa Hokinga''' ir bijusī "Cita", kā arī Daniela māte un stacijas "Lampas Stabs" turētāja. Viņa palīdzēja atgriezties uz Salas pieciem reisa 815 pasažieriem, kuri bija no turienes aizbēguši. * '''Mihails Bakuņins''' ir vīrietis no [[Ukrainas PSR]], kurš karoja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānā]], kur zaudēja aci un apguva medicīnu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš dzīvoja [[Vladivostoka|Vladivostokā]], līdz pateicoties sludinājumam avīzē nokļuva uz Salas un kļuva par "Citu". Apmetās stacijā "Liesma", līdz viņu atrada Saīds, Loks un Keita. Bens viņu nosūtīja uz staciju "Spogulis", kur Dezmonds ar [[Harpūna|harpūnu]] iešāva viņam krūtīs. Taču Mihails izdzīvoja un ienira okeānā, uzspridzinot granātu, nogalinot sevi un ar sprādzienu izsita stacijas "Spogulis" logu, izraisot Čārlija noslīkšanu. * '''Toms Frendlijs''' ir Benam ļoti lojāls cilvēks. Tieši viņu vispirms satika izdzīvojušie no reisa 815, un tieši viņš nolaupīja Voltu no plosta. Toms pameta Salu un, jau atrodoties kontinentā, pierunāja Maiklu Dosonu doties uz kuģi "Kahana". Pēc tam Toms atgriezās uz Salas un piedalījās uzbrukumā izdzīvojušo pludmales nometnei, kura laikā Fords viņu nošāva. * '''Kārls Mārtins''' ir jauns puisis, kurš bija Aleksas draugs un acīmredzot, tāpat kā viņa, gribēja aizbēgt no Salas. Pēc kārtējā bēgšanas mēģinājuma Karls tika ieslēgts 23. istabā, no kurienes viņu atbrīvoja Aleksa, Fords un Keita. Pēc uzbrukuma izdzīvojušo nometnei Karls atkal apvienojās ar Aleksu, taču drīz viņu nošāva algotņi no "Kahana". * '''Denijs Pikets''' ir Kolīnas vīrs, kurš pieskatīja sagūstīto Fordu un Keitu. Pēc tam, kad Sun nogalināja viņa sievu, Denijs gribēja nogalināt Fordu, taču Keita spēja viņu pārliecināt to nedarīt. Kad Fords un Keita aizbēga no saviem būriem, Denijs, neskatoties uz Bena pavēli, turpināja viņus vajāt un panāca viņus pludmalē, kur viņu nošāva Džuljeta. * '''Raiens Praiss''' ir drošības dienesta vadītājs, kurš pārņēma šo lomu pēc Denija Piketa nāves. Kļuva par līderi grupai, kurai vajadzēja uzbrukt izdzīvojušo nometnei. Neskatoties uz zaudējumiem, Praisam, Tomam un Džeisonam izdevās sagūstīt Saīdu, Džinu un Bernardu par ķīlniekiem. Tomēr viņus izglāba Hērlijs, kurš brauca ar Dharmas furgonu un notrieca Praisu, nogalinot viņu. * '''Aleksa Ruso''' ir Danielas Ruso meita, kuru agrā bērnībā nolaupīja Bens, kurš viņu audzināja kā savējo. Aleksai Bens īsti nepatika un viņa gribēja aizbēgt ar savu draugu Karlu. Algotņi, kas ieradās uz kuģa, nogalināja Karlu un Danielu un sagrāba Aleksu par ķīlnieci, lai izvilinātu Benu no viņa mājas. Tomēr Bens neiznāca un Kīmijs nošāva Aleksu. * '''Kolīna Piketa''' ir Denija sieva, kura piedalījās Dezmonda jahtas sagrābšanā, kur viņu nāvīgi ievainoja Sun. Nākamajā dienā Kolīna nomira uz operāciju galda. * '''Metjū''' ir medicīnas darbinieks, kas bija iesaistīts Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Raiena Praisa grupā, kas uzbruka izdzīvojušo nometnei, un uzbrukuma laikā Džins viņu nošāva. * '''Lūks''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem, kuriem acīmredzot bija cīņas mākslas prasmes. Lūks bija Praisa grupā, un uzbrukuma nometnei laikā Džins viņu nošāva. * '''Lenons''' ir Dogena tulks un starpnieks starp viņu un cilvēkiem Templī. Mēģināja nomierināt cilvēkus, pirms Dūmu briesmonis uzbruka Templim. Bija liecinieks tam, kā augšāmcēlies Saīds nogalināja Dogenu. Pēc tam Saīds pārgrieza Lenonam rīkli. * '''Beatrise Klūja''' ir sieviete, kas ieņēma to pašu vietu, kā Toms. Viņa bija tā, kas runāja ar sagūstīto Maiklu Dosonu un noslēdza ar viņu darījumu: viņš atveda pie viņiem Džeku, Keitu, Fordu un Hērliju, un viņi Maiklam iedeva Voltu. Vēlāk Keita, Saīds un Loks sagūstīja Beatrisi, kad atrada staciju "Liesma". Tomēr Mihails viņu nogalināja, lai neļautu izdzīvojušiem pastāstīt jebkādu informāciju par "Citiem". * '''Džeisons''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem. Pēc viņu bēgšanas piedalījās viņu meklēšanā. Bija Praisa grupā un palīdzēja viņam sagrābt dažus izdzīvojušos par ķīlniekiem. Tomēr, kad Hērlijs ar furgonu notrieca Praisu, Saīds nogāza nepiesardzīgo Džeisonu zemē un ar kājām salauza viņam kaklu. * '''Aivans''' ir medicīnas darbinieks, piedalījies Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Praisa grupā un gāja bojā, kad eksplodēja ar dinamītu mīnēta telts. * '''Aldo''' ir apsargs, kurš iepriekš apsargāja Karlu Mārtinu 23. istabā. Aldo tika pārvests uz Templi 2007. gadā Dūmu briesmoņa draudu dēļ. Kopā ar citu vīrieti Džastinu viņš satvēra Džinu un gribēja viņu nogalināt, taču parādījās Klēra un nošāva Aldo. * '''Grēta un Bonija''' ir divas sievietes, kas apsargā staciju "Spogulis". Kad Čārlijs tur nokļuva, viņu sagūstīja un ziņoja Benam. Bens, baidīdamies, ka Čārlijs varētu pateikt Grētai un Bonijai kaut ko svarīgu vai arī viņas varētu viņam kaut ko atklāt, nosūtīja uz staciju Mihailu, kurš nošāva abas sievietes. Bonijai pirms nāves izdevās Čārlijam iedot kodu, lai izslēgtu radiosignālu traucētājus. === Citi varoņi === * '''Daniela Ruso''' ir sieviete, kura uz Salas nodzīvoja 16 gadus pilnīgā vientulībā. Viņa bija zinātniskās ekspedīcijas dalībniece uz kuģa "Bésixdouze", kas avarēja netālu no Salas 1988. gadā. Grūtniece Daniela un vēl 5 cilvēki ar laivu nokļuva uz Salas, kur Dūmu briesmonis nogalināja divus no viņiem, pakļāva pārējos trīs, un Daniela viņus nošāva. Vēlāk viņa dzemdēja Aleksu, kuru Bens nolaupīja. Kad lidmašīna avarēja uz Salas, Daniela laiku pa laikam palīdzēja izdzīvojušajiem, galu galā atkal apvienojoties ar savu meitu. Tomēr drīz Danielu nošāva algotņi no "Kahana". Džins, kurš ir ceļojis pagātnē, kļuva par liecinieku Danielas nokļūšanai uz Salas. * '''Dezmonds Hjūms''' ir bijušais [[Skotija|skotu]] karavīrs un jahtnieks, kurš vētras laikā nokļuva uz Salas un apmetās bunkurā. ''Oceanic Airlines'' lidmašīna avarēja uz Salas tāpēc, ka Dezmonds nepaspēja nospiest pogu, lai laikus atbrīvotu elektromagnētisko enerģiju. Vēlāk, kad Loks nolēma nespiest pogu, Dezmonds pagrieza avārijas atslēgu, izraisot bunkura eksploziju. Pēc tam viņš ieguva spēju saskatīt nākotnes mirkļus, kas zuda pēc Čārlija nāves stacijā "Spogulis". Kopā ar "Oceanic sešinieku" un Frenku Lapidusu Dezmonds aizbēga no Salas. * '''Ārons Litltons''' ir Klēras dēls, kurš dzimis uz Salas vienlaikus ar Būna nāvi. Keitai izdevās viņu izvest no Salas, jo Klēra tajā laikā nebija tuvumā. Ārons dzīvoja kopā ar Keitu, bet viņu atdeva Klēras mātei, kad Džekam un Keitai bija jāatgriežas uz Salas. * '''Montāns un Nadīna''' ir izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze". Nadīnu nogalināja Dūmu briesmonis, bet Montānam viņš norāva roku un ievilka to katakombās zem Tempļa, kur viņš nomira. * '''Lakombs un Brenans''' ir izdzīvojušie no kuģa "Bésixdouze". Viņi kopā ar Robertu devās uz Templi, lai meklētu Montānu. Tur viņus, domājams, pakļāva Dūmu briesmonis, pēc tam viņi atgriezās pludmalē, kur viņus nošāva Daniela. * '''Roberts''' ir izdzīvojušais no kuģa "Bésixdouze" un Danielas bērna tēvs. Viņš devās uz Templi, pēc tam atgriezās pludmalē, kur mēģināja nošaut Danielu, bet tai izdevās viņu nošaut pirmajai. * '''Zoja''' ir [[Ģeofizika|ģeofiziķe]], kura ieradās uz Salas kopā ar Vidmora grupu. Kādu laiku viņa izlikās par reisa 316 pasažieri. Kad Dūmu briesmonis nogalināja visu Vidmora grupu, Zoja paslēpās kopā ar Vidmoru ''Dharmas'' ciematā. Tomēr Bens viņus atrada, pēc kā Dūmu briesmonis (Loka ķermenī) pārgrieza Zojai rīkli. * '''Maiks''' ir sakaru virsnieks uz Vidmora zemūdenes, kuru, iespējams, nogalināja Dūmu briesmonis. * '''Ulu''' ir narkotiku tirgotājs, kurš strādāja ar Eko. Viņš pirms pacelšanās apsargāja ''Beechcraft'', taču viņam nebija nodoma ar to lidot. Kad militāristi ieradās lidostā, sākās apšaude, kuras laikā Ulu tika nogalināts. * '''Goldijs''' ir narkotiku tirgotājs un ''Beechcraft'' pilots. Tieši viņš ievilka lidmašīnā ievainoto Eko brāli, bet pašu Eko viņš nepaņēma. Katastrofas laikā uz Salas Goldijs ar izpletni izlēca no lidmašīnas, bet nolaižoties ietriecās kokā. Vēlāk Būns un Loks atrada viņa skeletu. * '''Jemijs''' ir priesteris un Eko brālis. Viņš izsauca militāristus lidostā, kur atradās lidmašīna ar narkotikām, un pats devās uz turieni. Tur viņš tika ievainots apšaudes laikā, pēc kura Goldijs viņu ievilka lidmašīnā. Jemijs gāja bojā lidojuma laikā vai pēc avārijas uz Salas. Vēlāk viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, lai parādītos Eko Jemija tēlā. * '''Entonijs Kūpers''' ir krāpnieks un Loka tēvs, kurš maldināja Džeimsa Forda māti, liekot Forda tēvam nogalināt viņu māti. Vēlāk Entonijs izstūma Loku pa logu, padarot viņu invalīdu. "Citi" kaut kādā veidā atveda Kūperu uz Salu, kur Lokam viņu vajadzēja nogalināt. Tomēr viņš nolēma saukt Fordu pēc palīdzības, kurš, uzzinot, ka Kūpers ir tas pats krāpnieks, kurš pievīla viņa māti, nožņaudza Kūperu ar ķēdi. * '''Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis''' ir Džeikoba ​​brālis, kurš kopā ar viņu ieradās uz Salas. Viņu nogalināja Džeikobs, pēc kā viņa ķermenis nonāca "Salas sirdī" un kļuva par Dūmu briesmoni. Kopš tā laika Džeikobs un Briesmonis cīnījās viens ar otru, palīdzot citiem cilvēkiem. Briesmoņa mērķis bija izkļūt no Salas, un viņam tas gandrīz izdevās, kad viņš piemānīja Benu, lai nogalinātu Džeikobu. Tomēr, kad Salas sirds apdzisa, Briesmonis kļuva mirstīgs un Džeks viņu nogalināja. * '''Metjū Abaddons''' ir noslēpumains cilvēks, kurš strādāja Vidmoram. Pēc Metjū vārdiem, viņš "palīdzēja cilvēkiem nokļūt tur, kur viņiem bija jābūt". Tieši viņš ieteica Lokam doties ceļojumā un pēc tam palīdzēja Neomijai atrast kuģa apkalpi. Abaddons sāka palīdzēt Lokam savākt visus no Salas izglābtos cilvēkus, bet Bens viņu nošāva. * '''Leonards Sims''' ir bijušais [[ASV jūras kara flote]]s virsnieks, kurš kopā ar savu draugu Semu Tumiju uztvēra signālu, kas pārraidīja skaitļu sēriju: ''4 8 15 16 23 42''. Sems izmantoja skaitļus, lai laimētu loterijā, pēc tam viņš cieta virkni neveiksmju līdz pat savai nāvei. Leonards nokļuva psihiatriskajā slimnīcā, kur pastāvīgi atkārtoja šos skaitļus, uzskatot tos par "sliktiem". Tieši no viņa Hērlijs uzzināja par skaitļiem un izmantoja tos, lai laimētu loterijā. * '''Neitans''' ir aizdomīgs un noslēpumains vīrietis, kurš sevi pieteica kā pasažieri no reisa 815 astes daļas. Tomēr neviens neatcerējās, ka viņš būtu bijis lidmašīnā. Neitans vairākas reizes devās džungļos, pavadot tur vairākas stundas un atsakoties runāt par to, ko viņš tur darījis. Ana Lusija viņu turēja aizdomās un pat ieslodzīja bedrē, kas kalpoja kā cietums. No turienes viņu atbrīvoja Gudvins Stenhops, kurš pēc tam salauza Neitanam kaklu, vēlāk paskaidrojot, ka Neitans "nebija labs cilvēks". * '''Gibbs''' ir Forda līdzdalībnieks. * '''Hovards Grejs''' ir vīrietis, kurš zaudēja savu dēlu, kurš piezvanīja Mailsam, lai sazinātos ar savu mirušo dēlu. == Ārējās saites == * [[lostpedia:Category:Characters|Seriāla varoņi vietnē Lostpedia]] * [https://www.imdb.com/title/tt0411008/fullcredits?ref_=tt_cl_sm#cast Seriāla varoni vietnē IMDB] {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] 621u77jkuaafzl8ulwa528coiyhfx4j 0 592236 4519804 4232830 2026-09-10T08:20:05Z Semigall 8687 4519804 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mārtiņš Zvejnieks | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|9|27|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1990|07|16}} | partija = [[Progresīvie]] <small>(2017-pašlaik)</small> | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Rīgas Ekonomikas augstskola]], [[Zviedrijas Lauksaimniecības Universitāte]] }} '''Mārtiņš Zvejnieks''' (dzimis 1990. gada 16. jūlijā) ir Latvijas [[ekonomists]] un [[politiķis]]. [[Rīgas dome]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Progresīvie]]", darbojas Rīgas domes Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejās. M. Zvejnieks ir risku vadītājs SIA "EC Finance".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/martins-zvejnieks?utm_source=chatgpt.com&utm_source=https://chatgpt.com/|title=Mārtiņš Zvejnieks {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-16|language=lv}}</ref> M. Zvejnieks kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no "[[Attīstībai/Par!]]/[[Progresīvie]]" saraksta, taču nav ticis ievēlēts. Deputāta mandātu ieguvis 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/430352-apstiprina-rigas-domes-deputatu-mandatus-jaunajiem-un-no-saeimas-atpakal-atnakusajiem-deputatiem.htm|title=Apstiprina Rīgas domes deputātu mandātus jaunajiem un no Saeimas atpakaļ atnākušajiem deputātiem|website=nra.lv|access-date=2025-02-16|language=lv}}</ref> 2012. gadā M. Zvejnieks ieguvis bakalaura grādu finansēs un ekonomikā [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]] un 2015. gadā maģistra grādu vides ekonomikā un vadībā [[Zviedrijas Lauksaimniecības Universitāte|Zviedrijas Lauksaimniecības Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/1811-martins-zvejnieks?utm_source=chatgpt.com|title=Mārtiņš Zvejnieks - "PROGRESĪVIE" / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-16|language=lv}}</ref> Ir latviešu [[Studentu korporācijas|studentu korporācijas]] ''[[Lettonia]]'' biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2020}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] bzedfb7uscwgsveapi7i2cej7f5y1z4 0 596553 4519562 4518815 2026-09-09T14:09:25Z Ivario 51458 4519562 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = 000000 | bg_color = FFFFFF | nos = Leevon PPK | pilns = Futbola klubs Leevon PPK | dib = 2024 | stad = [[LNK Sporta parks]] | ietilp = 1000 (420 sēdvietas) | krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena | īpašn = | prez = [[Jurijs Žigajevs]] | tren = [[Māris Landmanis]] | mediji = https://www.leevonppk.com | body1 = 000000 | leftarm1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | body2 = 800000 | leftarm2 = 800000 | rightarm2 = 800000 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 800000 | logo = Leevon PPK emblema.png | pattern_la2 = 800000 | pattern_b2 = 800000 | līga = [[LVBET līga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]] | poz = 7. vieta }} '''''Leevon PPK''''' ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no [[Rīga|Rīgas]], kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem ''Leevon Saldus'' un [[FK PPK]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}</ref> Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]]. Līdz 2026. gada sezonai kluba rezerves komanda bija Saldus NSS/Leevon-2, kura spēlēja [[Altero.lv LIIGA]] turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/saldus-nss-leevon-2-38469/|title=Saldus NSS / Leevon-2 - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-09-09}}</ref> == Vēsture == === Leevon Saldus === 2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Skolas nosaukums tika izvēlēts kā atsauce uz Rīgu kā [[Livonija|Livonijas]] galvaspilsētu (ar izrunu /līvon/), fonētiski to pielāgojot angļu valodas izrunai ar diviem [[E]] burtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fsleevon.lv/simbolika/|title=SIMBOLIKA|website=FS LEEVON|access-date=2026-09-09|language=}}</ref> Kaut arī sākotnēji ''Leevon'' darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (Saldus SS'', tagad'' [[Saldus NSS]]) par ''Leevon'' ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}</ref> Tas pats gads ir uzskatāms arī par ''Leevon'' debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma "Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]]"", ''Leevon'' startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls, pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt [[LVBET līga|Latvijas Pirmajā līgā]] un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz "Saldus SS/Leevon" un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālās izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā ''Leevon'' debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV|archive-date=2025-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250409212737/https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV|archive-date=2025-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250409212738/https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/}}</ref> Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā Leevon Saldus. Rezultātu ziņā klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs [[RicFit]] - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais "Leevon Saldus" spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders. Vienlaikus vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV|archive-date=2025-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250409212737/https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/}}</ref> Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties "Leevon Saldus" piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - FA Jūrmala. Savukārt, ''Leevon'' plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā "Leevon" pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}</ref> === FK PPK === 2019. gadā bijušais Latvijas Nacionālās izlases un [[FK Ventspils]] spēlētājs [[Jurijs Žigajevs]] izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.<ref>{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}</ref> Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur ''Leevon'' 2. līgas ietvaros uzņēma [[FK Karosta|FK Karostu]]. Šī spēle kļuva par "Leevon Saldus" apmeklētāko spēli – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā "[[Pa Pāris Kausiem]]" sērija.<ref>{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}</ref> Uz [[Patreon]] bāzes "Pa Pāris Kausiem", jeb PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}</ref> PPK, strādājot pie jauna satura, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.<ref>{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}</ref> Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, "FK PPK''/''Betsafe" jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}</ref> 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču izceļams [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}</ref> === Apvienošanās === {{Pov}} Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie "FA Jūrmala" izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai "Leevon Saldus" licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}</ref> Tajā pašā laikā "FA Jūrmala" nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet [[Latvijas Futbola federācija|LFF]] akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka "FA Jūrmala" projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. "FA Jūrmala" projekta izjukšana nozīmēja to, ka [[LVBET līga|Nākotnes līgas]] vieta atgriezās pie ''Leevon'', taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Savukārt Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu - noslēdza sadarbība ar [[FK Metta|Mettu]] un kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}</ref> Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet "Leevon PPK" trenerim vēlmi atriebties: "Viņš zaudēja mūža darījumu"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}</ref> Pēc tam sekoja [[Sportacentrs.com|Sportacentrs]] intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no "Leevon Saldus" spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis konstatēja, ka "FA Jūrmala" netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: "Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}</ref> Paralēli notikumiem ap ''Leevon'' 2024. gada sākumā FK PPK saņēma ziņu, ka iepriekšējais partneris [[Betsafe Latvija|Betsafe]] neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja grūtā situācijā brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši savus reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}</ref> Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs tikt augstāk. ''Leevon'', vēloties saglabāt savu Nākotnes līgas licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, uzaicināja to apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera "[[Lauvas Alus]]" telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - "Leevon PPK".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}</ref> Šis datums uzskatāms par kluba dzimšanas dienu. Saldus NSS jeb kluba akadēmijas komanda turpina dalību zemākās līgās (2026. gada sezonā - [[Dali Dali 3. līga|Dali Dali 3. līgas]] Rietumu zonā), spēlējot Saldus pilsētas futbola stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/saldus-nss-39070/?cid=23836414&tab=fixtures|title=Spēles - Saldus NSS - 3. līga Rietumu zona 2026 - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-09-09}}</ref> === "Leevon PPK" === 2024. gada sezonā "Leevon PPK" debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā ''Leevon PPK'' ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubu [[FK Grobiņa]]. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}</ref> 2025. gada Nākotnes līgas sezonā "Leevon PPK" ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]]. 2026. gada Latvijas kausa izcīņā "Leevon PPK" atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja "Riga FC". == Stadions == Kopš kluba izveidošanas 2024. gadā "Leevon PPK" mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parka]] mākslīgā seguma laukumā Rīgā. Latvijas Futbola federācijas spēļu protokolos tas norādīts kā LNK Sporta Parks (mākslīgais).<ref name=":0" /> Kluba izmantotais laukums ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma futbola laukums ar skatītāju tribīni. Tas ir viens no vairākiem futbola laukumiem LNK Sporta parka kompleksā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/|title=LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}</ref> == Rezultāti == {| class="wikitable" !Sezona !Līga ! align="right" |Vieta !Latvijas kauss |- |2024 |[[LVBET līga|Nākotnes līga]] | align="right" |8. |Ceturtdaļfināls |- |2025 |Nākotnes līga | align="right" |7. |Astotdaļfināls |- |2026 |LVBET līga | align="right" |''sezona turpinās'' |Astotdaļfināls |} == Komandas sastāvs == ''Sastāvs 2026. gada 20. augustā.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=23405291|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}</ref> === Vārtsargi === {| class="wikitable" !Spēlētājs !Valsts |- |Edžus Harkins |Latvija |- |Maikls Rūmanis |Latvija |- |Helmuts Saulītis |Latvija |- |Rūdolfs Oskars Soloha |Latvija |} === Aizsargi === {| class="wikitable" !Spēlētājs !Valsts |- |Roberts Raivis Aršauskis |Latvija |- |Aleksandrs Baturinskis |Latvija |- |Artjoms Černovs |Latvija |- |Kristiāns Ilenāns |Latvija |- |Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris |Latvija |- |Gabriels Kirkils |Latvija |- |Atis Ozols |Latvija |- |Jeremiah Yomi Paul |[[Nigērija]] |- |Daniels Pelcis |Latvija |- |Dāvis Trapučka |Latvija |- |Niklāvs Treimanis |Latvija |} === Pussargi === {| class="wikitable" !Spēlētājs !Valsts |- |Sho Aogaki |[[Japāna]] |- |Renē Baumanis |Latvija |- |Maksims Fjodorovs |Latvija |- |Ņikita Jankovskis |Latvija |- |Olivers Kellers |Latvija |- |Andrejs Kiriļins |Latvija |- |Kristofers Dāvids Kravčenko |Latvija |- |Roberts Krūms |Latvija |- |Linards Liepiņš |Latvija |- |Pēteris Palameiks |Latvija |- |Patriks Putniņš |Latvija |- |Dominiks Romenskis |Latvija |- |Sho Saito |Japāna |- |Vadims Sņegovs |Latvija |- |Dāvis Sandis Strods |Latvija |} === Uzbrucēji === {| class="wikitable" !Spēlētājs !Valsts |- |Rainers Buks |Latvija |- |Viestards Gustavs Hibšmanis |Latvija |- |Ričards Korzāns |Latvija |- |Marks Kurtišs |Latvija |- |Rafaels Lūsis |Latvija |- |Rūdolfs Muižnieks |Latvija |- |Daniels Romenskis |Latvija |} == Kluba vadība == {| class="wikitable" !Amats !Persona |- |Prezidents |'''[[Jurijs Žigajevs]]''' |- |Ģenerāldirektors |'''[[Kristians Kareļins]]''' |- |Izpilddirektors |'''Madars Zvagulis''' |- |Galvenais treneris |'''[[Māris Landmanis]]''' |- |Trenera asistents |'''[[Viktors Dobrecovs]]''' |- |Mārketinga direktors |'''Aivars Baranovs''' |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == [https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga] bu8i1fhty4jz2g7bv6gb6k1ugvui3df 0 597132 4519768 4495733 2026-09-10T05:09:22Z Biafra 13794 pap. 4519768 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristofers Karlsons | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]] | kl_sez 2 = 2022–2026 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 3 = 2026–pašlaik | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> * [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] <small>(2023)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})<ref name=":0" /> ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ventspils]], bet iepriekš spēlēja [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas bija viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. Pievērsies arī [[3x3 basketbols|3x3 basketbolam]]. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: "Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&season_id=122139&league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}</ref> 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par Latvijas kausa ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā. 2026. gada jūlijā pārcēlās uz citu Latvijas—Igaunijas līgas klubu [[BK Ventspils]]. K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}</ref> bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar "triple-double", U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{BK Ventspils spēlētāji}} {{Valmiera Glass VIA 2026}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 9hfpr2iy0u6v08j5om80geu4asw1svo 0 602638 4519631 4328567 2026-09-09T16:05:11Z PaulLim11 137644 Image 4519631 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Čads Stahelskis | vārds_orig = ''Chad Stahelski'' | attēls = Chad Stahelski - Wick is Pain.jpg | komentārs = Čads Stahelski 2025. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|20}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Pālmera}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, triku koordinators, otrais režisors, aktieris | darbības gadi = 1992—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Čads Stahelskis''' ({{val|en|Chad F. Stahelski}}; dzimis {{dat|1968|9|20}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kaskadieris]] un [[kinorežisors]]. Viņš tiek uzskatīts par ļoti ietekmīgu personu [[asa sižeta filma|asa sižeta filmu]] žanrā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |last=Hemphill |first=Jim |date=November 29, 2023 |title=Chad Stahelski Is Reinventing How Action Sequences Get Made |url=https://www.indiewire.com/features/interviews/chad-stahelski-director-indiewire-honors-1234930097/ |access-date=February 2, 2024 |website=IndieWire |language=en}}</ref> Sākotnēji guva atpazīstamību kā kaskadieris un [[triku koordinators|koordinators]], jo īpaši kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]" ​​(1999) un kā [[cīņas māksla|cīņas mākslu]] kaskadieru koordinators tās pirmajos divos turpinājumos. 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus. == Dzīvesgājums == === Cīņas mākslas apmācība === Stahelskis dzimis [[Pālmera|Palmerā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsas štatā]]. Viņš sāka apgūt [[cīņas māksla]]s jau agrā bērnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Martin |first=Paul |date=August 13, 2012 |title=Interview with Chad Stahelski (Martial Arts Stunt Coordinator, Neo Stunt Double) from The Matrix Reloaded / Revolutions (2003) |url=https://www.matrixfans.net/interview-with-chad-stahelski-martial-arts-stunt-coordinator-neo-stunt-double-from-the-matrix-reloaded-revolutions-2003/ |access-date=February 2, 2024 |website=Matrix Fans |language=en}}</ref> Mācījās [[džitkundo]] pie [[Dens Inosanto|Dena Inosanto]] un kādu laiku bija instruktors Inosanto skolā [[Losandželosa|Losandželosā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title=Meet the Team At 87eleven Action Design |url=https://www.87eleven.net/team/ |access-date=February 2, 2024 |website=www.87eleven.net |language=en |archive-date={{dat|2025|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250704212554/https://www.87eleven.net/team/ }}</ref> Pirms savas kino karjeras Stahelskis piedalījās [[kikbokss|kikboksa]] un [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] sacensībās.<ref name=":1" /> Viņš bija viens no pirmajiem ASV pārstāvjiem ''[[Shooto]]'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Sherdog.com |title=Chad Stahelski MMA Stats, Pictures, News, Videos, Biography - Sherdog.com |url=https://www.sherdog.com/fighter/Chad-Stahelski-11733 |access-date=February 2, 2024 |website=Sherdog |language=en}}</ref> Stahelskis absolvējis [[Dienvidkalifornijas Universitāte|Dienvidkalifornijas Universitāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=USC Cinematic Arts {{!}} School of Cinematic Arts Events |url=https://cinema.usc.edu/events/event.cfm?id=16733 |access-date=February 2, 2024 |website=cinema.usc.edu}}</ref> === Kaskadieris (1993—2013) === Stahelskis un viņa kolēģis kaskadieris Džefs Kadjente 1994. gadā strādāja par [[Brendons Lī|Brendona Lī]] kaskadieriem filmā "[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]". 1993. gada 31. martā filmēšanas laukumā Lī tika nejauši ievainots ar bojātu [[salūtmunīcija|salūtmunīciju]] un vēlāk nomira slimnīcā operācijas laikā.<ref name="telegraph2">{{Ziņu atsauce|last1=Robey|first1=Tim|date=October 27, 2016|title=Brandon Lee, Michael Massee and the 'curse' of The Crow|work=The Daily Telegraph|url=https://www.telegraph.co.uk/film/the-crow/brandon-lee-death-shooting-truth|access-date=January 26, 2017}}</ref> Stahelskis izmantojot [[specefekts|specefektus]] aizvietoja Lī atlikušajā filmēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=''The Crow'' cast deals with Brandon's Lee death|url=https://ew.com/article/1994/05/13/crow-cast-deals-brandons-lee-death/|access-date=September 25, 2020|website=EW.com|language=en|archive-date={{dat|2023|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230527045829/https://ew.com/article/1994/05/13/crow-cast-deals-brandons-lee-death/}}</ref> 1997. gadā Stahelskis kopā ar [[Deivids Lītčs|Deividu Lītču]] nodibināja [[asa sižeta filma|asa sižeta filmu]] dizaina uzņēmumu ''87Eleven''.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2019/12/influencers-87-eleven-1202192395/|title=BTL Influencers: 87-Eleven's Chad Stahelski and David Leitch|last=O'Falt|first=Chris|date=December 3, 2019|website=[[IndieWire]]|access-date=April 15, 2020}}</ref> Kopš tā laika uzņēmums sadalījies asa sižeta filmu dizaina uzņēmumā un producēšanas uzņēmumā ''[[87North Productions]]''. Viņš strādāja par kaskadieri savai topošajai "[[Džons Viks (franšīze)|Džona Vika]]" zvaigznei [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]" un vēlāk darbojās kā kaskadieru koordinators. Stahelskis apgalvo, ka viņa pieredze, strādājot ar cīņas mākslas horeogrāfu [[Juens Vupings|Juenu Vupingu]], spēcīgi ietekmēja viņa paša pieeju trikiem.<ref name=":2" /> 2009. gadā Stahelskis kopā ar Deividu Lītču bija otrās vienības režisors un kaskadieru koordinators filmā ''[[Ninja Assassin]]'', ko producēja filmu cikla "[[Matrikss (filmu cikls)|Matrikss]]" režisores [[Lana un Lilija Vačovskas|Vačovskas]].<ref name="O'Connell">{{Tīmekļa atsauce |last=O'Connell |first=Mikey |date=March 14, 2023 |title='John Wick' Filmmaker Chad Stahelski Talks Sequels, Oscar Stunt Snubs and Why Guns Still Show Up on Sets |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-features/john-wick-filmmaker-chad-stahelski-sequels-oscar-stunt-snubs-firearms-1235343132/ |access-date=April 11, 2023 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref> 2012. gadā filmas "[[Neiznīcināmie 2]]" uzņemšanas laukumā, kurā Stahelskis bija kaskadieru koordinators, kaskadieris Kuns Liu gāja bojā sprādzienā uzņemšanas laukumā. Liu ģimene pēc negadījuma iesūdzēja Stahelski tiesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/thr-esq/expendables-2-stuntman-death-family-lawsuit-355057|title = 'Expendables 2' Stuntman Death Prompts Family Lawsuit|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 26, 2012}}</ref> === Režisors (2014—pašlaik) === 2014. gadā Stahelskis kopā ar Lītču režisēja asa sižeta trilleri "[[Džons Viks]]", kas balstīts uz [[Dereks Kolstads|Dereka Kolstada]] scenārija. Filmā galvenās lomas atveidoja Kiānu Rīvss un [[Maikls Nūkvists]], un to 2014. gada 24. oktobrī izdeva studija ''[[Summit Entertainment]]'', nopelnot vairāk nekā 88 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Cunningham|first1=Todd|title=Keanu Reeves' 'John Wick' Hits Box-Office Bulls-Eye and Lionsgate's Gamble Pays Off|url=https://www.thewrap.com/keanu-reeves-john-wick-hits-box-office-bulls-eye-and-lionsgates-gamble-pays-off/|access-date=October 27, 2015|work=thewrap.com|date=October 26, 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=John Wick (2014)|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=johnwick.htm|publisher=boxofficemojo.com|access-date=October 27, 2015}}</ref> Stahelskis režisēja filmas 2017. gada turpinājumu "[[Džons Viks 2]]",<ref>{{Ziņu atsauce|last1=WEINTRAUB|first1=STEVE|title=Exclusive: Chad Stahelski To Direct 'John Wick 2' Solo|url=https://collider.com/john-wick-2-director-is-chad-stahelski/|access-date=October 17, 2015|work=collider.com|date=September 24, 2015}}</ref> kā arī trešajai filmai "[[Džons Viks 3: Parabellum]]" (2019) un ceturtajai filmai "[[Džons Viks 4]]" (2023).<ref name="auto">{{publikācijas atsauce|last1=Romano|first1=Nick|title=John Wick 3 brings back Chad Stahelski to direct|url=https://ew.com/movies/2018/01/19/john-wick-3-director-chad-stahelski/|magazine=[[Entertainment Weekly]]|access-date=January 19, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=McNary|first=Dave|date=May 20, 2019|title='John Wick 4' Confirmed With a 2021 Release Date|url=https://variety.com/2019/film/news/john-wick-4-summer-2021-lionsgate-1203221620/|access-date=June 13, 2020|website=Variety|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lionsgate Sets New Dates for 'John Wick 4,' 'Spiral'|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/lionsgate-sets-new-dates-john-wick-4-spiral-1292904|access-date=June 13, 2020|website=The Hollywood Reporter|date=May 2020|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |last=Giardina |first=Carolyn |date=April 2, 2023 |title='John Wick 5'? Director Chad Stahelski Says "We're Open To It" |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/chad-stahelski-dan-lanstsen-john-wick-4-thr-behind-the-screen-1235363619/ |access-date=April 11, 2023 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref> Viņš bija arī filmas "[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]" otrais režisors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/john-wick-director-oversee-new-action-scenes-birds-prey-1231715|title='John Wick' Director Chad Stahelski to Oversee New Action Scenes for 'Birds of Prey' (Exclusive)|website=The Hollywood Reporter|date=August 16, 2019}}</ref> 2021. gadā Stahelskis atgriezās "Matrikss" franšīzē tās ceturtajā daļā "[[Matrikss: Atdzimšana]]", epizodiskā lomā atveidojot Trinitijas vīra lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Valenzuela |first=Ernesto |date=July 23, 2022 |title=Why John Wick Director Chad Stahelski Played A Small Role In The Matrix Resurrections [Comic-Con] |url=https://www.slashfilm.com/938422/why-john-wick-director-chad-stahelski-played-a-small-role-in-the-matrix-resurrections-comic-con/ |access-date=February 2, 2024 |website=/Film |language=en}}</ref> 2023. gada martā Stahelskis precizēja, ka viņš pašlaik izstrādā un režisē jaunu filmas "[[Kalnietis (filma)|Kalnietis]]" versiju,<ref name=MovieWeb-2017-01-30>{{Tīmekļa atsauce |url= http://movieweb.com/highlander-movie-reboot-trilogy-john-wick-action-scenes/ |author= Brian Gallagher |date= January 30, 2017 |website= [[MovieWeb]] |title= ''Highlander'' Reboot Will Start a Trilogy, Gets Compared to ''John Wick'' }}</ref> kā arī ''[[Rainbow Six]]'', ''[[Ghost of Tsushima]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kroll|first=Justin|date=March 25, 2021|title=Sony And PlayStation Productions Developing ''Ghost of Tsushima'' Movie With 'John Wick's Chad Stahelski Directing|url=https://deadline.com/2021/03/sony-playstation-productions-ghost-of-tsushima-movie-john-wicks-chad-stahelski-directing-1234721342/|access-date=April 3, 2021|website=Deadline|language=en}}</ref> ''[[Black Samurai]]'' adaptācijas priekš ''[[Netflix]]'' un ''[[Shibumi]]'' adaptāciju priekš ''[[Warner Bros.]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chad Stahelski & Warner Bros' Assassin Movie ''Shibumi'' Finds Writer In Matthew Orton, Stahelski To Direct|url=https://deadline.com/2022/08/chad-stahelski-john-wick-warner-bros-shibumi-movie-assassin-matt-orton-1235095335/|work=[[Deadline Hollywood]]|date=August 18, 2022|first=Andreas|last=Wiseman}}</ref> 2023. gada jūlijā ''[[Adult Swim]]'' paziņoja par gaidāmo oriģinālo anime televīzijas seriālu ''[[Lazarus]]'', kura režisors ir [[Šiničiro Vatanabe]], bet Stahelskis veidojis asa sižeta ainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Adult Swim announces new anime series from 'Cowboy Bebop' creator |url=https://ew.com/tv/adult-swim-new-anime-from-cowboy-bebop-creator-john-wick-director/ |access-date=2025-03-26 |website=EW.com |language=en}}</ref> 2024. gada februārī ''[[Lionsgate]]'' iecēla Stahelski pārraudzīt "Džona Vika" un "Kalnieša" franšīzes. Stahelskim būs radoša pārraudzība filmu, TV un visās multimediju platformās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Moreau |first=Jordan |date=January 16, 2024 |title=Chad Stahelski Will Oversee ''Highlander'' and ''John Wick'' Franchises for Lionsgate |url=https://variety.com/2024/film/news/chad-stahelski-highlander-john-wick-1235873941/ |access-date=February 22, 2024 |website=[[Variety]]}}</ref> Citi projekti, pie kuriem viņš iepriekš ir piedalījies, ir ''Analog'', kā arī ''[[Kill or Be Killed]]'' un ''Sandman Slim'' adaptācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Borys Kit|url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/john-wick-director-chad-stahelski-colonys-ryan-condal-tackle-comic-book-analog-lionsgate-1113922|title=''John Wick'' Director, ''Colony'' Creator Tackle Comic Book ''Analog'' for Lionsgate (Exclusive)|date=May 22, 2018|website=The Hollywood Reporter|access-date=August 23, 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/john-wick-director-tackling-ed-brubaker-comic-kill-be-killed-1066847 |title=''John Wick'' Director Tackling Ed Brubaker Comic ''Kill or Be Killed'' (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |date=December 14, 2017 |website=The Hollywood Reporter |access-date=December 15, 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Bui|first1=Hoai-Tran|title=''John Wick'' Director Chad Stahelski to Direct Dark Fantasy Film ''Sandman Slim''|url=https://www.slashfilm.com/sandman-slim-movie-chad-stahelski/|website=[[/Film]]|date=February 13, 2018|access-date=February 13, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Foutch|first1=Haleigh|title='John Wick' Director Chad Stahelski to Helm Dark Fantasy ''Sandman Slim'' for Studio 8|url=https://collider.com/chad-stahelski-sandman-slim-movie/|website=Collider|date=February 12, 2018|access-date=February 12, 2018}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Režisors ! Producents |- | 2014 | "[[Džons Viks]]" (''John Wick'') | {{yes}} | {{no}} |- | 2017 | "[[Džons Viks 2]]" (''John Wick: Chapter 2'') | {{yes}} | {{no}} |- | 2019 | "[[Džons Viks 3: Parabellum]]" (''John Wick: Chapter 3 – Parabellum'') | {{yes}} | izpildproducents |- | 2020 | ''[[Bruised]]'' | {{no}} | izpildproducents |- | 2022 | ''[[Day Shift]]'' | {{no}} | {{yes}} |- | 2023 | "[[Džons Viks 4]]" (''John Wick: Chapter 4'') | {{yes}} | {{yes}} |- | 2025 | "[[Balerīna (2025. gada filma)|Balerīna]]" (''Ballerina'') | {{no}} | {{yes}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stahelskis, Čads}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kaskadieri]] [[Kategorija:ASV kikbokseri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] 9853bua1ptw5rltmyjdumd2c6ysy53s 0 604497 4519826 4509202 2026-09-10T10:19:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519826 wikitext text/x-wiki {{Tauta | native_name = ''Deutschamerikaner'' | attēls = [[Attēls:Americans with German Ancestry by state.svg|214px]] | population = 44,978,546 (13.57%) | regions = {{USA}}<br>Visā valstī, īpaši: Vidusrietumos, [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Ņujorka|Ņujorkas ziemeļos]], [[Kolorādo]], Dienvidrietumos, Klusā okeāna ziemeļrietumos | reliģija = 51% protestanti (īpaši [[luterāņi]], [[reformāti]], [[anabaptisti]])<br>26% katoļi<br><1% jūdaisti<br>16% citi / neticīgie | map = [[Attēls:Americans with German Ancestry by state.svg|214px|Amerikāņi ar vācu izcelsmi pēc štatiem, 2020. gada dati]] | valoda = [[angļu valoda|angļu]], [[vācu valoda|vācu]] }} '''Vācu izcelsmes amerikāņi''' ({{val|de|Deutschamerikaner}}) ir [[amerikāņi]], kuriem ir pilnībā vai daļēji [[Vācieši|vācu]] izcelsme. Saskaņā ar ASV Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, vācu izcelsmes amerikāņi veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no [[ASV]] iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.census.gov/library/publications/2011/compendia/statab/131ed.html|title=Statistical Abstract of the United States: 2012|last=Bureau|first=US Census|website=Census.gov|access-date=2025-07-05|language=en}}</ref> Šis skaitlis ir samazinājies, salīdzinot ar 2012. gada tautas skaitīšanu, kad 50,7 miljoni amerikāņu identificējās ar vācu izcelsmi. Tautas skaitīšana ļauj sadalīt šo kopējo skaitli divās kategorijās. 2020. gada tautas skaitīšanā aptuveni divas trešdaļas no tiem, kas identificējās kā vācieši, arī norādīja citu izcelsmi, bet viena trešdaļa norādīja tikai vācu izcelsmi. Vācu izcelsmes amerikāņi veido aptuveni trešdaļu no kopējā vācu izcelsmes cilvēku skaita pasaulē. Pirmās nozīmīgās vācu imigrantu grupas ieradās Britu kolonijās 1670. gados, un tās galvenokārt apmetās [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Vēlāk Francijas Misisipi kompānija pārvietoja tūkstošiem vāciešu uz toreizējo Vācu piekrasti (''German Coast''), kas atradās Orleānas teritorija mūsdienu [[Luiziāna|Luiziānā]], laika posmā no 1718. līdz 1750. gadam. Imigrācija uz ASV strauji pieauga 19. gadsimtā. [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], kurā dzīvo 3,5 miljoni vācu izcelsmes cilvēku, ir lielākais vācu amerikāņu iedzīvotāju skaits ASV. Tur arī atrodas viena no šīs grupas pirmajām apmetnēm — [[Germantauna]] (''Germantown''), kas mūsdienās ir [[Filadelfija]]s daļa un tika dibināta 1683. gadā. Germantauna ir arī [[Abolicionisms (kustība par verdzības atcelšanu)|Amerikas verdzības atcelšanas kustības]] dzimtene — tā aizsākās tur 1688. gadā. Germantauna bija arī Germantaunas kaujas vieta [[Amerikas revolūcija]]s laikā, kad 1777. gada 4. oktobrī [[Britu armija]] Viljama Hava (''William Howe'') vadībā cīnījās pret [[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]] [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]] vadībā. Vācu izcelsmes amerikāņus koloniju laikmeta [[Britu Amerika|Britu Amerikā]] piesaistīja bagātīgā zeme un [[reliģiskā brīvība]], kas nebija Vācijā, kur iedzīvotāji cieta no zemes trūkuma un reliģiskas vai politiskas apspiešanas. Daudzi ieradās, meklējot reliģisko vai politisko brīvību, citi — ekonomiskas iespējas, kas bija lielākas nekā [[Eiropa|Eiropā]], un vēl citi vēlējās sākt dzīvi no jauna [[Jaunā pasaule|Jaunajā pasaulē]]. Tie, kas ieradās pirms 1850. gada, lielākoties bija zemnieki, kuri meklēja auglīgāko zemi, kur viņu intensīvās lauksaimniecības metodes varētu dot augļus. Pēc 1840. gada daudzi apmetās [[Pilsēta|pilsētās]], kur izveidojās vāciski runājoši rajoni. Vācu izcelsmes amerikāņi ieviesa ASV pirmos [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], iepazīstināja ar [[Ziemassvētku egle|Ziemassvētku eglīti]] un ieviesa tādus mūsdienās populārus ēdienus kā [[hotdogs]] un [[Hamburgers|hamburgeri]] Amerikā. Lielākā daļa vācu izcelsmes cilvēku ir pilnībā pārņēmuši amerikāņu kultūru; mazāk nekā pieci procenti runā [[Vācu valoda|vāciski]]. ASV pastāv daudzas vācu-amerikāņu [[biedrība]]s un notiek dažādi svētki, kas godina vācu mantojumu — viens no pazīstamākajiem ir Vācu-amerikāņu Štūbena parāde [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas notiek katra [[Septembris|septembra]] trešajā [[Sestdiena|sestdienā]]. Populāri ir arī ''[[Oktoberfest]]'' svētki un Vācu-amerikāņu diena. Lieli ikgadēji pasākumi notiek [[Čikāga|Čikāgā]], [[Sinsinati]], [[Milvoki]], [[Pitsburga|Pitsburgā]], [[Sanantonio]] un [[Sentluisa|Sentluisā]]. Pastāv arī jēdziens Vācu josta — teritorijas ar pārsvarā vācu amerikāņu iedzīvotājiem, kas stiepjas pāri ASV ziemeļu daļai no austrumu štata [[Pensilvānija]]s līdz [[Oregona]]s piekrastei rietumos. Līdztekus vēsturiskajiem ieceļotājiem, vēl aptuveni 190 000 pastāvīgo iedzīvotāju no [[Vācija]]s dzīvoja ASV 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wohin-auswandern.de/auswandern-usa|title=Auswandern in die USA - Klima, Arbeitsmarkt, Wilder Westen|website=Wohin-Auswandern.de|access-date=2025-07-05|date=2015-01-13|language=de}}</ref> == Valoda == Pēc divām vai trim paaudzēm lielākā daļa vācu izcelsmes amerikāņu pieņēma vispārpieņemtās amerikāņu paražas — dažas no kurām viņi paši ievērojami ietekmēja — un pārgāja uz [[Angļu valoda|angļu valodu]]. Kā secina viens pētnieks: "Pārliecinoši pierādījumi... norāda, ka vācu-amerikāņu skolas bija [[Divvalodība|divvalodīgas]] skolas jau krietni (iespējams, veselu paaudzi vai vairāk) pirms 1917. gada, un ka vairums skolēnu jau kopš 1880. gadiem, visticamāk, bija bilingvāli ar dominējošo angļu valodu."<ref>{{Publikācijas atsauce|title=|url=https://ccat.sas.upenn.edu/~haroldfs/540/handouts/gachurch/biggac.html|journal=}}</ref> Līdz 1914. gadam vecākā paaudze vēl apmeklēja vāciski noturētus dievkalpojumus, savukārt jaunākie devās uz angļu valodas dievkalpojumiem ([[Luterisms|luterāņu]], evaņģēliskajās un [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] draudzēs). Vācu paroģiju skolās bērni savā starpā runāja angliski, lai gan dažas stundas tika pasniegtas vācu valodā. 1917.—1918. gadā, pēc tam, kad [[ASV]] iestājās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē, gandrīz visi vācu valodas mācību kursi tika pārtraukti, tāpat kā vairums vācu valodas dievkalpojumu. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanu, aptuveni 1,5 miljoni amerikāņu mājās vēl runāja vāciski. Laikā no 1860. līdz 1917. gadam vācu valoda bija plaši izplatīta vācu kvartālos. Ir populārs, bet nepareizs apgalvojums, ko dēvē par Mīlenberga leģendu, ka vācu valoda gandrīz kļuvusi par oficiālo ASV valodu. Šāds priekšlikums nekad nav pastāvējis. ASV nav oficiālas valsts valodas, taču [[Pirmais pasaules karš|kara]] laikā vācu valodas lietošana tika stingri atturēta, un tā daudzviet izzuda no ikdienas lietojuma. Apmēram 1890. gadā [[Viskonsina|Viskonsinā]] un [[Ilinoisa|Ilinoisā]] notika asas cīņas par priekšlikumiem pārtraukt vācu valodas kā galvenās mācību valodas lietošanu valsts un konfesionālajās skolās. Bennetta likums bija ļoti pretrunīgs [[Viskonsinas štats|Viskonsinas]] likums, kas tika pieņemts 1889. gadā, un tas noteica, ka visos valsts un privātajos pamatskolas un vidusskolas priekšmetos jāizmanto angļu valoda. Tas būtiski ietekmēja štata daudzās vācu valodas skolas (kā arī dažas [[Norvēģi|norvēģu]] skolas), un tas tika asi kritizēts vācu-amerikāņu kopienās. Vācu [[katoļi]] un [[luterāņi]] uzturēja plašas konfesionālo skolu sistēmas, taču likums nozīmēja, ka vāciski runājošie skolotāji būs jāaizstāj ar bilingvāliem vai arī skolas jāslēdz. Vācieši izveidoja [[Koalīcija|koalīciju]] starp katoļiem un luterāņiem, ko vadīja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]], un valodas jautājums noveda pie pārliecinošas demokrātu uzvaras vēlēšanās, pēc kā [[ASV Republikāniskā partija|republikāņi]] šo jautājumu pameta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Līdz 1917. gadam gandrīz visas skolas mācīja angliski, bet vācu valodas kursi vēl bija sastopami reģionos ar lielu vāciešu īpatsvaru — līdz arī tie tika pastāvīgi pārtraukti. Līdz pat mūsdienām [[Vācu valoda|vāciski]] runājošus cilvēkus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] joprojām var sastapt starp sen izveidotām [[anabaptisms|anabaptistu]] grupām — Vecās kārtības [[amiši]] un lielākā daļa Vecās kārtības [[Menonīti|menonītu]] runā [[Penisilvāņu vācu valoda|penisilvāņu vācu valodā]] (vai Bernes vācu vai Elzasas vācu dialektā, ko lieto neliela daļa amišu), kā arī dažādā mērā lieto arī [[Augšvācu valoda|augšvācu valodu]] (lai gan parasti viņi brīvi pārvalda angļu valodu). Visi [[huterīti]] runā [[Huterītu vācu valoda|huterītu vācu valodā]], un daudzi tā sauktie "krievu menonīti" runā [[Plautdīčs|plautdīčā]] — [[Lejasvācu valoda|Lejasvācu dialektā]], kas sākotnēji nāk no [[Gdaņska|Dancigas]] apkārtnes. Visi trīs amišu dialekti, kā arī huterītu vācu valoda joprojām tiek nodota visiem grupas bērniem, kamēr plautdīča runātāji daudz biežāk pāriet uz angļu valodu. Vēl viena vāciski runājoša grupa atrodama Amana kolonijās [[Aiova|Aiovā]]; saskaņā ar tīmekļa vietni ''Statistical Atlas'', visi Austrumamanas iedzīvotāji mājās runā vāciski, un tikai 67,7% spēj runāt angliski "ļoti labi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statisticalatlas.com/place/Iowa/East-Amana/Languages|title=The Demographic Statistical Atlas of the United States - Statistical Atlas|website=statisticalatlas.com|access-date=2025-07-05|archive-date=2017-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20170720020812/http://statisticalatlas.com/place/Iowa/East-Amana/Languages}}</ref> == Vācieši no Krievijas Impērijas == Vācieši no Krievijas bija vistradicionālākie no vāciski runājošajiem imigrantiem. Tie bija vācieši, kuri paaudzēm dzīvoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], īpaši gar [[Volga|Volgas upi]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Viņu senči bija ieradušies no dažādām vāciski runājošām zemēm pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] uzaicinājuma 1762. un 1763. gadā, lai apmācītu un ieviestu attīstītākas vācu lauksaimniecības metodes Krievijas laukos. Viņiem tika solīta iespēja praktizēt savas [[Kristietība|kristīgās konfesijas]], saglabāt savu [[Kultūra|kultūru]] un [[Vācu valoda|valodu]], kā arī imunitāte pret iesaukšanu armijā viņiem un viņu pēcnācējiem. Laikam ejot, Krievijas monarhija pakāpeniski samazināja šo etnisko vāciešu relatīvo autonomiju. Iesaukšana armijā tika atjaunota; tas īpaši kaitēja [[menonīti]]em, kuri piekopj [[Pacifisms|pacifismu]]. 19. gadsimtā spiediens no Krievijas valdības asimilēties kultūras ziņā pieauga. Daudzi vācieši no Krievijas bija spiesti [[Emigrācija|emigrēt]], lai izvairītos no iesaukšanas un saglabātu savu kultūru. Līdz 1900. gadam apmēram 100 000 pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]], galvenokārt apmetoties [[Lielie līdzenumi|Lielajos līdzenumos]]. Negatīvi ietekmēti no viņu tiesību pārkāpumiem un kultūras vajāšanas Krievijā, vācieši no Krievijas, kuri apmetās Amerikas ziemeļu vidienē, sevi uzskatīja par apspiestu etnisko grupu, kas atšķīrās gan no krievu izcelsmes amerikāņiem, gan no vāciešiem, kuri bija emigrējuši no [[Vācija|Vācijas zemēm]]. Viņi apmetās cieši saistītās kopienās, saglabāja vācu valodu un kultūru, audzināja lielas ģimenes, cēla vācu stilā veidotas [[baznīca (celtne)|baznīcas]], savus mirušos apglabāja raksturīgās [[Kapsēta|kapsētās]] ar čuguna pieminekļiem un dziedāja vācu korāļus. Daudzi zemnieki specializējās [[Cukurbietes|cukurbiešu]] un [[Kvieši|kviešu]] audzēšanā — kultūrās, kas joprojām ir nozīmīgas Lielo līdzenumu reģionā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā viņu identitāte tika apdraudēta pretvācu noskaņojuma dēļ. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] vācu valoda, ko iepriekš lietoja līdzās [[angļu valoda]]i arī oficiālās lietās, sāka strauji izzust. Mūsdienās vācu valoda tiek saglabāta galvenokārt caur [[Dziedāšana|dziedāšanas grupām]], ēdienu receptēm un [[Izglītība|izglītību]]. Lai gan lielākā daļa Krievijas vāciešu pēcteču runā galvenokārt angliski, daudzi izvēlas mācīties vācu valodu, lai atjaunotu saikni ar savu kultūras mantojumu. Vācieši no Krievijas bieži lieto aizguvumus, piemēram, ''Kuchen'' kūkas apzīmēšanai. Neskatoties uz valodas zaudējumu, šī etniskā grupa joprojām ir atšķirīga un ir atstājusi paliekošu ietekmi uz Amerikas rietumiem. Mūziķis [[Lorencs Velks]] (1903—1992) kļuva par ikonisku personību vācu-krievu kopienā Ziemeļu Lielajos līdzenumos — viņa veiksmes stāsts simbolizēja [[Amerikāņu sapnis|Amerikas sapni]]. == Pasaules kari == === Pirmā pasaules kara pretvācu noskaņojums === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vācu izcelsmes amerikāņi bieži tika apsūdzēti par simpātijām pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]]. Bijušais [[ASV prezidents]] [[Teodors Rūzvelts]] nosodīja "hifenizēto amerikānismu", uzstājot, ka dubultā lojalitāte kara laikā nav pieļaujama. Neliela minoritāte pauda atbalstu Vācijai, piemēram, [[H. L. Menkens]]. Tāpat [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas]] psiholoģijas profesors [[Hugo Mīnsterbergs]] pārtrauca savus centienus būt starpniekam starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Vācija|Vāciju]], pilnībā nostājoties vācu puses pusē. Pastāvēja arī pretvācu histērija, piemēram, [[Edmunds Kaisers|mācītāja Edmunda Kaisera]] noslepkavošana. [[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu departaments]] sastādīja visu vācu pilsoņu sarakstu, aptuveni 480 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 4000 tika ieslodzīti 1917.—1918. gadā. Apsūdzības ietvēra [[Spiegošana|spiegošanu]] Vācijas labā vai atbalstu vācu kara centieniem. Tūkstošiem tika piespiesti iegādāties kara obligācijas, lai pierādītu savu lojalitāti. [[Sarkanais Krusts]] aizliedza cilvēkiem ar vācu uzvārdiem pievienoties organizācijai, baidoties no [[sabotāža]]s. Kādu cilvēku pūlis nogalināja — vācu izcelsmes amerikānis Roberts Prāgers tika izvilkts no cietuma [[Kolinsvila|Kolinsvilā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]], kā aizdomās turētais spiegs un [[Linčošana|linčots]]. [[Minesota]]s mācītājs tika aplipināts ar darvu un spalvām, kad tika dzirdēts vācu valodā lūdzamies kopā ar mirstošu sievieti. Vācu amerikāņu lojalitāte tika apšaubīta vēl vairāk pēc notikumiem, piemēram, vācu sprādziena ''Black Tom'' salā un ASV iesaistīšanās karā. Daudzi vācu amerikāņi tika arestēti par atteikšanos dot zvērestu ASV. Kara histērija noveda pie vācu nosaukumu izņemšanas no sabiedriskās telpas — piemēram, ielu un uzņēmumu nosaukumu maiņas. [[Skolas]] sāka izslēgt vai atturēt no [[vācu valoda]]s mācīšanas. [[Čikāga|Čikāgā]] [[Frederiks Štoks]] uz laiku atkāpās no Čikāgas simfoniskā orķestra diriģenta amata, līdz pabeidza savu [[naturalizācija]]s procesu. [[Orķestris|Orķestri]] aizstāja vācu komponistu, piemēram, [[Rihards Vāgners|Vāgnera]], mūziku ar [[Ektors Berliozs|franču komponistu Berliozu]]. [[Sinsinati]] sabiedriskajai bibliotēkai tika lūgts no plauktiem izņemt visas vācu grāmatas. Ielas ar vācu nosaukumiem tika pārdēvētas. Berlīnes pilsēta [[Mičigana|Mičiganā]] tika pārdēvēta par [[Mārna (Mičigana)|Mārnu]], par godu tiem, kuri cīnījās [[Mārnas kauja|Mārnas kaujā]]. [[Aiova|Aiovā]] 1918. gadā tika izsludināta [[Bābeles proklamācija]], ar kuru gubernators aizliedza izmantot jebkādas svešvalodas skolās un sabiedriskās vietās. [[Nebraska|Nebraskā]] tika aizliegta mācīšana jebkurā valodā, izņemot angļu, taču [[ASV Augstākā tiesa]] šo aizliegumu atzina par nelikumīgu 1923. gadā lietā ''Meyer v. Nebraska''. Vācu amerikāņu reakcija uz šiem spiedieniem bieži bija vācu uzvārdu amerikanizēšana (piemēram, ''Schmidt'' → ''Smith'', ''Müller'' → ''Miller'') un vācu valodas lietošanas ierobežošana sabiedriskajās vietās, īpaši [[baznīca (celtne)|baznīcās]]. === Otrais pasaules karš === [[Attēls:Marlene Dietrich ww2 47.jpg|thumb|[[Marlēna Dītriha]] paraksta kareivja ģipša pārsēju ([[Beļģija]], 1944)]] Laikā no 1931. līdz 1940. gadam uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārcēlās 114 000 vāciešu, no kuriem daudzi — tostarp [[Nobela prēmija]]s laureāts [[Alberts Einšteins]] un rakstnieks [[Ērihs Marija Remarks]] — bija vācu ebreji vai pretnacistiski noskaņoti vācieši, kas bēga no valdības vajāšanām. Aptuveni 25 000 cilvēku kļuva par maksājošiem biedriem pronacistiskajā Vācu-amerikāņu savienībā pirmskara gados. [[Otrais pasaules karš|Kara]] laikā vācu izcelsmes ārzemnieki tika uztverti ar aizdomām un piedzīvoja diskrimināciju, taču, salīdzinot ar [[japāņu izcelsmes amerikāņi]]em, šie aizspriedumi un ierobežojumi viņus skāra mazāk. 1940. gada Ārzemnieku reģistrācijas likums noteica, ka 300 000 ASV dzīvojošiem vācu pilsoņiem jāreģistrējas federālajā valdībā, kā arī ierobežoja viņu ceļošanas un īpašumtiesību iespējas. Pamatojoties uz joprojām spēkā esošo 1798. gada Ārzemju ienaidnieku likumu, ASV valdība internēja gandrīz 11 000 vācu pilsoņu laika posmā no 1940. līdz 1948. gadam. Šajos procesos notika pilsoņu tiesību pārkāpumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.everything2.com/index.pl?node_id=1153895|title=German Internment Camps in World War II (thing) by sid - Everything2.com|website=www.everything2.com|access-date=2025-07-05}}</ref> Nezināms skaits cilvēku tika uzskatīti par "brīvprātīgajiem internētajiem", jo pievienojās saviem laulātajiem vai vecākiem nometnēs, taču viņiem netika atļauts tās atstāt. Daudzi amerikāņi ar vācu izcelsmi ieņēma vadošus amatus kara laikā, tostarp ģenerālis [[Dvaits Eizenhauers]], admirālis [[Česters Nimitcs]] un USAAF ģenerālis [[Karls Spācs]]. Prezidents [[Franklins Rūzvelts]] par savu personīgo pārstāvi iecēla [[Vendelss Vilkijs|Vendeliju Vilkiju]], republikāni, kurš bija kandidējis pret viņu [[1940. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1940. gada vēlēšanās]]. Vācu amerikāņi ar labām vācu valodas zināšanām bija svarīgs resurss kara izlūkdienestiem — viņi kalpoja kā [[Tulks|tulki]] un [[spiegi]] ASV labā. Kara laikā vācu izcelsmes amerikāņos nostiprinājās izteikta [[Patriotisms|patriotiska]] un proamerikāniska attieksme, jo tikai nedaudzi vēl uzturēja saikni ar tālajiem radiniekiem [[Vācija|vecajā dzimtenē]]. == Mūsdienās == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] miljoniem etnisko vāciešu tika piespiedu kārtā izraidīti no savām mājām Centrālās un Austrumeiropas teritorijās, kuru robežas tika pārskatītas pēc kara. Šīs teritorijas ietvēra [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], [[Polija|Poliju]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]]. Lielākā daļa pārcēlās uz [[Vācija|Vāciju]], bet citi kļuva par [[bēgļi]]em un 1940. gadu beigās ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur izveidoja kultūras centrus savās jaunajās mājvietās. Piemēram, daļa [[Donavas švābi|Donavas švābu]] — etniskie vācieši, kuri pēc apmešanās [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Balkānu pussala|Balkānos]] bija saglabājuši vācu valodu un paražas — pēc kara emigrēja uz ASV. Pēc 1970. gada pretvācu noskaņojums, ko bija izraisījis Otrais pasaules karš, pakāpeniski izzuda. Mūsdienās vācu izcelsmes amerikāņi, kas imigrējuši pēc kara, neatšķiras no citām [[Rietumeiropa]]s imigrantu grupām ASV. Vācu-amerikāņu kopiena atbalstīja [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanos]] 1990. gadā. 1990. gada ASV tautas skaitīšanas laikā 58 miljoni amerikāņu apgalvoja, ka viņiem ir pilnīga vai daļēja vācu izcelsme. Saskaņā ar 2005. gada ''American Community Survey'', 50 miljoniem amerikāņu bija vācu saknes. Vācu izcelsmes amerikāņi veidoja 17% no kopējā ASV iedzīvotāju skaita un 26% no ne-spāņu izcelsmes baltādaino iedzīvotāju daļas. == Skatīt arī == * [[Īru izcelsmes amerikāņi]] * [[Angļu izcelsmes amerikāņi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Vācieši]] [[Kategorija:Amerikāņi]] 02rvtug93xta2g0l3r088ara6f6v8ki 0 606054 4519620 4518119 2026-09-09T15:56:21Z Bendžamins 76862 4519620 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|25}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 16 | caps3 = 5 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio Osasco Audax Esporte Clube|Audax]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Red Bull Bragantino II]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Atlética Ponte Preta|Ponte Preta]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Olimpija|2s=Olimpija (Brazīlija)}} | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | goals1 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | height = 178 | image = | caption = | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Režinaldu Ramiriss | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2020—2023 | years2 = 2021 | years3 = 2022 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 15 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | years5 = 2023— | caps5 = 79 | goals5 = 36 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years6 = 2023—2024 | caps6 = 32 | goals6 = 23 }} '''Režinaldu Ramiriss de Oliveira Albertinu''' ({{Val|pt|Reginaldo Ramires de Oliveira Albertino}}, dzimis {{Dat|2001|4|25}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Ramiriss spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā ''[[Riga FC]]''. Savu karjeru sācis vairākās Brazīlijas komandās. 2022. gadā debitējis [[Brazīlijas futbola čempionāta B sērija|Brazīlijas futbola čempionāta B sērijas]] komandā [[Kampinasas "Ponte Preta"]]. 2023. gadā pievienojies ''[[Riga FC]]''. Sezonas vidū izīrēts ''[[FK Auda]]'' komandai. 2024. gada vidū atgriezies ''Riga FC''. [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024. gada sezonā]] gūstot 25 vārtus, Ramiriss kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Ramiriss, Režinaldu}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Kampinasas "Ponte Preta" spēlētāji]] iehckju0oh5xzv41mwtcv9hr5pmsnpk 0 606557 4519570 4519465 2026-09-09T14:35:24Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519570 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:RIAN archive 834147 Hoisting the banner in Port-Artur. WWII (1941-1945).jpg|thumb|Padomju jūrnieki paceļ Padomju flotes karogu virs Portartūras]] '''Padomju—Japānas karš''' ({{val|ru|Советско-японская война}}, {{val|ja|ソ連対日参戦}}) bija militārs konflikts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Japānas Impērija|Japānas Impēriju]], kas notika no 1945. gada 9. līdz 20. augustam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pašā noslēgumā. Šis karš izšķiroši ietekmēja Japānas [[Kapitulācija|kapitulāciju]] un Otrā pasaules kara beigas [[Āzija|Āzijā]]. == Konteksts == Padomju Savienība un Japāna iepriekš bija piedalījušās vairākos robežkonfliktos 1930. gados, tostarp [[Halhingolas kampaņa|Halhingolā]] (1939), kur padomju karaspēks, ko komandēja ģenerālis [[Georgijs Žukovs]], smagi sakāva Japānas spēkus. 1941. gadā abas valstis parakstīja neuzbrukšanas paktu, kuru PSRS saglabāja līdz 1945. gada aprīlim. [[Jaltas konference|Jaltas konferencē]] (1945) starp PSRS, ASV un [[Britu impērija|Lielbritāniju]] [[Josifs Staļins]] apņēmās iesaistīt karaspēku karā pret Japānu trīs mēnešus pēc [[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas]]. Šī solījuma rezultātā 1945. gada 8. augustā Padomju Savienība denonsēja neuzbrukšanas paktu un nākamajā dienā uzbruka Japānas spēkiem [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. == Norise == Padomju uzbrukums sākās 1945. gada 9. augustā ar trīs fronšu ofensīvu pret Japānas [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] Mandžūrijā, kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]]. PSRS armija — vairāk nekā 1,5 miljonu karavīru sastāvā, bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību. Japānas Kvantunas armija bija slikti apgādāta un daļēji demobilizēta, kas padarīja tās pretestību neefektīvu. Ap {{sk|600000}} japāņu karavīrus saņēma gūstā. Padomju—Japānas kara rezultātā PSRS okupēja Mandžūriju, Sahalīnas dienviddaļu un Kuriļu salas. Desmitiem tūkstošu japāņu civiliedzīvotāju un karavīru deportēja uz PSRS, kur daudzi mira [[Gulags|GULAGa]] nometnēs. Šī militārā uzvara un amerikāņu kodoluzbrukumi [[Hirosima]]i un [[Nagasaki]] noveda pie Japānas kapitulācijas 15. augustā (formāli 2. septembrī), izbeidzot Otro pasaules karu. == Kuriļu jautājums == Kuriļu salu okupācija joprojām ir strīda jautājums starp Krieviju un Japānu. Japāna uzskata, ka četru salu, t.s. "Ziemeļu teritoriju" iekļaušana PSRS sastāvā ir nelikumīga aneksija, kamēr Krievija (PSRS mantiniece) uzskata šo teritoriju par likumīgu kara rezultātu. == Skatīt arī == * [[Dienvidsahalīnas okupācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Padomju—Japānas karš]] m7yfs10tuf2i4ws1vglzl3ajvv9kuug 0 606598 4519687 4319332 2026-09-09T18:29:48Z Biafra 13794 4519687 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Lada_Kalina_II_(VAZ-2192)_front_(cropped).JPG|300px|''Lada Kalina'']] | name = ''Lada Kalina'' | manufacturer = ''[[AvtoVAZ]]'' | parent_company = ''[[Rostec]]'' | aka = | production = 2004—2018 | assembly = 5 durvju [[hečbeks]], 4 durvju [[sedans]], [[universālis]] (5 vietas) | predecessor = [[Lada Samara|VAZ-2115]] | successor = ''[[Lada Granta]]'' | class = B klases automobilis | body_style = hečbeks, sedans, universālis | layout = priekšpiedziņa | platform = VAZ ''Kalina'' platforma | engine = 1.4 L, 1.6 L benzīna (R4) | transmission = [[manuālā transmisija]], [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2476 mm | length = 3850–4040 mm | width = 1700 mm | height = 1500 mm | weight = 1080–1160 kg | fuel_capacity = 50 litri | electric_range = | related = ''[[Lada Granta]]'', ''[[Lada Priora]]'' | designer = ''AvtoVAZ'' dizaina birojs }} '''''Lada Kalina''''' ({{val|ru|Лада Калина}}) ir [[Krievija]]s [[autobūve]]s uzņēmuma ''[[AvtoVAZ]]'' ražots mazās klases pasažieru [[Automašīna|automobilis]], ko ražoja no 2004. līdz 2018. gadam. Modelis bija pieejams kā [[sedans]], [[hečbeks]] un [[universālis]]. ''Kalina'' kļuva par vienu no pirmajiem Krievijā ražotajiem automobiļiem, ko aprīkoja ar modernākiem drošības un komforta elementiem, piemēram, [[ABS]], [[gaisa spilvens|gaisa spilveniem]] un [[kondicionieris|kondicionieri]]. Modeli izstrādāja kā modernāku [[Lada Samara|''VAZ-2115'']] pēcteci un eksportēja uz vairākām [[Eiropa]]s un [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīm. 2011. gadā prezentēja otrās paaudzes ''Lada Kalina'' modeli, veidotu uz tās pašas platformas, bet ar uzlabotu dizainu un jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Ražošanu pārtrauca 2018. gadā, kad to pilnībā aizstāja ''[[Lada Granta]]''. Neoficiāli ''Lada Kalina'' ieguva virkni sarkastisku iesauku un kļuva par [[Interneta mīms|interneta mīmu]]. Dažādos forumos un sociālajos tīklos bieži sastopami tādi izteicieni kā ''Лада Калина — говно машина!'' (''Lada Kalina'' — mēslu mašīna!).{{nepieciešama atsauce}} == Tehniskā un inženiertehniskā kritika == {{atsauces+}} ;1. Zema montāžas kvalitāte (īpaši 1. paaudzē) * Pirmajos izlaidumos bija bieži defekti: salona plastmasas detaļas grabēja, elektronika bieži niķojās, hermētiskums nebija pietiekams (ūdens iekļuva durvīs un bagāžniekā). * Daudzi īpašnieki sūdzējās par vājo pretrūsas aizsardzību — auto sāka rūsēt jau pēc dažiem gadiem. ;2. Vāja piekare * Neskatoties uz to, ka automašīna bija paredzēta Krievijas ceļiem, [[piekare]] mēdza būt par mīkstu un nestabilu. * Slikta izolācija — palielināts troksnis salonā pie lielāka ātruma. ;3. Vājš bāzes aprīkojums (pirmajos gados) * Līdz 2010. gadam daudzi modeļi nebija aprīkoti ar stūres pastiprinātāju vai gaisa spilvenu. * Tikai vēlāk pievienoja ABS, kondicionieri, elektriskos logus u.c., taču tas padarīja modeli dārgāku, samazinot tā priekšrocības kā budžeta auto. ;4. Zemas kvalitātes interjers * Salonu kritizēja par lētu plastmasu, vienkāršu dizainu un neērtu vadītāja pozīciju. * Sēdekļi bija cieti un slikti atbalstīja muguru garākos braucienos. ;5. Novecojis dizains * Pat otrā paaudze (no 2013. gada), salīdzinot ar Eiropas vai pat Ķīnas analogiem, bija uzskatāma par arhaisku pēc izskata un salona estētikas. ;6. Zems zīmola prestižs * ''Lada Kalina'' cieta no AvtoVAZ negatīvā mantojuma — sabiedrība to asociēja ar "lētiem, nekvalitatīviem" padomju autobūves pēctečiem. * Auto bieži kļuva par ironisku tēlu interneta jokos un mīmos ("tipisks krievu auto", "''Kalina'' — kā Kalimera"). ;7. Konkurence no labāk aprīkotiem auto * Tajā pašā cenu kategorijā bija pieejami lietoti Rietumu zīmolu auto ar labāku aprīkojumu un reputāciju, piemēram: ''[[Renault Logan]]'', ''[[Hyundai Accent]]'', ''[[Škoda Fabia]]''. ;8. Nepilnīgi automātiskās kārbas risinājumi * Pirmajās versijās automātiskā transmisija tika piedāvāta tikai noteiktos tirgos, un tā bija lēna un neefektīva (klasiskā 4-pakāpju kārba no ''Jatco''). * Degvielas patēriņš bija virs vidējā šajā klasē. ;9. Motori bez būtiskas dinamikas * Jaudas pietika tikai pilsētai, bet ārpus tās ''Kalina'' izrādījās lēna, ar vāju paātrinājumu, īpaši ar pasažieriem vai bagāžu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:LADA]] qtrlpfy1ovb2zhmstojx4kd8hjumvlq 0 606606 4519691 4375491 2026-09-09T18:31:37Z Biafra 13794 4519691 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Septic tank Bolduc.jpg|thumb|Septiķis]] '''Septiķis''' ir vienkārša [[notekūdeņi|notekūdeņu]] attīrīšanas iekārta, kas paredzēta individuālai mājsaimniecībai vai nelielai ēku grupai vietās, kur nav pieejams centralizētais kanalizācijas tīkls. Tā uzdevums ir mehāniski atdalīt cietās daļiņas no notekūdeņiem un nodrošināt daļēju bioloģisko attīrīšanu [[anaeroba vide|anaerobos apstākļos]]. Septiķis, kā decentralizēta notekūdeņu attīrīšanas sistēma, tika izgudrots 19. gadsimta beigās, kad franču inženieris ''Jean-Louis Mouras'' 1860. gados izstrādāja pirmo noslēgto kanalizāciju mājām. Termins septiskā tvertne ({{val|el|sēptikos}} — puve) tika plašāk ieviests vēlāk, kad šo procesu sāka saistīt ar anaerobiju. Pirms tam cilvēce izmantoja primitīvas ietaises — bedres, akas, grāvjus, [[Sausā tualete|sausās tualetes]], bet tās bija vairāk notekūdeņu uzglabāšanai, nevis attīrīšanai. Izpratne par septiķi sākās līdz ar [[mikrobioloģija]]s dzimšanu un rūpēm par apkārtējo vidi un [[Veselība|veselību]]. Tomēr septiķis neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]. Tāpēc septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus, un parasti tiek novadīts uz infiltrācijas laukiem vai citām pēcapstrādes iekārtām. Tāpēc arī [[Latvija]]s un [[Eiropas Savienība]]s normatīvos septiķis tiek uzskatīts par tikai primāro jeb daļēju attīrīšanas posmu. Pēc attīrīšanas septiķī, notekūdeņi parasti tiek novadīti grunts-[[Smiltis|smilts]] filtrācijas laukā, smilšu-grants filtrā vai citā piemērotā apvidū, kur notiek pēcapstrāde, izmantojot apkārtējās vides pašattīrīšanās spējas. Septiķi izmanto vietās ar piemērotu grunts sastāvu un pietiekamu attālumu no [[Pazemes ūdeņi|gruntsūdeņiem]], lai mazinātu vides piesārņojuma riskus. Atšķirībā no klasiskajām bioloģiskās attīrīšanas iekārtām, kurās notekūdeņu attīrīšanai tiek izmantoti mehāniski aeratori, sūkņi un aktīvās dūņas, septiķi ir vienkāršākas iekārtas, kuras galvenokārt darbojas bez kustīgām daļām un enerģijas padeves. Tradicionāli tie izmanto anaerobos bioloģiskos procesus, taču mūsdienās septiķi bieži tiek aprīkoti ar vienkāršu aeratoru vai ventilācijas elementiem, lai uzlabotu sadalīšanās apstākļus un smaku novēršanu. {| class="wikitable" !Jēdziens !Attīrīšanas princips !Skābekļa padeve !Enerģijas patēriņš !Attīrīšanas pakāpe !Pēcapstrāde pirms novadīšanas |- |'''Klasiskais septiķis''' |Anaerobie procesi |Nav |Nav |30—50 % | Jā — obligāta pēcapstrāde (filtrācijas lauki utt.) |- |'''Modernizēts septiķis''' '''ar aerāciju''' |Anaerobie + aerobie procesi |Ir (ar aeratoru) |Ir (elektrība aeratoram) |līdz ~70—80 % |Parasti vēl nepieciešama pēcapstrāde, bet tā var būt vienkāršāka |- |'''Bioloģiskā iekārta''' '(''aktīvā dūņa'')' |Aerobie procesi ar recirkulāciju |Ir (intensī- vi) |Ir (ventilatori, sūkņi) |90—98 % |Parasti nav vajadzīga papildu pēcapstrāde pirms novadīšanas virszemes ūdeņos vai infiltrācijā |} Septiķi joprojām ir izplatīti kā decentralizētas attīrīšanas sistēmas lauku teritorijās, kur nav pieejama centralizēta kanalizācija, savukārt pilsētvidē biežāk tiek pielietotas daudzpakāpju attīrīšanas stacijas ar augstu attīrīšanas pakāpi. MK noteikumi nosaka obligātās prasības septiķiem (reģistrācija, notekūdeņu izvešana, ekspluatācija un apkope), attiecas uz decentralizētajām sistēmām pilsētu un ciemu teritorijās<ref>[https://likumi.lv/ta/id/291947-noteikumi-par-decentralizeto-kanalizacijas-sistemu-apsaimniekosanu-un-registresanu 27.06.2017. Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu"]</ref> == Darbības principi == [[Attēls:Schematic of a septic tank 2.png|thumb|Divkameru septiķis]] Latvijā decentralizētās kanalizācijas sistēmas (septiskās tvertnes) pēc normatīviem drīkst veidot tikai no dzelzsbetona grodiem, monolīta betona vai sertificētām plastmasas tvertnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu izbūvi un uzturēšanu |url=https://likumi.lv/ta/id/292664 |website=MK noteikumi Nr. 384 |publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets |date=2017-06-27 |language=lv }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Ķieģelis|Ķieģeļi]] savu mehānisko īpašību dēļ (augsta ūdens uzsūce, sala iedarbība, ķīmiskā neizturība, hermētiskuma trūkums) nav izmantojami septiķu, ūdens rezervuāru un citu pastāvīgi mitrumā esošu tvertņu izbūvei. Septiķis parasti sastāv no divām vai trim savienotām kamerām. Notekūdeņi ieplūst pirmajā kamerā, kur smagākās cietās vielas nogrimst, bet virskārtā izveidojas plāns peldošo vielu slānis jeb „krevele”. Šķidrais starpslānis tālāk ieplūst kamerās, kur process atkārtojas, — ar papildu nogulsnēšanos un plūsmas stabilizēšanos. Pēc tam daļēji attīrītie notekūdeņi nonāk tālākas apstrādes vai novadīšanas posmā.<ref> [ https://kanalizacija.lv/wp-content/uploads/2014/03/IWS_STRONG_Septikis_Tank_LV_web.pdf Strukturālais divu/trīskameru septiķis ar gravitācijas pārraidi] </ref> Dūņu uzkrāšanās septiķī ir neizbēgams un pat vajadzīgs process, jo tieši nosēdušās dūņas satur anaerobās [[baktērijas]], kas sadala organiskās vielas. Šis dūņu slānis darbojas kā bioloģiski aktīva masa, līdzīgi kā aktīvā dūņa bioloģiskajās iekārtās. Tomēr, ja dūņas netiek laicīgi izsūknētas, tās sāk pārpildīt septiķi, saīsina notekūdeņu nostādināšanas laiku un samazina attīrīšanas efektivitāti. Šādā gadījumā nenotiek nogulsnēšanās, un daļēji sadalītie piesārņotāji var nonākt infiltrācijas laukā vai vidē, radot smakas, aizsērējumus vai piesārņojumu. Tāpēc dūņas ir vēlamas līdz noteiktam līmenim, kas jāuzrauga. Praksē dūņu izvešana jāveic vismaz reizi 1—3 gados, atkarībā no septiķa izmēra un lietošanas intensitātes. Septiķa izsūknēšanas laikā iegūtās dūņas var saturēt vērtīgas organiskās vielas, taču to izmantošana ir atļauta tikai noteiktos gadījumos. Ja septiķī nonākuši tikai sadzīves notekūdeņi, dūņas pēc atbilstošas stabilizācijas un kompostēšanas var izmantot kā mēslojumu zālieniem, dekoratīviem stādījumiem vai augsnes uzlabošanai. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šīs dūņas nedrīkst izmantot pārtikas augu audzēšanā, ja vien tās nav laboratoriski pārbaudītas un atzītas par drošām. Ja septiķī ir ieplūdusi sadzīves ķīmija, medikamentu atliekas vai ražošanas notekūdeņi, dūņas uzskatāmas par potenciāli bīstamām un jānogādā attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas vietā.<ref>Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu un izplatīšanu, MK noteikumi Nr. 362, 2004. gada 3. maijs. https://likumi.lv/ta/id/87510</ref> Visā šajā procesā nozīmīgas ir anaerobās baktērijas, kas sadala organiskās vielas. Bez šo mikroorganismu klātbūtnes septiķa attīrīšanas efektivitāte samazinās. Anaerobie procesi samazina piesārņojošo vielu koncentrāciju, un visu organisko vielu daudzums var tikt pārkāpts par aptuveni 30 — 50 %, pirms notekūdeņi tiek novadīti uz infiltrācijas lauku vai citu pēcapstrādes vietu.<ref> [ https://kanalizacija.lv/wp-content/uploads/2014/03/IWS_STRONG_Septikis_Tank_LV_web.pdf Piesārņojuma koncentrācijas samazināšana sedimenti sadalā anaerobi] </ref> Pēc primārās attīrīšanas, notekūdeņi parasti tiek novadīti infiltrācijas laukā, smilšu-grants filtrā vai zemē ieraktā drenāžas caurulē. Ja apstākļi nav piemēroti infiltrācijai — piemēram, ir augsts gruntsūdens līmenis vai mālaina zeme —, ūdeņus var novadīt arī lietus ūdens [[Grāvis|novadgrāvjos]] vai virszemes ūdensobjektos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās kvalitātes prasības.<ref> [ https://bio-vide.lv/septiki-ar-infiltracijas-lauku/ Septiķi ar infiltrācijas lauku — pēcapstrādes filtrācija gruntī] </ref> === Baktērijas un aerācija === Septiķa darbība pilnībā balstās uz anaerobiem mikroorganismiem, kas sadala notekūdeņos esošās organiskās vielas. Anaerobie procesi notiek nosēdumu slānī, kur baktērijas samazina dūņu daudzumu un noārda daļu piesārņojošo savienojumu. Tomēr šāda attīrīšana ir ierobežota un bieži tiek papildināta ar aerācijas posmu — tajā izmanto gaisa sūkni, kas piegādā skābekli ūdenī un veicina aerobo baktēriju darbību, tādējādi uzlabojot attīrīšanas efektivitāti un samazinot smaku veidošanos.<ref>https://bio-vide.lv/septiki-un-bioiekartas-kas-ir-un-ka-strada/{{Novecojusi saite}}</ref> Aerācijas sistēmas izvēle un novietojums ir nozīmīgs notekūdeņu attīrīšanai. Nelielām mājsaimniecībām parasti pietiek ar vienu gaisa sūkni, kas nodrošina gaisa padevi visai sistēmai. Aeratoru jeb burbuļotāju ievieto pirmajā vai vidējā kamerā, kur norit galvenie bioloģiskie procesi, taču sarežģītākos risinājumos var uzstādīt aerāciju katrā kamerā. Sūkni parasti novieto virs zemes — piemēram, saimniecības telpā vai speciālā kastē, — lai aizsargātu to no mitruma un nodrošinātu vienkāršu apkopi. Lai novērstu ūdens atplūdi uz iekārtu, obligāti jāuzstāda atpakaļ vārsts. Aerācijai septiķī parasti izmanto perforētu cauruli (difuzoru), kas tiek novietota tvertnes lejupē, nereti nelielā lokā vai zigzagā vai arī sānos, lai nodrošinātu pastāvīgu un vienmērīgu gaisa padevi. Eratora novietošana pārāk dziļi var sajaukt dūņas un traucēt sedimentāciju. Šī difūzā aerācija palīdz uzturēt dūņu kārtas bioloģisko aktivitāti un veicina vienmērīgu piesārņojuma sadalīšanos septiķī. {| class="wikitable" !Parametrs !Tipiska vērtība (mājsaimniecībai 3—5 cilvēki) |- |Gaisa sūkņa jauda |25—40 W |- |Gaisa plūsma |30—60 litri/min |- |Trokšņa līmenis |35—45 dB |- |Aerācijas punkts |1. vai 2. kamera |- |Sūkņa atrašanās vieta |Virs zemes, sausā vietā |- |Drošība |Atpakaļvārsts pret ūdens atplūdi |} Ja septiķī esošās baktērijas iznīkst — piemēram, pastāvīgi nelietojot sistēmu, izmantojot hloru saturošus tīrīšanas līdzekļus vai pēc dūņu izsūknēšanas — iespējams tās atjaunot, izmantojot bioloģiskos preparātus jeb baktēriju aktivatorus. Šie līdzekļi satur dzīvas mikroorganismu kultūras vai fermentus, kas stimulē organisko vielu noārdīšanos.<ref>https://bio-vide.lv/septiku-kopsana-biologiskie-preparati/{{Novecojusi saite}}</ref> Preparāti visbiežāk tiek pievienoti tualetes podā vai tieši pirmajā septiķa kamerā. Tipiskā deva ir viena paciņa (25—50 grami) uz 1—3 kubikmetru tilpuma vairākas dienas pēc kārtas, pēc tam — uzturoši reizi divās līdz četrās nedēļās, atkarībā no lietošanas intensitātes. Jāievēro, ka bioloģiskie līdzekļi darbojas vislabāk temperatūrā virs 10 °C, un to efektivitāti var mazināt agresīvi ķīmiskie savienojumi. Baktēriju darbība notiek visās septiķa kamerās, taču visintensīvākā tā ir pirmajā kamerā, kur koncentrējas lielākā daļa organisko vielu un notiek galvenā sadalīšanās. Otrajā kamerā turpinās plūsmas stabilizācija un sadalīšanās atlikušajām vielām, savukārt trešā kamera, ja tāda ir, kalpo kā buferis ar minimālu bioloģisko aktivitāti, gatavojot notekūdeņus pēcapstrādei vai novadīšanai. Lai nodrošinātu bioloģisko aktivitāti un notekūdeņu attīrīšanas spēju, īpašnieks pēc vajadzības pievieno bioloģiskos preparātus. Šāda rīcība palīdz nodrošināt attīrīšanas efektivitāti atbilstoši normatīvajiem aktiem.<ref>https://likumi.lv/ta/id/291947</ref><ref>https://bio-vide.lv/septiku-kopsana-biologiskie-preparati/{{Novecojusi saite}}</ref> Retos gadījumos, īpaši ja septiķis netiek regulāri apkalpots vai nav aprīkots ar ventilāciju, tajā var uzkrāties [[metāns]] un [[sērūdeņradis]], kas ir sprādzienbīstami [[gāze]]s savienojumi. Septiķī nedrīkst izmantot atklātu liesmu vai radīt dzirksteles, piemēram, lūkoties ar šķiltavām vai mest izsmēķus, kas var būt sprādzienbīstami. Vizuāla pārbaude jāveic tikai ar drošām metodēm, piemēram, dienasgaismā vai izmantojot sprādziendrošas pārbaudes iekārtas. Lai izvairītos no sprādzienbīstamības riskiem, svarīgi nodrošināt nepārtrauktu ventilāciju ar [[Fantruba|fantrubu]] un neveidot slēgtas telpas bez gaisa apmaiņas. [[Sprādziens|Sprādziena]] risks mājsaimniecību septiķos ir zems, bet nav pilnībā izslēgts. Fantrubu montē gan uz ēkas jumta (pievienojot kanalizācijas stāvvadam), gan dažkārt arī pie septiķa. Fantruba darbojas, izmantojot atmosfēras spiediena starpību, kas rada vilkmi uz augšu. Tas nodrošina brīvu gaisa cirkulāciju kanalizācijas tīklā, aizvada gāzes un smakas atmosfērā, un novērš spiediena svārstības, kas var traucēt notekūdeņu plūsmu.<ref>https://bio-vide.lv/septiki-un-bioiekartas-kas-ir-un-ka-strada/{{Novecojusi saite}}</ref> Lai nodrošinātu efektīvu vilkmi, ventilācijas caurules izvadu parasti izvieto virs ēkas jumta kores līmeņa. Dažās valstīs, piemēram, Indijā vai Ķīnā, mazās mājsaimniecībās septiķu radīto biogāzi savāc un izmanto ēdiena gatavošanai vai apkurei. Šim nolūkam tiek izmantoti noslēgti reaktori, kas ļauj uzkrāt metānu, taču ir nepieciešama papildu gāzes attīrīšana un drošības pasākumi. Latvijā tas nav izplatīts. === Novadīšana vidē === [[Attēls:Landpeople s cc8.PNG|thumb|Infiltrācijas lauks (angļu: ''leaching field'') — viena no biežāk izmantotajām pēcapstrādes metodēm, kur daļēji attīrītie notekūdeņi no septiķa izplūst pazemes drenāžas sistēmā, lai turpinātu attīrīšanos caur grunts slāņiem.]] Tā kā septiķis nodrošina tikai daļēju notekūdeņu attīrīšanu, Latvijas normatīvie akti paredz obligātu pēcapstrādi pirms notekūdeņu novadīšanas apkārtējā vidē. Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 nosaka, ka izplūde no septiķa drīkst notikt tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu, kas nodrošina papildu attīrīšanu dabas apstākļos.<ref> [ https://likumi.lv/ta/id/291947 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu (MK noteikumi Nr. 384), 4.4. punkts] </ref> Atļautie pēcapstrādes risinājumi ietver: * filtrācijas laukus, * apakšzemes drenāžas sistēmas ar filtrējošu grunti, * smilts — grants filtru, * filtrācijas grāvjus un akas (ja tie izbūvēti ar filtrējošu funkciju), * niedru laukus vai citus bioloģiski aktīvus mitrājus. Tieša notekūdeņu novadīšana upēs, novadgrāvjos bez filtrācijas vai jebkurā virszemes ūdensobjektā nav atļauta, jo tā rada augstu vides piesārņojuma risku. Filtrācijas sistēmai jābūt tehniski būvētai, lai tā pietiekami samazinātu piesārņojumu. [[Attēls:Emptying of a tank full with sewage by vacuum truck (2921521126).jpg|thumb|Asenizācijas autocisterna]] Ifiltrācijas sistēmas parasti nedrīkst būvēt vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, kā arī, ja gruntij ir nepietiekama infiltrācija (piemēram, mālam, putekļiem). Šādos gadījumos var būt nepieciešama cita veida apstrāde vai pat centralizētās kanalizācijas pieslēgums, ja tas ir pieejams. Ja šāds pieslēgums nav iespējams, viens no risinājumiem ir uzkrāt notekūdeņus necaurlaidīgā tvertnē un regulāri izsūknēt tos ar specializētu [[asenizācija]]s autocisternu, nogādājot uz centralizētajām attīrīšanas iekārtām. Šādai piekļuvei nepieciešams nodrošināt piebraucamo ceļu ar pietiekamu nestspēju, lai izvairītos no seguma bojājumiem vai apstādījumu iznīcināšanas.<ref>https://likumi.lv/ta/id/291947</ref> Septiķa vai infiltrācijas lauka novietojums ir jāizvēlas tā, lai samazinātu risku piesārņot dzeramo ūdeni un neapgrūtinātu citu ēku ekspluatāciju. Normatīvie akti nosaka minimālos attālumus no septiķa līdz dzeramā ūdens ieguves vietām — atkarībā no gruntsūdeņu plūsmas, reljefa un grunts filtrējošās spējas, šis attālums var būt no 10 līdz 50 metriem.<ref>https://likumi.lv/ta/id/291947</ref> Ja zemesgabals ir neliels, šādu attālumu nodrošināšana kļūst sarežģīta, īpaši, ja vietā dominē smilšmāls vai notekūdeņi tiek novadīti uz filtrācijas lauku. Reljefam ir īpaša nozīme — septiķis vai infiltrācijas sistēma nedrīkst atrasties nogāzes augšpusē attiecībā pret aku, jo piesārņojums var migrēt ar gruntsūdeņiem. Septiķa vai infiltrācijas lauka novietojumam jāņem vērā arī attiecības ar kaimiņu īpašumiem. Uzstādīt septiķi vai infiltrācijas laukus pārāk tuvu robežai vai orientēt notekūdeņu plūsmu kaimiņa virzienā var radīt konfliktus, īpaši, ja iekārta tiek izbūvēta netālu no logiem, terases vai aktīvi izmantotām teritorijām. Lai gan normatīvie akti tieši nenosaka konkrētu minimālo attālumu līdz kaimiņa robežai, būvniecība nedrīkst tieši apdraudēt citu personu īpašumu vai veselību. Drošāk ir ievērot vismaz 4 metru distanci no robežas, ja vien nav panākta rakstiska vienošanās ar kaimiņu. Svarīgi arī apzināties, ka septiskās iekārtas nav ieteicams izvietot zem dzīvojamās ēkas vai tās pagrabā, pat ja brīvas vietas citur nav. Tas var radīt pastāvīgu smaku, mitruma un gāzu uzkrāšanās risku, kā arī grūtības ar piekļuvi apkopei un izsūknēšanai. Tāpat zem ēkas esošs septiķis sarežģī nākotnes remontdarbus un avārijas novēršanu. Šādā situācijā labāk izvēlēties hermētisku uzkrāšanas tvertni, ko regulāri iztukšo ar asenizācijas tehniku, ievērojot nepieciešamos pieslēguma attālumus un nodrošinot iebraucamu segumu cisternai. Nereti privātmājas ir projektētas tā, ka vieta septiķim ir tikai pie ēkas stūra, kas rada jautājumu par minimālo distanci līdz pamatiem — ieteicams to neierīkot tuvāk par 2—3 metriem no ēkas, ņemot vērā smaku risku, vibrāciju un apkopi. Situācijās, kad īpašumā vietas nepietiek, var apsvērt sadarbību ar kaimiņiem — piemēram, kopīgi lietot infiltrācijas lauku, slēdzot vienošanos vai pat [[koncesija]]s līgumu ar pašvaldību par decentralizētas sistēmas ierīkošanu un uzturēšanu. Ja ciemā šāda problēma ir izplatīta, iespējams piesaistīt arī pašvaldību vai struktūrfondu līdzfinansējumu, īpaši, ja paredzēts kopīgs risinājums. Tomēr jāņem vērā, ka septiķis nav uzskatāms par videi draudzīgu vai ilgtermiņā ideālu risinājumu — daļēji attīrīts ūdens vienmēr rada noteiktu piesārņojuma slodzi, tāpēc tā uzstādīšana tiek tolerēta tikai tur, kur nav iespējas pieslēgties centralizētajai kanalizācijai vai uzstādīt pilnībā bioloģisko iekārtu. === Piesārņojums === Lai gan normatīvie akti tieši neuzskaita visas aizliegtās vielas, decentralizētās kanalizācijas sistēmās nedrīkst nonākt vielas, kas var traucēt bioloģisko attīrīšanu vai radīto piesārņojumu gruntsūdeņiem un videi. Septiķis paredzēts sadzīves notekūdeņu attīrīšanai no dzīvojamām mājām un mazām ēkām, kurās nav ražošanas vai profesionālās saimnieciskās darbības. Tas nozīmē, ka bez fekāliju un urīna notekūdeņiem tajā drīkst ieplūst arī higiēnas un sadzīves ūdeņiem , tostarp: * ūdenim no dušas un izlietnes, * veļas un trauku mazgāšanas ūdenim (mērenā apjomā), * roku un ķermeņa kopšanas līdzekļu atliekām. * septiķa bioloģiskā darbība ir ļoti jūtīga pret ķīmiskām vielām, tāpēc noteikti nedrīkst izmantot: ** dezinfekcijas līdzekļi ar hlora savienojumiem, skābēm, sārmiem, ** kosmētikas atliekas, kas satur mikroplastmasu, smagos metālus vai emulgatorus lielā koncentrācijā, * ražošanas notekūdeņus, piemēram, no frizētavām, saloniem, autoservisiem vai nelielām ražotnēm. * nav pieļaujama notekūdeņu novadīšana no: ** automašīnu mazgāšanas, motoru skalošanas vai akumulatoru apkopei paredzētām vietām, ** lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas vietām vai fermām. Šīs izcelsmes notekūdeņi satur piesārņojošas vielas, kuras nedrīkst nonākt vidē bez rūpīgas attīrīšanas, un MK Nr. 384 šādu uzvedību atzīmē kā pārkāpumu.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/291947-noteikumi-par-decentralizeto-kanalizacijas-sistemu-apsaimniekosanu-un-registresanu Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu]</ref> Septiķa īpašniekam ir pienākums rūpēties, lai iekārtā nenonāktu tādas vielas, kas traucē to darbību, un lai iekārta spētu nodrošināt optimālu attīrīšanas pakāpi. Ja paredzēts arī kosmētisko vai tīrīšanas vielu biežāka lietošana, var tikt apsvērta bioloģiskās attīrīšanas iekārtas izbūve vai pieslēgums centralizētajai sistēmai, vai notekūdeņu izvešana ar asenizācijas autocisternu. Mājsaimniecībām ieteicams izvēlēties ekomarķētus mazgāšanas līdzekļus, neizliet kanalizācijā ķimikālijas un taukus, kā arī neizmantot septiķi vispārējai sadzīves atkritumu utilizācijai. Notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti var novērtēt, pievēršot uzmanību smakām, dūņu krājumam, izplūdes caurspīdīgumam vai smilšu-filtra piesātinājumam. Mājsaimniecībām jāizvairās no šādu vielu novadīšanas kanalizācijā: {| class="wikitable" !Viela vai savienojums !Biežākais avots mājsaimniecībā !Ietekme uz vidi |- |'''Fosfāti''' |Veļas pulveri, trauku mazgājamie līdzekļi |Veicina [[Eitrofikācija|eitrofikāciju]] (ūdens pāraugšanu), palielina slodzi infiltrācijas laukam |- |'''Hlora savienojumi''' |Balinātāji, dezinfekcijas līdzekļi |Nomāc septiķī esošās baktērijas, traucē bioloģisko attīrīšanu |- |'''Smagie metāli''' |Akumulatoru šķidrums, vecās baterijas, metālapstrādes atkritumi |Uzkrājas gruntī un ūdeņos, ir toksiski videi un cilvēkiem |- |'''Eļļas un tauki''' |Ēdienu gatavošana, izlietņu noskalošana |Veido nosēdumus, aizsprosto infiltrācijas sistēmas, traucē plūsmu |- |'''Zāles un antibiotikas''' |Neatbilstoša utilizācija, tualetē izlieti medikamenti |Bojā mikroorganismu līdzsvaru, veicina antibiotiku rezistences izplatību |} Lai nodrošinātu pietiekamu bioloģisko attīrīšanu, septiķim jābūt ar atbilstošu tilpumu un uzturēšanas režīmu. Ja septiķa izmērs ir pārāk mazs attiecībā pret mājsaimniecības ūdens patēriņu, tas piepildās pārāk ātri, nepaspējot nodrošināt nepieciešamo noturēšanas laiku, kas vajadzīgs nogulsnēšanai un baktēriju darbībai. Šādā gadījumā, ja attīrīšanas kvalitāte zemāka, pastāv risks, ka nepietiekami attīrīts notekūdens nonāk vidē vai rada smaku un dūņu uzkrāšanos. Vispārīgi pieņemts, ka septiķa tilpumam jāatbilst vismaz trīs dienu vidējam ūdens patēriņam. Piemēram, mājsaimniecībai ar 4 cilvēkiem tas var būt ap 3—4 m³ tilpuma septiķis. Ieteicams septiķa tvertnes tilpumu pieskaņot pieejamai asenizācijas autocisternas tilpumam, piemēram, 3, 6 vai 12 m³, lai būtu iespējams visas tvertnes izsūknēt vienā reizē un nerastos vajadzība pēc papildu transporta. Septiķa izsūknēšana jāveic visās kamerās, bet ar atšķirīgu biežumu — pirmā kamera ir jāiztīra katrā atsūknēšanas reizē, bet pārējās var tīrīt retāk, izvērtējot to uzkrājumu līmeni. Līdz ar to izvedamo notekūdeņu apjoms no reizes uz reizi var atšķirties. Pārkāpumu gadījumā pašvaldība var veikt izplūdes analīzi, kur tiek vērtēts BSK5 (bioloģisko vielu noārdīšanās potenciāls), suspendēto daļiņu daudzums, slāpeklis un fosfors.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/291947-noteikumi-par-decentralizeto-kanalizacijas-sistemu-apsaimniekosanu-un-registresanu Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu]</ref> Tā kā pārbaudes parasti tiek iepriekš izziņotas, īpašniekam ir iespēja savlaicīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu septiķa atbilstību normām. Ja pastāv bažas, ka septiķa izplūde var neatbilst vides prasībām, var īstenot šādu rīcības plānu: * Veikt asenizāciju — izsūknēt septiķi neilgi pirms pārbaudes. Pēc izsūknēšanas septiķi piepilda ar ūdeni un, ja nepieciešams, pievieno bioloģiskos aktivatorus, lai atjaunotu mikroorganismu darbību. * Atšķaidīt saturu ar ūdeni — ja nav iespējams izsūknēt, var pievadīt papildu tīru ūdeni (piemēram, 1—1,5 m³ uz 3 m³ tvertnes), lai samazinātu piesārņojuma koncentrāciju izplūdes ūdenī. * Pievienot bioloģiskos preparātus — pirms pārbaudes ieteicams izmantot baktēriju aktivatorus (devās, kas atbilst tvertnes tilpumam, piemēram, 1 deva uz 1 m³). * Atturēties no ķīmisko tīrīšanas līdzekļu lietošanas — vismaz 3—5 dienas pirms pārbaudes nevajadzētu lietot dezinfekcijas līdzekļus, hlora savienojumus vai kanalizācijas tīrīšanas ķīmiju, kas var nomākt bioloģiskos procesus. Šādi pasākumi var palīdzēt uzlabot notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti un nodrošināt, ka sistēma atbilst normatīvo aktu prasībām pārbaudes brīdī. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dabas aizsardzība]] [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] 3w1q8dslw1cqrd9xtviwszin9b3ml14 0 606630 4519693 4496737 2026-09-09T18:34:52Z Biafra 13794 4519693 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Marianas un Palau salu operācija | partof = [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] | image = First wave of LVTs moves toward the invasion beaches - Peleliu.jpg | image_size = 300px | caption = Amerikāņu desants Peleliu 1944. gada 15 .septembrī | date = 1944. gada jūnijs — novembris | place = [[Marianas salas]] un [[Palau]] salas, [[Klusais okeāns]] | result = Amerikāņu uzvara | combatant1 = {{ASV}} | combatant2 = [[File:Flag of Japan (1870–1999).svg|25px]] [[Japānas impērija]] | commander1 = {{unbulleted list|[[Česters Nimics]]|[[Reimonds Spruens]]|[[Ričmonds Tērners]]|[[Holands Smits]]|[[Rojs Geidžers]]|[[Harijs Šmits]]|[[Viljams Rupertuss]]|[[Pols Malers]]}} | commander2 = {{unbulleted list|[[Jošicugu Saito]]{{KIA}}|[[Čuiči Nagumo]]{{KIA}}|[[Jisaburo Ozava]]|[[Kakuji Kakuta]]{{KIA}}|[[Takeši Takašina]]{{KIA}}|[[Hidejoši Obata]]{{KIA}}|[[Kijoči Ogata]]{{KIA}}|[[Sadae Inoe]]|[[Kunio Nakagava]]{{KIA}}}} | strength1 = 128 000 <br /> 600+ kuģi | strength2 = 71 000 | casualties1 = 8125 nogalināti un pazuduši bez vēsts | casualties2 = 67 000+ nogalināti | campaignbox = }} '''Marianas un Palau salu operācija''', bija strātēģiskā [[militāra operācija]], ko [[ASV Bruņotie spēki]] uzsāka pret [[Japānas Impērija]]s spēkiem [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] laikā no 1944. gada jūnija līdz novembrim [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = https://www.nps.gov/parkhistory/online_books/wapa/extContent/usmc/pcn-190-003126-00/sec3.htm |title = Liberation: Marines in the Recapture of Guam (Operation in Forager)|website = www.nps.gov|access-date = 2016-03-09}}</ref> Kampaņa sastāvēja no operācijas “Forager”, kuras laikā tika ieņemtas [[Marianas salas]], un operācijas “Stalemate”, kuras laikā tika ieņemta [[Palau]]. Tika plānota, bet netika īstenota arī operācija “Causeway”, iebrukums Japānas kontrolētajā [[Ķīnas Republika|Taivānā]]. Ofensīva, ko kopumā vadīja admirālis [[Česters Nimics]], sekoja [[Gilberta un Māršala salu operācija]]i un bija paredzēta, lai neitralizētu Japānas bāzes Klusā okeāna centrālajā daļā, atbalstītu sabiedroto centienus atgūt [[Filipīnas]] un nodrošinātu bāzes stratēģiskai bombardēšanas kampaņai pret Japānu. Amerikas Savienotās Valstis sapulcēja ievērojamus dažādu ieroču šķiru spēkus, lai veiktu šo operāciju. [[ASV 5. flote|ASV Piekto floti]] komandēja admirālis [[Reimonds Spruens]]. 58. kaujas grupā (''Task Force 58''), komandēja viceadmirālis Marks Mičers, bija 15 bāzeskuģi, 7 līnijkuģi, 11 kreiseri, 86 iznīcinātāji un vairāk nekā 900 lidmašīnas. Amfībiju iebrukuma spēki, kurus komandēja viceadmirālis Ričmonds Tērners, sastāvēja no 56 uzbrukuma transporta kuģiem, 84 desanta kuģiem un vairāk nekā 127 000 karavīru.<ref>The Great Courses. ''World War II: The Pacific Theater''. Lecture 14. Professor Craig Symonds</ref> == Stratēģiskais stāvoklis līdz 1944. gada vasarai == Pirms Otrā pasaules kara Marianas salas bija daļa no Dienvidu Klusā okeāna mandāta, ko Japānai piešķīra [[Tautu Savienība]]. Vienīgais izņēmums bija [[Guama]]s sala, kas kopš 1898. gada atradās ASV kontrolē. 1941. gada decembrī japāņi ieņēma Guamu, pilnībā pārņemot Marianas salas Japānas kontrolē. 1944. gada 25. februārī tika izveidota Japānas 31. armija (komandieris — ģenerālleitnants Hijoši Obata), kas bija atbildīga par Marianas un Karolīnas salu aizsardzību. 43. kājnieku divīzija un 47. brigāde admirāļa Jošitsugu Saito vadībā tika pārvietotas uz [[Saipana]]s salu; 29. divīzija (komandieris — ģenerālleitnants Takeši Takašina), 48. brigāde un 54. flotes drošības vienība tika koncentrētas Guamā; 43. kājnieku divīzijas 135. pulks, 50. pulks un 56. Jūras drošības vienība atradās [[Tiniana|Tinianā]]. Turklāt 1944. gada 4. martā tika izveidota Centrālā Klusā okeāna flote (komandieris — viceadmirālis Čuiči Nagumo) ar štābu Saipanā, kuras rīcībā patiesībā bija tikai daži mazi kuģi un vairākas desanta [[barža]]s. Saipanā atradās arī 1. gaisa flotes štābs (komandieris — ģenerālleitnants Kakudži Sumida); Marianas salās bāzētajā 1. gaisa flotes daļā bija 672 lidmašīnas (no kopumā 1644 lidmašīnām). No Guamas pārceltā 54. jūras spēku drošības vienība bija izvietota Rotas salā. Līdz 1944. gada vasarai ASV bruņotie spēki nolēma sākt Marianas salu atkarošanu no japāņiem. Marianas operācijas veikšanai tika izveidoti Apvienotie ekspedīcijas spēki (komandieris — viceadmirālis Tērners). Ekspedīcijas spēki (komandieris — ģenerālleitnants Holands Smits) sastāvēja no: Ziemeļu desanta spēki: 5. desanta korpuss (komandieris — ģenerālleitnants Holands Smits) 2. jūras kājnieku divīzija (komandieris — ģenerālmajors Tomass Vatsons) 4. jūras kājnieku divīzija (komandieris — ģenerālmajors Harijs Šmits) 27. kājnieku divīzija (komandieris — ģenerālmajors Ralfs Smits; no 1944. gada 20. jūnija — ģenerālmajors Džemini) 77. kājnieku divīzija (komandieris — ģenerālmajors Endrjū Brūss), rezerve Dienvidu desanta spēki: 3. desanta korpuss (komandieris — ģenerālmajors Rojs Geigers) 3. jūras kājnieku divīzija (komandieris — ģenerālmajors Alens Tārnedžs) 1. jūras kājnieku brigāde (komandieris — brigādes ģenerālis Lemjuels Šepheds) Ziemeļu spēkiem bija jāieņem Saipana, Dienvidu spēkiem — Tiniana. Apvienotajos ekspedīcijas spēkos ietilpa 7 kaujas kuģi, 7 kreiseri, 67 iznīcinātāji, 11 eskorta pārvadātāji un 282 citi kuģi. Apvienotos ekspedīcijas spēkus atbalstīja 5. flote, kuras galveno kodolu veidoja 58. kaujas grupa, kurā bija 7 smagie un 8 vieglie aviācijas bāzeskuģi pārvadātāji. == Kaujas par Marianas salām == === Saipana === {{main|Saipanas kauja}} Saipanas bombardēšana turpinājās no 12. līdz 14. jūnijam. 150 desanta bruņutransportieri-amfībijas izsēdināja Saipanā pirmos 8000 amerikāņu karavīrus. Turpmākajās dienās tika izsēdinātas visas pārējās vienības, kuru mērķis bija ieņemt šo salu. Sīvas kaujas, kas turpinājās līdz 9. jūlijam, beidzās ar gandrīz visu japāņu karavīru nāvi (gāja bojā 41 000 cilvēku), tostarp admirāļi Saito un Nagumo. Šajās kaujās amerikāņi pirmo reizi izmantoja [[Napalms|napalmu]]. === Jūras kauja === [[Attēls:Battle Philippine sea map-en.svg|thumb|Кaujas pie Marianas salām karte|left]] Japānas 1. mobilā flote (viceadmirāļa Džisaburo Ozavas vadībā) mēģināja uzbrukt amerikāņu 5. flotei (viceadmirāļa Reimonda Spruensa vadībā), kas atbalstīja desantu Marianas salās; Japānas 1. gaisa flote (komandieris — viceadmirālis Kakudži Sumida) šajās sauszemes operācijās darbojās kopā ar Japānas floti. Lielās gaisa un jūras kaujas rezultātā, kas notika 19.—20. jūnijā, japāņi zaudēja 3 (no 9) lidmašīnu bāzeskuģus un 218 lidmašīnas. Amerikāņi kaujā zaudēja 26 lidmašīnas un 80 mašīnas, tām atgriežoties bāzē. === Guama === {{main|Guamas kauja (1944)}} [[Attēls:First flag on Guam - 1944.jpg|thumb|Amerikāņu karavīru izsēšanās Guamas pludmalē]] 21. jūlijā ASV 3. jūras kājnieku divīzija, 1. jūras kājnieku brigāde un 77. kājnieku divīzija (37 tūkstoši jūras kājnieku un 19 tūkstoši karavīru) izsēdās Guamas salā. Amerikāņi saskārās ar fanātisku pretestību no japāņu karaspēka puses (18,5 tūkstoši cilvēku), un visi japāņu komandieri gāja bojā šajā kaujā. Pēc ģenerālleitnanta Obatas nāves 11. augustā organizētā pretošanās amerikāņu karaspēkam beidzās, un Guama nonāca ASV kontrolē. === Tiniana === {{main|Tinianas kauja}} 23. jūlijā divas jūras kājnieku divīzijas tika nogādātas no Saipanas uz Tinianu, taču pirmo amerikāņu izsēšanās mēģinājumu izjauca japāņu karaspēks. Nākamajā dienā amerikāņu jūras kājnieki tomēr spēja izsēsties salas ziemeļos un pakāpeniski sāka virzīties uz dienvidiem, pārvarot sīvu japāņu garnizona (12 tūkstoši cilvēku) pretestību. 30. jūlijā amerikāņu karaspēks ieņēma Karolīnu dominējošās augstienes, pēc kā organizētā japāņu pretošanās beidzās. 12. augustā salas kontrole pilnībā nonāca amerikāņu karaspēka rokās. == Rietumkarolīnas salu kauja == {{main|Peleliu kauja|Angauras kauja}} Pēc Māršala, Marianas un Gilberta salu ieņemšanas amerikāņi devās ieņemt Rietumkarolīnas salas, lai atbalstītu savu iebrukumu Filipīnās. Operāciju veica Rietumu ekspedīcijas spēki (ko komandēja kontradmirālis Dž. Forts) un to desanta grupa, savukārt Rietumkarolīnas salu ieņemšanas operācijas vispārējā vadība tika uzticēta Apvienotajiem ekspedīcijas spēkiem viceadmirāļa Viljama Vilkinsona vadībā. Operāciju atbalstīja viceadmirāļa Viljama Halsija ASV 3. flote. [[Attēls:81st wildcats with jap flag on angaur.jpg|thumb|Amerikāņu karavīri ar trofeju pēc Angauras kaujas-japāņu karogu]] 15. septembrī [[Peleliu]] salā no Palau arhipelāga izsēdās 1. jūras kājnieku divīzija (ko komandēja ģenerālmajors Viljams Rupertuss ar 28 400 karavīriem), bet 17. septembrī kaimiņos esošajā [[Angaura|Angauras salā]] izsēdās 81. kājnieku divīzija (ko komandēja ģenerālmajors P. Dž. Millers ar 19 000 karavīriem). Japānas garnizonā Peleliu un kaimiņu salās (Angaurā, Japā, Uliti) bija aptuveni 30 000 cilvēku, no kuriem 5235 atradās pašā Peleliu. Angauras sala (aptuveni 1500 cilvēku garnizons) nonāca amerikāņu rokās 22. septembrī, un kaimiņos esošā Uliti sala tika ieņemta bez cīņas 23. septembrī, taču cīņas par Peleliu turpinājās līdz 1944. gada novembrim. == Operācijas rezultāti == Marianas salu krišana izraisīja lielu rezonansi Japānā un piespieda atkāpties no amata visnepiekāpīgāko militāristu un galveno kara sākuma iniciatoru ģenerāli [[Hideki Todzio|Todzio]]. Pēc Rietumkarolīnas salu ieņemšanas amerikāņi atcēla plānoto desantu Japā, Ponapē, Trukā un citās Karolīnas salās un koncentrējās uz gatavošanos desantam Filipīnās un [[Okinava (sala)|Okinavā]]. Japānas karaspēks Bugenvilā, Jaungvinejā, Jaunbritānijā, Karolīnas arhipelāga austrumu un centrālajās salās turpināja noturēt un kontrolēt savas dislokācijas zonas un, ja nepieciešams, izrādīja sīvu pretestību sabiedroto spēkiem. Tomēr šie garnizoni bija pilnībā izolēti un nevarēja kavēt amerikāņu spēku virzību, tāpēc amerikāņi parasti nepievērsa tiem uzmanību līdz pat kara beigām. Galvenie Japānas karaspēka zaudējumi izolētajās salās, palikuši bez piegādēm, nebija no kaujas darbības, bet gan no [[Bads|bada]]. == Nozīmīgākās kaujas == * [[Saipanas kauja]], 1944. gada 15. jūnijs — 9. jūlijs * [[Guamas kauja (1944)|Guamas kauja]], 1944. gada 21. jūlijs — 10. augusts * [[Tinianas kauja]], 1944. gada 24. jūlijs — 1. augusts * [[Peleliu kauja]], 1944. gada 15. septembris — 27. novembris * [[Angauras kauja]], 1944. gada 17. septembris — 22. oktobris == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |last=D'Albas |first=Andrieu |year=1965 |title=Death of a Navy: Japanese Naval Action in World War II |publisher=Devin-Adair Pub |isbn=0-8159-5302-X}} * {{cite book |last=Denfeld |first=D. Colt |year=1997 |title=Hold the Marianas: The Japanese Defense of the Mariana Islands |url=https://archive.org/details/holdmarianasjapa0000denf |publisher=White Mane Pub |isbn=1-57249-014-4}} * {{cite book |last=Drea |first=Edward J. |year=1998 |chapter=An Allied Interpretation of the Pacific War |title=In the Service of the Emperor: Essays on the Imperial Japanese Army |publisher=University of Nebraska Press |location=Nebraska |isbn=0-8032-1708-0}} * {{cite book |last=Dull |first=Paul S. |year=1978 |title=A Battle History of the Imperial Japanese Navy, 1941–1945 |publisher=Naval Institute Press |isbn=0-87021-097-1| url-access = |url=https://archive.org/details/battlehistoryofi0000dull}} * {{cite book |last=Gailey |first=Harry |year=1988 |title=The Liberation of Guam 21 July–10 August |url=https://archive.org/details/liberationofguam0000harr |publisher=Presidio Press |location=Novato, CA |isbn=0-89141-651-X}} * {{cite book |last=Gailey |first=Harry |year=1984 |title=Peleliu: 1944 |url=https://archive.org/details/peleliu19440000gail |publisher=Nautical & Aviation Pub Co of Amer |isbn=0-933852-41-X}} * {{cite book |last=Goldberg |first=Harold J. |year=2007 |title=D-day in the Pacific: The Battle of Saipan |url=https://archive.org/details/ddayinpacificbat0000gold |publisher=Indiana University Press |isbn=978-0-253-34869-2}} * {{cite book |last=Hallas |first=James H. |year=1994 |title=The Devil's Anvil: The Assault on Peleliu |url=https://archive.org/details/devilsanvilassau0000hall |publisher=Praeger Publishers |isbn=0-275-94646-0}} * {{cite book |last=Hornfischer |first=James D. |author-link=James D. Hornfischer |title=The Fleet at Flood Tide: The U.S. at Total War in the Pacific, 1944–1945 |url=https://archive.org/details/fleetatfloodtide0000horn_b3y7 |year=2016 |publisher=Random House Publishing Group |isbn=978-0345548726}} * {{cite book |last=Morison |first=Samuel Eliot |author-link=Samuel Eliot Morison |year=2001 |orig-year=1953 |edition=reissue |url=https://books.google.com/books?id=R-KfgdHvv88C |title=New Guinea and the Marianas, March 1944–August 1944 |volume=8 |series=[[History of United States Naval Operations in World War II]] |publisher=University of Illinois Press |location=Champaign |isbn=0-252-07038-0}} == Ārējās saites == * [https://www.ibiblio.org/hyperwar/USMC/III/index.html#index/ History of U.S. Marine Corps Operations in World War II] {{en ikona}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kampaņas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Marianas salas]] [[Kategorija:Palau]] t3hpd53w6v9cgue7np6t3l20zzyqk2k 0 606634 4519752 4317008 2026-09-10T04:18:19Z Biafra 13794 4519752 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Krašeņiņņikova vulkāns | Nosaukums2 = ''Вулкан Крашенинникова'' | Photo = Krasheninnikov volcanoe.jpg | Paraksts = 2011. gada septembrī | Augstums = 1856 | Relatīvais_augstums = 1085 | karte = Kamčatkas novads#Krievija | reljefa_karte = jā | latd= 54 |latm= 35 |lats=36 |latNS= N | longd= 160 |longm= 16 |longs=24 |longEW= E | Atrašanās vieta = {{vieta|Krievija|Kamčatkas novads}} | Kalnu grēda = [[Austrumu grēda]] | Type = [[stratovulkāns]] | Last eruption = {{date|2025|8|3}} }} '''Krašeņiņņikova vulkāns''' ({{val|ru|Вулкан Крашенинникова}}) ir aktīvs [[stratovulkāns]] [[Kamčatka]]s pussalā. Izvietojies [[Austrumu grēda]]s vidusdaļā Kronockas dabas rezervātā un ir nosaukts pētnieka Stepana Krašeniņņikova vārdā, kurš piedalījās [[Vituss Berings|Vitusa Beringa]] Lielajā Ziemeļu ekspedīcijā (1731—1742). == Izvirdumi == 2025. gada 3. augustā, tikai četras dienas pēc [[2025. gada Kamčatkas zemestrīce]]s, sākās Krašeniņņikova vulkāna pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2025-kamcatka-specigas-zemestrices-iespaida-pec-500-gadu-pauzes-izvirst-vulkans.a609061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi] Kamčatkā spēcīgās zemestrīces iespaidā pēc 500 gadu pauzes izvirst vulkāns. lsm.lv 2025. gada 4. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{krievija-aizmetnis}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aktīvi vulkāni]] [[Kategorija:Stratovulkāni]] [[Kategorija:Kamčatkas vulkāni]] iyts7bt78qldyd8nnxhlznfclxipue7 0 606704 4519753 4456882 2026-09-10T04:25:20Z Biafra 13794 4519753 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | partof = [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] ([[Otrais pasaules karš]]) [[Marianas un Palau salu operācija]]s | conflict = Saipanas kauja | image = WorldWarII SaipanandTinian.jpg | image_size = 300px | caption = Jūras kājnieku izsēšanās Saipanas pludmalē | date = 1944. gada 15. jūnijs — 9. jūlijs | place = [[Saipana]], [[Marianas salas]] | result = Amerikāņu uzvara | combatant1 = {{USA}} | combatant2 = [[Attēls:Flag of Japan (1870–1999).svg|25px]] [[Japānas Impērija]] | commander1 = {{ubl|[[Ričmonds Tērners]]|[[Holands Smits]]|[[Reimonds Spruens]]}} | commander2 = {{ubl|[[Čuiči Nagumo]]{{KIA|Pašnāvība}}|[[Jošicugu Saito]]{{KIA|Seppuku}}}} | units1 = [[Attēls:USMC V Amphib Corps.png|25px]] [[V Amfībiju korpuss]] | units2 = [[Japānas 31. armija|31. Armija]] | strength1 = Uzbrukuma spēki: 71 034 Garizona vienības: 23,616 Kopā: 94 650 | strength2 = Armija: 25 469<br> Flote: 6160 Kopā: 31 629 | casualties1 = ; Sauszemes spēki : 3100–3225 nogalināti : 326 pazuduši bez vēsts : 13 061–13 099 ievainoti ; Flotes personāls : 51+ nogalināti : 32+ pazuduši bez vēsts : 184+ ievainoti | casualties2 = 25 144+ nogalināti (līdz 15. augustam)<br>1810 krituši gūstā (līdz 10. augustam)<br>pārējie ~5,000 izdarīja pašnāvību, nogalināti, sagūstīti vēlāk | casualties3 = 8000–10 000 civiliedzīvotāju upuri | campaignbox = }} '''Saipanas kauja''' ({{val|en|Battle of Saipan}};{{val|ja|サイパンの戦い}}) bija kauja starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotāso Valstu]] un [[Japānas Impērija]]s spēkiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] laikā, kas notika [[Saipana|Saipanas salā]], vienā no [[Marianas salas|Marianas salām]], no 1944. gada 15. jūnija līdz 9. jūlijam. Šī kauja bija pirmā ASV bruņoto spēku sāktajā [[Marianas un Palau salu operācija|Marianas un Palau salu operācijā]]. == Militārā un stratēģiskā situācija == 1944. gada pavasarī Japāna nonāca sarežģītā situācijā: pēc [[Māršala salas|Māršala salu]] zaudēšanas janvārī un februārī aizsardzības perimetrs tagad veda caur Marianas salām, kas kopš Pirmā pasaules kara beigām bija Japānas īpašums. Fronte atradās pārāk tuvu gan [[Filipīnas|Filipīnām]], kas aizsargāja naftas tankkuģu maršrutus no [[Indonēzija]]s, gan [[Japāna]]s teritorijai. Bija zināms, ka ASV ir izstrādājušas un uzbūvējušas [[Bumbvedējs|bumbvedēju]], kas spēj sasniegt Japānas pilsētas no Marianas salām. Tāpēc pozīcijas noturēšana Saipanas salā bija ārkārtīgi svarīga. Salas aizsardzība tika uzticēta Japānas 31. armijai. Turklāt uz kuģiem salas tuvumā atradās 6960 desanta spēku karavīru. Saipanu sedza arī 22. gaisa flotile, kurā teorētiski bija 300 lidmašīnu, taču acīmredzot tikai daļa no tām bija kaujas gatavībā. == Kaujas gaita == [[Attēls:Battle of Saipan Map.svg|thumb|Кaujas karte|left]] Laikā no 12. līdz 15. jūnijam ASV 58. kaujas grupas aviācijas gaisa triecienu sērija praktiski iznīcināja visus Saipanā bāzētos Japānas gaisa spēkus. Tikai aptuveni simts lidmašīnu, kas bāzējās [[Guama|Guamā]], mēģināja pretoties amerikāņu flotei. Amerikāņu desantu atbalstīja arī artilērijas apšaude, ko 12. jūnijā veica kaujas kuģu grupa. Jūras kājnieku desants izsēdās salas rietumu krastā 1944. gada 15. jūnijā ap plkst. 7:00 no aptuveni trīssimt "LVT" (kāpurķēžu desanta mašīnām) un iesaistījās asiņainās kaujās ar japāņiem. Japāņi, apzinoties salas ārkārtējo nozīmi, to aizstāvēja, cīnoties līdz pēdējam karavīram. 17. jūnijā plkst. 3:30 japāņi ar 9. tanku pulka paliekām (apmēram 37 tanki), desantniekiem un 136. kājnieku pulka vienību (kopā 500 vīru) veica pretuzbrukumu amerikāņu 2. jūras kājnieku divīzijai, bet tika atvairīti, zaudējot 24 tankus un 300 kājniekus. [[Attēls:Soldiers of 27th Infantry moving inland, Saipan 1944.webp|thumb|27. kājnieku divīzijas karavīri pēc izsēšanās 16. jūnijā virzās iekšzemē|left]] Līdz 6. jūlijam salu gandrīz pilnībā bija ieņēmuši amerikāņi. Naktī no 6. uz 7. jūliju 4300 japāņu karavīri uzsāka pašnāvniecisku uzbrukumu 105. kājnieku pulka pozīcijām, taču gandrīz visi tika iznīcināti. 15 kaujas stundās pulka zaudējumi svārstījās no 650 līdz 900 nogalinātiem un ievainotiem karavīriem. [[Attēls:Saipan July 7-crop.png|thumb|Amerikāņu uzbrukums laikā no 30. jūnija līdz 6. jūlijam, parādot arī 7. jūlija japāņu banzai uzbrukumu]] Pēdējā kaujas dienā vairāki simti japāņu karavīru, lai izvairītos no nonākšanas amerikāņu gūstā, izdarīja pašnāvību, nolecot no [[klints]] ar saucienu "Banzai", kas vēlāk tika nosaukta par "Banzai klinti".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://npgallery.nps.gov/NRHP/GetAsset/NRHP/76002192_text|title=National Register of Historic Places Inventory/Nomination: Banzai Cliff|language=en|author=Dennis C. Vander Tuig.|website=United States Department of the Interior. National Park Sevice|date=1972-06-21|dead-url=|access-date=2024-05-17|archive-date=2022-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220828214635/https://npgallery.nps.gov/NRHP/GetAsset/NRHP/76002192_text}}</ref> == Kaujas rezultāti == 1944. gada 9. jūlijā sala tika oficiāli pasludināta par ieņemtu. Gūstā tika saņemts tikai 921 japānis. Neliela japāņu karavīru grupa kapteiņa Sakae Obas vadībā atkāpās kalnos, turpinot pretoties amerikāņu spēkiem kas atradās salā. Atlikušie 46 karavīri nepadevās amerikāņiem līdz pat 1945. gada 1. decembrim, trīs mēnešus pēc Japānas kapitulācijas. Pēc Saipanas zaudēšanas [[Japānas premjerministrs]] [[Hideki Todzio]] bija spiests atkāpties no amata. Pēc Saipanas ieņemšanas amerikāņu spēki atradās tikai 2100 km attālumā no Japānas cietzemes, kas tagad atradās [[B-29]] smago bumbvedēju darbības rādiusā. Amerikas Savienotajām Valstīm sala kļuva par svarīgu bāzi turpmākajai ofensīvai Marianas salās un [[Filipīnu operācija (1944—1945)|Filipīnās]]. Četrus mēnešus pēc Saipanas ieņemšanas [[B-17 Flying Fortress|B-17]] un B-29 lidmašīnas no Saipanas lidlauka regulāri uzbruka mērķiem Filipīnās, [[Rjūkjū salas|Rjūkjū salās]] un Japānas dienvidos. Atbildot uz to, japāņu lidmašīnas laikā no 1944. gada novembra līdz 1945. gada janvārim vairākas reizes uzbruka Saipanai un Tinianai. Pēc tam, kad ASV spēki ieņēma [[Ivodzimas kauja|Ivodzimu]] (1945. gada 19. februāris—26. marts), japāņu gaisa uzbrukumi Saipanai tika pārtraukti. Saipanas kauja un Francijā sākusies [[Normandijas operācija|operācija Overlord]] demonstrēja Amerikas industriālās varas dominējošo stāvokli. Abi bija milzīgi desanta iebrukumi — divi lielākie līdz tam laikam —, un tie tika uzsākti gandrīz vienlaicīgi dažādās zemeslodes pusēs. Kopā tie veidoja lielāko ASV militāro resursu izvietojumu dažādās teritorijās vienā laikā. Tā kā Saipanas kauja sākās nedaudz vairāk kā nedēļu pēc Overlord operācijas 6. jūnijā, tās nozīme bieži tiek ignorēta, taču, tāpat kā Overlord operācija bija nozīmīgs solis [[Trešais reihs|Trešā reiha]] krišanā, Saipana iezīmēja nozīmīgu soli [[Japānas Impērija]]s militārajā un politiskajā sabrukumā.<ref>Hallion, Richard P. (1995). "Prelude to Armageddon". Air Power History. 42 (3): 38—54. JSTOR 26284340.</ref> == Kaujas zaudējumi == Kaujā tika nogalināts gandrīz viss Japānas garnizons — aptuveni 30 000 militārpersonu. Galu galā 1700 karavīru, no kuriem aptuveni puse bija korejiešu strādnieki, tika saņemti gūstā. Amerikāņu spēki cieta aptuveni 16 500 zaudējumus — 3100 kritušos un 13 000 ievainotos — no 71 000 karavīriem, kas bija daļa no uzbrukuma spēkiem. Zaudējumu līmenis pārsniedza 20 %, kas bija salīdzināms ar [[Taravas kaujas|Taravas kauju]]. Kura bija amerikāņu nāvējošākā kauja Klusajā okeānā frontē līdz tam laikam. [[Attēls:A member of a Marine patrol on Saipan found this family of Japs hiding in a hillside cave. The mother, four children an - NARA - 532380.jpg|thumb|Virsleitnants Roberts Šīks 21. jūnijā pierunā sievieti ar bērniem un suni pamest slēptuvi kalna alā.|left]] Aptuveni 40 % Saipanas civiliedzīvotāju tika nogalināti. Tiek lēsts, ka kauju laikā vai neilgi pēc tām gāja bojā 8000 līdz 10 000, un vēlāk 14 000 izdzīvojušo tika internēti. Daudzi civiliedzīvotāji gāja bojā bombardēšanas, artilērijas apšaudes un ieroču krustuguns rezultātā. Citi gāja bojā, jo slēpās alās un patvertnēs, kuras nebija iespējams atšķirt no japāņu kaujas pozīcijām, kuras jūras kājnieki parasti iznīcināja ar sprāgstvielām, granātām un liesmu metējiem. Lai gan daudzi civiliedzīvotāji kaujas sākumā spēja padoties, padošanās kļuva grūtāka, kaujai virzoties uz ziemeļu kalniem. Neskaidrais reljefs apgrūtināja japāņu kaujinieku atšķiršanu no padodošajiem civiliedzīvotājiem, kuriem draudēja tikt nogalinātiem no abām pusēm. Daudzi atteicās padoties, jo ticēja baumām, ka Japānas flote ierodas viņus glābt. Citi atteicās Japānas propagandas izplatīto baiļu dēļ, ka amerikāņi viņus izvaros, spīdzinās un nogalinās. Apmēram 1000 civiliedzīvotāju izdarīja pašnāvību kaujas pēdējās dienās, daži arī pēc 9. jūlija, kad sala bija pasludināta par drošu. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce|last=Aaseng|first=Nathan|year=1992|title=Navajo Code Talkers|url=https://archive.org/details/navajocodetalker0000aase|publisher=Walker|isbn=0802776272|oclc=49275457}} * {{grāmatas atsauce|last=Astroth|first=Alexander|year=2019|title=Mass Suicides on Saipan and Tinian, 1944: An Examination of the Civilian Deaths in Historical Context|publisher=McFarland|isbn=9781476674568|oclc=1049791315}} * {{grāmatas atsauce|editor-last=Bishop|editor-first=Chris|year=2014|title=The Illustrated Encyclopedia of Weapons of World War II:A Comprehensives Guide to the Weapons Systems. Including Tanks, Small Arms, Warplanes, Artillery, Ships, and Submarines|oclc=1310751361|isbn=9781782743880|publisher=Metro Books}} * {{grāmatas atsauce|last=Bix|first=Herbert P.|author-link=Herbert P. Bix|title=Hirohito and the Making of Modern Japan|url=https://archive.org/details/hirohitomakingo00bixh|date=2000|publisher=Harper Collins|isbn=9780060193140|oclc=43031388}} * {{grāmatas atsauce|last1=Boyd|first1=Carl|last2=Yoshida|first2=Akihiko Yoshida|year=2013|title=Japanese Submarine Force and World War II|publisher=Naval Institute Press|oclc=1301788691|isbn=9781612512068}} * {{grāmatas atsauce|last=Chapin|first=John C.|title=The Battle for Saipan|publisher=United States Marine Corps Historical Division|year=1994|id=PCN 19000312300|url=https://archive.org/details/BreachingTheMarianas}} * {{grāmatas atsauce|last1=Coakley|first1=Robert W.|last2=Leighton|first2=Robert M|year=1987|orig-year=1968|title=Global Logistics and Strategy|series=United States Army in world War II|publisher=Center of Military History|url=https://archive.org/details/GlobalLogisticsAndStrategy1943-1945|oclc=1048609737}} * {{grāmatas atsauce|editor1-last=Craven|editor1-first=Wesley F.|editor2-last=Cate|editor2-first=James L.|editor2-link=James L. Cate|year=1983|orig-year=1953|title=The Pacific: Matterhorn to Nagasaki, June 1944 to August 1945|series=The Army Air Forces in World War II|publisher=Office of Air Force History|volume = 5|isbn=9780912799032|oclc=9828710|url=https://archive.org/details/Vol5ThePacificMatterhornToNagasaki}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{cite video | year =1944 |author=United News|title =Allies Liberate Island of Elba Etc.|url =https://archive.org/details/gov.archives.arc.39017 | publisher =[[Universal Newsreel]]|time=5:55 |time-caption= Invasion of Saipan starts at| access-date =21 February 2012|ref=none}} * {{YouTube|id=FiQUCxbHgnI|title=Battle for the Mariana Islands}} [[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Marianas salas]] [[Kategorija:1944. gads]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]] 8bv7ci0r8bfc9i5ntrmzg3iwl09c2fg 0 606707 4519754 4318265 2026-09-10T04:31:27Z Biafra 13794 4519754 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Lada company logo image.png|thumb|Kompānijas logotips]] '''''AvtoVAZ''''' ({{val|ru|АвтоВАЗ}}) ir viens no lielākajiem [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem [[Krievija|Krievijā]], kura galvenā mītne un rūpnīca atrodas [[Toljati]] pilsētā [[Samaras apgabals|Samaras apgabalā]]. Uzņēmums pazīstams galvenokārt ar savu prečzīmi ''[[Lada (auto)|Lada]]''. Tas dibināts 1966. gadā kā kopprojekts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Itālija]]s kompāniju ''[[FIAT]]''. == Vēsture == === Dibināšana === ''AvtoVAZ'' dibināts 1966. gadā ar mērķi masveidā ražot vieglās automašīnas. Uzņēmuma celtniecība un pirmo modeļu izstrāde notika sadarbībā ar ''[[FIAT]]''. Par pamatu pirmajam modelim — [[VAZ-2101]] jeb tautā dēvētajai “Žiguļi” — izmantoja ''[[Fiat 124]]''. Ražošana sāka 1970. gadā. === Padomju periods === 1970.—1980. gados ''AvtoVAZ'' bija lielākais auto ražotājs PSRS. Uzņēmums gadā saražoja vairāk nekā {{sk|700000}} automobiļu. Starp populārākajiem modeļiem bija [[VAZ-2101]], [[VAZ-2105]], [[VAZ-2107]], [[VAZ-2121 Ņiva|VAZ-2121 “Ņiva”]] u.c. Lielu daļu produkcijas eksportēja, galvenokārt ar zīmolu ''[[Lada (auto)|Lada]]''. === Pēc PSRS sabrukuma === 1990. gados uzņēmums saskārās ar ekonomiskām grūtībām un tirgus zaudējumiem. Notika mēģinājumi modernizēt modeļu klāstu, taču tehnoloģiskā attīstība un kvalitāte bieži atpalika no [[Rietumu pasaule|Rietumu]] konkurentiem. ''Renault—Nissan'' alianse pakāpeniski sāka pārņemt kontroli pār ''AvtoVAZ''. 2017. gadā ''[[Renault]]'' kļuva par galveno akcionāru. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] ''Renault'' paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus, un uzņēmums pārgāja [[valdība|valsts pārvaldē]]. == Ražošana == Galvenais ražotnes komplekss atrodas [[Toljati]], kur notiek pilns automobiļu ražošanas cikls — no metāla apstrādes līdz gala produkta montāžai. Uzņēmumam pieder arī rūpnīca [[Iževska|Iževskā]] (Iževskas auto rūpnīca), kur ražo dažus modeļus. == Modeļi == Pazīstamākie modeļi: * [[VAZ-2101]] (''Lada 1200'' / ''Žiguļi'') * [[VAZ-2105]] * [[VAZ-2107]] * [[VAZ-2121 Ņiva|VAZ-2121 “Ņiva”]] (tagad ''[[Lada Niva Legend]]'') * ''[[Lada Samara]]'' * ''[[Lada Kalina]]'' * ''[[Lada Granta]]'' * ''[[Lada Vesta]]'' * ''[[Lada XRay]]'' == Kritika == Uzņēmumu bieži kritizē par zemu kvalitāti, novecojušām tehnoloģijām un atkarību no valsts atbalsta. Lai arī pēdējos gados ieviesti modernāki modeļi, ''[[Lada (auto)|Lada]]'' zīmols joprojām lielākoties saistās ar budžeta segmenta automobiļiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mašīnas]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] [[Kategorija:LADA| ]] czrn875nqpave9cjbx59w2aa2ldkp4y 0 606770 4519756 4318270 2026-09-10T04:35:51Z Biafra 13794 4519756 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:VAZ-2115.jpg|300px]] | name = ''Lada Samara'' | manufacturer = [[AvtoVAZ]] | parent_company = [[Rostec]] | aka = | production = 1997–2012 | assembly = 4 durvju [[sedans]] | predecessor = [[VAZ-21099]] | successor = ''[[Lada Kalina]]'', ''[[Lada Granta]]'' | class = B klases automobilis | body_style = sedans | layout = priekšpiedziņa | platform = VAZ ''Samara'' platforma | engine = 1.5 L, 1.6 L benzīna (R4) | transmission = [[manuālā transmisija]] | wheelbase = 2460 mm | length = 4330 mm | width = 1650 mm | height = 1402 mm | weight = 975–1045 kg | fuel_capacity = 43 litri | electric_range = | related = | designer = AvtoVAZ dizaina birojs }} '''''Lada Samara''''' ir [[Krievija]]s autoražotāja ''[[AvtoVAZ]]'' ražots neliels pasažieru [[sedans]], kuru izstrādāja kā modernizētu ''[[VAZ-21099]]'' versiju. Ražošana sākās 1984. gadā un turpinājās līdz 2013. gadam. Modelis bija populārs gan vietējā Krievijas tirgū, gan [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīs, pateicoties pieejamai cenai un vienkāršai konstrukcijai. To pakāpeniski aizstāja ''[[Lada Kalina]]'' un vēlāk — ''[[Lada Granta]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:LADA]] 1hne8vwbeqj5a3hxu3pibv6tuexxhv4 0 607127 4519726 4319755 2026-09-09T23:59:14Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[PTVGD]] to [[Pasta un telegrāfa virsvaldes Galvenās darbnīcas]] 4519726 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pasta un telegrāfa virsvaldes Galvenās darbnīcas]] s0oxullbjr1ey636b2znyxk5f7xlayv 0 608111 4519618 4469129 2026-09-09T15:53:18Z Bendžamins 76862 4519618 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|26}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 104 | caps3 = 58 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense FC|Fluminense]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Ribeiraunpretu}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals1 = 5 | goals2 = 23 | goals3 = 19 | height = 182 | image = João Pedro, 2025 FIFA Club World Cup final (54654843615).jpg | caption = Žuau Pedru 2025. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2023— | nationalyears1 = 2023 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Žuau Pedru | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019 | years2 = 2020—2023 | years3 = 2023—2025 | years4 = 2025— | caps4 = 38 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | goals4 = 17 }} '''Žuau Pedru Žunkeira de Žezuss''' ({{Val|pt|João Pedro Junqueira de Jesus}}, dzimis {{Dat|2001|9|26}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Pedru spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis Brazīlijas komandu [[Riodežaneiro "Fluminense"]], kā arī Anglijas komandas ''[[Watford FC|Watford]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pedru, Žuau}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Fluminense" spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] ozmtvd5jxnqjwmn4tyhh32abz36xb7o 0 608557 4519651 4329573 2026-09-09T16:46:02Z KartoshkaFri78 101366 4519651 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Fredriks Lene | vārds_orig = ''Fredric Lehne'' | attēls = Fredric Lehne.jpg | komentārs = Fredriks Lene 2008. gadā | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1959|02|3}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bufalo|2s=Ņujorka (štats)}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1978—pašlaik }} '''Fredriks Džordžs Lene''' ({{val|en|Fredric George Lehne}}; dzimis {{dat|1959|2|3}}) ir amerikāņu aktieris, kurš plašāk pazīstams kā maršals [[Edvards Marss]] seriālā "[[Pazudušie]]" un dēmons Azazels seriālā [[Supernatural (seriāls)|''Supernatural'']]. == Karjera == Fredriks Lene piedzima 1959. gada 3. februārī. Jau 6 gadu vecumā Fredriks Lene sāka spēlēt teātrī, un 21 gada vecumā debitēja [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/celebrities/fredric-lehne/bio/3030300501/|title=Fredric Lehne|website=TVGuide.com|access-date=2025-08-26|language=en}}</ref> Kopš 1978. gada aktieris sāka filmēties seriālos, bet 1980. gadā debitēja uz lielā ekrāna divās filmās vienlaikus — ''[[Foxes]]'' un "[[Vienkāršie cilvēki]]" (''The Ordinary People''). No 1984. līdz 1985. gadam Fredriks Lene atveidoja otrā plāna lomu populārās [[ziepju opera]]s "[[Dalasa (seriāls)|Dalasa]]" (''Dallas'') astotajā sezonā. Pēc šīs lomas viņš parādījās daudzās filmās un seriālos nelielās lomās — piemēram, filmās "[[Ieslodzīto reiss]]" (''Con Air'', 1997) un "[[Vīri melnā (filma)|Vīri melnā]]" (1997), kā arī seriālos "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Jāņtārpiņš (seriāls)|Jāntārpiņš]]". 2004. gadā Fredriks Lene filmējās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajā sezonā]]. Neskatoties uz to, ka viņa atveidotais varonis — ASV maršals [[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Edvards Marss]] — nomira trešajā sērijā, viņš vēlāk parādījās astoņās sērijās Keitas Ostenas atmiņās, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]]. No 2006. līdz 2007. gadam Fredriks Lene atveidoja dēmonu [[Azazels|Azazelu]] seriāla ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' otrās sezonas trīs sērijās; vēlāk viņš šo lomu atkārtoja arī vienā sestās sezonas sērijā. 2012. gadā Fredriks Lēne atveidoja lomu seriāla "[[Amerikāņu šausmu stāsts]]" otrajā sezonā, bet 2015. gadā atveidoja lomu seriāla "[[Čikāga liesmās]]" ceturtajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/article/2015/08/19/chicago-fire-fredric-lehne-season-4/|title='Chicago Fire': Meet the new chief|website=EW.com|access-date=2025-08-26|language=en}}</ref> Filmējies arī seriālos "[[Deksters. Jaunās asinis]]" (''Dexter: New Blood''), "[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]" un "[[Noziedzīgie prāti]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldderby.com/tv/2021/fredric-lehne-dexter-new-blood-cast/|title=‘Lost’ alum Fredric Lehne joins ‘Dexter: New Blood’ cast: See first-look photos|last=Dixon|first=Marcus James|website=Gold Derby|access-date=2025-08-26|date=2021-11-02|language=en}}</ref> 2025. gadā aktieris piedalījās trīs seriāla ''[[Zero Day]]'' sērijās. == Filmogrāfija == === Filma === {{Nepilnīgs saraksts}} {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |rowspan="2"|1980 |''[[Foxes]]'' |Bobijs |- |"[[Vienkāršie cilvēki]]" (''The Ordinary People'') |Džo Lezenbijs |- |1993 |''[[Dream Lover]]'' |Lerijs |- |1993 |''[[Man's Best Friend]]'' |Perijs |- |rowspan="2"|1997 |"[[Ieslodzīto reiss]]" (''Con Air'') |pilots |- |"[[Vīri melnā (filma)|Vīri melnā]]" (''Man in Black'') |aģents Januss |- |rowspan="2"|2000 |''[[Fortress 2]]'' |Gordons |- |''[[Terror Tract]]'' |Luiss Frimonts |- |2001 |''[[Octopus 2: River of Fear]]'' |Volters |- |2012 |"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" (''Zero Dark Thirty'') |"Vilks" |- |2012 |"[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (''The Dark Khignt Rises'') |drošības priekšnieks |- |2015 |''[[The Runner]]'' |senators Ouenss |- |rowspan="2"|2016 |''[[Money (filma)|Money]]'' |Kārls |- |''[[Tallulah]]'' |Rasels |- |2017 |"[[Izklaides karalis]]" (''The Greatest Showman'') |Haleta kungs |- |2019 |"[[Cilvēkkapitāls]]" (''Human Capital'') |detektīvs Flauerss |- |2021 |"[[Tamijas Fejas acis]]" (''The Eyes of Tammy Faye'') |Freds Grouers |- |2022 |"[[Ātrais Čārlijs]]" (''Fast Charlie'') |Sels |} === Televīzija === {{Nepilnīgs saraksts}} {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1984—1985 |"[[Dalasa (seriāls)|Dalasa]]" (''Dallas'') |Edijs Kronins |otrā plāna loma; 19 sērijas |- |1988 |''[[Hotel (seriāls)|Hotel]]'' |Kīts Endrūss |sērija: ''Grand Designs'' |- |1994 |''[[Time Trax]]'' |Morgans Pirss |sērija: ''Catch Me If You Can'' |- |1995 |"[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]" (''Renegade'') |Robert Hadlijs |sērija: ''Repo Raines'' |- |1987; 1996 |"[[Noziegumam pa pēdām]]" (''Murder, She Wrote'') |Els Parkers/Loids Nikols |sērija: ''Murder, She Spoke''; sērija: ''Track of a Soldier'' |- |1998—1999 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''The X-Files'') |jaunais Artūrs Deils |2 sērijas |- |2003 |"[[Jāņtārpiņš (seriāls)|Jāņtārpiņš]]" (''Firefly'') |Renss Bērdžess |sērija: ''Heart of Gold'' |- |2003 |''[[Cold Case]]'' |Sems Rojals |sērija: ''Hitchhiker'' |- |2004 |"[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]" (''NCIS: Naval Criminal Investigative Service'') |[[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Greivss |sērija: ''Dead Man Talking'' |- |2005 |"[[CSI Ņujorka]]" (''CSI: NY'') |Ross Lī |sērija: ''Tanglewood'' |- |2006 |"[[Nozieguma skelets]]" (''Bones'') |Džilss Hardviks |sērija: ''The Man with the Bone'' |- |2006—2007 |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Čārlijs Benkss |2 sērijas |- |2001; 2009 |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI: Crime Scene Investigation'') |Frenks Kerouvs/Kurts Ritens |sērija: ''Burked''; sērija: ''Turn, Turn, Turn'' |- |2009 |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Kevins Vorens |sērija: ''Life is Priceless'' |- |2009 |"[[Mentālists (seriāls)|Mentālists]]" (''The Mentalist'') |maršals Ekslijs |sērija: ''Red Sauce'' |- |2004—2007; 2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Edvards Marss|ASV maršals Edvards Marss]] |11 sērijas |- |2006—2007; 2010 |''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' |dēmons Azazels |4 sērijas |- |2010 |''[[Justified]]'' |SWAT vienības komandieris |sērija: ''Blowback'' |- |2011 |"[[Kāsla metode]]" (''Castle'') |Edisons Smits |sērija: ''Demons'' |- |2012 |''[[American Horror Story: Asylum]]'' |Frenks Makans |otrā plāna loma; 7 sērijas |- |2013 |"[[Pagrīdes impērija]]" (''Boardwalk Empire'') |Ounijs Medens |2 sērijas |- |2014—2015 |"[[Dzimuši policisti]]" (''Blue Bloods'') |leitnants Trambals |2 sērijas |- |2015 |"[[Čikāga liesmās]]" (''Chicago Fire'') |šerifs Rejs Ridls |otra plāna loma; 7 sērijas |- |2008; 2017 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Džeks Vogans |2 sērijas |- |2017 |''[[Quantico (seriāls)|Quantico]]'' |Maksvels Flečers |3 sērijas |- |2017 |"[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" (''The Blacklist'') |Leons Kokss |sērija: ''Ilyas Surkov (No. 54)'' |- |2018 |"[[Svešais starp savējiem]]" (''Homeland'') |seržants Rosens |2 sērijas |- |2018 |"[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]" (''Yellowstone'') |Karls Reinoldss |3 sērijas |- |2018 |"[[Mersedesa kungs]]" (''Mr. Mercedes'') |detektīvs Daniels Markss |2 sērijas |- |2021 |"[[Deksters. Jaunās asinis]]" (''Dexter: New Blood'') |Edvards Olsens |3 sērijas |- |2021 |''[[FBI: International]]'' |Stīs Vebs |sērija: ''Secrets as Weapons'' |- |2018; 2022 |"[[Mežonīgo Rietumu pasaule]]" (''Westworld '') |pulkvedis Brigems |2 sērijas |- |2022 |''[[Partner Track]]'' |Teds Lasiters |5 sērijas |- |2023 |''[[The Rookie: Feds]]'' |Džeks Tvohejs |sērija: ''Red One'' |- |2024 |''[[Elsbeth]]'' |leitnants Deivs Nunans |otrā plāna loma; 7 sērijas |- |2024 |[[Likums un kārtība (seriāls)|Līkums un kārtība]] (''Law & Order'') |kapteinis Gregs Stokvels |sērija: ''Bad Apple'' |- |2025 |''[[Zero Day]]'' |Šreihers |3 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lene, Fredriks}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] nwqptpyjbbetuamtcmr4put0630pulv 0 610431 4519666 4516612 2026-09-09T17:20:46Z Biafra 13794 /* Augusts */ Livio Beruti 4519666 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase. * [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]]. * {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. * [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]. * [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notika [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]], kurā uzvarēja Zviedrijas izlase. === Maijs === * [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]'', kurā uzvarēja dāņu riteņbraucējs [[Jonass Vingegors]]. * [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], kurā par čempioniem kļuva [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlases]] hokejisti. * {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notika [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls, kurā [[Anglija]]s klubs ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību ''[[SC Freiburg]]''. * {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notika [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. Tajā vienspēlēs uzvarēja [[Aleksandrs Zverevs]] un [[Mirra Andrejeva]]. * {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notika [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls, kurā pirmo Eiropas trofeju kluba vēsturē izcīnīja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'', kas ar 1:0 uzvarēja ''[[Rayo Vallecano]]''. * {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notika [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls, kurā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Francija]]s klubs ''[[Paris Saint-Germain]]'', kas pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' no [[Anglija]]s. === Jūnijs === * {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notika [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]], kurā savu otro titulu izcīnīja [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlase]]. * {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notika [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Janniks Sinners]] un [[Linda Noskova]]. === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]'', kurā savu piekto karjeras titulu izcīnīja slovēņu riteņbraucējs [[Tadejs Pogačars]]. * {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notika [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiek XX [[Vidusjūras spēles]]. * {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|6|N}} — [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiek [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm]]. * {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiek [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. * [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]]. * [[9. septembris|9.]]—{{dat||9|26|N}} — [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Rumānija|Rumānijā]] un [[Somija|Somijā]] notiks [[Eiropas čempionāts volejbolā vīriešiem]]. * [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā. * {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]]. * [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]. === Oktobris === * {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]]. === Decembris === * [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā) * [[7. janvāris]]: ** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā) ** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā) ** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā) <gallery> Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] </gallery> === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā) * [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā) * [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]] Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]] </gallery> === Marts === * [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] ** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) ** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]] Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā) * [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[11. maijs]] — [[Brendons Klārks]] (''Brandon Clarke''), ASV basketbolists (dzimis 1996. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[21. maijs]] — [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) * [[28. maijs]]: ** [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), kanādiešu hokejists (dzimis 1965. gadā) ** [[Jevgēņijs Šukļins]] (''Jevgenijus Šuklinas''), krievu izcelsmes Lietuvas kanoe airētājs un politiķis (dzimis 1985. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]] (''Владимир Синицын''), krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Jason Collins Nets 2014.jpg|[[Džeisons Kolinss]] Claude-Lemieux-circa-1999-2000.jpg|[[Klods Lemjē]] </gallery> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Šarpars]] (''В'ячеслав Шарпар ''), Ukrainas futbolists (dzimis 1987. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Steisijs Kings]] (''Stacey King''), ASV basketbolists (dzimis 1967. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Vlads Garasts]] (''Vladas Garastas''), Lietuvas basketbola treneris un funkcionārs (dzimis 1932. gadā) <!-- <gallery> ..|[[..]] </gallery> --> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Billijs Rejs Smits jaunākais]] (''Billy Ray Smith Jr.''), amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1961. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Garfield Sobers, 1956.jpg|[[Gārfīlds Soberss]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] NIRMAL PURJA "NIMS".jpg|[[Nirmals Purdža]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[13. augusts]]: ** [[Pričards Kolons]] (''Prichard Colón''), ASV dzimis Puertoriko bokseris (dzimis 1992. gadā) ** [[Dumitru Marku]] (''Dumitru Marcu''), Rumānijas futbolists (dzimis 1950. gadā) * [[21. augusts]] — [[Zolani Tete]] (''Zolani Tete''), Dienvidāfrikas bokseris (dzimis 1988. gadā) * [[28. augusts]] — [[Nikolae Ungureanu]] (''Nicolae Ungureanu''), Rumānijas futbolists (dzimis 1956. gadā) <gallery> Berruti.JPG|[[Livio Beruti]] Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]] Nicolae Ungureanu.jpg|[[Nikolae Ungureanu]] </gallery> <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2026. gads sportā| ]] ad9t5bs7gc3idheo85t4qcmwmj9fg9i 0 610729 4519586 4505074 2026-09-09T15:10:23Z Bendžamins 76862 4519586 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|6|3}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 0 | caps3 = 22 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Kuritibas "Coritiba"|Coritiba]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Kuritiba}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 168 | image = | caption = | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17 | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalyears2 = 2023—2024 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 25 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Jans Koutu | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2020 | years2 = 2020—2025 | years3 = 2020—2021 | years4 = 2021—2022 | caps4 = 28 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 68 | goals5 = 13 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 21 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years7 = 2025— | caps7 = 19 | goals7 = 2 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years8 = 2026— | caps8 = 1 | goals8 = 0 }} '''Jans Buenu Koutu''' ({{Val|pt|Yan Bueno Couto}}, dzimis {{Dat|2002|6|3}}) ir [[Brazīlieši|brazīliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Koutu spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Como 1907|Como]]'', kas viņu īrē no [[Dortmundes "Borussia"]]. Karjeru sācis Brazīlijas komandā [[Kuritibas "Coritiba"]]. 2020. gadā pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Ticis izīrēts Spānijas komandai ''[[Girona FC|Girona]]'', Portugāles komandai ''[[SC Braga|Braga]]'' un Vācijas komandai [[Dortmundes "Borussia"]]. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Koutu, Jans}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Paranā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kuritibas "Coritiba" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Braga spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] i3zz1243hfq9z2ti034ed1xsn1zd2oz 0 611035 4519640 4344021 2026-09-09T16:22:39Z Bendžamins 76862 4519640 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|10}} | birth_place = | caps1 = 41 | caps2 = 110 | caps3 = 20 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Beluorizonti}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Venezia FC|Venezia]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 185 | image = Juan Jesus Inter (2).jpg | caption = Žuans Žezuss 2014. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalyears2 = 2012 | nationalyears1 = 2009—2011 | nationalcaps1 = 17 | pcupdate = {{dat|2026|09|09|sk|bez}} | name = | playername = Žuans Žezuss | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2011 | years2 = 2012—2016 | years3 = 2016—2017 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2012—2014 | years4 = 2017—2021 | caps4 = 29 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years5 = 2021—2026 | caps5 = 99 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia FC|Venezia]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Žuans Giļerme Nuniss Žezuss''' ({{Val|pt|Juan Guilherme Nunes Jesus}}, dzimis {{Dat|1991|6|10}}) ir [[Brazīlieši|brazīliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Žezuss spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Venezia FC|Venezia]]''. Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandā ''[[SC Internacional|Internacional]]'' un Itālijas komandās [[Milānas "Internazionale"]] un ''[[AS Roma|Roma]]''. Ar ''Napoli'' komandu divas reizes uzvarējis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. [[Brazīlijas futbola izlase]]s rindās no 2012. gada līdz 2014. gadam aizvadījis četrus mačus. Pārstāvot Brazīliju, izcīnījis sudraba medaļu [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Internacional''' * [[Copa Libertadores]]: 2010 * [[Campeonato Gaúcho]]: 2011 * [[Recopa Sudamericana]]: 2011 '''Napoli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024—25]] '''Brazīlija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Žezuss, Žuans}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minasžeraisā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] 53lekk92a0h55ugxczl9wqkuw67441h 0 617808 4519571 4519476 2026-09-09T14:37:52Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4519571 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste | attēls = Interpolitex_2013_(536-18).jpg | paraksts = AK-101 | nosaukums = AK-101 | valsts = {{RUS}} | tips = [[triecienšautene]] | konstruktors = [[Mihails Kalašņikovs]] (koncepcija) | konstruktori = | ražotājs = [[Iževskas mašīnbūves rūpnīca]] / [[Kalašņikova koncerns]] | ražošanā_no = [[1994. gads|1994. gada]] | bruņojumā = ierobežoti (eksports) | patronu_tips = 5,56 × 45 mm NATO | darbības_princips = gāzu darbību, rotējošs aizslēgs | šaušanas_ātrums = ~600 šāvieni minūtē | sākuma_ātrums = ~910 m/s | attālums = ~1 000 m | masa = ~3,6 kg | garums = ~934 mm | stobrs = ~415 mm | pārlādes_sistēma = [[magazīna]] | patronas_aptverē = 30 | tēmēklis = mehāniskais sektoru | versijas = AK-101, AK-102 | daudzums = ierobežots }} '''AK-101''' ir [[Krievija]]s [[triecienšautene]], kas izstrādāta 1990. gados kā [[AK-74M]] eksporta variants NATO standarta 5,56×45 mm patronai. Ierocis paredzēts ārvalstu tirgum un nav plaši izmantots [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajos spēkos]]. AK-101 saglabā Kalašņikova sērijai raksturīgo uzticamību, vienlaikus pielāgojoties Rietumu munīcijas standartiem. Konstrukcija ietver plastmasas laidi un detaļas, kā arī uzlabotu stobra bremzi—kompensatoru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{Kalašņikovs šaujamieroči}} [[Kategorija:Krievijas šaujamieroči]] [[Kategorija:5,56 mm šaujamieroči]] [[Kategorija:Triecienšautenes]] 4hbxmxpayzrd2qkmoxiy048dx62hqzi 10 619204 4519738 4518971 2026-09-10T03:48:26Z Baisulis 11523 papildināts...... 4519738 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Pazudušie | title = "[[Pazudušie]]" sēriju saraksts | state = {{{state|autocollapse}}} | listclass = hlist | group1 = [[Pazudušie (1. sezona)|1. sezona]] | list1 = * "[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija]]" * ''[[Tabula Rasa]]'' * ''[[Walkabout (Pazudušie)|Walkabout]]'' * ''[[White Rabbit (Pazudušie)|White Rabbit]]'' * ''[[House of the Rising Sun (Pazudušie)|House of the Rising Sun]]'' * ''[[The Moth]]'' * ''[[Confidence Man]]'' * ''[[Solitary]]'' * ''[[Raised by Another]]'' * ''[[All the Best Cowboys Have Daddy Issues]]'' * ''[[Whatever the Case May Be]]'' * ''[[Hearts and Minds]]'' * ''[[Special]]'' * ''[[Homecoming (Pazudušie)|Homecoming]]'' * ''[[Outlaws (Pazudušie)|Outlaws]]'' * ''[[...In Translation]]'' * ''[[Numbers (Pazudušie)|Numbers]]'' * ''[[Deus Ex Machina (Pazudušie)|Deus Ex Machina]]'' * ''[[Do No Harm]]'' * ''[[The Greater Good]]'' * ''[[Born to Run (Pazudušie)|Born to Run]]'' * ''[[Exodus, Part 1]]'' * ''[[Exodus, Part 2]]'' | group2 = [[Pazudušie (2. sezona)|2. sezona]] | list2 = * ''[[Man of Science, Man of Faith]]'' * ''[[Adrift (Pazudušie)|Adrift]]'' * ''[[Orientation]]'' * ''[[Everybody Hates Hugo]]'' * ''[[...And Found]]'' * ''[[Abandoned (Pazudušie)|Abandoned]]'' * ''[[The Other 48 Days]]'' * ''[[Collision]]'' * ''[[What Kate Did]]'' * ''[[The 23rd Psalm]]'' * ''[[The Hunting Party (Pazudušie)|The Hunting Party]]'' * ''[[Fire + Water]]'' * ''[[The Long Con]]'' * ''[[One of Them]]'' * ''[[Maternity Leave]]'' * ''[[The Whole Truth (Pazudušie)|The Whole Truth]]'' * ''[[Lockdown]]'' * ''[[Dave (Pazudušie)|Dave]]'' * ''[[S.O.S. (Pazudušie)|S.O.S.]]'' * ''[[Two for the Road (Pazudušie)|Two for the Road]]'' * ''[[? (Pazudušie)|?]]'' * ''[[Three Minutes]]'' * ''[[Live Together, Die Alone]]'' | group3 = [[Pazudušie (3. sezona)|3. sezona]] | list3 = * ''[[A Tale of Two Cities (Pazudušie)|A Tale of Two Cities]]'' * ''[[The Glass Ballerina]]'' * ''[[Further Instructions]]'' * ''[[Every Man for Himself]]'' * ''[[The Cost of Living]]'' * ''[[I Do (Pazudušie)|I Do]]'' * ''[[Not in Portland]]'' * ''[[Flashes Before Your Eyes]]'' * ''[[Stranger in a Strange Land]]'' * ''[[Tricia Tanaka Is Dead]]'' * ''[[Enter 77]]'' * ''[[Par Avion]]'' * ''[[The Man from Tallahassee]]'' * ''[[Exposé]]'' * ''[[Left Behind]]'' * ''[[One of Us]]'' * ''[[Catch-22]]'' * ''[[D.O.C.]]'' * ''[[The Brig]]'' * ''[[The Man Behind the Curtain]]'' * ''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]'' * ''[[Through the Looking Glass]]'' | group4 = Miniseriāls | list4 = * "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]" | group5 = [[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]] | list5 = * ''[[The Beginning of the End]]'' * ''[[Confirmed Dead]]'' * ''[[The Economist (Pazudušie)|The Economist]]'' * ''[[Eggtown]]'' * ''[[The Constant]]'' * ''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]'' * ''[[Ji Yeon]]'' * ''[[Meet Kevin Johnson]]'' * ''[[The Shape of Things to Come]]'' * ''[[Something Nice Back Home]]'' * ''[[Cabin Fever]]'' * ''[[There's No Place Like Home]]'' | group6 = [[Pazudušie (5. sezona)|5. sezona]] | list6 = * ''[[Because You Left]]'' * ''[[The Lie]]'' * ''[[Jughead]]'' * ''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]'' * ''[[This Place Is Death]]'' * ''[[316 (Pazudušie)|316]]'' * ''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]'' * ''[[LaFleur]]'' * ''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]'' * ''[[He's Our You]]'' * ''[[Whatever Happened, Happened]]'' * ''[[Dead Is Dead]]'' * ''[[Some Like It Hoth]]'' * ''[[The Variable]]'' * ''[[Follow the Leader]]'' * ''[[The Incident]]'' | group7 = [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]] | list7 = * ''[[LA X]]'' * ''[[What Kate Does]]'' * ''[[The Substitute]]'' * ''[[Lighthouse (Pazudušie)|Lighthouse]]'' * ''[[Sundown]]'' * ''[[Dr. Linus]]'' * ''[[Recon]]'' * ''[[Ab Aeterno]]'' * ''[[The Package]]'' * ''[[Happily Ever After]]'' * ''[[Everybody Loves Hugo]]'' * ''[[The Last Recruit]]'' * ''[[The Candidate]]'' * ''[[Across the Sea]]'' * ''[[What They Died For]]'' * ''[[The End (Pazudušie)|The End]]'' | group8 = Epilogs | list8 = * ''[[The New Man in Charge]]'' | group9 = Tēli | list9 = * [[Leslijs Arcts]] * [[Būns Kārlails]] * [[Edvards Marss]] * [[Ītans Roms]] * ([[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|seriāla tēlu saraksts]]) | group10 = Saistīti | list10 = * ''[[Dharma Initiative]]'' * ''[[Oceanic Airlines]]'' }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Pazudušie|*]] </noinclude> q3fjztupsbrtbmycdvgy915uhyw9e76 0 619435 4519612 4519026 2026-09-09T15:49:26Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa gadalaikiem */ 4519612 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref> [https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref> [https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref> [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref> [https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] a9x2fiuur04s542esp9zpkhj4nar66s 4519690 4519612 2026-09-09T18:31:26Z DrewAir 91233 /* Septembris */ 4519690 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref> [https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref> [https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref> [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref> [https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] tika atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] goqbeliz4gw6ex02n7sipf3cfm9cbm1 4519805 4519690 2026-09-10T08:22:52Z DrewAir 91233 /* Septembris */ 4519805 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref> [https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref> [https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref> [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref> [https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] tika atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsnedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] o3xp3duk1u2dmzxm4dcb7hiq3c7kuzy 0 624672 4519781 4504094 2026-09-10T06:23:51Z Gogulis 142110 Pievienoti vairāki jauni darbi ar atsaucēm 4519781 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Juris Gogulis gribuvasaru-lv (804) Original.jpg|thumb|Foto: Jānis Romanovskis]] '''Juris Gogulis''' (dzimis {{dat|1991|11|26}} Rīgā) ir latviešu horeogrāfs, dejas pedagogs un radošās video aģentūras ''Wind Films'' izveidotājs un līdzīpašnieks. == Karjera == Deju gaitām pievērsās 17 gadu vecumā. 2013. gadā nodibināja [[Olaines 1. vidusskola]]s jauniešu deju kolektīvu "Dzērve", kuru vadīja līdz 2018. gadam. 2018./2019.gada sezonu strādāja [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļēviča]] deju skolā "Dzirnas". 2010. gadā kopā ar domubiedriem dibināja [[Latvijas Universitāte]]s deju ansambli "Pērle"; 2019. gadā kļūst par ansambļa repetitoru. No 2019. gada ir pasaules latviešu deju kopas [[2x2]] vadītājs; piedalās [[Latvija]]s, [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkos]]. 2024. gadā kļuva par Latvijas Nacionālā Kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/konsultativa-padome|title=Konsultatīvā padome {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] 2022. gada Ziemassvētku izrādes "Spuldzēs aizdegts prieks" horeogrāfs. TV projektu — koncertuzveduma "Ausa saule pār Latviju", bērnu [[Animācijas filma|animācijas]] raidījumu "Ucipuci"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lns.lv/lat/?doc=21184|title=Iemīļotais bērnu raidījums UCIPUCI turpmāk būs pieejams ar zīmju valodas tulkojumu - Latvijas Nedzirdīgo savienība|website=www.lns.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> un "[[Ričijs Rū]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/ricijs-ru-pie-skatitajiem-atgriezas-ar-jauna-formata-muzikalu-raidijumu-14332673|title=Ričijs Rū pie skatītājiem atgriežas ar jauna formāta muzikālu raidījumu|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> — režisors un producents. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] dziesmuspēles "Tobāgo!" 2024.-2025. gada sezonas horeogrāfs-inscenētājs. 2025. gada dejas eposa "Düna" — ''Dziesma dejo. Deja skan''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/dziesma-dejo-deja-skan-stasts-par-to-no-skatitaju-41-rindas/|title=“Dziesma dejo. Deja skan” – stāsts par to no skatītāju 41. rindas|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2025-08-25|language=en}}</ref> — virsvadītājs [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]]. 2018. gada video darba "Es izjāju prūšu zemi" Ņujorkā autors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/personiba/juris-un-girts-nujorka-radija-klipu-es-izjaju-prusu-zemi.200967|title=Juris un Ģirts, Ņujorkā radīja klipu Es izjāju prūšu zemi|last=Nagle|first=Gunita|website=IR.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-10-17|language=lv}}</ref>. Latvijas Nacionālā teātra izrādes "Ferdinands un Luīze" (2021—2024) dalībnieks — riggeris (rež. [[Dita Lūriņa]]), Filmējies [[HBO]] miniseriālā "[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]" (rež. Filips Martins)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/miniseriala-katrina-ii-liela-pirmizrade-latvija-un-pasaule-notiks-vienlaikus.a333033/|title=Miniseriāla «Katrīna II Lielā» pirmizrāde Latvijā un pasaulē notiks vienlaikus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> un [[Vācija]]s / [[Austrija]]s TV seriālā "[[Sisi (seriāls)|Sisi]]". 2024. gadā kā producents un režisors uzsāk plānošanas darbus pie savas pirmās [https://tv3.lv/dzivesstils/sievietei/latvietes-nujorka-top-filma-par-sievietem-kuras-uzdrosinajusas-piepildit-savus-sapnus/ dokumentālās filmas "Sapņu Ķērējs - Ņujorka"] par iedvesmojošām un drosmīgām latviešu sievietēm [[Ņujorka|Ņujorkā]]. 2026. gada septembrī tiek publiskots pirmais filmas [https://www.youtube.com/watch?v=TWyK5XkGOAM tīzeris.]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/kd/kinotv/tiek-uznemta-dokumentala-filma-par-latviesu-sievietem-nujorka|title=Tiek uzņemta dokumentālā filma par latviešu sievietēm Ņujorkā|website=Diena|access-date=2026-09-10|date=2026-09-03|language=lv}}</ref> Pirmā augstākā izglītība iegūta 2013. gadā — kultūras tūrisma biznesa vadībā — Alberta koledžā. Laika posmā 2011. — 2015. ir [[Klinšu kāpšana|kāpšanas sienu un aktīvā tūrisma instruktors]]. 2017. gadā kā horeogrāfs absolvē [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]]. Kā diplomizrādi izveido savu pirmo lielformāta darbu — dejas izrādi "Vēja stāsts",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/latviesu-dejas-izrade-veja-stasts/|title=Latviešu dejas izrāde "Vēja stāsts"|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-04-05|language=en}}</ref>, kuras pirmizrāde notika Dailes teātra lielajā zālē un tajā dejo 36 dejotāji no 11 dažādiem Rīgas tautas deju ansambļiem. 2018.gadā izrāde tiek atrādīta [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Limbaži|Limbažos]] un [[Līvāni|Līvānos]]. 2019. gadā to nominēja pirmajai Latvijas [[Dejas balva]]i kategorijās "Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs/e" un "Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dejasbalva.lv/2017-2018/skatuviskas-tautas-dejas-uzvedums-vai-notikums/izrade-veja-stasts/|title=Izrāde “Vēja stāsts” {{!}} DEJAS BALVA|website=www.dejasbalva.lv|access-date=2026-03-01}}</ref> 2018. gada 18. novembra Līvānu koncertuzveduma horeogrāfs. Ir vadījis latviešu skatuviskās dejas meistarklases [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Indija|Indijā]]. Zināmākā skatuviskā deja ir "Sirmgalvis vecītis", kura tapa 2023. gadā un pirmizrādi piedzīvoja ASV Dziesmu un deju svētkos. 2026. gada [https://www.dziesmusvetki.us/lv XVI Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētkos ASV] deja "Kod īt iz balli" guva konkursa augstāko novērtējumu. Pirmā veidotā deja — "Kur deg mana uguntiņa" (2014), kas XVII Jaunrades deju konkursā ieguva 2. vietu. Dejas, kuras godalgotas Jaunrades deju konkursā 2025. un 2026. gadā — "Tilžas dancis", "Rullāti", "Cirļim, cirļim,", "Aiz kū munā galveņā" un "Zīlānu dancis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-noskaidroti-xxv-jaunrades-deju-konkursa-laureati|title=Valmierā noskaidroti XXV Jaunrades deju konkursa laureāti {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> Citas zināmas dejas, kuras izpilda deju kolektīvi ir "Izauga mātei brīnuma meitra", "Treis muoseņas", "Divi dienas mežā gāju" un "Vīna moza skaista dīna". 2025. gada pavasarī par godu Pērles 15. sezonas jubilejas svinībām, izveidoja [[Mūzikls (teātris)|muzikālu dejas izrādi]] "Iz zaļa zora",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/da-perle-atgriezas-ar-jaudigaku-versiju-skatuviskas-dejas-izradei-iz-zala-zora/|title=DA "Pērle" atgriežas ar jaudīgāku versiju skatuviskās dejas izrādei "Iz zaļa zora"|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuru jubilejas uzveduma formātā izrādīja Līvānos un Rīgā ([[VEF Kultūras pils]]). 2026. gadā atrādīja neatkarīgo lielformāta dejas izrādi [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Preiļu novads|Preiļu novadā]], [[Ogre|Ogrē]], [[Ropažu novads|Ropažos]], [[Valmiera|Valmierā]] un [[Rīga|Rīgā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gogulis, Juris}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horeogrāfi]] jtrxdoa6au0p6e8v0nb4bzj67xb3f0j 0 626293 4519686 4461717 2026-09-09T18:26:15Z Biafra 13794 t. 4519686 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kotrīna Zīle | vārds_orig = ''Kotryna Zylė'' | attēls = Kotryna Zylė.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1986 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa|td=Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Lietuva|Viļņa}} | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Vītenis Zilinsks | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstniece]] | rakstīšanas valoda = [[lietuviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Kotrīna Zīle''' ({{val|lt|Kotryna Zylė}}, īstajā uzvārdā '''Zilinskiene''', dzimusi {{dat|1986|1|27}} [[Viļņa|Viļņā]]) ir [[Lietuva|lietuviešu]] [[rakstniece]], ilustratore un grafikas dizainere.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.lithuanianculture.lt/lithuanian-culture-guide/2024/11/05/kotryna-zyle-2/|title=Kotryna Zylė|website=Lithuanian Culture Institute|access-date=2026-03-18|language=en-US}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi un augusi Viļņā. Studējusi [[Viļņas Mākslas akadēmija|Viļņas Mākslas akadēmijā]], vienu gadu studējusi [[Milānas Politehniskā Universitāte|Milānas Politehniskajā universitātē]] [[Itālija|Itālijā]]. 2008. gadā ieguvusi grafikas dizaina grādu, bet 2010. gadā — maģistra grādu grafikas dizainā. Studiju laikā viņa sāka dziļāk iedziļināties kultūras mantojuma vizuālajā komunikācijā un ieinteresējās par [[Lietuviešu mitoloģija|lietuviešu mitoloģiju]]. Ilustrējot grāmatas, radās vēlme izveidot grāmatu pilnībā pašai, gan tekstu, gan zīmējumus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/01.10.2023-lasitprieks-ir-ka-viruss-intervija-ar-lietuviesu-rakstnieci-kotrinu-zili.a526039/|title=Lasītprieks ir kā vīruss. Intervija ar lietuviešu rakstnieci Kotrīnu Zīli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-18|language=lv}}</ref> 2012. gadā viņa sāka rakstīt un ilustrēt savu pirmo grāmatu bērniem "Mazais milzis". Nākošā, "Lielo būtņu grāmata", bija domāta kā enciklopēdija stāstu formā.<ref name=":1" /> Arī turpmākajā daiļradē spēcīgi mitoloģijas un maģiskā reālisma elementi.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/radio-maza-lasiitava/mitologija-gulamrajoni-un-magiska-realisma-linaudekls-kotrina-zi.a217531/|title=Mitoloģija, guļamrajoni un maģiskā reālisma linaudekls: Kotrīna Zīle "Mīļotie kauli"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2026-03-18|language=lv}}</ref> Ģimene — vīrs Vītenis Žilinsks, [[arhitekts]]. Ir meita un dēls. Kopš 2010. gada viņa ir vizuālās komunikācijas studijas "Prim Prim" līdzīpašniece un radošā direktore. Kopš 2017. gada Zīle ir viena no Bērnu un jaunatnes literatūras festivāla "Bērnu grāmatu sala" un tā laikā notikušās "Bērnu grāmatu konferences" veidotājiem un organizatorēm. Lietuvas Grafikas dizaina asociācijas biedre kopš 2010. gada. Starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras padomes (''IBBY'') locekle kopš 2018. gada. 2023. gadā piedalījās Bērnu un jauniešu literatūras festivālā [[Sigulda|Siguldā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7870163/kura-ir-tava-milaka-lasisanas-vieta-atbild-raksnieces-luize-pastore-un-kotrina-zile|title=Kura ir tava mīļākā lasīšanas vieta? Atbild raksnieces Luīze Pastore un Kotrīna Zīle|work=Grāmatas|access-date=2026-03-18|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == * „Milžinas mažylis“ (Aukso žuvys, 2014) — iekļauta 2014. gada piecu labāko bērnu grāmatu sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://metuknygosrinkimai.skaitymometai.lt/index.php?-995494288|title=Metų knygos rinkimai - Knygų vaikams penketukas|website=metuknygosrinkimai.skaitymometai.lt|access-date=2026-03-18|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807130627/http://metuknygosrinkimai.skaitymometai.lt/index.php?-995494288}}</ref> 2019. gadā Kauņas Kamerteātrī tika iestudēta izrāde, kuras pamatā ir grāmata "Mazais milzis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kamerinisteatras.lt/Spektaklis/spektakliai/Milzinas-Mazylis/|title=MILŽINAS MAŽYLIS|website=kamerinisteatras.lt|access-date=2026-03-18|language=lt}}</ref> * „Didžioji būtybių knyga“ (Aukso žuvys, 2016) — ieguva galveno balvu bērnu grāmatu grupā kā skaistākā bērnu grāmata 2016. gadā nacionālajā grāmatu mākslas konkursā, 2018. gadā Kauņas Nacionālais drāmas teātris iestudēja izrādi, kuras pamatā ir "Lielo būtņu grāmata". * „Sukeistas“ (Aukso žuvys, 2019) — iekļauta 2019. gada četru labāko pusaudžu grāmatu sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://metuknygosrinkimai.skaitymometai.lt/index.php?-458408593|title=Metų knygos rinkimai - Knygos paaugliams|website=metuknygosrinkimai.skaitymometai.lt|access-date=2026-03-18|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807114145/http://metuknygosrinkimai.skaitymometai.lt/index.php?-458408593}}</ref> izdota arī latviski ("Samainītais").<ref>[https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/berniem-un-jaunatnei/dailliteratura-berniem-un-jaunatnei/gramatas-pusaudziem/dnpq-samainitais.html Jānis Roze]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lililasa.wordpress.com/2020/06/08/kotrina-zile-samainitais/|title=Kotrīna Zīle “Samainītais”|last=Lilita|website=Grāmatas kā hobijs|access-date=2026-03-18|date=2020-06-08|language=lv}}</ref> * „Mažas kaip vabalėlis“ („Dvi tylos“, 2020) — balva par labāko bērnu bilžu grāmatu.<ref>[https://www.lnb.lt/vaiku-naujienos/6974-paskelbti-ir-apdovanoti-geriausiu-2020-m-knygu-vaikams-ir-paaugliams-kurejai-2 LNB. Paskelbti ir apdovanoti geriausių 2020 m. knygų vaikams ir paaugliams kūrėjai]</ref> * „Siela sumuštinių dėžutėje“ (Aukso žuvys, 2021) — īso stāstu krājums, izdots arī latviski ("Dvēsele sviestmaižu kārbiņā").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literaturascelvedis.lv/post/z%C4%ABle-kotr%C4%ABna-dv%C4%93sele-sviestmai%C5%BEu-k%C4%81rbi%C5%86%C4%81|title=Zīle, Kotrīna. Dvēsele sviestmaižu kārbiņā|last=Rotgalvis|first=Emīls|website=Literatūras ceļvedis|access-date=2026-03-18|date=2023-10-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sandrakoka.com/blog/2023/1/kotrina-zile-dvesele-sviestmaizu-karbina|title=Kotrīna Zīle "Dvēsele sviestmaižu kārbiņā"|website=Zenfolio {{!}} Sandra Koka|access-date=2026-03-18|language=en-US}}</ref> * „Geriausia diena“ (kopā ar Ingu Dagili, 2022) — izdota arī latviski ("Labākā diena").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sandrakoka.com/blog/2024/12/kotrina-zile-inga-dagile-labaka-diena|title=Kotrīna Zīle, Inga Dagile "Labākā diena"|website=Zenfolio {{!}} Sandra Koka|access-date=2026-03-18|language=en-US}}</ref> * „Mylimi kaulai“ (2024)<ref name=":0" /> — izdota arī baltkrievu un latviešu valodās ("Mīļotie kauli"), autores pirmā grāmata pieaugušajiem.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bellit.info/roznaje/pfljaumbaum-anansuje-vykhad-pjerakladu-litouskaha-bestselljera.html|title=“Пфляўмбаўм” анансуе выхад літоўскага бэстсэллера – Белліт|access-date=2026-03-18|date=2025-02-28|language=be}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatizdeveji.lv/pasakums/rigas-gramatu-svetki-pavasaris-2026-kulturas-programma/|title=“Rīgas Grāmatu svētki – Pavasaris 2026” kultūras programma – Latvijas Grāmatizdevēju asociācija|access-date=2026-03-18|language=lv-LV}}</ref> == Apbalvojumi dizaina grafikā == * 2011. gads — pirmā vieta Lietuvas Eiropas Savienības prezidentūras logotipa konkursā * 2012. gads — pirmā vieta Lietuvas stenda logotipa konkursā Pasaules izstādē Korejā === Balvas par vizuālās komunikācijas studijā radītajiem darbiem === * Diploms skaistākās mācību grāmatas kategorijā 2012. gada Nacionālajā grāmatu mākslas konkursā * 2014. gadā nacionālajā konkursā "Labs dizains" piešķirta balva par zīmola "You&Oil" vizuālo identitāti, kā arī diploms par brīvdienu mājas "SAKA" vizuālo identitāti * 2014. gadā Zelta balva starptautiskajā konkursā " A'design award " par brīvdienu mājas "SAKA" vizuālo identitāti * 2015. gada nacionālā konkursa "Labs dizains" balva par sulas "MANA" vizuālo identitāti * 2018. gada Baltijas iepakojuma dizaina balvas NAPA — bronzas balva par kombučas "Būkčia" vizuālo identitāti == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kolbergs, Andris}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Viļņā dzimušie]] eu887ff8lxb1tnh6b53hlp0jzwlyu6k 0 627108 4519600 4449407 2026-09-09T15:29:27Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4519600 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mārtins Šorts | vārds_orig = ''Martin Short'' | attēls = Martin Short 2021.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Mārtins Šorts 2021. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|26}} | dz. vieta = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Hamiltona|3s=Hamiltona (Kanāda)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = komiķis, aktieris, scenārists | darbības gadi = 1972—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mārtins Heiters Šorts''' ({{Val|en|Martin Hayter Short}}; dzimis {{Dat|1950|3|26}}) ir [[Kanādieši|kanādiešu]] [[komiķis]], [[aktieris]] un [[scenārists]]. Savas karjeras laikā saņēmis divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]], divas [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s, kā arī vienu [[Tony balva|''Tony'' balvu]]. Šorts pazīstams ar dalību televīzijas šovos ''[[Second City Television]]'' un ''[[Saturday Night Live]]''. Šorts piedalījies tādās filmās kā ''[[Three Amigos]]'' (1986), ''[[Innerspace]]'' (1987), ''[[Three Fugitives]]'' (1989), "[[Līgavas tēvs]]" (1991), "[[Kapteinis Rons]]" (''Captain Ron'', 1992), ''[[Clifford (filma)|Clifford]]'' (1994), "[[Līgavas tēvs: otrā daļa]]" (1995), "[[Marss uzbrūk!]]" (1996), ''[[Jungle 2 Jungle]]'' (1997), ''[[Mumford]]'' (1999), "[[Santa Klauss 3: glābiņa nosacījums]]" (''The Santa Clause 3: The Escape Clause'', 2006) un "[[Iedzimtais netikums]]" (2014). Ierunājis lomas filmās ''[[The Pebble and the Penguin]]'' (1995), "[[Ēģiptes princis]]" (1998), "[[Ģeniālais Džimijs Neitrons]]" (2001), "[[Bagātību planēta]]" (2002), "[[Madagaskara 3]]" (2012), "[[Frankenkrancis]]" (2012) un "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (2013). Kopš 2021. gada Šorts, kopā ar [[Stīvs Mārtins|Stīvu Mārtinu]] un [[Selīna Gomesa|Selīnu Gomesu]] piedalās seriālā ''[[Only Murders in the Building]]''. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šorts, Mārtins}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu komiķi]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kanādiešu televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Kanādiešu scenāristi]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] bnp0uabb7atj1gbud968wt13b9h65s8 0 627993 4519774 4467356 2026-09-10T06:08:58Z Meistars Joda 781 4519774 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Plūmju rakija]] '''Rakija''' ({{val|sq|raki}}, {{val|bg|ракѝя}}, [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] un {{val|hr|rakija}}, {{val|ro|rachiu}}, [[serbu valoda|serbu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] un {{val|cnr|ракија}}) ir tradicionāls [[Balkānu pussala|Balkānu]] [[stiprie spirtotie dzērieni|stiprais spirtotais dzēriens]] ([[brendijs]]), ko iegūst, [[pārtvaice|pārtvaicējot]] dažādus [[raudzēšana|raudzētus]] [[Augļi|augļus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/best-rated-spirits-in-serbia|title=Best Serbian Spirits}}</ref> Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), ko [[Serbija|Serbijā]] uzskata par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citi rakijas veidi, piemēram: * ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]; * ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]]; * ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]]; * ''dunjevača'' — no [[parastā cidonija|cidonijām]]. Tās alkohola saturs parasti ir 40–60 %, bet mājās gatavotai rakijai alkohola saturs var būt vēl lielāks. Dzērienu tradicionāli gatavoja lauku saimniecībās, pārtvaicējot raudzētu augļu masu vara pārtvaices aparātos. Ražošanas metodes un receptes bieži tiek nodotas paaudzēs. Daļu rakijas iztur ozolkoka mucās, piešķirot tai dzintara krāsu un izteiktāku garšu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stiprie spirtotie dzērieni]] akavgcwznsu6k54w9zehor2olsh4tls 0 630916 4519696 4478107 2026-09-09T18:40:52Z Biafra 13794 4519696 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 310px | attēls = Cephalaspis Wiki1.png | att_nosaukums = Kaulvairodzis {{TaksoSaite|Cephalaspis lyelli}} no priekšpuses | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Cephalaspidomorphi | klase_lv =Cefalaspidomorfi | apakšklase =Osteostraci | apakšklase_lv =Kaulvairodži | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Osteostraci <small>Lankester, 1868</small> }} '''Kaulvairodži''' (''Osteostraci'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] apakšklase. Šīs apakšklases izveidošana tiek piedēvēta britu zoologam [[Edvīns Rejs Lankesters|Edvīnam Rejam Lankesteram]], pamatojoties uz viņa 1868. gada darbu. Kaulvairodži dzīvoja no [[Augšsilūrs|vēlā silūra]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == [[Attēls:Janaspis.jpg|thumbnail|right|300px|Kaulvairodža ''[[Janaspis newtonensis]]'' galvas bruņa<br />(ar tumšāku iekrtāsoti dorsālais un laterālie laukumi)]] Kaulvairodžiem ķermeņa priekšējo daļu klāj konsolidēta [[Galvas bruņa|galvas]] vai [[galvķermeņa bruņa]]. Beidzamais variants ir gadījumos, kad ar bruņu tiek apklāta arī ķermeņa segmentu daļa ([[trematopsīdas]] un [[tiestīdas]]). Bruņa var būt līdz 40 cm gara, trīsstūrveidīga, pusapaļa, vai ovāla, reizēm ar vienu vai diviem rostrālajiem un kornuālajiem izaugumiem, dorsālo izaugumu vai dzelksni. Bruņas dorsālā virsma ir izliekta, bet ventrālā — plakana vai izliekta. [[Orālbranhiālais dobums|Orālbranhiālā dobuma]] ventrālais logs ir klāts ar tesērām vai sīkām plātnītēm, starp kurām orālās reizēm izceļas. Gar loga malām izvietojas divas [[Žaunu atveres|žaunu atveru]] rindas, kuras sākas uzreiz aiz spraugveidīgas [[mute]]s atveres. Kaulvairodžiem ir desmit [[žaunu maisi]]. Bruņas dorsālās virsmas centrā atrodas [[orbītnazohipofīzes komplekss]]. Tajā ietilpst: priekšpusē izvietota spraugveidīga [[nazohipofīze]]s atvere, kas atrodas nelielā bruņas padziļinajumā, kā arī nelielas [[acu orbīta]]s un [[pineālā atvere]], bieži vien vienā orbītpineālajā logā. Pineālais orgāns ir piesegts ar atbilstošu plātni. [[Acs|Acu]] orbītās bija [[sklerotiskie gredzeni]] un bieži vien pārkaulota [[sklēra]]. Bez šī kompleksa bruņas dorsālajā pusē ir viens [[Dorsālais sensoru laukums|dorsālais]] un pāris [[Laterālie sensoru laukumi|laterālo sensoro laukumu]], kā arī reizēm endolimfātisko kanālu izejas. Laterālie laukumi var būt gari, gar gandrīz visu bruņas laterālo malu vai arī ieapaļu atveru virknes veidā. Šos laukumus nosedz sīkas [[tesēras]] un tos lieli kanāli savieno ar labirintu. [[Endoskelets]] ir masīvs un veidots no [[Skrimslis|skrimšļa]] un ar perihondrāliem pārkaulojumiem. Kaulvairodžiem bija [[žaunu loki]] un žaunu maisi bija nodalīti ar skrimšļa ribām. [[Galva]]i iekšējā ausī bija divi [[pusapļa kanāli]], lielas galvas [[vēnas]], kā arī labi attīsīta mutes un [[Žaunas|žaunu]] [[muskulatūra]]. Mutes atveres augšējā daļā atradās [[supraorālais laukums]] ar pauguriņiem. Bruņa bija veidota no [[kaulaudi]]em, bieži vien ar [[mezodentīns|mezodentīna]] ārējo slāni. Tā bija klāta ar tesērām vai pauguriņiem, bet reizēm gluda. [[Sānu līnija]]s kanāli atveras vagu vai poru veidā, galvenokārt bruņas dorsālajā pusē. Ķermenim bija pāra [[Spuras|spuru]] izaugumi ([[krūšu spura]]s) ar iekšēju muskulatūru. Tās bija klātas ar sīkām [[Zvīņas|zvīņām]] un varēja būt stenobazālas vai eiribazālas. Bruņai priekš stiprināšanās bija īpaši padziļinājumi. [[Astes spura]] ir epicerkāla, bet [[Muguras stiegra|horda]] iestiepās epihordālajā daivā. Kaulvairodžiem parasti bija viena vai divas [[muguras spura]]s. Dažām formām tās, kā arī krūšu spuras, varēja arī nebūt. Reizēm zem astes spuras bija nodalīta neliela daiva (modificēta [[anālā spura]]). Zvīņojumu veido [[kores zvīņas]] un garas sānu zvīņas. Kores zvīņas veido dorsālo rindu. Viena no kores zvīņām, lielāka par pārējām, var atrasties muguras spuras priekšpusē, atgādinot dažu zivju spuras dzelksni.<ref>Черепанов Г.О., Иванов А.О. Ископаемые высшие позвоночные. СПб., 2007, 69-71. lpp.</ref> == Sistemātika == Kaulvairodžu apakšklases sistemātika: * apakšklase: '''''Osteostraci''''' <small>Lankester, 1868</small> † :* kārta: ''[[Ateleaspidiformes]]'' <small>Tarlo, 1967</small> † :* kārta: ''[[Benneviaspidiformes]]'' <small>Afanassieva, 1991</small> † :* kārta: ''[[Cephalaspidiformes]]'' <small>Berg, 1937</small> † :* kārta: ''[[Kiaeraspidiformes]]'' <small>Stensiö, 1932</small> † :* kārta: ''[[Tremataspidiformes]]'' <small>Berg, 1937</small> † (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bezžokļaiņi]] onrowr3y5cqjzcjet2a37vujklabj40 0 632816 4519649 4473796 2026-09-09T16:43:55Z Mahris1 52592 Locījums 4519649 wikitext text/x-wiki '''Rūdolfs Brēmanis''' (dzimis 1983. ɡada 16. februārī) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un bijušais diplomāts. [[Rīgas dome]]s deputāts un [[Apvienība Jaunlatvieši|Apvienības “Jaunlatvieši”]] vadītājs, aɡrāk partijas "[[Katram un katrai]]" biedrs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1983. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] Edgara Brēmaņa un [[Silvija Skulme|Silvijas Skulmes]] ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/R%C5%ABdolfs-Br%C4%93manis/6000000175838814846 geni.com]</ref> Mācījās [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā]], tad studēja politiku un starptautiskās attiecībās [[Tallina]]s Konkordijas, tad [[Audentes Starptautiskā Universitāte|Audentes universitātē]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], 2007. ɡadā ieɡuva maģistra grādu,<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/32790-rudolfs-bremanis/ Kandidātu saraksti]</ref> bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis Starptautiskajā atjaunojamo energoresursu aģentūrā un strādāja par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītāju, Latvijas vēstniecības [[ASV]] otro sekretāru, Ārlietu ministrijas politisko un attīstības padomnieku Afganistānā. Brēmanis bija SIA ''Middle East Latvia Holding'' valdes priekšsēdētājs un kā pilnvarotais lietvedis vadīja Latvijas vēstniecību AAE [[Abū Dabī]]. Ārlietu ministrija darba attiecības ar viņu izbeidza 2017. gada 31. janvārī, kad viņu apsūdzēja par Latvijai piederošu finanšu līdzekļu piesavināšanos vairāk nekā 102 721 eiro apmērā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/521255-tiesa-turpinas-skatit-lietu-pret-rigas-domnieku-bremani.htm 102 tūkstošu piesavināšanās: turpinās tiesu darbi pret Rīgas domnieku Brēmani] nra.lv [[LETA]] 2026. ɡada 16. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brēmanis, Rūdolfs}} [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] fdy31nfwqey7ney0p65v571ba5kc8vf 0 633507 4519795 4507699 2026-09-10T07:38:43Z Biafra 13794 4519795 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Vildbergs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Sīpeles pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = pēc 1921. gada | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Frīdrihs Vildbergs | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Kapteinis.gif|50px]]<br />[[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] | dienesta_laiks = 1914 — 1918<br />1918<br />1919<br />1919 — 1921 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]<br />{{flaga|Latvija|1919}} [[LSPR]]<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Nikolajs Vildbergs''' (1898—?) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] un [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virsnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gada 24. jūnijā [[Sīpeles pagasts|Sīpeles pagastā]] Frīdriha Vildberga ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] priekšvakarā, 1914. gada 15. jūnijā, viņš iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 27. vieglās artilērijas brigādē. 1915. gada 15. martā tika paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://biographien.lv/V_dizc.html|title=V dižciltis|website=biographien.lv|access-date=2026-06-03}}</ref> 1915. gada 24. decembrī pārgāja uz [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/V.html|title=V|website=latviesustrelniekusaraksts.lv|access-date=2026-06-03}}</ref> (oficiāli tika pārskaitīts 1916. gada 23. aprīlī).<ref name=":0" /> [[Ķekavas kaujas|Ķekavu kauju]] laikā 1916. gada 8. martā piedalījās kaujās pie Franču mājām. Augustā tika ievainots kaujā un nogādāts hospitālī. Pēc izveseļošanās 1916. gada 4. septembrī tika iecelts par bataljona Bumbu metēju komandas priekšnieku, 17. septembrī viņu paaugstināja par [[Podporučiks|podporučiku]] ar izdienējumu no 24. aprīļa, 29. septembrī viņš kļuva par ierakumu [[Lielgabals|lielgabalu]] komandas priekšnieku. Piedalījās [[Janvāra kaujas|Janvāra kaujās]]. 1917. gada 13. martā viņu paaugstināja par [[Poručiks|poručiku]] ar izdienējumu no 4. janvāra, no 18. aprīļa viņš bija 1. rotas jaunākais virsnieks. 1917. gada 23. oktobrī viņš tika paaugstināts [[Štabskapteinis|štābskapteiņa]] dienesta pakāpē ar izdienējumu no 15. maija, 11. novembrī viņu piekomandēja 17. vieglajam mortīru divizionam. 1918. gada 14. janvārī oficiāli aizgāja no dienesta.<ref name=":0" /> No 1918. gada 28. aprīļa pulkveža [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] vadībā darbojās "[[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]]".<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks|authorlink=Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|year=1997|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp|journal=Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls|issue=1|pages=90.–107|access-date=2026-04-03}}</ref> Pēc savienības sabrukuma atgriezās Latvijā. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 25. februārī tika iesaukts [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], bija [[Vads (armija)|vada]] komandieris Padomju I vieglās artilērijas divizionā. 1919. gada maijā dezertēja un 12. jūnijā brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē, dienēja [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulkā]] kā rezerves baterijas vada komandieris. 19. jūlijā šī vienība tika pārdēvēta par II Valmieras bateriju, un Vildbergs tika iecelts par tās komandieri. 1919. gada 4. augustā Vildbergs tika pārcelts uz [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulka]] I diviziona 1. bateriju, 29. septembrī uz Armijas artilērijas rezervi, 1. novembrī viņš tika iecelts par jaunformētās VIII baterijas komandieri. 1920. gada 10. februārī tika iecelts par VII rezerves baterijas vecāko virsnieku, 5. martā par [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes artilērijas pulka]] IV diviziona II baterijas komandieri, 5. jūlijā par [[Latvijas Bruņoto vilcienu pulks|Bruņoto vilcienu diviziona]] IV bruņotā vilciena baterijas komandieri. 1921. gada 18. janvārī tika atvaļināts no dienesta.<ref name=":0" /> Par tālāko mūžu liecību nav. Pēc nāves tika apglabāts [[Bērzes pagasts|Bērzes (Bērzmuižas) pagasta]] kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Nikolajs-Vildbergs|title=Nikolajs Vildbergs|website=timenote.info|access-date=2026-06-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordeņis, III šķira (ar šķēpiem) par 1916. gada 1. augusta cīņām,<ref name=":0" /> * Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vildbergs, Nikolajs}} [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] sxh6ow903jt06dji6fgk3tty3jezf48 0 633783 4519763 4478636 2026-09-10T04:50:08Z Biafra 13794 4519763 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kesona | official_name = 개성시 | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļkoreja#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{PRK}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Kesonas province]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 179.26 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2009. gadā | population_footnotes = | population_total = 192578 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Phenjanas laiks]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 37 | latm = 58 | lats = 18 | latNS = N | longd = 126 | longm = 33 | longs = 10 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kesona''' ({{val|ko|개성시}}, ''Gaeseong-si'') ir īpašā pilsēta [[Ziemeļkoreja]]s dienvidos, netālu no [[Korejas demilitarizētā zona|Korejas demilitarizētās zonas]] un robežas ar [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]. Tā ir viena no senākajām un vēsturiski nozīmīgākajām Korejas pilsētām. Pilsēta agrāk ietilpa [[Hvanghe Ziemeļu province|Hvanghe Ziemeļu provincē]], bet mūsdienās tai ir īpašās pilsētas statuss. Kesona no 935. līdz 1392. gadam bija [[Korjo]] valsts galvaspilsēta, bet vēl pirms tam tā kalpoja par galvaspilsētu arī [[Tebona]]s valstij. Korjo laikmetā, kad pilsētu dēvēja par Songdo, tā bija nozīmīgs politiskais, kultūras, reliģiskais, amatniecības un tirdzniecības centrs, kas bija īpaši pazīstams ar korejiešu [[parastais žeņšeņs|žeņšeņa]] ražošanu un tirdzniecību. Tieši no Korjo valsts nosaukuma vairākās Eiropas valodās vēlāk cēlies arī [[Koreja]]s nosaukums. Pilsētā un tās apkārtnē saglabājies ievērojams Korjo laikmeta kultūrvēsturiskais mantojums. [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektā]] “Kesonas vēsturiskie pieminekļi un vietas” ietilpst 12 ar [[Korjo dinastija|Korjo dinastiju]] saistīti pieminekļi, tostarp valdnieku kapenes, pilsvietas, nocietinājumi, pilsētas vārti, akadēmijas, Manvoldes pils kompleksa paliekas un senās astronomiskās observatorijas atliekas. Šie objekti atspoguļo Korejas politisko, kultūras un filozofisko attīstību no 10. līdz 14. gadsimtam. Japānas koloniālās pārvaldes laikā no 1910. līdz 1945. gadam pilsēta bija pazīstama ar japānisko nosaukuma izrunu '''Kaidžo''' (''Kaijō''). Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1945. līdz 1950. gadam Kesona atradās Dienvidkorejas kontrolē, bet [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā to ieņēma Ziemeļkoreja. Saskaņā ar 1953. gada [[Korejas pamiera līgums|Korejas pamiera vienošanos]] pilsēta palika Ziemeļkorejas pārvaldībā. Pateicoties atrašanās vietai pie abu Koreju robežas, Kesona kļuva par nozīmīgu abu valstu ekonomiskās sadarbības centru, kur darbojās arī kopīgi pārvaldītais Kesonas rūpnieciskais reģions. Mūsdienās pilsēta ir viens no Ziemeļkorejas [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] centriem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} {{Ziemeļkorejas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkorejas pilsētas]] l9wcs5anhe0aioqtr8xgngnixigakhq 0 636927 4519611 4505393 2026-09-09T15:49:09Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519611 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Breitenfeldes kauja (1631) | partof = [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] | image = 29a Gustave Adolphe à la bataille de Breitenfeld, 1632.jpg | caption = [[Gustavs II Ādolfs]] kaujas laikā | date = {{dat|1631|9|17}} | place = [[Breitenfelde (Leipciga)|Breitenfelde]], [[Saksija]], [[Vācija]] | coordinates = {{Coord|51|25|04|N|12|22|40|E|region:DE-SN_type:event_scale:50000|display=title}} | map_type = | map_mark = | map_marksize = 30 | map_label = | result = Zviedru-Saksijas uzvara | combatant1 = {{Plainlist |* [[Attēls:Flag of the Swedish Empire.svg|23px]] [[Zviedrija|Zviedrijas Impērija]] * [[Attēls:Flag of Electoral Saxony.svg|23px]] [[Saksijas kūrfirstiste]]}} | combatant2 = {{Plainlist |* [[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|23px]] [[Svētā Romas impērija]] * {{Flagicon image|Catholic League (Germany).svg|22px}} [[Katoļu līga (1609)|Katoļu līga]]}} | commander1 = {{ubl |[[Attēls:Flag of the Swedish Empire.svg|23px]] '''[[Gustavs II Ādolfs]]''' |[[Attēls:Flag of the Swedish Empire.svg|23px]] [[Gustavs Horns]] |[[Attēls:Flag of the Swedish Empire.svg|23px]] [[Juhans Banērs]] |[[Attēls:Flag of the Swedish Empire.svg|23px]] [[Lenarts Torstensons]] |[[Attēls:Flag of Electoral Saxony.svg|23px]] [[Johans Georgs I]] |[[Attēls:Flag of Electoral Saxony.svg|23px]] [[Hanss Georgs fon Arnims-Boicenburgs|Hanss Georgs fon Arnims]]}} | commander2 = {{ubl |[[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|23px]] {{Flagicon image|Catholic League (Germany).svg|22px}} '''[[Johans Cerklass fon Tillī|Grāfs Tillī]]''' ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]]) |[[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|23px]] {{Flagicon image|Catholic League (Germany).svg|22px}} [[Gotfrīds Papenheims]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]]) |[[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|23px]] {{Flagicon image|Catholic League (Germany).svg|22px}} [[Egons VIII fon Firstenbergs]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]])}} | strength1 = 40 150 karavīri, 66 lielgabali | strength2 = 31 400 karavīri, 27 lielgabali | casualties1 = 5550 nogalināti vai ievainoti | casualties2 = 7600 nogalināti vai ievainoti <br /> 6000 sagūstīti | units1 = | units2 = }} '''Breitenfeldes kauja (1631)''' ({{val|sv|Slaget vid Breitenfeld}}, {{val|de|Schlacht bei Breitenfeld (1631)}}), kas notika 1631. gada 17. septembrī, norisinājās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā netālu no Breitenfeldes ciema, pie [[Leipciga]]s, mūsdienu [[Saksija|Saksijā]]. Vienā no nozīmīgākajām kara kaujām apvienotie zviedru-sakšu spēki sakāva armiju, kas sastāvēja no [[Svētās Romas imperatora armija|Imperatora]] un [[Katoļu līga]]s [[karaspēks|karaspēka]]. Zviedru iejaukšanās Trīsdesmitgadu karā sākās 1630. gada jūnijā, kad gandrīz 18 000 karavīru [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā izsēdās [[Pomerānija|Pomerānijā]]. Viņš noslēdza aliansi ar Saksijas kūrfirstu Johanu Georgu I, kas 1631. gada sākumā izraisīja Imperatora karaspēka iebrukumu Saksijā [[Johans Cerklass fon Tillī|Johana Cerklasa fon Tillī]], vadībā. Apvienotie zviedru-sakšu spēki devās uz Leipcigu, kur atradās Tillī spēku bāze. Kaujas sākumā sakšu karaspēku sakāva Tilija kavalērija, kas pēc tam apvienojās ar viņa kājniekiem, mēģinot ielenkt Zviedrijas armiju. Zviedri pārgrupējās un uzsāka virkni pretuzbrukumu, piespiežot Tillī spēkus atkāpties ar ievērojamiem zaudējumiem. Šī uzvara ļāva zviedriem uzsākt kampaņu Vācijas dienvidos. == Militārā situācija == [[Attēls:Battle of Breitenfeld 7.9.1631.png|thumb|Otto Augusta Mankela kaujas glezna, kurā attēloti kavalērijas uzbrukumi Zviedrijas labējam spārnam.]] Zviedrija ilgu laiku nepiedalījās Trīsdesmitgadu karā, jo bija aizņemta ar konfliktu ar Poliju par [[Baltijas jūra]]s piekrasti. 1630. gadā Zviedrija beidza karu un ar [[Krievijas cariste|Maskavas cara valsts]] atbalstu (kas nodrošināja preferenciālas graudu piegādes) iebruka Vācijas ziemeļos. Tā sākās Trīsdesmitgadu kara (1630—1635) Zviedrijas periods. [[Saksijas kūrfirstiste|Saksija]], kas bija spiesta atteikties no neitralitātes politikas pēc Saksijas galvaspilsētas [[Magdeburgas aplenkums|Magdeburgas aplenkuma]], drīz pievienojās Zviedrijai. [[Saksijas kūrfirsts]] [[Johans Georgs I]] izveidoja aliansi ar Zviedrijas karali Gustavu II Ādolfu pret ģenerālisimusu fon Tillī. Zviedru karaspēku vervēja gan ar brīvo zviedru zemnieku iesaukšanu, gan ar algotņu palīdzību. Tā rezultātā Zviedrijas armija izrādījās disciplinētāka nekā citu [[Rietumeiropa]]s valstu [[Algotnis|algotņu armijas]]. Zviedrijas armijas kājnieku sastāvā bija puse pīķnešu un puse [[musketieris|musketieru]], un tie bija brīvāk formēti. [[Kavalērija]]s īpatsvars kopējā armijas sastāvā ievērojami palielinājās (līdz 40%). Uzlaboja arī Zviedrijas armijas [[artilērija|artilēriju]], atvieglinot un saīsinot lielgabalus. Tas palielināja zviedru bateriju manevrētspēju un ļāva tās plaši izmantot lauka kaujās. == Kaujas gaita == Ar modernizētu armiju Gustavs II Ādolfs virzījās dziļāk Vācijā. Tā rezultātā 1631. gada 17. septembrī netālu no Leipcigas notika Breitenfeldas kauja.Breitenfeldas kaujas vieta bija trīs kilometrus garš, lēzeni viļņots līdzenums, ko dienvidos ierobežoja mežs, bet ziemeļaustrumos — Loberbahas strauts. Zviedru-sakšu armijā bija {{sk|34000}} vīru, tostarp aptuveni {{sk|19000}} zviedru ({{sk|11000}} kājnieku, 7000 kavalērijas, vairāk nekā 600 artilēristu un 75 lielgabali) un aptuveni {{sk|15000}} sakšu ({{sk|11000}} kājnieku, 4000 kavalērijas un aptuveni 40 lielgabali). Zviedriem bija smagā artilērija (baterijas lielgabali), vieglie pulka lielgabali un [[ādas lielgabals|ādas lielgabali]], savukārt sakšiem bija 16 baterijas lielgabali un 26 kartečas lielgabali. Zviedru-sakšu armijas labo spārnu vadīja [[Juhans Banērs]], centru — [[Maksimiliāns Teifels]], bet kreiso spārnu — [[Gustavs Horns]]. Katra no trim armijas daļām bija veidota divās līnijās, artilērijai atrodoties pirmās līnijas centrā, bet kājnieku un kavalērijas rezervēm aizmugurē. [[Zviedrijas karalis]] atradās labajā flangā, iedvesmojot karavīrus ar savu klātbūtni. Imperatora armija, kas sastāvēja ar karavīriem no Vācijas valstīm, kas bija Katoļu līgas dalībvalstis, sastāvēja no {{sk|32000}} vīru, tostarp {{sk|21000}} kājnieku un {{sk|11000}} kavalērijas, kā arī 28 smagajiem lauka lielgabaliem. Formējumā izmantoja veco kvadrātveida kolonnu taktiku, kas pazīstama kā spāņu brigādes. Kājnieki stāvēja centrā, kavalērija izvietojās — flangos. Lielgabali bija novietoti tā, lai tie varētu apšaudīt visu ieleju. Imperatora kreiso spārnu komandēja grāfs [[Gotfrīds Papenheims]], labo — grāfs Egons VIII no Firstenbergas-Heiligenbergas, un kopējo komandēšanu pārņēma grāfs [[Johans Cerklass fon Tillī]]. Kauja sākās no rīta ar artilērijas apšaudi, kas ilga divas stundas. Līdz pusdienlaikam Gustavs II Ādolfs pavēlēja savas armijas labajam spārnam virzīties uz Breitenfeldu, bet kreisajam spārnam uzturēt taktisko kontaktu ar sakšiem, kuri bija virzījušies uz priekšu. Sakši cieta lielus zaudējumus no imperatora artilērijas, un pēc tam, kad imperatora spēki veica pretuzbrukumu ar kājniekiem no frontes un kavalēriju no kreisā flanga, viņi aizbēga no kaujas lauka, atstājot visu savu artilēriju. Tillī apspieda zviedru kreiso spārnu, kamēr Papenheima kavalērija uzbruka viņu labajam flangam. Tomēr visus septiņus viņa uzbrukumus atvairīja labi koordinētas zviedru musketieru zalves un kavalērijas pretuzbrukumi. Pēc četru stundu ilgas neauglīgas cīņas Papenheims bija spiests atkāpties. [[Attēls:Slaget vid Breitenfeld SP232.jpg|400px|Breitenfeldas kauja|alt=|center]] Līdz pulksten 14:30 Tillī spēki bija ielenkuši ienaidnieku no abiem flangiem, bet paši bija sadalīti trīs daļās. Kauja iegāja dramatiskākajā fāzē: trīs imperatora kājnieku brigādes uzbruka Zviedrijas armijas centram. Atbildot uz to, Gustavs II Ādolfs virzīja savas artilērijas rezerves uz priekšu, un pats ar daļu kavalērijas metās uzbrukumā ienaidnieka aizmugurei. Zviedru artilērija apšaudīja pretinieku no 300 metru attāluma, nodarot ienaidniekam lielus zaudējumus. Zviedru vieglā artilērija un musketieri tuvā attālumā apšaudīja imperatora kājniekus. Un visu imperatora armijas smago artilēriju zviedri sagūstīja. Tillī ar nelielu daļu kājnieku atkāpās uz ziemeļiem, gandrīz zaudējot pats sevi. Zviedri organizēja sakauto ienaidnieka vienību vajāšanu, taču nebija īpaši izlēmīgi. Galu galā imperatora spēki zaudēja 8000 kritušo un 6000 sagūstīto. Pēdējie pastiprināja Zviedrijas armiju, padarot to spēcīgāku nekā pirms kaujas. Gustava Ādolfa armija zaudēja aptuveni 3000 vīru, no kuriem tikai 700 bija zviedri (pārējie bija ārzemju algotņi). == Kaujas rezultāti == Zviedru uzvara Breitenfeldē izraisīja satricinājumu visā Eiropā, jo vācu protestantu valstis guva savu pirmo un nozīmīgāko uzvaru kopš kara sākuma. Breitenfelde kļuva par luterāņu atriebības simbolu par Magdeburgas slaktiņu dažus mēnešus iepriekš (1631. gada 20.—24. maijā). Uzvaras Breitenfeldē rezultātā zviedri okupēja Saksiju. Visa Vācijas ziemeļu daļa nonāca Gustava II Ādolfa rokās, un viņš pārcēla savas operācijas uz Vācijas dienvidiem. Turpmākajās nedēļās papildus Meklenburgas hercogiem, kuri jau bija izveidojuši savienību ar Gustavu II Ādolfu, Sakšu-Zviedru aliansei pievienojās vēl daudzi citi impērijas prinči un impērijas pilsētas. [[Attēls:Pike and shot model.jpg|thumb|Trīsdesmitgadu kara laika [[pīķnešu un musketieru formācija]]s modelis, kas apskatāms Zviedrijas Armijas muzejā [[Stokholma|Stokholmā]]. Vienveidīgs apģērbs militārpersonām tajā laikā nebija ierasts.]] 1632. gada pavasarī Bavārijā pie Lehas upes notika kauja, kurā Tillī spēkus atkal sakāva. Viņa karaspēks sakāva, un viņu pašu nāvīgi ievainoja, vēlāk tā paša gada aprīlī viņš mira [[Ingolštate|Ingolštatē]]. 1632. gada maijā Gustavs II Ādolfs ieņēma [[Augsburga|Augsburgu]] un Bavārijas galvaspilsētu [[Minhene|Minheni]], apdraudot Austrijas [[Hābsburgi|Hābsburgu]] zemes. Gustava II Ādolfa sakšu sabiedrotie iebruka [[Bohēmija|Bohēmijā]] un ieņēma [[Prāga|Prāgu]]. Tomēr šajā laikā bija kļuvis skaidrs, ka zviedru karaspēks tikpat labi un dedzīgi aplaupīja vietējos iedzīvotājus un to īpašumus, kā algotņu armijas. Līdz ar to zemnieki, kas sākotnēji bija atbalstījuši zviedrus, uzskatot viņus par atbrīvotājiem no Hābsburgu varas, sāka sacelties pret tiem. Tas piespieda Gustavu II Ādolfu 1632. gada vasarā uz laiku pārtraukt militārās operācijas Vācijas dienvidos. == Baltiešu vienību dalība kaujā == Zviedrijas armijas sastāvā piedalījās arī vienības no mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijas. [[Kurzeme]]s kirasieru eskadrons, četru rotu lielumā, tā komandieris bija pulkvedis [[Ernests Magnuss Dēnhofs]]. Un [[Livonija]]s kirasieru pulks, piecu rotu lielumā, tā komandieris bija pulkvežleitnants [[Jirgens Aderkass]]. == Skatīt arī == * [[Hakapelīti]] == Literatūra == * {{atsauce|title=Svensk fältherrekonst|trans-title=Swedish art of war|last=Artéus|first=Gunnar|year=2005|publisher=[[Swedish Defence University]]|location=[[Vällingby]]|isbn=9185401064|language=Swedish}} * {{atsauce|last=Barker|first=Thomas|title=The Military Intellectual and Battle|publisher=State University of New York Press|year=1975|location=Albany, NY|isbn=978-0-87395-251-4}} * {{atsauce|last1=Carlsson|first1=Sten|last2=Rosén|first2=Jerker|title=Den svenska historien|trans-title=The Swedish history|volume =4|year=1967|publisher=[[Albert Bonniers Förlag|Albert Bonniers förlag]] AB|location=Stockholm|language=Swedish}} * {{atsauce|last=Cristini|first=Luca Stefano|title=La battaglia di Breitenfeld (1631): il superbo capolavoro tattico di Gustavo Adolfo|trans-title=The Battle of Breitenfeld (1631): Gustavus Adolphus' superb tactical masterpiece|year=2017|language=Italian|publisher=Soldiershop Publishing|isbn=9788893272148}} * {{atsauce|last=Curths|first=Carl|title=Die Schlacht bei Breitenfeld unweit Leipzig am 7. September 1631 und die Schlacht bei Lützen am 7. November 1632|trans-title=The Battle of Breitenfeld near Leipzig on September 7, 1631 and the Battle of Lützen on November 7, 1632|year=1814|language=german|publisher=Brockhaus|location=[[Leipciga]] un [[Altenburga]]}} * {{atsauce|last=Davis|first=Paul|title=Masters of the Battlefield: Great Commanders from the Classical Age to the Napoleonic Era|publisher=Oxford University Press|location=New York|year=2013|isbn=978-0-19-534235-2}} * {{atsauce|last=Dodge|first=Theodore Ayrault|author-link=Theodore Ayrault Dodge|title=Gustavus Adolphus: A history of the art of war from its revival after the Middle Ages to the end of the Spanish Succession War, with a detailed account of the campaigns of the great Swede, and of the most famous campaigns of Turenne, Condé, Eugene and Marlborough|publisher=Houghton, Mifflin|isbn=978-1853672347|year=1895|oclc=33899011|url=https://archive.org/details/gustavusadolphus01dodg}} * {{atsauce|last=Englund|first=Peter|author-link=Peter Englund|title=Ofredsår: om den svenska stormaktstiden och en man i dess mitt|trans-title=Years of unrest: about the Swedish Era of Great Power and a man in its midst|year=1993|publisher=Bokförlaget Atlantis|location=Stockholm|isbn=91-7486-067-4|language=Swedish}} * {{atsauce|url=https://www2.historia.su.se/personal/jan_glete/Glete-sv_armen_Tyskland1630-32.pdf|title=Den svenska armén i Tyskland 1630–1632: Storlek, sammansättning, geografiskt ursprung och förbandens ålder|trans-title=The Swedish army in Germany 1630–1632: Size, composition, geographical origin and age among the units|access-date=25 September 2021|date=9 September 2005a|publisher=Department of History at [[Stockholm University]]|first=Jan|author-link=Jan Glete|last=Glete|archive-url=https://web.archive.org/web/20070221064808/https://www2.historia.su.se/personal/jan_glete/Glete-sv_armen_Tyskland1630-32.pdf|archive-date=21 February 2007}} * {{atsauce|access-date=25 September 2021|archive-date=9 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709185653/https://www2.historia.su.se/personal/jan_glete/Glete_Varvade_reg_1618-31.pdf|date=30 September 2005b|first=Jan|last=Glete|publisher=Department of History at Stockholm University|title=Värvade regementen i svensk tjänst 1618-1631|trans-title=Enlisted regiments in Swedish service 1618-1631|url=https://www2.historia.su.se/personal/jan_glete/Glete_Varvade_reg_1618-31.pdf}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas ar Zviedrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:1631. gads]] [[Kategorija:17. gadsimta kaujas]] 5amzshif0j6f1f82ejde0e860j4jcqd 0 637079 4519645 4506246 2026-09-09T16:32:36Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260909sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4519645 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Pirmais Silēzijas karš | partof = [[Karš par Austrijas mantojumu|Kara par Austrijas mantojumu]] un [[Silēzijas kari]]em | image = Battle of Mollwitz.webp | alt = Watercolour illustration of Prussian infantry advancing at the Battle of Mollwitz | caption = Prūsijas kājnieki uzbrukumš [[Molvicas kauja]]s laikā | date = 1740. gada 16. decembris – 1742. gada 11. jūnijs | place = [[Silēzija]], [[Morāvija]], [[Bohēmija]] | result = Prūsijas uzvara | territory = Hābsburgu monarhija atdod Prūsijai lielāko daļu Silēzijas. | combatant1 = {{flaga|Prussia|1750}} [[Prūsijas Karaliste]] | combatant2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Hābsburgu monarhija]] | commander1 = {{flaga|Prussia|1701}} [[Frīdrihs II Lielais]] * [[Anhaltes-Desavas princis Leopolds II]] * [[Kurts Kristofs fon Šverins|grāfs Kurts Kristofs fon Šverins]] | commander2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Marija Terēzija]] * [[Princis Karls Aleksandrs]] * [[Vilhelms Reinhards fon Neipergs|grāfs Vilhelms Reinhards fon Neipergs]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | notes = | campaignbox = }} '''Pirmais Silēzijas karš''' ({{val|de|Erster Schlesischer Krieg}}) bija pirmais no trim tā sauktajiem [[Silēzijas kari]]em, kas norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] ietvaros. Karā par [[Austrijas Silēzija]]s kontroli cīnījās [[Prūsija]] un [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], kuras pārvaldīja attiecīgi [[Frīdrihs II Lielais]] un [[Marija Terēze]]. Karā piedalījās arī abu pušu sabiedrotie. Karš beidzās ar [[Silēzija]]s, kurā bija jaukta vācu-poļu-čehu-ebreju populācija, nonākšanu uzvarētājas Prūsijas kontrolē. Pirmais Silēzijas karš sākās pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas imperatora]] [[Kārlis VI|Kārļa VI]] nāves (1740. gada 20. oktobrī), kurš 1713. gada 19. aprīlī pieņemtajā [[Pragmatiskā sankcija|Pragmatiskajā sankcijā]] atzina [[sieviete|sieviešu]] kārtas pēcteču (piemēram, Marijas Terēzes, kura piedzima tikai 1717. gadā) tiesības uz troni. Lai gan lielākā daļa valstu Kārļa VI dzīves laikā atzina Pragmatisko sankciju, pēc viņa nāves 1740. gadā viņu izaicināja [[Prūsijas karalis]] Frīdrihs II un Bavārijas Kārlis Albrehts (vēlāk imperators [[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārlis VII]]). Arī Bavārijas kūrfirsts Kārlis Albrehts pretendēja uz imperatora kroni un Hābsburgu zemēm. Prūsija noslēdza aliansi ar Bavāriju, [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Saksijas kūrfirstiste|Saksiju]], [[Ķelnes kūrfirstiste|Ķelni]], [[Spānijas Karaliste (1700—1813)|Spāniju]], Zviedriju un [[Neapoles Karaliste|Neapoli]]. Šīs lielvalstis centās vājināt un iznīcināt Hābsburgu impēriju. Savukārt [[Lielbritānija]], [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnija]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] un [[Krievijas Impērija|Krievija]] noslēdza aliansi ar Hābsburgiem. ==Galvenie notikumi un kaujas == * 1740. gada 11. decembrī Frīdrihs II izvirzīja Austrijai ultimātu par Silēzijas atdošanu Prūsijai. Apmaiņā pret to viņš atzina Pragmatisko sankciju un atbalstīja Austrijas līdzvaldnieka [[Francis I Stefans |Franča I Stefana]], mirušā imperatora Kārļa VI znota un Marijas Terēzes vīra, ievēlēšanu par Vācu nācijas Svētās Romas imperatoru. Tomēr Frīdrihs negaidīja Austrijas sekojošo atbildi. * 16. decembrī 25 000 vīru lielas armijas priekšgalā viņš iegāja Silēzijā. [[Protestantisms|Protestantu]] iedzīvotāji sagaidīja prūšus kā atbrīvotājus no piedzīvotajām reliģiskām vajāšanām. Līdz janvāra beigām Silēzija bija atbrīvota no Austrijas karaspēka. [[Glogova]]s, [[Bžega|Brīgas]] un [[Neise]]s cietokšņos, ko aplenca Prūsijas karaspēks, bija palikuši tikai vāji Austrijas armijas garnizoni. Pēc tam Prūsijas karaspēks devās ziemas mītnēs. * 1741. gada 27. februāris: Baumgartenas kauja. * 9. marts: Anhaltes-Desavas princis Leopolds ieņem Glogavas cietoksni. *Martā feldmaršala grāfa Vilhelma Reinharda fon Neiperga vadībā netālu no [[Olomouca]]s sapulcējās 15 000 vīru liela Austrijas armija, kas sastāvēja no 17 bataljoniem, astoņām grenadieru rotām un 13 kavalērijas pulkiem, lai atbrīvotu aplenktos Neises un Brīgas cietokšņus. * 10. aprīlis: Prūsijas armijas uzvara feldmaršala grāfa Kurta Kristofa fon Šverina vadībā [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]]. *18. maijs: [[Nimfemburgas pils|Nimfenburgā]] tiek noslēgts Nimfenburgas līgums starp Bavārijas, Francijas, Saksijas, Prūsijas un Spānijas pārstāvjiem pret Austriju. *Maijs: Brīgas pilsētas bombardēšana. *5. jūnijs: [[Vroclava|Breslavā]] uz 15 gadiem tiek noslēgta Prūsijas un Francijas aizsardzības alianse. *22. jūlijs: Uzbrukums Rotšlosai. *10. augusts: Breslavas okupācija. *9. oktobris: Kleina-Šellendorfas pamiers. *26. novembris: Bavārijas armija kūrfirsta Karla Albrehta vadībā, sakšu armija un franču palīgkorpuss maršala Bellila vadībā negaidītā manevrā ieņem [[Bohēmija]]s galvaspilsētu [[Prāga|Prāgu]]. *Decembra vidus: Frīdrihs iebrūk Bohēmijā, aizbildinoties, ka Austrija neievēro Kleina-Šellendorfa konvencijas slepenību. *26. decembris: Prūsija ieņem Olomoucu. *1742. gada 14. marts: Lešas kauja (arī Leša; mūsdienās Lišeņa, [[Brno]] rajons). *17. maijs: Prūsijas uzvara [[Hotusicas kauja|Hotusicā]]. *11. jūnijs: tiek noslēgts Breslavas miera līgums. *27. jūlijs: [[Berlīne|Berlīnē]] tiek ratificēts miera līgums, kas izbeidz karu, piespiežot Mariju Terēzi atdot Prūsijai praktiski visu Silēziju — šī zaudējuma nozīme Austrijai drīz vien noveda pie [[Otrais Silēzijas karš|Otrā Silēzijas kara]]. == Galerija == <gallery> Crown of Bohemia 1648.png|thumb|Bohēmijas kroņa zemes [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pakļautībā līdz 1742. gadam, kad lielākā daļa Silēzijas tika atdota Prūsijai Österreichisch-Schlesien 1746 en.svg|thumb|Austrijas Silēzija pēc Berlīnes miera līguma (1742) Maria Theresia of Austria Tuerkisch.jpg|thumb|Ķeizariene [[Marija Terēzija]] ap 1744. gadu Kurt Christoph von Schwerin.jpg|thumb|19. gadsimta gravīra kurā attēlots grāfs [[Kurts Kristofs fon Šverins]] Hillingford - George II at the Battle of Dettingen.jpg|thumb|Karalis [[Džordžs II]] [[Detingenas kauja|Detingenā]] (Roberts Aleksandrs Hillingfords, 1902) </gallery> == Literatūra == * {{Cite book|last=Anderson|first=Matthew Smith|author-link=Matthew Smith Anderson|title=The War of the Austrian Succession: 1740–1748|publisher=[[Longman]]|location=New York|year=1995|url=https://books.google.com/books?id=m1-xWK1iJ2oC|isbn=978-0-582-05950-4}} * {{Cite book|last=Asprey|first=Robert B.|author-link=Robert B. Asprey|title=Frederick the Great: The Magnificent Enigma|publisher=[[Ticknor and Fields]]|location=New York|year=1986|url=https://archive.org/details/frederickgreatma00aspr|isbn=978-0-89919-352-6|url-access=}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|author-link=Jeremy Black (historian)|title=European Warfare, 1660–1815|year=1994|publisher=[[UCL Press]]|location=London|isbn=978-1-85728-172-9|url=https://books.google.com/books?id=wLm_swEACAAJ}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|title=European International Relations 1648–1815|year=2002|publisher=[[Palgrave Macmillan]]|location=London|isbn=978-0-333-96450-7|url=https://books.google.com/books?id=OT-ttAEACAAJ}} * {{Cite book|last=Browning|first=Reed|author-link=Reed Browning|year=1993|title=The War of the Austrian Succession|location=New York|publisher=[[St. Martin's Press]]|url=https://books.google.com/books?id=7JKlQgAACAAJ|isbn=978-0-312-09483-6}} * {{Cite journal|last=Browning|first=Reed|title=New Views on the Silesian Wars|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-military-history_2005-04_69_2/page/521|journal=[[Journal of Military History]]|date=April 2005|volume=69|issue=2|pages=521–534|doi=10.1353/jmh.2005.0077|jstor=3397409|s2cid=159463824}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|author-link=Thomas Carlyle|year=1858|volume=I|title=Book III – The Hohenzollerns in Brandenburg – 1412–1718|publisher=[[Chapman & Hall]]|location=London|url=https://books.google.com/books?id=bNQ_AAAAcAAJ&pg=PA193|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862a|volume=III|title=Book XII – First Silesian War, Awakening a General European One, Begins – December 1740 – May 1741|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA163|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862b|volume=III|title=Book XIII – First Silesian War, Leaving the General European One Ablaze All Round, Gets Ended – May 1741 – July 1742|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA399|oclc=1045538020}} * {{Cite book|title=Iron Kingdom: The Rise and Downfall of Prussia, 1600–1947|first=Christopher|last=Clark|author-link=Christopher Clark|year=2006|publisher=[[Belknap Press]]|location=Cambridge, Massachusetts|isbn=978-0-674-02385-7|url=https://archive.org/details/ironkingdomrised00chri|url-access=}} * {{Cite book|title=The Standard History of the World, by Great Historians|volume=V|first=John Herbert|last=Clifford|publisher=University Society|location=New York|year=1914|url=https://books.google.com/books?id=855IAQAAMAAJ&pg=PA3100|oclc=867881191}} * {{Cite book|last=Crankshaw|first=Edward|author-link=Edward Crankshaw|title=Maria Theresa|url=https://archive.org/details/mariatheresa00cran|date=1970|publisher=Viking Press|location=New York|isbn=978-0-670-45631-4|url-access=}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://militarymaps.rct.uk/other-18th/19th-century-conflicts/first-silesian-war-1740-2/ militarymaps.rct.uk] * [https://www.britishbattles.com/first-silesian-war/ www.britishbattles.com] * [https://www.historyatlas.com/events/the-first-silesian-war-which-inaugurates-an/ www.historyatlas.com ] [[Kategorija:Kari ar Austriju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Prūsiju]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:1740. gadi]] 460ri2bzgodos3yls95vvtwztdsnye2 4519655 4519645 2026-09-09T16:56:27Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519655 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Pirmais Silēzijas karš | partof = [[Karš par Austrijas mantojumu|Kara par Austrijas mantojumu]] un [[Silēzijas kari]]em | image = Battle of Mollwitz.webp | alt = Watercolour illustration of Prussian infantry advancing at the Battle of Mollwitz | caption = Prūsijas kājnieki uzbrukumš [[Molvicas kauja]]s laikā | date = 1740. gada 16. decembris – 1742. gada 11. jūnijs | place = [[Silēzija]], [[Morāvija]], [[Bohēmija]] | result = Prūsijas uzvara | territory = Hābsburgu monarhija atdod Prūsijai lielāko daļu Silēzijas. | combatant1 = {{flaga|Prūsija|1750}} [[Prūsijas Karaliste]] | combatant2 = [[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Hābsburgu monarhija]] | commander1 = {{flaga|Prūsija|1701}} [[Frīdrihs II Lielais]] * [[Anhaltes-Desavas princis Leopolds II]] * [[Kurts Kristofs fon Šverins|grāfs Kurts Kristofs fon Šverins]] | commander2 = [[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Marija Terēzija]] * [[Princis Karls Aleksandrs]] * [[Vilhelms Reinhards fon Neipergs|grāfs Vilhelms Reinhards fon Neipergs]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | notes = | campaignbox = }} '''Pirmais Silēzijas karš''' ({{val|de|Erster Schlesischer Krieg}}) bija pirmais no trim tā sauktajiem [[Silēzijas kari]]em, kas norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] ietvaros. Karā par [[Austrijas Silēzija]]s kontroli cīnījās [[Prūsija]] un [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], kuras pārvaldīja attiecīgi [[Frīdrihs II Lielais]] un [[Marija Terēzija]]. Karā piedalījās arī abu pušu sabiedrotie. Karš beidzās ar [[Silēzija]]s, kurā bija jaukta vācu-poļu-čehu-ebreju populācija, nonākšanu uzvarētājas Prūsijas kontrolē. Pirmais Silēzijas karš sākās pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas imperatora]] [[Kārlis VI|Kārļa VI]] nāves (1740. gada 20. oktobrī), kurš 1713. gada 19. aprīlī pieņemtajā [[Pragmatiskā sankcija|Pragmatiskajā sankcijā]] atzina [[sieviete|sieviešu]] kārtas pēcteču (piemēram, Marijas Terēzijas, kura piedzima tikai 1717. gadā) tiesības uz troni. Lai gan lielākā daļa valstu Kārļa VI dzīves laikā atzina Pragmatisko sankciju, pēc viņa nāves 1740. gadā viņu izaicināja [[Prūsijas karalis]] Frīdrihs II un Bavārijas Kārlis Albrehts (vēlāk imperators [[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārlis VII]]). Arī Bavārijas kūrfirsts Kārlis Albrehts pretendēja uz imperatora kroni un Hābsburgu zemēm. Prūsija noslēdza aliansi ar Bavāriju, [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Saksijas kūrfirstiste|Saksiju]], [[Ķelnes kūrfirstiste|Ķelni]], [[Spānijas Karaliste (1700—1813)|Spāniju]], Zviedriju un [[Neapoles Karaliste|Neapoli]]. Šīs lielvalstis centās vājināt un iznīcināt Hābsburgu impēriju. Savukārt [[Lielbritānija]], [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnija]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] un [[Krievijas Impērija|Krievija]] noslēdza aliansi ar Hābsburgiem. == Galvenie notikumi un kaujas == * 1740. gada 11. decembrī Frīdrihs II izvirzīja Austrijai ultimātu par Silēzijas atdošanu Prūsijai. Apmaiņā pret to viņš atzina Pragmatisko sankciju un atbalstīja Austrijas līdzvaldnieka [[Francis I Stefans|Franča I Stefana]], mirušā imperatora Kārļa VI znota un Marijas Terēzijas vīra, ievēlēšanu par Vācu nācijas Svētās Romas imperatoru. Tomēr Frīdrihs negaidīja Austrijas sekojošo atbildi. * 16. decembrī {{sk|25000}} vīru lielas armijas priekšgalā viņš iegāja Silēzijā. [[Protestantisms|Protestantu]] iedzīvotāji sagaidīja prūšus kā atbrīvotājus no piedzīvotajām reliģiskām vajāšanām. Līdz janvāra beigām Silēzija bija atbrīvota no Austrijas karaspēka. [[Glogova]]s, [[Bžega|Brīgas]] un [[Neise]]s cietokšņos, ko aplenca Prūsijas karaspēks, bija palikuši tikai vāji Austrijas armijas garnizoni. Pēc tam Prūsijas karaspēks devās ziemas mītnēs. * 1741. gada 27. februāris: Baumgartenas kauja. * 9. marts: Anhaltes-Desavas princis Leopolds ieņēma Glogavas cietoksni. * Martā feldmaršala grāfa Vilhelma Reinharda fon Neiperga vadībā netālu no [[Olomouca]]s sapulcējās {{sk|15000}} vīru liela Austrijas armija, kas sastāvēja no 17 bataljoniem, astoņām grenadieru rotām un 13 kavalērijas pulkiem, lai atbrīvotu aplenktos Neises un Brīgas cietokšņus. * 10. aprīlis: Prūsijas armijas uzvara feldmaršala grāfa Kurta Kristofa fon Šverina vadībā [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]]. * 18. maijs: [[Nimfemburgas pils|Nimfenburgā]] noslēdza Nimfenburgas līgumu starp Bavārijas, Francijas, Saksijas, Prūsijas un Spānijas pārstāvjiem pret Austriju. * Maijs: Brīgas pilsētas bombardēšana. * 5. jūnijs: [[Vroclava|Breslavā]] uz 15 gadiem noslēdza Prūsijas un Francijas aizsardzības aliansi. * 22. jūlijs: Uzbrukums Rotšlosai. * 10. augusts: Breslavas okupācija. * 9. oktobris: Kleina-Šellendorfas pamiers. * 26. novembris: Bavārijas armija kūrfirsta Karla Albrehta vadībā, sakšu armija un franču palīgkorpuss maršala Bellila vadībā negaidītā manevrā ieņēma [[Bohēmija]]s galvaspilsētu [[Prāga|Prāgu]]. * Decembra vidus: Frīdrihs iebruka Bohēmijā, aizbildinoties, ka Austrija neievēro Kleina-Šellendorfa konvencijas slepenību. * 26. decembris: Prūsija ieņēma Olomoucu. * 1742. gada 14. marts: Lešas kauja (arī Leša; mūsdienās Lišeņa, [[Brno]] rajons). * 17. maijs: Prūsijas uzvara [[Hotusicas kauja|Hotusicā]]. * 11. jūnijs: noslēdza Breslavas miera līgumu. * 27. jūlijs: [[Berlīne|Berlīnē]] ratificēja miera līgumu, kas izbeidza karu, piespiežot Mariju Terēziju atdot Prūsijai praktiski visu Silēziju — šī zaudējuma nozīme Austrijai drīz vien noveda pie [[Otrais Silēzijas karš|Otrā Silēzijas kara]]. == Galerija == <gallery> Crown of Bohemia 1648.png|thumb|Bohēmijas kroņa zemes [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pakļautībā līdz 1742. gadam, kad lielāko daļu Silēzijas atdeva Prūsijai Österreichisch-Schlesien 1746 en.svg|thumb|Austrijas Silēzija pēc Berlīnes miera līguma (1742) Maria Theresia of Austria Tuerkisch.jpg|thumb|Ķeizariene [[Marija Terēzija]] ap 1744. gadu Kurt Christoph von Schwerin.jpg|thumb|19. gadsimta gravīra kurā attēlots grāfs [[Kurts Kristofs fon Šverins]] Hillingford - George II at the Battle of Dettingen.jpg|thumb|Karalis [[Džordžs II]] [[Detingenas kauja|Detingenā]] (Roberts Aleksandrs Hillingfords, 1902) </gallery> == Literatūra == * {{grāmatas atsauce|last=Anderson|first=Matthew Smith|author-link=Matthew Smith Anderson|title=The War of the Austrian Succession: 1740–1748|publisher=[[Longman]]|location=New York|year=1995|url=https://books.google.com/books?id=m1-xWK1iJ2oC|isbn=978-0-582-05950-4}} * {{grāmatas atsauce|last=Asprey|first=Robert B.|author-link=Robert B. Asprey|title=Frederick the Great: The Magnificent Enigma|publisher=[[Ticknor and Fields]]|location=New York|year=1986|url=https://archive.org/details/frederickgreatma00aspr|isbn=978-0-89919-352-6|url-access=}} * {{grāmatas atsauce|first=Jeremy|last=Black|author-link=Jeremy Black (historian)|title=European Warfare, 1660–1815|year=1994|publisher=[[UCL Press]]|location=London|isbn=978-1-85728-172-9|url=https://books.google.com/books?id=wLm_swEACAAJ}} * {{grāmatas atsauce|first=Jeremy|last=Black|title=European International Relations 1648–1815|year=2002|publisher=[[Palgrave Macmillan]]|location=London|isbn=978-0-333-96450-7|url=https://books.google.com/books?id=OT-ttAEACAAJ}} * {{grāmatas atsauce|last=Browning|first=Reed|author-link=Reed Browning|year=1993|title=The War of the Austrian Succession|location=New York|publisher=[[St. Martin's Press]]|url=https://books.google.com/books?id=7JKlQgAACAAJ|isbn=978-0-312-09483-6}} * {{publikācijas atsauce|last=Browning|first=Reed|title=New Views on the Silesian Wars|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-military-history_2005-04_69_2/page/521|journal=[[Journal of Military History]]|date=April 2005|volume=69|issue=2|pages=521–534|doi=10.1353/jmh.2005.0077|jstor=3397409|s2cid=159463824}} * {{grāmatas atsauce|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|author-link=Tomass Kārlails|year=1858|volume=I|title=Book III – The Hohenzollerns in Brandenburg – 1412–1718|publisher=[[Chapman & Hall]]|location=London|url=https://books.google.com/books?id=bNQ_AAAAcAAJ&pg=PA193|oclc=1045538020}} * {{grāmatas atsauce|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862a|volume=III|title=Book XII – First Silesian War, Awakening a General European One, Begins – December 1740 – May 1741|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA163|oclc=1045538020}} * {{grāmatas atsauce|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862b|volume=III|title=Book XIII – First Silesian War, Leaving the General European One Ablaze All Round, Gets Ended – May 1741 – July 1742|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA399|oclc=1045538020}} * {{grāmatas atsauce|title=Iron Kingdom: The Rise and Downfall of Prussia, 1600–1947|first=Christopher|last=Clark|author-link=Christopher Clark|year=2006|publisher=[[Belknap Press]]|location=Cambridge, Massachusetts|isbn=978-0-674-02385-7|url=https://archive.org/details/ironkingdomrised00chri|url-access=}} * {{grāmatas atsauce|title=The Standard History of the World, by Great Historians|volume=V|first=John Herbert|last=Clifford|publisher=University Society|location=New York|year=1914|url=https://books.google.com/books?id=855IAQAAMAAJ&pg=PA3100|oclc=867881191}} * {{grāmatas atsauce|last=Crankshaw|first=Edward|author-link=Edward Crankshaw|title=Maria Theresa|url=https://archive.org/details/mariatheresa00cran|date=1970|publisher=Viking Press|location=New York|isbn=978-0-670-45631-4|url-access=}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://militarymaps.rct.uk/other-18th/19th-century-conflicts/first-silesian-war-1740-2/ militarymaps.rct.uk] * [https://www.britishbattles.com/first-silesian-war/ www.britishbattles.com] * [https://www.historyatlas.com/events/the-first-silesian-war-which-inaugurates-an/ www.historyatlas.com ] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kari ar Austriju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Prūsiju]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:1740. gadi]] khbz09af1hx8w8wcvcwwc3c6fmx1b7u 0 637499 4519689 4508557 2026-09-09T18:31:25Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260909sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4519689 wikitext text/x-wiki '''Mākslīgā intelekta vēsture''' aptver ideju, teoriju un tehnoloģiju attīstību, kuru mērķis ir radīt sistēmas, kas spēj veikt uzdevumus, kuru izpilde tradicionāli saistīta ar cilvēka [[Intelekts|intelektu]] — spriešanu, mācīšanos, problēmu risināšanu, valodas apstrādi, uztveri un lēmumu pieņemšanu. Lai gan mēģinājumi mehāniski atdarināt cilvēka domāšanu ir daudz senāki, [[mākslīgais intelekts]] (MI) kā patstāvīga zinātnes nozare izveidojās 20. gadsimta vidū līdz ar digitālo datoru rašanos. == Priekšvēsture == Ideja par mākslīgi radītu saprātīgu būtni sastopama jau antīkajā mitoloģijā un filozofijā. Sengrieķu mītos aprakstīti mehāniski kalpi un automāti, piemēram, [[Taloss]], savukārt filozofi mēģināja formalizēt cilvēka spriešanas principus. [[Aristotelis]] izstrādāja formālās loģikas sistēmu, kurā secinājumus iespējams iegūt no noteiktiem pieņēmumiem, izmantojot noteiktus loģiskus likumus. 17. gadsimtā attīstījās ideja, ka spriešanu varētu reducēt līdz formāliem aprēķiniem. [[Renē Dekarts]], [[Tomass Hobss]] un citi filozofi apsprieda mehānisku pasaules un domāšanas interpretāciju. [[Gotfrīds Vilhelms Leibnics]] izvirzīja ideju par universālu simbolisku valodu (''characteristica universalis''), ar kuras palīdzību strīdus teorētiski varētu atrisināt ar aprēķiniem. 19. gadsimtā [[Džordžs Būls]] izstrādāja [[Būla algebra|Būla algebru]], kas ļāva loģiskas operācijas aprakstīt matemātiski. Vēlāk tā kļuva par vienu no digitālo datoru teorētiskajiem pamatiem. Nozīmīga bija arī mehānisko aprēķinu ierīču attīstība. [[Čārlzs Bebidžs]] 19. gadsimtā projektēja [[Analītiskā mašīna|Analītisko mašīnu]], kas pēc saviem darbības principiem ietvēra vairākas vēlākajiem universālajiem datoriem raksturīgas īpašības. [[Ada Lavleisa]], aprakstot Bebidža mašīnu, pieļāva iespēju, ka šāda ierīce varētu darboties ne tikai ar skaitļiem, bet arī ar cita veida simboliem, vienlaikus uzsverot, ka mašīna pati nerada jaunus principus, bet izpilda tai dotās instrukcijas. 20. gadsimta sākumā matemātiskās loģikas attīstība radīja teorētisko pamatu algoritmisku spriešanas procesu izpētei. Īpaši nozīmīgi bija [[Kurts Gēdels|Kurta Gēdela]], [[Alans Tjūrings|Alana Tjūringa]], [[Alonzo Čērčs|Alonzo Čērča]] un citu matemātiķu darbi par aprēķināmību un formālajām sistēmām. == Neironu modeļi un pirmie datori == 1940. gados vienlaikus attīstījās elektroniskie datori, [[kibernētika]] un pirmie matemātiskie nervu sistēmas modeļi. 1943. gadā amerikāņu neirofiziologs Vorens Makaloks (Warren McCulloch) un matemātiķis Volters Pitss (Walter Pitts) publicēja darbu, kurā piedāvāja matemātisku mākslīgā neirona modeli. Viņi parādīja, ka vienkāršu neironiem līdzīgu elementu tīkli teorētiski var realizēt loģiskas operācijas.<ref>{{Publikācijas atsauce | last1=McCulloch | first1=Warren S. | last2=Pitts | first2=Walter | title=A Logical Calculus of the Ideas Immanent in Nervous Activity | journal=Bulletin of Mathematical Biophysics | volume=5 | pages=115–133 | year=1943 | doi=10.1007/BF02478259}}</ref> 1949. gadā kanādiešu psihologs [[Donalds Hebs]] izvirzīja mācīšanās principu, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Hebsa likums]]. Tas aprakstīja, kā savienojumi starp neironiem varētu nostiprināties atkarībā no to kopīgas aktivizēšanās. Vienlaikus tika konstruēti pirmie programmējamie elektroniskie datori. Tas radīja praktisku iespēju pārbaudīt hipotēzi, vai daļu cilvēka intelektuālo procesu iespējams reproducēt ar algoritmiem. == Tjūrings un mašīnu intelekts == 1950. gadā britu matemātiķis [[Alans Tjūrings]] žurnālā ''Mind'' publicēja rakstu ''Computing Machinery and Intelligence''. Tajā viņš atteicās no mēģinājuma tieši definēt jēdzienu „domāšana” un tā vietā piedāvāja tā saukto [[Tjūringa tests|imitācijas spēli]], kas vēlāk kļuva pazīstama kā Tjūringa tests.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/mind/article/LIX/236/433/986238 |title=Computing Machinery and Intelligence |last=Turing |first=Alan M. |work=Mind |volume=LIX |issue=236 |pages=433–460 |year=1950 |language=en}}</ref> Testa pamatideja bija vērtēt mašīnas spēju sarunā demonstrēt uzvedību, kuru cilvēks nespētu droši atšķirt no cita cilvēka uzvedības. Tjūringa raksts kļuva par vienu no nozīmīgākajiem agrīnajiem teorētiskajiem darbiem par mašīnu intelektu. == Mākslīgā intelekta nozares izveidošanās == Par mākslīgā intelekta kā patstāvīgas pētniecības nozares izveidošanās simbolisko sākumu parasti uzskata [[Dārtmutas seminārs|Dārtmutas vasaras pētniecības projektu]], kas 1956. gada vasarā notika [[Dārtmutas koledža|Dārtmutas koledžā]] ASV. 1955. gadā [[Džons Makartijs]], [[Mārvins Minskis]], Klods Šenons un Nataniels Ročesters sagatavoja priekšlikumu 1956. gada vasaras semināram. Dokumentā tika lietots termins '''mākslīgais intelekts''' ({{val|en|artificial intelligence}}), kura ieviešanu parasti piedēvē Makartijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.dartmouth.edu/about/artificial-intelligence-ai-coined-dartmouth |title=Artificial Intelligence (AI) Coined at Dartmouth |publisher=Dartmouth College |language=en}}</ref> Semināra organizētāji balstījās uz pieņēmumu, ka principā jebkuru mācīšanās vai intelekta aspektu iespējams aprakstīt pietiekami precīzi, lai to varētu imitēt mašīna. Dārtmutas sanāksmē un ar to saistītajā pētnieku lokā izveidojās vairākas turpmāk nozīmīgas MI pētniecības skolas. Galvenie centri izveidojās [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|MIT]], [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitātē]], [[Kārnegija Melona Universitāte|Kārnegija Melona Universitātē]] un citās ASV universitātēs. == Simboliskais mākslīgais intelekts == 1950. un 1960. gados dominēja pieeja, kas vēlāk kļuva pazīstama kā '''simboliskais mākslīgais intelekts'''. Tā balstījās uz ideju, ka intelektu iespējams realizēt, manipulējot ar simboliem atbilstoši formāliem noteikumiem. [[Alens Ņūels]] un [[Herberts Saimons]] kopā ar Klifu Šovu izstrādāja programmu ''Logic Theorist'', kas spēja pierādīt matemātiskas teorēmas. 1957. gadā viņi izveidoja arī ''General Problem Solver'', kura mērķis bija modelēt vispārīgus cilvēka problēmu risināšanas principus. Džons Makartijs 1958. gadā izveidoja programmēšanas valodu [[Lisp]], kas kļuva par vienu no galvenajām agrīnā mākslīgā intelekta pētniecības valodām. Makartijs attīstīja arī ideju par zināšanu un spriešanas formalizēšanu matemātiskajā loģikā. Agrīnie panākumi radīja ievērojamu optimismu. Pētnieki paredzēja, ka salīdzinoši īsā laikā būs iespējams izveidot sistēmas ar plašām cilvēka intelektam līdzīgām spējām. Tomēr šādi pieņēmumi izrādījās pārāk optimistiski.<ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Russell |first1=Stuart |last2=Norvig |first2=Peter |title=Artificial Intelligence: A Modern Approach |edition=4 |publisher=Pearson |year=2021 |language=en}}</ref> == Perceptrons un agrīnie neironu tīkli == Paralēli simboliskajam MI attīstījās mākslīgo neironu tīklu pētniecība. 1957. gadā amerikāņu psihologs [[Frenks Rozenblats]] izveidoja [[perceptrons|perceptronu]] — mācīties spējīgu mākslīgā neirona modeli. Rozenblats uzskatīja, ka no šādiem elementiem iespējams veidot sistēmas, kuras iemācās klasificēt uztvertos objektus.<ref>{{Publikācijas atsauce |last=Rosenblatt |first=Frank |title=The Perceptron: A Probabilistic Model for Information Storage and Organization in the Brain |url=https://archive.org/details/sim_psychological-review_1958-11_65_6/page/386 |journal=Psychological Review |volume=65 |issue=6 |pages=386–408 |year=1958 |doi=10.1037/h0042519}}</ref> Vienkāršajiem perceptroniem tomēr bija būtiski matemātiski ierobežojumi. 1969. gadā Mārvins Minskis un Seimūrs Paperts publicēja grāmatu ''Perceptrons'', kurā analizēja vienkāršo perceptronu ierobežojumus. Lai gan kritika tieši neattiecās uz visiem iespējamiem daudzslāņu tīkliem, interese un finansējums neironu tīklu pētniecībai nākamajos gados samazinājās. == Pirmā mākslīgā intelekta ziema == 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā kļuva arvien skaidrāks, ka agrīno programmu panākumus vienkāršās, stingri ierobežotās vidēs ir grūti pārnest uz reālās pasaules problēmām. Datoriem trūka gan skaitļošanas jaudas un atmiņas, gan pietiekama datu apjoma. Daudzi uzdevumi, kas cilvēkiem šķita vienkārši — piemēram, attēlu uztvere, dabiskās valodas saprašana un ikdienas zināšanu izmantošana — izrādījās ārkārtīgi sarežģīti formalizējami. 1970. gados vairākās valstīs tika samazināts finansējums ļoti ambicioziem MI projektiem. Šo periodu vēlāk sāka dēvēt par '''mākslīgā intelekta ziemu''' ({{val|en|AI winter}}). Tas nenozīmēja MI pētniecības pārtraukšanu, taču mazinājās gan finansējums, gan sabiedrības un investoru cerības. == Ekspertsistēmas == 1970. gados MI pētniecības uzmanība daļēji pārgāja no universāla intelekta radīšanas uz šaurākām, konkrētu nozaru problēmām. Rezultātā izveidojās [[ekspertsistēma|ekspertsistēmas]] — programmas, kas izmantoja speciālistu zināšanas noteiktā jomā. Viena no pirmajām nozīmīgajām ekspertsistēmām bija ''DENDRAL'', kas tika izstrādāta ķīmisko savienojumu molekulārās struktūras noteikšanai. Vēlāk Stenforda Universitātē tika radīta medicīniskā sistēma ''MYCIN'', kas izmantoja noteikumu sistēmu baktēriju infekciju diagnostikai un ārstēšanas rekomendāciju sagatavošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://aaai.org/wp-content/uploads/2023/01/Reddy.pdf |title=Foundations and Grand Challenges of Artificial Intelligence |last=Reddy |first=Raj |publisher=AAAI |language=en}}</ref> 1980. gadu sākumā ekspertsistēmas sāka izmantot uzņēmumos. Viens no pazīstamākajiem komerciālajiem piemēriem bija ''XCON'' jeb ''R1'', kuru uzņēmums [[Digital Equipment Corporation]] izmantoja datorsistēmu konfigurēšanai. Ekspertsistēmu komerciālie panākumi izraisīja jaunu interesi par mākslīgo intelektu, un 1980. gados izveidojās MI programmatūras un specializētu datoru tirgus. == Otrā mākslīgā intelekta ziema == Ekspertsistēmu praktiskā uzturēšana izrādījās dārga un sarežģīta. Zināšanu bāzes bija manuāli jāpapildina un jāatjaunina, turklāt noteikumos balstītās sistēmas slikti darbojās situācijās, kas būtiski atšķīrās no iepriekš paredzētajām. 1980. gadu beigās samazinājās pieprasījums pēc specializētām [[Lisp mašīna|Lisp mašīnām]], jo parastie personālie datori un darbstacijas kļuva arvien jaudīgāki un lētāki. Daudzi MI uzņēmumi pārtrauca darbību, un investīcijas nozarē samazinājās. Periodu no 1980. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam bieži dēvē par otro MI ziemu. == Neironu tīklu atdzimšana == 1980. gados atjaunojās interese par [[mākslīgais neironu tīkls|mākslīgajiem neironu tīkliem]]. Īpaši nozīmīga bija kļūdas atpakaļizplatīšanas algoritma ({{val|en|backpropagation}}) popularizēšana daudzslāņu neironu tīklu apmācībai. 1986. gadā Deivids Rumelharts, [[Džefrijs Hintons]] un Ronalds Viljamss žurnālā ''Nature'' publicēja darbu, kurā parādīja atpakaļizplatīšanas algoritma izmantošanu neironu tīklu iekšējo reprezentāciju apmācībai.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Rumelhart |first1=David E. |last2=Hinton |first2=Geoffrey E. |last3=Williams |first3=Ronald J. |title=Learning representations by back-propagating errors |journal=Nature |volume=323 |pages=533–536 |year=1986 |doi=10.1038/323533a0}}</ref> Šie pētījumi radīja pamatu daudzām vēlākajām [[dziļā mašīnmācīšanās|dziļās mašīnmācīšanās]] metodēm. == Statistiskā mašīnmācīšanās == 1990. gados MI pētniecībā arvien lielāku nozīmi ieguva [[mašīnmācīšanās]], [[varbūtību teorija]], statistika un optimizācijas metodes. Tā vietā, lai programmētājs sistēmā manuāli ievadītu lielu skaitu noteikumu, algoritmi tika apmācīti, izmantojot datus. Plašāk sāka izmantot [[Bajesa tīkls|Bajesa tīklus]], [[atbalsta vektoru mašīna|atbalsta vektoru mašīnas]], lēmumu kokus un citas statistiskās metodes. Šī pieeja izrādījās efektīva runas atpazīšanā, dokumentu klasifikācijā, datorredzē un citās praktiskās problēmās. MI attīstību veicināja straujš datoru skaitļošanas jaudas pieaugums, datu digitalizācija un interneta izplatība. == ''Deep Blue'' un spēļu mākslīgais intelekts == 1997. gada maijā [[IBM]] izstrādātais šaha dators ''[[Deep Blue]]'' sešu partiju mačā uzvarēja tālaika pasaules čempionu [[Garijs Kasparovs|Gariju Kasparovu]]. Tā bija pirmā reize, kad dators standarta turnīra apstākļos uzvarēja pašreizējo pasaules čempionu šahā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/history/deep-blue |title=Deep Blue |publisher=IBM |language=en}}</ref> ''Deep Blue'' panākumi galvenokārt balstījās uz ļoti lielu skaitļošanas jaudu, šaha pozīciju meklēšanas algoritmiem, specializētu aparatūru un cilvēku izstrādātu pozīciju novērtēšanas funkciju. Tas nebija universāls intelekts, tomēr uzvara kļuva par nozīmīgu simbolisku pavērsienu MI vēsturē. 2011. gadā cita IBM sistēma — ''[[Watson (dators)|Watson]]'' — uzvarēja televīzijas viktorīnā ''[[Jeopardy!]]'', demonstrējot progresu dabiskās valodas apstrādē, informācijas meklēšanā un jautājumu atbildēšanā. == Dziļās mašīnmācīšanās revolūcija == 21. gadsimta sākumā neironu tīklu attīstību būtiski paātrināja trīs faktoru kombinācija: ļoti lielu datu kopu pieejamība, grafisko procesoru ([[GPU]]) izmantošana paralēliem aprēķiniem un jaunas neironu tīklu apmācības metodes. 2006. gadā Džefrijs Hintons un viņa kolēģi demonstrēja metodes dziļu neironu tīklu efektīvākai apmācībai. Turpmākajos gados termins '''dziļā mašīnmācīšanās''' ({{val|en|deep learning}}) kļuva par plaši lietotu apzīmējumu daudzslāņu neironu tīklu metodēm.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=LeCun |first1=Yann |last2=Bengio |first2=Yoshua |last3=Hinton |first3=Geoffrey |title=Deep learning |journal=Nature |volume=521 |pages=436–444 |year=2015 |doi=10.1038/nature14539}}</ref> Īpaši nozīmīgs pavērsiens notika 2012. gadā, kad Alekss Križevskis, [[Iļja Suckevers]] un Džefrijs Hintons izmantoja dziļu [[konvolūcijas neironu tīkls|konvolūcijas neironu tīklu]] ''AlexNet'' attēlu atpazīšanas sacensībās ''ImageNet Large Scale Visual Recognition Challenge''. Sistēma ievērojami pārspēja iepriekšējās metodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://proceedings.neurips.cc/paper/4824-imagenet-classification-with-deep-convolutional-neural- |title=ImageNet Classification with Deep Convolutional Neural Networks |last1=Krizhevsky |first1=Alex |last2=Sutskever |first2=Ilya |last3=Hinton |first3=Geoffrey E. |year=2012 |publisher=NeurIPS |language=en}}</ref> Pēc ''AlexNet'' panākumiem dziļie neironu tīkli strauji kļuva par dominējošu metodi datorredzē un vēlāk arī runas atpazīšanā, mašīntulkošanā un daudzās citās MI nozarēs. == ''AlphaGo'' == Ilgu laiku [[go]] tika uzskatīta par īpaši sarežģītu problēmu datoriem, jo iespējamo spēles pozīciju skaits ir ārkārtīgi liels un tradicionālās pilnās meklēšanas metodes, kas bija efektīvas šahā, nebija pietiekamas. Uzņēmuma [[DeepMind]] izstrādātā sistēma ''[[AlphaGo]]'' apvienoja dziļos neironu tīklus, [[pastiprinājuma mācīšanās|pastiprinājuma mācīšanos]] un Montekarlo koka meklēšanu. 2015. gadā tā kļuva par pirmo datorprogrammu, kas pilna izmēra go spēlē bez handikapa uzvarēja profesionālu spēlētāju.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Silver |first1=David |last2=Huang |first2=Aja |last3=Maddison |first3=Chris J. |title=Mastering the game of Go with deep neural networks and tree search |journal=Nature |volume=529 |pages=484–489 |year=2016 |doi=10.1038/nature16961}}</ref> 2016. gada martā ''AlphaGo'' četru pret vienu uzvarēja vienu no pasaules spēcīgākajiem go spēlētājiem [[Lī Sedols|Lī Sedolu]]. 2017. gadā DeepMind prezentēja ''AlphaGo Zero'', kas mācījās spēlēt, sākot tikai ar spēles noteikumiem un spēlējot pret sevi, neizmantojot cilvēku partiju datubāzi. Tā sasniedza augstāku spēles līmeni nekā iepriekšējās ''AlphaGo'' versijas.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Silver |first1=David |title=Mastering the game of Go without human knowledge |journal=Nature |volume=550 |pages=354–359 |year=2017 |doi=10.1038/nature24270}}</ref> == Transformeri == Būtisks pavērsiens dabiskās valodas apstrādes vēsturē bija [[transformers (mašīnmācīšanās)|transformera]] arhitektūras izstrāde. 2017. gadā ''Google'' pētnieku grupa publicēja rakstu ''Attention Is All You Need'', kurā piedāvāja transformera arhitektūru. Atšķirībā no daudzām iepriekšējām secību apstrādes sistēmām tā galvenokārt balstījās uz [[uzmanības mehānisms|uzmanības mehānismu]] (''attention'') un neprasīja tradicionālos rekurrentos neironu tīklus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arxiv.org/abs/1706.03762 |title=Attention Is All You Need |last1=Vaswani |first1=Ashish |last2=Shazeer |first2=Noam |last3=Parmar |first3=Niki |year=2017 |language=en}}</ref> Transformeri izrādījās labi piemēroti paralēlai apmācībai ar ļoti lielām datu kopām. Tie kļuva par pamatu daudziem vēlākajiem valodas modeļiem, tostarp ''BERT'', ''GPT'' un citiem [[lielais valodas modelis|lielajiem valodas modeļiem]]. == Lielie valodas modeļi == 2018. gadā ''OpenAI'' publicēja pirmo [[GPT]] (''Generative Pre-trained Transformer'') modeli. Tā pamatā bija transformera arhitektūra un pieeja, kurā modelis vispirms tiek apmācīts ar lielu teksta apjomu un pēc tam pielāgots konkrētiem uzdevumiem. 2019. gadā sekoja ''GPT-2'', bet 2020. gadā — ievērojami lielākais ''GPT-3''. Līdzīgas lielo valodas modeļu sistēmas sāka izstrādāt arī ''Google'', ''Meta'' un citi uzņēmumi un pētniecības centri. Šādu modeļu attīstība parādīja, ka viena apjomīga neironu tīkla sistēma var veikt daudzus dažādus valodas uzdevumus — rakstīt un papildināt tekstu, atbildēt uz jautājumiem, tulkot, apkopot informāciju un ģenerēt datorprogrammu kodu. == Ģeneratīvā mākslīgā intelekta izplatība == 2022. gada 30. novembrī ''OpenAI'' publiski palaida [[ChatGPT]], kas sākotnēji bija balstīts uz ''GPT-3.5'' sērijas modeli un bija pielāgots dialogam ar lietotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://openai.com/index/chatgpt/ |title=Introducing ChatGPT |publisher=OpenAI |date=2022-11-30 |language=en}}</ref> ''ChatGPT'' un citu ģeneratīvo MI sistēmu izplatība būtiski palielināja sabiedrības interesi par mākslīgo intelektu. Ģeneratīvie modeļi kļuva plaši izmantoti teksta, programmatūras koda, attēlu, skaņas un cita satura radīšanā. Šajā pašā periodā strauji attīstījās [[difūzijas modelis|difūzijas modeļi]], kuri kļuva par vienu no galvenajām metodēm attēlu ģenerēšanā pēc teksta apraksta. Lielie modeļi arvien biežāk kļuva '''multimodāli''', proti, viena sistēma spēja apstrādāt vairākus informācijas veidus, piemēram, tekstu, attēlus un skaņu. == Mākslīgais intelekts zinātnē == 21. gadsimtā mašīnmācīšanās metodes arvien plašāk sāka izmantot arī zinātniskajos pētījumos. Viens no nozīmīgākajiem piemēriem ir DeepMind izstrādātā [[AlphaFold]] sistēma. 2021. gadā žurnālā ''Nature'' tika publicēts ''AlphaFold 2'' apraksts. Sistēma ar dziļās mašīnmācīšanās palīdzību ievērojami uzlaboja olbaltumvielu telpiskās struktūras prognozēšanas precizitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Jumper |first1=John |last2=Evans |first2=Richard |last3=Pritzel |first3=Alexander |title=Highly accurate protein structure prediction with AlphaFold |journal=Nature |volume=596 |pages=583–589 |year=2021 |doi=10.1038/s41586-021-03819-2}}</ref> Mākslīgā intelekta metodes tiek izmantotas arī medicīnā, ķīmijā, fizikā, astronomijā, klimata modelēšanā un citās pētniecības jomās. == Pieeju maiņa mākslīgā intelekta vēsturē == Mākslīgā intelekta vēsturē vairākkārt mainījies priekšstats par to, kā visefektīvāk radīt intelektisku sistēmu. 1950.—1970. gados galvenā uzmanība tika pievērsta simboliskai spriešanai un cilvēku zināšanu formālai aprakstīšanai. 1970.—1980. gados nozīmīgu vietu ieņēma ekspertsistēmas, bet kopš 1990. gadiem arvien lielāka nozīme bija statistiskajai mašīnmācīšanai. 21. gadsimta otrajā desmitgadē par vienu no galvenajām MI paradigmām kļuva dziļā mašīnmācīšanās, kur sistēmas pašas apgūst sarežģītas reprezentācijas no lieliem datu apjomiem.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=LeCun |first1=Yann |last2=Bengio |first2=Yoshua |last3=Hinton |first3=Geoffrey |title=Deep learning |journal=Nature |volume=521 |pages=436–444 |year=2015 |doi=10.1038/nature14539}}</ref> Savukārt transformera arhitektūras un lielo valodas modeļu attīstība noveda pie tādu sistēmu izveides, kuras vienā modelī spēj apvienot daudzu agrāk atsevišķi risinātu uzdevumu veikšanu. Neraugoties uz tehnoloģisko progresu, mūsdienu mākslīgā intelekta sistēmas joprojām būtiski atšķiras no cilvēka intelekta. Jautājums par [[vispārīgais mākslīgais intelekts|vispārīga mākslīgā intelekta]] iespējamību, tā definīciju un nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem principiem joprojām ir zinātnisku diskusiju priekšmets. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Tehnoloģiju vēsture]] [[Kategorija:Mašīnmācīšanās]] [[Kategorija:Neironu tīkli]] jjpuuunic2m0xaxm41abfx09i46k7m4 0 637502 4519658 4509576 2026-09-09T17:00:27Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260909sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4519658 wikitext text/x-wiki {{medicīniskais brīdinājums}} {{Slimības infokaste | name = Rahīts | image = XrayRicketsLegssmall.jpg | alt = | caption = Divus gadus veca bērna rentgenuzņēmums, kur redzama rahīta izpausme | specialitāte = [[endokrinoloģija]], [[pediatrija]], [[reimatoloģija]] | simptomi = {{ubl|kaulu sāpes vai jutīgums, īpaši kājās, iegurnī, mugurā un ribās|muskuļu vājums un ātra noguršana|nevēlēšanās staigāt, sāpīga vai grīļīga gaita|aizkavēta sēdēšanas, rāpošanas vai staigāšanas apguve|{{nobr|lēnāka augšana un vecumam neatbilstoši}} mazs augums|plaukstu locītavu, potīšu un garo kaulu galu paplašināšanās}} | ilgums = <!--- slimošanas ilgums ---> | cēloņi = {{ubl|[[D vitamīns|D vitamīna]] deficīts|nepietiekama [[kalcijs|kalcija]] uzņemšana|[[uzturvielas|uzturvielu]] uzsūkšanās traucējumi|aknu vai nieru slimības|iedzimti D vitamīna vielmaiņas traucējumi}} | riski = {{ubl|mātes D vitamīna deficīts grūtniecības vai zīdīšanas laikā|D vitamīna papilddevas nesaņemšana zīdaiņa vecumā|uzturs ar mazu D vitamīna vai kalcija daudzumu|nepietiekams uzturs, nabadzība vai stingri ierobežojošas diētas|nepietiekama ultravioletā starojuma iedarbība}} | diagnoze = <!--- veids, kā nosaka saslimšanu ar konkrētu slimību ---> | DiseasesDB = | ICD10 = | ICD9 = 268.0 | ICDO = | OMIM = | MedlinePlus = | MeSH = | GeneReviewsNBK = | GeneReviewsName = | PME = rahits }} '''Rahīts''' ({{val|la|rachitis}}) ir augoša bērna [[skelets|skeleta]] slimība, kurai raksturīga nepietiekama [[augšanas plātnīte|augšanas plātnīšu]] [[skrimslis|skrimšļa]] un jaunveidoto [[kaulaudi|kaulaudu]] [[mineralizācija]]. Mineralizācijas traucējumi kavē normālu [[endohondrālā osifikācija|endohondrālo kaula veidošanos]] un var izraisīt [[kauls|kaulu]] mīkstināšanos un [[skeleta deformācija|deformācijas]], [[augšanas aizture|augšanas aizturi]], kaulu sāpes, [[muskuļu vājums|muskuļu vājumu]] un [[iešana|gaitas]] traucējumus. Raksturīgas var būt arī kāju izliekšanās un plaukstu un potīšu [[metafīze|metafīžu]] paplašināšanās. Rahīts rodas bērniem, kam augšanas plātnītes vēl nav slēgušās. Līdzīgu jau izveidojušos kaulaudu mineralizācijas traucējumu pēc augšanas plātnīšu slēgšanās sauc par [[osteomalācija|osteomalāciju]]. Visizplatītākā slimības forma pasaulē ir uzturvielu deficīta rahīts, ko izraisa nepietiekams [[D vitamīns|D vitamīna]] nodrošinājums un/vai nepietiekama [[kalcijs|kalcija]] uzņemšana ar [[uzturs|uzturu]]. Tomēr rahīts nav viena cēloņa slimība. Mineralizācijas traucējumus var izraisīt arī [[iedzimta slimība|iedzimti]] D vitamīna [[vielmaiņa]]s vai darbības defekti, [[fosfāti|fosfātu]] vielmaiņas traucējumi, tostarp iedzimtas [[hipofosfatēmija]]s formas, kā arī [[nieres|nieru]] un citas slimības, kas izjauc kalcija un fosfātu [[homeostāze|homeostāzi]]. == Vēsture == Rahīts cilvēkiem ir pazīstams kopš senatnes, tomēr par atsevišķu slimību tas tika sistemātiski aprakstīts tikai 17. gadsimtā. Slimība kļuva īpaši izplatīta Eiropas pilsētās industrializācijas laikā, un tās vēsture ir cieši saistīta ar izpratnes veidošanos par [[D vitamīns|D vitamīnu]], [[Kalcijs|kalcija]] vielmaiņu un saules gaismas nozīmi cilvēka organismā. Viens no pirmajiem detalizētajiem rahīta klīniskajiem aprakstiem publicēts 1645. gadā, kad angļu ārsts Daniels Vistlers (''Daniel Whistler'') savā disertācijā aprakstīja bērnu slimību ar raksturīgām skeleta deformācijām. Dažus gadus vēlāk angļu ārsts [[Frānsiss Glisons]] kopā ar kolēģiem veica sistemātisku slimības izpēti. 1650. gadā viņš publicēja darbu ''De Rachitide'', kurā detalizēti aprakstīja rahīta klīniskās pazīmes un anatomiskās izmaiņas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Glisson|first=Francis|title=De Rachitide sive Morbo Puerili, qui vulgo The Rickets dicitur|url=https://archive.org/details/BIUSante_71768|year=1650|language=la}}</ref> 18. un īpaši 19. gadsimtā rahīts kļuva ļoti izplatīts strauji augošajās Eiropas un Ziemeļamerikas rūpniecības pilsētās. Slimība bieži skāra bērnus, kuri dzīvoja blīvi apbūvētos un piesārņotos pilsētu rajonos. Ierobežota saules gaismas iedarbība kopā ar nepilnvērtīgu uzturu veicināja D vitamīna deficīta attīstību. Rahīts kļuva tik raksturīgs industrializētajām pilsētām, ka to dažkārt dēvēja par <nowiki>''angļu slimību''</nowiki> ({{val|en|English disease}}). 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā zinātnieki sāka noskaidrot saistību starp rahītu, uzturu un saules gaismu. 1919. gadā vācu ārsts [[Kurts Huldšinskis]] parādīja, ka bērnus ar rahītu iespējams ārstēt ar [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Eksperimentos viņš izmantoja dzīvsudraba kvarca lampas un konstatēja, ka apstarošana veicināja kaulu mineralizāciju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Huldschinsky|first=Kurt|year=1919|title=Heilung von Rachitis durch künstliche Höhensonne|language=de}}</ref> Aptuveni tajā pašā laikā tika atklāts, ka rahītu iespējams novērst vai ārstēt arī ar noteiktiem pārtikas produktiem. Īpaši efektīva izrādījās [[zivju eļļa]], kuras ārstnieciskās īpašības rahīta gadījumā bija novērotas jau agrāk. 1920. gadu sākumā amerikāņu bioķīmiķis [[Elmers Makolums]] un viņa līdzstrādnieki eksperimentāli parādīja, ka zivju eļļā atrodas pret rahītu iedarbīga viela, kas atšķiras no jau zināmā [[A vitamīns|A vitamīna]]. Jaunatklāto vielu nosauca par [[D vitamīns|D vitamīnu]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last1=McCollum|first1=Elmer V.|last2=Simmonds|first2=Nina|last3=Becker|first3=J. Ernest|last4=Shipley|first4=Percy G.|year=1922|title=Studies on Experimental Rickets. XXI. An Experimental Demonstration of the Existence of a Vitamin Which Promotes Calcium Deposition|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-biological-chemistry_1922-07_53_1/page/293|journal=Journal of Biological Chemistry|volume=53|pages=293–312}}</ref> 1920. gados tika noskaidrots arī tas, ka ultravioletais starojums var radīt pret rahītu iedarbīgas vielas organismā un noteiktos pārtikas produktos. Turpmākie pētījumi ļāva identificēt dažādas D vitamīna formas un izskaidrot tā nozīmi kalcija un [[Fosfāti|fosfātu]] vielmaiņā. 20. gadsimta pirmajā pusē daudzās valstīs sāka īstenot rahīta profilakses pasākumus. Bērniem tika dota zivju eļļa un D vitamīna preparāti, bet atsevišķus pārtikas produktus, īpaši pienu, sāka bagātināt ar D vitamīnu. Šie pasākumi kopā ar uztura un dzīves apstākļu uzlabošanos ievērojami samazināja uzturvielu deficīta rahīta izplatību industrializētajās valstīs. 20. gadsimta otrajā pusē, attīstoties [[Ģenētika|ģenētikai]], [[Endokrinoloģija|endokrinoloģijai]] un molekulārajai bioloģijai, kļuva skaidrs, ka ne visi rahīta gadījumi rodas D vitamīna trūkuma dēļ. Tika identificētas vairākas iedzimtas slimības, kas izraisa D vitamīna vielmaiņas, fosfātu regulācijas vai nieru darbības traucējumus. Tādējādi rahītu sāka klasificēt pēc tā bioķīmiskā un ģenētiskā cēloņa. Mūsdienās uzturvielu deficīta rahīts daudzās attīstītajās valstīs ir ievērojami retāks nekā 19. gadsimtā, tomēr tas nav izzudis. Slimība joprojām sastopama dažādos pasaules reģionos, īpaši bērniem ar nepietiekamu D vitamīna vai kalcija uzņemšanu, ierobežotu saules gaismas iedarbību vai noteiktām hroniskām un iedzimtām slimībām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaulu slimības]] [[Kategorija:Endokrīnās slimības]] jzsfxeex90v84kp4n774kl9eft032h9 0 637505 4519670 4508521 2026-09-09T17:25:28Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260909sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4519670 wikitext text/x-wiki '''Dziļā mašīnmācīšanās''' ({{val|en|deep learning}}) ir [[mašīnmācīšanās]] apakšnozare, kurā izmanto [[mākslīgais neironu tīkls|mākslīgos neironu tīklus]] ar daudziem slāņiem. Šādi modeļi spēj automātiski apgūt dažādu sarežģītības pakāpju datu reprezentācijas un tiek plaši izmantoti [[datorredze|datorredzē]], runas atpazīšanā, [[dabiskās valodas apstrāde|dabiskās valodas apstrādē]] un [[ģeneratīvais mākslīgais intelekts|ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā]]. Atšķirībā no daudzām tradicionālām mašīnmācīšanās metodēm dziļās mašīnmācīšanās sistēmas var pašas apgūt uzdevumam nepieciešamās pazīmes no sākotnējiem datiem. Piemēram, attēlu atpazīšanas neironu tīklā zemākie slāņi var apgūt vienkāršas pazīmes, piemēram, malas un līnijas, bet dziļākie slāņi — sarežģītākas objektu struktūras. == Vēsture == Dziļās mašīnmācīšanās teorētiskie pirmsākumi saistīti ar agrīnajiem mākslīgo neironu tīklu pētījumiem. 1943. gadā Vorens Makaloks un Volters Pitss izstrādāja vienu no pirmajiem matemātiskajiem mākslīgā neirona modeļiem, bet 1950. gadu beigās [[Frenks Rozenblats]] izveidoja [[perceptrons|perceptronu]]. Nozīmīgs pavērsiens notika 1980. gados, kad kļūdas [[atpakaļizplatīšana|atpakaļizplatīšanas]] ({{val|en|backpropagation}}) algoritms kļuva par efektīvu daudzslāņu neironu tīklu apmācības metodi. 1986. gadā Deivids Rumelharts, [[Džefrijs Hintons]] un Ronalds Viljamss publicēja ietekmīgu darbu par reprezentāciju apgūšanu, izmantojot kļūdas atpakaļizplatīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Rumelhart |first1=David E. |last2=Hinton |first2=Geoffrey E. |last3=Williams |first3=Ronald J. |title=Learning representations by back-propagating errors |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_1986-10-09_323_6088/page/533 |journal=Nature |volume=323 |pages=533–536 |year=1986 |doi=10.1038/323533a0}}</ref> Dziļo neironu tīklu praktisko izmantošanu sākotnēji ierobežoja nepietiekama skaitļošanas jauda un apmācības datu trūkums. Situācija būtiski mainījās 2000. gadu beigās un 2010. gadu sākumā, kad kļuva pieejamas lielas datu kopas un neironu tīklu apmācībā sāka plaši izmantot [[grafiskais procesors|grafiskos procesorus]] (GPU). Par vienu no nozīmīgākajiem pavērsieniem uzskata 2012. gadu, kad Alekss Križevskis, Iļja Suckevers un Džefrijs Hintons izveidoja dziļo [[konvolūcijas neironu tīkls|konvolūcijas neironu tīklu]] ''AlexNet''. Tas ''ImageNet'' attēlu klasifikācijas sacensībās ievērojami pārspēja iepriekš izmantotās metodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://proceedings.neurips.cc/paper/4824-imagenet-classification-with-deep-convolutional-neural-networks |title=ImageNet Classification with Deep Convolutional Neural Networks |last1=Krizhevsky |first1=Alex |last2=Sutskever |first2=Ilya |last3=Hinton |first3=Geoffrey E. |year=2012 |publisher=NeurIPS |language=en}}</ref> Pēc tam dziļā mašīnmācīšanās kļuva par vienu no galvenajām mākslīgā intelekta pētniecības metodēm. Tā nodrošināja ievērojamu progresu attēlu un runas atpazīšanā, mašīntulkošanā un citās jomās.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=LeCun |first1=Yann |last2=Bengio |first2=Yoshua |last3=Hinton |first3=Geoffrey |title=Deep learning |journal=Nature |volume=521 |pages=436–444 |year=2015 |doi=10.1038/nature14539}}</ref> == Neironu tīkli == Dziļās mašīnmācīšanās modeļus parasti veido vairāki savstarpēji savienotu mākslīgo neironu slāņi. Informācija tiek pārveidota, virzoties no ievades slāņa caur vienu vai vairākiem slēptajiem slāņiem līdz izvades slānim. Modeļa apmācības laikā tiek pielāgoti savienojumu matemātiskie parametri jeb svari, lai samazinātu starpību starp modeļa prognozēto un vēlamo rezultātu. Šim nolūkam bieži izmanto atpakaļizplatīšanu kopā ar [[gradienta kritums|gradienta krituma]] optimizācijas metodēm. Dažādiem uzdevumiem ir izstrādātas atšķirīgas neironu tīklu arhitektūras. [[Konvolūcijas neironu tīkls|Konvolūcijas neironu tīklus]] plaši izmanto attēlu analīzē, savukārt [[rekurentais neironu tīkls|rekurentie neironu tīkli]] vēsturiski tika izmantoti secīgu datu, piemēram, teksta un runas, apstrādei. Kopš 2017. gada dabiskās valodas apstrādē īpaši nozīmīga kļuvusi [[transformers (mašīnmācīšanās)|transformera]] arhitektūra. Uz tās balstās daudzi mūsdienu [[lielais valodas modelis|lielie valodas modeļi]]. == Izmantošana == Dziļo mašīnmācīšanos izmanto attēlu un sejas atpazīšanā, runas sintēzē un atpazīšanā, [[mašīntulkošana|mašīntulkošanā]], medicīnisko attēlu analīzē, autonomajos transportlīdzekļos, rekomendāciju sistēmās un zinātniskajos pētījumos. Tā ir arī viens no galvenajiem mūsdienu ģeneratīvā mākslīgā intelekta tehnoloģiskajiem pamatiem. Dziļie neironu tīkli tiek izmantoti lielajos valodas modeļos, [[difūzijas modelis|difūzijas modeļos]] un citās sistēmās, kas spēj ģenerēt tekstu, attēlus, skaņu un video. == Ierobežojumi == Dziļo neironu tīklu apmācībai bieži nepieciešams liels datu apjoms un ievērojami skaitļošanas resursi. Sarežģītu modeļu darbību var būt grūti interpretēt, tādēļ tie dažkārt tiek raksturoti kā „melnās kastes” sistēmas. Modeļu rezultāti ir atkarīgi arī no apmācības datu kvalitātes. Nepilnīgi vai neobjektīvi dati var radīt neprecīzus vai sistemātiski sagrozītus rezultātus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Mašīnmācīšanās]] [[Kategorija:Mākslīgie neironu tīkli]] qazu6fnir7v0xh3y7avz6d5qqyafp26 0 637570 4519772 4513354 2026-09-10T05:59:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519772 wikitext text/x-wiki [[File:Colo-Colo v Palestino 20200128 03.jpg|thumb|right|VAR monitors ''[[Estadio Monumental David Arellano]]'' stadionā [[Santjago]], Čīlē]] [[File:VAR System Logo.svg|thumb|VAR simbols, kas tika izmantots [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], un pārskatīšanas procesa laikā tika attēlots ekrānā]] '''Video tiesneša asistents''' ({{Val-en|Video assistant referee}} (''VAR'')) ir [[Futbols|futbola]] spēles [[Tiesneša asistents|tiesnešu brigādes]] loceklis, kurš palīdz tiesnesim, pārskatot lēmumus, izmantojot videoierakstus, un pēc pārskatīšanas sniedzot tiesnesim ieteikumus. '''Video tiesneša asistenta palīgs''' (a''ssistant video assistant referee'' (''AVAR'')) ir spēles tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR videooperāciju telpā un ap laukumu. Ir trīs AVAR — AVAR1, AVAR2 (dažkārt saukts par '''atbalsta video tiesneša asistentu''') un AVAR3. Viņiem ir uzticēti dažādi spēles aspekti, kas jāuzrauga, un viņi pastāvīgi sazinās ar VAR par iespējamām situācijām, kuras varētu būt nepieciešams pārskatīt. AVAR1 uzrauga galveno kameras skatu un ziņo par dažiem acīmredzamākiem spēles noteikumu pārkāpumiem. AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā un palīdz VAR noteikt aizmugures stāvokļa situācijas, kā arī ziņo par iespējamām nepamanītām aizmugures stāvokļa epizodēm. AVAR3 uzrauga televīzijas programmas un palīdz nodrošināt saziņu starp AVAR2 un VAR, jo AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/innovation/world-cup-2022/video-assistant-referee-var|title=Video Assistant Referee (VAR)|website=inside.fifa.com|access-date=2026-08-17|language=en}}</ref> Papildus VAR un AVAR ir arī trīs video atkārtojumu operatori, kuri palīdz VAR un AVAR izvēlēties kameras ar vispiemērotāko skata leņķi.<ref name=":0" /> Pēc plašiem izmēģinājumiem vairākās nozīmīgās sacensībās, 2018. gada 3. martā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) oficiāli iekļāva VAR sistēmu [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-17}}</ref> Sistēma darbojas pēc principa “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44508993|title=World Cup 2018: VAR helps tournament reach 10 penalties - so is it working?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-17|date=2018-06-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsvideo.org/2018/10/12/evs-xeebra-replay-system-facilitates-var-implementation-for-copa-do-brasil-tournament/|title=EVS Xeebra Replay System Facilitates VAR Implementation for Copa do Brasil Tournament - Sports Video Group|access-date=2026-08-17|date=2018-10-12|language=en-US}}</ref> un tās mērķis ir nodrošināt iespēju labot “skaidras un acīmredzamas kļūdas” un “nopietnus nepamanītus incidentus”. == Procedūra == Ir četras lēmumu kategorijas, kuras var pārskatīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures|title=VAR protocol|website=theifab.com|access-date=August 17, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190508041140/http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures}}</ref> * '''Vārti/nav vārtu''' — [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|uzbrūkošās komandas pārkāpums]], bumba ārpus spēles, bumbas nonākšana vārtos, aizmugures stāvoklis, spēle ar roku, pārkāpumi un priekšlaicīga ieskriešana soda laukumā 11 metru soda sitiena izpildes laikā. * '''[[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiens/nav 11 metru soda sitiena]]''' — uzbrūkošās komandas pārkāpums, bumba ārpus spēles, pārkāpuma vieta, kļūdaini piešķirts 11 metru soda sitiens vai pārkāpums, par kuru 11 metru soda sitiens nav piešķirts. * '''Tiešā [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#Sarkan%C4%81 kart%C4%ABte (noraid%C4%ABjums)|sarkanā kartīte]]''' — acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas apturēšana, rupjš pārkāpums, vardarbīga uzvedība, košana vai spļaušana, kā arī aizvainojošu, aizskarošu vai rupju vārdu vai žestu izmantošana. * '''Kļūdaina spēlētāja identificēšana''', piešķirot sarkano vai [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tiesneša sākotnēji pieņemtais lēmums netiek mainīts, ja vien videoieraksta pārskatīšana skaidri neparāda, ka pieņemtais lēmums ir bijusi “skaidra un acīmredzama kļūda”. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis — vai nu pamatojoties uz VAR sniegto informāciju, vai arī pēc tam, kad pats tiesnesis ir veicis “pārbaudi laukumā” (OFR — ''on-field review''). === Pārbaude === [[File:VAR decision.jpg|thumb|VAR lēmums FA kausa spēlē ''[[City of Manchester Stadium]]'' stadionā, Mančestrā.]] VAR un AVAR automātiski pārbauda katru laukumā pieņemto tiesneša lēmumu, kas ietilpst vienā no četrām pārskatāmajām kategorijām. VAR var veikt “kluso pārbaudi”, paziņojot tiesnesim, ka kļūda nav pieļauta, neradot spēles aizkavēšanos. Savukārt dažkārt VAR pārbaude var izraisīt spēles apturēšanu vai aizkavēšanos, kamēr VAR noskaidro, vai, iespējams, ir pieļauta kļūda. Tiesnesis var atlikt spēles atsākšanu, lai to būtu iespējams izdarīt, un par notiekošu pārbaudi signalizē, pieliekot roku pie auss. Ja VAR konstatē iespējamu skaidru un acīmredzamu kļūdu, pastāv trīs iespējamie scenāriji:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/|title=VIDEO ASSISTANT REFEREES (VAR)|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521235046/http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/}}</ref> * Lēmums tiek mainīts pēc VAR ieteikuma * Tiek ieteikts veikt pārbaudi laukumā (OFR) * Tiesnesis izvēlas neņemt vērā VAR ieteikumu Parasti lēmumu var mainīt bez OFR, ja tas attiecas uz faktisku apstākli. Piemēram, VAR var noteikt, vai ir bijis aizmugures stāvoklis vai vai pārkāpums noticis soda laukumā vai ārpus tā, un par to informēt tiesnesi, neveicot pārbaudi laukumā. Savukārt VAR ieteiks veikt OFR, ja jāpieņem subjektīvs lēmums, piemēram, jāizvērtē, vai pārkāpums vispār ir noticis vai vai par konkrēto pārkāpumu būtu jāpiešķir sarkanā kartīte. Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem tiesnesis, un viņš var izvēlēties pilnībā neņemt vērā VAR ieteikumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116111503/https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/}}</ref> === Pārbaude laukumā (OFR) === [[File:Baldomero Toledo checks VAR - Seattle Sounders vs. Sporting Kansas City.jpg|thumb|right|''[[Major League Soccer]]'' tiesnesis pārskata spēles epizodi, izmantojot monitoru laukuma malā]] Pārbaudi laukumā (OFR) var veikt tikai pēc VAR ieteikuma. Tas nodrošina, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis pats laukumā un ka OFR netiek izmantota katra apšaubāma lēmuma gadījumā. OFR var veikt, kad bumba atrodas ārpus spēles, vai arī tad, ja tiesnesis aptur spēli tieši šādas pārbaudes veikšanai.<ref name=":1" /> Tiesnesis signalizē par OFR, ar rokām iezīmējot taisnstūri, tādējādi norādot uz videoekrānu. OFR notiek īpaši norādītā tiesneša pārbaudes zonā (RRA — ''referee review area''), kas atrodas blakus spēles laukumam un ir redzama skatītājiem, lai nodrošinātu procesa pārredzamību. Palēninātus video atkārtojumus izmanto tikai, lai noteiktu kontakta vietu fizisku pārkāpumu un spēles ar roku gadījumos. Savukārt, lai noteiktu pārkāpuma intensitāti vai to, vai spēle ar roku vispār ir notikusi, tiek rādīti atkārtojumi normālā ātrumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> OFR laikā VAR pārraida tiesnesim vairākus video atkārtojumus no dažādiem kameras leņķiem, lai palīdzētu pieņemt lēmumu. Kad OFR ir pabeigta, tiesnesis vēlreiz parāda video pārbaudes signālu un pēc tam norāda pieņemto lēmumu. Ja bumba pārbaudes brīdī atradās ārpus spēles, spēle tiek atsākta atbilstoši sākotnējam lēmumam vai jaunajam lēmumam, ja lēmums laukumā tika mainīts. Ja spēle tika apturēta tieši OFR veikšanai un lēmums netiek mainīts, spēle tiek atsākta ar strīdus bumbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-start-and-restart-of-play/|title=Law 8 - The Start and Restart of Play {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}</ref> === Pārkāpumi === Spēles noteikumos ir noteikti vairāki pārkāpumi, kas saistīti ar VAR procedūru. Gan spēlētājs, gan komandas amatpersona var saņemt dzelteno kartīti, ja pārmērīgi protestē pret laukumā pieņemtu lēmumu, ar rokām rādot video pārbaudes (TV) signālu. Dzelteno kartīti saņem arī jebkurš spēlētājs vai komandas amatpersona, kas ieiet tiesneša pārbaudes zonā (RRA). Savukārt ieiešana videooperāciju telpā (VOR — ''video operation room'') nozīmē spēlētāja vai komandas amatpersonas noraidīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref>[[File:VAR AVAR.jpg|thumb|right|Video tiesneša asistenta palīgi darbībā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālās līgas]] spēles laikā]] === Atrašanās vieta === VAR un AVAR bieži atrodas stadionā, kurā notiek spēle. Tomēr dažas līgas ir sākušas izmantot centralizētas pārbaudes vietas. Piemēram, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] VAR brigādes atrodas videooperāciju telpā (VOR) [[Stokliparka|Stokliparkā]], [[Londona|Londonā]], savukārt [[Vācijas Futbola asociācija]] savas VAR brigādes izvieto [[Deica|Deicā]], [[Ķelne|Ķelnē]].<ref>{{Atsauce|title=So funktioniert der Video-Assistent {{!}} Exklusiver Einblick ins Video-Assist-Center in Köln|url=https://www.youtube.com/watch?v=UlT1UTOTztk|date=2019-02-20|accessdate=2026-08-18|last=DFB}}</ref> 2022. gada sezonā ASV ''[[Major League Soccer]]'' izveidoja Video pārbaudes centru [[Atlanta|Atlantā]], kur darbojas visas tās VAR brigādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/what-to-know-about-mls-s-new-video-review-center-in-atlanta|title=What to know about MLS's new Video Review Center in Atlanta {{!}} MLSSoccer.com|last=mlssoccer|website=mlssoccer|access-date=2026-08-18|language=en}}</ref> === Kameru sistēma === VAR sistēma sastāv no 42 kamerām, tostarp palēninātas un īpaši palēninātas (''ultra slow motion'') kameras, kā arī kamerām, ko izmanto aizmugures stāvokļa noteikšanas tehnoloģijā. Sistēmā tiek izmantotas arī visas FIFA oficiālā televīzijas raidītāja kameras pārraides, lai VAR varētu iegūt vislabāko iespējamo skata leņķi katrā spēles epizodē.<ref name=":0" /> == Terminu skaidrojumi == Saistībā ar VAR sistēmu tiek izmantoti vairāki tehniskie termini un saīsinājumi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-19}}</ref> * '''Pārbaude (''Check'')''' — process, kurā VAR automātiski pārbauda visus lēmumus, uz kuriem attiecas video pārskatīšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/video-review/faq|title=Video Review: Answering all your Frequently Asked Questions|website=mlssoccer.com|access-date=Aug 19, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190924025924/https://www.mlssoccer.com/video-review/faq}}</ref> Pārbaudes rezultātā var tikt apstiprināts laukumā pieņemtais lēmums (“klusā pārbaude”), mainīts lēmums par faktisku apstākli (piemēram, aizmugures stāvoklis/nav aizmugures stāvokļa) vai ieteikts veikt OFR. * '''Skaidra un acīmredzama kļūda (''Clear and obvious error'')''' — kļūdas pakāpe, kas nepieciešama, lai laukumā pieņemto lēmumu varētu mainīt.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42604127|title=VAR: Willian 'dive', Iheanacho goal - how does the system work?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2018-01-08|language=en-GB}}</ref> * '''OFR (''On-field review'') — pārbaude laukumā''' — pārskatīšanas process, ko veic pēc VAR ieteikuma. To izmanto gadījumos, kad saistībā ar subjektīvu lēmumu, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda. * '''RO (''Replay operator'') — video atkārtojumu operators''' — tiesnešu brigādes loceklis, kas palīdz video tiesnešiem, pārvaldot televīzijas pārraidi un meklējot piemērotākos kameras leņķus, lai būtu iespējams pieņemt pareizu lēmumu. * '''RRA (''Referee review area'') — tiesneša pārbaudes zona''' — zona, kurā tiek veikta OFR. Tā atrodas blakus spēles laukumam un vienmēr ir skatītājiem redzama. * '''VAR (''Video Assistant Referee'') — video tiesneša asistents''' — galvenais video tiesnešu brigādes loceklis, kura galvenais uzdevums ir pārbaudīt visas epizodes, uz kurām attiecas video pārskatīšana, un ieteikt OFR veikšanu, ja, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda. VAR ir pašreizējais vai bijušais kvalificēts tiesnesis.<ref name=":1" /> ** '''AVAR (''Assistant VAR'') — VAR asistents''' — tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR, vērojot spēles norisi laukumā laikā, kad VAR veic "pārbaudi" vai "pārskatīšanu".<ref name=":1" /> *** '''Aizmugures stāvokļa VAR (''Offside VAR'')''' — AVAR, kurš paredz un pārbauda iespējamās aizmugures stāvokļa situācijas epizodēs, kas var būtiski ietekmēt spēles gaitu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/fifa/docs/eng_2c8fb978b3932c|title=The technology of football: Coaching and officiating tools for the big stage|publisher=FIFA|website=issuu.com|access-date=Aug 19, 2026|date=Aug 15, 2018|pages=15|archive-date={{dat|2022|11|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221125222514/https://issuu.com/fifa/docs/eng_2c8fb978b3932c}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/innovations/var-at-the-world-cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup™|website=Football Technology|access-date=2026-08-19|language=en|archive-date=2021-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210805172103/http://football-technology.fifa.com/en/innovations/var-at-the-world-cup/}}</ref> *** '''Atbalsta VAR (''Support VAR'')''' — AVAR, kurš koordinē saziņu starp VAR brigādes locekļiem un galvenokārt uzrauga televīzijas pārraides signālu.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> * '''Video tiesnesis (''Video official'')''' — spēles tiesnešu brigādes kategorija līdzās laukumā esošajiem tiesnešiem. Tajā ietilpst VAR un visi AVAR. * '''VOR (''Video operation room'') — videooperāciju telpa''' — telpa, kurā atrodas VAR brigāde. VOR var atrasties stadionā vai tā tuvumā, kā arī centralizētā vietā, piemēram, televīzijas apraides centrā. == Vēsture == 2006. gadā bijušais tiesnesis Ahmeds Kaids Saifs spēles laukuma malā izmantoja video monitoru, lai noteiktu, vai strīdīgie vārti spēlē starp ''Al-Tilal'' un ''Al-Saqr'' [[Adena|Adenā]] bija jāieskaita. Lai gan tolaik tas bija pretrunā ar vispārpieņemtajiem noteikumiem, spēlētāji un [[Jemenas Futbola asociācija]] šo rīcību atzinīgi novērtēja. Šis gadījums tiek uzskatīts par vienu no agrākajiem zināmajiem piemēriem, kad tiesnesis sacensību spēlē izmantoja video tehnoloģiju, lai pieņemtu pareizu lēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://yemeniamerican.com/en/a-duty-to-fairness-yemeni-soccer-referee-used-video-replays-long-before-var/|title=A duty to fairness: Yemeni soccer referee used video replays long before VAR|website=The Yemeni American|access-date=2026-08-19|date=2018-06-24|language=ar}}</ref> Pēc šī incidenta Jemenā oficiāli standartizētā VAR sistēma tika izstrādāta, izmantota un pārbaudīta Starptautiskās Futbola asociācijas valdes (IFAB) — institūcijas, kas nosaka Spēles noteikumus — pārraudzībā. Tās pamatā bija princips “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”. Sistēma pirmo reizi tika izmantota oficiālā spēlē 2016. gada 21. septembrī [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausa]] spēlē starp ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' un ''[[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]''. Pasaules mērogā tā debitēja 2018. gada FIFA Pasaules kausā Krievijā. Video tehnoloģiju, kas mūsdienās nodrošina VAR sistēmas darbību, lielākoties piegādā un patentē tādi uzņēmumi kā ''Hawk-Eye Innovations'' (pieder ''[[Sony]]''), kas darbojas saskaņā ar licences līgumiem ar FIFA.{{Nepieciešama atsauce}} [[File:Samsunspor-Manisa maçı (05.09.22) VAR penaltı.webm|thumb|Brīdis, kad tiesnesis pēc VAR pārbaudes pieņem lēmumu piešķirt 11 metru soda sitienu [[Turcijas futbola 1. līga|Turcijas 1. līgā]].]] VAR sistēma tika izstrādāta ''Refereeing 2.0'' projekta ietvaros 2010. gadu sākumā, un tās izstrādi vadīja [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlandes Karaliskā Futbola asociācija]] (KNVB).<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup|title=The inside story of how FIFA's controversial VAR system was born|access-date=2026-08-19|last=Medeiros|first=João|archive-date=2019-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190701175627/https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup}}</ref> Sistēmu [[2012.–2013. gada Eredivisie sezona|2012.–13. gada sezonā]] izmēģināja simulētās pārbaudēs Nīderlandes augstākās līgas ''[[Eredivisie]]'' spēlēs. 2014. gadā KNVB vērsās pie [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) ar lūgumu grozīt Spēles noteikumus, lai sistēmu varētu izmantot plašākos izmēģinājumos. IFAB 2016. gada ģenerālajā sanāksmē apstiprināja izmēģinājumu veikšanu un noteica ceļu sistēmas pilnīgai ieviešanai.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static-3eb8.kxcdn.com/documents/644/124828_140218_2016AGM_Minutes_v1.0.pdf|title=Minutes of the 130th Annual General Meeting of the International Football Association Board|website=IFAB|access-date=Aug 19, 2026|pages=13-17|language=en|archive-date={{dat|2020|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200424203218/https://static-3eb8.kxcdn.com/documents/644/124828_140218_2016AGM_Minutes_v1.0.pdf}}</ref> IFAB sekretārs Lukass Brūds sacīja, ka, ņemot vērā to, ka mūsdienu stadionos ir pieejami [[4G]] un [[Wi-Fi]], bija skaidrs, ka tiesneši ir jāpasargā no kļūdām, kuras visi skatītāji var uzreiz pamanīt. Kā piemēru viņš minēja [[Tjerī Anrī]] spēli ar roku, kuras dēļ [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] tika izslēgta no kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]], lai gan laukuma tiesneši nebija tādā pozīcijā, lai šo pārkāpumu varētu pamanīt. Priekšlikumi ieviest jebkāda veida video pārbaudi tika konsekventi noraidīti [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidenta]] [[Zeps Blaters|Zepa Blatera]] laikā. Savas prezidentūras laikā Blaters stingri iebilda pret jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas ļautu apšaubīt tiesnešu spēles laikā pieņemtos lēmumus. Viņš dažkārt pat iejaucās vai draudēja iejaukties vietējo sacensību jautājumos. Pēc Blatera piespiedu aiziešanas no amata 2015. gadā cita korupcijas skandāla dēļ, VAR priekšlikums viņa pēcteča [[Džanni Infantīno]] vadībā tika uzņemts daudz labvēlīgāk.<ref name=":4" /> Pirmais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā notika 2016. gada jūlijā [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] starp [[PSV Eindhoven|PSV]] un ''[[FC Eindhoven]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knvb.nl/nieuws/themas/arbitrage-20/22846/het-jaar-van-de-videoscheidsrechter|title=Het jaar van de videoscheidsrechter|website=www.knvb.nl|access-date=2026-08-19}}</ref> Nākamais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā sākās 2016. gada augustā, kad ''[[United Soccer League]]'' spēlē tikās divas ''[[Major League Soccer]]'' rezerves komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/media/2016/08/19/mls-virtual-assistant-referees-debut|title=MLS makes soccer history with debut of video assistant referees|website=SI|access-date=2026-08-19|date=2016-08-19|language=en-US}}</ref> Spēles tiesnesis Ismails Elfats pārskatīja divus pārkāpumus un pēc konsultēšanās ar video tiesneša asistentu [[Alens Čepmens|Alenu Čepmenu]] attiecīgajās epizodēs piešķīra vienu sarkano un vienu dzelteno kartīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/08/13/video-assistant-referees-edge-closer-after-successful-trial-in-u/|title=Video assistant referees edge closer after successful trial in United States {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19|archive-date=2022-01-12|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112060146/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/08/13/video-assistant-referees-edge-closer-after-successful-trial-in-u/}}</ref> Nākamajā mēnesī video pārbaudes tika izmantotas starptautiskā draudzības spēlē starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/09/02/video-replays-used-for-first-time-during-frances-3-1-friendly-wi/|title=Video replays used for first time during France's 3-1 friendly win over Italy as 'football history' made {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19|archive-date=2022-01-12|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112060118/https://www.telegraph.co.uk/football/2016/09/02/video-replays-used-for-first-time-during-frances-3-1-friendly-wi/}}</ref> Pirmā profesionālā oficiālā spēle, kas nebija draudzības spēle, bija KNVB kausa pirmās kārtas mačs starp ''Ajax'' un ''Willem II'' 2016. gada 21. septembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/sep/22/anouar-kali-first-player-sent-off-video-assistant-referee|title=Willem II’s Anouar Kali sent off in Dutch cup tie by video assistant referee|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2016-09-22|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Šī bija pirmā spēle, kurā tika izmantots "monitors laukuma malā", kas ļāva tiesnesim pašam pārskatīt videoierakstu no laukuma. Lai gan VAR tika izmantots, bet pieejamais monitors nē, dzeltenā kartīte tika nomainīta uz sarkano. Tādējādi tas kļuva par pirmo profesionālajā futbolā fiksēto noraidījumu, kas balstīts uz VAR.<ref name=":5">{{Atsauce|title=Highlights Ajax - Willem II|url=https://www.youtube.com/watch?v=iUCXSzVZtK4|date=2016-09-22|accessdate=2026-08-19|last=AFC Ajax}}</ref> Interesanti, ka šī profesionālā un oficiālā kausa spēle notika pirms oficiālajiem FIFA noteikumu grozījumiem. Televīzijas skatītāji tika informēti par pieņemto lēmumu, taču skatītāji stadionā un, mazākā mērā, arī spēlētāji nesaprata, kas īsti bija noticis. Galvenā atziņa no šī pirmā būtiskā lēmuma maiņas gadījuma bija tāda, ka VAR lēmumi ir skaidri jāpaziņo spēlētājiem, skatītājiem stadionā un televīzijas auditorijai.<ref name=":5" /> Nākamais turnīrs, kurā VAR tika izmantots kopā ar monitoru laukuma malā, bija [[2016. gada FIFA klubu Pasaules kauss]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38245174|title=Video replays: Referees to use pitch-side monitors at Fifa's Club World Cup|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2016-12-07|language=en-GB}}</ref> Pusfināla spēlē, kurā ''[[Kashima Antlers]]'' ar 3–0 pārspēja ''[[Atlético Nacional]]'', pēc video pārbaudes ''Kashima Antlers'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens. Austrālijas ''[[A-League]]'' kļuva par pirmajām augstākās līgas profesionālo klubu sacensībām, kas izmantoja VAR sistēmu. Tas notika 2017. gada 7. aprīlī, kad ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]'' spēlēja pret ''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.a-league.com.au/article/hyundai-a-league-first--to-use-video-assistant-referees/1g3x9yaxih0dp1aaokfqi2uihy|title=Hyundai A-League first to use Video Assistant Referees|access-date=Aug 19, 2026|language=en|archive-date={{dat|2017|08|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170829161652/http://www.a-league.com.au/article/hyundai-a-league-first--to-use-video-assistant-referees/1g3x9yaxih0dp1aaokfqi2uihy}}</ref> tomēr šajā spēlē VAR intervence nebija nepieciešama.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/39537545|title=Video Assistant Referee: Australia's A-League uses system during trial|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en-GB}}</ref> Pirmā VAR intervence profesionālās nacionālās līgas spēlē notika 8. aprīlī, kad ''[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]'' savā laukumā uzņēma ''[[Sydney FC]]''. VAR konstatēja neatļautu spēli ar roku soda laukumā, un ''Sydney FC'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens. Spēle noslēdzās ar rezultātu 1–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://foxsports.com.au/football/a-league/wellington-phoenix-v-sydney-fc-video-highlights-sky-blues-concede-late-after-var-call/news-story/ccf02f63ebdfdeec76d6a0cfffc76265|title=Wellington Phoenix v Sydney FC video, highlights: Sky Blues concede late after VAR call|website=Fox Sports|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/apr/08/aleague-round-26-match-reports|title=World first as video assistant referee called into action in Wellington and Sydney FC stalemate|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[File:Chelsea_0_Valencia_1_(48768869141).jpg|right|thumb|VAR izmantošana [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] grupu turnīrā 2019. gadā — tiesnesis [[Džinejts Čakirs]] ]] ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs VAR ieviesa [[2017. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2017. gada sezonā]], pēc [[2017. gada MLS Visu zvaigžņu spēle|2017. gada MLS Visu zvaigžņu spēles]], kas notika 2. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/post/2016/12/10/mls-will-seek-introduce-video-assistant-referees-var-during-2017|title=MLS will seek to introduce Video Assistant Referees (VAR) during 2017|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-08-20|date=2016-12-10|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.oregonlive.com/timbers/index.ssf/2017/03/mls_leads_the_way_in_rolling_o.html|title=MLS leads the way among soccer leagues worldwide as it prepares to roll out video replay|work=OregonLive.com|access-date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> Pirmo reizi sistēma oficiāli tika izmantota spēlē starp ''[[Philadelphia Union]]'' un ''[[FC Dallas]]'', kad pēc video pārbaudes tika anulēti ''Dallas'' komandas vārti par kontaktu starp ''Dallas'' spēlētāju un ''Philadelphia'' vārtsargu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/major-league-soccer/story/3173385/video-review-debuts-in-mls-rules-out-goal-in-fc-dallas-loss-to-philadelphia|website=www.espn.com|access-date=2026-08-20}}</ref> Starptautiskā līmenī VAR tika izmantots [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]], jūnijā. Sistēma tika atzinīgi novērtēta, taču pēc tiesneša lēmuma turnīra finālspēlē tika apšaubīta tās praktiskā lietderība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/blog/the-match/60/post/3151551/var-creates-as-much-confusion-as-clarity-in-confederations-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-08-20}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=russia-2017-var-praised-at-closing-press-conference-2899588.html|title=Russia 2017, VAR praised at closing press conference|work=FIFA.com|access-date=2026-08-20|date=2017-07-01|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2017-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20170701124126/http://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=russia-2017-var-praised-at-closing-press-conference-2899588.html}}</ref> Arī 2017. gadā [[Portugāles Futbola federācija]] (FPF) aizvadīja savu pirmo oficiālo spēli ar VAR — Portugāles kausa finālu starp ''[[SL Benfica]]'' un ''[[Vitória SC]]'' 2017. gada 28. maijā, ''[[Estádio Nacional|Jamor Stadium]]'' laukumā. Portugāles Futbola federācija kļuva par pirmo pasaulē, kas VAR izmantoja sieviešu sacensībās: nedēļu pēc vīriešu kausa fināla tajā pašā stadionā VAR oficiāli tika izmantots sieviešu spēlē starp ''[[Sporting CP (sievietes)|Sporting CP]]'' un ''[[SC Braga (sievietes)|SC Braga]]''. Pēc VAR ieviešanas Eiropas kausu spēlēs 2016. gadā, sistēmu ieviesa arī augstākās līgas sacensībās kā [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] un [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017.–18. gada sezonas]] sākumā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2017/07/04/football/video-assistant-referee-technology-var-chris-foy/index.html|title=VAR: The good, the bad and the ugly {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-20|date=2017-07-04|last=Kohli|first=Siddharth|language=en}}</ref> bet ''[[La Liga]]'' to ieviesa [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018.–19. gada sezonas]] sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/spanish-football/2018/03/02/5a996dfc22601de9518b464f.html|title=LaLiga Santander: Tebas: With VAR, there will be more fairness in football|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-08-20|date=2018-03-02|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> VAR tika izmantots arī [[2017. gada FIFA U-20 Pasaules kauss|2017. gada FIFA U-20 Pasaules kausā]], oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/video-assistant-referee-system-fifa-trial-technology-a7621151.html|title=Introduction of Video Assistant Referees may change football forever|website=The Independent|access-date=2026-08-20|date=2017-03-09|language=en}}</ref> 2018. gada 8. janvārī VAR pirmo reizi tika izmēģināts Anglijā, [[2017.–2018. gada FA kauss|2017.–18. gada FA kausa]] spēlē starp ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' un ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2017-12-07|title=FA Cup trial for Video Assistant Referee|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2017/1207/925792-fa-cup-trial-for-video-assistant-referee/|language=en}}</ref> Nākamajā dienā tas pirmo reizi tika izmēģināts Francijā — [[2017.–2018. gada Francijas Līgas kauss futbolā|2017.–18. gada Francijas Līgas kausa]] spēlē starp ''[[OGC Nice|Nice]]'' un ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''. Tika atzīts, ka sistēma darbojusies labi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.eurosport.fr/football/coupe-de-la-ligue/2017-2018/nice-monaco-la-video-a-tres-bien-fonctionne_sto6469811/story.shtml|title=Nice-Monaco: la vidéo "a très bien fonctionné"|work=Eurosport|access-date=2026-08-20|date=2018-01-10|archive-date=2019-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190701003324/https://www.eurosport.fr/football/coupe-de-la-ligue/2017-2018/nice-monaco-la-video-a-tres-bien-fonctionne_sto6469811/story.shtml}}</ref> 2018. gada janvārī Itālija izveidoja pasaulē pirmo VAR apmācības centru [[Florence|Florencē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/114538/italy-host-first-var-training-centre|title=Italy host first VAR training centre {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2026-08-20}}</ref> Pašlaik izmantoto VAR sistēmu izveidoja ''Hawk-Eye Innovations Limited'', un tā tika pārbaudīta saskaņā ar ''FIFA'' ''Kvalitātes programmu'', izmantojot neatkarīgu trešo pusi.<ref name=":0" /> 2018. gada 3. martā IFAB VAR sistēmu pastāvīgi iekļāva Spēles noteikumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-20}}</ref> Tās izmantošana sacensībās joprojām bija fakultatīva, un nebija paredzēts, ka [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] un [[UEFA Čempionu līga]] VAR ieviesīs [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.–19. gada sezonā]].<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/43269186|title=VAR: Video assistant referees set to be used at 2018 World Cup in Russia|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-03-03|language=en-GB}}</ref> Tomēr Premjerlīgas izpilddirektors [[Ričards Skudamors]] VAR ieviešanu Premjerlīgā raksturoja kā “neizbēgamu”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44023461|title=VAR in Premier League is inevitable, says Richard Scudamore|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-05-06|language=en-GB}}</ref> 2018. gada 27. septembrī [[UEFA]] paziņoja, ka, sākot ar [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.–20. gada UEFA Čempionu līgas sezonu]], VAR tiks izmantots sacensībās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45665012|title=Champions League: VAR to be introduced in 2019-20 season|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-09-27|language=en-GB}}</ref> Lai gan 2018.–19. gada sezonas grupu turnīrā VAR vēl netika izmantots, UEFA 2018. gada 3. decembrī paziņoja, ka tas tiks izmantots izslēgšanas spēļu posmā, kas sākās 2019. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/024c-0f8e663255eb-684192980f0b-1000--var-to-be-used-in-uefa-champions-league-knockout-phase/|title=VAR to be used in UEFA Champions League knockout phase|website=UEFA|access-date=Aug 20, 2026|date=December 3, 2018|language=en}}</ref> 2018. gada 15. novembrī [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubi principā nobalsoja par VAR ieviešanu Premjerlīgā, sākot ar 2019.–20. gada sezonu, ja to apstiprinātu [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]] un [[FIFA]]. Šāds lēmums tika pieņemts pēc pretrunīga tiesneša [[Saimons Hūpers|Saimona Hūpera]] lēmuma neieskaitīt ''[[Southampton FC]]'' uzbrucēja [[Čārlijs Ostins|Čārlija Ostina]] gūtos vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/46224473|title=VAR: Video assistant referees set to be used in Premier League next season|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-11-15|language=en-GB}}</ref> 2020. gada 1. janvārī [[2019. gada Imperatora kauss futbolā|Imperatora kausa]] fināls kļuva par pirmo Japānas futbola spēli, kurā tika izmantots VAR. Tas vienlaikus bija sagatavošanās VAR ieviešanai [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā futbolā]]. 2023. gadā tika paziņots, ka [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausā sievietēm]] pirmo reizi tiesnesis skaidros VAR lēmumu skatītājiem stadionā tiešraidē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66230294|title=Women's World Cup 2023: How will VAR work at the tournament?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2023-07-18|language=en-GB}}</ref> Vēlāk šāda prakse tika izmantota arī 2024. gada Austrālijas ''[[A-League]]'' finālsērijā un MLS. Savukārt Anglijas Premjerlīga paziņojumus stadionā ieviesa, sākot ar [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.–26. gada sezonu]]. == Ievērojamākie VAR izmantošanas gadījumi == [[File:VAR Brazil V Morocco 13 June 2026-31.jpg|left|thumb|VAR monitors [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]]] === 2018. gada FIFA Pasaules kauss === FIFA oficiāli apstiprināja VAR izmantošanu [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] FIFA Padomes sanāksmē, 2018. gada 16. martā, [[Bogota|Bogotā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=coming-soon-press-conference-following-the-ifab-annual-general-meeting.html|title=REPLAY: IFAB comes to landmark decision about VAR|work=FIFA.com|access-date=2026-08-21|date=2018-03-01|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180303171051/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=coming-soon-press-conference-following-the-ifab-annual-general-meeting.html}}</ref><ref name=":6" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=var-discussed-at-ifab-media-briefing.html|title=VAR discussed at IFAB media briefing|work=FIFA.com|access-date=2026-08-21|date=2018-03-03|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180311061251/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2018/m=3/news=var-discussed-at-ifab-media-briefing.html}}</ref> Šis turnīrs kļuva par pirmajām sacensībām, kurās VAR tika izmantots pilnā apjomā — visās spēlēs un visos stadionos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup|title=The inside story of how FIFA's controversial VAR system was born|work=WIRED UK|access-date=2026-08-21|date=2018-06-23|last=Nast|first=Condé|language=en-GB}}</ref> [[File:Ronaldo yellow card.jpg|thumb|right|[[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlases spēlētājam [[Krištianu Ronaldu]] tiek parādīta dzeltenā kartīte pēc sadursmes ar [[Irānas futbola izlase|Irānas]] spēlētāju, kuru tiesnesis [[Enrike Kaseress]] pārskatīja kā iespējamu incidentu, par kuru varētu piešķirt sarkano kartīti|313x313px]] 2018. gada Pasaules kauss bija pirmā reize, kad VAR tika izmantots Pasaules kausa izcīņā. Grupu turnīra laikā VAR kopumā pārbaudīja 335 incidentus, vidēji septiņus vienā spēlē, un pēc VAR pārbaudes tiesneši mainīja vai atcēla 14 savus lēmumus. Saskaņā ar FIFA datiem, VAR sistēmas veiksmīgo lēmumu īpatsvars bija 99,3%, salīdzinot ar 95% pareizu tiesnešu lēmumu īpatsvaru pirms VAR ieviešanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44658757|title=World Cup 2018: VAR system 'fine-tuned' after criticism|work=BBC Sport|access-date=2026-08-21|date=2018-06-29|language=en-GB}}</ref> Pirmais VAR lēmums Pasaules kausa vēsturē tika pieņemts 2018. gada 16. jūnijā grupu turnīra spēlē starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]], kad tiesnesis [[Andress Kunja]] pēc konsultēšanās ar VAR piešķīra Francijas izlasei 11 metru soda sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2018/06/16/football/france-australia-world-cup-russia-2018/index.html|title=History made as VAR used for first time in World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2018-06-16|last=Grez|first=Matias|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/world-cup-soccer/story/3528392/how-var-made-history-with-penalty-awarded-to-france-against-australia|website=www.espn.com|access-date=2026-08-21}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|Finālspēlē]] tiesnesis [[Nestors Pitana]] ar VAR palīdzību pārskatīja aizsarga spēli ar roku soda laukumā un piešķīra Francijai 11 metru soda sitienu, kas ļāva tai izvirzīties vadībā pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] ar rezultātu 2–1. Finālspēle noslēdzās ar Francijas uzvaru 4–2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jul/15/france-croatia-world-cup-final-match-report|title=France seal second World Cup triumph with 4-2 win over brave Croatia|work=The Guardian|access-date=2026-08-21|date=2018-07-15|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> VAR izmantošana tiek uzskatīta par vienu no faktoriem, kas palīdzēja 2018. gada Pasaules kausam kļūt par „tīrāko” Pasaules kausu kopš 1986. gada. Turnīra pirmajās 11 spēlēs netika parādīta neviena sarkanā kartīte, bet visā turnīrā kopumā tika noraidīti tikai četri spēlētāji — vismazākais skaits kopš [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/fifa-world-cup/4/blog/post/3567494/fifa-world-cup-by-the-numbers-most-goals-in-the-knockoutspogba-first-ever-united-player-to-score-in-final|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-08-21}}</ref> No 29 piešķirtajiem 11 metru soda sitieniem tika gūti 22 vārti, tādējādi pārspējot iepriekšējo rekordu — 17 vārtus, kas tika gūti no 11 metru soda sitieniem [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada]] turnīrā. Būtiskais piešķirto soda sitienu skaita pieaugums 2018. gada Pasaules kausā tika saistīts ar VAR spēju pamanīt pārkāpumus, kas citādi, iespējams, būtu palikuši nesodīti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/06/29/13-intriguing-stats-world-cup-2018-far/|title=13 intriguing stats from World Cup 2018 so far|work=The Telegraph|access-date=2026-08-21|date=2018-06-29|last=Kirk|first=Ashley|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]] tehniskais direktors un bijušais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] tiesnesis [[Deivids Elerejs]] pauda uzskatu, ka VAR klātbūtne lika spēlētājiem apzināties — jaunās sistēmas apstākļos viņi vairs nevarēs izvairīties no pārkāpumu sekām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/06/17/var-credited-cleaning-world-cup-no-red-cards-nine-games/|title=VAR effect results in cleanest World Cup since 1986 after no red cards are issued in opening 11 games|work=The Telegraph|access-date=2026-08-21|date=2018-06-17|last=Rumsby|first=Ben|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> === 2026. gada FIFA Pasaules kauss === [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases uzbrucējs [[Folarins Balogans]] savas komandas uzvarā ar 2–0 pār [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] 1/16 finālā saņēma sarkano kartīti pēc video pārbaudes. Incidentā viņš uzkāpa uz Bosnijas izlases centra aizsarga [[Tariks Muharemovičs|Tarika Muharemoviča]] potītes, lai gan spēles laikā tiesnesis sākotnēji ļāva spēlei turpināties. Tā rezultātā Baloganam tika piemērota diskvalifikācija, un viņam būtu bijis jāizlaiž komandas nākamā 1/8 fināla spēle pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/folarin-balogun-red-card-controversial-call-usmnt/f421435cc087073bcf6ce1b0|title=Folarin Balogun red card, explained: What controversial call means for USMNT star’s Round of 16 availability {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-08-21|date=2026-07-02|language=en-us}}</ref> 5. jūlijā FIFA paziņoja, ka diskvalifikācija ir atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/how-folarin-balogun-allowed-play-usa-vs-belgium-shocking-fifa-red-card-reverse-decision/93d4fc48c027df9278e02b38|title=How Folarin Balogun is allowed to play for USA vs. Belgium after shocking FIFA red-card reverse decision {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2026-08-21|date=2026-07-05|language=en-us}}</ref> Tāpat kā 2018. gadā, arī šoreiz [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]] nonāca pretrunīgi vērtēta VAR lēmuma epicentrā. 1/16 fināla spēles pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] 103. minūtē horvātu spēlētājs [[Joško Gvardiols]] guva vārtus, panākot izlīdzinājumu, taču pēc jaunieviestās ''snickometer'' sistēmas datiem tika konstatēts, ka bumba pirms Gvardiola vārtu guvuma bija saskārusies ar viņa komandas biedra [[Igors Matanovičs|Igora Matanoviča]] galvas apvidu, un vārti tika atcelti aizmugures stāvokļa dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/fifa-world-cup/explained-why-croatias-103rd-minute-equaliser-against-portugal-was-ruled-out-after-var-review/articleshow/132152307.cms|title=Explained: Why Croatia's 103rd-minute equaliser against Portugal was ruled out after VAR review|work=The Times of India|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|issn=0971-8257}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/07/03/sport/world-cup-croatia-portugal-var-trionda-explained|title=How the new World Cup ball helped knock Croatia out with use of technology {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref> Pēc vārtu anulēšanas Portugāle uzvarēja spēli ar 2–1, kamēr klātesošie Horvātijas līdzjutēji protestējot meta atkritumus un izkliedza rupjus vārdus tiesnešu brigādes virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/soccer/world-cup-news-portugal-knocks-out-croatia-insane-finish-world-cup-classic|title=Portugal knocks out Croatia after insane finish in World Cup classic|last=Torre|first=Miguel La|website=ClutchPoints|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|language=en}}</ref> Pēc spēles Matanovičs sacīja, ka, viņaprāt, esot „jutis nelielu pieskārienu matiem”, savukārt Horvātijas galvenais treneris [[Zlatko Daličs]] lēmumu kritizēja kā „ļoti sliktu tiesāšanu”, kas „atņem futbolam prieku”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/croatia-world-cup-var-offside-37381387|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-08-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dailynewnation.com/news/839491|title=Martinez defends VAR as Dalic laments 'joyless football'|last=NNONLINE 01|website=The New Nation|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|language=en-US}}</ref> FIFA uz šo strīdu atbildēja, norādot, ka ''[[Adidas Trionda|Trionda bumbā]]'' ievietotie IMU sensori spēj noteikt pat visniecīgāko kontaktu un ka tiesneša lēmums bijis pareizs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/07/03/sport/world-cup-croatia-portugal-var-trionda-explained|title=How the new World Cup ball helped knock Croatia out with use of technology {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2026-07-03|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref> Ceturtdaļfināla spēlē starp [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] un [[Šveices futbola izlase|Šveici]], Argentīnas pussargs [[Leandro Paredess]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Šveices uzbrucēju [[Brēls Embolo|Brēlu Embolo]]. Saskaņā ar turnīrā ieviesto jauno „kļūdainas identitātes” (''mistaken identity'') noteikumu, kas ļauj atcelt lēmumus, ja sodīts nepareizais spēlētājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/sports/2026/7/12/what-was-the-mistaken-identity-red-card-shown-in-argentina-vs-switzerland|title=What’s the ‘mistaken identity’ red card shown to Switzerland’s Embolo?|last=Adil|first=Hafsa|website=Al Jazeera|access-date=2026-08-21|language=en}}</ref> VAR pārbaudē tika konstatēts, ka Embolo kritiens bija simulēts un sākās vēl pirms Paredess ar viņu saskārās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49339724/switzerland-breel-embolo-red-card-diving-var-argentina-2026-world-cup|website=www.espn.com|access-date=2026-08-21}}</ref> Tādēļ Paredesam piešķirtā dzeltenā kartīte tika atcelta. Embolo, kurš jau iepriekš šajā spēlē bija saņēmis dzelteno kartīti, pēc otrās dzeltenās kartītes par simulāciju tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/ckg0k5gdr79o|title=World Cup 2026: Breel Embolo sent off as result of mistaken identity rule|website=BBC Sport|access-date=2026-08-21|date=2026-07-12|language=en-GB}}</ref> Šveices treneris [[Murats Jakins]] šo lēmumu nodēvēja par „pilnīgi nesaprotamu” un sacīja, ka Šveices komandai papildus Argentīnai nācies spēlēt arī pret „tiesnesi un VAR”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-var-mistaken-identity-red-card-breel-emobolo|title=Switzerland hit out at VAR after ‘mistaken identity’ check ends in Breel Embolo red card|work=The Guardian|access-date=2026-08-21|date=2026-07-12|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 28. jūlijā IFAB paziņoja, ka sarkanā kartīte bija piešķirta kļūdaini, jo Spēles noteikumi atļāva izmantot „kļūdainas identitātes” pārbaudi tikai tādēļ, lai sodu pārceltu uz citu spēlētāju, nevis pilnībā atceltu sodu, kā tas tika izdarīts Paredesa gadījumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/07/28/sport/breel-embolo-red-card-decision-world-cup-ifab|title=Switzerland’s Breel Embolo shouldn’t have been sent off against Argentina in World Cup quarters, says IFAB {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-21|date=2026-07-28|language=en}}</ref> FIFA pārstāvis atbildēja, ka FIFA „kļūdainas identitātes” noteikuma interpretācija Pasaules kausa laikā tika piemērota konsekventi, minot arī otru līdzīgu gadījumu ASV un [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas]] grupu turnīra spēlē. FIFA arī norādīja, ka tas neesot bijis tiesneša kļūdains lēmums, jo Embolo kritiena simulācija „nav apstrīdama” un Paredesam par to nevajadzēja tikt sodītam. FIFA uzsvēra, ka lēmums tika „labi uzņemts” un tiks ņemts vērā turpmākajos VAR noteikumu atjauninājumos.<ref name=":7">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7473204/2026/07/27/world-cup-mistaken-identity-law-embolo-almiron/|title=‘Mistaken identity’ does not include simulation despite World Cup decisions – lawmaker|work=The New York Times|access-date=2026-08-21|date=2026-07-28|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> IFAB piekrita, ka lēmums tika labi uztverts, un apstiprināja, ka VAR pārbaudes izmantošana simulācijas gadījumos tiks apsvērta nākotnē. Tomēr tiesnešiem tika precizēts, ka šādu VAR pārbaudi nedrīkst izmantot līdz brīdim, kad šis jautājums būs galīgi izvērtēts.<ref name=":7" /> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170406155658/http://quality.fifa.com/en/var/ Experiments with Video Assistant Referees (VARs)] [[FIFA]] vietnē {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170627011413/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/216/VAR_Protocol%20Summary_v1.0.pdf Video Assistant Referees (VARs) Experiment Protocol (Summary)][[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]] vietnē {{En ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=YdwOL08NfxQ VAR – The System Explained] [[FIFA]] vietnē {{En ikona}} * [https://www.citatedespre.ro/the-var-system-what-does-var-mean-in-football/ What is VAR] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211228161836/https://www.citatedespre.ro/the-var-system-what-does-var-mean-in-football/|date=28 December 2021}} {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola tiesneši]] [[Kategorija:Video]] izmkghi0wy3n8wj1lcqae66mmzpffzn 0 637628 4519604 4509235 2026-09-09T15:39:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519604 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stonheivena | official_name = ''Stonehaven''<br/>''Cala na Creige'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2 | image1 = Stonehaven Harbour - geograph.org.uk - 2240451.jpg | image2 = Stonehaven Town Hall - geograph.org.uk - 950512.jpg | image3 = Dunnottar Castle, Scotland.jpg }} | image_caption = Stonheivenas osta; Stonheivenas rātsnams; Danotaras pils | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Aberdīnšīra#Lielbritānija | latd = 56| latm = 57| lats = 50 | latNS = N | longd = 02| longm = 12| longs = 40 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Aberdīnšīra]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Kinkārdinšīra]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 11177 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = AB39 | website = | footnotes = }} '''Stonheivena''' ({{val|en|Stonehaven}}, {{val|sco|Steenhive}}, {{val|gd|Cala na Creige}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais baronijas boro (''burgh of barony'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s ziemeļaustrumos, [[Aberdīnšīra]]s apgabalā. Tā atrodas [[Ziemeļjūra]]s krastā, aptuveni 24 kilometrus uz dienvidiem no [[Aberdīna]]s. Vēsturiski tā no 1607. gada bija [[Kinkārdinšīra]]s grāfistes administratīvais centrs. Pilsētas gēlu nosaukumi apzīmē tās ģeogrāfisko novietojumu: ''Cala na Creige'' nozīmē ‘Klints osta’, savukārt angļu valodas nosaukums veidojies no vārdiem ''stone'' (‘akmens’) un ''haven'' (‘osta’), norādot uz pilsētas dabisko akmeņaino ostas līci. == Vēsture == Apdzīvotās vietas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš aizvēsturiskiem laikiem, ko apliecina netālu esošie [[Pikti|piktu]] un agrīno kristiešu pieminekļi. Viduslaikos pilsētas vēsture bija cieši saistīta ar stratēģiski nozīmīgo Danotaras pili, kas atrodas uz klinšainas zemesraga dažus kilometrus uz dienvidiem no pilsētas centra. Stonheivena sāka straujāk attīstīties 16. gadsimta beigās, un 1607. gadā Skotijas parlaments tai piešķīra Kinkārdinšīras grāfistes galvenās pilsētas (''head burgh'') statusu, pārņemot šo funkciju no vēsturiskās Kinkārdinas pilsētas. 1624. gadā grāfs Maršals pasludināja Stonheivenu par baronijas boro. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā arhitekts un inženieris Roberts Stīvensons projektēja pilsētas ostas paplašināšanu, kas ļāva Stonheivenai kļūt par plaukstošu [[Siļķu dzimta|siļķu]] zvejas un tirdzniecības centru. Līdztekus vecajai apbūvei ap ostu (''Auld Toon'') tika izbūvēta plānota jaunpilsēta (''New Town'') ar taisnstūra ielu tīklu un centrālo laukumu. == Saimniecība un tūrisms == Mūsdienās Stounheivena ir populārs tūrisma un atpūtas centrs, kā arī pieejams dzīvojamais rajons netālu esošajā Aberdīnā strādājošajiem. Pilsētas un tās apkārtnes ievērojamākie objekti ir: * Danotaras pils (''Dunnottar Castle'') — viduslaiku pils drupas uz stāvas klints Ziemeļjūras krastā, kur Otrā Anglijas pilsoņu kara laikā no [[Olivers Kromvels|Olivera Kromvela]] spēkiem tika pasargāti Skotijas karaliskie dārgumi. * Stonheivenas osta un Tolbūts (''Stonehaven Harbour & Tolbooth'') — 16. gadsimta akmens ēka pie ostas, kas sākotnēji kalpoja kā muižas noliktava un cietums, bet mūsdienās tajā izveidots muzejs.<ref>[https://www.trove.scot/designation/LB41655 Historic Environment Scotland. "Old Pier, Old Tolbooth of Stonehaven including Boundary Walls and Gates (Category A Listed Building LB41655)"]{{Novecojusi saite}}</ref> * Stonheivenas atvērtais peldbaseins (''Stonehaven Open Air Pool'') — 1934. gadā atklāts, ar filtrētu jūras ūdeni pildīts un apsildāms brīvdabas peldbaseins, kas saglabājies kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. * Folshjū dabas rezervāts (''Fowlsheugh'') — netālu esošas jūras klintis, kurās atrodas viena no lielākajām jūras putnu ligzdošanas kolonijām Lielbritānijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] nt2ujv77ngswcnaraqq4pyaj8caae7c 0 637635 4519777 4519536 2026-09-10T06:12:27Z Vylks 50297 /* Spēles */ 4519777 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notika līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sākās {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MCI|team2=AVL|team3=DOR|team4=BET|team5=RMA|team6=AEK|team7=ARS|team8=ATM|team9=BAR|team10=BAY|team11=BOD|team12=COM|team13=FEN|team14=FEY|team15=GAL|team16=LEN|team17=LIV|team18=MUN|team19=NAP|team20=PSG|team21=PSV|team22=RBL|team23=ROM|team24=SAB|team25=SHK|team26=SLP|team27=SLO|team28=SPO|team29=STU|team30=VIK|team31=VIL|team32=BRU|team33=LIL|team34=INT|team35=LASK|team36=POR <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|9|8||bez}} |win_AEK =1 |draw_AEK =0 |loss_AEK =0 |gf_AEK =1 |ga_AEK =0 <!-- AEK Athens --> |win_ARS =0 |draw_ARS =0 |loss_ARS =0 |gf_ARS =0 |ga_ARS =0 <!-- Arsenal --> |win_AVL =1 |draw_AVL =0 |loss_AVL =0 |gf_AVL =3 |ga_AVL =2 <!-- Aston Villa --> |win_ATM =0 |draw_ATM =0 |loss_ATM =0 |gf_ATM =0 |ga_ATM =0 <!-- Atlético Madrid --> |win_BAR =0 |draw_BAR =0 |loss_BAR =0 |gf_BAR =0 |ga_BAR =0 <!-- Barcelona --> |win_BAY =0 |draw_BAY =0 |loss_BAY =0 |gf_BAY =0 |ga_BAY =0 <!-- Bayern Munich --> |win_BOD =0 |draw_BOD =0 |loss_BOD =0 |gf_BOD =0 |ga_BOD =0 <!-- Bodø/Glimt --> |win_DOR =1 |draw_DOR =0 |loss_DOR =0 |gf_DOR =3 |ga_DOR =2 <!-- Borussia Dortmund --> |win_BRU =0 |draw_BRU =0 |loss_BRU =1 |gf_BRU =2 |ga_BRU =3 <!-- Club Brugge --> |win_COM =0 |draw_COM =0 |loss_COM =0 |gf_COM =0 |ga_COM =0 <!-- Como --> |win_FEN =0 |draw_FEN =0 |loss_FEN =0 |gf_FEN =0 |ga_FEN =0 <!-- Fenerbahçe --> |win_FEY =0 |draw_FEY =0 |loss_FEY =0 |gf_FEY =0 |ga_FEY =0 <!-- Feyenoord --> |win_GAL =0 |draw_GAL =0 |loss_GAL =0 |gf_GAL =0 |ga_GAL =0 <!-- Galatasaray --> |win_INT =0 |draw_INT =0 |loss_INT =1 |gf_INT =1 |ga_INT =2 <!-- Inter Milan --> |win_LASK=0 |draw_LASK=0 |loss_LASK=1 |gf_LASK=0 |ga_LASK=1 <!-- LASK --> |win_LEN =0 |draw_LEN =0 |loss_LEN =0 |gf_LEN =0 |ga_LEN =0 <!-- Lens --> |win_LIL =0 |draw_LIL =0 |loss_LIL =1 |gf_LIL =2 |ga_LIL =3 <!-- Lille --> |win_LIV =0 |draw_LIV =0 |loss_LIV =0 |gf_LIV =0 |ga_LIV =0 <!-- Liverpool --> |win_MCI =1 |draw_MCI =0 |loss_MCI =0 |gf_MCI =2 |ga_MCI =0 <!-- Manchester City --> |win_MUN =0 |draw_MUN =0 |loss_MUN =0 |gf_MUN =0 |ga_MUN =0 <!-- Manchester United --> |win_NAP =0 |draw_NAP =0 |loss_NAP =0 |gf_NAP =0 |ga_NAP =0 <!-- Napoli --> |win_PSG =0 |draw_PSG =0 |loss_PSG =0 |gf_PSG =0 |ga_PSG =0 <!-- Paris Saint-Germain --> |win_POR =0 |draw_POR =0 |loss_POR =1 |gf_POR =0 |ga_POR =2 <!-- Porto --> |win_PSV =0 |draw_PSV =0 |loss_PSV =0 |gf_PSV =0 |ga_PSV =0 <!-- PSV Eindhoven --> |win_RBL =0 |draw_RBL =0 |loss_RBL =0 |gf_RBL =0 |ga_RBL =0 <!-- RB Leipzig --> |win_BET =1 |draw_BET =0 |loss_BET =0 |gf_BET =3 |ga_BET =2 <!-- Real Betis --> |win_RMA =1 |draw_RMA =0 |loss_RMA =0 |gf_RMA =2 |ga_RMA =1 <!-- Real Madrid --> |win_ROM =0 |draw_ROM =0 |loss_ROM =0 |gf_ROM =0 |ga_ROM =0 <!-- Roma --> |win_SAB =0 |draw_SAB =0 |loss_SAB =0 |gf_SAB =0 |ga_SAB =0 <!-- Sabah --> |win_SHK =0 |draw_SHK =0 |loss_SHK =0 |gf_SHK =0 |ga_SHK =0 <!-- Shakhtar Donetsk --> |win_SLP =0 |draw_SLP =0 |loss_SLP =0 |gf_SLP =0 |ga_SLP =0 <!-- Slavia Prague --> |win_SLO =0 |draw_SLO =0 |loss_SLO =0 |gf_SLO =0 |ga_SLO =0 <!-- Slovan Bratislava --> |win_SPO =0 |draw_SPO =0 |loss_SPO =0 |gf_SPO =0 |ga_SPO =0 <!-- Sporting CP --> |win_STU =0 |draw_STU =0 |loss_STU =0 |gf_STU =0 |ga_STU =0 <!-- VfB Stuttgart --> |win_VIK =0 |draw_VIK =0 |loss_VIK =0 |gf_VIK =0 |ga_VIK =0 <!-- Viking --> |win_VIL =0 |draw_VIL =0 |loss_VIL =1 |gf_VIL =2 |ga_VIL =3 <!-- Villarreal --> <!--Team definitions--> |name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |name_AVL={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] |name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] |name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]] |name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]] |name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] |name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] |name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]] |name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] |name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] |name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]] |name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]] |name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] |name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]] |name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] |name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|5–1|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|2–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|6–1|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|3–1|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|0–1|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|10. sept.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|10. sept.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|10. sept.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|10. sept.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|10. sept.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|10. sept.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|13. okt.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|13. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|13. okt.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|13. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|13. okt.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|13. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|13. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|13. okt.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|13. okt.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|14. okt.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|14. okt.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|14. okt.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|14. okt.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|14. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|14. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|14. okt.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|14. okt.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|14. okt.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|20. okt.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|20. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|20. okt.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|20. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|20. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|20. okt.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|20. okt.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|21. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|21. okt.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|21. okt.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|21. okt.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|21. okt.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|21. okt.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|21. okt.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|21. okt.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|21. okt.|[[LASK]]|AUT}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 3o86exa6ddx4ki6zkg4ih2o8mygtbnh 4519779 4519777 2026-09-10T06:21:23Z Vylks 50297 /* Turnīra tabula */ 4519779 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notika līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sākās {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=PAR|team2=BAR|team3=SPO|team4=STU|team5=MCI|team6=AVL|team7=DOR|team8=BET|team9=LIV|team10=RMA|team11=AEK|team12=ARS|team13=BAY|team14=BOD|team15=COM|team16=FEN|team17=LEN|team18=MUN|team19=PSV|team20=RBL|team21=ROM|team22=SAB|team23=SHK|team24=SLP|team25=BRU|team26=LIL|team27=VIL|team28=ATM|team29=INT|team30=LASK|team31=NAP|team32=GAL|team33=VIK|team34=POR|team35=FEY|team36=SLO <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|9|9||bez}} |win_AEK=1 |draw_AEK=0 |loss_AEK=0 |gf_AEK=1 |ga_AEK=0 <!--AEK Athen--> |win_ARS=1 |draw_ARS=0 |loss_ARS=0 |gf_ARS=1 |ga_ARS=0 <!--Arsenal--> |win_AVL=1 |draw_AVL=0 |loss_AVL=0 |gf_AVL=3 |ga_AVL=2 <!--Aston Villa--> |win_ATM=0 |draw_ATM=0 |loss_ATM=1 |gf_ATM=1 |ga_ATM=2 <!--Atlético Madrid--> |win_BAR=1 |draw_BAR=0 |loss_BAR=0 |gf_BAR=5 |ga_BAR=1 <!--Barcelona--> |win_BAY=0 |draw_BAY=0 |loss_BAY=0 |gf_BAY=0 |ga_BAY=0 <!--Bayern Munchen--> |win_BOD=0 |draw_BOD=0 |loss_BOD=0 |gf_BOD=0 |ga_BOD=0 <!--Bodø/Glimt--> |win_DOR=1 |draw_DOR=0 |loss_DOR=0 |gf_DOR=3 |ga_DOR=2 <!--Borussia Dortmund--> |win_BRU=0 |draw_BRU=0 |loss_BRU=1 |gf_BRU=2 |ga_BRU=3 <!--Club Brugge--> |win_COM=0 |draw_COM=0 |loss_COM=0 |gf_COM=0 |ga_COM=0 <!--Como--> |win_FEN=0 |draw_FEN=0 |loss_FEN=0 |gf_FEN=0 |ga_FEN=0 <!--Fenerbahçe--> |win_FEY=0 |draw_FEY=0 |loss_FEY=1 |gf_FEY=1 |ga_FEY=5 <!--Feyenoord--> |win_GAL=0 |draw_GAL=0 |loss_GAL=1 |gf_GAL=1 |ga_GAL=3 <!--Galatasaray--> |win_INT=0 |draw_INT=0 |loss_INT=1 |gf_INT=1 |ga_INT=2 <!--Inter Milan--> |win_LASK=0|draw_LASK=0|loss_LASK=1|gf_LASK=0|ga_LASK=1 <!--LASK Linz--> |win_LEN=0 |draw_LEN=0 |loss_LEN=0 |gf_LEN=0 |ga_LEN=0 <!--Lens--> |win_LIL=0 |draw_LIL=0 |loss_LIL=1 |gf_LIL=2 |ga_LIL=3 <!--Lille--> |win_LIV=1 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=2 |ga_LIV=1 <!--Liverpool--> |win_MCI=1 |draw_MCI=0 |loss_MCI=0 |gf_MCI=2 |ga_MCI=0 <!--Manchester City--> |win_MUN=0 |draw_MUN=0 |loss_MUN=0 |gf_MUN=0 |ga_MUN=0 <!--Manchester United--> |win_NAP=0 |draw_NAP=0 |loss_NAP=1 |gf_NAP=0 |ga_NAP=1 <!--Napoli--> |win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=6 |ga_PAR=1 <!--Paris Saint-Germain--> |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=1 |gf_POR=0 |ga_POR=2 <!--Porto--> |win_PSV=0 |draw_PSV=0 |loss_PSV=0 |gf_PSV=0 |ga_PSV=0 <!--PSV Eindhoven--> |win_BET=1 |draw_BET=0 |loss_BET=0 |gf_BET=3 |ga_BET=2 <!--Real Betis--> |win_RMA=1 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=2 |ga_RMA=1 <!--Real Madrid--> |win_ROM=0 |draw_ROM=0 |loss_ROM=0 |gf_ROM=0 |ga_ROM=0 <!--Roma--> |win_SAB=0 |draw_SAB=0 |loss_SAB=0 |gf_SAB=0 |ga_SAB=0 <!--Sabah--> |win_SHK=0 |draw_SHK=0 |loss_SHK=0 |gf_SHK=0 |ga_SHK=0 <!--Sjakhtar Donetsk--> |win_SLP=0 |draw_SLP=0 |loss_SLP=0 |gf_SLP=0 |ga_SLP=0 <!--Slavia Praha--> |win_SLO=0 |draw_SLO=0 |loss_SLO=1 |gf_SLO=1 |ga_SLO=6 <!--Slovan Bratislava--> |win_SPO=1 |draw_SPO=0 |loss_SPO=0 |gf_SPO=3 |ga_SPO=1 <!--Sporting CP--> |win_STU=1 |draw_STU=0 |loss_STU=0 |gf_STU=3 |ga_STU=1 <!--Stuttgart--> |win_VIK=0 |draw_VIK=0 |loss_VIK=1 |gf_VIK=1 |ga_VIK=3 <!--Viking--> |win_VIL=0 |draw_VIL=0 |loss_VIL=1 |gf_VIL=2 |ga_VIL=3 <!--Villarreal--> <!--Team definitions--> |name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |name_AVL={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] |name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] |name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]] |name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]] |name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] |name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] |name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]] |name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] |name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] |name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]] |name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]] |name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] |name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]] |name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] |name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|5–1|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|2–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|6–1|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|3–1|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|0–1|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|10. sept.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|10. sept.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|10. sept.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|10. sept.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|10. sept.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|10. sept.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|13. okt.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|13. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|13. okt.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|13. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|13. okt.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|13. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|13. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|13. okt.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|13. okt.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|14. okt.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|14. okt.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|14. okt.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|14. okt.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|14. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|14. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|14. okt.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|14. okt.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|14. okt.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|20. okt.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|20. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|20. okt.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|20. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|20. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|20. okt.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|20. okt.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|21. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|21. okt.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|21. okt.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|21. okt.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|21. okt.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|21. okt.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|21. okt.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|21. okt.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|21. okt.|[[LASK]]|AUT}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 8hw39hoooxh0a2l1e1djixwp45yq91u 0 637819 4519671 4510706 2026-09-09T17:27:38Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519671 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džeimss Vilkinsons | attēls = James Wilkinson (NPG).jpg | apraksts= Portrets ap 1820. gadu | amats = 6. un 9. [[Amerikas Savienoto Valstu armijas virspavēlnieks|ASV armijas vecākais virsnieks]] | term_sākums =1800. gada 15. jūnijs | term_beigas =1812. gada 27. janvāris | prezidents =[[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]]<br />[[Tomass Džefersons]]<br />[[Džeimss Medisons]] | priekštecis =[[Aleksandrs Hamiltons]] | pēctecis =[[Henrijs Dīrborns]] | amats2 = | term_sākums2 =1796. gada 15. decembris | term_beigas2 =1798. gada 13. jūlijs | prezidents2 =[[Džordžs Vašingtons]]<br />[[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]] | priekštecis2 = [[Entonijs Veins]] | pēctecis2 = [[Džordžs Vašingtons]] | amats3 = 1. [[Luiziānas teritorija]]s gubernators | term_sākums3 =1805. gada 4. jūlijs | term_beigas3 =1807. gada 3. marts | prezidents3 =[[Tomass Džefersons]] | priekštecis3 = [[Viljams Herisons]] (kā Luiziānas apgabala gubernators) | pēctecis3 = [[Merivezers Lūiss]] | dzim_dati ={{dat|1757|3|24|N}} | dzim_vieta ={{flaga|ASV}} [[Čarlza apgabals]], [[Mērilendas province]], [[Britu Amerika]] | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1825|12|28|1757|3|24}} | mir_vieta ={{vieta|Meksika|Mehiko}} | partija =[[Demokrātiskā-republikāņu partija]] | dzīvesb = Anna Bīdla Vilkinsone ​(prec. 1778; mirusi 1807)<br />Selestīne Levo Trudo (prec. 1810) | profesija = militārpersona (ģenerālis), politiķis, plantators | reliģija =[[prezbiteriānisms|prezbiterānis]] | paraksts = James Wilkinson Signature.svg | piezīmes = | izglītība = }} '''Džeimss Vilkinsons''' ({{val|en|James Wilkinson}}; dzimis {{dat|1757|3|24}}, miris {{dat|1825|12|28}}) bija amerikāņu armijas [[virsnieks]] un [[politiķis]], kurš savas dzīves laikā bija saistīts ar vairākiem skandāliem un strīdiem, tostarp Bera sazvērestību. Viņš dienēja [[Kontinentālā armija|Kontinentālajā armijā]] [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, bet divreiz bija spiests atkāpties no amata. Viņš divreiz bija [[Amerikas Savienoto Valstu armijas virspavēlnieks|ASV armijas vecākais virsnieks]]; iecelts par pirmo [[gubernators|gubernatoru]] jauniegūtajās [[ASV Rietumi|rietumu zemēs]] 1803. gada [[Luiziānas pirkums|Luiziānas pirkuma]] ietvaros, ko vēlāk [[ASV Kongress]] un ASV trešais prezidents [[Tomass Džefersons]] organizēja kā Luiziānas teritoriju 1804.—1812. gadā uz rietumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes;<ref>{{grāmatas atsauce|title=Commanding Generals and Chiefs of Staff: Portraits and Biographical Sketches|chapter-url=http://www.history.army.mil/books/CG&CSA/Wilkinson-J.htm|url=http://www.history.army.mil/books/CG%26CSA/CG-TOC.htm|first=William Gardner|last=Bell|publisher=[[United States Army Center of Military History]]|year=2005|pages=64–65|chapter=James Wilkinson|access-date=2010-06-14|archive-date=2021-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210410203809/https://history.army.mil/books/cg%26csa/cg-toc.htm|url-status=}}</ref> un komandēja divas neveiksmīgas armijas militārās iebrukuma kampaņas [[Sentlorensa]]s upes ielejas teātrī [[Kanāda|Kanādā]] [[Britu—amerikāņu karš|1812. gada kara]] laikā. Viņš nomira, cenšoties kļūt par [[sūtnis|sūtni]] diplomātu [[Mehiko]], neatkarību ieguvušās [[Meksika]]s galvaspilsētā. Četras desmitgades vēlāk, 1854. gadā, pēc plašiem arhīvu pētījumiem Spānijas karaliskajā arhīvā [[Madride|Madridē]], amerikāņu vēsturnieks Čārlzs Gajarē atrada dokumentus, kas atmaskoja Vilkinsonu kā augsti apmaksātu Spānijas [[spiegošana|spiegu]].<ref name="npr">{{Ziņu atsauce|title=The Man Who Double-Crossed The Founders|publisher=NPR|work=Morning Edition|url=https://www.npr.org/2010/04/28/126363998/the-man-who-double-crossed-the-founders|access-date=2017-04-04}}</ref> Kopš Gajarē pētījuma publiskošanas Vilkinsonu ir bargi nosodījuši turpmākie amerikāņu akadēmiskie vēsturnieki un politiķi. ASV 26. prezidents [[Teodors Rūzvelts]] vēlāk apgalvoja: "[Visā] mūsu vēsturē nav bijis nicināmāka personāža par Vilkinsonu."<ref name=Stewart>{{grāmatas atsauce|last=Stewart|first=David O.|title=American Emperor|year=2011|publisher=Simon & Schuster|location=New York, NY|isbn=978-1-4391-5718-3|page=299|url=http://davidostewart.com/books/american-emperor}}</ref> == Biogrāfija == Džeimss Vilkinsons piedzima fermā Mērilendā. Kā otrais dēls ģimenē viņš nesaņēma mantojumu. Tomēr viņa finansiālā situācija uzlabojās 1778. gadā pēc apprecēšanās ar Annu Bīdlu, meiteni no turīgas [[Filadelfija]]s tirgotāju ģimenes. No 1775. gada Vilkinsons dienēja Amerikas Neatkarības karā ģenerāļu Natenjela Grīna, Benedikta Arnolda un [[Horācijs Geitss|Horācija Geitsa]] vadībā. Kad Geitss un Arnolds 1777. gadā uzvarēja Saratogas kaujā, Džeimss Vilkinsons brīvprātīgi pieteicās ziņot par uzvaru [[Otrais Kontinentālais kongress|Kontinentālajam kongresam]]. Viņš līdzi paņēma arī Geitsa vēstuli, kurā bija ieteikts paaugstināt pulkvedi Vilkinsonu par brigādes ģenerāli. Tādējādi Vilkinsons jau 20 gadu vecumā kļuva par ģenerāli. 1777. gada beigās ģenerālis Tomass Konvejs centās [[Konveja sazvērestība|atcelt]] [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no armijas virspavēlnieka amata un aizstāt viņu ar Geitsu. Vilkinsons, kurš nesa Geitsa vēstuli Konvejam, palika pie majora Stērlinga un pēc iedzeršanas atklāja Stērlingam vēstules saturu. Stērlings vēlāk izrāva vēstuli no guļošā Vilkinsona rokām, pārrakstīja to un devās uz Vašingtonu, kur ziņoja par Konveja sazvērestību, pievienojot arī vēstules kopiju. Tā rezultātā Konvejs bija spiests atkāpties no amata. Armijas uzturēšanās laikā [[Veli Fordža|Velifordžā]] Vilkinsons, iecelts par ģenerālfinanšu pārvaldnieku, bija atbildīgs par formas tērpu, pārtikas krājumu, malkas un citu lietu iegādi armijai. Tomēr 1781. gadā atklāja viņa pārkāpumus, un viņš atlaida no armijas par "nepiemērotību militārajam dienestam". 1782. gadā Vilkinsons piedalījās spekulācijās ar zemi [[Kentuki]]. 1785. gadā viņš neveiksmīgi kandidēja uz amatu Virdžīnijas likumdevēju sapulcē, aizstāvot Kentuki atdalīšanos no [[Virdžīnija]]s. Tomēr 1786. gadā viņu beidzot ievēlēja Virdžīnijas likumdevēju sapulcē. 1787. gada augustā [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]], toreiz Spānijas pilsētā, Vilkinsons pēc tam, kad viņu aizturēja Spānijas muitas darbinieki, parakstīja uzticības zvērestu Spānijas karalim un piekrita sniegt informāciju Spānijas varas iestādēm Luiziānā un Floridā. Viņš sāka sūtīt spāņiem ziņojumus par notikumiem Kentuki štatā, skaidrojot, kā manipulēt ar kuģošanas aizliegumu vai atļaušanu [[Misisipi (upe)|Misisipi upē]]. 1791. gadā Vilkinsons atgriezās militārajā dienestā. Klīda baumas, ka Vilkinsons nodarbojas ar spiegošanu; šo aizdomu dēļ viņu sešas reizes izaicināja uz [[divkauja|dueli]], bet viņš katru reizi atteicās no tā. Kad 1803. gadā Luiziāna [[Luiziānas pirkums|kļuva par ASV teritoriju]], Vilkinsonu iecēla par tās gubernatoru. 1804. gada 26. martā Ņūorleānas pilsētas domes loceklis iesniedza Vilkinsonam vēstuli no Floridas Spānijas gubernatora. Kopā ar Vilkinsonu bija ASV prezidenta sūtnis Kleiborns, Misisipi teritoriālais sūtnis Klārks un vairāki virsnieki. Kleiborns jautāja, kas tā par vēstuli, un Vilkinsons bija spiests to atvērt visu klātbūtnē. Vēstulē bija teikts, ka Spānijas valdība atzinīgi uzņem amerikāņu karaspēku un personīgi Vilkinsonu Luiziānā un cer uz turpmāku ciešu sadarbību ar tiem. Vēstulei bija pievienots arī čeks {{sk|10000}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā. Vilkinsonam izdevās paskaidrot, ka šīs summas saņemšana bija parāda samaksa par [[tabaka]]s piegādi Floridai. 1804. gada vasarā [[ASV viceprezidents]] [[Ārons Bers]] pastāstīja Vilkinsonam par saviem plāniem iekarot Spānijas Teksasu, Kaliforniju un Meksiku ([[Jaunspānija|Jaunspāniju]]). 1806. gadā Vilkinsons ieradās ASV prezidenta Džefersona priekšā un informēja viņu, ka Bers plāno atdalīt ASV rietumu štatus no austrumu štatiem, pasludināt tur monarhiju, kā arī iekarot Meksiku un nostiprināties tur kā karalim. Par to Beru tiesāja, un Vilkinsonu izsauca kā liecinieku. Tomēr Beru attaisnoja. Pašu Vilkinsonu pēc tam arī tiesāja, bet arī attaisnoja. Vēlāk viņš pārņēma amerikāņu karaspēka vadību Ņūorleānā, kur laikā no 1809. gada augusta līdz 1810. gada maijam gāja bojā 1113 viņa padotie (kamēr kopējais ASV armijas spēks tolaik bija tikai 3000 vīru). Pēc tam viņu atkal tiesāja, bet atkal attaisnoja. 1811. gadā Vilkinsonu tiesāja vēlreiz, šoreiz apsūdzībā par savu karavīru nelikumīgā izmantošanu parādu izspiešanai, bet atkal attaisnoja. [[Britu—amerikāņu karš|1812.—1814. gada Angļu-amerikāņu kara]] laikā Vilkinsonu paaugstināja par ģenerālmajoru. Viņš bez cīņas, sarunu ceļā, ieņēma Spāņu Šarlotes fortu [[Mobila|Mobilā]] (Spānijas Rietumfloridā). Pēc tam viņu atsauca uz Kanādas robežu, bet pēc sakāves Čatagavejas kaujā 1813. gada 26. oktobrī viņš sastrīdējās ar ģenerāli Veidu Hemptonu un atkāpās no armijas komandiera amata. Pēc tam viņu atsauca atpakaļ militārajā dienestā, bet pēc sakāves pie Lakolas dzirnavām [[Kvebeka|Kvebekā]] 1814. gada 30. martā pret britu armijas karavīriem un kanādiešu zemessargiem viņu atkal atbrīvoja no dienesta. 1815. gada janvārī Vilkinsonu tiesāja vēlreiz par karaspēka nepareizu vadīšanu. Prokuratūra apgalvoja, ka viņš visus savus lēmumus pieņēmis dzērumā. Bet Vilkinsonu atkal attaisnoja. Tad Vilkinsons kļuva par plantatoru Luiziānā. 1816. gadā viņš publicēja memuārus, kuros viņš ļoti centās sevi parādīt labvēlīgā gaismā. Iepriekš jau viņš bija iecelts par ASV sūtni Meksikā, kur tajā laikā plosījās [[Meksikas neatkarības karš|Neatkarības karš]]. 1822. gadā viņš pievienojās [[Meksikas Impērija|Meksikas imperatora]] [[Agustīns I|Agustīna de Iturbides]] ministru padomei kā padomnieks. Drīz vien viņš ierosināja Iturbidem sadalīt Teksasas teritoriju uz pusēm un daļu no tās izmantot kā soda koloniju noziedzniekiem, kas izsūtīti no Eiropas un Dienvidamerikas. Viņš paziņoja par savu vēlmi kļūt par šīs nemierīgās Teksasas daļas gubernatoru un ierosināja to nosaukt par Iturbidi par godu imperatoram. Pastāvīgās alkohola lietošanas dēļ Vilkinsons bieži cieta no [[podagra]]s lēkmēm, un, lai mazinātu sāpes, viņam ieteica košļāt un pēc tam smēķēt [[kokas augs|kokas]] lapas. Pēc tam viņš sāka lietot arī [[opijs|opiju]]. Līdz 1823. gadam Vilkinsons bija zaudējis 17 kg ķermeņa masas un kļuva par nedziedināmu narkomānu. Tā rezultātā Vilkinsons nomira Mehiko 1825. gadā. 1898. gadā pēc [[Puertoriko]] ieņemšanas amerikāņi ieguva piekļuvi Spānijas koloniālās administrācijas arhīviem Vestindijā, kuros bija sarakste no 1787. līdz 1804. gadam ar augsta ranga amerikāņu amatpersonu, kuru dēvēja par "aģentu Nr. 13". 1908. gadā, Kubas otrās amerikāņu okupācijas laikā, no [[Havana]]s izvesti Spānijas arhīvi, atklājot vēl desmit sarakstes sējumus, no kuriem vienā bija pievienota Džeimsa Vilkinsona personīgā dienasgrāmata, kas aptver laika posmu no 1788. līdz 1801. gadam. Tādējādi Vilkinsonu atmaskoja pēc nāves, un atklājās viņa sadarbība ar Spāniju. == Piemiņa == [[Frankforta]], Kentuki štatā, izveidoja uz Vilkinsonam piederošas zemes, un viņš izstrādāja tās plānojumu. Galvenā pilsētas iela, kas ved gar vēsturisko ''Liberty Hall'', nosaukta par Vilkinsona ielu.<ref>[http://www.frankfort.ky.gov/frankfort-history.html Frankfort.ky.gov] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101108011812/http://www.frankfort.ky.gov/frankfort-history.html |date=2010-11-08 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bolton, Herbert E. (1918). "[https://www.jstor.org/stable/2506101 General James Wilkinson as Advisor to Emperor Iturbide]". ''The Hispanic American Historical Review''. '''1''' (2): 163—180. * Cox, Howard W. ''American Traitor: General James Wilkinson's Betrayal of the Republic and Escape From Justice''. Georgetown University Press, 2023. * Jacobs, James Ripley. ''Tarnished Warrior: Major-General James Wilkinson''. New York: Macmillan Company, 1938. * King, John D. "Doctors Afield: General James Wilkinson". ''New England Journal of Medicine'', 279 (1968), 1043. * Linklater, Andro. ''An Artist in Treason: The Extraordinary Double Life of General James Wilkinson'', Walker Publishing Company, 2009. * Narrett, David E. "Geopolitics and Intrigue: James Wilkinson, the Spanish Borderlands, and Mexican Independence". ''William and Mary Quarterly'' 69 (January 2012), 101—46. [https://www.jstor.org/stable/10.5309/willmaryquar.69.1.0101 online] * Nelson, Paul David. "Wilkinson, James (1757—28 December 1825)". ''American National Biography'' (1999) * Posey, John Thornton. "Rascality Revisited: In Defense of General James Wilkinson". ''Filson Club Historical Quarterly'' 74 (2000): 309—52. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Gazetteer/People/James_Wilkinson/home.html James Wilkinson, A Study in Controversy] * [http://history.hanover.edu/hhr/98/hhr98_1.html Spaniards, Scoundrels, and Statesmen: General James Wilkinson and the Spanish Conspiracy, 1787—1790] * [http://www.tshaonline.org/handbook/online/articles/fwi87 Texas Handbook Online] * [http://www.history.army.mil/books/cg&csa/Wilkinson-J.htm Wilkinson Bio in ''Commanding Generals and Chiefs of Staff 1775—1995''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210306054930/https://history.army.mil/books/cg%26csa/Wilkinson-J.htm |date=2021-03-06 }}, a publication of the [[United States Army Center of Military History]] * [https://web.archive.org/web/20040423185629/http://www.enlou.com/people/wilkinsonj-bio.htm Encyclopedia Louisiana] {{cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vilkinsons, Džeimss}} [[Kategorija:1757. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1825. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mērilendā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] [[Kategorija:Spiegi]] q6zljeaepc6o55f01k43kztqfsf4kpa 0 638050 4519659 4512267 2026-09-09T17:05:40Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519659 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Franca Bekenbauera Superkauss'' | aktuāla_sezona = 2026. gada Vācijas Superkauss | logo = DFL-Supercup Wordmark.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1987}} | moto = | komandas = 2 | valsts = {{DEU}} | čempions = ''[[Minhenes "Bayern"]]'' <br />(2026; 12. tituls) | čempions_visv = ''[[Minhenes "Bayern"]]'' (12. tituls) | mlapa = [https://www.bundesliga-gruppe.de/hintergrund/franz-beckenbauer-supercup/ bundesliga-gruppe.de] }} '''Franca Bekenbauera Superkauss''' ({{val|de|Franz-Beckenbauer-Supercup}}) ir vienas spēles [[futbols|futbola]] sacensības Vācijā starp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionu]] un iepriekšējās sezonas [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēju. Pirmās trīs trofejas izcīnīja 1941., 1977. un 1983. gadā, kad turnīrs nebija oficiāls. Vācijas Superkauss oficiāli aizsākās 1987. gadā, kad [[Minhenes "Bayern"]] komanda uzvarēja [[Hamburger SV|Hamburg]] komandu. 1997. gadā Superkausu aizstāja cits turnīrs — Vācijas Līgas kauss. 2008. gadā aizvadīta neoficiāla Superkausa spēle, jo Līgas kausu atcēla [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Eiropas futbola čempionāta]] dēļ. Neoficiālo spēli aizvadīja arī 2009. gadā. Kopš 2010. gada atkal oficiāli izcīna Vācijas Superkausu. 2025. gadā trofeju nosauca leģendārā vācu futbolista un trenera [[Francs Bekenbauers|Franca Bekenbauera]] vārdā, kurš nomira iepriekšējā gadā.<ref>[https://www.dfl.de/en/news/supercup-to-be-named-after-franz-beckenbauer-from-2025/ Supercup to be named after Franz Beckenbauer from 2025] [[DFL]]</ref> Ja viena komanda uzvar čempionātā un kausā, tā Superkausā spēlē pret otrās vietas ieguvēju Bundeslīgā. [[Attēls:Replik des DFL Supercup, FC Bayern Erlebniswelt.jpg|thumb|250px|Franca Bekenbauera Superkausa balva]] == Vācijas Superkausa ieguvēji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Komanda ! Uzvarētāji ! Finālisti ! Uzvarētās sezonas ! Zaudētās sezonas |- | [[Minhenes "Bayern"]] | 12 | 7 | 1987, 1990, 2010, 2012, 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2022, 2025, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Bayern" iesāk jauno sezonu ar nosargātu Superkausu |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/22082026-bayern_iesak_jauno_sezonu_ar_nosargatu_su|website=sportacentrs.lv |accessdate={{dat|2026|8|22||bez}}}}</ref> | 1989, 1994, 2013, 2014, 2015, 2019, 2023 |- | [[Dortmundes "Borussia"]] | 6 | 7 | 1989, 1995, 1996, 2013, 2014, 2019 | 2011, 2012, 2016, 2017, 2020, 2021, 2026 |- | [[Brēmenes "Werder"]] | 3 | 1 | 1988, 1993, 1994 | 1991 |- | [[1. FC Kaiserslautern]] | 1 | 2 | 1991 | 1990, 1996 |- | [[VfB Stuttgart]] | 1 | 2 | [[1992 DFB-Supercup|1992]] | [[2024 DFL-Supercup|2024]], [[2025 Franz Beckenbauer Supercup|2025]] |- | [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] | 1 | 1 | [[2011 DFL-Supercup|2011]] | [[2010 DFL-Supercup|2010]] |- | [[RB Leipzig]] | 1 | 1 | [[2023 DFL-Supercup|2023]] | [[2022 DFL-Supercup|2022]] |- | [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | 1 | 1 | [[2024 DFL-Supercup|2024]] | [[1993 DFB-Supercup|1993]] |- | [[VfL Wolfsburg]] | 1 | — | [[2015 DFL-Supercup|2015]] | — |- | [[Eintracht Frankfurt]] | — | 2 | — | [[1988 DFB-Supercup|1988]], [[2018 DFL-Supercup|2018]] |- | [[Hamburger SV]] | — | 1 | — | [[1987 DFB-Supercup|1987]] |- | [[Hannover 96]] | — | 1 | — | [[1992 DFB-Supercup|1992]] |- | [[Borussia Mönchengladbach]] | — | 1 | — | [[1995 DFB-Supercup|1995]] |} == Labākie vārtu guvēji == {| class="wikitable" |- ! Vieta ! Spēlētājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/|archive-url=https://web.archive.org/web/20160403183049/http://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/|url-status=|archive-date=April 3, 2016|title=All-time top goalscorers|date=13 August 2023 |website=worldfootball.net}}</ref> ! Klubs(-i) ! Vārti |- ! 1 | {{flaga|Polija}} [[Roberts Levandovskis]] | [[Borussia Dortmund]]<br />[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | style="text-align:center" | 7 |- ! 2 | {{flaga|Vācija}} [[Tomass Millers]] | [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | style="text-align:center" | 5 |- ! rowspan="2" | 3 | {{flaga|Spānija}} [[Dani Olmo]] | [[RB Leipzig]] | rowspan="2" style="text-align:center" | 4 |- |{{flaga|Jaunzēlande}} [[Vintons Rafers]] |[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |- ! rowspan="3" | 5 | {{flaga|Vācija}} [[Marko Reiss]] | [[Borussia Dortmund]] | rowspan="3" style="text-align:center" | 3 |- | {{flaga|Nīderlande}} [[Arjens Robens]] | [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |- | {{flaga|Vācija}} [[Jirgens Vegmanis]] | [[Borussia Dortmund]]<br />[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |- ! rowspan="3" | 8 | {{flaga|Gabona}} [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] | [[Borussia Dortmund]] | rowspan="3" style="text-align:center" | 2 |- | {{flaga|Vācija}} [[Ginters Breicke]] | [[Borussia Dortmund]] |- | {{flaga|Vācija}} [[Jirgens Dēgens]] | [[1. FC Kaiserslautern]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{de ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbols Vācijā]] 1uh7ocmm3i1kfdgvaxksmczkuyftvdn 0 638411 4519724 4514447 2026-09-09T23:59:03Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Abdelmadžīds Tabūns]] to [[Abd el Medžīds Tabūns]] 4519724 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Abd el Medžīds Tabūns]] gozxga02hs2lstlbiglz9aoo8hf59sn 0 638741 4519833 4517360 2026-09-10T10:33:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519833 wikitext text/x-wiki [[File:Nogomet Maribor - Varteks 1961 (4).jpg|thumb|Gūti vārti, 1961. gads]] [[Futbols|Futbola]] spēlēs komandas sacenšas par to, kura gūs vairāk '''vārtu'''. Vārti tiek ieskaitīti, kad [[Futbolbumba|bumba]] pilnībā šķērso vārtu līniju vienā no abiem laukuma galiem, nonākot starp diviem vertikāli novietotiem vārtu stabiem, kas atrodas 24 pēdu (7,32 m) attālumā viens no otra, un zem horizontāla vārtu pārliktņa, kas atrodas 8 pēdu (2,44 m) augstumā. Šo konstrukciju pašu par sevi dēvē par [[Futbola laukums|vārtiem]]. Katras komandas mērķis ir gūt vārtus vienā laukuma galā, vienlaikus nepieļaujot pretinieku vārtu guvumu otrā laukuma galā. Vārtu konstrukcijai parasti ir piestiprināts tīkls, kas uztver vārtos ielidojušo bumbu, taču, lai vārti tiktu ieskaitīti, bumbai nav obligāti jāpieskaras tīklam. == Noteikumi == [[File:Ball in and out of play 2.svg|thumb|Ja šajā diagrammā attēlotā līnija ir vārtu līnija starp vārtu stabiem, tad vienīgais gadījums, kad vārti ir gūti, ir D pozīcija.]] Noteikumi par vārtu gūšanu ir aprakstīti [[Futbola noteikumi|spēles noteikumu]] [[Spēles iznākuma noteikšana (futbols)|10. noteikumā]]: {{Quote|Vārti tiek ieskaitīti, kad visa bumba šķērso vārtu līniju starp vārtu stabiem un zem vārtu pārliktņa, ar nosacījumu, ka komanda, kura guvusi vārtus, nav pārkāpusi noteikumus.<br> <br>— 10. noteikums: Spēles iznākuma noteikšana<ref name="LOTG_2018_19">{{cite web|title=Laws of the Game 2018/19|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/661/065042_170818_LotG_18_19_EN_DoublePage_150dpi_Korr.pdf|website=theifab.com|publisher=IFAB|access-date=2019-01-24|page=91|archive-url=https://web.archive.org/web/20190125073532/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/661/065042_170818_LotG_18_19_EN_DoublePage_150dpi_Korr.pdf|archive-date=2019-01-25}}</ref>}} Tāpat kā citos gadījumos, kad bumba [[Bumba spēlē un ārpus spēles|šķērso spēles laukuma robežas]], visai bumbai ir pilnībā jāšķērso visa līnija, pretējā gadījumā spēle turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://plus.maths.org/when-goal-not-goal|title=When is a goal not a goal? {{!}} plus.maths.org|website=plus.maths.org|access-date=2026-09-02|date=2012-06-29|language=en}}</ref> Vārtu guvums tiek ieskaitīts komandai, kas uzbrūk vārtiem, kuros bumba nonāk, neatkarīgi no tā, kura komanda faktiski izraisījusi bumbas nonākšanu vārtos. Ja bumba vārtos nonāk tā spēlētāja darbības rezultātā, kurš aizsargā šos vārtus, to sauc par [[Pašvārti|pašvārtiem]]. Ja bumba atsitas pret vārtu konstrukciju un paliek spēlē, spēle turpinās. Vārti var tikt gūti arī tad, ja bumba pēc atsitiena pret vārtu konstrukciju nonāk vārtos. Pat tad, ja rupja spēle nepārprotami novērš vārtu gūšanu, [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] nevar ieskaitīt vārtus, ja bumba nav nonākusi vārtos iepriekš aprakstītajā veidā. Vārtus nevar gūt tieši no [[Strīda bumba (futbols)|strīdus bumbas]], [[Brīvsitiens (futbols)|netiešā brīvsitiena]] vai [[Iemetiens (futbols)|iemetiena]]. Ja pēc kāda no šiem spēles atsākšanas veidiem bumba bez pieskāriena citam spēlētājam nonāk pretinieku vārtos, spēle tiek atsākta ar [[Atsitiens no vārtiem|atsitienu no vārtiem]]. Spēlētājs nevar tieši gūt pašvārtus no neviena spēles atsākšanas veida (izņemot teorētiski — no 11 metru soda sitiena). Šādā gadījumā tiek piešķirts [[stūra sitiens]]. Abas šīs situācijas, īpaši pēdējā, ir ārkārtīgi retas. 2019. gadā ieviesto noteikumu izmaiņu rezultātā nav iespējams gūt vārtus ar rokām vai roku. Ja vārtsargs no sava soda laukuma ar metienu iemet bumbu tieši pretinieku vārtos, vārti netiek ieskaitīti; tā vietā aizsargājošajai komandai tiek piešķirts atsitiens no vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=Sep 3, 2026|pages=162|language=en|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf}}</ref> Praksē šāda situācija ir maz ticama, ņemot vērā iesaistītos attālumus, taču tā var rasties futbola paveidos, kuros noteikumi ir pielāgoti spēlei mazākā laukumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://deadspin.com/fifa-puts-an-end-to-the-scourge-of-amazing-impossible-1836457655|title=FIFA Puts An End To The Scourge Of Amazing, Impossible Goalkeeper Goals|work=Deadspin|access-date=2026-09-03|language=en-US|archive-date=2023-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20231220154746/https://deadspin.com/fifa-puts-an-end-to-the-scourge-of-amazing-impossible-1836457655}}</ref> Ja citos apstākļos bumba tieši nonāk pretinieku vārtos pēc tam, kad tā skārusi spēlētāja roku vai roku līdz elkonim, tiek fiksēts pārkāpums par [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#P%C4%81rk%C4%81pumi, par kuriem pie%C5%A1%C4%B7ir tie%C5%A1o br%C4%ABvsitienu|spēli ar roku]] (pat ja tas noticis netīši vai citādi būtu bijis atļauts).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=Sep 3, 2026|pages=104|language=en|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf}}</ref> Joprojām ir iespējams gūt [[Pašvārti|pašvārtus]] ar roku vai rokas daļu līdz elkonim. 2019. gada noteikumu izmaiņas arī paredzēja, ka vārti nevar tikt ieskaitīti, ja bumba tieši nonāk kādos no vārtiem pēc tam, kad tā skārusi spēles tiesnesi; šādā gadījumā tiek piešķirta strīdus bumba.<ref name="LOTG_2018_19" /> Ja spēlētājs vai komandas amatpersona atrodas laukumā nelikumīgi brīdī, kad viņa komanda gūst vārtus, vārti netiek ieskaitīti, un pretinieku komandai tiek piešķirts tiešais brīvsitiens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=Sep 3, 2026|pages=54|language=en|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf}}</ref> Pēc vārtu guvuma spēle tiek atsākta ar [[Spēles sākumsitiens (futbols)|sākumsitienu]], ko izpilda komanda, pret kuru vārti tika gūti. === Noteikšana, vai vārti ir gūti === {{Skatīt arī|Vārtu līnijas tehnoloģija|Video tiesneša asistents}} Lielākā daļa vārtu guvumu ir samērā nepārprotami, jo bumba parasti trāpa vārtu konstrukcijai piestiprinātajā tīklā, tādējādi norādot, ka tā ir pilnībā šķērsojusi iepriekš aprakstīto vārtu līniju. Tomēr dažkārt rodas situācijas, kurās tiesnešiem ir grūti noteikt, vai bumba pilnībā šķērsoja vārtu līniju pirms tā atlēca, vārtsargs to atvairīja vai tā tika izsista no vārtu zonas. Turklāt pat tad, ja bumba šķērso vārtu līniju atbilstoši noteikumiem, vārti var netikt ieskaitīti, ja uzbrūkošā komanda ir pārkāpusi spēles noteikumus, piemēram, atrodoties [[Aizmugure (futbols)|aizmugures]] stāvoklī vai izdarot [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumu]]. Tāpat kā visu citu spēles noteikumu piemērošanas gadījumā, galīgais lēmums par to, vai vārti ir gūti, ir tiesneša kompetencē. Spēles galvenajam tiesnesim palīdz [[Tiesneša asistents|tiesneša asistenti]], kuru atrašanās vieta laukuma malā dažos gadījumos ļauj labāk noteikt, vai bumba ir šķērsojusi vārtu līniju vai arī uzbrūkošā komanda ir izdarījusi pārkāpumu. Vārtu guvumus, kas kļūdaini ieskaitīti vai neieskaitīti kļūdas dēļ, nosakot, vai bumba ir šķērsojusi vārtu līniju, dēvē par [[Spoku vārti (futbols)|spoku vārtiem]] (''ghost goals''). Vārtu tīkls bija viens no pirmajiem līdzekļiem, ko izmantoja, lai palīdzētu spēles tiesnešiem noteikt, vai vārti ir gūti. Ieviests 1890. gados, vārtu tīkls nodrošina vienkāršu veidu, kā noteikt, vai bumba ir nonākusi vārtu stabu un pārliktņa pareizajā pusē. Lai gan spēles noteikumi vārtu tīkla izmantošanu neparedz kā obligātu prasību, mūsdienās tas ir sastopams gandrīz visos organizēta futbola līmeņos. Kopš 2012. gada augstākā līmeņa profesionālajā futbolā tiek izmantota [[vārtu līnijas tehnoloģija]]. Tā izmanto kameru un/vai sensoru sistēmu, lai tiesnesim diskrēti paziņotu, kad bumba ir pilnībā šķērsojusi vārtu līniju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2012/m=7/news=ifab-makes-three-unanimous-historic-decisions-1660541.html|title=IFAB makes three unanimous historic decisions|work=FIFA.com|access-date=2026-09-03|date=2012-07-05|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2015-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20150507234418/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2012/m=7/news=ifab-makes-three-unanimous-historic-decisions-1660541.html}}</ref> [[Video tiesneša asistents]] (VAR) tika ieviests 2018. gadā pēc vairākiem gadu ilgiem izmēģinājumiem. Tas ir papildu tiesnesis, kurš nepārtraukti uzrauga spēles videoierakstu un ir pilnvarots informēt galveno tiesnesi, ja viņš pieņem “skaidru un acīmredzamu kļūdainu lēmumu” tādos jautājumos kā vārtu ieskaitīšana. == Vārtu guvuma autora noteikšana == Spēles noteikumos nav īpaši noteikts, kā vārtu guvums tiek piedēvēts konkrētam spēlētājam. Tomēr praksē vārtu guvums gandrīz vienmēr tiek piedēvēts konkrētam spēlētājam — tam, kurš veica pēdējo darbību, kuras rezultātā tika gūti vārti. Parasti tas ir pēdējais spēlētājs, kurš pieskāries bumbai, neņemot vērā nebūtiskus bumbas virziena maiņas gadījumus, piemēram, neveiksmīgu mēģinājumu to [[Vārtsargs (futbols)|atvairīt]]. Ja spēlētājs izraisa vārtu guvumu savas komandas vārtos, šie vārti tiek reģistrēti kā [[pašvārti]]. Lēmumi par vārtu guvuma autora noteikšanu dažādās sacensībās var atšķirties. [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] ir īpaša Apšaubāmo vārtu guvumu komisija (''Dubious Goals Committee''), kas izskata strīdus par vārtu guvuma autoru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2006/aug/23/theknowledge.sport|title=Is there really a Dubious Goals Committee?|work=The Guardian|access-date=2026-09-03|date=2006-08-22|last=Ingle|first=Sean|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Individuālam spēlētājam vairāku vārtu gūšana vienā spēlē tiek uzskatīta par ievērojamu sasniegumu. Futbolā ar ''[[hat-trick]]'' apzīmē salīdzinoši retu sasniegumu — trīs vārtu gūšanu vienā spēlē. Dažās sacensībās tiek pasniegtas balvas spēlētājiem, kuri guvuši visvairāk vārtu; šādas balvas bieži dēvē par "[[Zelta bucis|Zelta buci]]" (''Golden Boot''). Lai gan spēļu aprakstos jau izsenis tika minēts, ka viens spēlētājs ir veicis darbību uzbrukumā, kas novedusi pie cita spēlētāja gūtiem vārtiem, tikai kopš 20. gadsimta 90. gadiem šādu [[Rezultatīva piespēle (futbols)|rezultatīvu piespēļu]] statistika tiek plaši uzskaitīta. == Vārtu guvuma svinības == {{Skatīt arī|Vārtu guvuma svinības}} [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|right|''[[Atlético Madrid]]'' spēlētāji atzīmē vārtu guvumu, apskaujoties grupā.]] Spēlētāji parasti atzīmē vārtu guvumu kopā ar komandas biedriem, dažkārt skatītājiem parādot arī izsmalcinātākus svinību priekšnesumus. Spēles noteikumi to atļauj, taču nosaka, ka vārtu guvuma svinībām nevajadzētu būt “pārmērīgām”.<ref>{{cite web|title=Laws of the Game 2018/19|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/661/065042_170818_LotG_18_19_EN_DoublePage_150dpi_Korr.pdf|website=theifab.com|publisher=IFAB|access-date=2019-01-24|page=106|archive-url=https://web.archive.org/web/20190125073532/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/661/065042_170818_LotG_18_19_EN_DoublePage_150dpi_Korr.pdf|archive-date=2019-01-25}}</ref> == Vārtu guvumu skaits == Vidēji vienā futbola spēlē tiek gūti tikai daži vārti. {| class="wikitable" |+Vārtu gūšanas rādītāji nozīmīgākajās sacensībās !Sacensības !Vidējais gūto vārtu skaits spēlē |- |[[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.–16. gada Premjerlīga]] |2.70<ref name="wf_2015EPL">{{cite web|url=https://www.worldfootball.net/competition/co91/statistics/|title=Premier League » Statistics » Goals per season|website=worldfootball.net|access-date=15 December 2016|archive-date=4 January 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260104143323/https://www.worldfootball.net/competition/co91/statistics/}}</ref> |- |[[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015.–16. gada Bundeslīga]] |2.83<ref name="wf_2015BUN">{{cite web|url=https://www.worldfootball.net/competition/co12/statistics/|title=Bundesliga » Statistics » Goals per season|website=worldfootball.net|access-date=15 December 2016|archive-date=6 January 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106064436/https://www.worldfootball.net/competition/co12/statistics/}}</ref> |- |[[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.–16. gada ''La Liga'']] |2.74<ref name="wf_2015LALIGA">{{cite web|url=https://www.worldfootball.net/competition/co97/statistics/|title=Spain » Primera División » Statistics » Goals per season|website=worldfootball.net|access-date=15 December 2016|archive-date=29 January 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260129061131/https://www.worldfootball.net/competition/co97/statistics/}}</ref> |- |[[2014. gada FIFA Pasaules kauss]] |2.67<ref name="wf_2014WC">{{cite web|url=https://www.worldfootball.net/competition/co139/statistics/|title=World Cup » Statistics » Goals per season|website=worldfootball.net|access-date=15 December 2016|archive-date=28 January 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260128134101/https://www.worldfootball.net/competition/co139/statistics/}}</ref> |- |[[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm]] |2.81<ref name="wf_2015WWC">{{cite web|url=https://www.worldfootball.net/competition/co1110/statistics/|title=Women World Cup » Statistics » Goals per season|website=worldfootball.net|access-date=15 December 2016|archive-date=1 January 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101155530/https://www.worldfootball.net/competition/co1110/statistics/}}</ref> |} Vairāku gadu rezultātu analīze vairākās Anglijas līgās atklāja, ka visbiežāk sastopamais spēles rezultāts bija 1–0, kas tika fiksēts aptuveni 20% spēļu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.decisionsciencenews.com/2016/03/01/most-soccer-matches-are-within-one-goal-of-1-0/|title=Most soccer matches are within one goal of 1-0 - Decision Science News|work=Decision Science News|access-date=2026-09-04|date=2016-03-02|language=en-US|archive-date=2018-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180611041646/http://www.decisionsciencenews.com/2016/03/01/most-soccer-matches-are-within-one-goal-of-1-0/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Spēles iznākuma noteikšana (futbols)]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola noteikumi]] 5c9od9c0b7x6qtstvyrhfpbe2cmkeb5 0 638804 4519778 4518732 2026-09-10T06:16:23Z Semigall 8687 4519778 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ille Madise | vārds_orģ = ''Ülle Madise'' | attēls = Ülle Madise 2015 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Ille Madise 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Igaunijas prezidente]] | term_sākums = {{dat|2026|10|12|N}} | term_beigas = | priekštecis = [[Alars Kariss]] | pēctecis = | premjers = [[Kristens Mihals]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|12|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu|td=Igaunija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Igauņi|igauniete]] | partija = bez partijas | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lauri Madise | bērni = | profesija = [[juriste]], tiesību zinātniece | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ille Madise'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/ValstsValodasCentrs/posts/1425735069746123/|title=Valsts valodas centrs's Post|last=FaceBook}}</ref> (līdz 2000. gadam '''Ille Antone''', {{val|et|Ülle Madise}}; dzimusi {{dat|1974|12|11}} [[Tartu]]) ir igauņu [[juriste]] un tiesību zinātniece, Igaunijas Tieslietu kanclere (2015―2026), ievēlēta par [[Igaunijas prezidente|Igaunijas prezidenti]] [[2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas|2026. gada 2. septembrī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/ Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise] lsm.lv 02.09.2026</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1974. ɡadā, mācījās Tartu 15. vidusskolā. No 1993. līdz 1998. gadam studēja tieslietas [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]], 2001. gadā aizstāvēja maģistra darbu "Vietējās pašpārvaldes garantija Igaunijas Republikas 1992. gada Konstitūcijā". Studiju laikā uzņemta igauņu [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijā]] [[Filiae Patriae]]. 2007. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Vēlēšanas, politiskās partijas un likumdošanas darbība Igaunijā: institucionālās izvēles no neatkarības atgūšanas līdz e-demokrātijas uzplaukumam" [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte]]s Valsts pārvaldes institūtā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ES valstu vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Madise, Ille}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas prezidenti]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] 17kj4sigsfvminm5q67dvb8eifn9mq1 4519793 4519778 2026-09-10T07:21:51Z Biafra 13794 4519793 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ille Madise | vārds_orģ = ''Ülle Madise'' | attēls = Ülle Madise 2015 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Ille Madise 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Igaunijas prezidente]] | term_sākums = {{dat|2026|10|12|N}} | term_beigas = | priekštecis = [[Alars Kariss]] | pēctecis = | premjers = [[Kristens Mihals]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|12|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu|td=Igaunija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Igauņi|igauniete]] | partija = bez partijas | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lauri Madise | bērni = | profesija = [[juriste]], tiesību zinātniece | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ille Madise'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/ValstsValodasCentrs/posts/1425735069746123/|title=Valsts valodas centrs's Post|last=FaceBook}}</ref> (līdz 2000. gadam '''Ille Antone''', {{val|et|Ülle Madise}}; dzimusi {{dat|1974|12|11}} [[Tartu]]) ir igauņu [[juriste]] un tiesību zinātniece, Igaunijas Tieslietu kanclere (2015―2026), ievēlēta par [[Igaunijas prezidente|Igaunijas prezidenti]] [[2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas|2026. gada 2. septembrī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/ Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise] lsm.lv 02.09.2026</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1974. ɡadā, mācījās Tartu 15. vidusskolā. No 1993. līdz 1998. gadam studēja tieslietas [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]], 2001. gadā aizstāvēja maģistra darbu "Vietējās pašpārvaldes garantija Igaunijas Republikas 1992. gada Konstitūcijā". Studiju laikā uzņemta igauņu [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijā]] ''[[Filiae Patriae]]''. 2007. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Vēlēšanas, politiskās partijas un likumdošanas darbība Igaunijā: institucionālās izvēles no neatkarības atgūšanas līdz e-demokrātijas uzplaukumam" [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte]]s Valsts pārvaldes institūtā. 2015. gadā I. Madise tika apstiprināta par Igaunijas Tieslietu kancleri un bija šajā amatā līdz ievēlēšanai par [[Igaunijas prezidente|Igaunijas prezidenti]] [[2026. gada Igaunijas prezidenta vēlēšanas|2026. gada 2. septembrī]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ES valstu vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Madise, Ille}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas prezidenti]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] dj6nkz2e4un6tx0gg5libgrki3mlf2e 0 638839 4519844 4518671 2026-09-10T11:48:48Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4519844 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Brīvā cīņa līdz 65,8 kg vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 14. — 15. oktobris |competitors = 10 |nations = 1 |gold= [[Oto Rēms]] |goldNOC = USA |silver= [[Rūdolfs Tesings]] |silverNOC = USA |bronze = [[Alberts Zērkls]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = |next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 66,6 kg vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Brīvā cīņa līdz 65,8 kg (vieglā svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja desmit sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 65,8 kg (145 mārciņām) jeb vidējais svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-lightweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418130417/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-lightweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 3. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Lightweight, Freestyle |accessdate=2026. gada 3. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120042 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 3. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Lightweight, Freestyle (≤145 lbs [66 kg]), Men |accessdate=2026. gada 3. septembris}}</ref> Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Oto Rēms]], sudraba medaļu — [[Rūdolfs Tesings]], savukārt bronzas medaļu — [[Alberts Zērkls]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/lightweight-freestyle-145-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 3. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Lightweight, Freestyle (≤145 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 3. septembris}}</ref> == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{16 komandas | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturdaļfināli''' | RD3= '''Pusfināli''' | RD4= '''Fināls''' | score-boxes= 0 | skipmatch= 2-8 | omit_blanks= yes | team-width= 200 | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01= '''U''' | RD1-seed02= | RD1-team02= {{Valsts OS sportists|[[Freds Kēnigs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{Valsts OS sportists|[[Freds Hasmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03= '''U''' | RD1-seed04= | RD1-team04= {{Valsts OS sportists|[[Džerijs Vinholcs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04= | RD1-seed05= | RD1-team05= | RD1-score05= | RD1-seed06= | RD1-team06= | RD1-score06= | RD1-seed07= | RD1-team07= | RD1-score07= | RD1-seed08= | RD1-team08= | RD1-score08= | RD1-seed09= | RD1-team09= | RD1-score09= | RD1-seed10= | RD1-team10= | RD1-score10= | RD1-seed11= | RD1-team11= | RD1-score11= | RD1-seed12= | RD1-team12= | RD1-score12= | RD1-seed13= | RD1-team13= | RD1-score13= | RD1-seed14= | RD1-team14= | RD1-score14= | RD1-seed15= | RD1-team15= | RD1-score15= | RD1-seed16= | RD1-team16= | RD1-score16= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01= '''U''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{Valsts OS sportists|[[Freds Hasmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02= | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{Valsts OS sportists|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03= '''U''' | RD2-seed04= | RD2-team04= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Haberkorns]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Volkens]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06= '''U''' | RD2-seed07= | RD2-team07= '''{{Valsts OS sportists|[[Viljams Henesijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score07= '''U''' | RD2-seed08= | RD2-team08= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Engs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score08= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01= '''U''' | RD3-seed02= | RD3-team02= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02= | RD3-seed03= | RD3-team03= '''{{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03= '''U''' | RD3-seed04= | RD3-team04= {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henesijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04= | RD4-seed01= | RD4-team01= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01= '''U''' | RD4-seed02= | RD4-team02= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Ceturdaļfināli || Pusfināli || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Oto Rēms]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Freds Kēnigs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Freds Hasmens]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Rūdolfs Tesings]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Volkens]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henesijs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Zērkls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Haberkorns]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 4 || align=left|[[Viljams Henesijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Engs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Freds Hasmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Džerijs Vinholcs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Čārlzs Haberkorns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Rūdolfs Volkens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Čārlzs Engs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henesijs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=2|9/10 || align=left|[[Freds Kēnigs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džerijs Vinholcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Freds Hasmens]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 10 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|10}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200418130417/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-lightweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 65,8 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/120042 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 65,8 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/lightweight-freestyle-145-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 65,8 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem vieglajā svarā}} [[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 65,7 kg]] pm256at7drvdelyvtvvuxyud412ld99 0 638924 4519711 4517741 2026-09-09T20:21:15Z Pirags 3757 4519711 wikitext text/x-wiki [[attēls:Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|thumb|Gavrila Golovkins]] '''Gavrila Golovkins''' ({{val|ru|Гаврии́л (Гаври́ла) Ива́нович Голо́вкин}}; 1660—1734) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes valstsvīrs un diplomāts, pirmais kanclers [[Pēteris I|Pētera I]] laikā (no 1709), [[Krievijas Impērija]]s pirmais kabineta ministrs ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā (1731—1734). [[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis (1711). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Golovkins, Gavrila}} [[Kategorija:1660. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1734. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] cx7pa82kme6aacqxfdat2fuf751lei7 0 638937 4519712 4517717 2026-09-09T20:22:38Z Pirags 3757 4519712 wikitext text/x-wiki [[attēls:Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|thumb|Ivans Golovins]] '''Ivans Golovins''' ({{val|ru|Ива́н Миха́йлович Голови́н}}; 1680—1737) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes ģenerālmajors [[Pēteris I|Pētera I]] laikā (no 1712), [[Krievijas Impērija]]s admirālis (1732) ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā. [[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis (1726). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Golovins, Ivans}} [[Kategorija:1680. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1737. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 2epccvhi4qptsk6720n2x6wni1dijeu 0 639127 4519725 4518986 2026-09-09T23:59:09Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Pasta un Telegrāfa virsvaldes galvenās darbnīcas]] to [[Pasta un telegrāfa virsvaldes Galvenās darbnīcas]] 4519725 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pasta un telegrāfa virsvaldes Galvenās darbnīcas]] s0oxullbjr1ey636b2znyxk5f7xlayv 0 639184 4519680 4519546 2026-09-09T18:18:34Z Lietotaajs 19361 4519680 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Passarella vs brazil.jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases spēlētājs [[Daniels Pasarella]] lēcienā spēlē ar galvu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā]] '''Sitiens ar galvu''' ir paņēmiens [[Futbols|futbolā]], kad bumba tiek kontrolēta ar galvu, lai to piespēlētu, raidītu pa vārtiem vai izsistu no bīstamās zonas. To var izpildīt, atrodoties stāvus, lēcienā vai kritienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm|title=TECHNIQUE - HEADING|website=soccerperformance.org|access-date=Sep 8, 2026|language=en|archive-date={{dat|2016|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160216035114/http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm}}</ref> Spēle ar galvu ir plaši izmantots paņēmiens, ko spēlētāji izmanto praktiski katrā spēlē. Lai gan tas ir noderīgs futbola paņēmiens, spēle ar galvu rada būtiskus veselības riskus, īpaši smadzenēm, tādēļ futbola pārvaldes institūcijas ir veikušas pasākumus šo risku mazināšanai. == Pielietojums == [[file:Norway Italy - June 2025 D 06.jpg|thumb|left|Itālijas aizsargs [[Destinijs Udodži]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#I grupa|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē]] Parasti [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] spēlē ar galvu, lai gūtu vārtus, savukārt [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] galvenokārt spēlē ar galvu, lai nepieļautu pretinieka vārtu guvumu. Kad bumba atrodas gaisā, spēle ar galvu bieži vien ir labākais risinājums, jo spēlētājs nevar pieskarties bumbai ar rokām. Lielākā daļa vārtu, kas gūti ar galvu, tiek gūti pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]. Šādās situācijās viens uzbrūkošais spēlētājs pa gaisu nogādā bumbu vārtu priekšā, bet cits spēlētājs — stāvot, lecot vai krītot — ar galvu raida bumbu vārtu virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afootballreport.com/wiki/football_skills_attacking_header|title=Attacking Header|last=AFootballReport|website=afootballreport.com|access-date=2026-09-08|date=2020-10-30|language=en}}</ref> Futbola spēles laikā spēlētājs vidēji var spēlēt ar galvu sešas līdz divpadsmit reizes.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rodrigues|first=Ana Carolina|last2=Lasmar|first2=Rodrigo Pace|last3=Caramelli|first3=Paulo|date=2016|title=Effects of Soccer Heading on Brain Structure and Function|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4800441/|journal=Frontiers in Neurology|volume=7|pages=38|doi=10.3389/fneur.2016.00038|issn=1664-2295|pmc=4800441|pmid=27047444}}</ref> [[Santiljana|Santijana]], [[Tims Kehils]], [[Freds Robertss]], [[Mariu Žardels]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Virdžils van Deiks]], [[Hareds Borheti]], [[Roberts Levandovskis]], [[Telmo Sarra]], [[Diksijs Dīns]], [[Lūks de Jongs]], [[Aleksandrs Mitrovičs]], [[Šāndors Kočišs]], [[Jans Kollers]], [[Rūds Gēlss]], [[Pelē]], [[Serhio Ramoss]], [[Hakans Šikirs]], [[Olivers Bīrhofs]], [[Kennets Andešons|Kenets Andešons]], [[Ivans Samorano|Ivans]] [[Ivans Samorano|Samorano]], [[Kristians Vjēri]] un [[Miroslavs Kloze]] ir daži no spēlētājiem, kuri ir pazīstami ar izcilu spēli ar galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/5-great-headers-in-recent-football|title=10 of the best headers in recent football|last=FootyFan|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-09-08|date=2013-10-21|language=en-gb}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/10-best-headers-recent-football-092811554.html|title=10 of the best headers in recent football|access-date=2026-09-08|language=en-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/espnw/news-commentary/2015worldcup/article/13075090/abby-wambach-2011-header-heard-round-world|website=www.espn.com|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iltalehti.fi/jalkapallon-em-2021/a/85e4f5ce-83ac-4b8e-abca-65a9ffc9c85e|title=Huuhkajien sankarilta Joel Pohjanpalolta pyydettiin jo 7-vuotiaana nimikirjoituksia: ”Jolle oli kuuluisuus siellä”|website=www.iltalehti.fi|access-date=2026-09-08|language=fi}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/1999/sep/12/newsstory.sport11|title=Chelsea face hero with feet of clay|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=1999-09-12|last=Kuper|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/euro2000/teams/sweden/squad/746682.stm|title=BBC SPORT {{!}} EURO2000 {{!}} SQUAD {{!}} Kennet Andersson|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/|title=Lettere dal Sud America – Zamorano, il galantuomo|website=www.calciosudamericano.it|access-date=2026-09-08|language=it-IT|archive-date=2017-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20171108034634/http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/446613-serie-a-special-7-stars-to-have-played-for-milaninter-amp-juventus|title=Serie A Special: Seven Stars Who Played For Milan, Inter and Juventus|last=Soldo|first=Ivan|website=bleacherreport.com|access-date=2026-09-08|language=en}}</ref> == Veselības problēmas == === Riski === [[File:Gomis and Neustädter in a header duel (October 2017) - Pic2.jpg|thumb|170px|[[Bafetimbi Gomī]] (pa kreisi) un [[Romāns Noišteters]] (pa labi) gandrīz saskrienas ar galvām, cīnoties par gaisa bumbu 2017. gada [[Starpkontinentālais derbijs (futbols)|Starpkontinentālajā derbijā]]]] Bumbas spēlēšana ar galvu gan treniņos, gan sacensību spēlēs rada veselības riskus, kas var izpausties uzreiz vai pēc vairākiem gadiem. Turklāt trauma var rasties gan pēc vienas vienīgas bumbas spēlēšanas ar galvu, gan atkārtotu sitienu ar galvu rezultātā.{{Nepieciešama atsauce}} Visbiežākā trauma, kas saistīta ar spēli ar galvu, ir [[smadzeņu satricinājums]], kas veido 22% no visām futbola traumām. Bažas rada arī atkārtoti triecieni pa galvu, kas rodas, spēlējot ar galvu. Lai gan šādu traumu simptomi nav tik izteikti kā smadzeņu satricinājuma gadījumā, smadzenēm tomēr tiek nodarīts kaitējums. Ilgtermiņā traumas dažos gadījumos var būt nopietnākas par smadzeņu satricinājumiem. 2019. gada pētījums liecina, ka futbolistiem, izņemot vārtsargus, ir trīsarpus reizes lielāks risks saslimt ar neirodeģeneratīvu slimību nekā pārējiem iedzīvotājiem. 2021. gadā tika publicēts pētījums, kas liecina, ka aizsargiem ir lielāks [[Demence|demences]] attīstības risks.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/07/22/sports/soccer/soccer-headers.html|title=Does Soccer Still Need the Header?|work=The New York Times|access-date=2026-09-08|date=2022-07-22|last=Smith|first=Rory|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> === Negadījumi === Bijušais Anglijas profesionālais futbolists [[Džefs Estls|Džefs]] [[Džefs Estls|Estls]] tika atzīts par mirušu no [[Arodslimība|arodslimības]] — [[Hroniska traumatiska encefalopātija|hroniskas traumatiskas encefalopātijas]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-birmingham-27654892|title=Jeff Astle: West Brom legend 'killed by boxing brain condition'|work=BBC News|access-date=2026-09-08|date=2014-06-01|language=en-GB}}</ref> kas tika saistīta ar atkārtotu futbola bumbas spēlēšanu ar galvu. Arī bijušais Velsas profesionālais futbolists [[Alans Džārviss]] tika atzīts par mirušu līdzīgos apstākļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2021/mar/11/football-grapples-slowly-with-brain-injury-19-years-on-from-jeff-astle|title=Football grapples slowly with brain injury, 19 years on from Jeff Astle's death|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=2021-03-11|last=Bull|first=Andy|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> === Reakcijas === ==== Anglija ==== 2020. gadā [[Anglijas Futbola asociācija]] izdeva vadlīnijas, kurās treneriem tika ieteikts treniņos nepraktizēt sitienus ar galvu bērniem vecumā līdz 11 gadiem. Tāpat treneriem tika ieteikts ieviest vieglas intensitātes sitienu ar galvu vingrinājumus bērniem, kuri spēlē U-12 līdz U-16 vecuma grupās. Futbola asociācija izteica arī ieteikumus profesionālajam futbolam, iesakot treniņos veikt ne vairāk kā 10 spēcīgas intensitātes sitienus ar galvu nedēļā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/jul/18/fa-to-trial-banning-deliberate-heading-by-children-under-12-in-england|title=FA to trial banning deliberate heading by children under 12 in England|work=The Guardian|access-date=2026-09-09|date=2022-07-18|last=Media|first=P. A.|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā Futbola asociācija paziņoja, ka ir saņēmusi [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) apstiprinājumu izmēģināt noteikumu, kas paredz atteikties no apzinātas bumbas spēles ar galvu spēlēs U-12 un jaunāku vecuma grupu spēlētājiem. Izmēģinājums notika 2022.–23. gada sezonā, un tā īstenošana tika koordinēta ar apgabalu futbola asociāciju tīklu, līgām, klubiem un skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2022/jul/18/statement-heading-trial-u12-games-20221807|title=Statement: Junior football heading|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> ==== Amerikas Savienotās Valstis ==== 2016. gadā Amerikas Savienoto Valstu Futbola fonds ieviesa pasākumus, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar bumbas spēlēšanu ar galvu. Pirmais pasākums paredzēja, ka bērni vecumā līdz 10 gadiem nedrīkst spēlēt ar galvu ne treniņos, ne spēlēs. Otrais pasākums ierobežoja bumbas spēlēšanu ar galvu bērniem 12 un 13 gadu vecumā. Viņiem bija atļauts trenēties bumbas spēlēšanā ar galvu tikai 30 minūtes nedēļā, turklāt kopējais sitienu ar galvu skaits vienam spēlētājam nedēļā nedrīkstēja pārsniegt 20. Spēļu laikā 12 un 13 gadus veciem bērniem sitieni ar galvu nav ierobežoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usclubsoccer.org/headinjuries/|title=Concussions and Head Injuries|website=US Club Soccer Website|access-date=2026-09-09|language=en-US}}</ref> Papildus iepriekš minētajiem ierobežojumiem [[ASV Futbola federācija]] ir arī atjauninājusi spēļu noteikumus. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja spēlētājs vecumā līdz 10 gadiem spēles laikā apzināti spēlē bumbu ar galvu, pretinieku komandai tiek piešķirts [[Brīvsitiens (futbols)|netiešais brīvsitiens]]. Turklāt, ja spēlētājs tiek nomainīts uz aizdomu pamata par galvas traumu, šī maiņa netiek ieskaitīta komandas kopējā atļauto maiņu skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://snapsoccer.com/news/new-u-s-soccer-heading-laws-affect/|title=New US Soccer Heading Laws and Playing Rules {{!}} Who They Affect?|last=Guidroz|first=John|website=Snap Soccer|access-date=2026-09-09|date=2016-04-21|language=en-US}}</ref> ==== Riska mazināšana ==== Lai gan bumbas spēlēšanai ar galvu futbolā saistītos riskus pilnībā novērst nav iespējams, ir izstrādāti ieteikumi šo risku mazināšanai. Pirmais ieteikums ir apgūt pareizu tehniku. Pastāv veidi, kā sist futbola bumbu ar galvu, lai samazinātu kaitīgo trieciena ietekmi, piemēram, stabilizējot kaklu. Trieciena spēku var mazināt arī, izmantojot galvas aizsargu.{{Nepieciešama atsauce}} Turklāt kakla muskuļu stiprināšana var palīdzēt samazināt traumu risku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orthocarolina.com/blog/heading-the-ball-in-soccer-is-it-safe|title=Is Heading the Ball Safe? What Parents Should Know|website=OrthoCarolina|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> Vēl viens ieteikums ir mainīt izmantotās futbola bumbas īpašības. Pētījumi liecina, ka bumba ar zemāku gaisa spiedienu un mazāku masu samazina smadzeņu paātrinājumu un trieciena spēku. Lai gan šādu bumbu izmantošana sacensību spēlēs var nebūt praktiski īstenojama, eksperti iesaka šādas izmaiņas ieviest bumbām, kas tiek izmantotas treniņos.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] t8ovblc2rdqh5fox2hadk2wxi4ww5ph 4519830 4519680 2026-09-10T10:29:11Z Lietotaajs 19361 4519830 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Passarella vs brazil.jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases spēlētājs [[Daniels Pasarella]] lēcienā spēlē ar galvu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā]] '''Sitiens ar galvu''' ir paņēmiens [[Futbols|futbolā]], kad bumba tiek kontrolēta ar galvu, lai to piespēlētu, raidītu pa vārtiem vai izsistu no bīstamās zonas. To var izpildīt, atrodoties stāvus, lēcienā vai kritienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm|title=TECHNIQUE - HEADING|website=soccerperformance.org|access-date=Sep 8, 2026|language=en|archive-date={{dat|2016|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160216035114/http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm}}</ref> Spēle ar galvu ir plaši izmantots paņēmiens, ko spēlētāji izmanto praktiski katrā spēlē. Lai gan tas ir noderīgs futbola paņēmiens, spēle ar galvu rada būtiskus veselības riskus, īpaši smadzenēm, tādēļ futbola pārvaldes institūcijas ir veikušas pasākumus šo risku mazināšanai. == Pielietojums == [[file:Norway Italy - June 2025 D 06.jpg|thumb|left|Itālijas aizsargs [[Destinijs Udodži]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#I grupa|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē]] Parasti [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] spēlē ar galvu, lai gūtu vārtus, savukārt [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] galvenokārt spēlē ar galvu, lai nepieļautu pretinieka vārtu guvumu. Kad bumba atrodas gaisā, spēle ar galvu bieži vien ir labākais risinājums, jo spēlētājs nevar pieskarties bumbai ar rokām. Lielākā daļa vārtu, kas gūti ar galvu, tiek gūti pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]. Šādās situācijās viens uzbrūkošais spēlētājs pa gaisu nogādā bumbu vārtu priekšā, bet cits spēlētājs — stāvot, lecot vai krītot — ar galvu raida bumbu vārtu virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afootballreport.com/wiki/football_skills_attacking_header|title=Attacking Header|last=AFootballReport|website=afootballreport.com|access-date=2026-09-08|date=2020-10-30|language=en}}</ref> Futbola spēles laikā spēlētājs vidēji var spēlēt ar galvu sešas līdz divpadsmit reizes.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rodrigues|first=Ana Carolina|last2=Lasmar|first2=Rodrigo Pace|last3=Caramelli|first3=Paulo|date=2016|title=Effects of Soccer Heading on Brain Structure and Function|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4800441/|journal=Frontiers in Neurology|volume=7|pages=38|doi=10.3389/fneur.2016.00038|issn=1664-2295|pmc=4800441|pmid=27047444}}</ref> [[Santiljana|Santijana]], [[Tims Kehils]], [[Freds Robertss]], [[Mariu Žardels]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Virdžils van Deiks]], [[Hareds Borheti]], [[Roberts Levandovskis]], [[Telmo Sarra]], [[Diksijs Dīns]], [[Lūks de Jongs]], [[Aleksandrs Mitrovičs]], [[Šāndors Kočišs]], [[Jans Kollers]], [[Rūds Gēlss]], [[Pelē]], [[Serhio Ramoss]], [[Hakans Šikirs]], [[Olivers Bīrhofs]], [[Kennets Andešons|Kenets Andešons]], [[Ivans Samorano|Ivans]] [[Ivans Samorano|Samorano]], [[Kristians Vjēri]] un [[Miroslavs Kloze]] ir daži no spēlētājiem, kuri ir pazīstami ar izcilu spēli ar galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/5-great-headers-in-recent-football|title=10 of the best headers in recent football|last=FootyFan|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-09-08|date=2013-10-21|language=en-gb}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/10-best-headers-recent-football-092811554.html|title=10 of the best headers in recent football|access-date=2026-09-08|language=en-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/espnw/news-commentary/2015worldcup/article/13075090/abby-wambach-2011-header-heard-round-world|website=www.espn.com|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iltalehti.fi/jalkapallon-em-2021/a/85e4f5ce-83ac-4b8e-abca-65a9ffc9c85e|title=Huuhkajien sankarilta Joel Pohjanpalolta pyydettiin jo 7-vuotiaana nimikirjoituksia: ”Jolle oli kuuluisuus siellä”|website=www.iltalehti.fi|access-date=2026-09-08|language=fi}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/1999/sep/12/newsstory.sport11|title=Chelsea face hero with feet of clay|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=1999-09-12|last=Kuper|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/euro2000/teams/sweden/squad/746682.stm|title=BBC SPORT {{!}} EURO2000 {{!}} SQUAD {{!}} Kennet Andersson|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/|title=Lettere dal Sud America – Zamorano, il galantuomo|website=www.calciosudamericano.it|access-date=2026-09-08|language=it-IT|archive-date=2017-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20171108034634/http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/446613-serie-a-special-7-stars-to-have-played-for-milaninter-amp-juventus|title=Serie A Special: Seven Stars Who Played For Milan, Inter and Juventus|last=Soldo|first=Ivan|website=bleacherreport.com|access-date=2026-09-08|language=en}}</ref> == Veselības problēmas == === Riski === [[File:Gomis and Neustädter in a header duel (October 2017) - Pic2.jpg|thumb|170px|[[Bafetimbi Gomī]] (pa kreisi) un [[Romāns Noišteters]] (pa labi) gandrīz saskrienas ar galvām, cīnoties par gaisa bumbu 2017. gada [[Starpkontinentālais derbijs (futbols)|Starpkontinentālajā derbijā]]]] Bumbas spēlēšana ar galvu gan treniņos, gan sacensību spēlēs rada veselības riskus, kas var izpausties uzreiz vai pēc vairākiem gadiem. Turklāt trauma var rasties gan pēc vienas vienīgas bumbas spēlēšanas ar galvu, gan atkārtotu sitienu ar galvu rezultātā.{{Nepieciešama atsauce}} Visbiežākā trauma, kas saistīta ar spēli ar galvu, ir [[smadzeņu satricinājums]], kas veido 22% no visām futbola traumām. Bažas rada arī atkārtoti triecieni pa galvu, kas rodas, spēlējot ar galvu. Lai gan šādu traumu simptomi nav tik izteikti kā smadzeņu satricinājuma gadījumā, smadzenēm tomēr tiek nodarīts kaitējums. Ilgtermiņā traumas dažos gadījumos var būt nopietnākas par smadzeņu satricinājumiem. 2019. gada pētījums liecina, ka futbolistiem, izņemot vārtsargus, ir trīsarpus reizes lielāks risks saslimt ar neirodeģeneratīvu slimību nekā pārējiem iedzīvotājiem. 2021. gadā tika publicēts pētījums, kas liecina, ka aizsargiem ir lielāks [[Demence|demences]] attīstības risks.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/07/22/sports/soccer/soccer-headers.html|title=Does Soccer Still Need the Header?|work=The New York Times|access-date=2026-09-08|date=2022-07-22|last=Smith|first=Rory|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> === Negadījumi === Bijušais Anglijas profesionālais futbolists [[Džefs Estls|Džefs]] [[Džefs Estls|Estls]] tika atzīts par mirušu no [[Arodslimība|arodslimības]] — [[Hroniska traumatiska encefalopātija|hroniskas traumatiskas encefalopātijas]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-birmingham-27654892|title=Jeff Astle: West Brom legend 'killed by boxing brain condition'|work=BBC News|access-date=2026-09-08|date=2014-06-01|language=en-GB}}</ref> kas tika saistīta ar atkārtotu futbola bumbas spēlēšanu ar galvu. Arī bijušais Velsas profesionālais futbolists [[Alans Džārviss]] tika atzīts par mirušu līdzīgos apstākļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2021/mar/11/football-grapples-slowly-with-brain-injury-19-years-on-from-jeff-astle|title=Football grapples slowly with brain injury, 19 years on from Jeff Astle's death|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=2021-03-11|last=Bull|first=Andy|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> === Reakcijas === ==== Anglija ==== 2020. gadā [[Anglijas Futbola asociācija]] izdeva vadlīnijas, kurās treneriem tika ieteikts treniņos nepraktizēt sitienus ar galvu bērniem vecumā līdz 11 gadiem. Tāpat treneriem tika ieteikts ieviest vieglas intensitātes sitienu ar galvu vingrinājumus bērniem, kuri spēlē U-12 līdz U-16 vecuma grupās. Futbola asociācija izteica arī ieteikumus profesionālajam futbolam, iesakot treniņos veikt ne vairāk kā 10 spēcīgas intensitātes sitienus ar galvu nedēļā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/jul/18/fa-to-trial-banning-deliberate-heading-by-children-under-12-in-england|title=FA to trial banning deliberate heading by children under 12 in England|work=The Guardian|access-date=2026-09-09|date=2022-07-18|last=Media|first=P. A.|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2022. gada jūlijā Futbola asociācija paziņoja, ka ir saņēmusi [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) apstiprinājumu izmēģināt noteikumu, kas paredz atteikties no apzinātas bumbas spēles ar galvu spēlēs U-12 un jaunāku vecuma grupu spēlētājiem. Izmēģinājums notika 2022.–23. gada sezonā, un tā īstenošana tika koordinēta ar apgabalu futbola asociāciju tīklu, līgām, klubiem un skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2022/jul/18/statement-heading-trial-u12-games-20221807|title=Statement: Junior football heading|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> ==== Amerikas Savienotās Valstis ==== 2016. gadā Amerikas Savienoto Valstu Futbola fonds ieviesa pasākumus, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar bumbas spēlēšanu ar galvu. Pirmais pasākums paredzēja, ka bērni vecumā līdz 10 gadiem nedrīkst spēlēt ar galvu ne treniņos, ne spēlēs. Otrais pasākums ierobežoja bumbas spēlēšanu ar galvu bērniem 12 un 13 gadu vecumā. Viņiem bija atļauts trenēties bumbas spēlēšanā ar galvu tikai 30 minūtes nedēļā, turklāt kopējais sitienu ar galvu skaits vienam spēlētājam nedēļā nedrīkstēja pārsniegt 20. Spēļu laikā 12 un 13 gadus veciem bērniem sitieni ar galvu nav ierobežoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usclubsoccer.org/headinjuries/|title=Concussions and Head Injuries|website=US Club Soccer Website|access-date=2026-09-09|language=en-US}}</ref> Papildus iepriekš minētajiem ierobežojumiem [[ASV Futbola federācija]] ir arī atjauninājusi spēļu noteikumus. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja spēlētājs vecumā līdz 10 gadiem spēles laikā apzināti spēlē bumbu ar galvu, pretinieku komandai tiek piešķirts [[Brīvsitiens (futbols)|netiešais brīvsitiens]]. Turklāt, ja spēlētājs tiek nomainīts uz aizdomu pamata par galvas traumu, šī maiņa netiek ieskaitīta komandas kopējā atļauto maiņu skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://snapsoccer.com/news/new-u-s-soccer-heading-laws-affect/|title=New US Soccer Heading Laws and Playing Rules {{!}} Who They Affect?|last=Guidroz|first=John|website=Snap Soccer|access-date=2026-09-09|date=2016-04-21|language=en-US}}</ref> ==== Riska mazināšana ==== Lai gan bumbas spēlēšanai ar galvu futbolā saistītos riskus pilnībā novērst nav iespējams, ir izstrādāti ieteikumi šo risku mazināšanai. Pirmais ieteikums ir apgūt pareizu tehniku. Pastāv veidi, kā sist futbola bumbu ar galvu, lai samazinātu kaitīgo trieciena ietekmi, piemēram, stabilizējot kaklu. Trieciena spēku var mazināt arī, izmantojot galvas aizsargu.{{Nepieciešama atsauce}} Turklāt kakla muskuļu stiprināšana var palīdzēt samazināt traumu risku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orthocarolina.com/blog/heading-the-ball-in-soccer-is-it-safe|title=Is Heading the Ball Safe? What Parents Should Know|website=OrthoCarolina|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> Vēl viens ieteikums ir mainīt izmantotās futbola bumbas īpašības. Pētījumi liecina, ka bumba ar zemāku gaisa spiedienu un mazāku masu samazina smadzeņu paātrinājumu un trieciena spēku. Lai gan šādu bumbu izmantošana sacensību spēlēs var nebūt praktiski īstenojama, eksperti iesaka šādas izmaiņas ieviest bumbām, kas tiek izmantotas treniņos.<ref name=":0" /> == Rekordi un statistika == === Visvairāk gūto vārtu ar galvu (visu laiku – vīrieši) === '''''Treknrakstā''' norādītie spēlētāji joprojām ir aktīvi. Tiek ņemtas vērā tikai oficiālās spēles, tostarp zemāko līmeņu sacensības. Spēlētājam jābūt guvušam vismaz 100 vārtus ar galvu. Dati uz 2026. gada 9. septembri.'' {| class="wikitable sortable" style="text-align:leftErkin dth:70%;" !{{Tooltip|V|Vieta}} !Spēlētājs !Gadi !Vārti |- |1 |{{flagicon|SCO}} [[Džimijs Makgrorijs]] |1921–1937 | style="text-align:center;" |'''162'''<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/NEQv6/|title=Jimmy McGrory – 162 headers|website=ntpd.eu}}</ref> |- |2 |{{flagicon|POR}} '''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2002– | style="text-align:center;" |'''158''' |- |3 |{{flagicon|Northern Ireland}} [[Freds Robertss]] |1922–1938 | style="text-align:center;" |'''134''' |- |4 |{{flagicon|BRA}} [[Mariu Žardels]] |1991–2011 | style="text-align:center;" |'''132''' |- |5 |{{flagicon|ESP}} [[Santiljana]] |1970–1988 | style="text-align:center;" |'''129''' |- |6 |{{flagicon|MEX}} [[Hareds Borheti]] |1994–2010 | style="text-align:center;" |'''127''' |- |7 |{{flagicon|ENG}} [[Diksijs Dīns]] |1923–1940 | style="text-align:center;" |'''125''' |- |8 |{{flagicon|ESP|1945}} [[Telmo Sarra]] |1939–1957 | style="text-align:center;" |'''122''' |- |9 |{{flagicon|POL}} '''[[Roberts Levandovskis]]''' |2005– | style="text-align:center;" |'''120''' |- |10 |{{flagicon|TUR}} [[Hakans Šikirs]] |1987–2008 | style="text-align:center;" |'''118''' |- |11 |{{flagicon|NED}} '''[[Lūks de Jongs]]''' |2008– | style="text-align:center;" |'''117''' |- |12 |{{flagicon|SER}} '''[[Aleksandrs Mitrovičs]]''' |2011– | style="text-align:center;" |'''114''' |- |13 |{{flagicon|HUN}} [[Šāndors Kočišs]] |1946–1965 | style="text-align:center;" |'''112''' |- |14 |{{flagicon|AUS}} [[Tims Kehils]] |1998–2019 | style="text-align:center;" |'''111''' |- |15 |{{flagicon|CZE}} [[Jans Kollers]] |1994–2011 | style="text-align:center;" |'''107''' |- |16 |{{flagicon|NED}} [[Rūds Gēlss]] |1964–1985 | style="text-align:center;" |'''105''' |- |17 |{{flagicon|ENG}} '''[[Harijs Keins]]''' |2009– | style="text-align:center;" |'''102''' |- |18 |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |1956–1977 | style="text-align:center;" |'''100''' |- |} === Visvairāk gūto vārtu ar galvu (visu laiku – sievietes) === '''''Treknrakstā''' norādītie spēlētāji joprojām ir aktīvi. Tiek ņemtas vērā tikai oficiālās spēles, tostarp zemāko līmeņu sacensības. Spēlētājam jābūt guvušam vismaz 100 vārtus ar galvu. Dati uz 2026. gada 28. jūniju.'' {| class="wikitable sortable" style="text-align:leftErkin dth:70%;" !{{Tooltip|V|Vieta}} !Spēlētājs !Gadi !Vārti |- |1 |{{flagicon|FRA}} '''[[Vendija Renāra]]''' |2006- | style="text-align:center;" |'''126'''<ref>{{Cite web|url=https://www.statsfootofeminin.fr/joueur.php?joueur=701&id=757|title=Footofeminin.fr - Wendie Renard - Première Ligue 2025-2026|website=www.statsfootofeminin.fr|access-date=2026-07-26}}</ref> |- |} == Skatīt arī == * [[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] ciphandnhviku9i17fd471h46n7uj5o 0 639207 4519601 4519420 2026-09-09T15:31:25Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4519601 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dārta Cīrule | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Dārta Cīrule''' (dzimusi {{dat|2002|11|06}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2026. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Kalpone / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kleopatra Maksimovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Ismene / [[Žans Anuijs]] "Antigone" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Dominika Frankona / pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (diplomdarbs, 2025); * Meitenīte / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] "Bendes meitiņa" LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025); * Evamarija / Mariuss fon Maienburgs "Nachtland" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Toms Treinis (2025); * Madara Liepiņa / Justīne Kļava "Bolderāja" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. Elmārs Seņkovs (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/darta-cirule/ Dārta Cīrule] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/darta-cirule-13243 Dārta Cīrule] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Cīrule, Dārta}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] hilb9ewf4dz6ofc5feg1linf557jdnh 4519602 4519601 2026-09-09T15:31:32Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Latvijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4519602 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dārta Cīrule | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Dārta Cīrule''' (dzimusi {{dat|2002|11|06}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2026. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Kalpone / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kleopatra Maksimovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Ismene / [[Žans Anuijs]] "Antigone" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Dominika Frankona / pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (diplomdarbs, 2025); * Meitenīte / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] "Bendes meitiņa" LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025); * Evamarija / Mariuss fon Maienburgs "Nachtland" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Toms Treinis (2025); * Madara Liepiņa / Justīne Kļava "Bolderāja" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. Elmārs Seņkovs (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/darta-cirule/ Dārta Cīrule] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/darta-cirule-13243 Dārta Cīrule] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Cīrule, Dārta}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] qtddvscl09tavs349mdryqppewgmo20 0 639209 4519569 4519421 2026-09-09T14:27:42Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Latviešu televīzijas aktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4519569 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Polina Čerņenoka | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|04|29}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Polina Čerņenoka''' (dzimusi {{dat|2001|04|29}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Kalpone, Skolniece / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Loma / [[Jānis Joņevs]] "Metode" Rēzeknes teātrī "Joriks", rež. Edvīns Klimanovs (2023); * Merilina / [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Edvīns Klimanovs (2023); * Trešā Gillenas iedzīvotāja, Avīžniece / [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. [[Indra Roga]] (2023); * Pugačovs, Teodors Hugo Šulcs / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Ņina Zarečnaja / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Loma / [[Andruss Kivirehks]] "Kocenieki un tāsenieces" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (no 2025); * Alise / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem "Balta kleita" LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025); * Paule / Kristīne Brīniņa "Pasaulē lielākais spēks" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. Kristīne Brīniņa (2025); * Ņina Zarečnaja / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc Antona Čehova lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Koriste / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Tēvs Klusums" Liepājas teātrī, rež. [[Valters Sīlis]] (no 2026); * Čūska, latviešu zemniece, māte, tante 1, meita 1, sieva, Spīdola, Aļona, svešā sieva, Sardze, vērtību piekritēja / [[Ance Muižniece]] "Mīlestības vārdā" Liepājas teātrī, rež. [[Jānis Znotiņš]] (no 2026); * Zanda Štrausa (Bebucis), Ligita, Erna, Inta, Elita Mīlgrāve (Priekšniece) / [[Linda Rudene]] "Freimanis" Liepājas teātrī, rež. [[Mārtiņš Kalita]] (2026); * Raudene, Babuļa, Laura Dennlere un citi / [[Laila Burāne]] "Kas var būt labāks par šo?" Liepājas teātrī, rež. [[Inga Ungure]] (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/polina-cernenoka/ Polina Čerņenoka] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/polina-cernenoka-13367 Polina Čerņenoka] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Čerņenoka, Polina}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu televīzijas aktrises]] rutwvrphfu44flt3dtbxb6gzl5azsus 0 639223 4519561 4519551 2026-09-09T13:53:50Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4519561 wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[File:Ireland trad counties named.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !Nosaukums<br />angļu valodā!! Nosaukums<br />īru valodā !! Administratīvais centrs ! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021)<small>ZĪ</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=COUNTY_NI&~COUNTY_NI=1|title=Get data for your table {{!}} NISRA Flexible Table Builder|website=build.nisra.gov.uk|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> (2022)<small>Ī</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes Census of Population 2022 - Preliminary Results - Central Statistics Office|publisher=CSO|website=www.cso.ie|access-date=2026-09-09|date=2022-06-23|language=en}}</ref> ! Mūsdienu administratīvā vienība !Vēsturiskā province |- | [[Attēls:Armagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Coat of Arms County Armagh.png|57x57px]]|| '''[[Ārmā]]''' |''Armagh''|| ''Ard Mhacha'' || [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] || {{nts|1327}} || {{nts|194394}} ||<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]][[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|, Benbridža un Kreigevona]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Down Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Down Coat of Arms.png|50x50px]] |'''[[Daunas grāfiste|Dauna]]''' |''Down'' |''Dúin''&nbsp; |[[Daunpatrika]] |{{nts|2489}} |{{nts|553261}} |<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Belfāsta]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Donegal.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Donegal CoA.png|72x72px]]|| '''[[Donegolas grāfiste|Donegola]]''' |''Donegal''|| ''Dhún na nGall'' || [[Liforda]] || {{nts|4860}}|| {{nts|167084}}|| <small>Donegola {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Dublin.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]]|| [[Dublinas grāfiste|'''Dublina''']] |''Dublin''|| ''Bhaile Átha Cliath''&nbsp; || [[Dublina]] || {{nts|922}} || {{nts|1458154}} ||<small>[[Dublina]], [[Danliera-Ratdauna|Dūnliera-Retdauna]], [[Fingala]], [[Dienviddublina]] {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Antrim Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Antrim arms.svg|50x50px]]|| '''[[Entrima]]''' |''Antrim''|| ''Aontroma&nbsp;''|| [[Entrima (pilsēta)|Entrima]]|| {{nts|3089}} || {{nts|651321}} ||<small>[[Entrima un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]], [[Kosvejkosta un Glensa]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Fermanagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Ferm arms.png|51x51px]] |'''[[Fermena]]''' |''Fermanagh'' |''Fhear Manach'' |[[Eniskilena]] |{{nts|1851}} |{{nts|63585}} |<small>[[Fermena un Oma]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Galway.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]]|| '''[[Golvejas grāfiste|Golveja]]''' | ''Galway''|| ''Gaillimhe''|| [[Golveja]] || {{nts|6151}}|| {{nts|276451}}|| <small>Golvejas grāfiste, [[Golveja|Golvejas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Carlow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]]|| '''[[Kārlovas grāfiste|Kārlova]]''' |''Carlow''|| ''Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|61931}} || <small>Kārlova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kerry.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]]|| '''[[Kerri grāfiste|Kerri]]''' | ''Kerry''|| ''Chiarraí''|| [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|156458}}|| <small>Kerri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cavan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Arms of County Cavan.svg|51x51px]]|| '''[[Kevanas grāfiste|Kevana]]''' |''Cavan''|| ''Chabháin'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|81704}} || <small>Kevana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kildare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]]|| '''[[Kildēras grāfiste|Kildēra]]''' | ''Kildare''|| ''Chill Dara''|| [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|246977}}|| <small>Kildēra {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kilkenny.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]]|| '''[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]]''' | ''Kilkenny''|| ''Chill Chainnigh''|| [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|103685}}|| <small>Kilkeni {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Clare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Clare Coat of Arms.png|62x62px]]|| '''[[Klēras grāfiste|Klēra]]''' |''Clare''|| ''Chláir'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|127938}} || <small>Klēra {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cork.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Cork arms.png|50px]]|| '''[[Korkas grāfiste|Korka]]''' |''Cork''|| ''Chorcaí'' || [[Korka]] || {{nts|7508}} || {{nts|584156}} || <small>[[Korkas grāfiste]], [[Korka|Korkas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Louth.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Lautas grāfiste|Lauta]]''' | ''Louth''|| ''Lú''|| [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|139100}}|| <small>Lauta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Limerick.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Limerick Coat of Arms.png|70x70px]]|| '''[[Limerikas grāfiste|Limerika]]''' | ''Limerick''|| ''Luimnigh''|| [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|209536}}|| <small>Limerika {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Laois.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]]|| '''[[Līšas grāfiste|Līša]]''' | ''Laois''|| ''Laoise''|| [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|91657}}|| <small>Līša {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Leitrim.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]]|| '''[[Litrimas grāfiste|Lītrima]]''' | ''Leitrim''|| ''Liatroma''|| [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1589}}|| {{nts|35199}}|| <small>Lītrima {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- |[[Attēls:Londonderry Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] |[[Londonderi (grāfiste)|'''Londonderi''']] |''Londonderry'' |''Dhoire''&nbsp; |[[Kolreina]] |{{nts|2118}} |{{nts|252231}} |<small>[[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkosta un Glensa,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Longford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Longford Coat of Arms.png|51x51px]]|| '''[[Longfordas grāfiste|Longforda]]''' | ''Longford''|| ''Longfoirt''|| [[Longforda]]|| {{nts|1091}} || {{nts|46751}}|| <small>Longforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Mayo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]]|| '''[[Mejo grāfiste|Mejo]]''' | ''Mayo''|| ''Mhaigh Eo''|| [[Kāslbāra]]|| {{nts|5588}}|| {{nts|137231}}|| <small>Mejo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Meath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Meath coa.svg|50px]]|| '''[[Mītas grāfiste|Mīta]]''' | ''Meath''|| ''an Mhí''|| [[Navana]]|| {{nts|2342}} || {{nts|220826}}|| <small>Mīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Monaghan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]]|| '''[[Monahanas grāfiste|Monahana]]''' | ''Monaghan''|| ''Mhuineacháin''|| [[Monahana]]|| {{nts|1295}} || {{nts|65288}}|| <small>Monahana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Offaly.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]]|| '''[[Ofali grāfiste|Ofali]]''' | ''Offaly''|| ''Uíbh Fhailí''|| [[Talamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|83150}}|| <small>Ofali {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Roscommon.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]]|| '''[[Roskomonas grāfiste|Roskomona]]''' | ''Roscommon''|| ''Ros Comáin''|| [[Roskomona]]|| {{nts|2548}} || {{nts|70259}}|| <small>Roskomona {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Sligo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Sligococo.png|50px]]|| '''[[Slaigo grāfiste|Slaigo]]''' | ''Sligo''|| ''Shligigh''|| [[Slaigo]]|| {{nts|1838}} || {{nts|70198}}|| <small>Slaigo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Tipperary.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]]|| '''[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]]''' | ''Tipperary''|| ''Thiobraid Árann''|| [[Klonmela]], [[Nīna (pilsēta)|Nīna]]|| {{nts|4305}} || {{nts|167895}}|| <small>Tiperēri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- |[[Attēls:Tyrone Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Tyrone arms.svg|50x50px]] |'''[[Tirona]]''' |''Tyrone'' |''Thír Eoghain'' |[[Oma (pilsēta)|Oma]] |{{nts|3270}} |{{nts|188383}} |<small>[[Fermena un Oma|Fermena un Oma,]] [[Vidusolstera|Vidusolstera,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wexford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Wexford Coat of Arms.png|67x67px]]|| '''[[Veksfordas grāfiste|Veksforda]]''' | ''Wexford''|| ''Loch Garman''|| [[Veksforda]]|| {{nts|2367}}|| {{nts|163527}}|| <small>Veksforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Westmeath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]]''' | ''Westmeath''|| ''An Iarmhí''|| [[Malingāra]]|| {{nts|1840}} || {{nts|95840}}|| <small>Vestmīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wicklow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]]|| '''[[Viklovas grāfiste|Viklova]]''' | ''Wicklow'' || ''Chill Mhantáin'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|155851}} || <small>Viklova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Waterford.svg|99x99px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste|Voterforda]]''' | ''Waterford'' || ''Phort Láirge'' || [[Voterforda]] || {{nts|1858}} || {{nts|127363}} || <small>Voterforda {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] 9s0133954capzcrjxvb9gtlyw3iw8il 4519770 4519561 2026-09-10T05:51:22Z Kikos 3705 /* */ 4519770 wikitext text/x-wiki [[File:Ireland trad counties named.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !Nosaukums<br />angļu valodā!! Nosaukums<br />īru valodā !! Administratīvais centrs ! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021)<small>ZĪ</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=COUNTY_NI&~COUNTY_NI=1|title=Get data for your table {{!}} NISRA Flexible Table Builder|website=build.nisra.gov.uk|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> (2022)<small>Ī</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes Census of Population 2022 - Preliminary Results - Central Statistics Office|publisher=CSO|website=www.cso.ie|access-date=2026-09-09|date=2022-06-23|language=en}}</ref> ! Mūsdienu administratīvā vienība !Vēsturiskā province |- | [[Attēls:Armagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Coat of Arms County Armagh.png|57x57px]]|| '''[[Ārmā]]''' |''Armagh''|| ''Ard Mhacha'' || [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] || {{nts|1327}} || {{nts|194394}} ||<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]][[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|, Benbridža un Kreigevona]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Down Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Down Coat of Arms.png|50x50px]] |'''[[Daunas grāfiste|Dauna]]''' |''Down'' |''Dúin''&nbsp; |[[Daunpatrika]] |{{nts|2489}} |{{nts|553261}} |<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Belfāsta]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Donegal.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Donegal CoA.png|72x72px]]|| '''[[Donegolas grāfiste|Donegola]]''' |''Donegal''|| ''Dhún na nGall'' || [[Liforda]] || {{nts|4860}}|| {{nts|167084}}|| <small>Donegola {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Dublin.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]]|| [[Dublinas grāfiste|'''Dublina''']] |''Dublin''|| ''Bhaile Átha Cliath''&nbsp; || [[Dublina]] || {{nts|922}} || {{nts|1458154}} ||<small>[[Dublina]], [[Danliera-Ratdauna|Dūnliera-Retdauna]], [[Fingala]], [[Dienviddublina]] {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Antrim Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Antrim arms.svg|50x50px]]|| '''[[Entrima]]''' |''Antrim''|| ''Aontroma&nbsp;''|| [[Entrima (pilsēta)|Entrima]]|| {{nts|3089}} || {{nts|651321}} ||<small>[[Entrima un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]], [[Kosvejkosta un Glensa]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Fermanagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Ferm arms.png|51x51px]] |'''[[Fermena]]''' |''Fermanagh'' |''Fhear Manach'' |[[Eniskilena]] |{{nts|1851}} |{{nts|63585}} |<small>[[Fermena un Oma]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Galway.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]]|| '''[[Golvejas grāfiste|Golveja]]''' | ''Galway''|| ''Gaillimhe''|| [[Golveja]] || {{nts|6151}}|| {{nts|276451}}|| <small>Golvejas grāfiste, [[Golveja|Golvejas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Carlow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]]|| '''[[Kārlovas grāfiste|Kārlova]]''' |''Carlow''|| ''Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|61931}} || <small>Kārlova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kerry.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]]|| '''[[Kerri grāfiste|Kerri]]''' | ''Kerry''|| ''Chiarraí''|| [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|156458}}|| <small>Kerri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cavan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Arms of County Cavan.svg|51x51px]]|| '''[[Kevanas grāfiste|Kevana]]''' |''Cavan''|| ''Chabháin'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|81704}} || <small>Kevana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kildare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]]|| '''[[Kildēras grāfiste|Kildēra]]''' | ''Kildare''|| ''Chill Dara''|| [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|246977}}|| <small>Kildēra {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kilkenny.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]]|| '''[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]]''' | ''Kilkenny''|| ''Chill Chainnigh''|| [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|103685}}|| <small>Kilkeni {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Clare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Clare Coat of Arms.png|62x62px]]|| '''[[Klēras grāfiste|Klēra]]''' |''Clare''|| ''Chláir'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|127938}} || <small>Klēra {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cork.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Cork arms.png|50px]]|| '''[[Korkas grāfiste|Korka]]''' |''Cork''|| ''Chorcaí'' || [[Korka]] || {{nts|7508}} || {{nts|584156}} || <small>[[Korkas grāfiste]], [[Korka|Korkas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Louth.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Lautas grāfiste|Lauta]]''' | ''Louth''|| ''Lú''|| [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|139100}}|| <small>Lauta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Limerick.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Limerick Coat of Arms.png|70x70px]]|| '''[[Limerikas grāfiste|Limerika]]''' | ''Limerick''|| ''Luimnigh''|| [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|209536}}|| <small>Limerika {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Laois.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]]|| '''[[Līšas grāfiste|Līša]]''' | ''Laois''|| ''Laoise''|| [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|91657}}|| <small>Līša {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Leitrim.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]]|| '''[[Litrimas grāfiste|Lītrima]]''' | ''Leitrim''|| ''Liatroma''|| [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1589}}|| {{nts|35199}}|| <small>Lītrima {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- |[[Attēls:Londonderry Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] |[[Londonderi (grāfiste)|'''Londonderi''']] |''Londonderry'' |''Dhoire''&nbsp; |[[Kolreina]] |{{nts|2118}} |{{nts|252231}} |<small>[[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkosta un Glensa,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Longford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Longford Coat of Arms.png|51x51px]]|| '''[[Longfordas grāfiste|Longforda]]''' | ''Longford''|| ''Longfoirt''|| [[Longforda]]|| {{nts|1091}} || {{nts|46751}}|| <small>Longforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Mayo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]]|| '''[[Mejo grāfiste|Mejo]]''' | ''Mayo''|| ''Mhaigh Eo''|| [[Kāslbāra]]|| {{nts|5588}}|| {{nts|137231}}|| <small>Mejo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Meath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Meath coa.svg|50px]]|| '''[[Mītas grāfiste|Mīta]]''' | ''Meath''|| ''an Mhí''|| [[Navana]]|| {{nts|2342}} || {{nts|220826}}|| <small>Mīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Monaghan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]]|| '''[[Monahanas grāfiste|Monahana]]''' | ''Monaghan''|| ''Mhuineacháin''|| [[Monahana]]|| {{nts|1295}} || {{nts|65288}}|| <small>Monahana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Offaly.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]]|| '''[[Ofali grāfiste|Ofali]]''' | ''Offaly''|| ''Uíbh Fhailí''|| [[Talamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|83150}}|| <small>Ofali {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Roscommon.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]]|| '''[[Roskomonas grāfiste|Roskomona]]''' | ''Roscommon''|| ''Ros Comáin''|| [[Roskomona]]|| {{nts|2548}} || {{nts|70259}}|| <small>Roskomona {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Sligo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Sligococo.png|50px]]|| '''[[Slaigo grāfiste|Slaigo]]''' | ''Sligo''|| ''Shligigh''|| [[Slaigo]]|| {{nts|1838}} || {{nts|70198}}|| <small>Slaigo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Tipperary.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]]|| '''[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]]''' | ''Tipperary''|| ''Thiobraid Árann''|| [[Klonmela]], [[Nīna (pilsēta)|Nīna]]|| {{nts|4305}} || {{nts|167895}}|| <small>Tiperēri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- |[[Attēls:Tyrone Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Tyrone arms.svg|50x50px]] |'''[[Tirona]]''' |''Tyrone'' |''Thír Eoghain'' |[[Oma (pilsēta)|Oma]] |{{nts|3270}} |{{nts|188383}} |<small>[[Fermena un Oma|Fermena un Oma,]] [[Vidusolstera|Vidusolstera,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wexford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Wexford Coat of Arms.png|67x67px]]|| '''[[Veksfordas grāfiste|Veksforda]]''' | ''Wexford''|| ''Loch Garman''|| [[Veksforda]]|| {{nts|2367}}|| {{nts|163527}}|| <small>Veksforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Westmeath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]]''' | ''Westmeath''|| ''An Iarmhí''|| [[Malingāra]]|| {{nts|1840}} || {{nts|95840}}|| <small>Vestmīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wicklow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]]|| '''[[Viklovas grāfiste|Viklova]]''' | ''Wicklow'' || ''Chill Mhantáin'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|155851}} || <small>Viklova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Waterford.svg|99x99px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste|Voterforda]]''' | ''Waterford'' || ''Phort Láirge'' || [[Voterforda]] || {{nts|1858}} || {{nts|127363}} || <small>Voterforda {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] hchfs7j3bqa00mib0qxf2axhb5n7bkt 4519788 4519770 2026-09-10T06:45:14Z Kikos 3705 /* ievads */ 4519788 wikitext text/x-wiki [[File:Ireland trad counties named lv.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !Nosaukums<br />angļu valodā!! Nosaukums<br />īru valodā !! Administratīvais centrs ! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021)<small>ZĪ</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=COUNTY_NI&~COUNTY_NI=1|title=Get data for your table {{!}} NISRA Flexible Table Builder|website=build.nisra.gov.uk|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> (2022)<small>Ī</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes Census of Population 2022 - Preliminary Results - Central Statistics Office|publisher=CSO|website=www.cso.ie|access-date=2026-09-09|date=2022-06-23|language=en}}</ref> ! Mūsdienu administratīvā vienība !Vēsturiskā province |- | [[Attēls:Armagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Coat of Arms County Armagh.png|57x57px]]|| '''[[Ārmā]]''' |''Armagh''|| ''Ard Mhacha'' || [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] || {{nts|1327}} || {{nts|194394}} ||<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]][[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|, Benbridža un Kreigevona]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Down Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Down Coat of Arms.png|50x50px]] |'''[[Daunas grāfiste|Dauna]]''' |''Down'' |''Dúin''&nbsp; |[[Daunpatrika]] |{{nts|2489}} |{{nts|553261}} |<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Belfāsta]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Donegal.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Donegal CoA.png|72x72px]]|| '''[[Donegolas grāfiste|Donegola]]''' |''Donegal''|| ''Dhún na nGall'' || [[Liforda]] || {{nts|4860}}|| {{nts|167084}}|| <small>Donegola {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Dublin.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]]|| [[Dublinas grāfiste|'''Dublina''']] |''Dublin''|| ''Bhaile Átha Cliath''&nbsp; || [[Dublina]] || {{nts|922}} || {{nts|1458154}} ||<small>[[Dublina]], [[Danliera-Ratdauna|Dūnliera-Retdauna]], [[Fingala]], [[Dienviddublina]] {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Antrim Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Antrim arms.svg|50x50px]]|| '''[[Entrima]]''' |''Antrim''|| ''Aontroma&nbsp;''|| [[Entrima (pilsēta)|Entrima]]|| {{nts|3089}} || {{nts|651321}} ||<small>[[Entrima un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]], [[Kosvejkosta un Glensa]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- |[[Attēls:Fermanagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Ferm arms.png|51x51px]] |'''[[Fermena]]''' |''Fermanagh'' |''Fhear Manach'' |[[Eniskilena]] |{{nts|1851}} |{{nts|63585}} |<small>[[Fermena un Oma]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Galway.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]]|| '''[[Golvejas grāfiste|Golveja]]''' | ''Galway''|| ''Gaillimhe''|| [[Golveja]] || {{nts|6151}}|| {{nts|276451}}|| <small>Golvejas grāfiste, [[Golveja|Golvejas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Carlow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]]|| '''[[Kārlovas grāfiste|Kārlova]]''' |''Carlow''|| ''Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|61931}} || <small>Kārlova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kerry.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]]|| '''[[Kerri grāfiste|Kerri]]''' | ''Kerry''|| ''Chiarraí''|| [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|156458}}|| <small>Kerri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cavan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Arms of County Cavan.svg|51x51px]]|| '''[[Kevanas grāfiste|Kevana]]''' |''Cavan''|| ''Chabháin'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|81704}} || <small>Kevana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kildare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]]|| '''[[Kildēras grāfiste|Kildēra]]''' | ''Kildare''|| ''Chill Dara''|| [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|246977}}|| <small>Kildēra {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kilkenny.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]]|| '''[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]]''' | ''Kilkenny''|| ''Chill Chainnigh''|| [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|103685}}|| <small>Kilkeni {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Clare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Clare Coat of Arms.png|62x62px]]|| '''[[Klēras grāfiste|Klēra]]''' |''Clare''|| ''Chláir'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|127938}} || <small>Klēra {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cork.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Cork arms.png|50px]]|| '''[[Korkas grāfiste|Korka]]''' |''Cork''|| ''Chorcaí'' || [[Korka]] || {{nts|7508}} || {{nts|584156}} || <small>[[Korkas grāfiste]], [[Korka|Korkas pilsēta]] {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Louth.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Lautas grāfiste|Lauta]]''' | ''Louth''|| ''Lú''|| [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|139100}}|| <small>Lauta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Limerick.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Limerick Coat of Arms.png|70x70px]]|| '''[[Limerikas grāfiste|Limerika]]''' | ''Limerick''|| ''Luimnigh''|| [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|209536}}|| <small>Limerika {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Laois.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]]|| '''[[Līšas grāfiste|Līša]]''' | ''Laois''|| ''Laoise''|| [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|91657}}|| <small>Līša {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Leitrim.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]]|| '''[[Litrimas grāfiste|Lītrima]]''' | ''Leitrim''|| ''Liatroma''|| [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1589}}|| {{nts|35199}}|| <small>Lītrima {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- |[[Attēls:Londonderry Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] |[[Londonderi (grāfiste)|'''Londonderi''']] |''Londonderry'' |''Dhoire''&nbsp; |[[Kolreina]] |{{nts|2118}} |{{nts|252231}} |<small>[[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkosta un Glensa,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Vidusolstera]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Longford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Longford Coat of Arms.png|51x51px]]|| '''[[Longfordas grāfiste|Longforda]]''' | ''Longford''|| ''Longfoirt''|| [[Longforda]]|| {{nts|1091}} || {{nts|46751}}|| <small>Longforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Mayo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]]|| '''[[Mejo grāfiste|Mejo]]''' | ''Mayo''|| ''Mhaigh Eo''|| [[Kāslbāra]]|| {{nts|5588}}|| {{nts|137231}}|| <small>Mejo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Meath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Meath coa.svg|50px]]|| '''[[Mītas grāfiste|Mīta]]''' | ''Meath''|| ''an Mhí''|| [[Navana]]|| {{nts|2342}} || {{nts|220826}}|| <small>Mīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Monaghan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]]|| '''[[Monahanas grāfiste|Monahana]]''' | ''Monaghan''|| ''Mhuineacháin''|| [[Monahana]]|| {{nts|1295}} || {{nts|65288}}|| <small>Monahana {{IRL}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Offaly.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]]|| '''[[Ofali grāfiste|Ofali]]''' | ''Offaly''|| ''Uíbh Fhailí''|| [[Talamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|83150}}|| <small>Ofali {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Roscommon.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]]|| '''[[Roskomonas grāfiste|Roskomona]]''' | ''Roscommon''|| ''Ros Comáin''|| [[Roskomona]]|| {{nts|2548}} || {{nts|70259}}|| <small>Roskomona {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Sligo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Sligococo.png|50px]]|| '''[[Slaigo grāfiste|Slaigo]]''' | ''Sligo''|| ''Shligigh''|| [[Slaigo]]|| {{nts|1838}} || {{nts|70198}}|| <small>Slaigo {{IRL}}</small> |[[Konahta]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Tipperary.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]]|| '''[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]]''' | ''Tipperary''|| ''Thiobraid Árann''|| [[Klonmela]], [[Nīna (pilsēta)|Nīna]]|| {{nts|4305}} || {{nts|167895}}|| <small>Tiperēri {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |- |[[Attēls:Tyrone Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Tyrone arms.svg|50x50px]] |'''[[Tirona]]''' |''Tyrone'' |''Thír Eoghain'' |[[Oma (pilsēta)|Oma]] |{{nts|3270}} |{{nts|188383}} |<small>[[Fermena un Oma|Fermena un Oma,]] [[Vidusolstera|Vidusolstera,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] {{GBR}}</small> |[[Olstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wexford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Wexford Coat of Arms.png|67x67px]]|| '''[[Veksfordas grāfiste|Veksforda]]''' | ''Wexford''|| ''Loch Garman''|| [[Veksforda]]|| {{nts|2367}}|| {{nts|163527}}|| <small>Veksforda {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Westmeath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]]''' | ''Westmeath''|| ''An Iarmhí''|| [[Malingāra]]|| {{nts|1840}} || {{nts|95840}}|| <small>Vestmīta {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wicklow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]]|| '''[[Viklovas grāfiste|Viklova]]''' | ''Wicklow'' || ''Chill Mhantáin'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|155851}} || <small>Viklova {{IRL}}</small> |[[Lenstera]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Waterford.svg|99x99px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste|Voterforda]]''' | ''Waterford'' || ''Phort Láirge'' || [[Voterforda]] || {{nts|1858}} || {{nts|127363}} || <small>Voterforda {{IRL}}</small> |[[Manstera]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] 2n5e7599lm2cxmye33ayzqscqhpepjd 0 639230 4519566 2026-09-09T14:18:02Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Sergejs Smikovs]] 4519566 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sergejs Smikovs]] cg6tt0fszy9koo5aa9luehdudn0k60m 0 639231 4519567 2026-09-09T14:20:59Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Polina Čerņenoka]] 4519567 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Polina Čerņenoka]] g926y7n677kfbmdh23tkd15trqfp3nx 0 639232 4519647 2026-09-09T16:42:14Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1373605469|Class (programming)]]" 4519647 wikitext text/x-wiki [[Programmēšana|Programmēšanā]] '''klase''' ir abstrakts datu tips, ko izmanto [[Objekts (programmēšana)|objektu]] veidošanai. Klases iespējas dažādās [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodās]] atšķiras, taču parasti kopīgie aspekti sastāv no stāvokļa ([[Mainīgais lielums (programmēšana)|mainīgajiem]]) un uzvedības ([[Metode (programmēšana)|metodēm]]), kas katrs ir saistīts vai nu ar konkrētu objektu, vai ar visiem šīs klases objektiem. {| class="wikitable" | |''Šis raksts ir ļoti īss un [[Vikipēdija:Aizmetnis|nepilnīgs]]. Jūs varat [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|dot savu ieguldījumu]] Vikipēdijā, papildinot to.'' |} [[Kategorija:Programmēšana]] 88gn6xrh6ktp3s4bpn8mgekfjfkrzas 0 639233 4519648 2026-09-09T16:42:59Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par tēlu 4519648 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | name = Edvards Marss | series = Seriāla "[[Pazudušie]]" | image = Fredric Lehne (cropped).jpg | caption = Aktieris Fredriks Lene, kurš atveido Marsu seriālā "Pazudušie" | first = "[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija]]" | last = ''[[What Kate Does]]'' | creator = [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]<br>[[Deimons Lindelofs]]<br>[[Džefrijs Lībers]] | portrayer = [[Fredriks Lene]] | gender = vīriešu | occupation = [[ASV maršalu dienests|ASV maršals]] | nationality = [[amerikāņi|amerikānis]] | data21 = 2004. gada 24. septembrī (3. diena uz salas) | data22 = 11 sērijas | lbl21 = Nāves datums | lbl22 = Sēriju skaits }} '''Edvards Marss''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Edward Mars'') ir izdomāts tēls no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]", kuru atveido amerikāņu aktieris [[Fredriks Lene]]. Marss ir [[ASV maršalu dienests|ASV maršals]], kurš trīs gadus vajāja Keitu Ostenu, kura bēga pēc tēva slepkavības. Keitas izsekošana kļuva par Marsa apsēstību, un viņš pat sekoja viņai līdz [[Austrālija|Austrālijai]], kur viņu arestēja. Ar ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815 Marss pavadīja Keitu atpakaļ uz ASV, taču notika lidmašīnas avārija, kurā viņš guva smagus ievainojumus. Marss kopumā parādās 11 sērijās, no kurām lielākā daļa ir parādīšanās pēc viņa nāves, kas atklāj detaļas par Keitas mēģinājumiem izvairīties no policijas vajāšanas. == Biogrāfija == === Pirms aviokatastrofas === Pirmo reizi Edvards Marss arestēja Keitu Ostenu par viņas tēva slepkavību, kurš bija miris pēc tam, kad Keita bija atvērusi gāzes plīti un uzspridzinājusi viņu māju. Tomēr, vedot Keitu uz tiesu, uz ceļa izskrēja melns zirgs un izraisīja negadījumu, ļaujot viņai aizbēgt.<ref>''[[What Kate Did]]'' ("Pazudušie"). 2. sezona 9. sērija. 2005. gada 30. novembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref> Pēc tam Keitas notveršana kļuva par Marsa personisku lietu. Viņš kopā ar policiju pastāvīgi novēroja Keitas māti. Kad Keita nolēma apprecēties ar policistu Kevinu Kalisu, viņa piezvanīja Marsam, lūdzot viņu atstāt viņu mierā. Edvards piekrita, taču tikai ar nosacījumu, ka Keita patiešām nomierināsies. Tomēr, baidoties no atmaskošanas, Keita atkal devās bēgt.<ref>''[[I Do (Pazudušie)|I Do]]'' ("Pazudušie"). 3. sezona 6. sērija. 2006. gada 8. novembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref> 2004. gadā Keita aizbēga uz Austrāliju, bet fermeris, kurš viņu atpazina, ziņoja par viņu apmaiņā pret atlīdzību, kas galu galā noveda pie Keitas sagūstīšanas, ko veica Marss.<ref name=":0">''[[Tabula Rasa]]'' ("Pazudušie"). 1. sezona 3. sērija. 2004. gada 6. oktobrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref> Edvardam bija jāpavada Keita uz [[Losandželosa|Losandželosu]] ar reisu 815. Marss nēsāja līdzi arī keisu ar četrām pistolēm un kasti ar munīciju, tomēr salonā viņam bija atļauts nēsāt tikai piekto pistoli [[Potīte|potītes]] makstī. Dažas sekundes pirms lidmašīna virs salas sadalījās trīs gabalos, sākās [[turbulence]], kuras dēļ dzelzs koferis no bagāžas plaukta nokrita Marsam uz galvas, atstājot viņu bezsamaņā. Keitai izdevās atbrīvoties no rokudzelžiem un uzlikt Marsam skābekļa masku.<ref name=":1">"[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija, 2. daļa]]" ("Pazudušie"). 1. sezona 2. sērija. 2004. gada 29. septembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref> === Uz salas === Pēc avārijas Marss guva smagus ievainojumus: viņam bija galvas trauma, un vēderā bija iedūries metāla gabals. Sojers paņēma viņa pistoli un maršala nozīmi, uzskatot, ka Marss ir miris. Džeks centās rūpēties par Marsu, jo viņš bija vissmagāk ievainotais pasažieris. Kad Edvards atguva samaņu, viņš atklāja Džekam Keitas identitāti, un vēlāk Džeks viņā žaketē atrada policijas izdruku ar informāciju par Keitu.<ref>"[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija, 1. daļa]]" ("Pazudušie"). 1. sezona 1. sērija. 2004. gada 22. septembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref><ref name=":1" /> Džeks izņēma metāla gabalu un sašuva brūci, taču Marsam attīstījās infekcija, izraisot stipras sāpes. Vienā no Keitas apmeklējumiem Marsa teltī viņš viņu ieraudzīja un mēģināja nožņaugt, taču Džeks viņu izglāba. Tomēr trešajā dienā Marss nolēma mierīgi parunāt ar Keitu un lūdza nogalināt viņu, lai izbeigtu savas ciešanas. Keita lūdza to izdarīt Sojeram, kurš mēģināja viņu nošaut ar pistoli, taču netrāpīja sirdij un ievainoja Marsa [[plaušas]], nenogalinot viņu. Saniknotais Džeks bija spiests nožņaugt Marsu, lai atbrīvotu viņu no ciešanām.<ref name=":0" /> === Pēc nāves === Pēc viņa nāves Džeks apbedīja Marsa ķermeni, nevis kremēja to kopā ar citiem mirušajiem. Kādu laiku vēlāk viņš un Keita izraka kapu, lai atgūtu Marsa maku, kurā atradās keisa atslēga.<ref>''[[Whatever the Case May Be]]'' ("Pazudušie"). 1. sezona 12. sērija. 2005. gada 5. janvārī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref> Paralēlajā laika līnijā, kas kalpo kā sava veida [[šķīstītava]] mirušajiem varoņiem, Marss arī pavadīja Keitu reisā 815, uzmanīgi viņu pieskatot. Pēc lidmašīnas nolaišanās [[Losandželosas starptautiskā lidosta|Losandželosas lidostā]] Marss pavadīja Keitu uz tualeti, kur viņa mēģināja atbrīvoties no rokudzelžiem, izmantojot pildspalvu. Kad Marss kļuva aizdomīgs, Keita viņu nogāza un atstāja bezsamaņā, pēc tam aizbēgot. Atgūstot samaņu, Marss brīdināja lidostas drošības dienestus un gandrīz noķēra Keitu, taču viņai izdevās aizbēgt ar [[Taksometrs|taksometru]].<ref>''[[LA X|LA X, Parts 1 and 2]]'' ("Pazudušie"). 6. sezona 1. un 2. sērija. 2010. gada 2. februārī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref><ref>''[[What Kate Does]]'' ("Pazudušie"). 6. sezona 3. sērija. 2010. gada 9. februārī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref> == Filmēšana == Kā stāsta Fredriks Lene, viņš ieguva šo lomu, pateicoties Deimonam Lindelofam, ar kuru viņš jau iepriekš bija strādājis 2002. gadā seriāla ''[[Crossing Jordan]]'' epizodē, kurā Lindelofs bija scenārists.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|date=2006. gada 3. oktobrī|title=''Dead on Arrival''|url=https://ru.scribd.com/document/740656837/Lost-The-Official-Magazine-07|journal=Lost: The Official Magazine - Season 3 Is Here!|pages=55. lpp}}</ref> Sākotnēji Lene nebija pārliecināts, cik nozīmīga būs šī loma, jo seriāls tikai sākās. Viņš arī domāja, ka loma būs viegla, jo viņa varonis kameras priekšā lielākoties atradīsies guļus stāvoklī. Tomēr filmēšana izrādījās izaicinoša, jo viņš piecas līdz sešas stundas gulēja smiltīs zem saules, bija pārsiets, aplipis ar mākslīgām asinīm un ģērbies kokvilnas apģērbā.<ref name=":2" /> Pēc Lene teiktā, īpaši interesanta bijusi lidmašīnas avārijas filmēšana "[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērijā]]". Filmēšanas laikā aktierim aptuveni 15 reizes uz galvas tika uzmests no cietas gumijas izgatavots koferis, imitējot kofera uzkrišanu uz viņa galvas. Tā rezultātā viņam pusotru dienu sāpēja galva.<ref name=":2" /><ref>''Welcome to Oahu: The Making of the Pilot''. 2005. gada. DVD papildmateriāls seriāla "Pazudušie" pirmajai sezonai.</ref> Aktieris arī stāstīja, ka seriālā Marss bieži tiek sists, kas viņa bērniem īpaši nepatika.<ref name=":2" /><ref>Podkāsts ''The Dev Show — Fredric Lehne Interview.'' 2022. gada 25. aprīlī.</ref> == Uzņemšana == ''Collider'' iekļāva Marsu seriāla nenovērtēto varoņu sarakstā, nosaucot Lene sniegumu par "efektīvu" un raksturojot to kā "maršala apņēmības un morālās stingrības izpausmi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/lost-characters-underrated-ranked/|title=The 10 Most Underrated Characters From 'Lost,' Ranked|last=Peters|first=Elliot|website=Collider|access-date=2026-09-09|date=2024-06-05|language=en}}</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} {{pazudušie}} {{DEFAULTSORT:Arcts, Leslijs}} [[Kategorija:"Pazudušie" tēli]] gfie701bdyk8kl78emhiy8hhnk2y9dc 4519735 4519648 2026-09-10T03:41:28Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519735 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | name = Edvards Marss | series = Seriāla "[[Pazudušie]]" | image = Fredric Lehne (cropped).jpg | caption = Aktieris Fredriks Lene, kurš atveido Marsu seriālā "Pazudušie" | first = "[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija]]" | last = ''[[What Kate Does]]'' | creator = {{ubl|[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]|[[Deimons Lindelofs]]|[[Džefrijs Lībers]]}} | portrayer = [[Fredriks Lene]] | gender = vīriešu | occupation = [[ASV maršalu dienests|ASV maršals]] | nationality = [[amerikāņi|amerikānis]] | data21 = 2004. gada 24. septembrī (3. diena uz salas) | data22 = 11 sērijas | lbl21 = Nāves datums | lbl22 = Sēriju skaits }} '''Edvards Marss''' ({{val|en|Edward Mars}}) ir izdomāts tēls no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]", kuru atveido amerikāņu aktieris [[Fredriks Lene]]. Marss ir [[ASV maršalu dienests|ASV maršals]], kurš trīs gadus vajāja Keitu Ostenu, kura bēga pēc tēva slepkavības. Keitas izsekošana kļuva par Marsa apsēstību, un viņš pat sekoja viņai līdz [[Austrālija]]i, kur viņu arestēja. Ar ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815 Marss pavadīja Keitu atpakaļ uz ASV, taču notika lidmašīnas avārija, kurā viņš guva smagus ievainojumus. Marss kopumā parādās 11 sērijās, no kurām lielākā daļa ir parādīšanās pēc viņa nāves, kas atklāj detaļas par Keitas mēģinājumiem izvairīties no policijas vajāšanas. == Biogrāfija == === Pirms aviokatastrofas === Pirmo reizi Edvards Marss arestēja Keitu Ostenu par viņas tēva slepkavību, kurš nomira pēc tam, kad Keita atvēra gāzes plīti un uzspridzināja viņu māju. Tomēr, vedot Keitu uz tiesu, uz ceļa izskrēja melns zirgs un izraisīja negadījumu, ļaujot viņai aizbēgt.<ref>''[[What Kate Did]]'' ("Pazudušie"). 2. sezona 9. sērija. 2005. gada 30. novembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]</ref> Pēc tam Keitas notveršana kļuva par Marsa personisku lietu. Viņš kopā ar policiju pastāvīgi novēroja Keitas māti. Kad Keita nolēma apprecēties ar policistu Kevinu Kalisu, viņa piezvanīja Marsam, lūdzot viņu atstāt viņu mierā. Edvards piekrita, taču tikai ar nosacījumu, ka Keita patiešām nomierināsies. Tomēr, baidoties no atmaskošanas, Keita atkal devās bēgt.<ref>''[[I Do (Pazudušie)|I Do]]'' ("Pazudušie"). 3. sezona 6. sērija. 2006. gada 8. novembrī. ABC</ref> 2004. gadā Keita aizbēga uz Austrāliju, bet fermeris, kurš viņu atpazina, ziņoja par viņu apmaiņā pret atlīdzību, kas galu galā noveda pie Keitas sagūstīšanas, ko veica Marss.<ref name=":0">''[[Tabula Rasa]]'' ("Pazudušie"). 1. sezona 3. sērija. 2004. gada 6. oktobrī. ABC</ref> Edvardam bija jāpavada Keita uz [[Losandželosa|Losandželosu]] ar reisu 815. Marss nēsāja līdzi arī koferi ar četrām pistolēm un kasti ar munīciju, tomēr lidmašīnas salonā viņam bija atļauts ienest tikai piekto pistoli [[potīte]]s makstī. Dažas sekundes pirms lidmašīna virs salas sadalījās trīs gabalos, sākās [[turbulence]], kuras dēļ dzelzs koferis no bagāžas plaukta nokrita Marsam uz galvas, atstājot viņu bezsamaņā. Keitai izdevās atbrīvoties no rokudzelžiem un uzlikt Marsam skābekļa masku.<ref name=":1">"[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija, 2. daļa]]" ("Pazudušie"). 1. sezona 2. sērija. 2004. gada 29. septembrī. ABC</ref> === Uz salas === Pēc avārijas Marss guva smagus ievainojumus: viņam bija galvas trauma, un vēderā bija iedūries metāla gabals. Sojers paņēma viņa pistoli un maršala nozīmi, uzskatot, ka Marss ir miris. Džeks centās rūpēties par Marsu, jo viņš bija vissmagāk ievainotais pasažieris. Kad Edvards atguva samaņu, viņš atklāja Džekam Keitas identitāti, un vēlāk Džeks viņa žaketē atrada policijas izdruku ar informāciju par Keitu.<ref>"[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija, 1. daļa]]" ("Pazudušie"). 1. sezona 1. sērija. 2004. gada 22. septembrī. ABC</ref><ref name=":1" /> Džeks izņēma metāla gabalu un sašuva brūci, taču Marsam attīstījās infekcija, izraisot stipras sāpes. Vienā no Keitas apmeklējumiem Marsa teltī viņš viņu ieraudzīja un mēģināja nožņaugt, taču Džeks viņu izglāba. Tomēr trešajā dienā Marss nolēma mierīgi parunāt ar Keitu un lūdza nogalināt viņu, lai izbeigtu savas ciešanas. Keita lūdza to izdarīt Sojeram, kurš mēģināja viņu nošaut ar pistoli, taču netrāpīja sirdij un ievainoja Marsa [[plaušas]], nenogalinot viņu. Saniknotais Džeks bija spiests nožņaugt Marsu, lai atbrīvotu viņu no ciešanām.<ref name=":0" /> === Pēc nāves === Pēc viņa nāves Džeks apbedīja Marsa ķermeni, nevis kremēja to kopā ar citiem mirušajiem. Kādu laiku vēlāk viņš un Keita izraka kapu, lai atgūtu Marsa maku, kurā atradās kofera atslēga.<ref>''[[Whatever the Case May Be]]'' ("Pazudušie"). 1. sezona 12. sērija. 2005. gada 5. janvārī. ABC</ref> Paralēlajā laika līnijā, kas kalpo kā sava veida [[šķīstītava]] mirušajiem varoņiem, Marss arī pavadīja Keitu reisā 815, uzmanīgi viņu pieskatot. Pēc lidmašīnas nolaišanās [[Losandželosas starptautiskā lidosta|Losandželosas lidostā]] Marss pavadīja Keitu uz tualeti, kur viņa mēģināja atbrīvoties no rokudzelžiem, izmantojot pildspalvu. Kad Marsam radās aizdomas, Keita viņu nogāza un atstāja bezsamaņā, pēc tam aizbēgot. Atgūstot samaņu, Marss brīdināja lidostas drošības dienestus un gandrīz noķēra Keitu, taču viņai izdevās aizbēgt ar [[Taksometrs|taksometru]].<ref>''[[LA X|LA X, Parts 1 and 2]]'' ("Pazudušie"). 6. sezona 1. un 2. sērija. 2010. gada 2. februārī. ABC</ref><ref>''[[What Kate Does]]'' ("Pazudušie"). 6. sezona 3. sērija. 2010. gada 9. februārī. ABC</ref> == Filmēšana == Kā stāsta Fredriks Lene, viņš ieguva šo lomu, pateicoties Deimonam Lindelofam, ar kuru viņš jau iepriekš bija strādājis 2002. gadā seriāla ''[[Crossing Jordan]]'' epizodē, kurā Lindelofs bija scenārists.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|date=2006. gada 3. oktobrī|title=''Dead on Arrival''|url=https://ru.scribd.com/document/740656837/Lost-The-Official-Magazine-07|journal=Lost: The Official Magazine - Season 3 Is Here!|pages=55. lpp}}</ref> Sākotnēji Lene nebija pārliecināts, cik nozīmīga būs šī loma, jo seriāls tikai sākās. Viņš arī domāja, ka loma būs viegla, jo viņa varonis kameras priekšā lielākoties atradīsies guļus stāvoklī. Tomēr filmēšana izrādījās izaicinoša, jo viņš piecas līdz sešas stundas gulēja smiltīs zem saules, bija pārsiets, aplipis ar mākslīgām asinīm un ģērbies kokvilnas apģērbā.<ref name=":2" /> Pēc Lene teiktā, īpaši interesanta bijusi lidmašīnas avārijas filmēšana "[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērijā]]". Filmēšanas laikā aktierim aptuveni 15 reizes uz galvas uzmeta no cietas gumijas izgatavotu koferi, imitējot kofera uzkrišanu uz viņa galvas. Tā rezultātā viņam pusotru dienu sāpēja galva.<ref name=":2" /><ref>''Welcome to Oahu: The Making of the Pilot''. 2005. gada. DVD papildmateriāls seriāla "Pazudušie" pirmajai sezonai.</ref> Aktieris arī stāstīja, ka seriālā Marsu bieži sit, kas viņa bērniem īpaši nepatika.<ref name=":2" /><ref>Podkāsts ''The Dev Show — Fredric Lehne Interview.'' 2022. gada 25. aprīlī.</ref> == Atsauksmes == ''Collider'' iekļāva Marsu seriāla nenovērtēto varoņu sarakstā, nosaucot Lene sniegumu par "efektīvu" un raksturojot to kā "maršala apņēmības un morālās stingrības izpausmi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/lost-characters-underrated-ranked/|title=The 10 Most Underrated Characters From 'Lost,' Ranked|last=Peters|first=Elliot|website=Collider|access-date=2026-09-09|date=2024-06-05|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{pazudušie}} {{DEFAULTSORT:Arcts, Leslijs}} [[Kategorija:"Pazudušie" tēli]] a92xz2stu19aw3bii7kx8hcgmeakg0c 0 639234 4519667 2026-09-09T17:22:06Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Bībeles personāžu 4519667 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sets | vārds_orig = {{val|he|שֵׁת}} | attēls = Set, RP-P-OB-5442.jpg | att_nosaukums = Sets; [[Jans Sadelers|Jana Sadelera]] gravīra, 1577 | dz_dat_alt = saskaņā ar [[Radīšanas grāmata|Radīšanas grāmatu]] — Ādama 130. dzīves gadā | dz_vieta = | m_dat_alt = 912 gadu vecumā (saskaņā ar [[Radīšanas grāmata|Radīšanas grāmatu]]) | m_vieta = | nodarbošanās = [[Bībele]]s patriarhs | dzimums = V | vecāki = [[Ādams]] un [[Ieva (Bībele)|Ieva]] | brāļi = [[Kains]], [[Ābels (Bībele)|Ābels]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Ēnošs]], kā arī citi vārdā nenosaukti dēli un meitas | reliģija = | kategorijas = nē }} '''Sets''' ({{val|he|שֵׁת}}, ''Šēt'') ir [[Bībele]]s personāžs, [[Ādams|Ādama]] un [[Ieva (Bībele)|Ievas]] dēls un trešais vārdā nosauktais viņu dēls pēc [[Kains|Kaina]] un [[Ābels (Bībele)|Ābela]]. Viņš piedzima pēc tam, kad Kains bija nogalinājis Ābelu. [[Radīšanas grāmata|Radīšanas grāmatā]] Ieva Seta dzimšanu saista ar to, ka Dievs viņai devis citu pēcnācēju nogalinātā Ābela vietā. Saskaņā ar Radīšanas grāmatas 5. nodaļu Sets piedzima, kad Ādamam bija 130 gadu. Sets bija [[Ēnošs|Ēnoša]] tēvs. Saskaņā ar [[Masorētu teksts|Masorētu tekstu]] viņam bija 105 gadi, kad piedzima Ēnošs, un kopumā Sets nodzīvoja 912 gadus. Radīšanas grāmatas ģenealoģija caur Setu turpinās līdz [[Noass|Noasam]], tādējādi viņš ieņem nozīmīgu vietu Bībeles cilvēces izcelsmes stāstā. Sets minēts arī [[Laiku grāmatas|Pirmajā Laiku grāmatā]] Ādama pēcnācēju sarakstā, bet [[Lūkas evaņģēlijs|Lūkas evaņģēlijā]] ir ietverts [[Jēzus Kristus|Jēzus]] ģenealoģijā. Vēlākajā jūdu un kristiešu literatūrā Seta tēls tika ievērojami papildināts ar ārpusbibliskiem nostāstiem un tradīcijām. Atsevišķās [[gnosticisms|gnostiskajās]] tradīcijās viņam piešķirta īpaša nozīme pestīšanas vēsturē. [[Islāms|Islāma]] pēckorāna tradīcijās Sets pazīstams kā [[Šīts]] (arābu: ''Shīth''), lai gan [[Korāns|Korānā]] viņš vārdā nav minēts. Savukārt [[mandeisms|mandeismā]] ar Setu saistīts tēls [[Šitils]] (''Šitil''), kuram šajā reliģiskajā tradīcijā ir nozīmīga vieta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vecās Derības personāži]] ttzh60gw021rkzmywe2pnjy2k7630a5 0 639235 4519668 2026-09-09T17:24:31Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sets (Bībele)]] 4519668 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sets (Bībele)]] ll2i1ieiwkz7mgswwr7wayvzx2oj9m8 0 639236 4519669 2026-09-09T17:24:49Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sets (Bībele)]] 4519669 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sets (Bībele)]] ll2i1ieiwkz7mgswwr7wayvzx2oj9m8 0 639237 4519672 2026-09-09T17:28:19Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džeimss Vilkinsons]] 4519672 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeimss Vilkinsons]] kn58p71e17gzpbm0g0j9fkg1hfk2t96 0 639239 4519684 2026-09-09T18:23:21Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kotrīna Zīle]] 4519684 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kotrīna Zīle]] 0ehw53d2908tyboghtptpd7sf71ulub 0 639240 4519692 2026-09-09T18:32:05Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Franču literatūra]] 4519692 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Franču literatūra]] 73f0vu9s1nrqf01sdov55t07vew5n2b 0 639241 4519699 2026-09-09T19:49:42Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par sieviešu tiesību aktīvisti 4519699 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sūzena B. Entonija | vārds_orig = ''Susan B. Anthony'' | attēls = Susan B Anthony c1855.png | att_nosaukums = Sūzena B. Entonija ap 1855. gadu | dz_gads = 1820 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} Adamsa, [[Masačūsetsa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads = 1906 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 13 | m_vieta = {{flaga|ASV}} [[Ročestera (Ņujorka)|Ročestera]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | dzīves_vieta = [[Ročestera (Ņujorka)|Ročestera]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = sieviešu vēlēšanu tiesību aktīviste, sabiedriskā reformiste, [[abolicionisms|abolicioniste]] | dzimums = S | vecāki = Daniels Entonijs (''Daniel Anthony'') un Lūsija Rīda Entonija (''Lucy Read Anthony'') | paraksts = Susan B Anthony signature2.svg | paraksts_plat = 150px | piezīmes = Dzimšanas vārds — ''Susan Anthony''. }} '''Sūzena Braunela Entonija''' ({{val|en|Susan Brownell Anthony}}; dzimusi {{dat|1820|2|15}}, mirusi {{dat|1906|3|13}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] sabiedriskā darbiniece un [[reformu kustība|reformatore]], viena no pazīstamākajām [[sieviešu vēlēšanu tiesības|sieviešu vēlēšanu tiesību]] kustības vadītājām Amerikas Savienotajās Valstīs. Sabiedriskajā darbībā viņa sākotnēji iesaistījās [[atturības kustība|atturības]] un [[abolicionisms|verdzības atcelšanas]] kustībā, bet vēlāk arvien vairāk pievērsās [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesībām]]. Entonija ilgstoši sadarbojās ar [[Elizabete Keidija Stentone|Elizabeti Keidiju Stentoni]] un aizstāvēja sieviešu tiesības uz [[īpašumtiesības|īpašumu]], [[nodarbinātība|darbu]], [[izglītība|izglītību]] un [[politiskās tiesības|politisko līdzdalību]]. 1866. gadā Entonija piedalījās [[Amerikas Vienlīdzīgo tiesību asociācija]]s (''American Equal Rights Association'') izveidē, bet 1869. gadā kopā ar Stentoni nodibināja [[Nacionālā sieviešu vēlēšanu tiesību asociācija|Nacionālo sieviešu vēlēšanu tiesību asociāciju]] (''National Woman Suffrage Association''). 1872. gada [[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanās]] viņa apzināti nobalsoja, lai pārbaudītu argumentu, ka sievietēm kā [[ASV pilsonība|Amerikas Savienoto Valstu pilsonēm]] jau pienākas [[balsstiesības]]. Par šo balsojumu Entonija tika arestēta un 1873. gadā atzīta par vainīgu nelikumīgā balsošanā. Turpmākajās desmitgadēs viņa plaši uzstājās un organizēja kampaņas par federālu [[ASV Konstitūcija]]s grozījumu, kas garantētu sievietēm [[vēlēšanu tiesības]]. No 1892. līdz 1900. gadam viņa vadīja Nacionālo Amerikas sieviešu vēlēšanu tiesību asociāciju. Entonija kopā ar Stentoni, [[Matilda Džoslina Geidža|Matildu Džoslinu Geidžu]] un vēlāk [[Aida Hasted Hārpere|Aidu Hastedu Hārperi]] piedalījās daudzsējumu darba ''[[History of Woman Suffrage]]'' sagatavošanā. Viņa nomira 1906. gadā, četrpadsmit gadus pirms [[ASV Konstitūcijas 19. grozījums|ASV Konstitūcijas 19. grozījuma]] ratifikācijas 1920. gadā. Grozījumu, kas aizliedza liegt [[balsstiesības]] dzimuma dēļ, ilgstoši dēvēja par ''Susan B. Anthony Amendment''. Entonijas tēls kļuva par vienu no pazīstamākajiem ASV [[sieviešu kustība|sieviešu tiesību kustības]] simboliem, un 1979. gadā viņa kļuva par pirmo reālu sievieti, kuras portrets tika attēlots uz apgrozībā laistas [[ASV dolārs|ASV monētas]] — Sūzenas B. Entonijas dolāra. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Entonija, Sūzena B}} [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] t5n2yaof3l0nh495jf98rn5edmcu74x 0 639242 4519700 2026-09-09T19:50:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sūzena B. Entonija]] 4519700 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena B. Entonija]] l5clg271pvy6npgxabostpjunpecivz 0 639243 4519701 2026-09-09T19:50:37Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sūzena B. Entonija]] 4519701 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena B. Entonija]] l5clg271pvy6npgxabostpjunpecivz 0 639244 4519702 2026-09-09T19:50:51Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sūzena B. Entonija]] 4519702 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena B. Entonija]] l5clg271pvy6npgxabostpjunpecivz 0 639245 4519703 2026-09-09T19:51:08Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sūzena B. Entonija]] 4519703 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena B. Entonija]] l5clg271pvy6npgxabostpjunpecivz 4519706 4519703 2026-09-09T19:52:26Z Treisijs 347 Pāradresācija nomainīta no [[Sūzena B. Entonija]] uz [[Entonijs]] 4519706 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Entonijs]] rqw3ty8gvi6q8wq52f084gzl9s5bze9 0 639246 4519704 2026-09-09T19:51:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sūzena B. Entonija]] 4519704 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena B. Entonija]] l5clg271pvy6npgxabostpjunpecivz 0 639247 4519705 2026-09-09T19:51:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sūzena B. Entonija]] 4519705 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sūzena B. Entonija]] l5clg271pvy6npgxabostpjunpecivz 0 639248 4519736 2026-09-10T03:43:33Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Edvards Marss]] 4519736 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Edvards Marss]] 8oiaha1198x4gijs8ka0oym4kcpnejw 0 639249 4519745 2026-09-10T03:56:10Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Jaunjelgavas vidusskola]] uz [[Jaunjelgavas pamatskola]], pārrakstot pāradresācijas lapu: reorganizēta. 4519745 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jaunjelgavas pamatskola]] mjfhwaffebf2ii4tio4xzx9qrm7uayl 3 639250 4519758 2026-09-10T04:36:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4519758 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mazais Racejs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 07.36 (EEST) ce9g3ivpbc5jvg2yvozg8gw768on1rj 0 639251 4519764 2026-09-10T05:02:19Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Edvards Egle | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|7}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola =... 4519764 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edvards Egle | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|7}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2022–2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]] | kl_sez 2 = 2025–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Edvards Egle''' (dzimis {{dat|2005|10|07}}) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Liepāja]], bet iepriekš vairākas sezonas spēlēja [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes]] komandā, kas bija viņa pirmais klubs pieaugušo basketbolā. Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" A. Kraukļa VEF filiālē pie trenera [[Guntars Jonaņs|Guntara Jonāna]]. Kopš 2022. gada spēlēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], bet 2025. gada vasarā pārcēlās uz Kurzemi, pievienojoties [[BK Liepāja]], kas šajā vasarā piedzīvoja būtiskas sastāva izmaiņas. E. Egle ir pārstāvējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases. 2025. gada vasarā viņš spēlēja Latvijas U-20 izlasē, kas kļuva par Eiropas čempionāta B divīzijas uzvarētājiem un atgrieza Latviju A divīzijā arī šajā vecumā, līdzīgi kā tas izdevās pirms diviem gadiem ar U-18 izlasi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Egle, Edvards}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] onzx359p7v518j3vjvrt40v5rlhtzgg 4519765 4519764 2026-09-10T05:03:03Z Biafra 13794 +atsauces 4519765 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edvards Egle | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|7}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2022–2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]] | kl_sez 2 = 2025–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Edvards Egle''' (dzimis {{dat|2005|10|07}}) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Liepāja]], bet iepriekš vairākas sezonas spēlēja [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes]] komandā, kas bija viņa pirmais klubs pieaugušo basketbolā. Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" A. Kraukļa VEF filiālē pie trenera [[Guntars Jonaņs|Guntara Jonāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/05052024-jonans_un_bs_riga_alfreda_kraukla_vef_pir|title=Jonāns un BS "Rīga"/Alfrēda Kraukļa VEF pirmo reizi uzvar LJBL U19 finālturnīrā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-10|date=2024-05-05|language=lv}}</ref> Kopš 2022. gada spēlēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], bet 2025. gada vasarā pārcēlās uz Kurzemi, pievienojoties [[BK Liepāja]], kas šajā vasarā piedzīvoja būtiskas sastāva izmaiņas. E. Egle ir pārstāvējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/242437/egle-edvards|title=Edvards Egle, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-09-10|language=en}}</ref> 2025. gada vasarā viņš spēlēja Latvijas U-20 izlasē, kas kļuva par Eiropas čempionāta B divīzijas uzvarētājiem un atgrieza Latviju A divīzijā arī šajā vecumā, līdzīgi kā tas izdevās pirms diviem gadiem ar U-18 izlasi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Egle, Edvards}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] foes9t2fukgey3r05w52uahjrhvaffl 3 639252 4519791 2026-09-10T07:10:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4519791 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DuQuangLEVEN}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 10.10 (EEST) ekhtu0soc9udl6223sbn159inj4pdl5 0 639253 4519794 2026-09-10T07:37:37Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Nikolajs Vildbergs]] 4519794 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nikolajs Vildbergs]] jiy0zvfjebmxy1ah6a3el6twoitku3t 0 639254 4519800 2026-09-10T07:53:21Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Olaines 2. vidusskola]] uz [[Olaines pamatskola]] 4519800 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Olaines pamatskola]] 0wrgjz0eae8xktw7xc8zbb2upeksvj8 0 639255 4519839 2026-09-10T11:15:44Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[File:Northern Ireland, administrative divisions - colored lv.svg|thumb|350px|Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums]] '''Ziemeļīrijas administratīvo iedalījumu''' veido 11 distrikti, kas pastāv kopš 2015. gada administratīvās reformas. Ziemeļīrijas pašvaldību padomes neveic tādas pašas funkcijas kā pirmā līmeņa pašvaldības pārējā Apvienotajā Karalistē; piemēram, tās nav atbildīgas par izglītību, ceļu būvi vai mājokļiem. Distriktu pašval... 4519839 wikitext text/x-wiki [[File:Northern Ireland, administrative divisions - colored lv.svg|thumb|350px|Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums]] '''Ziemeļīrijas administratīvo iedalījumu''' veido 11 distrikti, kas pastāv kopš 2015. gada administratīvās reformas. Ziemeļīrijas pašvaldību padomes neveic tādas pašas funkcijas kā pirmā līmeņa pašvaldības pārējā Apvienotajā Karalistē; piemēram, tās nav atbildīgas par izglītību, ceļu būvi vai mājokļiem. Distriktu pašvaldību funkcijas ietver plānošanu, atkritumu savākšanu un pārstrādi, atpūtas un sabiedriskos pakalpojumus, ēku kontroli un vietējās ekonomikas un kultūras attīstību. Tarifu iekasēšanu centralizēti apstrādā Ziemeļīrijas izpildvaras Zemes un īpašuma pakalpojumu aģentūra. == Vēsture == Līdz 1973. gadam Ziemeļīrijā, tāpat kā pārējā [[Īrija (sala)|Īrijas]] salā, pirmās pakāpes administratīvo iedalījumu veidoja sešas [[Īrijas grāfistes|grāfistes]] — [[Ārmā]], [[Dauna]], [[Entrima]], [[Fermena]], [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] un [[Tirona]]. 1973. gada administratīvajā reformā Ziemeļīrija tika sadalīta 26 administratīvajās vienībās — 3 lielpilsētas ([[Belfāsta]], [[Deri]] un [[Lisbērna]]), 13 [[boro]] un 10 distrikti. 2015. gadā stājās spēkā jauna administratīvā reforma, kur 26 distrikti tika apvienoti 11 lielākos distriktos. == Distrikti == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Distrikts !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits (2024)<ref>[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx "Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024". ''Office for National Statistics'']</ref> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Ards and North Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārdsa un Ziemeļdauna]]''' || ''Ards and North Down'' || [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || {{nts|458}} || {{nts|165415}}|| GB-AND |- | [[Attēls:Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]''' || ''Armagh, Banbridge and Craigavon'' || [[Kreigevona]] || {{nts|1332}} || {{nts|222511}} || GB-ABC |- | [[Attēls:Belfast district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Belfāsta]]''' || ''Belfast'' || [[Belfāsta]]|| {{nts|133}} || {{nts|352390}}||GB-BFS |- | [[Attēls:Derry and Strabane district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Deri un Strabāna]]''' || ''Derry and Strabane'' || [[Deri]], [[Strabāna]] || {{nts|1237}} || {{nts|152383}} || GB-DRS |- | [[Attēls:Antrim and Newtownabbey district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Entrima un Ņūtaunebi]]''' || ''Antrim and Newtownabbey'' || [[Entrima]]. [[Ņūtaunebi]]|| {{nts|571}}|| {{nts|148100}}|| GB-ANN |- | [[Attēls:Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Fermena un Oma]]''' || ''Fermanagh and Omagh'' || [[Oma (pilsēta)|Oma]], [[Eniskilena]] || {{nts|2836}} || {{nts|117687}} || GB-FMO |- | [[Attēls:Causeway Coast and Glens district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Kosvejkosta un Glensa]]''' || ''Causeway Coast and Glens'' || [[Kolreina]] || {{nts|1980}} || {{nts|141954}} || GB-CCG |- | [[Attēls:Lisburn and Castlereagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Lisbērna un Kāslreja]]''' || ''Lisburn and Castlereagh'' || [[Lisbērna]] || {{nts|504}} || {{nts|151669}} || GB-LBC |- | [[Attēls:Newry, Mourne and Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ņūri, Morna un Dauna]]''' || ''Newry, Mourne and Down'' || [[Daunpatrika]] || {{nts|1628}} || {{nts|183115}}|| GB-NMD |- | [[Attēls:Mid and East Antrim district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidus un Austrumu Entrima]]''' || ''Mid and East Antrim'' || [[Belimīna]] || {{nts|1045}} || {{nts|139913}} || GB-MEA |- | [[Attēls:Mid Ulster district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidusolstera]]''' || ''Mid-Ulster'' || [[Dangenona]] || {{nts|1823}} || {{nts|152718}} || GB-MUL |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ziemeļīrijas distrikti| ]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums]] gfwi83ejhqxfowb8b66n5gr4ufivvk8